Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 15. novembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Deleģēto aktu pieņemšanas laikposms ***I
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Karel Pinxten
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Pietro Russo
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Hannu Takkula
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Baudilio Tomé Muguruza
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Bettina Jakobsen
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — João Alexandre Tavares Gonçalves de Figueiredo
 Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Iliana Ivanova
 Aizsardzība pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis ***I
 Tiesiskums Maltā
 Daudzpusējas sarunas pirms PTO 11. Ministru konferences
 Austrumu partnerība: 2017. gada novembra samits
 Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai
 Stāvoklis tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā

Deleģēto aktu pieņemšanas laikposms ***I
PDF 387kWORD 50k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Direktīvā 2010/40/ES groza deleģēto aktu pieņemšanas laikposmu (COM(2017)0136 – C8-0116/2017 – 2017/0060(COD))
P8_TA(2017)0429A8-0332/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0136),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0116/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 5. jūlija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2017. gada 27. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0332/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 15. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/..., ar ko Direktīvu 2010/40/ES groza attiecībā uz deleģēto aktu pieņemšanas laikposmu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2017/2380.)

(1) OV C 345, 13.10.2017., 67. lpp.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Karel Pinxten
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par Karel Pinxten iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā (C8-0328/2017 – 2017/0812(NLE))
P8_TA(2017)0430A8-0336/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0328/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0336/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā tā kā minētā komiteja 2017. gada 19. oktobrī rīkoja Revīzijas palātas locekļa amata kandidāta uzklausīšanu,

1.  noraida Padomes priekšlikumu iecelt Karel Pinxten par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Pietro Russo
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Pietro Russo par Revīzijas palātas locekli (C8-0329/2017 – 2017/0813(NLE))
P8_TA(2017)0431A8-0337/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0329/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0337/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 19. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Pietro Russo par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Hannu Takkula
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Hannu Takkula par Revīzijas palātas locekli (C8-0330/2017 – 2017/0814(NLE))
P8_TA(2017)0432A8-0338/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0330/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0338/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 19. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Hannu Takkula par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Baudilio Tomé Muguruza
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Baudilio Tomé Muguruza par Revīzijas palātas locekli (C8-0331/2017 – 2017/0815(NLE))
P8_TA(2017)0433A8-0342/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0331/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0342/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidāta saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņam nosūtīto rakstisko anketu;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 26. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Baudilio Tomé Muguruza par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Bettina Jakobsen
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Bettina Jakobsen par Revīzijas palātas locekli (C8-0332/2017 – 2017/0816(NLE))
P8_TA(2017)0434A8-0341/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0332/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0341/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 26. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Bettina Jakobsen par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — João Alexandre Tavares Gonçalves de Figueiredo
PDF 304kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt João Alexandre Tavares Gonçalves de Figueiredo par Revīzijas palātas locekli (C8-0333/2017 – 2017/0817(NLE))
P8_TA(2017)0435A8-0343/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0333/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0343/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 26. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt João Alexandre Tavares Gonçalves de Figueiredo par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Priekšlikums iecelt Revīzijas palātas locekli — Iliana Ivanova
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli (C8-0334/2017 – 2017/0818(NLE))
P8_TA(2017)0436A8-0344/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0334/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0344/2017),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 26. oktobra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Iliana Ivanova par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Aizsardzība pret importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis ***I
PDF 404kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (COM(2016)0721 – C8-0456/2016 – 2016/0351(COD))
P8_TA(2017)0437A8-0236/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0721),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0456/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūciju par Ķīnas kā tirgus ekonomikas statusu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 11. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0236/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Padomes un Komisijas deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 15. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2321.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas deklarācija par pāreju

Komisija atgādina, ka jaunās metodikas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu Savienības ražošanas nozares aizsardzību pret negodīgu tirdzniecības praksi, it īpaši tādu, kas izriet no būtiskiem tirgus kropļojumiem. Šajā sakarā Komisija nodrošinās, ka netiek radīts papildu slogs Savienības ražošanas nozarei, kad tā lūdz aizsardzību saskaņā ar antidempinga instrumentu, it īpaši saistībā ar iespējamiem termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumiem, kas iesniegti pēc jaunās metodikas stāšanās spēkā.

Komisijas deklarācija par 23. pantu un mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi

Komisija vienmēr informē Eiropas Parlamentu un Padomi, kad plāno sagatavot vai atjaunināt ziņojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome informē Komisiju par to, ka uzskata ziņojuma sagatavošanas vai atjaunināšanas nosacījumus saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu par izpildītiem, Komisija veiks attiecīgus pasākumus un par to informēs Eiropas Parlamentu un Padomi.

Komisijas deklarācija attiecībā uz ziņojumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu

Komisija drīz sāks izmantot pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā paredzēto iespēju sagatavot ziņojumus par būtiskiem kropļojumiem, lai minētie ziņojumi būtu pieejami ieinteresētajām personām, kad tās gatavojas iesniegt informāciju, uz kuru var attiekties pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkts. Komisija sniegs ieinteresētajām personām norādes par minēto ziņojumu izmantošanu.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0223.


Tiesiskums Maltā
PDF 438kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par tiesiskumu Maltā (2017/2935(RSP))
P8_TA(2017)0438B8-0597/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 4., 5., 6., 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 10., 11., 12. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par ES pilsonību par maksu(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un daudzos ANO līgumus cilvēktiesību jomā, kuri ir saistoši visām dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra plenārsēdē notikušās debates par plašsaziņas līdzekļu brīvību Maltā,

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskā žurnālistikas konsorcija un Eiropas Pētnieciskā sadarbības tīkla atklāto informāciju saistībā ar Panamas dokumentiem un Maltas dokumentiem,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs(3),

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, (PANA komitejas) ziņojumu un ieteikumus un ziņojumam pievienoto pielikumu par komitejas misiju Maltā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un tā kā šīs vērtības ir universālas un kopējas dalībvalstīm;

B.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir viens no ES primārajiem tiesību aktiem; tā kā Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā ir noteiktas tiesības uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu; tā kā saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās kopējās vērtības, kas ir tās pamatā; tā kā tiesiskuma mehānisms būtu vienlīdz spēcīgi jāpiemēro visās dalībvalstīs;

C.  tā kā ES ir konstitucionāla sistēma, kas darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju uzticēšanos, proti, ka dalībvalstis rīkosies atbilstīgi demokrātijas un tiesiskuma principiem un pamattiesībām;

D.  tā kā Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā ir nostiprināta tiesu sistēmas neatkarība un tā ir būtiska prasība demokrātiskā varas dalīšanas principa ievērošanai;

E.  tā kā 2017. gada 16. oktobrī, sprāgstot automašīnā ievietotam spridzeklim, tika nogalināta Maltas pretkorupcijas pētnieciskā žurnāliste un blogere Daphne Caruana Galizia;

F.  tā kā pēc šīs slepkavības Maltā sākās ielu demonstrācijas un pilsoniskās sabiedrības protesti, prasot panākt taisnīgumu, vainīgo saukšanu pie atbildības un tiesiskuma ievērošanu;

G.  tā kā Plašsaziņas līdzekļu uzraudzības instrumenta 2016. gada pārskatā par Maltu ir identificēts vidēja (gandrīz augsta) līmeņa apdraudējums tirgus plurālismam un politiskajai neatkarībai, kā arī ir identificēti risku pastiprinoši apstākļi saistībā ar to, ka trūkst datu par plašsaziņas līdzekļu tirgu, nav nodrošināta žurnālistu aizsardzība un pašregulējums, redakcionālā autonomija, trūkst plašsaziņas līdzekļu tiešas politiskas atbildības un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes(4);

H.  tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” publicētajā 2017. gada pasaules preses brīvības sarakstā kā galvenais apstāklis, kas ierobežo vārda brīvību Maltā, ir minēti Maltas tiesību akti par neslavas celšanu, kuri ir nosodāmi par to, ka tajos ir noteikti naudas sodi vai ieslodzījums, un kurus, jo īpaši politiķi, plaši izmanto pret žurnālistiem(5);

I.  tā kā Maltas parlamentā pašreiz tiek apspriests Maltas valdības piedāvātais likumprojekts, ar kuru atceļ kriminālsodus par apmelošanu un ievieš ad hoc aizliegumu izdot jebkāda veida drošības orderus vai rīkojumus lietās par apmelošanu vai neslavas celšanu saskaņā ar jebkuriem tiesību aktiem(6);

J.  tā kā dažādi politiskie spēki Maltā bija izvirzījuši pret Daphne Caruana Galizia daudzas apsūdzības par apmelošanu;

K.  tā kā šogad Daphne Caruana Galizia bankas konti tika iesaldēti, pamatojoties uz tiesas orderi, un saistībā ar kāda valdības ministra ierosinātu lietu par apmelošanu tika izdoti drošības rīkojumi vēl pirms šīs lietas izskatīšanas pabeigšanas;

L.  tā kā plašsaziņas līdzekļi Maltā ir ziņojuši par to, ka banka Pilatus, pret kuru vērstas apsūdzības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izdara spēcīgu spiedienu, cenšoties panākt ar banku saistītu rakstu atsaukšanu vai dzēšanu; tā kā banka Pilatus ir sākusi tiesvedību ASV pret Maltas plašsaziņas līdzekļiem par tās reputācijas aptraipīšanu; tā kā nopludinātajā Finanšu ziņu analīzes vienības (FIAU) atbilstības ziņojumā ir norādīts, ka lielākā daļa bankas Pilatus klientu ir politiski redzamas personas no Azerbaidžānas, tomēr banka nav veikusi šo klientu pastiprinātu uzticamības pārbaudi pretēji tam, kā tas ir noteikts Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā (AMLD); tā kā kāds valdību veidojošās partijas deputāts ir pieprasījis sākt izmeklēšanu pret FIAU trauksmes cēlēju;

M.  tā kā pirms Daphne Caruana Galizia slepkavības persona, kas bija galvenā trauksmes cēlēja un vērsās pret korupcijā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iespējami iesaistītām politiski redzamām personām Maltā, pameta valsti;

N.  tā kā Maltas valdība ir īstenojusi 2013. gada Trauksmes cēlēju aizsardzības likumu(7) un ir viena no mazākumā esošajām ES dalībvalstīm, kuras savos tiesību aktos ir ietvērušas mērķtiecīgus trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus;

O.  tā kā saskaņā ar Maltas konstitūciju un likumiem policijas komisāru ieceļ ministru prezidents, ģenerālprokuroru ieceļ prezidents, apspriežoties ar ministru prezidentu, un kopš 2017. gada tiesnešus ieceļ pēc tam, kad komiteja ir pārbaudījusi tiesneša amata kandidātus pirms viņu iecelšanas amatā(8); tā kā tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu neatkarību Maltā var mazināt tas, ka valdībai ir pilnvaras iecelt policijas komisāru, FIAU vadītāju un ģenerālprokuroru;

P.  tā kā dažādos plašsaziņas līdzekļu ziņojumos ir norādīts, ka liels skaits darbvietu publiskā sektora uzņēmumos Maltā tika izveidots dažas nedēļas pirms 2017. gada jūnija vēlēšanām, raisot bažas par to, vai tas netika darīts ar vēlēšanām saistītu apsvērumu dēļ;

Q.  tā kā Malta ir atteikusies pievienoties Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kas ir neatkarīga Savienības iestāde un pilnvarota izmeklēt ES mēroga krāpšanas gadījumus un citus noziegumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un saukt pie atbildības par tiem;

R.  tā kā ziņas, kas 2016. gada aprīlī nonāca atklātībā sakarā ar Panamas dokumentiem, liecina, parāda, ka ar Maltu saistīti 714 uzņēmumi ir iekļauti Starptautiskā Pētnieciskā žurnālistikas konsorcija izveidotajā Panamas dokumentu datubāzē; tā kā minētajos dokumentos ir ziņas par pašreizējo ministru un iepriekšējās administrācijas bijušo ministru, kā arī par augsta ranga amatpersonām;

S.  tā kā Eiropas Parlaments saistībā ar tā izmeklēšanu Panamas dokumentu lietā 2017. gada februārī organizēja delegācijas vizīti Maltā; tā kā misijas ziņojumā šīs delegācijas locekļi secināja, ka ir iemesls uzskatīt, ka Maltas policijas spēki nav pietiekami labi aprīkoti un tāpēc tie nevar optimāli veikt savu uzdevumu, un tas norāda uz iespējamu administratīvas kļūmes gadījumu; tā kā šīs delegācijas locekļi norādīja, ka ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītu apsūdzību un konfiskāciju skaits Maltā ir ārkārtīgi mazs salīdzinājumā ar policijai nosūtīto FIAU ziņojumu vidējo skaitu; tā kā valdības amatpersona un bijušais ministrs atteicās no PANA komitejas ierosinājuma sarīkot tikšanos tās misijas laikā;

T.  tā kā Maltā 2017. gada maijā tika publicēti divi FIAU konfidenciāli 2016. gada ziņojumi Maltā un tajos tika secināts, ka pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā ir iesaistīta valdības amatpersona; tā kā tajā pašā laikā publicētajā trešajā ziņojumā tika norādīts, ka FIAU veica pārbaudi uz vietas bankā Pilatus, un tika konstatēts, ka banka, iespējams, pārkāpj Maltas tiesību aktus, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tā kā bankas Pilatus licencēšanas process noritēja ļoti ātri salīdzinājumā ar vidējo laika periodu, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Kapitāla prasību direktīvā noteiktajiem standartiem;

U.  tā kā FIAU vadītājs un policijas komisārs (šīs abas amatpersonas amatā tieši ieceļ valdība) drīz pēc šo ziņojumu pabeigšanas atkāpās no amata; tā kā policijas izmeklēšana pret politiski redzamām personām, tostarp valdības amatpersonu, saistībā ar apsūdzībām par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju netika sākta; tā kā iepriekš minēto lietu izskatīšanai tika iecelti tiesneši; tā kā pēc FIAU ziņojumu nopludināšanas presei divi FIAU darbinieki tika atstādināti no darba pienākumu pildīšanas;

V.  tā kā, vēlākais, 2017. gada jūnijā Eiropas Komisija tika informēta par šīm apsūdzībām un tā tika aicināta veikt papildu izmeklēšanu saistībā ar Maltu un to, vai tā ievēro un pienācīgi īsteno trešo AMLD un Kapitāla prasību direktīvu;

W.  tā kā ES pilsonība ir viens no izcilākajiem ES sasniegumiem un tā kā saskaņā ar Līgumiem jautājumi par uzturēšanos un pilsonību ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence; tā kā ES ir pilnvaras uzraudzīt dalībvalstu īstenoto pretkorupcijas praksi;

X.  tā kā iedibinātajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir apstiprināts, ka par pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas nosacījumiem lemj katra dalībvalsts, ievērojot Savienības tiesību aktus; tā kā pēc Māstrihtas līguma stāšanās spēkā dalībvalstu pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības piešķiršanu un tās ir spēcīgas papildu tiesības; un tas nozīmē to, ka dalībvalstu lēmumi par naturalizāciju nav neitrāli attiecībā uz citām dalībvalstīm un ES;

Y.  tā kā Maltas valdība 2014. gadā izveidoja individuālo ieguldītāju programmu, ar kuru saskaņā trešās valsts valstspiederīgajiem tiek pārdota pilsonība par EUR 650 000; tā kā šīs pilsonības saņēmēju saraksts joprojām nav skaidrs, jo šīs personas netiek iekļautas publicētajā naturalizēto pilsoņu sarakstā; tā kā nopludinātajā 2016. gada FIAU ziņojumā ir paustas bažas par iespējamu korupciju šīs programmas administrācijā;

Z.  tā kā šīs individuālās ieguldītāju programmas pārvaldību valdība uzticēja starpniekuzņēmumam Nexia BT, kas Panamas dokumentos minēts kā Maltas politiski redzamo personu, tostarp valdības amatpersonas, trasta un ārzonas uzņēmumu veicinātāju; tā kā Panamas dokumentos ir norādīts, ka Nexia BT ir rīkojies bez pienācīgas rūpības, nodrošinot visu informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu faktiskos īpašniekus;

AA.  tā kā Eiropola Finanšu izlūkošanas grupas ziņojumā “From suspicion to action – converting financial intelligence into greater operational impact” (“No aizdomām līdz rīcībai — finanšu izlūkošanas pārveidošana par pasākumu ar lielāku darbības ietekmi”) ir uzsvērts, ka konkrētas personas, tostarp noziedzīgas organizācijas, ir ļaunprātīgi izmantojušas Maltas interneta uzņēmumus, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus; tā kā tas nebūtu jāinterpretē kā nozares raksturojums kopumā,

1.  stingri nosoda Daphne Caruana Galizia nogalināšanu un aicina Maltas valdību izmantot visus nepieciešamos resursus, lai sauktu pie atbildības viņas slepkavas;

2.  prasa veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā; šajā saistībā atzīst Maltas iestāžu centienus panākt starptautisku tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Nīderlandes tiesu medicīnas ekspertu, iesaistīšanos; prasa Eiropola pilnīgu iesaistīšanos izmeklēšanā uz visu tās laiku;

3.  norāda, ka sabiedrības interesēs ir būtiski nodrošināt pētniecisko žurnālistu un trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Maltas iestādes un visas ES dalībvalstis nodrošināt žurnālistu un trauksmes cēlēju personiskās drošības un iztikas līdzekļu aizsardzību;

4.  aicina Priekšsēdētāju konferenci izveidot Daphne Caruana Galizia vārdā nosauktu Eiropas balvu pētnieciskās žurnālistikas nozarē un to katru gadu piešķirt par izciliem sasniegumiem pētnieciskajā žurnālistikā Eiropā;

5.  pauž nožēlu par to, ka pēdējo gadu notikumi Maltā raisa bažas par tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesībām, tostarp par plašsaziņas līdzekļu brīvību un policijas un tiesu neatkarību;

6.  aicina Komisiju veidot dialogu par tiesiskumu Maltā un nodrošināt Eiropas vērtību ievērošanu; aicina Komisiju vispusīgi informēt Parlamentu par tās novērtējumu; atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams regulārs uzraudzības un dialoga process, iesaistot visas dalībvalstis un līdzdarbojoties Padomei, Komisijai un Parlamentam, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu —, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (DTP pakts);

7.  pauž nožēlu par to, ka policija Maltā nav izmeklējusi vairākas nopietnas apsūdzības par korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un banku uzraudzības pienākumu pārkāpumiem, jo tas uzskatāms par tiesiskuma apdraudējumu šajā dalībvalstī; atzīst, ka saistībā ar dažām no šīm apsūdzībām tiek veiktas vairākas tiesu izmeklēšanas; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka līdz šim policija Maltā nav izmeklējusi ziņas, kas nonākušas atklātībā saistībā ar Panamas dokumentiem un nopludinātājos FIAU ziņojumos minētajām politiski redzamajām personām, un norāda, ka dažas FIAU ziņojumos minētās personas joprojām strādā valdībā aicina Maltas policijas komisāru sākt šādu izmeklēšanu;

8.  norāda uz Maltas Augstākās tiesas priekšsēdētāja piezīmēm par tiesiskumu un atbalsta viņa apgalvojumu, ka bez pienācīgas tiesībaizsardzības tiesiskumu Maltā nevar nodrošināt(9);

9.  pauž bažas par PANA komitejas ziņojumu, kuru tā sagatavojusi pēc Maltas apmeklējuma un kurā norādīts, ka par atbilstības nodrošināšanu, krāpšanas un finanšu noziegumu apkarošanu atbildīgās valsts iestādes ir ļoti politizētas;

10.  aicina Komisiju pārliecināties par to, vai Malta nodrošina atbilstību trešajai AMLD un Kapitāla prasību direktīvai; norāda, ka Malta ir viena no vairākām dalībvalstīm, pret kurām Komisija ir ierosinājusi sākotnēju pārkāpuma procedūru par to, ka tās nav spējušas līdz 2017. gada 26. jūnijam transponēt ceturto AMLD; atzīst, ka šī transponēšana drīzumā tiks veikta;

11.  aicina Maltas iestādes pievienoties EPPO, lai kopā ar citām iesaistītajām dalībvalstīm (EPPO dalībniecēm) cīnītos pret ES mēroga krāpšanas gadījumiem un citiem noziegumiem, kas skar Savienības finanšu intereses;

12.  aicina Maltas uzraudzības un tiesu iestādes izmeklēt bankas Pilatus licencēšanas procedūru, jo īpaši attiecībā uz to, vai ir atbilstīgi un pareizi izpildītas finanšu iestāžu vadības struktūrām noteiktās prasības, kā norādīts Kapitāla prasību direktīvā, un izmeklēt Nexia BT atbilstību AMLD prasībām;

13.  atkārtoti norāda uz Parlamenta deputātu bieži paustajām bažām par pilsonības piešķiršanu, pamatojoties uz ieguldījumu shēmām, kā tas notiek Maltā un citās ES dalībvalstīs; aicina Maltu precizēt personas, kas iegādājušas Maltas pasi, un visas ar to saistītās tiesības, kā arī to, kādi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti, lai nodrošinātu, ka visi šie jaunie pilsoņi vienu gadu pirms pilsonības nopirkšanas ir faktiski dzīvojuši Maltā; aicina Komisiju uzraudzīt šādas pilsonības iegādes programmas dalībvalstīs, jo tām ir pienācīgi jāievēro ES tiesību akti, īstenojot savu kompetenci pilsonības jomā;

14.  aicina Maltu un visas pārējās dalībvalstis nodrošināt, ka cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas tiek noteikta par prioritāru pasākumu un ka tam tiek piešķirti visi nepieciešamie resursi;

15.  pauž nožēlu par Komisijas lēmumu nepublicēt 2017. gadā ES ziņojumu par korupcijas apkarošanu;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un Maltas Republikas prezidentam.

(1) OV C 482, 23.12.2016., 117. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0402.
(4) Nenadic, Iva, 2016. gads, “Media Pluralism Monitor 2016 – Monitoring Risks for Media Pluralism in the EU and Beyond. Country report: Malta” (Plašsaziņas līdzekļu uzraudzības instrumenta 2016. gada pārskats — Plašsaziņas līdzekļu apdraudējuma uzraudzība ES un ārpus tās robežām. Valsts pārskats: Malta). Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centrs. Dokumenta lejupielāde pieejama http://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2016-results/malta/
(5) Sk. https://rsf.org/en/malta
(6) Maltas valdības likumprojekta “Likums, ar ko paredz atjaunināt plašsaziņas līdzekļu un neslavas celšanas regulējumu un no tā izrietošos vai saistītos jautājumus” 26. panta 6. punkts. Sk. http://justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lp&itemid=28292&l=1
(7) Sk. http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lp&itemid=25151&l=1
(8) 2016. gada likuma Nr. XLIV 5. pants (96A) http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lp&itemid=27835&l=1
(9) http://www.independent.com.mt/articles/2017-10-02/local-news/Chief-Justice-boldly-speaks-out-about-rule-of-law-need-for-proper-law-enforcement-6736179695


Daudzpusējas sarunas pirms PTO 11. Ministru konferences
PDF 346kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci Buenosairesā 2017. gada 10.-13. decembrī (2017/2861(RSP))
P8_TA(2017)0439B8-0593/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarāciju(1),

–  ņemot vērā PTO 2005. gada 18. decembra Honkongas ministru deklarāciju(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu (DAP) un it īpaši 2008. gada 9. oktobra(3), 2009. gada 16. decembra(4), 2011. gada 14. septembra(5), 2013. gada 21. novembra(6) un 2015. gada 26. novembra(7) rezolūciju,

–  ņemot vērā 2013. gada decembrī Bali notikušās 9. Ministru konferences rezultātus un it īpaši Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN)(8),

–  ņemot vērā 2015. gada decembrī Nairobi notikušās 10. Ministru konferences rezultātus un 2015. gada 19. decembrī pieņemto ministru deklarāciju(9),

–  ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2016. gada 14. jūnijā Ženēvā notikušajā Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā(10),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus(11),

–  ņemot vērā sesto vispārējo palīdzības tirdzniecībai pārskatīšanu, kas notika Ženēvā no 2017. gada 11. jūlija līdz 13. jūlijam(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā 2001. gadā tika sākta Dohas sarunu kārta, lai radītu jaunas tirdzniecības iespējas, pastiprinātu daudzpusējas tirdzniecības noteikumus un risinātu tirdzniecības sistēmā pastāvošās nelīdzsvarotības jautājumu, sarunu centrā izvirzot jaunattīstības valstu, it īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), vajadzības un intereses;

B.  tā kā ES ir konsekventi atbalstījusi stingru, daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, vienlaikus atzīstot, ka tirdzniecības atvēršanu un ekonomisko attīstību var veicināt arī papildinošas pieejas, piemēram, divpusēji, reģionāli un daudzpusēji nolīgumi, it īpaši, atraisot liberalizāciju un modernizējot noteikumus, tostarp rīcības noteikumus, politikas jomās, kurām PTO pievērš mazāku uzmanību, un ka papildinošas pieejas var atbalstīt daudzpusēju sistēmu ar nosacījumu, ka šādi nolīgumi atbilst PTO principiem, balstās uz kopīgiem noteikumiem un rada apstākļus iespējamai daudzpusēju attiecību izveidei nākotnē;

C.  tā kā sistēmiski nozīmīgi bija 2013. gadā notikušās 9. Ministru konferences rezultāti, it īpaši TAN noslēgšana, jo tas ir visnozīmīgākais daudzpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts kopš PTO izveides 1995. gadā;

D.  tā kā daži PTO dalībvalstis cenšas iedragāt pašreizējo starptautiskās tirdzniecības strīdu izšķiršanas modeli; tā kā PTO Apelācijas institūcijas tiesnešu skaits tuvojas minimālajam tās funkcionēšanai nepieciešamajam tiesnešu skaitam; tā kā ASV nesen noraidīja ES un dažu Latīņamerikas valstu priekšlikumus sākt atlases procedūru, lai aizpildītu brīvās štata vietas, kuru skaits arvien palielinās; tā kā šis strupceļš — kura dēļ vakantas jau ir divas no septiņām Apelācijas institūcijas štata vietām — varētu izraisīt pasaules ietekmīgāko tirdzniecības nāciju strīdu pārvaldīšanai svarīgas sistēmas sabrukumu;

E.  tā kā ļoti svarīgi bija arī 2015. gadā notikušajā 10. Ministru konferencē panāktie rezultāti — seši ministru lēmumi par lauksaimniecību, kokvilnu un jautājumiem, kas saistīti ar vismazāk attīstītām valstīm, tostarp apņemšanās atcelt eksporta subsīdijas lauksaimniecības preču eksportam, kas, iespējams, ir visnozīmīgākais PTO ietvaros jebkad panāktais iznākums lauksaimniecības jomā;

F.  tā kā nesenās diskusijas par to, kā panākt progresu DAP īstenošanā, skaidri parādīja, ka PTO dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par to, kā vest sarunas, kas liecina par nepieciešamību pārskatīt vērienīguma pakāpi, lai nodrošinātu reālistisku iznākumu visos sarunu pīlāros, un tā kā šajā pārskatīšanā pilnībā ir jāņem vērā mūsdienu tirdzniecības vides realitāte;

G.  tā kā ekonomikas digitālā pārveide atver jaunus tirdzniecības kanālus, ar e-komercijas palīdzību atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību pasaules tirdzniecībā; tā kā tas arvien vairāk tiek uzskatīts par jautājumu, kurā PTO var būt svarīga loma;

H.  tā kā PTO 11. Ministru konference (MK11) notiks Buenosairesā (Argentīnā) no 2017. gada 10. decembra līdz 13. decembrim,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību pastāvīgajai vērtībai un prasa izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā būtu brīva, godīga un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, no kuras labumu gūtu visi un ar kuru tiktu atbalstīta ilgtspējīgas attīstības programma, galveno nozīmi piešķirot sociālajām, vides un cilvēktiesībām un nodrošinot to, ka visiem vienādi tiek piemēroti daudzpusējā līmenī pieņemti un saskaņoti noteikumi;

2.  uzsver nepieciešamību balstīties uz 9. un 10. Ministru konferencē saskaņotajiem rezultātiem, lai 11. Ministru konferencē, kas notiks Buenosairesā 2017. gada decembrī, tiktu panākts un garantēts būtisks progress nolūkā saglabāt un stiprināt daudzpusēju tirdzniecības struktūru; uzsver, ka, neraugoties uz iepriekš minēto, pusēm būtu jāīsteno jauni politikas mērķi tādās jomās kā digitālā tirdzniecība un investīciju atvieglošana;

3.  mudina visas PTO dalībvalstis izmantot nesenā progresa sniegto impulsu, paturot prātā stratēģisko mērķi stiprināt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu un nepieciešamību konsolidēt PTO kā tirdzniecības sarunu centru, vienlaikus atzīstot, ka pašlaik aktuālo jautājumu risināšanai ir nepieciešamas jaunas pieejas; atzīst, ka elastīgums, atvērtība, iekļautība un politiska iesaiste būs svarīgi faktori, lai panāktu globālu, līdzsvarotu un reālu progresu visos atlikušajos DAP jautājumos; uzskata, ka kopš Dohas sarunu kārtas sākšanas 2001. gadā pasaule ir būtiski mainījusies ekonomiskā, politiskā un tehnoloģiskā ziņā un ka būtu jāapspriež jauni jautājumi, tādi kā e-komercija, digitālā tirdzniecība, investīciju pārredzamība, subsīdijas un jaudas pārpalikums, globālās vērtības ķēdes, publiskais iepirkums, iekšzemes noteikumi par pakalpojumiem, mikrouzņēmumi un MVU un DAP neietilpstošo tirdzniecības, darba un vides programmu labāka salīdzināmība, jo šādu apspriešanu ir iespējams veikt, neskarot vēl neatrisinātos DAP jautājumus; uzsver nepieciešamību ļaut jaunattīstības valstīm rast pašām savu pieeju tam, kā minētajās jaunajās jomās arī turpmāk nodrošināt vienādas iespējas;

4.  uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO darbotos kā efektīvs un reāls sarunu forums visos tās dalībniekus interesējošos jautājumos un nodrošinātu platformu atvērtām diskusijām par jautājumiem, kas saistīti ar globālo tirdzniecību;

5.  uzsver — lai nodrošinātu pārredzamākas un iekļaujošākas tirdzniecības sarunas, uz Buenosairesu būtu jādodas ar tādu priekšlikumu tekstu, kuru izstrādē jau panākts būtisks progress, jo būtu jānodrošina tas, ka ministru konferences dalībnieki tai ir rūpīgi sagatavojušies ar vispusīgu komitejas līmeņa sarunu palīdzību; šajā sakarā cildina augsta līmeņa sarunas par tādiem jautājumiem kā zivsaimniecības subsīdiju izmantošana cīņā pret pārzveju un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

6.  pieņem zināšanai priekšlikumus, kas izvirzīti attiecībā uz iekšzemes atbalstu lauksaimniecībai, tostarp ES un Brazīlijas kopīgo priekšlikumu; uzskata, ka progresa panākšana debatēs par minēto jautājumu varētu būt izšķiroši svarīgs MK11 iznākums; šajā sakarā atkārtoti uzsver nepieciešamību rast pastāvīgu risinājumu attiecībā uz publisko krājumu uzturēšanu pārtikas nodrošinājuma nolūkā, atbalstu kokvilnas nozarei un subsīdijām saskaņā ar Nairobi Ministru konferences lēmumu; uzsver, ka nedz sarunas par šo jautājumu, nedz to iespējamo iznākumu nevajadzētu noteikt par svarīgākiem nekā diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni;

7.  atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi sasniegt progresu sarunās un panākt rezultātus attiecībā uz citiem PTO dalībnieku izvirzītiem jautājumiem, tostarp pakalpojumu iekšzemes regulējumu, e-komerciju, investīciju atvieglošanu, horizontālām subsīdijām, pārredzamības uzlabošanu un labu regulatīvo praksi MVU labā;

8.  uzskata, ka ar 2017. gada ministru konferences iznākumu būtu skaidri jāatzīst, ka liela nozīme ir laikposmam līdz 2030. gadam noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumā iekļautajām saistībām cīņas pret klimata pārmaiņām jomā, kā arī tirdzniecības iespējamai lomai to izpildes veicināšanā, un ka šai konferencei ir jānosaka konkrēti šajā sakarā veicami pasākumi, ņemot vērā to, ka pasaules mēroga standarti un daudzpusēji konkurences apstākļi labvēlīgi ietekmē globālo tirdzniecību;

9.  atkārtoti apstiprina to, ka pastāv saikne starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, un uzsver, ka sieviešu iespēju palielināšanai ir liela nozīme nabadzības izskaušanā un ka šķēršļu sieviešu līdzdalībai tirdzniecībā likvidēšana ir izšķiroši svarīga ekonomikas attīstībai; atzīst nepieciešamību izstrādāt intervences pasākumus, ar kuriem tiktu risināti jautājumi, kas saistīti ar šķēršļiem, kuri ierobežo sieviešu iespējas ekonomikā; aicina PTO dalībvalstis iekļaut darba programmu, lai nodrošinātu, ka viens no 2017. gada ministru konferences rezultātiem ir dzimumu līdztiesību vērā ņemoša tirdzniecības politika;

10.  vērš uzmanību uz Sesto tirdzniecības atbalsta pārskatīšanas konferenci “Tirdzniecības, iekļautības un savienojamības veicināšana ilgtspējīgas attīstības sekmēšanas nolūkā”, kura notika 2017. gada jūlijā Ženēvā un kurā īpaša uzmanība tika veltīta arī nepieciešamībai likvidēt digitālo plaisu;

11.  atbalsta viedokli, ka minētais būtu jāpārvērš konkrētās darbībās, lai atvieglotu e-komerciju un digitālās iespējas pārvērstu tirdzniecības realitātē; uzsver, ka labāka savienojamība piedāvā lielākas uzņēmējdarbības iespējas, atvieglojot piekļuvi tirgum un samazinot tās izmaksas, tostarp mikrouzņēmumu un MVU vadītājiem jaunattīstības valstīs; šajā sakarā atzīmē, ka joprojām svarīgs risināmais uzdevums ir investīcijas infrastruktūrā un ka ir izšķiroši svarīgi panākt progresu šajā jomā; tādēļ aicina PTO dalībvalstis veicināt investīcijas infrastruktūrā un kā vienu no iespējamām iniciatīvām mudina izvēlēties publiskā un privātā sektora partnerības;

12.  uzsver, ka ir svarīgi apspriest iespējamos veidus, kā ar tirdzniecības politikas palīdzību reaģēt uz aizvien pieaugošo servitizācijas parādību preču tirdzniecības jomā (“5. veids”);

13.  aicina Komisiju turpināt centienus PTO ietvaros izstrādāt saistošu daudzpusēju e-komercijas jomā piemērojamu rīcības noteikumu kopumu; atbalsta ES paziņojumu “Tiešsaistes darījumu atvieglošanai labvēlīga vide”, ar kuru Pakalpojumu tirdzniecības padomes locekļi tika iepazīstināti 2017. gada jūnijā un kurā sniegts ļoti vajadzīgs un savlaicīgs kopīgu principu kopums patērētāju aizsardzības, nevēlamu ziņojumu, autentifikācijas, uzticamības pakalpojumu un elektronisko līgumu jomā, kam būtu jāpalielina patērētāju uzticēšanās tiešsaistē un jārada digitālai tirdzniecībai labvēlīga vide;

14.  mudina atsākt plurilaterālas tirdzniecības sarunas par vides preču nolīgumu;

15.  atzinīgi vērtē TAN stāšanos spēkā 2017. gada 22. februārī; uzskata, ka šis nolīgums sniegs ievērojamu labumu visām PTO dalībvalstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm, un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, uzlabojot pārredzamību un juridisko noteiktību un samazinot administratīvās izmaksas un muitas procedūru ilgumu;

16.  uzsver, ka ir svarīgi, lai visas PTO dalībvalstis pildītu Nairobi un Bali pieņemtos lēmumus, tostarp par jaunu eksporta iespēju radīšanu VAV pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši VAV piešķirtajam pakalpojumu atbrīvojumam un par izcelsmes noteikumu regulējuma vienkāršošanu; pieņem zināšanai PTO dalībvalstu pieaugošo interesi par pakalpojumu atvieglošanas nolīgumu; prasa daudzpusējā līmenī palielināt centienus ievērojami vienkāršot un saskaņot izcelsmes noteikumus;

17.  uzsver, ka PTO ir izšķiroši svarīga nozīme uz noteikumiem balstītas tirdzniecības sistēmas jomā, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi garantēt tās lēmumu īstenošanu, saistošu apņemšanos izpildes nodrošināšanu un tirdzniecības strīdu risināšanu, kā arī uzsver tās unikālo ieguldījumu lielākas pārredzamības un salīdzinošās izvērtēšanas veicināšanā, it īpaši ar tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānisma (TPPM) palīdzību; pauž nopietnas bažas par to, ka Apelācijas institūcijā joprojām ir brīvas vairākas štata vietas un ka tas nopietni ierobežo šīs būtiski svarīgās institūcijas darbu un apdraud tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma pienācīgu darbību, un uzstāj uz ātru lēmuma pieņemšanu, lai aizpildītu šīs vietas;

18.  uzsver nepieciešamību pēc MK11 noslēguma deklarācijas, kurā dalībvalstis varētu precizēt jaunas jomas un Dohas sarunu kārtas programmā uzskaitītās jomas, kurās tās plāno sākt vai turpināt sarunas;

19.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka Parlaments arī turpmāk tiek cieši iesaistīts MK11 sagatavošanā, tiek nekavējoties informēts par jaunākajām norisēm un ka ar to notiek apspriešanās 2017. gada ministru konferences laikā; aicina Komisiju turpināt pārliecināt citus PTO dalībniekus par nepieciešamību palielināt PTO parlamentārās dimensijas nozīmi;

20.  aicina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, pastiprinot PTO parlamentāro dimensiju; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka parlamentāriešiem ir labākas iespējas piedalīties tirdzniecības sarunās, ka viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu formulēšanā un īstenošanā un ka tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas iedzīvotāju interesēs;

21.  pauž nožēlu par to, ka 2017. gada 9. un 10. oktobrī Marrākešā notikušajā ministru minikonferencē netika panākts būtisks progress saistībā ar MK11; aicina visas puses pilnībā uzņemties atbildību un politiskajās deklarācijās pausto gribu sarunu laikā pārvērst konkrētās darbībās, lai MK11 Buenosairesā tiktu gūti pozitīvi rezultāti un radīts stabils pamatu turpmākām darbībām un lēmumiem pēc 2017. gada ministru konferences;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.

(1) 2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarācija (WT/MIN(01)/DEC/1) – https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min01_e/mindecl_e.htm.
(2) 2005. gada 18. decembra Honkongas ministru deklarācija (WT/MIN(05)/DEC), https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min05_e/final_text_e.htm.
(3) OV C 9 E, 15.1.2010., 31. lpp.
(4) OV C 286 E, 22.10.2010., 1. lpp.
(5) OV C 51 E, 22.2.2013., 84. lpp.
(6) OV C 436, 24.11.2016., 6. lpp.
(7) OV C 366, 27.10.2017., 140. lpp.
(8) 2013. gada 7. decembra Bali ministru deklarācija (WT/MIN(13)/DEC) – https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc9_e/balideclaration_e.htm.
(9) 2015. gada 19. decembra Nairobi ministru deklarācija (WT/MIN(15)/DEC) – https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc10_e/nairobipackage_e.htm.
(10) http://www.ipu.org/splz-e/trade16/outcome.pdf.
(11) http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/.
(12) https://www.wto.org/english/tratop_e/devel_e/a4t_e/gr17_e/gr17programme_e.htm.


Austrumu partnerība: 2017. gada novembra samits
PDF 513kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikums Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam (2017/2130(INI))
P8_TA(2017)0440A8-0308/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, it īpaši 21., 22., 36. un 37. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā to, ka 2009. gada 7. maijā Prāgā tika sākta Austrumu partnerība kā ES un tās Austrumeiropas partnervalstu Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas kopīgs pasākums,

–  ņemot vērā Austrumu partnerības 2011. gada samitā Varšavā, 2013. gada samitā Viļņā un 2015. gada samitā Rīgā pieņemtās kopīgās deklarācijas,

–  ņemot vērā deklarāciju, ko 2017. gada 25. martā Romā pieņēma 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāji,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma, Reģionu komitejas un ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), it īpaši 2017. gada ziņojumu par to, kā tiek īstenota EKP pārskatīšana (JOIN(2017)0018) un 2017. gada pārskatīto darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 nodevumi attiecībā uz 2020. gadu: koncentrēšanās uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu “Globālā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par EKP un Austrumu partnerību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 72. sesiju(1), it īpaši Parlamenta 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Azerbaidžānas žurnālista Afgan Mukhtarli lietu(2), 2017. gada 6. aprīļa(3) un 2016. gada 24. novembra(4) rezolūcijas par stāvokli Baltkrievijā, 2017. gada 16. marta rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās(5), 2016. gada 13. decembra rezolūciju par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs(6), 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(7) un 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(8),

–  ņemot vērā Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentu 2017. gada 3. jūlija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0308/2017),

A.  tā kā Austrumu partnerība balstās uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas un Eiropas Savienības kopīgu apņemšanos padziļināt savstarpējās attiecības un stingri ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, pamatbrīvības un dzimumu līdztiesību, kā arī sociālo tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību;

B.  tā kā Austrumu partnerības vispārējie mērķi ir stabilitātes, uzticības veidošanas un sadarbības veicināšana, demokrātisku reformu, labu kaimiņattiecību, mierīgas konfliktu atrisināšanas un reģionālās sadarbības atbalstīšana, cilvēku savstarpējo kontaktu uzlabošana un tirdzniecības sekmēšana, lai veicinātu politiskā dialogā un saikņu veidošanu, kā arī ekonomisko sadarbību un integrāciju;

C.  tā kā ar globālās stratēģijas un pārskatītās EKP palīdzību ES cenšas tuvināt savus partnerus, izmantojot paātrinātu politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES, tajā pašā laikā cenšoties veicināt politisku stabilizāciju, sabiedrības spēju atgūties pēc grūtībām un ekonomikas uzplaukumu tās kaimiņvalstīs un piedāvājot priviliģētu politisko un ekonomisko attiecību iespējas atbilstoši ikvienas partnervalsts mērķu vērienīguma pakāpei;

D.  tā kā — ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība sadarbību kā tādu uzskata par vērtību un pauž stingru pārliecību, ka tās rezultātā ieguvēji ir visas iesaistītās personas, — tā ir apņēmusies turpināt sadarboties ar visām Austrumu partnerības valstīm tik ilgi, kamēr netiks apšaubītas vai apdraudētas Eiropas pamatvērtības;

E.  tā kā ES un tās partneriem resursi un instrumenti būtu jāsaskaņo ar uzņemtajām saistībām un tā kā partneriem īpaša uzmanība būtu jāpievērš jau noslēgto nolīgumu īstenošanai;

F.  tā kā 2015. gada Rīgas samita dalībnieki prasīja līdz nākamajam samitam panākt progresu šādās jomās: 1) institūciju un labas pārvaldības stiprināšana, 2) mobilitāte un cilvēku savstarpējie kontakti, 3) ekonomikas attīstība un tirgus iespējas, un 4) savienojamība, energoefektivitāte, vide un klimata pārmaiņas;

G.  tā kā kopš iepriekšējā samita ir panākts ievērojams progress, it īpaši noslēdzot trīs asociācijas nolīgumus (AN), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (PVBTZ) izveidi, ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, un tiem stājoties spēkā, kā arī ieviešot bezvīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu 2017. gadā (un ar Moldovu 2014. gadā), noslēdzot sarunas par visaptverošas un pastiprinātas partnerības nolīgumu ar Armēniju — kas var kalpot par piemēru tam, kā iespējams vienlaicīgi piedalīties gan Eirāzijas Ekonomikas savienībā, gan ES kaimiņattiecību stratēģiju īstenošanā, — sākot sarunas par jaunu visaptverošu nolīgumu ar Azerbaidžānu, ar Eiropas Savienības politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu pieņemot svarīgas reformas vairākās no šīm valstīm un turpinot kritiskās domāšanas veicināšanas politiku attiecībā uz Baltkrieviju;

H.  tā kā kopš Austrumu partnerības uzsākšanas Prāgā dažās tās dibinātājvalstīs ir vispārēji pasliktinājusies situācija cilvēktiesību jomā un ir kardināli mainījušās demokratizācijas tendences; tā kā viens no galvenajiem uzdevumiem būs atvieglot pašlaik notiekošo pāreju uz iekļaujošu, atbildīgu, stabilu un dzīvotspējīgu demokrātiju;

I.  tā kā pastiprināta mobilitāte un cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšana starp partnervalstīm un ES joprojām ir neaizstājams Eiropas vērtību popularizēšanas instruments;

J.  tā kā Komisijas un EĀDD ierosinātā jaunā stratēģiskā darba plāna — kurā apvienota divpusēja un reģionāla sadarbība — mērķis ir sniegt norādījumus attiecībā uz ES un sešu partnervalstu turpmāko darbu, īpašu uzmanību pievēršot divdesmit nodevumiem, kas jāpanāk līdz 2020. gadam;

K.  tā kā ES austrumu partnervalstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti joprojām apdraud neatrisināti reģionālie konflikti, tostarp daži no tiem tādi, kurus pretrunā savām starptautiskajām saistībām ievērot starptautisko tiesisko kārtību uzsākusi un joprojām aktīvi uztur Krievijas Federācija; tā kā ES būtu jāuzņemas aktīvāka loma, lai mierīgā ceļā atrisinātu visus tās kaimiņvalstīs pašlaik notiekošos konfliktus; tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu, it īpaši nelikumīgā Krimas pussalas aneksija un divu Gruzijas reģionu okupācija, kā arī Krievijas hibrīddraudi, tostarp destabilizēšanas darbības un propaganda, apdraud Eiropas drošību kopumā;

L.  tā kā Austrumu partnerības politika balstās uz ikvienas partnervalsts suverēnajām tiesībām brīvi izvēlēties savu nosprausto mērķu vērienīguma līmeni, ko tā vēlas sasniegt attiecībās ar ES; tā kā partneriem, kas cenšas veidot ciešākas attiecības ar ES, vajadzētu būt iespējai rēķināties ar lielāku atbalstu un palīdzību kopīgi noteikto mērķu īstenošanā ar nosacījumu, ka tie izpilda pašreizējās saistības reformu jomā, — saskaņā ar principu “vairāk par vairāk”,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam:

Attiecībā uz Austrumu partnerības nākotni

Attiecībā uz Austrumu partnerības īstenošanu

   a) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samits būs uz nākotni orientēts, iedvešot jaunu dinamismu un nosakot Austrumu partnerības kā ilgtermiņa politikas skaidru politisko nākotnes redzējumu; uzsverot, ka Eiropas Savienības pamatvērtības ir AN pamatā, un atzinīgi vērtējot partneru apņemšanos īstenot un aktīvi atbalstīt tās, — nodrošināt, ka šī samita iznākums pirmām kārtām sniedz pamatu ES pamatvērtību, uz kurām balstās Austrumu partnerība, uzturēšanai, it īpaši demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma, labas pārvaldības, civiltiesību, diskriminācijas nepieļaušanas un dzimumu līdztiesības uzturēšanai;
   b) visās partnervalstīs attaisnot iedzīvotāju gaidas korupcijas izskaušanas, organizētās noziedzības apkarošanas un tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšanas jomā; tādēļ censties panākt, lai partnervalstis, pamatojoties uz atbilstošiem ceļvežiem ar skaidri noteiktiem mērķiem un termiņiem, atjaunotu apņemšanos pieņemt un pilnībā īstenot reformas, kas saistītas ar tiesu sistēmu, publisko pārvaldi un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu;
   c) stiprināt pilsonisko sabiedrību partnervalstīs un tās svarīgo lomu Austrumu partnerībā — jo tā ir gan neaizstājams demokrātijas konsolidācijas procesa dalībnieks, gan reģionālas sadarbības platforma —, nelokāmi uzstājoties pret jebkādiem tiesību aktiem un pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot tās likumīgās darbības, un mudinot uz pilsoniskās sabiedrības ciešāku iesaistīšanu ar šo partnerību saistītu reformu izstrādē un to īstenošanas rūpīgā pārbaudē un uzraudzībā, kā arī veicinot publisko institūciju pārredzamību un pārskatatbildību;
   d) mudināt īstenot vēlēšanu reformas, kas nodrošinātu, ka tiesiskie regulējumi atbilst starptautiskiem standartiem, EDSO vadītu starptautisko novērošanu misiju ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumiem, ka tās tiek īstenotas pārredzamā veidā un ka par tām tiek rīkota plaša apspriešanās un iespēju robežās panākta vienprātība ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai uzlabotu vēlēšanu satvaru bez jebkādas valdošo partiju privileģēšanas; nodrošināt, ka ES stingri piemēro pastāvošos ar vēlēšanu reformām saistītos nosacījumus;
   e) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākumā tiek ņemts vērā jau sasniegtais, tiek uzsvērta nepieciešamība nodrošināt rezultātus visu jau uzņemto saistību jomā un ka tas sniedz jaunu impulsu Austrumu partnerības turpmākai attīstībai, tostarp reālu rezultātu sniegšanai iedzīvotājiem, it īpaši nodarbinātības, sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanas, transporta, savienojamības, enerģētiskās neatkarības, mobilitātes un izglītības ziņā, un atzīmē, ka šajā sakarā svarīgs instruments ir jaunais Eiropas Ārējo investīciju plānu (EĀIP);
   f) turpināt centienus, kuru mērķis ir risināt bezdarba, it īpaši jauniešu bezdarba, problēmu, tostarp ar jauniešiem paredzētu atbalsta pasākumu kopuma, piemēram, EU4Youth programmas, palīdzību, un pilnveidot prasmes, kas būtu pielāgotas darba tirgus mainīgajām vajadzībām, tostarp izmantojot profesionālo izglītību un apmācību, veicinot uzņēmējdarbību un vietējo rūpniecības nozaru attīstību, atbalstot ilgtspējīgu lauksaimniecību, attīstot tūrismu un digitālo ekonomiku un paplašinot sociālo infrastruktūru un publisko un privāto pakalpojumu sektoru, cita starpā veselības aizsardzības un aprūpes jomā;
   g) veicināt un aktīvi atbalstīt diskriminācijas apkarošanas politiku visos sabiedrības sektoros; nodrošināt dzimumu līdztiesību publiskās politikas virzienos un atbalstu sieviešu nodarbināmībai un uzņēmējdarbībai un garantēt politikas nepārtrauktību arī pēc paredzētā termiņa, proti, 2020. gada;
   h) apņemties kopīgi strādāt pie mobilitātes palielināšanas starp ES un tās partnervalstīm; atbalstīt Moldovu, Gruziju un Ukrainu vīzu režīma liberalizācijas nolīguma īstenošanā un nodrošināt to, ka nākotnē netiek izmantoti vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismi, šajā nolūkā īpaši veicinot policijas un muitas iestāžu ciešu sadarbību, lai cīnītos pret drošības apdraudējumiem, noziedzību un atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanu; sākt dialogu par vīzu jautājumiem ar Armēniju, mudināt Azerbaidžānu panākt progresu vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanā, lai nākotnē sāktu dialogu par vīzu jautājumiem, un pabeigt sarunas par vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar Baltkrieviju tās pilsoņu labā, ja šīs valstis būs panākušas būtisku progresu pamatvērtību jomā un ievēros vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānos paredzētos konkrētos nosacījumus;
   i) vēl vairāk palielināt ciešākas sadarbības iespējas izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, it īpaši, atvieglojot līdzdalību tādas programmas kā Erasmus+, “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” un EU4Innovation, kā arī Eiropas Investīciju bankas grupai InnovFin programmas ietvaros sniedzot aizdevumu garantijas; sniegt atbalstu, lai varētu reformēt izglītību un risināt problēmu, kas saistīta ar neatbilstību starp vēlamo un reālo situāciju pētniecības un inovācijas jomā;
   j) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākums sniedz arī jaunu impulsu tam, lai tiktu veicināta ilgtspējīga ekonomikas izaugsme, pašreizējo sektoru modernizācija, tirdzniecība un investēšanas iespējas, tostarp reģionu iekšējās iespējas pārrobežu sadarbības jomā, īpašu uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbību un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
   k) prasīt no jauna pielāgotu ES atbalstu asociācijas programmām un ar tām saistītajām strukturālajām reformām, it īpaši tām, kas dod iespēju uzlabot konkurētspēju, radīt labvēlīgāku vidi uzņēmējdarbībai un nodrošināt pienācīgu piekļuvi finansējuma avotiem, tostarp izmantojot EU4business iniciatīvu; cieši uzraudzīt PVBTN īstenošanu, lai nepieļautu sociālo un vides dempingu; iecerēt precīzi noteiktiem mērķiem paredzētu atbalstu MVU, lai palīdzētu tiem pilnībā izmantot PVBTN potenciālu; veicināt un atbalstīt patiesu ekonomiskās sistēmas reformu — ar mērķi, ieviešot atbilstošus tiesību aktus, pakāpeniski izskaust monopolus un ierobežot oligopolu lomu —, kā arī nozīmīgu banku un finanšu sektora reformu ar mērķi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
   l) atbalstīt nepieciešamās transporta un savienojamības infrastruktūras izveidi, tostarp izmantojot vērienīgu investīciju plānu attiecībā uz TEN-T pamattīklu, kā arī veicināt iekšējo tirdzniecību reģiona ietvaros; atbalstīt infrastruktūras projektus, kas sniegs jaunas tirdzniecības iespējas un ļaus uzlabot komunikāciju un apmaiņu starp ES un partnervalstīm, kā arī starp partneriem;
   m) palielināt enerģētisko neatkarību un energoefektivitāti, veicot specifiskas investīcijas un enerģijas avotu dažādošanu, it īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un atkarības no fosilā kurināmā mazināšanu, pastiprinot sadarbību visās ES Enerģētikas savienības aptvertajās prioritārajās jomās un panākot partneru enerģijas tirgu ciešāku integrāciju ar Eiropas enerģijas tirgu, īpašu uzmanību veltot savstarpējai savienojamībai un infrastruktūrai; nodrošināt, ka jaunās cauruļvadu infrastruktūras sauszemes un atkrastes daļas, tostarp Nord Stream 2 cauruļvads, reģionā pilnībā atbilst ES tiesību aktiem un Enerģijas savienības stratēģijai un neapdraud reģionālo enerģētisko drošību; strādāt kopā ar austrumu partneriem, lai atbalstītu enerģijas cenu celšanās visvairāk skartās mājsaimniecības;
   n) nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti starptautiskie nolīgumi un saistības kodoldrošības un vides aizsardzības jomā; pastiprināt centienus, lai izpildītu saistības klimata pārmaiņu jomā, tostarp veicinot sabiedrības izpratni un pakāpeniski un ilgtspējīgi pārtraucot novecojušu elektrostaciju darbību Armēnijā un Ukrainā; rūpīgi sekot līdzi jaunu projektu, piemēram, jaunās elektrostacijas Ostrovecā (Baltkrievijā), attīstībai;
   o) nodrošināt, ka 2017. gada novembra samita iznākums risina arī ar tādiem drošības apdraudējumiem un konfliktiem saistītus jautājumus, kuri ietekmē partnervalsu un visa reģiona neatkarību, suverenitāti, viengabalainību, cilvēka pamattiesības un politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti un attīstību;
   p) apņemties uzturēt ES dalībvalstu rīcības vienotību kolektīva spiediena uz Krieviju — kuras militārā klātbūtne reģionā, neraugoties uz izdarīto spiedienu, pēdējos gados ir palielinājusies — saglabāšanā, it īpaši, izmantojot pastiprinātus konkrētiem mērķiem paredzētus ierobežojošus pasākumus, atrisināt konfliktu Ukrainas austrumos, pilnībā un reāli īstenojot Minskas vienošanās un saglabājot EDSO novērošanas misiju, atrisināt Krievijas un Gruzijas konfliktu, panākot reālu iznākumu Ženēvas starptautiskajām diskusijām un to, ka Krievija pilnībā ievēro 2008. gada pamiera nolīgumu, atjaunot pilnīgu Ukrainas suverenitāti Krimā, Gruzijas suverenitāti Krievijas okupētajās Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijās un Moldovas suverenitāti Piedņestrā, veltīt pienācīgu uzmanību bīstamajai ekoloģiskajai situācijai Ukrainas austrumos, atbalstīt partnerus to noturības stiprināšanā un darīt galu valsts atbalstītu slepkavību, kiberkara, dezinformēšanas un cita veida destabilizācijas papildu draudiem;
   q) uzsvērt, ka nav pieņemama neviena austrumu partnera līdzdalība pret ES un/vai dažām no tās partnervalstīm vērstās militārās mācībās, tādās kā Krievijas vadītās mācības “Zapad 2017” Baltkrievijā; nodrošināt, ka turpmāk neviens partneris neiesaistās šādās mācībās;
   r) prasīt nekavējoties pārtraukt militārās sadursmes starp Armēnijas un Azerbaidžānas spēkiem, kuru rezultātā dzīvību zaudē civiliedzīvotāji un karavīri un kuras vienlaikus kavē sociāli ekonomisko attīstību; atkārtoti apliecināt atbalstu EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju valstu centieniem atrisināt Kalnu Karabahas konfliktu un to 2009. gada pamatprincipiem, kas ietver teritoriālo viengabalainību, pašnoteikšanos un spēka nepielietošanu; aicināt Armēniju un Azerbaidžānu godprātīgi atsākt sarunas, lai īstenotu šos principus un tādējādi atrisinātu konfliktu, ko nevar atrisināt, pielietojot militāru spēku; aicināt Armēnijas un Azerbaidžānas valdību noturēt augsta līmeņa sarunas un apņemties īstenot patiesus uzticēšanās veidošanas pasākumus un izveidot dialogu starp Armēnijas un Azerbaidžānas pilsonisko sabiedrību; par nosacījumu jaunu nolīgumu starp ES un ikvienu no attiecīgajām pusēm ratificēšanai noteikt konkrētu apņemšanos risināt minēto konfliktu, piemēram, saglabājot pamieru un atbalstot 2009. gada pamatprincipu īstenošanu, un panāk būtisku progresu šī konflikta atrisināšanā;
   s) prasīt nodrošināt pastāvīgu atbalstu ES un EDSO misiju darbam Gruzijā, Moldovā un Ukrainas austrumos, jo tās ir ļoti svarīgas operācijas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināts miers un drošība pirmām kārtām vietējiem iedzīvotājiem; nodrošināt šo misiju pilnvarojumu efektīvu īstenošanu un mudināt Krieviju garantēt tām netraucētu piekļuvi; apsvērt iespēju atbalstīt bruņotas EDSO policijas misijas izvietošanu Ukrainas austrumos; kopā ar partnervalstīm apsvērt iespēju pastiprināt ES lomu minēto konfliktu risināšanā, tostarp sākot vērienīgas pilntiesīgas Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas, kuru uzdevums būtu palielināt drošību un stabilitāti;
   t) aicināt ES partnerus pilnībā ar to sadarboties tādu problēmu kā nelikumīga migrācija, terorisms, kibernoziedzība, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība risināšanā;
   u) Austrumu partnerības politikas ietvaros apsvērt iespēju tām asociētajām valstīm, kuras sasniegušas būtisku progresu ar AN/PVBTN saistītu reformu īstenošanā, piedāvāt vilinošu ilgtermiņa Austrumu partnerības+ modeli, kas galu galā varētu novest pie šo valstu iestāšanās muitas savienībā, digitālajā savienībā un Šengenas zonā, turpmākas piekļuves ES iekšējam tirgum, integrācijas ES transporta tīklos, rūpnieciskām partnerībām, pastiprinātas līdzdalības citās ES programmās un aģentūrās, turpmākas sadarbības KDAP jomā un drīzākiem pasākumiem, tādiem kā papildu vienpusējas tarifu preferences, konkrēts grafiks viesabonēšanas tarifu atcelšanai starp ES un tās partneriem un augstas kapacitātes platjoslas attīstība; Austrumu partnerības+ modeli darīt pieejamu citām Austrumu partnerības valstīm, tiklīdz tās būs gatavas uzņemties šādas pastiprinātas saistības un būs sasniegušas būtisku progresu savstarpēji apstiprinātu reformu īstenošanā;
   v) attiecībā uz valstīm, kas nav asociētās valstis, apsvērt jaunus līdzekļus, ar kuru palīdzību sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, uzņēmējiem, akadēmiskajām aprindām, neatkarīgiem medijiem un jauniešiem, tostarp izmantojot papildu finansējumu un mobilitātes partnerības;
   w) nodrošināt, ka abos gadījumos kopīgie mērķi ir gan vidēja termiņa mērķi, gan nepieciešamības gadījumā ilgtermiņa mērķi, un šajā nolūkā mudināt dažas no partnervalstīm pieņemt stratēģiskāku redzējumu, kas neaprobežotos tikai ar vēlēšanu cikla loģiku;
   x) atkārtoti uzsvērt diferenciācijas principu un to, ka sadarbības ar ES plašumu un dziļumu nosaka ES un tās partneru mērķu vērienīgums, kā arī reformu norise un kvalitāte, kas jāizvērtē, pamatojoties uz to īstenošanas pilnīgumu un efektivitāti, it īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu;
   y) uzsvērt, ka Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus ciešai politiskai asociācijai un ekonomiskai integrācijai, tostarp dalībai ES programmās; atkārtoti uzsvērt, ka AN ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu šo valstu attiecībās ar ES nav galīgais mērķis; vēlreiz izteikt atzinību par minēto valstu centieniem integrēties Eiropā; norādīt, ka saskaņā ar LES 49. pantu un 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ar nosacījumu, ka tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu; šajā sakarā mudina dalībvalstis vienoties par vērienīgu 2017. gada samita deklarāciju, kurā būtu noteikti attiecīgi ilgtermiņa mērķi;
   z) aicināt Gruziju, Moldovu un Ukrainu īpašu uzmanību pievērst asociācijas programmu pilnīgai īstenošanai, lai izmantotu visas AN piedāvātās iespējas, un iesaistīties arī kopīgajās diskusijās par progresu, iespējām un problēmām saistībā ar reformām, kas attiecas uz AN/PVBTN; atkārtoti uzsvērt, ka iepriekš minēto reformu patiesai īstenošanai ir liela nozīme šo valstu turpmākas stabilitātes un attīstības un to sabiedrības labklājības nodrošināšanā; no jauna apstiprināt, ka, lai padziļinātu attiecības Austrumu partnerības+ modeļa ietvaros, kā arī lai nodrošinātu sev jebkādas izredzes iestāties ES, ir jāpanāk būtisks progress minēto reformu īstenošanā, it īpaši tiesiskuma, cilvēktiesību ievērošanas un labas pārvaldības jomā;
   aa) nodrošināt, ka pašreizējais un turpmākais sadarbības ar partnervalstīm un tām sniegtā atbalsta līmenis vienmēr ir atkarīgs no pilnīgas izvirzīto nosacījumu izpildes un ka šī izpilde arī tiek uzraudzīta; uzsvērt, ka ES finansiālā atbalsta sniegšana partneriem būs atkarīga no konkrētiem reformu pasākumiem un to efektīvas īstenošanas un ka no ES uz stimuliem balstītās pieejas arī turpmāk labumu gūs tie partneri, kuri visvairāk būs iesaistījušies vērienīgu reformu veikšanā; paredzēt piešķīrumu izmaksu mazākās daļās, lai ES varētu labāk reaģēt uz negaidītām krīzes situācijām vai reformu trūkumu; īpaši uzsvērt to, ka ar valstīm, kas nerespektē ES vērtības, it īpaši neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus un aizskarot, iebiedējot un vajājot cilvēktiesību aizstāvjus, NVO un žurnālistus, netiks ratificēts neviens visaptverošs nolīgums; uzsvērt arī to, ka pirms jebkāda jauna dialoga par bezvīzu režīmu sākšanas un beigšanas ir jānodrošina atbilstība skaidri noteiktiem standartiem; atkārtoti uzsvērt, ka atkāpšanās no iepriekšējiem sasniegumiem sistemātiski izraisīs nolīgumu, tostarp bezvīzu režīma un ES finansējuma piešķiršanas jomā, darbības apturēšanu;
   ab) atbalstīt Austrumu partnerības daudzpusējo dimensiju kā līdzekli tam, lai veicinātu daudzpusēju uzticības veidošanu, it īpaši konfliktu skartās zonās, un lai radītu reģionālās sadarbības iespējas, tostarp kā pārmaiņas veicinošus faktorus izmantojot pilsoniskās sabiedrības pārrobežu platformas, vietējo un reģionālo pašpārvaldes iestāžu sadarbību un pārrobežu projektus, tādus kā cilvēku tuvināšanas programmas, kas ietver starpkultūru dialogu un jaunākās paaudzes iesaistīšanu;
   ac) uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir saskaņotā un efektīvā veidā gan iekšēji, gan ārēji informēt par politikas nostādnēm, kas saistīta ar Austrumu partnerību, un nodrošināt konkrētiem reģioniem īpaši pielāgotas komunikācijas darbības, it sevišķi lai novērstu to, ka trūkst zināšanu par ES un tās attiecībām ar partneriem; izteikt atzinību par izcilo darbu, ko līdz šim paveikusi Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, un atbalstīt tās darbības, piešķirot papildu finansējumu; pievērsties uzdevumam labāk informēt par Austrumu partnerības konkrētajām priekšrocībām un mērķiem, mērķtiecīgi risināt dezinformācijas problēmu, sniedzot uz faktiem balstītu un pieejamu kvalitatīvu informāciju visās partnervalstu valodās, un nodrošināt vārda brīvības pilnīgu ievērošanu;
   ad) stingri pastāvēt uz to, ka ES atbalstam ir jābūt īpaši pielāgotam, lai tas atbilstu kopīgajiem vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz sadarbību ar katru partneri, vadoties pēc principiem “vairāk par vairāk” un “mazāk par mazāk”; īpaši prasīt, lai ES saskaņotu budžeta instrumentus, tādus kā Eiropas kaimiņattiecību instruments un Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, ar politiskiem uzdevumiem un īstenošanas stratēģijām, it īpaši gada un daudzgadu budžeta procedūras ietvaros;
   ae) atzinīgi vērtēt Komisijas priekšlikumus sniegt sadarbības partneriem makrofinansiālu palīdzību, vienlaikus uzstājot, ka šiem priekšlikumiem ir jāpievieno stingri un efektīvi nosacījumi, it īpaši tiesiskuma (tostarp neatkarīgas tiesu sistēmas un daudzpartiju parlamentāras sistēmas) uzturēšanas, labas pārvaldības (tostarp efektīvas cīņas pret korupciju) nodrošināšanas un cilvēktiesību aizstāvēšanas un mediju brīvības ziņā; ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Parlamentam un Padomei detalizētu rakstisku ziņojumu par progresu, ko minētajās trīs jomās panākuši partneri, kuri jau saņem šādu palīdzību; aicināt Komisiju izstrādāt jaunas makrofinansiālās palīdzības programmas, kas būtu paredzētas partnervalstīm, kuras sekmīgi pabeigušas iepriekšējās programmas, sistemātiski paredzēt iepriekš minēto nosacījumu izvirzīšanu turpmākos šādas palīdzības sniegšanas priekšlikumos un nodrošināt to striktu piemērošanu, it īpaši Moldovas gadījumā;
   af) prasīt Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un citām daudzpusējām finanšu institūcijām strādāt pie tā, lai veiksmīgi īstenotu Investīciju plānu Eiropai un ieviestu īpašu atbalsta mehānismu tām Austrumu partnerības valstīm, kas apņēmušās īstenot AN; pieprasīt, lai, balstoties uz labāko praksi vairāku līdzekļu devēju instrumentu jomā, tiktu izveidots Ukrainai, Gruzijai un Moldovai paredzēts trasta fonds, un vienlaikus uzsver, ka šim trasta fondam būtu jākoncentrējas uz privātām un publiskām investīcijām, it īpaši sociālajā un ekonomiskajā infrastruktūrā, un uz investīcijām, kuru mērķis ir veicināt investīciju absorbcijas spēju, kā arī uz starptautisko finanšu institūciju un starptautisko līdzekļu devēju sniegtā atbalsta koordinēšanu uz vietas; apsvērt iespēju sarīkot Ukrainai veltītu līdzekļu devēju konferenci, lai palīdzētu apmierināt šīs valsts humanitārās vajadzības, ko radījis konflikts valsts austrumos un Krimas aneksija; nodrošināt, ka tiek rūpīgi pārbaudīts visu minēto līdzekļu izlietojums, lai nepieļautu nekādu nepareizu izmantošanu;
   ag) atkārtoti paust stingru atbalstu parlamentāram ieguldījumam Austrumu partnerības politikas īstenošanā un tās pārbaudei, it īpaši attiecībā uz šīs politikas ietekmi uz pilsoņu dzīvi; šajā sakarā pastiprināt Euronest parlamentārās asamblejas lomu Austrumu partnerības jaunajā daudzpusējā struktūrā, kā arī Parlamentārās asociācijas vai Parlamentārās sadarbības komiteju lomu asociācijas vai sadarbības padomēs; atzinīgi vērtēt pašlaik īstenotās visaptverošās demokrātijas atbalsta pieejas programmas; aicināt partnervalstu parlamentāriešus kopīgi strādāt, lai rūpīgi pārbaudītu īstenošanu un labākās prakses apmaiņu; pastiprināt Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma iesaistīšanos šajā procesā;
   ah) pieņemt zināšanai Parlamenta lēmumu pastiprināt ar austrumu partneriem noslēgto nolīgumu īstenošanas uzraudzību un šajā sakarā sniegtā ES atbalsta rūpīgu pārbaudi; reaģēt uz partneriem un Komisijai adresēto Parlamenta aicinājumu palielināt visu ES līdzekļu saņēmēju pārredzamību; aicināt Komisiju un EĀDD ik pēc sešiem mēnešiem iesniegt Parlamentam un Padomei detalizētu rakstisku ziņojumu par minēto nolīgumu īstenošanu;
   ai) pieņemt zināšanai Parlamenta apņemšanos pastiprināt pārbaudi attiecībā uz sarunām par turpmākiem ar austrumu partneriem slēdzamiem starptautiskiem nolīgumiem; aicināt Padomi saskaņā ar attiecīgo iestāžu nolīgumu(9) nekavējoties sniegt Parlamentam visas attiecīgās sarunu norādes; atzinīgi vērtēt Komisijas un EĀDD efektīvo sadarbību ar Parlamentu informācijas sniegšanā par minētajām sarunām, taču aicināt tos saskaņā ar attiecīgo pamatnolīgumu(10) arī nekavējoties iesniegt sarunu dokumentu projektus un parafētos nolīgumus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un informācijai — Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, EDSO Parlamentārajai asamblejai, Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai, kā arī Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0304.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0267.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0126.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0456.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0089.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0487.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0018.
(8) OV C 265, 11.8.2017., 110. lpp.
(9) OV C 95, 1.4.2014., 1. lpp.
(10) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.


Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai
PDF 424kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku (2017/2819(RSP))
P8_TA(2017)0441B8-0589/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai” (COM(2017)0198),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā ES dabas tiesību aktu (Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas) atbilstības pārbaudi (SWD(2016)0472),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Ziņošana atbilstīgi ES Dzīvotņu direktīvai un Putnu direktīvai (2007–2012): dabas stāvoklis ES”,

–  ņemot vērā Eurostat 2016. gada novembra statistiku par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai(2),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai” (O-000067/2017 – B8-0608/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā apmēram tikai puse no aizsargājamām putnu sugām un mazākā daļa no pārējām aizsargājamām sugām un dzīvotnēm Savienībā pašlaik ir labā saglabāšanas stāvoklī un tā kā tikai 50 % no visām Natura 2000 vietām ir pārvaldības plāns ar saglabāšanas mērķiem un pasākumiem,

B.  tā kā Dabas direktīvām ir nozīmīga loma, lai palīdzētu sasniegt Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Stratēģiskā bioloģiskās daudzveidības plāna 2011.–2020. gadam, Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Parīzes klimata nolīguma mērķus;

C.  tā kā Eiropas Vides aģentūras novērtējumā “Dabas stāvoklis ES 2015. gadā” minēts, ka saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju lielāko spiedienu uz sauszemes ekosistēmām rada lauksaimniecība un dabiskās vides izmainīšana, savukārt jūras ekosistēmas visvairāk ietekmē dzīvo resursu izmantošana (zveja) un piesārņojums; tā kā visi uzskaitītie faktori ir cilvēka darbības izraisīti un būtiski un negatīvi ietekmē dabu;

D.  tā kā Eurostat 2016. gada statistika liecina, ka laikposmā starp 1990. un 2014. gadu vispārējā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir novērota visās 167 ES plaši izplatītajās putnu sugās(3),

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai kā soli pareizajā virzienā, lai sasniegtu Dabas direktīvu mērķus;

2.  tomēr ar bažām atzīmē, ka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam un KBD netiks sasniegti, ja nekavējoties neveiks būtiskus un papildu centienus; uzsver, ka ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2010. gadam mērķi netika sasniegti;

3.  atzīmē, ka veselīgas un noturīgas ekosistēmas ir labāk piemērotas tam, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas un tām pielāgotos, tādējādi ierobežojot globālo sasilšanu; norāda, ka tās ir izturīgākas pret ekstremāliem laika apstākļiem un spēj no tiem vieglāk atgūties, sniedzot visdažādākās priekšrocības, no kā cilvēki ir atkarīgi;

4.  norāda, ka Eiropā gandrīz vienai ceturtdaļai savvaļas sugu patlaban draud izzušana un vairums ekosistēmu ir degradētas tiktāl, ka tās vairs nespēj pildīt savu būtisko funkciju; atzīmē, ka tā rezultātā ES ir nodarīti lieli sociālie un ekonomiskie zaudējumi, jo bioloģiskās daudzveidības samazināšanās galvenie cēloņi, proti, dzīvotņu degradācija, dabas resursu pārmērīga izmantošana, invazīvu svešzemju sugu ieviešana un izplatīšanās un klimata pārmaiņas palielinās, bloķējot to iniciatīvu pozitīvo ietekmi, kas paredzētas šādas situācijas novēršanai;

5.  atzīmē, ka Rīcības plāna mērķis ir “ES 2020. gada mērķu — apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu izzušanu un tos atjaunot — izpildes paātrināšana”; tomēr pauž nožēlu, ka nav iekļautas nekādas citas atsauces uz Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2020. gadam vai secinājumi par tās vidusposma novērtēšanu;

6.  atkārtoti norāda, ka ir jāīsteno papildu, būtiski un nepārtraukti centieni, lai sasniegtu 2020. gada mērķus, un aicina Komisiju un dalībvalstis šiem centieniem piešķirt augstāku politisko prioritāti;

7.  uzsver, ka ir jānodrošina Savienības tiesību aktu pilnīga un pienācīga īstenošana;

8.  uzsver, ka ir panākts būtisks progress, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņojumu un citas piesārņojošās vielas, uzlabojot energoefektivitāti un materiālu izmantošanas efektivitāti, taču šīs darbības ir jāpapildina ar citiem pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, pilnībā piemērojot saskaņotu politiku, ar ko labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību, dabas resursus un sabiedrības veselību;

9.  uzsver , ka ir jāturpina integrēt politiku un zināšanas, lai sasniegtu mērķi dzīvot labi mūsu planētas resursu robežās, kas ir ilgtermiņa redzējums 7. vides rīcības programmā;

10.  pauž nožēlu par ierobežoto Rīcības plāna termiņu un aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie nākamās Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada;

Visu ieinteresēto personu iesaistīšana

11.  atzinīgi vērtē rīcības plānā noteiktās četras prioritārās jomas un uzsver, ka aktīvi ir jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai ar konkrētajām veicamajām darbībām efektīvi varētu novērst trūkumus saistībā ar Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas īstenošanu;

12.  atgādina, ka Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 1/2017 ir norādījusi, ka dalībvalstīs netika pietiekami izvērsta koordinācija starp atbildīgajām iestādēm un citām ieinteresētajām personām;

13.  aicina Komisiju sniegt efektīvu atbalstu valsts un reģionāliem dalībniekiem dabas tiesību aktu īstenošanā un vides inspekciju uzlabošanā, tostarp ar kompetences un spēju veidošanas pasākumiem un resursu labāku sadali;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno atjaunināt un pilnveidot vadlīnijas visās ES oficiālajās valodās, lai uz vietas veicinātu labāku izpratni par tiesību aktiem un palīdzētu valsts iestādēm tos pareizi piemērot, un šajā sakarībā aicina Komisiju šajā procesā iesaistīt visas ieinteresētās personas un ar tām apspriesties;

15.  uzsver pilsoniskās sabiedrības lomu Savienības dabas tiesību aktu labākas īstenošanas nodrošināšanā un to, cik svarīgi šajā ziņā ir Orhūsas konvencijas noteikumi;

16.  aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu par obligātajiem standartiem attiecībā uz piekļuvi izskatīšanai tiesā un pārskatīt Orhūsas regulas īstenošanas konvenciju attiecībā uz Savienības rīcību, lai ņemtu vērā neseno ieteikumu no Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas;

17.  atzinīgi vērtē to, ka, neapdraudot Dabas aizsardzības direktīvās noteiktos saglabāšanas mērķus un prasības, elastīgums īstenošanas pieejās, kurās tiek ņemti vērā konkrētie apstākļi valstīs, palīdz samazināt un pakāpeniski novērst nevajadzīgus konfliktus un problēmas starp dabas aizsardzības un sociālekomiskajām darbībām, kā arī risināt praktiskās problēmas, ko rada direktīvu pielikumu piemērošana;

18.  aicina Komisiju precizēt Reģionu komitejas lomu attiecībā uz izpratnes veidošanu, vietējās līdzdalības veicināšanu un zināšanu apmaiņu;

Aizsargājamās sugas un dzīvotnes

19.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai netiktu degradētas Natura 2000 vietas, un jāveic saglabāšanas pasākumi, ar ko uzturētu vai atjaunotu labvēlīgu saglabāšanas statusu aizsargājamām sugām un dzīvotnēm;

20.  prasa pilnībā īstenot Dabas direktīvas, lai veiktie saglabāšanas pasākumi būtu saskaņā ar jaunākajām zinātnes un tehnikas attīstības tendencēm;

21.  pauž nožēlu, ka Rīcības plānā nav ietverta prioritāra stratēģija un konkrētas darbības nolūkā uzlabot: apputeksnētāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz centieniem novērst veselības apdraudējumus un parazītu sugu (jo īpaši Varroa) izplatību, pētniecības darba koordināciju, analīzes metožu saskaņošanu un zinātnisko datu par apputeksnētājiem apmaiņu Eiropas līmenī, kā tas prasīts iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijās;

22.  atkārtoti mudina Komisiju iesniegt ES stratēģiju, ar ko aizsargātu un saglabātu apdraudētos apputeksnētājus un transversālā veidā visaptveroši risinātu pamatjautājumu par apputeksnētāju, jo īpaši bišu, augstajiem mirstības rādītājiem Eiropā, jo bites nodrošina nenovērtējamu vides un ekonomisko labumu;

23.  ierosina, lai pasākumi pret Varroa būtu obligāti ES līmenī, lai tiktu atbalstīta biškopju apmācība par bišu aizsardzības metodēm un lai vietējās un reģionālās iestādes, kā arī lauksaimnieki un visi pārējie iedzīvotāji lauku un pilsētu teritorijās, tiktu mudināti stādīt augu sugas, jo īpaši ziedaugus, nolūkā palielināt medus augu pieejamību;

24.  atgādina, ka bažas joprojām rada putnu un jo īpaši migrējošo putnu nelegāla nogalināšana Vidusjūras reģionā, kā arī piekūnveidīgo putnu nogalināšana atsevišķās dalībvalstīs; uzsver, ka ir jāizstrādā Eiropas līmenī saskaņots plāns, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, lai pārvaldītu migrējošo putnu sugas, kas šķērso vairāk nekā vienu dalībvalsti;

25.  prasa pilnībā un efektīvi īstenot Regulu par invazīvām svešzemju sugām un tam piešķirt pietiekamu finansējumu no ES budžeta; uzsver, ka sugu iekļaušana Savienības mērogā kaitīgu invazīvu svešzemju sugu sarakstā ir jāpamato ar standartizētu un saskaņotu riska novērtējumu; uzskata, ka invazīvu svešzemju sugu pārvaldībā par prioritārām ir jānosaka Natura 2000 vietas; atzinīgi vērtē tiešsaistes platformu “Eiropas Svešzemju sugu informācijas tīkls” (EASIN), kas atvieglina piekļuvi datiem par svešzemju sugām;

26.  uzsver, ka aizsargāt mūsu kopējo dabas vidi Eiropā ir būtiski mūsu ekonomikai un labklājībai, ka Natura 2000 tīkla ekonomiskā vērtība ir EUR 200–300 miljardi gadā un var radīt ieņēmumus vietējām kopienām ar tūrisma un atpūtas darbībām un ka veselīgas ekosistēmas nodrošina būtiskus pakalpojumus, tādus kā svaigs ūdens, oglekļa dioksīda uzglabāšana, apputeksnētājkukaiņi, kā arī aizsardzību pret plūdiem, lavīnām un krasta eroziju(4); tādēļ norāda, ka ieguldījumi Natura 2000 tīklā ir ekonomiski pamatoti;

27.  atgādina, ka Natura 2000 tīkla jūras teritorijas ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā sauszemes teritorijas; aicina attiecīgās dalībvalstis risināt šo problēmu un Komisiju veicināt vajadzīgo sadarbību ar trešām valstīm, lai uzlabotu vides aizsardzību jūras teritorijās;

28.  atzinīgi vērtē darbības, kas vērstas uz ekosistēmu pakalpojumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā; tomēr pauž nožēlu, ka rīcības plānā trūkst konkrētas iniciatīvas par bioloģiskās daudzveidības neto zudumu nepieļaušanu;

Saiknes ar citām politikas jomām

29.  uzsver, ka steidzami ir jārīkojas, lai risinātu galvenos cēloņus bioloģiskās daudzveidības zudumam, proti, biotopu iznīcināšana un degradācija, ko galvenokārt rada pārmērīgs zemes izmantojums, piesārņojums, intensīvā lauksaimniecība, sintētisko ķīmisko pesticīdu izmantošana, svešzemju sugu izplatība un klimata pārmaiņas, un uzsver arī vajadzību nodrošināt saskaņotību starp dažādām ES politikas jomām;

30.  uzsver, ka atbilstības pārbaude liecina par vajadzību uzlabot saskaņu ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), un norāda uz sugu un dzīvotņu satraucošo degradāciju, kas saistīta ar lauksaimniecību; aicina Komisiju novērtēt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

31.  vēlreiz norāda, ka viena no sešām galvenajām lauku attīstības prioritātēm ES ir ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un uzlabošana, ietverot Natura 2000 teritorijas; atgādina par daudzajiem centieniem, ko veikušas lauksaimniecībā iesaistītās personas, jo īpaši saistībā ar zaļināšanas pasākumu īstenošanu, ko ieviesa pēc KLP pārskatīšanas 2013. gadā;

32.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, lai KLP atvēlētie līdzekļi no bioloģisko daudzveidību mazinošām subsidēšanas darbībām tiktu novirzīti uz vidiski ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un saiknes saglabāšanu ar bioloģisko daudzveidību;

33.  turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar zemes īpašniekiem un lietotājiem izpētīt iespēju īstenot “zaļos un zilos pakalpojumus” (ainavas, dabas un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi) apmaiņā pret maksājumu, kam pamatā būtu tirgus likmes;

34.  atzīmē, ka sugas, kas Dzīvotņu direktīvā ir iekļautas kā īpaši aizsargājamas, dažos Eiropas reģionos ir sasniegušas labu saglabāšanas statusu un līdz ar to varētu apdraudēt citas savvaļas sugas un mājdzīvniekus, tādējādi izjaucot ekosistēmas dabisko līdzsvaru; aicina Komisiju izstrādāt novērtēšanas procedūru, ar ko atsevišķos reģionos ļautu grozīt sugu aizsardzības statusu, tiklīdz ir sasniegts vēlamais saglabāšanas statuss;

35.  atgādina, ka cilvēku un lielo plēsēju (jo īpaši vilku) līdzāspastāvēšana var negatīvi ietekmēt ekosistēmu un neapdzīvotu lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību atsevišķos reģionos, jo īpaši attiecībā uz tradicionālo lauksaimniecību un ilgtspējīgu tūrismu, kā arī citām sociālekonomiskām darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, ar ko risinātu šos jautājumus tādā veidā, kas neapdraudētu lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus atzīstot elastību, kāda pieejama Dzīvotņu direktīvas ietvaros;

36.  aicina Komisiju atbalstīt tādus pasākumus kā mācības lauksaimniekiem par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību no lielajiem plēsējiem un visās dalībvalstīs organizēt paraugprakses apmaiņu par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību;

37.  pauž nožēlu, ka KLP nav izstrādāta tā, lai lauksaimniecībā nepieļautu tradicionālās ganību lopkopības izzušanu, kas ir nozīmīgs vēsturisks dabisko dzīvotņu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības instruments; aicina izstrādāt rīcības plānu, ar ko atbalstītu satvaru ganību lopkopību attīstībai Natura 2000 tīklā;

38.  aicina Komisiju jo īpaši apsvērt adaptīvas ražas novākšanas pārvaldību, kas būtu paraugprakses instruments to ūdensputnu populāciju ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ES ir pietiekami lielā skaitā, un to populāciju aizsardzībai, kas pastāvīgi samazinās;

39.  uzsver, ka bioloģiskā daudzveidība būtiski samazinās jūras teritorijās, un uzskata, ka ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) būtu jāpopularizē bioloģiskās daudzveidības, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas modeļi; prasa Komisijai novērtēt KZP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

Finansēšana

40.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par Natura 2000 tīklu un piekrīt tās novērtējumam, ka ES līdzekļi nav tikuši pietiekami mobilizēti tīkla pārvaldības atbalstam;

41.  uzsver, ka galvenā atbildība par Natura 2000 teritoriju finansēšanu ir dalībvalstīm, un uzsver, ka finansējuma trūkums, šķiet, rada vislielākās neatbilstības Dabas direktīvu īstenošanā, kā to apliecina atbilstības pārbaude;

42.  uzsver, ka iespēja izveidot jaunus finanšu mehānismus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nolūkā sasniegt 2020. gada mērķus, šķiet, nav reāla, ņemot vērā pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) grafiku; prasa maksimāli izmantot pašreizējos līdzekļus, tostarp Finanšu instrumentu videi (LIFE), KLP un struktūrfondus;

43.  atzinīgi vērtē gaidāmo Komisijas priekšlikumu LIFE programmas ietvaros par 10 % palielināt dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai atvēlētos līdzekļus;

44.  uzskata, ka attiecībā uz nākamo DFS gan pārskatīšanas, gan prognožu ziņā ir vajadzīgs lielāks sagatavošanas darbs, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu dabas saglabāšanai, bioloģiskajai daudzveidībai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai Natura 2000 teritorijās; uzskata, ka šajā ziņā būtu lietderīgi sagatavot visaptverošu pārskatu par līdzšinējiem izdevumiem, uzsverot mācību, kāda gūta no iepriekšējo pasākumu izpildes;

45.  prasa nākamajā DFS iekļaut jaunus finanšu mehānismus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai; aicina Komisiju nodrošināt, lai turpmākie lauksaimniecībai, lauku un reģionālai attīstībai atvēlētie finanšu instrumenti ietvertu īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un Natura 2000 tīkla pārvaldībai, ko kopīgi pārvalda valstu un reģionālās vides iestādes;

46.  aicina Komisiju efektīvāk pielāgot finansēšanas shēmas Natura 2000 mērķiem un izstrādāt visiem attiecīgajiem ES fondiem piemērojamus transversālus Natura 2000 rezultātu rādītājus; turklāt aicina Komisiju izstrādāt Natura 2000 izdevumiem paredzētu izsekošanas mehānismu, lai uzlabotu pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, kā arī šos kritērijus integrētu nākamajā DFS;

47.  atkārtoti norāda, ka Natura 2000 programma parasti tiek finansēta ar līdzfinansējumu; aicina dalībvalstis būtiski palielināt Natura 2000 piešķirto finansējumu, lai noteiktu pievilcīgākas līdzfinansējuma likmes un līdz ar to uzlabotu līdzekļu apgūšanu, un aicina veikt pasākumus, ar ko mazinātu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējiem un projektu labumguvējiem;

48.  uzsver iespējas, kādas piemīt publiskā un privātā sektora finansējumam nolūkā attīstīt ekosistēmu pakalpojumus, zaļo infrastruktūru un citas ar dabas kapitālu saistītas jomas, un atzinīgi vērtē to, ka ar Dabas kapitāla finansēšanas mehānismu (NCFF) turpinās atbalstīt ar bioloģisko daudzveidību saistītus projektus 2017.–2019. īstenošanas laikposmā;

49.  aicina Komisiju popularizēt un ierosināt līdzekļus, ar ko finansētu un izstrādātu lielo plēsēju sugu pārrobežu pārvaldības plānus, kā arī prasa rūpīgi izvērtēt lielo plēsēju lomu un apsvērt iespēju iesviest koriģējošus pasākumus, ar ko tiktu saglabāta bioloģiskā daudzveidība, lauksaimniecības ainava un gadsimtiem senā ganāmpulku ganīšanas prakse kalnu reģionos;

Zaļā infrastruktūra

50.  atzinīgi vērtē rīcības plānā ietvertās saistības sniegt norādījumus, ar ko atbalstītu zaļās infrastruktūras izveidi nolūkā uzlabot Natura 2000 vietu savienojamību, taču atgādina, ka Parlaments ir prasījis iesniegt īstenu priekšlikumu par Eiropas zaļās infrastruktūras tīkla (TEN-G) attīstību;

51.  norāda, ka ir būtiski, lai dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām labāk izmantotu integrētos telpiskās plānošanas procesus, uzlabotu horizontālo izpratni par TEN-G, sniedzot specifiskas nozaru zināšanas, un nodrošinātu aizvien plašāku savienojamības un kopumā zaļās infrastruktūras finansēšanu, izmantojot lauku attīstības un reģionālās attīstības līdzekļus; atzīmē, ka šie kritēriji būtu jāņem vērā DFS pēc 2020. gada attiecībā uz infrastruktūras darbu plānošanu; konstatē, ka zaļās infrastruktūras koncepcija veicina arī ilgtspējīgas ekonomikas izveidi, nodrošinot ieguvumus no ekosistēmām un vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi, ko rada transporta un enerģētikas infrastruktūras;

52.  norāda, ka ir jāizpēta zaļās infrastruktūras loma to dabas katastrofu seku mazināšanā, kuras ir saistītas ar meteoroloģiskām un klimata pārmaiņām, jo īpaši ekstrēmiem meteoroloģiskiem un klimata apstākļiem, kas ir cēlonis atsevišķām smagākajām un postošākajām dabas katastrofām Eiropā un pasaulē;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0034.
(2) http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2017/06/19/conclusions-eu-action-plan-nature/pdf
(3) http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Biodiversity_statistics
(4) http://ec.europa.eu/environment/nature/pdf/state_of_nature_en.pdf


Stāvoklis tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā
PDF 345kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūcija par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (2017/2931(RSP))
P8_TA(2017)0442B8-0595/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Polijas Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu par jaunu ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par stāvokli Polijā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūciju par notikumu aktuālo attīstību Polijā un tās ietekmi uz pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra ieteikums attiecībā uz tiesiskumu(3), ar ko papildina 2016. gada 27. jūlija ieteikumu, ievērojot notikumu aktuālo attīstību Polijā sakarā ar jauna Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. jūlija trešo ieteikumu attiecībā uz tiesiskumu(4), kurā tā pauž nopietnas bažas par plānoto tiesu iestāžu reformu Polijā, kas saskaņā ar Komisijas vērtējumu pastiprina sistēmisku apdraudējumu tiesiskumam Polijā, par ko jau tika norādīts ar tiesiskuma jautājumiem saistītajā procedūrā, kuru Komisija ierosināja 2016. gada janvārī,

–  ņemot vērā Polijas Republikas valdības 2017. gada 20. februāra atbildi, ar kuru tika noraidīta ideja, ka pastāv sistēmisks drauds tiesiskumam Polijā, un Polijas valdības paziņoto 2017. gada 29. augusta atbildi, kurā tika noraidīti Komisijas iebildumi pret tiesu iestāžu reformu un apstrīdēta tās kompetence tiesu sistēmas novērtēšanai,

–  ņemot vērā Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Poliju, tostarp 2017. gada 29. jūlija procedūru un 2017. gada 12. septembra argumentēto atzinumu attiecībā uz Likumu par vispārējo tiesu organizāciju, kurā teikts, ka Polijas likums nav saderīgs ar ES tiesību aktiem, jo īpaši ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantu, Direktīvu 2006/54/EK par dzimumu līdztiesību darbā un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu saistībā ar ES Pamattiesību hartas 47. pantu,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas 2017. gada 22. martā, 31. augustā un 6. novembrī notika Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā ar Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Frans Timmermans,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, kas notika Vispārējo lietu padomes sanāksmēs 2017. gada 16. maijā un 2017. gada 25. septembrī par tiesiskumu Polijā,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 14. oktobra atzinumu par Likumu par Konstitucionālo tiesu un Venēcijas komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 24. janvāra paziņojumu, kurā ir paustas dziļas bažas par to, ka Polijā „stāvoklis pasliktinās” ,

–  ņemot vērā, to ka 2017. gada 18. maijā no Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietnes un tiešsaistes juridiskās datubāzes ir izņemti trīs spriedumi un, proti, šādi spriedumi: 2016. gada 9. marta spriedums, K 47/15 (kurā deklarēts, ka Polijas parlamenta pieņemtie grozījumi aktā par Konstitucionālo tiesu ir pretrunā konstitūcijai), 2016. gada 11. augusta spriedums, K 39/16 (ar kuru apstrīdēta otrā akta galveno noteikumu likumība un ar kuru groza Konstitucionālās tiesas darbību) un 2016. gada 7. novembra spriedums, K 44/16 (par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanas likumību),

–  ņemot vērā Polijas parlamenta 2017. gada jūnijā un jūlijā pieņemtos četrus tiesību aktus, ar kuriem ir paredzēta tiesu iestāžu reforma, proti: likumu, ar ko groza Likumu par Valsts tiesnešu un prokuroru skolu, Likumu par vispārējo tiesu organizāciju un dažus citus likumus (turpmāk „likums par Valsts tiesnešu skolu”); likumu, ar ko groza Likumu par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažus citus likumus (turpmāk „likums par Tiesu iestāžu valsts padomi”); likumu, ar ko groza Likumu par vispārējo tiesu organizāciju (turpmāk tekstā — „likums par vispārējo tiesu organizāciju”), un Likumu par Augstāko tiesu, kurš izraisīja nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem varas dalīšanas un tiesu varas neatkarības jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 18. jūlija vēstuli, kurā paustas bažas par politisko grupu vadītāju lielo vairākumu Parlamentā attiecībā uz pieņemtajiem likumiem par tiesu iestāžu reformām,

–  ņemot vērā Polijas Valsts prezidenta 2017. gada 27. jūlija lēmumu izmantot veto tiesības attiecībā uz diviem strīdīgiem likumiem, kurus Polijas parlaments bija pieņēmis agrāk tajā pašā mēnesī un kuri nopietni apdraudēja tiesu varas neatkarību Polijā,

–  ņemot vērā divus Polijas Valts prezidenta priekšlikumus attiecībā uz Tiesu iestāžu valsts padomi un Augstāko tiesu, kas izraisījuši bažas par to, vai tie atbilst Polijas Konstitūcijai, un kuri neatrisina problēmas, kas saistītas ar varas dalīšanu vai tiesu iestāžu neatkarību,

–  ņemot vērā Polijas Konstitucionālās tiesas 2017. gada 24. oktobra nolēmumu, ar kuru noteikts, ka noteikumi par Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Augstākas tiesas tiesnešu plēnuma iecelšanu ir pretrunā konstitūcijai,

–  ņemot vērā pagaidu lēmumu, ko ES Tiesa pasludināja 2017. gada 27. jūlijā lietā C–441/17, lai apturētu liela mēroga mežistrādi Belovežas mežos, kuru Polijas valdība nav izpildījusi, un bažas par to, ka mežu izciršanas turpināšana radītu „būtisku un neatgriezenisku kaitējumu” mežiem, kamēr tiesa nodarbojas ar lietas izskatīšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas pasludinātos 2017. gada 8. jūnija pagaidu lēmumus, lai apturētu tūlītējas izraidīšanas uz Baltkrieviju; ņemot vērā Polijas Iekšlietu ministra 2017. gada janvāra priekšlikumus grozīt Likumu par ārvalstniekiem, kuri rada bažas par to saderību ar Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem,

–  ņemot vērā Likumu par publisku pulcēšanos, kas tika grozīts 2016. gada decembrī un ar ko pieļauj plašus ierobežojumus attiecībā uz pulcēšanās brīvību, tostarp prioritātes piešķiršanu tā dēvētajiem „standarta/cikliskajiem pulcēšanās pasākumiem”, kas veltīti patriotiskiem, reliģiskiem un vēsturiskiem notikumiem, kā arī paredz iespējas iestādēm aizliegt pretdemonstrācijas,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. septembra Likumu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru, kurš paredz, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju piekļuve valsts finansējumam, tostarp no ES fondiem, ir pakļauta valdības kontrolei, tādējādi radot bažas par NVO, tostarp sieviešu tiesību organizāciju, pienācīgu finansējumu,

–  ņemot vērā starptautisko NVO ziņojumus par tiesiskumu un pamattiesībām Polijā, tostarp organizācijas „Amnesty International” 2017. gada 19. oktobra ziņojumu ar nosaukumu „Polija — izejot uz ielām, lai aizstāvētu cilvēktiesības” un organizācijas „Human Rights Watch” 2017. gada 24. oktobra ziņojumu ar nosaukumu „Situācijas pasliktināšanās pārbaudes un līdzsvars — tiesiskuma un cilvēktiesību apdraudējumi Polijā”,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja 2017. gada 5. maija atzinumu par grozījumu priekšlikumiem aktā par Tiesu iestāžu valsts padomi un dažos citos Polijas tiesību aktos, 2017. gada 22. augusta atzinumu par Polijas tiesību akta projektu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru un 2017. gada 30. augusta atzinumu par konkrētiem noteikumiem tiesību akta projektā par Polijas Augstāko tiesu, kurā ir norādīts, ka ierosinātie noteikumi pēc būtības nav saderīgi ar starptautiskajiem standartiem un EDSO saistībām,

–  ņemot vērā noslēguma apsvērumus un ieteikumus par septīto kārtējo ziņojumu attiecībā uz Poliju, ko 2016. gada 31. oktobrī ir pieņēmusi ANO Cilvēktiesību komiteja un kurā Polija ir mudināta veikt pasākumus, lai aizsargātu Konstitucionālās tiesas un tiesu iestāžu neatkarību, kā arī precīzāk definēt terorisma nodarījumu, lai nenotiktu šīs definīcijas ļaunprātīga izmantošana,

–  ņemot vērā Kanādas iejaukšanos 2017. gada 9. maija ANO Cilvēktiesību padomē saistībā ar vispārējo regulāro pārskatu attiecībā uz Poliju, kā arī ANO augstā cilvēktiesību komisāra Polijā 2017. gada 23. oktobra vēstuli,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību 2017. gada 27. oktobra sākotnējos apsvērumus par oficiālo vizīti Polijā, kuros paustas bažas par situāciju attiecībā uz tiesu varas neatkarību Polijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2017. gada 11. oktobra Rezolūciju Nr. 2188 (2011) ar nosaukumu „Jauns apdraudējums tiesiskumam Eiropas Padomes dalībvalstīs — atsevišķi izvēlēti piemēri”,

–  ņemot vērā atkārtotos masveida protestus pret valdības politiku un tiesību aktiem, tostarp 2016. gada oktobra „melno” protestu, kas bija vērsts pret izmaiņām pašreizējā likumā par abortiem, 2017. gada 6. maija „brīvības gājienu” un protestus 2017. gada jūlijā pēc tam, kad tika pieņemti tiesību akti par tiesu iestāžu reformu,

–  ņemot vērā 2017. gada jūnija tiesību aktu, kas ierobežo piekļuvi kontracepcijas tabletēm ārkārtas gadījumos sievietēm un meitenēm; ņemot vērā PVO 2017. gada jūnijā sagatavoto faktu lapu, kurā kontracepcijas tabletes ārkārtas gadījumiem tiek uzskatītas par drošām un ieteikts, ka to pieejamība uzskatāma par reproduktīvās veselības nepieciešamu daļu; ņemot vērā Komisijas 2015. gada 7. janvāra Īstenošanas lēmumu, ar ko groza tirdzniecības atļauju, kas ar Lēmumu C(2009)4049 piešķirta „ellaOne — ulipristāla acetātam” cilvēkiem paredzētām zālēm;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība; tā kā apņemšanās ievērot šīs vērtības Polijas tauta ir apstiprinājusi referendumā, kas notika 2003. gadā;

B.  tā kā Polijas konstitūcijas 9. pantā ir noteikts, ka Polijas Republika ievēro starptautiskās tiesības, kas tai ir saistošas;

C.  tā kā ES darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, proti, pieņēmumu par to, ka dalībvalstis rīkojas, ievērojot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

D.  tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, uz kurām balstās ES, un Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir saskaņā ar līgumiem atbildīga par to, lai garantētu tiesiskuma ievērošanu kā mūsu Savienības pamatvērtību un nodrošinātu, ka tiek ievēroti ES tiesību akti, vērtības un principi;

E.  tā kā tādi principi ietver: likumību, kas nozīmē pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku tiesību aktu ieviešanas procesu, juridisko noteiktību, izpildvaras patvaļas aizliegumu, neatkarīgas un objektīvas tiesas, tiesību efektīvu aizsardzību tiesā, tostarp cilvēktiesību neierobežotu ievērošanu, un vienlīdzību likuma priekšā;

F.  tā kā tiesu sistēmas neatkarība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā un ir būtiska prasība demokrātiskā principa par varas dalījumu ievērošanai, ko atspoguļo arī Polijas konstitūcijas 10. pants;

G.  tā kā ir jāaizsargā biedrošanās brīvība; tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir liela nozīme, veicinot atvērtu un plurālistisku sabiedrību, sabiedrības līdzdalību demokrātijas procesā un valdību atbildības stiprināšanu; tā kā NVO ir jāparedz pienācīgs finansējums;

H.  tā kā Polijas valdības atteikšanās izpildīt ES Tiesas lēmumu par Belovežas meža izstrādi un atteikšanās pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu lēmumus par izraidīšanu uz Baltkrieviju ir simboliski apliecinājumi tam, ka Polija neievēro ES līgumus;

I.  tā kā pret ļoti daudziem protestētājiem ir piemērotas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās sankcijas un dažos gadījumos pat kriminālkodeksā paredzētie sodi; tā kā vairāk nekā 300 cilvēku ir informējuši, ka viņi tikuši izsaukti uz policiju saistībā ar viņu dalību 2017. gada oktobrī notikušajos protestos;

J.  tā kā saskaņā ar Pamattiesību hartu, ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar vairākām cilvēktiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību un cilvēka cieņu, aizsardzību pret necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, veselības aprūpes pieejamību, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību un diskriminācijas aizliegumu, kā tas atspoguļots arī Polijas konstitūcijā;

K.  tā kā piekļuves liegšana seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp drošiem un legāliem abortiem, ir sieviešu pamattiesību pārkāpums; tā kā ANO Cilvēktiesību komiteja ir aicinājusi Poliju atturēties no jebkādu tiesību aktu reformas pieņemšanas, kas vel vairāk pastiprinātu jau tā ierobežojošus tiesību aktus par sieviešu piekļuvi drošiem un likumīgiem abortiem; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās ir taisījusi spriedumus pret Poliju saistībā ar to, ka Polija šīs tiesības interpretē ierobežojoši,

1.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi nostiprināt kopīgās Eiropas vērtības, kas uzskaitītas LES 2. pantā un Polijas konstitūcijā, un garantēt pamattiesības, kā tās ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

2.  atkārtoti pauž savu nostāju, kas izklāstīta tā 2016. gada 13. aprīļa un 2016. gada 14. septembra rezolūcijā; jo īpaši atkārtoti pauž bažas par straujo likumdošanas attīstību, kas notiek daudzās jomās bez pienācīgas apspriešanās vai neparedzot neatkarīgas un likumīgas pārskatīšanas iespējas konstitucionālajā tiesu iestādē, tādējādi sistemātiski iedragājot pamattiesības, demokrātiskās kontroles, līdzsvaru un tiesiskumu; jo īpaši atgādina par savām bažām attiecībā uz šādām pārmaiņām tādās jomās kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, krimināltiesības, likums par policiju, civildienesta likums, likums par NVO, tiesību akti patvēruma jomā, biedrošanās brīvība un sieviešu tiesības;

3.  ar pieaugošām bažām pauž dziļu nožēlu par to, ka nav rasts kompromisa risinājums attiecībā uz būtisko problēmu par Konstitucionālās tiesas pienācīgu darbību (tās neatkarību un leģitimitāti, un visu šīs tiesas nolēmumu publicēšanu un īstenošanu), kas nopietni apdraud Polijas konstitūciju un demokrātiju, un tiesiskumu Polijā; ar dziļu nožēlu norāda, ka Polijas valdība atsakās ņemt vērā konstruktīvu kritiku, ko pauž Polijas tauta, kā arī valsts, starptautiskās un ES iestādes, un ka nav informācijas par to, ka būtu paredzēti pasākumi nolūkā risināt šīs problēmas;

4.  pauž dziļas bažas par pārstrādātajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar Polijas tiesu iestādēm, jo īpaši attiecībā uz šo tiesību aktu potenciālu strukturāli iedragāt tiesu neatkarību un vājināt tiesiskumu Polijā;

5.  norāda, ka 2017. gada 27. jūlijā valsts prezidents A. Duda ir noteicis veto diviem strīdīgiem likumiem, kurus bija pieņēmis Polijas parlaments, jo tie ir pretrunā ar Polijas konstitūciju, apgalvojot, ka tie nopietni apdraud tiesu iestāžu neatkarību; prasa organizēt ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm plašas debates valsts līmenī attiecībā uz tiesu iestāžu reformu, jo arī saistībā ar šo reformu ir jārespektē tiesiskums un jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem un Eiropas standartiem attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību; aicina Polijas Valsts prezidentu neparakstīt jaunus tiesību aktus, ja ar tiem nevar pilnībā garantēt tiesu iestāžu neatkarību;

6.  atbalsta Komisijas ieteikumus attiecībā uz tiesiskumu, kā arī tās uzsāktās pienākumu neizpildes procedūras pret Poliju saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumiem; atzinīgi vērtē Komisijas nostāju kā līgumu izpildes uzraudzītājai iestādei novērot situāciju Polijā un veikt to pasākumu pēcpārbaudes, kurus Polijas iestādes īstenojušas pēc Komisijas ieteikumiem, vienlaikus turpinot sniegt Polijai neierobežotu atbalstu, lai rastu atbilstīgus risinājumus tiesiskuma stiprināšanai;

7.  mudina Polijas parlamentu un valdību pilnībā īstenot visus Komisijas un Venēcijas komisijas ieteikumus un atturēties no jebkādu reformu veikšanas, kuras varētu apdraudēt tiesiskuma ievērošanu un jo īpaši tiesu iestāžu neatkarību; šajā sakarībā aicina atlikt jebkādu tiesību aktu pieņemšanu, kamēr Komisija un Venēcijas komisija nav veikušas pienācīgu novērtējumu;

8.  aicina Polijas valdību ievērot ES Tiesas 2017. gada 27. jūlija pagaidu lēmumu lietā C–441/17 un nekavējoties apturēt lielapjoma mežistrādi Belovežas mežos, kura rada risku izraisīt nopietnu un neatgriezenisku kaitējumu šim UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam objektam; aicina Polijas valdību pārtraukt tūlītējas izraidīšanas uz Baltkrieviju, lai izpildītu Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 8. jūnija saistošos pagaidu lēmumus, un nodrošināt, ka ikvienai personai, kas pauž vēlmi lūgt patvērumu vai starptautisko aizsardzību, pie Polijas robežas ir pilnīga piekļuve Polijas patvēruma procedūrai atbilstīgi starptautiskajām saistībām un ES tiesību aktiem;

9.  aicina Polijas valdību respektēt tiesības uz pulcēšanās brīvību, svītrojot no pašreiz spēkā esošā likuma par pulcēšanos noteikumus, ar kuriem prioritāte tiek piešķirta valdības apstiprinātajiem „cikliskajiem” pulcēšanās pasākumiem; mudina iestādes atturēties no kriminālsankciju piemērošanas personām, kas piedalās miermīlīgos pulcēšanās pasākumos vai pretdemonstrācijas un atteikties no kriminālapsūdzībām pret miermīlīgiem protestētājiem;

10.  aicina Polijas valdību atcelt likumu par Valsts brīvības institūtu —Pilsoniskās sabiedrības attīstības centru, jo šis likums kavē kritiku izsakošu pilsoniskās sabiedrības grupu piekļuvi valsts finansējumam, un gādāt par to, ka publisku līdzekļu piešķiršana pilsoniskajai sabiedrībai tiek veikta godīgi, objektīvi un pārredzami, nodrošinot plurālistisku pārstāvību;

11.  pauž bažas par informāciju plašsaziņas līdzekļos, ka notiek policijas veikta opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības līderu novērošana, un mudina Polijas varas iestādes izmeklēt šajā informācijā minētos apstākļus un pilnībā respektēt pilsoņu privāto dzīvi;

12.  aicina Polijas valdību ieņemt stingru nostāju attiecībā uz sieviešu un meiteņu tiesībām, nodrošinot bezmaksas un pieejamus kontracepcijas līdzekļus bez jebkādas diskriminācijas un padarot kontracepcijas līdzekļus arkārtas gadījumiem pieejamus bez receptes; šajā sakarībā prasa atcelt tiesību aktu, kas ierobežo sieviešu un meiteņu piekļuvi kontracepcijas tabletēm ārkārtas gadījumiem;

13.  stingri nosoda jebkādu likumdošanas priekšlikumu, kas aizliegtu abortu pieejamību gadījumos, kad konstatēti smagi vai nāvējoši augļa attīstības traucējumi; uzsver, ka piekļuve veselības aprūpei, īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītajām tiesībām, pieder pie pamattiesībām; atkārtoti pauž stingru atbalstu sieviešu tiesību organizācijām, jo pret tām nesen tika vērsta kriminālvajāšana;

14.  aicina Polijas valdību ievērot visus noteikumus, kas saistīti ar tiesiskumu un pamattiesībām, kā tas ir nostiprināts Līgumos, Pamattiesību hartā, ECTK un starptautiskajos cilvēktiesību standartos, kā arī nepastarpināti iesaistīties dialogā ar Komisiju;

15.  aicina Komisiju regulāri un rūpīgi informēt pārredzamā veidā Parlamentu par panāktajiem rezultātiem un veiktajiem pasākumiem;

16.  uzskata, ka pašreizējā situācija Polijā rada nepārprotamu risku, ka var notikt nopietni to vērtību pārkāpumi, kuras minētas LES 2. pantā; uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sagatavot īpašu ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 83. panta 1. punkta a) apakšpunktu nolūkā pieņemt pamatotu priekšlikumu, veicot balsojumu plenārsēdē, kurā aicinātu Padomi rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktu;

17.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams regulārs uzraudzības un dialoga process, iesaistot visas dalībvalstis un līdzdarbojoties Padomei, Komisijai un Parlamentam, lai aizsargātu ES pamatvērtības — demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu —, kā tas tika ierosināts Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(5) (DTP pakts);

18.  aicina Polijas valdību attiecīgi rīkoties un stingri nosoda ksenofobisko un fašistu gājienu, kas notika Varšavā sestdien, 2017. gada 11. novembrī;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, Polijas Valsts prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un EDSO.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0123.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0344.
(3) Komisijas Ieteikums (ES) 2017/146 (2016. gada 21. decembris) par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Ieteikumu (ES) 2016/1374 (OV L 22, 27.1.2017., 65. lpp.).
(4) Komisija 2016. gada 26. jūlijā pieņēma Ieteikumu (ES) 2017/1520 par tiesiskumu Polijā, , ar ko papildina Ieteikumus (ES) 2016/1374 un (ES) 2017/146 (OV L 228, 2.9.2017., 19. lpp.).
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.

Juridisks paziņojums