Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2017. gada 13. decembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par pienākumu veikt noteiktu atvasināto instrumentu tirdzniecību
 Pašreizējais stāvoklis sarunās ar Apvienoto Karalisti
 Ieteikums pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
 Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu
 Gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
 2016. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politika šajā jomā
 Honkonga 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par pienākumu veikt noteiktu atvasināto instrumentu tirdzniecību
PDF 394kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2017. gada 17. novembra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pienākumu veikt noteiktu atvasināto instrumentu tirdzniecību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem (C(2017)07684 – 2017/2979(DEA))
P8_TA(2017)0489B8-0667/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2017)07684),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2017. gada 4. decembra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(1) (FITR) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu un 50. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 10. panta 1. punktu un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu projektu par FITR noteikto pienākumu veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību, ko 2017. gada 28. septembrī iesniedza Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) saskaņā ar FITR 32. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tam pievienoto EVTI 2017. gada 28. septembra vēstuli Komisijai par EVTI regulatīvo tehnisko standartu projektu par FITR noteikto pienākumu veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2017. gada 12. decembrī,

A.  tā kā deleģētās regulas pielikumā ir izklāstītas to atvasināto instrumentu kategorijas, uz kuriem būtu jāattiecina FITR 28. pantā paredzētais tirdzniecības pienākums; tā kā atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas šis tirdzniecības pienākums, drīkst tirgot vienīgi regulētā tirgū, daudzpusējās tirdzniecības sistēmā vai trešās valsts tirdzniecības vietā, ko Komisija atzinusi par līdzvērtīgu;

B.  tā kā EVTI 2017. gada 28. septembrī iesniedza Komisijai regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu ar tam pievienotu vēstuli, lūdzot visas iesaistītās puses apņemties pēc iespējas saīsināt termiņu, lai nodrošinātu politiskā mērķa sasniegšanu, proti, pienākuma veikt tirdzniecību piemērošanu no 2018. gada 3. janvāra; tā kā EVTI turklāt norāda, ka pirms tirdzniecības pienākuma stāšanās spēkā vēl jāpabeidz nozīmīgs skaits līdzvērtības novērtējumu;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka Komisijas veikto grozījumu dēļ pieņemtie RTS nav tādi paši kā EVTI iesniegtais RTS projekts, un tā kā Parlaments uzskata, ka tam ir doti trīs mēneši iebildumu izteikšanai pret RTS (pārbaudes periods);

D.  tā kā deleģētā regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 3. janvāra, t. i., dienas, kad sāk piemērot Direktīvu 2014/65/ES (FITD II) un FITR, un Parlamentam pieejamais trīs mēnešu pārbaudes periods nebūtu beidzies dienā, kad noteikumi par tirdzniecības pienākumu stājas spēkā;

E.  tā kā pienākums veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību ir svarīgs to saistību elements, par kurām 2009. gadā vienojās G20 valstu vadītāji Pitsburgā;

F.  tā kā deleģētās regulas drīza publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu laikus veikt īstenošanu un sniegtu juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumam;

G.  tā kā Parlaments uzsver, cik svarīgi ir, lai Komisija pabeigtu darbu pie attiecīgajiem lēmumiem par līdzvērtību pirms tirdzniecības pienākuma stāšanās spēkā;

H.  tā kā Parlaments konstatē, ka RTS nav iekļauti konkrēti noteikumi par darījumu paketēm un ka Komisijai un EVTI, iespējams, vajadzēs sniegt papildu norādījumus par paketēm piemērojamo režīmu; tā kā Parlaments uzskata, ka šiem norādījumiem jāatbilst FITD II paredzētajiem noteikumiem par ātru risinājumu,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Pašreizējais stāvoklis sarunās ar Apvienoto Karalisti
PDF 404kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra rezolūcija par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (2017/2964(RSP))
P8_TA(2017)0490B8-0677/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(1) un 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(2),

–  ņemot vērā Eiropadomes (50. pants) 2017. gada 29. aprīļa Pamatnostādnes saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu saskaņā ar LES 50. pantu un pielikumu Padomes 2017. gada 22. maija Lēmumam ar norādēm sarunām par līgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kurā noteikta kārtība attiecībā uz tās izstāšanos no Eiropas Savienības,

–  ņemot vērā kopīgo ziņojumu, ko 2017. gada 8. decembrī sniedza Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vadītāji par panākto progresu sarunu 1. posmā saskaņā ar LES 50. pantu organizētajās sarunās par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes sarunu, kas tiek rīkotas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, mērķis ir nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ņemot vērā Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības ar Savienību, tiklīdz tā vairs nebūs ES dalībvalsts;

B.  tā kā, lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos, ir nepieciešams, ka sarunas notiek stingri secīgā kārtībā, piemēram, pirmajā posmā tiek risināti atdalīšanās jautājumi, kas rodas saistībā ar Apvienotās Karalistes gaidāmo izstāšanos, un tikai tad var sākties sarunu otrais posms;

C.  tā kā trīs vissvarīgākie atdalīšanās jautājumi lielā mērā ir saistīti ar to ES pilsoņu tiesībām, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un to Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām, kuri dzīvo ES-27, robežu starp Īriju un Ziemeļīriju un unikālajiem un īpašajiem apstākļiem, ar kādiem saskaras Īrijas sala, un ar Apvienotās Karalistes finanšu saistībām pret ES;

D.  tā kā ir jāpanāk pietiekams progress attiecībā uz visiem trim minētajiem atdalīšanās jautājumiem pirms var sākt sarunu otro posmu un tā kā tas ir jāpanāk pēc iespējas ātrāk, lai būtu pietiekami daudz laika sarunu otrajam posmam;

E.  tā kā Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vadītāju kopīgais ziņojums liecina, ka ir panākts pietiekams progress;

F.  tā kā attiecībā uz pilsoņu tiesībām, Apvienotā Karaliste ir:

   piekritusi, ka visi ES pilsoņi, kas likumīgi uzturas Apvienotajā Karalistē un Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuri likumīgi dzīvo kādā no ES-27 dalībvalstīm, un viņu ģimenes locekļi izstāšanās laikā varēs baudīt visas ES tiesību aktos paredzētās tiesības, kā tās ir interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (EST), pamatojoties uz aizsardzības pasākumiem, kas tiks izklāstīti izstāšanās līgumā;
   turklāt piekrita, ka izstāšanās līgumā tiks iekļauti noteikumi, kas aizsargās pilsoņu tuvākos ģimenes locekļus un personas, kurām ir ilgstošās attiecībās ar tiem un kuras pašlaik dzīvo ārpus uzņēmējvalsts, un ka šī aizsardzība attieksies arī uz turpmāk ārpus uzņēmējvalsts dzimušajiem bērniem;
   piekrita, ka pilsoņu tiesību kontinuitāte tiks garantēta visa mūža garumā ar samērīgu procedūru, kurai saskaņā ar ES tiesībām tiks piemēroti atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Minētā procedūra un šie aizsardzības pasākumi tiks noteikti izstāšanās līgumā;
   piekrita, ka administratīvās procedūras būs pārredzamas, vieglas un optimizētas, ka veidlapas būs īsas, vienkāršas un ērti lietojamas un ka pieteikumi, ko ģimenes locekļi būs iesnieguši vienlaicīgi, arī tiks izskatīti kopā;
   piekrita, ka tiks nodrošinātas visas attiecīgās ES tiesību aktos paredzētās tiesības un ka tās tiks detalizēti izklāstītas izstāšanās līgumā;
   piekrita, ka tiks saglabātas visas ES tiesību aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma tiesības. Tas ietver arī visu pārnesamo pabalstu pārnešanu;
   piekrita, ka izstāšanās līgumā paredzētās pilsoņu tiesību normas tiks iekļautas īpašā Apvienotās Karalistes tiesību aktā, lai šīm tiesībām būtu tieša iedarbība,

G.  tā kā attiecībā uz Īriju / Ziemeļīriju Apvienotā Karaliste ir pieņēmusi visas nepieciešamās saistības, lai, izmantojot tiesiskā regulējuma saskaņošanu, nodrošinātu, ka nenotiek robežkontroles režīma pastiprināšana, tostarp;

   ja nepieciešams, rast īpašus risinājumus attiecībā uz Ziemeļīriju,
   apņemšanās aizsargāt 1998. gada līgumu visās tās daļās,
   nodrošināt, ka netiek ierobežotas Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības,

H.  tā kā attiecībā uz finanšu norēķinu Apvienotā Karaliste ir atbilstoši precizējusi, ka tā ievēros savas kā bijušās dalībvalsts finanšu saistības;

I.  tā kā tas nenozīmē, ka visi strīdīgie jautājumi ir atrisināti, nedz arī liecina par to, kāda būs Parlamenta nostāja, piekrišanas procedūrā lemjot par galīgo izstāšanās līgumu;

J.  tā kā otrajā sarunu posmā, pamatojoties uz stingriem un nepārprotamiem principiem, būtu jāvienojas par Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās no Savienības kārtību, tostarp par iespējamo pārejas režīmu, kas nepieciešams, lai varētu īstenot Apvienotās Karalistes izstāšanos; tā kā šajā sakarībā būtu jāpanāk vispārēja saprašanās par turpmāko attiecību satvaru;

K.  tā kā Apvienotās Karaliste un ES uzturēs labas kaimiņattiecības un tām arī turpmāk būs daudzas kopīgas intereses, lai gan Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts;

L.  tā kā šādas uz asociācijas nolīgumu starp ES un Apvienoto Karalisti balstītas ciešas attiecības varētu uzskatīt par atbilstošu satvaru, ar kuru šīs kopīgās intereses var tikt aizsargātas un veicinātas, tostarp veidojot jaunas tirdzniecības attiecības;

M.  tā kā asociācijas nolīguma priekšrocība ir tāda, ka tas ir elastīgs instruments, kas ļauj īstenot sadarbību dažādās politikas jomās;

N.  tā kā pārejas režīms būs nepieciešams, lai, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES, izvairītos no “aizcirstu durvju” scenārija, un lai ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedējiem dotu iespēju risināt sarunas par turpmāko attiecību nolīgumu;

O.  tā kā neatkarīgi no tā, kāds būs sarunu par turpmākajām attiecībām iznākums, nevar būt nekādu kompromisu starp iekšējo un ārējo drošību, tostarp sadarbību aizsardzības jomā, no vienas puses, un turpmākajām ekonomiskajām attiecībām, no otras puses,

P.  tā kā tādas piezīmes, kā tā, ko izteica David Davis, nosaucot sarunu pirmā posma iznākumu vienkārši par “nodomu deklarāciju”, var apdraudēt sarunu gaitā panākto godprātību;

1.  atzinīgi vērtē kopīgo progresa ziņojumu, ar kuru iepazīstināja ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji un kurā secināts, ka sarunās par izstāšanās līgumu ir panākts pietiekams progress, un apsveic Savienības sarunu vedēju par sarunu norisi;

2.  uzskata, ka ziņojums dod iespēju pāriet pie sarunu otrā posma un iesaka Eiropadomei pieņemt attiecīgu lēmumu, taču uzskata, ka sarunām jābūt godprātīgām un ka sarunas otrajā posmā var būt veiksmīgas tikai tad, ja Apvienotās Karalistes valdība pilnībā ievēro arī saistības, ko tā uzņēmās kopīgajā ziņojumā, un ja šīs saistības tiek pilnībā pārnestas uz izstāšanās līguma projektu;

3.  tomēr norāda, ka vēl joprojām ir neatrisināti jautājumi par to, kā nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, un šie jautājumi ir jāatrisina vēl pirms izstāšanās līguma galīgā varianta sagatavošanas, kā arī norāda, ka, tiklīdz tiks pabeigts šis galīgais variants, ir jāizstrādā noteikts skaidrs un nepārprotams izstāšanās līguma juridiskais teksts; norāda, ka joprojām neatrisināti ir šādi jautājumi:

   pilsoņu tiesību attiecināšana uz turpmākajiem partneriem;
   nepieciešamība nodrošināt, ka administratīvā procedūra ir viegla, deklaratīva un bezmaksas, pierādīšanas pienākuma slogu uzliekot Apvienotās Karalistes iestādēm, ja tās apšauba deklarētās informācijas patiesumu, un dodot ģimenēm iespēju uzsākt šo procedūru, izmantojot vienotu veidlapu;
   noteikums par Eiropas Savienības Tiesas lēmumu saistošo raksturu attiecībā uz pilsoņu tiesību noteikumu interpretāciju, kā arī loma, kāda būs turpmāk izveidojamai neatkarīgai valsts iestādei (ombudam), lai tā varētu reaģēt uz pilsoņu sūdzībām;
   nepieciešamība garantēt tiesības brīvi pārvietoties visā ES Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo kādā no ES-27 dalībvalstīm;
   nepieciešamība nodrošināt, ka attiecībā uz Ziemeļīriju/Īriju uzņemtās saistības ir pilnībā izpildāmas,

4.  tādēļ saglabā visas savas tiesības attiecībā uz galīgo izstāšanās līgumu, par kuru tam saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu būs jāsniedz piekrišana, ja šis līgums stāsies spēkā;

ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars

5.  atgādina, ka LES 50. panta 2. punktā ir paredzēts satvars ES turpmākajām attiecībām ar dalībvalsti, kas izstājas no ES, un šis satvars Savienībai ir jāņem vērā, apspriežot un noslēdzot izstāšanās līgumu;

6.  ierosina, ka gadījumā, ja ES un Apvienotā Karaliste panāktu vienotu izpratni par šo turpmāko attiecību satvaru, to varētu noformēt kā politisku deklarāciju, kas tiktu pievienota izstāšanās līgumam;

7.  norāda, ka līgumu, ar ko nosaka jaunas attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti, un pamatojoties uz iepriekš minēto satvaru, var oficiāli apspriest tikai pēc tam, kad Apvienotā Karaliste būs izstājusies no ES un būs trešā valsts;

8.  uzsver, ka pieņems turpmāko ES un AK attiecību satvaru kā izstāšanās līguma sastāvdaļu tikai tad, ja tajā tiks stingri ievēroti šādi principi:

   trešai valstis nav tādu pašu pienākumu kā dalībvalstij, tā nevar baudīt priekšrocības, kādas ir Eiropas Savienības vai EEZ dalībvalstij;
   iekšējā tirgus integritātes un četru pamatbrīvību aizsardzība, neļaujot īstenot individuālu pieeju katram sektoram;
   ES lēmumu pieņemšanas autonomija;
   ES tiesiskā regulējuma un Eiropas Savienības Tiesas lomas aizsardzība;
   Apvienotā Karaliste ievēro starptautiskajās saistībās, tostarp pamattiesībās, paredzētos standartus un Eiropas Savienības tiesību aktus un politiku tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, patērētāju aizsardzība, cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, godīga konkurence, datu aizsardzību un privātums, tirdzniecības un sociālās un darba ņēmēju tiesības, jo īpaši aizsardzība pret sociālo dempingu, nodrošinot skaidru izpildes mehānismu, lai garantētu atbilstību;
   ES nolīgumu ar trešām valstīm un organizācijām, tostarp EEZ līguma, aizsardzība;
   Eiropas Savienības finanšu stabilitātes aizsardzība un tās regulatīvā un uzraudzības režīma un standartu aizsardzība un piemērošana;
   pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tostarp atbilstīgi finansiālie ieguldījumi,

9.  aicina turpmāko attiecību satvarā nodrošināt iespējami ciešu saikni starp ES un Apvienoto Karalisti, vienlaikus saglabājot atbilstību iepriekš minētajiem principiem;

10.  atgādina, ka asociācijas nolīgums, ko ES un Apvienotā Karaliste apspriestu un par ko vienotos pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. pantu, varētu būt piemērots satvars turpmākajām attiecībām; ierosina, ka šādam nolīgumam, papildus tā pārvaldības sistēmai, kurā būtu jāiekļauj stabils un neatkarīgs strīdu izšķiršanas mehānismu, būtu jāaptver šādi četri pīlāri:

   tirdzniecība un ekonomiskās attiecības;
   tematiska sadarbība;
   iekšējā drošība;
   ārpolitika un sadarbība drošības jomā,

11.  atgādina, ka daudzi Apvienotās Karalistes pilsoņi ir pauduši stingrus iebildumus pret to, ka varētu zaudēt tiesības, ko viņi pašlaik bauda saskaņā ar LESD 20. pantu; ierosina, ka ES 27 vajadzētu pārbaudīt, kā mazināt šādu attīstības gaitu, ievērojot Savienības primārajos tiesību aktos noteiktās robežas un vienlaikus pilnībā ievērojot savstarpības, vienlīdzības, simetrijas un nediskriminācijas principus;

Pārejas režīms

12.  atgādina, ka par pārejas režīmu, ar ko nodrošina juridisko noteiktību un nepārtrauktību, var vienoties tikai tad, ja tajā ir panākts pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tas ir uz noteiktu laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, un tajā ir paredzēta ES acquis, tostarp pilsoņu tiesību pagarināšana, tādējādi nosakot, ka spēkā esošie Savienības regulatīvie, budžeta, uzraudzības, tiesu un izpildes instrumenti un struktūras turpinās attiekties uz Apvienoto Karalisti; norāda, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES iestāžu un struktūru sastāvdaļa;

13.  apstiprina, ka visām izmaiņām ES acquis, kas stājas spēkā pārejas režīma laikā, saskaņā ar pārejas režīmu, par ko panākta vienošanās starp ES un AK, automātiski ir jāattiecas uz Apvienoto Karalisti;

14.  uzstāj, ka jebkādi turpmākie tirdzniecības nolīgumi, par ko Apvienotā Karaliste risina sarunas ar trešām valstīm laikā, kad tā izstājas no ES, var stāties spēkā tikai pēc tam, kad būs beidzies pārejas režīms;

15.  norāda, ka pārejas periods, kas saskaņā ar panākto vienošanos ir izstāšanās līguma starp ES un Apvienoto Karalisti sastāvdaļa, varēs sākties tikai pēc tam, kad minētas līgums būs stājies spēkā;

o
o   o

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0102.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0361.


Ieteikums pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas
PDF 635kWORD 86k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikums Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (2016/3044(RSP))
P8_TA(2017)0491B8-0660/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 116. un 226. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, šīs komitejas kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(2),

–   ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(3) un 2016. gada 6. jūlija(4) rezolūcijas par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–   ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumu par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām (COM(2017)0340),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības finanšu izlūkošanas vienību platformas (ES FIU platformas) 2016. gada 15. decembra informācijas apkopojumu un trūkumu analīzi par ES FIU pilnvarām un šķēršļiem informācijas ieguvei un apmaiņai,

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas sagatavoto ieteikuma projektu,

–  ņemot vērā Izmeklēšanas komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas sagatavoto galīgo ziņojumu (A8-0357/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 198. panta 12. punktu,

1.Vispārīgi jautājumi

1.  ar bažām norāda, ka Panamas dokumenti ir iedragājuši pilsoņu uzticēšanos mūsu finanšu un nodokļu sistēmām; uzsver, ka ir svarīgi atjaunot sabiedrības uzticēšanos un nodrošināt taisnīgas un pārredzamas nodokļu sistēmas un nodokļu un sociālo taisnīgumu; šajā nolūkā prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pienācīgi īstenot un pastiprināt juridiskos instrumentus, lai pārietu no slepenības uz pārredzamību, savstarpēju sadarbību un informācijas apmaiņu un lai efektīvāk cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un aicina dalībvalstis vienkāršot savas nodokļu sistēmas, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļu politiku un investētu reālajā ekonomikā;

2.  uzsver nepieciešamību steidzami pārskatīt Eiropas nodokļu modeli, lai ierobežotu negodīgu konkurenci starp dalībvalstīm;

3.  pauž nožēlu par to, ka Parlamenta izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, konstatēja lielu skaitu administratīvu kļūmju saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu, un uzsver savas nopietnās bažas par Trešās direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD III)(6) pārkāpumiem saistībā ar finanšu izlūkošanas vienību (FIU) sadarbību; mudina gan Komisiju, gan dalībvalstis pastiprināt savus centienus, saistības, sadarbību un investīcijas finanšu un cilvēku resursos, lai uzlabotu uzraudzību un izpildi, — ne tikai ar mērķi efektīvāk nepieļaut un apkarot nelikumīgās darbības, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā, bet arī, lai nepieļautu un apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, kas var būt legāla, bet ir pretrunā likuma garam; atgādina par apsūdzības izvirzīšanas paredzamības principu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību aktu pārkāpumi tiek pienācīgi sodīti; uzstāj, ka šādi centieni ir izmaksu ziņā lietderīgi;

4.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus saistībā ar paziņotiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem un ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, lai veiktu pienācīgu izmeklēšanu, tiklīdz iestādes ir informētas par šo informāciju;

5.  atgādina par ES programmu par aizdomīgu darījumu ziņojumiem un uzsver nepieciešamību nodrošināt ciešāku starptautisko sadarbību starp ES un ārpussavienības valstu finanšu izlūkošanas vienībām; turklāt prasa lielākas izmeklēšanas pilnvaras Eiropas iestādēm, jo īpaši Eiropolam un Eirojustam, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās;

6.  atgādina, ka pienācīgas pārbaudes par galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem ir būtisks priekšnoteikums, lai novērstu pastkastītes uzņēmumu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai (kā to parādīja Azerbaidžānas “naudas mazgātavas” lieta); turklāt prasa efektīvi īstenot un piemērot Eiropas direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

7.  aicina dalībvalstis atturēties no piedāvājuma puses agresīvas nodokļu plānošanas, izmantojot reklāmu un piedāvājot nodokļu nolēmumus un priekšrocības vai ad hoc noteikumus;

8.  aicina visas jurisdikcijas, kuras jau ir transponējušas vai vēl transponēs ESAO BEPS novēršanas ieteikumus valsts tiesību aktos, ievērojot ne tikai ieteikumu burtu, bet arī garu; atgādina, ka pārredzamība ir svarīgs instruments, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un jo īpaši pret agresīvu nodokļu plānošanu;

9.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv daudzas nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu gan ES, gan valstu līmenī, un uzskata, ka ir steidzami nepieciešams pilnībā īstenot un turpināt stiprināt spēkā esošos tiesību aktus; atzinīgi vērtē pastiprinātos centienus un progresu, kas panākts kopš “Panamas dokumentu” publicēšanas, ierosinot jaunus tiesību aktu priekšlikumus ar mērķi ieviest visaptverošas stratēģijas, bet pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs trūkst politiskās gribas panākt progresu attiecībā uz reformām un izpildi efektīvu pārmaiņu īstenošanai;

10.  pauž nožēlu par to, ka nodokļu politikas jautājumus Padomes līmenī bieži bloķē atsevišķas dalībvalstis; atkārto TAXE1 komitejas izteiktos brīdinājumus par to, ka, piešķirot katrai dalībvalstij veto tiesības nodokļu jautājumos, vienprātības noteikums Padomē mazina stimulu no pašreizējā status quo virzīties uz risinājumu, kas balstīts uz lielāku sadarbību; atkārtoti aicina Komisiju izmantot LESD 116. pantā paredzēto procedūru, kas nodrošina iespēju mainīt vienprātības prasību gadījumos, kad Komisija konstatē, ka atšķirības normatīvajos vai administratīvajos aktos dalībvalstīs rada konkurences apstākļu izkropļojumu iekšējā tirgū;

11.  norāda, ka nodokļu apiešana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija joprojām ir globāla parādība un tādēļ ir vajadzīga vispusīga, skaidra un konsekventa atbildes reakcija, kas pamatotos uz savstarpēju atbalstu un ciešāku sadarbību ES un pasaules līmenī; mudina Komisiju uzņemties vadošu lomu globālajā cīņā pret nodokļu apiešanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

12.  ar bažām norāda, ka trūkst vērienīgu un konkrētu pasākumu cīņai pret nodokļu oāzēm; šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka šīs problēmas risināšanai nepietiks tikai ar pārredzamības uzlabošanu vien; tāpēc uzsver, ka steidzami jāpanāk starptautiska sadarbība un daudzpusēja pieeja, kurā jāiesaista gan attīstītās, gan jaunattīstības valstis;

13.  aicina dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt un veicināt ANO līmeņa starpvaldību samitu nolūkā izstrādāt ceļvedi un kopīgu rīcības plānu, lai darītu galu nodokļu oāzēm;

14.  uzsver, ka ir nepieciešams definēt digitālās nozares uzņēmumu jēdzienu, lai pilnībā ņemtu vērā darījumdarbības vides digitalizāciju un nodrošinātu, ka pret uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus kādā dalībvalstī bez fiziskas klātbūtnes, izturas tāpat kā pret uzņēmumiem ar fizisku darījumdarbības veikšanas vietu; tādēļ aicina Komisiju digitālos uzņēmumus ņemt vērā visos Eiropas pasākumos, kuru mērķis ir apkarot nodokļu apiešanu un kuri saistīti ar nodokļiem;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties proaktīvi, lai risinātu šos jautājumus kā prioritāti, nevis gaidīt plašsaziņas līdzekļu atklājumus; atgādina, ka pārredzamība nevar būt tikai sektorāla;

16.  uzsver, ka ir nepieciešams uzmanīt, lai Brexit neveicinātu ne nodokļu konkurenci starp pārējām 27 dalībvalstīm piesaistīt konkrētas nozares un pakalpojumus, kas pašlaik atrodas Apvienotajā Karalistē, ne arī mazinātu centienus apkarot nodokļu nemaksāšanu Apvienotajā Karalistē un tās aizjūras un saistītajās teritorijās; vērš Komisijas uzmanību uz to, ka šī dimensija būtu pienācīgi jāņem vērā Brexit otrajā posmā sarunās par visiem partnerības vai tirdzniecības nolīgumiem ar Apvienoto Karalisti;

17.  pauž nožēlu par Komisijas lēmumu izbeigt savu apņemšanos attiecībā uz divgadu ziņojumiem par korupcijas apkarošanu visās dalībvalstīs; norāda, ka Komisija korupcijas apkarošanas uzraudzību turpinās Eiropas pusgada procesā; uzskata, ka šajā procesā korupcijas apkarošanu varētu aizēnot citi ekonomikas un finanšu jautājumi; aicina Komisiju rādīt piemēru, atsākot ziņojuma publicēšanu, kā arī apņemties sagatavot daudz uzticamāku un visaptverošāku korupcijas apkarošanas stratēģiju;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt ietekmes novērtējumu par iespēju paredzēt finanšu kontu un pastkastītes uzņēmumu obligātu reģistrāciju vai aizliegt īpašumtiesības, tostarp faktiskās īpašumtiesības, ES pilsoņiem un ES uzņēmumiem valstīs, kas iekļautas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām AML/CFT režīmos, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

2.Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana

2.1Ārzonas struktūras

19.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izveidot kopējas starptautiskas definīcijas tam, kas ir ārzonas finanšu centrs, nodokļu oāzes, slepenību nodrošinošas oāzes, nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ziņā augsta riska valsts; prasa par šīm definīcijām vienoties starptautiski, neskarot kopīga ES melnā saraksta tūlītēju publicēšanu; uzsver, ka šīs definīcijas paredz skaidrus un objektīvus kritērijus;

20.  atgādina dalībvalstīm, cik svarīgs ir GAAR princips nodokļu politikā, un mudina nodokļu iestādes izmantot šo principu konsekventi, lai izvairītos no struktūrām, kas izveidotas nolūkā veikt krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

21.  uzskata, ka, cenšoties sekmēt lielāku starptautisku sadarbību, ļoti būtiski ir arī saglabāt šo definīciju juridisko objektivitāti un piemērošanu, jo dažas jurisdikcijas varētu apņemties ievērot starptautiski saskaņotus standartus, bet nepiemērot tos praksē; uzsver, ka šīs definīcijas nevajadzētu saistīt ar politiskiem aizspriedumiem un tām būtu jāmotivē sarakstā iekļautās jurisdikcijas pieņemt pasākumus, kas veicina to svītrošanu no saraksta;

22.  atgādina, ka formāla apņemšanās ievērot starptautiski atzītus standartus ir pirmais solis, bet tikai šo standartu pienācīgi īstenošana un reāli un patiesi centieni mazinās riska faktorus un īstenos sekmīgu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

23.  atgādina, ka brīvās zonas un brīvostas nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, lai panāktu tādu pašu rezultātu kā nodokļu oāzēs vai apietu starptautiskos pārredzamības noteikumus nolūkā legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus; aicina Komisiju risināt jautājumu par brīvostām Eiropas Savienībā;

24.  aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka uz ārzonas struktūrām ar faktiskajiem īpašniekiem dalībvalstīs attiecas līdzīgas revīzijas un pārskatu publiskošanas prasības kā tajā Eiropas jurisdikcijā, kurā faktiskais īpašnieks atrodas;

25.  uzskata, ka ES būtu jānosaka, ka komerciālo attiecību uzturēšana ar nodokļu oāzēs izveidotām juridiskām struktūrām ir nelegāla, ja galīgo saņēmēju nav iespējams identificēt;

26.  aicina Komisiju publicēt ikgadēju publisku pārskatu par ES līdzekļu izmantošanu, kā arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) naudas pārvedumiem uz ārzonu struktūrām, tostarp bloķēto projektu skaitu un raksturu, paskaidrojuma piezīmes ar pamatojumu projektu bloķēšanai un turpmākos pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi nekādā gadījumā tieši vai netieši neveicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā;

2.1.1.Kopīgs ES saraksts ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas

27.  atzinīgi vērtē Komisijas vadošo lomu, veidojot kritērijus kopējam ES sarakstam ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas; pauž nožēlu par šī procesa pārmērīgo ilgumu; aicina Padomi nevis mazināt, bet gan palielināt minētā saraksta kritēriju vērienīguma līmeni; uzstāj, ka visi Komisijas ierosinātie kritēriji būtu jāņem vērā, tostarp, bet ne tikai, uzņēmumu ienākuma nodokļa trūkums vai uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kas ir tuvu nullei, un uzsver to nozīmi, lai saraksts būtu efektīvs un stingri noteikts; uzskata, ka pārredzamības kritēriji būtu pilnībā jāpiemēro un ka kritērijos būtu pienācīgi jāņem vērā arī īstenošana un izpilde; aicina Padomi šī saraksta efektivitātes un ticamības nolūkā ieviest stingras, proporcionālas un atturošas vienotas sankcijas pret sarakstā minētajām valstīm un uzsver, ka atsevišķu valstu novērtējumi būtu jāveic pārredzamā veidā; aicina Padomi un Komisiju ieviest pārredzamu un objektīvu pārskatīšanas mehānismu, paredzot arī Parlamenta iesaistīšanu turpmākajā saraksta atjaunināšanā; atgādina, ka šāda saraksta mērķis ir mainīt šādu jurisdikciju uzvedību attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu nodokļu jomā;

28.  pauž nožēlu par to, ka Padomes apstiprinātajā un publicētajā ES nesadarbīgo nodokļu jurisdikciju sarakstā uzmanība ir pievērsta tikai jurisdikcijām ārpus ES, neiekļaujot ES valstis, kurām ir bijusi sistemātiska loma kaitējošas nodokļu prakses veicināšanā un nodrošināšanā un kuras neatbilst taisnīgu nodokļu kritērijam; uzsver, ka Oxfam veiktā simulācija parādīja, ka vismaz četras dalībvalstis būtu iekļautas sarakstā, ja tiktu pārbaudītas saskaņā ar tiem pašiem ES kritērijiem; pauž bažas par to, ka ES valstu a priori izslēgšana no pārbaudes ietekmē visa procesa efektivitāti, uzticamību un leģitimitāti;

29.  uzskata, ka tad, kad būs izveidots ES saraksts ar nodokļu jomā nesadarbīgām jurisdikcijām, Komisijai būtu jāierosina saistīti tiesību akti, nosakot saskaņotus pienākumus nodokļu iestādēm katrā dalībvalstī, lai ik gadu atklātu datus, kas satur kopējo vērtību un galamērķi naudas pārskaitījumiem no katras dalībvalsts uz katru šajā sarakstā iekļauto jurisdikciju;

30.  prasa piemērot sankcijas arī tiem uzņēmumiem, bankām, grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem un nodokļu konsultantiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir veikuši nelikumīgas, kaitējošas vai neatļautas darbības saistībā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, vai ir veicinājuši nelikumīgus, kaitējošus vai neatļautus uzņēmumu ieņēmumu nodokļu pasākumus, izmantojot šajās jurisdikcijās pieejamos juridiskos instrumentus;

31.  pauž nožēlu par to, ka “Panamas dokumentos” figurēja vairāki ES pilsoņi, uzņēmumi un politiski redzamas personas (PRP); mudina dalībvalstis precizēt, vai šāda parādīšanās ir tikusi pienācīgi izmeklēta un, ja šāda izmeklēšana ir veikta, vai tika konstatēti valsts tiesību aktu pārkāpumi; uzsver, ka diemžēl līdzīgi veidā daudzi iedzīvotāji, organizācijas un PRP, kad tika aicināti sadarboties ar Parlamenta izmeklēšanas komiteja, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, atteicās sniegt informāciju, kas būtu noderīga saistībā ar komitejas mērķiem;

32.  norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem par ārvalstu tiešajām investīcijām Luksemburgā un Nīderlandē kopā ir vairāk ārvalstu investīciju nekā ASV un vairums no tām ir īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kurām nav būtiskas saimnieciskas darbības, un Īrijā ir vairāk ārvalstu investīciju nekā Vācijā vai Francijā; norāda, ka saskaņā ar Valsts statistikas biroja informāciju ārvalstu investīcijas Maltā ir 1 474 % no tās ekonomikas apjoma; norāda, ka saskaņā ar Amsterdamas universitātes veikto pētījumu 23 % no visām uzņēmumu investīcijām nodokļu oāzēs nonāca caur Nīderlandi; uzskata, ka šie dati skaidri liecina par to, ka dažas dalībvalstis veicina pārmērīgu peļņas novirzīšanu uz citu dalībvalstu rēķina;

33.  aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt ziņojumu, kur tiktu vērtēti dalībvalstu un to atkarīgo jurisdikciju, reģionu vai citu administratīvo struktūru nodokļu režīmi, kuri veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā un potenciāli var kaitējoši ietekmēt vienoto tirgu;

2.1.2.ES saraksts ar augsta riska trešām valstīm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā

34.  pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav veikusi savu neatkarīgo novērtējumu, kurā norādītu augsta riska trešās valstis ar stratēģiskām nepilnībām, kā paredzēts saskaņā ar AMLD noteikumiem, bet ir balstījusies vienīgi uz sarakstu, ko sagatavojusi Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kurā piedalās arī Komisija; pauž nožēlu par to, ka Komisija nesniedza apmierinošu atbildi uz Parlamenta pieprasījumiem šajā sakarā;

35.  mudina Komisiju paātrināt darbu pie sava saraksta un ziņot Parlamentam par to, kā tiek īstenots tās ceļvedis un jo īpaši apņemšanās palielināt visus resursus, kas vajadzīgi finanšu noziegumu novēršanas darba grupai;

36.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES mērķi būtu vērienīgāki nekā FATF mērķi šajā jautājumā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību vairāk investēt cilvēkresursos un finanšu resursos vai arī to piešķiršanu optimizēt Komisijas ietvaros, lai pastiprinātu pārbaužu procedūru;

37.  uzskata, ka šā saraksta mērķis ir veicināt jurisdikciju uzvedības maiņu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un atturēt citas valstis no līdzīgas potenciāli kaitīgas politikas īstenošanas;

38.  aicina Komisiju būt par centrālo iestādi gan attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas augsta riska trešo valstu sarakstu, gan attiecībā uz Eiropas nodokļu oāžu saraksta pārskatīšanu, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību;

2.2Citi nodokļu tiesību akti

39.  atzinīgi vērtē jaunos tiesību aktus, kas pieņemti pēdējos divos gados, reaģējot uz LuxLeaks; atzinīgi vērtē ES apņēmību attiecībā uz ESAO BEPS projektu; aicina dalībvalstis ātri transponēt ES tiesību aktus savās tiesību sistēmās un nodrošināt to izpildi;

40.  prasa nodrošināt vērienīgu publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti (CbCR), lai uzlabotu nodokļu pārredzamību un publisko kontroli pār daudznacionāliem uzņēmumiem, jo tas ļautu plašākai sabiedrībai piekļūt informācijai par gūto peļņu, saņemtajām subsīdijām un samaksātajiem nodokļiem jurisdikcijās, kurās tie darbojas; mudina Padomi panākt kopēju vienošanos par priekšlikumu sākt sarunas ar pārējām ES iestādēm, lai pieņemtu publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti, kas ir viens no galvenajiem pasākumiem, lai panāktu lielāku pārredzamību par uzņēmumu nodokļu informāciju visiem iedzīvotājiem;

41.  uzsver, ka publiska pārskatu sniegšana par katru valsti ļaus investoriem un akcionāriem ņemt vērā uzņēmumu nodokļu politiku, kad tie iesaistās akcionāru sapulcēs un pieņem investīciju lēmumus;

42.  atgādina, ka nodokļu informācijai vajadzētu kļūt par būtisku sastāvdaļu korporāciju finanšu pārskatos;

43.  aicina Padomi panākt ātru un vērienīgu vienošanos par kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) abiem pasākumiem; atgādina, ka papildus izmaksu samazināšanai uzņēmumiem un zemākām nodokļu administrēšanas izmaksām dalībvalstīm tas atrisinātu jautājumu par transfertcenu noteikšanu un nodrošinātu godīgāku konkurenci vienotajā tirgū; uzsver, ka nodokļu bāzes saskaņošana ir labākais risinājums, lai izbeigtu nodokļu optimizāciju un agresīvu nodokļu plānošanu ar juridiskiem līdzekļiem; atgādina, ka ir vajadzīga jēdziena “pastāvīga darījumdarbības vieta” jauna definīcija, lai nodrošinātu, ka nodokļus iekasē vietā, kurā notiek ekonomiskā darbība un vērtības radīšana; uzsver, ka līdztekus tam būtu jāizstrādā saistošu kritēriju minimums, ar ko nolūkā izvairīties no “pastkastītes uzņēmumiem” noteiktu, vai ekonomiskā darbība ir pietiekama, lai nodokli uzliktu attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši saistībā ar digitālās ekonomikas izvirzītajiem uzdevumiem;

44.  mudina Komisiju un dalībvalstis virzīties uz daudz vērienīgākām reformām nodokļu jomā;

45.  uzsver, ka, lai vienota nodokļu sistēma varētu darboties kā līdzeklis peļņas novirzīšanas izbeigšanai, tai ir jābūt globālai, un ka KKUINB ieviešana ES līmenī rada risku, ka pašreizējie zaudējumi no dalībvalstīm uz pārējo pasauli varētu tikt bloķēti, tāpat arī pārējās pasaules izmantošana dažām dalībvalstīm; norāda, ka tikai ES mēroga pieeja varētu novērst stimulus peļņas novirzīšanai ES ietvaros, bet palielināt stimulus un iespējas peļņas novirzīšanai ārpus ES;

46.  atgādina savus ieteikumus nodrošināt automātiskas informācijas apmaiņas par nodokļu nolēmumiem attiecināšanu uz visiem nolēmumiem un Komisijai sniegt piekļuvi visai attiecīgajai informācijai, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti Eiropas konkurences noteikumi(7);

47.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar leģislatīvu priekšlikumu pārskatīt Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAC)(8) ar mērķi veicināt lielāku sadarbību nodokļu jomā starp dalībvalstīm, nosakot pienākumu atbildēt uz grupas pieprasījumiem nodokļu jautājumos, lai katra Eiropas valsts varētu citām sniegt visu nepieciešamo informāciju pārrobežu nodokļu nemaksātāju kriminālvajāšanai; atgādina par Parlamenta priekšlikumu grozīt DAC, lai uzlabotu dalībvalstu koordinēšanu nodokļu revīziju jomā(9);

48.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem nesamaksātie nodokļi, kas atgūti no nelikumīga nodokļu atbalsta saņēmējiem, pieder atbalstu piešķīrušajai valstij, nevis valstīm, kuras ir cietušas no nodokļu bāzes samazināšanās kropļojošu nodokļu shēmu rezultātā; aicina Komisiju šajā nolūkā izstrādāt atbilstošas metodes, lai aprēķinātu ieņēmumu zaudējumus skartajām dalībvalstīm, un atbilstošas atgūšanas procedūras, lai nodrošinātu, ka nesamaksātie nodokļi tiek izplatīti tām dalībvalstīm, kurās saimnieciskā darbība faktiski tika veikta;

49.  uzskata, ka nodokļu reformās vienmēr jāļauj pilsoņiem veikt pārbaudi un jāsniedz pilsoniskajai sabiedrībai piekļuve, informācija un apmācība, lai produktīvi iesaistītos šīs politikas izstrādē, bet pašreizējā praksē tas nenotiek;

50.  turklāt uzsver, ka nodokļu tiesību akti valstu vai Eiropas līmenī ir jāvienkāršo un jāsagatavo tādā veidā, lai padarītu tos pieejamus visiem iedzīvotājiem, novēršot sarežģītību, kas kalpo nodokļu apiešanas industrijai;

51.  aicina Komisiju nākt klajā ar pārskatītu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu(10), iekļaujot pasākumus ar mērķi novērst publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes;

52.  aicina Komisiju sākt visaptverošu novērtējumu par Uzņēmējdarbības nodokļu rīcības kodeksa grupas 19 gadu darbu, galveno uzmanību pievēršot rezultātiem, kas panākti saistībā ar kaitējošu pārrobežu uzņēmumu nodokļa režīmu novēršanu publiska pārskata veidā; prasa reformēt Rīcības kodeksa grupu, pamatojoties uz konstatējumiem un nodrošinot tās darbam lielāku pārredzamību un efektivitāti, ņemot vērā, ka šai grupai ir jāuzņemas centrālā loma ES centienos panākt uzlabojumus šajā jomā; prasa, lai Parlaments iegūtu pārbaudes pilnvaras un pārskatatbildību attiecībā uz šo grupu;

53.  aicina Komisiju apkopot sarakstu ar kaitējošiem nodokļu režīmiem, ar kuriem Rīcības kodeksa grupa līdz šim nav spējusi vienoties par rīcību, un publicēt šo sarakstu; aicina Komisiju līdz 2020. gadam novērtēt ietekmi, kāda ir saiknes pieejai atbilstīgiem “patentlodziņa” režīmiem, un, ja iespējams, kvantificēt to ietekmi uz inovāciju un zaudējumiem nodokļu iekasēšanā;

54.  pauž nožēlu par to, ka “Panamas dokumentos” figurēja vairākas ES dalībvalstis; aicina Komisiju sadarbībā ar nodokļu iestādēm sākt plašu novērtējumu par tādiem kaitējošiem nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, kuri kropļo konkurenci, un esošajiem pretpasākumiem, kā arī šo pasākumu plašāku ietekmi uz citām jurisdikcijām; prasa izveidot efektīvu pārbaudes mehānismu nolūkā uzraudzīt dalībvalstis attiecībā uz iespējamiem jauniem kaitīgiem nodokļu pasākumiem, ko tās varētu ieviest;

55.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu nolūkā risināt jautājumu par pārrobežu reorganizāciju un mītnes vietas maiņu un sniegt skaidrus noteikumus par uzņēmuma mītnes pārvietošanu ES ietvaros, tostarp noteikumus, lai cīnītos pret pastkastītes uzņēmumiem;

56.  mudina Komisiju un visas dalībvalstis nodrošināt, ka tiek izbeigta uzņēmumu ienākuma nodokļa inversijas prakse, saskaņā ar kuru starptautisku korporāciju pārņem mazāks uzņēmums, kas atrodas nodokļu oāzē, un piešķir šai korporācijai šā mazākā uzņēmuma juridisko adresi tā, lai korporācijas galvenā mītne it kā tiktu pārcelta un samazinātos tās vispārējais nodokļu slogs, turklāt šim procesam seko vēl arī ieņēmumu samazināšana, veicot no nodokļiem atskaitāmus maksājumus nodokļu oāzei (piemēram, aizdevumu, licenču maksu un pakalpojumu veidā), jo šo pasākumu mērķis ir ļaut starptautiskām korporācijām izvairīties no nodokļiem par iekšzemē gūto peļņu;

57.  uzsver nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību kaitējošām nodokļu praksēm, kas tiek izmantotas arvien vairāk, piemēram, ļaunprātīgi izmantojot “patentlodziņa” režīmus, atvasinātos instrumentus, mijmaiņas darījumus utt. ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas;

58.  atzinīgi vērtē Komisijas valsts atbalsta izmeklēšanas rezultātus 2016. gada augustā par to, ka Īrija uzņēmumam Apple nelikumīgi piešķīra nepamatotu nodokļu atvieglojumu EUR 13 miljardu apmērā; apšauba Īrijas valdības lēmumu iesniegt apelāciju pret šo lēmumu, cenšoties neiekasēt maksājamo summu;

59.  aicina dalībvalstis konstatēt un pārtraukt izmantot jebkāda veida nodokļu amnestiju, kas varētu izraisīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai neļaut valsts iestādēm izmantot sniegtos datus finanšu noziegumu izmeklēšanas veikšanai;

60.  pauž bažas par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) administrācijas nodomiem veicināt nodokļu atvieglojumus lielām korporācijām un finanšu deregulāciju; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ASV ierosināto nodokļu reformu, kas pazīstama kā Blueprint, un iespēju šajā valstī īstenot nodokļu amnestiju nolūkā repatriēt lielo tehnoloģisko uzņēmumu peļņu ar ļoti zemu nodokļa likmi;

61.  aicina dalībvalstis atbalstīt nodokļu administrācijas, paredzot tām pienācīgu personālu, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un vēršanos pret kaitējošu nodokļu praksi, ņemot vērā, ka resursu trūkums un darbinieku skaita samazināšana, kā arī nepietiekama apmācība un tehnisku instrumentu un izmeklēšanas pilnvaru trūkums dažās dalībvalstīs ir radījuši nopietnus šķēršļus nodokļu administrācijām;

62.  norāda uz vienu nodokļu apiešanas shēmas piemēru Eiropas Savienībā — tā saukto “Īrijas dubulto struktūru”, kas līdz 2020. gadam tiks pakāpeniski atcelta; aicina visas dalībvalstis uzraudzīt savus nolīgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu (DTT), lai nodrošinātu, ka nodokļu apiešanas shēmām netiek izmantotas nodokļu neatbilstības;

63.  pauž nožēlu par to, ka trūkst ticamas un objektīvas statistikas par to, cik lielos apmēros notiek nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt atbilstošas un pārredzamas metodes, ar kurām var noteikt šo parādību apmēru, kā arī ietekmi uz valstu publiskajām finansēm, ekonomisko aktivitāti un publiskajām investīcijām;

64.  aicina Komisiju izdot vadlīnijas un skaidri nošķirt, kas ir nelikumīgs un kas ir likumīgs, pat ja tas ir pret likuma garu, saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas praksi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību visām iesaistītajām pusēm; aicina dalībvalsts un trešās valstis nodrošināt, ka soda naudas un finansiālās sankcijas, ko uzliek nodokļu nemaksātājiem un starpniekiem, nav izņemamas no nodokļa bāzes;

65.  uzsver, ka atbildīgas nodokļu stratēģijas īstenošana ir uzskatāma par vienu no korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pīlāriem un ka nodokļu nemaksāšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas prakse nav savienojama ar KSA; atkārtoti aicina Komisiju šo elementu iekļaut atjaunotā ES stratēģijā par KSA;

66.  aicina uzņēmumus nodokļu saistību pilnīgu izpildi bez jebkāda veida izvairīšanās no nodokļu maksāšanas padarīt par KSA neatņemamu sastāvdaļu;

67.  atkārtoti uzsver TAXE2 komitejas aicinājumu Komisija struktūrā izveidot jaunu Savienības Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru (TPCCC), kas varētu izvērtēt un uzraudzīt dalībvalstu nodokļu politikas pasākumus Savienības līmenī un nodrošināt, ka dalībvalstis neīsteno nekādus jaunus kaitējošus nodokļu pasākumus; iesaka, ka šāda TPCCC varētu uzraudzīt, kā dalībvalstis ievēro kopīgo Savienības sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī nodrošināt un veicināt sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm (piemēram, attiecībā uz apmācību un paraugprakses apmaiņu);

68.  atkārtoti norāda uz Parlamenta ieteikumiem(11) par pretpasākumu plānu, kas Savienībai un dalībvalstīm kā akcionārēm un valsts struktūru, banku un finansēšanas programmu finansētājām ir jāpiemēro attiecībā uz uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes nolūkā ieviest agresīvas nodokļu plānošanas shēmas un kas līdz ar to neievēro Savienības labas nodokļu pārvaldības standartus;

69.  atkārtoti aicina Komisiju grozīt Eiropas tiesību aktus, tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulu, četrām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) regulām, un pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds), lai aizliegtu izmantot ES finansējumu galīgajiem saņēmējiem vai finanšu starpniekiem, par kuriem ir pierādīta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai agresīva nodokļu plānošana;

70.  aicina Komisiju un Padomi izveidot obligātu standartizētu publisku Eiropas Uzņēmumu reģistru, lai iegūtu atjauninātu un ticamu informāciju par uzņēmumiem un nodrošinātu pārredzamību, izmantojot pārrobežu piekļuvi salīdzināmai un uzticamai informācijai par ES uzņēmumiem;

71.  ierosina Komisijai izvērtēt, kāda ietekme ir bijusi futbolistu pārrobežu transfēriem uz dalībvalstu ieņēmumu iekasēšanu, un izklāstīt jebkādus piemērotus pasākumus būtisku ieņēmumu zaudējumu novēršanai, tostarp pasākumus attiecībā uz šādus transfērus veicinošajiem starpniekiem;

72.  aicina Komisiju atturēties noslēgt tirdzniecības nolīgumus ar jurisdikcijām, kuras ES definējusi kā nodokļu oāzes;

2.3.Informācijas apmaiņa

73.  pauž nožēlu par to, ka netika efektīvi īstenoti Administratīvās sadarbības direktīvas (DAC) noteikumi, kas bija spēkā laikā, uz kuru attiecas Panamas dokumentu atklājumi, un ka informācijas un nolēmumu apmaiņa notika ļoti nelielā apmērā; atgādina, ka automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir ļoti svarīga, lai dalībvalstis varētu nodrošināt savstarpēju palīdzību nodokļu ieņēmumu iekasēšanā un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus ar mērķi veicināt lielāku sadarbību nodokļu jomā starp dalībvalstīm, nosakot pienākumu atbildēt uz grupas pieprasījumiem nodokļu jautājumos, lai katra Eiropas valsts varētu citām sniegt visu nepieciešamo informāciju pārrobežu nodokļu nemaksātāju kriminālvajāšanai;

74.  pauž lielas bažas par to, ka nodokļu nolēmumi, ko dalībvalstis piešķir daudznacionāliem uzņēmumiem, pēdējos gados ir palielinājušies, neraugoties uz sociālo trauksmi, ko radīja LuxLeaks skandāls;

75.  uzstāj, ka Komisijai vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai (ievērojot datu aizsardzības noteikumus), ar kuru apmainās saskaņā ar DAC, lai pienācīgi uzraudzītu un nodrošinātu tās īstenošanu; uzsver, ka šī informācija būtu jāglabā kādā centrālā reģistrā, ko pārvaldītu Komisija, ņemot vērā tās ekskluzīvo kompetenci konkurences jomā;

76.  prasa nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu, apstrādi un izmantošanu visā pasaulē un uzstāj, ka noteikumi par kopējiem pārskatu standartiem (CRS) ir jāīsteno efektīvi un konsekventi, virzoties no vārdā saukšanas un kaunināšanas politikas salīdzinošās vērtēšanas sistēmā uz sankciju režīmu; vērš uzmanību uz to, ka jānodrošina informācijas apmaiņas savstarpīgums starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un iesaistītajām parakstītājvalstīm; aicina dalībvalstis atbalstīt iesaistītās jaunattīstības valstis šo standartu īstenošanā; uzsver, ka vajadzīga ne tikai valstu apņemšanās attiecībā uz CRS, bet arī sistēmas īstenošana un apliecinājums sniegto datu augstajai kvalitātei; norāda, ka pašreizējā CRS ir nepilnības, un atzinīgi vērtē to, ka ESAO pašlaik strādā pie šī standarta pilnveidošanas, lai padarītu to efektīvāku; aicina Komisiju palīdzēt novērst konstatētos trūkumus;

77.  prasa uzlabot publiskos komercreģistrus, publiskos faktisko īpašumtiesību reģistrus un publisko pārskatu sniegšanu par katru valsti, lai pārvarētu ierobežojumus, ko nosaka informācijas apmaiņa saskaņā ar ESAO 2017. gada jūnija “Daudzpusējo konvenciju par to, lai īstenotu ar nodokļu nolīgumu saistītus pasākumus, ar ko novērš nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu”, kas dod valstīm iespēju izvēlēties partnerus, praktiski atļaujot divpusēju pieeju;

78.  uzsver, ka obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai saistībā ar potenciāli agresīvas nodokļu plānošanas pasākumiem pārrobežu dimensijā (DAC6) vajadzētu būt pieejamai nodokļu iestādēm;

79.  aicina Komisiju nodrošināt informācijas apmaiņas savstarpīgumu starp ES un trešām valstīm, kuras nav parakstījušas starptautiski pieņemtos standartus; uzsver, ka ir jāpiemēro efektīvas sankcijas finanšu iestādēm, kurām ir Eiropas klienti un kuras neatbilst automātiskās informācijas apmaiņas standartiem; uzskata, ka šādā priekšlikumā būtu jāiekļauj strīdu izšķiršanas mehānisms, lai atrisinātu iespējamos konfliktus starp ES un trešām valstīm; atgādina par savu ieteikumu ieviest ieturēto nodokli vai pasākumus ar līdzīgu iedarbību, lai nepieļautu peļņas izvešanu no ES bez nodokļiem;

80.  uzskata, ka atbildīgajiem subjektiem, kam ir pienākums sniegt informāciju nodokļu iestādēm ir jābūt tām pašām, kas minētas direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, proti:

   1) kredītiestādēm;
   2) finanšu iestādēm;
   3) šādām juridiskām vai fiziskām personām, veicot savu profesionālo darbību:
   a) revidentiem, ārštata grāmatvežiem un nodokļu konsultantiem;
   b) notāriem un citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, ja tie piedalās — vai nu darbojoties savu klientu vārdā un labā jebkādā finanšu vai nekustamā īpašuma darījumā, vai palīdzot šāda darījuma plānošanā vai veikšanā sava klienta labā attiecībā uz:
   i) nekustamā īpašuma vai saimniecisku vienību pirkšanu un pārdošanu;
   ii) klienta naudas, vērtspapīru vai citu aktīvu pārvaldīšanu;
   iii) banku, krājkontu vai vērtspapīru kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu;
   iv) to iemaksu veikšanu, kas vajadzīgas uzņēmumu izveidošanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai;
   v) trastu, uzņēmumu, fondu vai līdzīgu struktūru izveidošanu, vadīšanu vai pārvaldīšanu;
   c) trasta un uzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav ietverti a) vai b) apakšpunktā;
   d) nekustamo īpašumu aģentiem;
   e) citām personām, kas tirgojas ar precēm, tiktāl, ciktāl maksājumi tiek veikti vai saņemti skaidrā naudā EUR 10 000 apmērā vai vairāk, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas;
   f) spēļu pakalpojumu sniedzējiem;

3.Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

3.1.Tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu

81.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu efektīvi un konsekventi jāīsteno visi AMLD noteikumi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt tiesību aktu pienācīgu izpildi; aicina Komisiju uzlabot un nodrošināt pienācīgus resursus esošajām uzraudzības sistēmām; aicina Komisiju piešķirt vairāk resursu tās darba grupai finanšu noziegumu novēršanai;

82.  uzsver, ka 4. AMLD tiesiskais regulējums pilnībā aizliedz anonīmas uzrādītāja akcijas, kas, ja vien tās nav pienācīgi reģistrētas, ir noderīgs instruments starptautisku shēmu veidošanai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai; aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot un piemērot 4. AMLD, kas stājās spēkā 2017. gada 26. jūnijā; aicina Komisiju uzraudzīt pareizu direktīvas transponēšanu un īstenošanu;

83.  aicina Komisiju sākt pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kuras neievēro Savienības tiesību aktus, par ko liecina Panamas dokumenti un citas dokumentu noplūdes;

84.  uzsver nepieciešamību regulāri atjaunināt, standartizēt, savstarpēji sasaistīt un padarīt publiski pieejamus uzņēmumu, fondu, trastu un līdzīgu juridisko veidojumu faktisko īpašnieku reģistrus, lai nepieļautu galīgo faktisko īpašnieku (UBO) anonimitāti; prasa pazemināt pašreizējo robežvērtību akciju faktisko īpašumtiesību definīcijā; uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāuzņemas vadošā loma, veicinot UBO pārredzamības standartus starptautiskos forumos;

85.  uzsver Francijas FIU pārstāvju aicinājumu Parlamenta izmeklēšanas komitejā, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, saskaņā ar kuru, ievērojot GAFI 26 ieteikumu par finanšu uzraudzību, ES līmenī būtu skaidri jāparedz, ka uzraudzības īstenošana, ko veic kompetentā uzraudzības iestāde, var virzīties atpakaļ uz mātesuzņēmumu grupu;

86.  aicina Komisiju uzraudzīt publiski pieejamu zemes reģistru izveidošanu;

87.  prasa identificēt faktiskās īpašumtiesības, kas ietver visas fiziskās personas, kurām faktiski ir īpašumtiesības vai kontrole attiecībā uz juridisku personu, kas nav regulētā tirgū biržas sarakstā iekļauts uzņēmums, uz kuru attiecas informācijas izpaušanas prasības atbilstīgi Savienības tiesību aktiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, kas nodrošina informācijas par īpašumtiesībām pienācīgu pārredzamību, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz vismaz vienu akciju vai līdzvērtīgu minimālu procentu vienību minētajā struktūrā, tostarp ar uzrādītāja akcijām vai cita veida kontroli;

88.  norāda, ka nelikumīga nauda, kas noguldīta, izmantojot šādu darījumu dzēšanu, tiek pārveidota par likumīgos darījumos iegūtiem likumīgiem līdzekļiem; tādēļ mudina paplašināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus, iekļaujot nekustamā īpašuma tirgu ar mērķi nepieļaut jaunas nelikumīgas darbības;

89.  uzsver nepieciešamību uzlabot klienta pienācīgas rūpības pārbaužu (CDD) piemērošanu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi novērtēti riski, kas saistīti ar klienta profilu; uzsver, ka arī tad, ja to veic ārpakalpojumu sniedzējs, CDD pienākumam vienmēr jāpaliek atbildīgo subjektu atbildības jomā; prasa šo pienākumu skaidri noteikt un paredzēt sankcijas par nolaidību vai interešu konfliktu ārpakalpojumu gadījumā; turklāt uzskata, ka atbildīgo subjektu piemērošanas jomā cita starpā būtu jāiekļauj nekustamo īpašumu aģenti, lai nodrošinātu, ka CDD noteikumi vienādi attiecas uz reglamentētiem un pašlaik nereglamentētiem dalībniekiem; prasa ES līmenī saskaņot CDD, nodrošinot atbilstīgu formu šīm procedūrām, lai garantētu atbilstību;

90.  uzskata, ka sankcijām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā vajadzētu būt bargākām un atturošākām un ka dalībvalstīm resursu novirzīšanā minēto nelegālo darbību apkarošanai būtu jāpiemēro uz risku balstīta pieeja; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu krimināltiesībās (COM(2016)0826); aicina dalībvalstis apsvērt iespēju aizliegt ļoti nopietnos nodokļu krāpšanas gadījumos izmantot noregulējumu bez sankcijām; tomēr norāda, ka vienlaikus ES un dalībvalstīm būtu jāizstrādā stimuli katrai atbildīgo subjektu kategorijai, lai viņus atturētu no iesaistīšanās šādās darbībās un lai nebūtu izdevīgi iesaistīties šādās darbībās; aicina dalībvalstis pārskatīt noilguma termiņus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, lai izvairītos no noilguma iestāšanās kompetento iestāžu bezdarbības rezultātā;

91.  prasa Eiropas līmenī īstenot efektīvu kontroles mehānismu un sadarbību ar saistītajām jurisdikcijām, jo FATF salīdzinošo izvērtēšanu un regulāros savstarpējos izvērtējumus var viegli neitralizēt nevēlama politiska vai cita veida iecietība;

92.  uzsver, ka jāvienojas par kopīgu izpratni un definīciju ES līmenī attiecībā uz politiski redzamu personu;

93.  prasa saskaņot nodokļu noziegumu definīciju ES mērogā, izmantojot konkrētu krimināltiesību instrumentu, kas jāpieņem saskaņā ar LESD 83. panta 2. punktu vai, ja dalībvalstis nespēj vienoties, kā novērst iekšējā tirgus konkurences apstākļu kropļojumus, saskaņā ar LESD 116. pantu; prasa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas predikatīvu nodarījumu definīciju saskaņot visā ES un sašaurināt izņēmumus, ko dalībvalstis var izmantot, lai atteiktu sadarbību un informācijas apmaiņu; atgādina Parlamenta nostāju par ceturtās un piektās Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas pārskatīšanu, lai nodokļu noziegumus atsaistītu no pienākuma sodīt ar brīvības atņemšanu vai piemērot lēmumu par aizturēšanu;

94.  pauž bažas par pilsonības programmu pieņemšanu personām, kas nav ES rezidenti, — tā dēvētās zelta vīzas jeb investoru programmas trešo valstu valstspiederīgajiem apmaiņā pret finanšu investīcijām bez pienācīgas vai pat bez jebkādas CDD pārbaudes veikšanas; aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu atbilstību AMLD un citiem saistītajiem ES tiesību aktiem, kad pilsonību piešķir saskaņā ar šādām programmām;

95.  aicina Komisiju un Padomi nopietni ņemt vērā Parlamenta vērienīgi pārskatīto AMLD IV (COM(2016)0450), par ko Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja balsoja 2017. gada 28. februārī(12) un kas varētu novērt daudzas pašreizējās nepilnības un ievērojami stiprināt pašreizējos tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai, piemēram, pastiprinot faktiskā īpašnieka definīciju, aizliedzot augstākā līmeņa vadītājus, ieceltos direktorus un citus pilnvarotos pārstāvjus uzskatīt par faktiskajiem īpašniekiem, ja vien viņi neatbilst kritērijiem, piešķirot pilnīgu publisku piekļuvi uzņēmumu un trastu faktisko īpašnieku reģistriem un AMLD pārkāpumiem piemērojot efektīvāku sankciju mehānismu; tāpēc mudina Komisiju un Padomi nevājināt Parlamenta stingro priekšlikumu pašreiz notiekošajās trialoga sarunās;

96.  aicina lielāku politisko un regulatīvo uzmanību pievērst potenciāliem riskiem, kas saistīti ar jaunām tehnoloģijām un finanšu produktiem, piemēram, atvasinātajiem instrumentiem, mijmaiņas darījumiem un virtuālajām valūtām(13);

97.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu, piemēram, unikālu digitālu identitāti, lai vieglāk varētu atklāt smagus finanšu noziegumus, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz privātumu;

98.  prasa Komisijai steidzami sagatavot novērtējumu par ietekmi uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nodokļu noziegumiem, kas izriet no e-spēļu darbībām, virtuālām valūtām, kriptovalūtām, blokķēžu un finanšu tehnoloģijām; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespējamos pasākumus, tostarp iespēju pieņemt tiesību aktus, lai izveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz šādām darbībām nolūkā ierobežot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

99.  mudina konfiscēt aktīvus, kas iegūti noziedzīgu darbību rezultātā; šajā sakarā aicina ātri pieņemt regulu par līdzekļu iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, lai atvieglotu noziedzīgi iegūtu aktīvu pārrobežu atgūšanu; uzsver, ka Komisijas ierosinātais juridiskais instruments nodrošinās labāku sadarbību un vieglāku šādu rīkojumu atzīšanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu;

100.  uzsver, ka ir vajadzīgi arī pasākumi, ar ko nodrošina valsts stratēģiju pielāgošanu stratēģijām, kuras īsteno ES aģentūras un struktūras, piemēram, Eiropols, Eirojusts un OLAF; norāda, ka, lai šo sadarbību veicinātu, būtu jālikvidē juridiskie šķēršļi, kas neļauj īstenot informācijas apmaiņu;

101.   atzinīgi vērtē Portugāles valdības nesen pieņemto lēmumu, ar ko aizliedz uzrādītāja akciju emitēšanu un nosaka, ka šādas akcijas, kas jau ir emitētas, ir jāpārveido par nomināla vērtspapīriem, un mudina Komisiju ar šādu pašu nolūku sagatavot visā ES piemērojama tiesību akta priekšlikumu;

102.   prasa kompetentajām iestādēm daudz stingrāk veikt rūpīgu pārbaudi, izvērtējot Eiropas Savienībā kredītiestāžu valdes locekļu un akcionāru atbilstību attiecīgo pienākumu izpildei un viņu īpašumus; uzskata, ka ar ir jāizveido atbilstoši apstākļi, lai kompetentās iestādes varētu īstenot pastāvīgu uzraudzību pār vērtēšanas kritērijiem, ko piemēro gan akcionāru, gan valdes locekļu iecelšanai, jo pašlaik kritēriji ir tādi, ka apstiprinājumu ir ļoti grūti atsaukt, ja tas jau ir sniegts; turklāt uzskata, ka termiņi un elastība attiecībā pret iespējām iebilst pret iegādi būtu jānosaka plašāk, jo īpaši tad, ja kompetentajām iestādēm pašām ir jāizvērtē informācija, kas sniegta saistībā ar notikumiem trešās valstīs un saistībā ar politiski redzamām personām;

3.2.Finanšu ziņu vākšanas vienības (FIU)

103.  uzskata, ka Eiropas finanšu ziņu vākšanas vienību statusa un darbības saskaņošana pastiprinātu informācijas apmaiņu; aicina Komisiju finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) platformas struktūrā sākt īstenot projektu ar mērķi identificēt FIU pašlaik pieejamos informācijas avotus; aicina Komisiju sniegt norādījumus par to, kā panākt Eiropas FIU funkciju un pilnvaru ciešāku konverģenci, un šajā nolūkā noteikt vispārējā tvēruma un satura minimumu attiecībā uz finanšu, administratīvo un izpildes nodrošināšanas informāciju, kas FIU būtu jāiegūst un ar ko tām vajadzētu savstarpēji apmainīties; uzskata, ka šādos norādījumos būtu arī jāizklāsta vienota izpratne par FIU stratēģiskās analīzes funkcijām;

104.  uzskata, ka, lai uzlabotu efektivitāti, visām Eiropas FIU vajadzētu neierobežotu un tiešu piekļuvi visai ar to funkcijām saistītajai informācijai no atbildīgajiem subjektiem un reģistriem; FIU arī vajadzētu būt iespējai iegūt šādu informāciju pēc citas Savienības FIU pieprasījumā un apmainīties ar šo informāciju ar pieprasījumu sniedzēju FIU;

105.  ierosina dalībvalstīm, transponējot Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, atcelt prasību FIU saņemt trešās personas atļauju attiecīgo informāciju ziņu vākšanas nolūkā darīt zināmu vēl kādai FIU, lai veicinātu FIU savstarpējo informācijas apmaiņu; aicina Komisiju sniegt norādījumus par vispārīgiem noteikumiem, ko ietver Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, un jo īpaši par nepieciešamību “pēc savas iniciatīvas un nekavējoties” īstenot informācijas apmaiņu ar citām FIU;

106.  uzsver, ka ir nepieciešama efektīvāka komunikācija ne vien starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm valsts līmenī, bet arī starp finanšu ziņu vākšanas vienībām dažādās dalībvalstīs; aicina Komisiju izveidot ES mēroga salīdzinošās novērtēšanas sistēmu, kas būtu veids, kā standartizēt informācijas vākšanu un apmaiņu un uzlabot sadarbību starp finanšu ziņu vākšanas vienībām; norāda, ka tam būtu jāietver ne vien Eiropola FIU.net uzlabošana, bet arī pats Eiropols, jo īpaši tādēļ, lai izgūtu informāciju un statistikas datus par informācijas plūsmām, darbībām un FIU veiktās analīzes rezultātiem, un Eirojusta kompetenču un resursu palielināšana, lai vērstos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; turklāt aicina dalībvalstis palielināt FIU cilvēkresursus, finanšu resursus un tehniskos resursus, tā nostiprinot izmeklēšanas un koordinēšanas spējas, lai varētu pienācīgi apstrādāt un izmantot ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuru skaits ir palielinājies;

107.  norāda, ka ierobežojumi tam, kādā nolūkā drīkst izmantot informāciju, ar kuru apmainās FIU, būtu jāpārskata un jānosaka vienoti ES un globāli ierobežojumi, tā nodrošinot iespēju izmantot attiecīgo informāciju nodokļu noziegumu apkarošanai un kā pierādījumu;

108.  uzsver, ka iecelšanai FIU vadošos amatos ir jābūt neatkarīgai un brīvai no jebkādas politiskas neobjektivitātes, balstoties uz profesionālo kvalifikāciju, un ka atlases procesam ir jābūt pārredzamam un uzraudzītam; uzsver, ka ir nepieciešami kopīgi noteikumi par to iestāžu neatkarību, kas atbildīgas par noteikumu izpildes nodrošināšanu attiecībā uz krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un uzsver arī to, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt pilnīgi neatkarīgām, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar FIU ziņojumiem;

109.  aicina Komisiju pārliecināties par to, vai visas dalībvalstis pienācīgi pilda šo pienākumu;

110.  atkārto savu nostāju par AMLD V attiecībā uz Eiropas FIU izveidošanu un vajadzību nodrošināt efektīvu un koordinētu informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī centralizētas datubāzes; uzsver, ka ir jāatbalsta dalībvalstu FIU, it sevišķi pārrobežu lietās;

111.  uzstāj, ka kompetentajām iestādēm nevajadzētu gaidīt, līdz tās kļūst pārslogotas saistībā ar to, ka nodokļu konsultanti un nodokļu maksātāji arvien vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas; uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu attiecīgi jāizstrādā savi instrumenti un jāattīsta izmeklēšanas spējas; uzskata, ka tas varētu nodrošināt jaunas iespējas kompetentajām iestādēm attiecībā uz pastāvīgo resursu piešķiršanas problēmu vai palīdzēt uzlabot savstarpējo sadarbību;

4.Starpnieki

112.  pauž nožēlu par to, ka starpnieki pašlaik netiek regulēti viendabīgi visā ES; aicina Padomi nekavējoties izskatīt un pieņemt Komisijas priekšlikumu par obligātu automātisku apmaiņu ar informāciju par nodokļu uzlikšanu saistībā ar pārrobežu mehānismiem, par kuriem jāziņo (COM(2017)0335), un tādējādi pastiprināt starpniekiem uzliktos ziņošanas pienākumus; mudina dalībvalstis apsvērt potenciālos ieguvumus gadījumā, ja direktīvu piemērotu plašāk, t. i., arī gadījumos, kas skar tikai attiecīgo valsti;

113.  uzsver nepieciešamību ar šo priekšlikumu novērst nepilnības, kas potenciāli pieļauj agresīvu nodokļu plānošanu, un izstrādāt jaunus noteikumus attiecībā uz starpniekiem, kuri iesaistīti šādā praksē;

114.  norāda, ka līdzekļu pārvaldība lielākoties ir nereglamentēta profesija un ka būtu jāparedz saistoši starptautiski noteikumi un standarti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un labāk regulētu un definētu šo profesiju; šajā kontekstā aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu visos attiecīgajos starptautiskajos forumos, rosinot šādu standartu un noteikumu veidošanu;

115.  atzīst, ka uzraudzība būtu jāveic kontekstā ar pašorganizēšanos un pašregulēšanu; aicina Komisiju novērtēt nepieciešamību izveidot mērķtiecīgu ES rīcību, tostarp iespēju izstrādāt tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstīgu uzraudzību pār atbildīgo subjektu pašregulāciju, t. i., izmantojot atsevišķu un neatkarīgu valsts regulatoru/uzraugu;

116.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un uzraudzības struktūrām sniegt norādījumus, kas palīdzētu izveidot atbildīgo subjektu standarta ziņojuma paraugu, lai FIU varētu vieglāk apstrādāt informāciju un vieglāk ar to apmainīties;

117.  prasa regulēt nodokļu starpniekus, paredzot stimulus nolūkā atturēt no izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas un faktisko īpašnieku aizsargāšanas;

118.  uzsver, ka gadījumos, kad starpnieks savu darījumdarbību veic ārpus ES, ir jābūt prasībai attiecīgajam nodokļu maksātājam, negaidot, kad tiks īstenota starpnieka potenciāli agresīvās nodokļu plānošanas shēma, to pašam nosūtīt savas valsts nodokļu iestādēm, lai tās varētu attiecīgi rīkoties, reaģējot uz nodokļu iespējamo apdraudējumu;

119.  uzskata, ka stingrāki noteikumi par starpnieku darbību būtu izdevīgi visai nozarei, jo tad godīgi starpnieki vairs nenonāktu neizdevīgā situācijā negodīgas konkurences dēļ un tā graudi būtu atsijāti no pelavām;

120.  prasa ieviest efektīvākas, atturošākas un proporcionālākas sankcijas gan ES, gan dalībvalstu līmenī pret bankām un starpniekiem, kas apzināti, tīši un sistemātiski piedalās nelikumīgās nodokļu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās; uzsver, ka ar sankcijām būtu jāvēršas pret pašiem uzņēmumiem, kā arī augstākā vadības līmeņa darbiniekiem un valdes locekļiem, kas atbildīgi par šīm shēmām; uzsver, ka būtiskas sankcijas ir nepieciešamas, un uzskata, ka publiska kaunināšana apstiprinātos gadījumos varētu atturēt starpniekus no savu pienākumu apiešanas un sekmētu pienākumu izpildi;

121.  aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu monitoringu un uzraudzību pār sektoriem, kas visvairāk pakļauti riskiem, kurus rada neskaidras faktisko īpašumtiesību shēmas (kā Komisija tās definējusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku novērtējumā); aicina dalībvalstis sniegt norādījumus attiecībā uz riska faktoriem, kas rodas darījumos, kuros iesaistīti nodokļu konsultanti, revidenti, neatkarīgi grāmatveži, notāri un citi neatkarīgi praktizējoši juristi;

122.  prasa panākt, ka labāk tiek pildīti noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī panākt to lielāku atturošo iedarbību ar lielāku publisko atpazīstamību, šajā nolūkā jo īpaši pilnveidojot publicēto statistiku par to, ar kādiem pasākumiem ir nodrošināta izpilde attiecībā uz speciālistiem, kas sniedz konsultācijas par nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

123.  uzsver, ka ir nepieciešama lielāka kontrole, pārraudzība un koordinācija starp valstu sertifikācijas shēmām attiecībā uz starpniekiem, kuri praktizē kā nodokļu profesionāļi Eiropas Savienībā; prasa dalībvalstīm atsaukt licences starpniekiem, ja ir pierādīts, ka tie aktīvi veicina vai nodrošina pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgu nodokļu plānošanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

124.  aicina Komisiju izvērtēt, vai kompetentās iestādes dalībvalstīs ir ievērojušas starpnieku licencēšanas procedūras, kas jau ir noteiktas Savienības tiesību aktos, piemēram, Kapitāla prasību direktīvā IV;

125.  prasa pieņemt metodiku, saskaņā ar kuru jurista profesionālais noslēpums neietekmē pienācīgu ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem vai citām potenciāli nelikumīgām darbībām, neskarot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās tiesības un krimināltiesību pamatprincipus, vai uzlabot pašreizējo metodiku līdzvērtīgā veidā;

126.  aicina dalībvalstis ieviest antistimulus ES reģistrētiem starpniekiem darboties jurisdikcijās, kas minētas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām AML/CFT režīmos, piemēram, izslēdzot tos no publiskā iepirkuma konkursiem; turklāt aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par iespēju aizliegt ES reģistrētiem starpniekiem darboties jurisdikcijās, kas iekļautas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām AML/CFT režīmos;

127.  uzsver, ka labākai starptautiskai sadarbībai ir vajadzīgs, lai revīzijas un grāmatvedības prasības būtu saskaņotas globālā līmenī, jo tad grāmatvedības un revīzijas uzņēmumi atturētos no līdzdalības nelikumīgās nodokļu struktūrās; šajā sakarā uzskata, ka par efektīvu instrumentu būtu jāuzskata starptautisko grāmatvedības standartu labāka īstenošana;

4.1.Bankas

128.  mudina visas dalībvalstis ņemt vērā ieteikumus, kas iekļauti AMLD IV, un izveidot banku kontu reģistru sistēmas vai elektroniskas datu izguves sistēmas, kuras nodrošinātu, ka FIU un kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija par banku kontiem; iesaka apsvērt iespēju ieviest standartizētu un savstarpēji savienotu valstu bankas kontu reģistru ar visiem kontiem, kas sasaistīti ar juridiskām vai fiziskām personām, lai šī informācija būtu viegli pieejama kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām;

129.  iesaka šādā kontu reģistrā ievadīt un publiskot statistiku par darījumiem ar nodokļu oāzēm un liela riska valstīm un sadalīt datus pa grupām, darījumus ar saistītām pusēm nošķirot no darījumiem ar nesaistītām pusēm, un pa atsevišķām dalībvalstīm;

130.  atzīst, ka tika konstatēts, ka bankas bija iesaistītas četrās plašās darbībās, proti, ārzonas struktūru nodrošināšanā un pārvaldībā, bankas kontu atvēršanā ārzonas vienībām, citu finanšu produktu nodrošināšanā un korespondentbankas pakalpojumu sniegšanā(14); uzsver, ka ir svarīgi tiesību aktus par korespondentbanku pakalpojumiem padarīt skaidrākus un stingrākus attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem uz ārzonas jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, paredzot pienākumu pārtraukt darbību, ja nav sniegta informācija par īpašniekiem;

131.  prasa stingri piemērot iedarbīgas sankcijas bankām, paredzot iespēju uz laiku apturēt banku licences derīgumu vai anulēt licenci tām finanšu iestādēm, par kurām ir pierādīts, ka tās veicina vai nodrošina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai agresīvu nodokļu plānošanu;

132.  uzsver labākas koordinācijas nozīmi starp banku galvenajiem birojiem un filiālēm gan ES iekšienē, gan ar trešām valstīm, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību iekšējiem rīcības kodeksiem un tiesību aktiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

133.  uzsver, ka valsts banku uzraudzības pārbaudēm vajadzētu būt sistemātiskām un izlases veida pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka visās bankās pilnībā būtu izpildīti noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

134.  prasa piešķirt lielākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Eiropas Banku iestādei (EBI), lai tās regulāri varētu veikt (gan iepriekš pieteiktas, gan nepieteiktas) atbilstības pārbaudes visā ES banku nozarē, aizstājot pašreizējo pārbaužu sistēmu, kuras veic tikai tad, ja konkrētā lieta tiek izmeklēta vai ir tikusi publiskota;

135.  prasa izvērtēt, vai būtu lietderīgi pilnvarot uzraudzības iestādi veikt bankas izmeklēšanu gadījumos, kad konta īpašnieks ir anonīms;

136.  atzinīgi vērtē jau sagatavoto analīzi par riska un citiem faktoriem, kas var vājināt ES finanšu sistēmu; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi noteikt, kādas jaunas tehnoloģijas un jaunus finanšu produktus potenciāli varētu izmantot kā līdzekli nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; prasa, pamatojoties uz šo analīzi, noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu iekļaut visos jaunos priekšlikumos, kuri pievēršas šādām jaunām tehnoloģijām, tostarp finanšu tehnoloģijai;

137.  aicina pēc Nīderlandes parauga izstrādāt baņķiera zvērestu, kas būtu sektora brīvprātīga apņemšanās nesadarboties ar nodokļu oāzēm;

4.2.Juristi

138.  norāda, ka dienesta noslēpumu nedrīkst izmantot, lai aizsargātu vai piesegtu nelikumības vai censtos pārkāpt likuma garu; norāda, ka jurista profesionālajam noslēpumam nebūtu jāietekmē pienācīga ziņošana par aizdomīgiem darījumiem vai citām potenciāli nelikumīgām darbībām, neskarot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā garantētās tiesības un krimināltiesību pamatprincipus; aicina dalībvalstis izstrādāt vadlīnijas par to, kā interpretēt un piemērot juridiskās konfidencialitātes principu profesionāļiem, un ierasto juridisko konsultāciju sniegšanu skaidri nošķirt no darbībām, ko veic juristi, kuri sniedz finanšu pakalpojumus;

139.  uzsver, ka atsevišķos gadījumos, kas skar sabiedriskās kārtības aizsardzību, juristiem, kuri sniedz citus pakalpojumus, kas nav šai profesijai raksturīgie aizstāvības, juridiskās pārstāvības vai juridisko konsultāciju pakalpojumi, var noteikt par pienākumu darīt varasiestādēm zināmu viņu rīcībā esošo informāciju;

140.  uzsver, ka juristiem, kas sniedz konsultācijas klientiem, vajadzētu būt juridiski līdzatbildīgiem, ja viņi izstrādā ar likumu sodāmus plānus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas un veikt agresīvu nodokļu plānošanu, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmas; norāda, ka tad, kad viņi piedalās krāpšanā, viņiem sistemātiski ir jāpiemēro gan kriminālsodi, gan disciplināri pasākumi;

4.3.Grāmatvedība

141.  uzsver, ka labākai starptautiskai sadarbībai ir vajadzīgs, lai revīzijas un grāmatvedības prasības būtu labāk koordinētas globālā līmenī, tomēr ievērojot tādus Eiropas principus kā demokrātiskā leģitimitāte, pārredzamība, pārskatatbildība un integritāte, lai tādējādi panāktu, ka grāmatvedības un revīzijas uzņēmumi un individuāli konsultanti atturētos plānot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas struktūras; prasa pienācīgi īstenot nesen pieņemto revīzijas tiesību aktu paketi(15) un Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju (CEAOB) kā jaunu sistēmu sadarbībai starp valstu revīzijas pārraudzības iestādēm ES līmenī ar mērķi stiprināt ES mēroga revīziju uzraudzību; šajā sakarā uzskata, ka, lai nodrošinātu ES pārredzamības un pārskatatbildības standartu ievērošanu, par efektīvu instrumentu būtu jāuzskata starptautisko grāmatvedības standartu labāka īstenošana;

142.  norāda, ka definīcijai, ar kuru ES pašlaik ir noteikts, ko nozīmē uzņēmumu grupas veidošanai vajadzīgā kontrole, būtu jāattiecas uz grāmatvedības uzņēmumiem, kurus vieno uzņēmumu tīkls ar juridiski saistošiem līgumattiecību mehānismiem, kas paredz, ka tiem ir kopīgs nosaukums vai tirgvedība, profesionālie standarti, klienti, atbalsta dienesti, finansējums vai profesionālās darbības apdrošināšanas mehānismi, kā minēts Direktīvā 2013/34/ES(16) par gada finanšu pārskatiem;

143.  aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, ar ko grāmatvedības uzņēmumus nošķir no finanšu vai nodokļu pakalpojumu sniedzējiem un ar ko nosaka visus konsultāciju pakalpojumus, tostarp nodokļu konsultantiem piemērojamus Savienības noteikumus par nesaderību, lai nepieļautu, ka tie konsultē gan publiskās ieņēmumu iestādes, gan nodokļu maksātājus, un lai nepieļautu citus interešu konfliktus;

4.4.Trasti, fiduciāri un līdzīgiem juridiskiem veidojumi

144.  stingri nosoda trastu, fiduciāru un līdzīgu juridisku veidojumu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai; tādēļ prasa paredzēt skaidrus noteikumus, kas ļauj vieglāk uzreiz identificēt faktiskās īpašumtiesības, un cita starpā arī noteikt, ka trasta pastāvēšana ir jāapliecina ar rakstisku dokumentu un ka trastam ir jābūt reģistrētam dalībvalstī, kurā tas dibināts, tiek pārvaldīts vai veic savu darījumdarbību;

145.  prasa izveidot standartizētus, regulāri atjauninātus, publiski pieejamus un starpsavienotus faktisko īpašnieku reģistrus ES līmenī par visiem dalībniekiem komerciālos un nekomerciālos trastos, fiduciāros, fondos un līdzīgos juridiskos veidojumos, lai tādējādi radītu pamatu globālam reģistram;

146.  ES trastu reģistrā būtu jāiekļauj:

   a) ziņas par pilnvarniekiem, norādot katra pilnvarnieka vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi un arī visu to personu vārdus, uzvārdus (nosaukumus) un adreses, kuru uzdevumā pilnvarnieki strādā;
   b) uzticības pilnvarojuma akts (trasta līgums);
   c) visi neoficiālie norādījumi (novēlējumu vēstules);
   d) dibinātāja vārds, uzvārds (nosaukums) un adrese;
   e) personas, kas nodrošina izpildi, un tām dotie norādījumi;
   f) trasta gada pārskati;
   g) izsmeļoša informācija par visiem trasta sadalītajiem un piešķirtajiem līdzekļiem, norādot katra saņēmēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi;
   h) izvirzītie starpnieki, norādot katra starpnieka vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi;

147.  aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā brīvostas un kuģu licencēšanu var ļaunprātīgi izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar atbilstošu priekšlikumu, lai mazinātu šādus riskus;

5.Trešo valstu dimensija

148.  uzsver, ka ANO aizgādībā būtu jāuzlabo globālā sadarbība attiecībā uz nodokļu jomu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jautājumiem, jo šīm darbībām ir starptautisks raksturs; uzsver, ka tikai saskaņoti un globāli atbildes pasākumi nodrošinās efektīvus risinājumus, pamatojoties uz sadarbību, un prasa, lai ES kļūtu par dzinējspēku, kas veicina taisnīgas globālās nodokļu sistēmas tapšanu; uzsver, ka ES rīcība starptautiskā līmenī būs efektīva un pārliecinoša tikai tādā gadījumā, ja neviena ES dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija (AZT) nedarbosies kā uzņēmumu ienākuma nodokļa oāze vai jurisdikcija, kas atbalsta slepenību;

149.  ar bažām norāda, ka ir liela sakarība starp pastkastītes uzņēmumu skaitu un nodokļu nolēmumiem, ko atsevišķu trešo valstu nodokļu jurisdikcijas noslēgušas ar ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē automātisko informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm par tajās pieņemtajiem nodokļu nolēmumiem; tomēr pauž bažas par to, ka dažas dalībvalstis vai dažas dalībvalstu nodokļu oāžu teritorijas izdod “mutvārdu nodokļu nolēmumus”, lai apietu šo prasību; aicina Komisiju pamatīgāk izmeklēt šo praksi;

150.  uzsver, ka ES vajadzētu pārskatīt savus tirdzniecības, ekonomikas un citus attiecīgos divpusējos nolīgumus ar Šveici, tos pielāgojot ES nodokļu krāpniecības apkarošanas politikai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas tiesību aktiem un tiesību aktiem par terorisma finansēšanu, lai novērstu nopietnos trūkumus Šveices uzraudzības sistēmā, kurai raksturīga iekšējas banku darbības slepenības politikas turpināšanās, ārzonas struktūru izveide visā pasaulē, tas, ka krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas neuzskata par kriminālnoziegumu, nepietiekama uzraudzība, vāja pašregulācija atbildīgajiem subjektiem un agresīva kriminālvajāšana un iebaidīšana pret trauksmes cēlējiem;

151.  uzskata, ka ES ar Komisijas starpniecību vajadzētu paust tikai vienu viedokli sarunās par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm, nevis turpināt divpusējo sarunu praksi, kuras rezultāti nav pārāk optimāli; uzskata, ka ES tāda pati pieeja būtu jāizmanto sarunās par turpmākajiem brīvās tirdzniecības, partnerības un sadarbības nolīgumiem, iekļaujot labas nodokļu pārvaldības klauzulas, pārredzamības prasības un noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

152.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt KKUINB nodokļu apiešanas novēršanas noteikumus, lai izbeigtu transfertcenu noteikšanu trešo valstu jurisdikcijām, kā rezultātā Savienībā uzņēmumiem samazinās nodokļa bāze;

153.  jo īpaši uzskata, ka, veicot sarunas par turpmākajiem tirdzniecības vai partnerības nolīgumiem vai pārskatot spēkā esošos nolīgumus, tajos būtu jāiekļauj saistoša klauzula par nodokļu nosacījumu, tostarp par ESAO BEPS rīcības plāna starptautisko standartu un FATF ieteikumu ievērošanu;

154.  pieprasa sarunās par nākamo tirdzniecības vai partnerattiecību nolīgumu sadaļām “Investīcijas” vai “Finanšu pakalpojumi” pamatoties uz pozitīvā saraksta principu, tā nodrošinot, ka Savienības un trešās valsts nolīguma straujāka īstenošana un liberalizācija ir izdevīga tikai darījumdarbības attīstībai vajadzīgiem finanšu sektoriem, reālajai ekonomikai un mājsaimniecībām;

155.  prasa ieviest stingrus izpildes pasākumus attiecībā uz visiem starptautiskajiem nolīgumiem par informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm un tādējādi panākt, ka tos pienācīgi īsteno visas jurisdikcijas un ka par šo nolīgumu neizpildi tiek automātiski piemērotas efektīvas, atturošas un proporcionālas sankcijas;

156.  uzsver, ka ir svarīgi panākt pilnīgu un efektīvu savstarpību saistībā ar, piemēram, Ārvalstu konta nodokļa atbilstības akta (FATCA) nolīgumu un citiem līdzīgiem nolīgumiem;

157.  aicina dalībvalstis savas tiešās attiecības ar konkrētām valstīm izmantot kā iespēju veikt nepieciešamos pasākumus, lai izdarītu spiedienu uz attiecīgo valstu aizjūras zemēm un teritorijām (AZT)(17) un tālākajiem reģioniem(18), kuri neievēro starptautiskos standartus attiecībā uz sadarbību nodokļu jomā, pārredzamību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; uzskata, ka ES prasības par pārredzamību un uzticamības pārbaudi būtu faktiski jāpiemēro šajās teritorijās;

158.  uzsver, cik svarīgi ir precīzi definēt “ārzonas jurisdikciju”, “aizjūras zemi” un “tālāko reģionu (TR)”, jo katrs no šiem terminiem attiecas uz dažādām tiesību sistēmām, praksēm un režīmiem; uzsver nepieciešamību cīnīties pret visa veida krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas neatkarīgi no tā, kur tas notiek; norāda, ka pašreizējie režīmi tālākajiem reģioniem piemēro Savienības tiesību aktus un ievēro Savienības un starptautiskos standartus un ka to īpašais statuss ir noteikts LESD 349. pantā un apliecināts Eiropas Savienības Tiesas Lēmumā C132/14(19);

159.  uzskata, ka privātuma un datu aizsardzības tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu nevar izmantot, lai pārkāpumu veicējus pasargātu no likuma bardzības;

160.  pieprasa globālu samitu par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo šāda sanāksme ir vajadzīga, lai izbeigtu finanšu nozares slepenību, uzlabotu starptautisko sadarbību un piespiestu trešās valstis, jo īpaši to finanšu centrus, ievērot globālos standartus, un prasa Komisijai sarīkot šādu samitu;

161.  aicina Komisiju izvērtēt visas izmaksas un ieguvumus un iespējamo ietekmi, kas rastos, ja būtu uzlikti lieli nodokļi kapitāla repatriācijai no trešām valstīm, kur ir mazi nodokļi; aicina Komisiju un Padomi izvērtēt noteikumus par atliktu nodokļa maksāšanu ASV, iespējamo nodokļu amnestiju, par ko paziņojusi jaunā ASV administrācija, un potenciālo starptautiskās sadarbības vājināšanu;

162.  uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai divpusējā informācijas apmaiņa starp trešām valstīm un ES finanšu ziņu vākšanas vienībām kļūtu labāka;

163.  atgādina, ka joprojām maz līdzekļu tiek atvēlēts, lai atbalstītu iekšzemes resursu izmantošanu, un mudina Komisiju palīdzēt jaunattīstības valstīm cīnīties pret nodokļu apiešanu un sniegt šo valstu nodokļu iestādēm lielāku finansiālo un tehnisko palīdzību, tā pildot Adisabebas rīcības programmā noteiktās saistības;

Jaunattīstības valstis

164.  prasa ES ņemt vērā jaunattīstības valstu īpašās juridiskās iezīmes un attiecīgo neaizsargātību, piemēram, spēju trūkumu iestādēm, kurām ir pienākums cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; uzsver, ka nepieciešami pienācīgi pārejas periodi jaunattīstības valstīm, kurām nav spēju vākt, pārvaldīt un dalīties ar vajadzīgo informāciju automātiskas informācijas apmaiņas kontekstā;

165.  vērš uzmanību uz to, ka, plānojot pasākumus un izstrādājot politiku cīņai pret nodokļu apiešanu, valsts, ES un starptautiskā līmenī īpaša uzmanība būtu jāpievērš situācijai jaunattīstības valstīs, sevišķi vismazāk attīstītajās valstīs, kuras no uzņēmumu īstenotās nodokļu apiešanas cieš visvairāk un kurām parasti ir ļoti šaura nodokļu bāze un zema nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP; uzsver, ka ar šādiem pasākumiem un politikas nostādnēm būtu jāpalīdz valsts sektoram gūt ieņēmumus, kas atbilst valsts teritorijā radītās pievienotās vērtības apjomam, un tādējādi nodrošināt attiecīgo valstu spēju pienācīgi finansēt savu attīstības stratēģiju;

166.  prasa Komisijai sadarbībā ar Āfrikas Savienību (ĀS) panākt, ka Āfrikas Savienības Konvencijā par pasākumiem, kas veicami, lai nepieļautu un apkarotu korupciju, ir likts uzsvars uz nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošanas pasākumiem;

167.  prasa ES un tās dalībvalstīm šajā jomā panākt spēcīgāku politikas konsekvenci attīstībai un atkārtoti prasa izanalizēt, kādas plašākas sekas varētu būt valstu un ES nodokļu politikai, lai tādējādi izvērtētu ietekmi uz jaunattīstības valstīm saistībā ar pieņemtiem nodokļu nolīgumiem un ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem;

168.  aicina dalībvalstis sarunās par nodokļu konvencijām pienācīgi nodrošināt taisnīgu attieksmi pret jaunattīstības valstīm, ņemot vērā attiecīgo valstu īpašo situāciju, kā arī garantēt nodokļu uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali starp izcelsmes valstīm un rezidences vietas valstīm; šajā sakarā aicina ievērot ANO nodokļu paraugkonvenciju un nodrošināt ar nodokļu konvenciju saistītā sarunu procesa pārredzamību;

169.  prasa lielāku starptautisko atbalstu sniegt jaunattīstības valstīm cīņai pret korupciju un slepenību, kas sekmē nelikumīgas finanšu plūsmas; uzsver, ka cīņai pret nelikumīgām finanšu plūsmām ir vajadzīga cieša starptautiskā sadarbība, kā arī attīstīto valstu un jaunattīstības valstu saskaņota rīcība ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību; uzsver, ka ir jāpalīdz vairot nodokļu iestāžu veiktspēju un veicināt zināšanu nodošanu partnervalstīs;

170.  prasa publiskā sektora palīdzību attīstībai galvenokārt novirzīt mērķim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu un nostiprināt nodokļu pārvaldību un iestādes, kas atbildīgas par nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošanu; prasa šo palīdzību sniegt kā tehniskās kompetences pārnesi attiecībā uz resursu pārvaldību, finanšu informāciju un korupcijas novēršanas noteikumiem;

171.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā ESAO Nodokļu komiteja nav pietiekami iekļaujoša; atgādina savu nostāju(20) par labi aprīkotas un ar pietiekamiem papildu resursiem apgādātas globālas iestādes izveidi ANO ietvaros, nodrošinot, ka visas valstis uz vienlīdzīgiem pamatiem var piedalīties globālās nodokļu politikas izstrādē un reformēšanā;

172.  pauž nožēlu, ka par līdzdalību ESAO Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā jaunattīstības valstīm nākas maksāt, lai tās neuzskatītu par jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un ka minētajā forumā šo valstu prakse tiek vērtēta pēc kritērijiem, kuru noteikšanā tās nav varējušas pilntiesīgi piedalīties;

173.  uzsver, ka reģionālo organizāciju darbībai un reģionālajai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, lai pārrobežu mērogā īstenotu nodokļu revīziju, ievērojot subsidiaritātes principu un papildināmības principu; aicina kopīgi izstrādāt nodokļu paraugkonvenciju, kas palīdzētu izskaust nodokļu dubulto uzlikšanu un līdz ar to arī ļaunprātīgu izmantošanu; atgādina, ka šajā nolūkā būtiska būs dažādu informācijas dienestu sadarbība un savstarpēja informācijas apmaiņa;

174.  atgādina, ka nodokļu oāzes izlaupa pasaules dabas resursus, sevišķi jaunattīstības valstu dabas resursus; prasa ES atbalstīt jaunattīstības valstis cīņā pret korupciju, noziedzīgām darbībām, krāpšanos ar nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; prasa Komisijai ar sadarbību un informācijas apmaiņu palīdzēt šīm valstīm apkarot nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas pārskaitīšanu uz nodokļu oāzēm un bankām, kuru darbības pamatā ir slepenība; pieprasa visām šīm valstīm ievērot pasaulē pieņemtos standartus, kas noteikti attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par bankas kontiem;

175.  aicina Komisiju topošajā nolīgumā par ES un ĀKK valstu attiecībām pēc 2020. gada iekļaut noteikumus par cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanos ar nodokļiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

176.  prasa Komisijai nekavējoties noteikt papildu pasākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem par konfliktu zonās iegūtiem izrakteņiem; uzsver, ka ar papildu pasākumiem ir jānosaka vienota pieeja, kas stiprinātu pastāvīgo dialogu ar valstīm, kurām ir lieli attiecīgo izrakteņu krājumi, un tādējādi veicinātu starptautisko uzticamības pārbaudes un pārredzamības standartu (piemēram, ESAO vadlīnijās noteikto standartu) ievērošanu;

177.  uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai, arī parlamentiem, būtu jādara viss iespējamais, lai ieviestu efektīvu un pārredzamu politiku attiecībā uz nodokļiem un tirdzniecību; prasa panākt, lai ESAO, G20, G8, G77, Āfrikas Savienības, Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Āfrikas Attīstības bankas (ADB) rīcība starptautiskā līmenī būtu konsekventāka un labāk saskaņota;

6.Trauksmes cēlēji

178.  pauž bažas par to, ka trauksmes cēlēju saukšana pie atbildības slepenības saglabāšanas nolūkā var atturēt no ļaunprātīgu darbību atklāšanas; uzsver, ka aizsardzība būtu jāizstrādā tā, lai aizsargātu tos, kas rīkojas sabiedrības interesēs, un novērstu trauksmes cēlēju apklusināšanu, vienlaikus ņemot vērā uzņēmumu likumīgās tiesības;

179.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt rūpīgu novērtējumu par iespējamo juridisko pamatu turpmākai rīcībai ES līmenī un vajadzības gadījumā iesniegt visaptverošus tiesību aktus, kas aptver gan publisko, gan privāto sektoru, tostarp instrumentus trauksmes cēlēju atbalstīšanai, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību un pienācīgu finansiālo palīdzību pēc iespējas ātrāk; izvirza argumentu, ka trauksmes cēlējiem ir jābūt tiesībām ziņot anonīmi, vai iesniegt sūdzības prioritārā kārtā, izmantojot attiecīgo organizāciju iekšējos ziņošanas mehānismus vai kompetentas iestādes, un papildus tam viņiem ir jābauda aizsardzība neatkarīgi no ziņošanas kanāla izvēles;

180.  iesaka Komisijai izvērtēt labākās prakses piemērus no trauksmes cēlēju programmām, kas jau tiek īstenotas citās pasaules valstīs, un rīkot sabiedrisko apspriešanu, lai uzklausītu ieinteresēto personu viedokli par ziņošanas mehānismiem;

181.  uzsver pētnieciskās žurnālistikas nozīmi un aicina Komisiju raudzīties, lai sagatavotajā priekšlikumā pētnieciskajiem žurnālistiem būtu noteikta tāda pati aizsardzība kā trauksmes cēlējiem;

182.  uzskata, ka darba devēji būtu jāmudina ieviest iekšējās ziņošanas procedūras un ka katrā organizācijā vajadzētu būt vienai par šādu ziņojumu saņemšanu atbildīgai personai; uzskata, ka darbinieku pārstāvji būtu jāiesaista šādas atbildīgās personas iecelšanā; iesaka ES iestādēm rādīt priekšzīmi, ātri izveidojot iekšēju trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmu;

183.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt darbinieku un citu personu izpratni par trauksmes cēlēju rīcības pozitīvo lomu un par spēkā esošo trauksmes celšanas tiesisko regulējumu; mudina dalībvalstis īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas; uzskata, ka ir jāievieš pasākumi, kas aizsargā no jebkādām represīvām un destabilizējošām darbībām, kuras vērstas pret trauksmes cēlējiem, un ka ir jāpanāk, lai viņiem nodarītais kaitējums tiktu pilnībā kompensēts;

184.  aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, ar ko galvenokārt nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību no nepamatotas kriminālvajāšanas, ekonomiskām sankcijām un diskriminācijas, un šajā sakarībā aicina izveidot vispārēju fondu, to daļēji finansējot ar atgūtajiem līdzekļiem vai soda naudām, lai sniegtu pienācīgu finansiālu atbalstu trauksmes cēlējiem, kuru izdzīvošana ir apdraudēta, jo viņi ir ziņojuši par svarīgiem faktiem;

7.Iestāžu sadarbība

7.1.Sadarbība ar Izmeklēšanas komiteju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA)

185.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ievērot lojālas sadarbības principu starp ES iestādēm;

186.  uzskata, ka informācijas apmaiņa starp ES iestādēm būtu jāpastiprina, jo īpaši attiecībā uz atbilstošu informāciju, kas ir jādara pieejama izmeklēšanas komitejām;

187.  pauž nožēlu, ka Padome, tās Rīcības kodeksa grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos un dažas dalībvalstis neizrādīja lielu gatavību reaģēt uz PANA komitejas pieprasījumiem sadarboties; uzskata, ka lielāks dalībvalstu atbalsts ir būtisks, lai varētu apvienot centienus un sasniegt labākus rezultātus; uzņemas ar regulārām uzklausīšanām pārraudzīt to, kā un cik veiksmīgi darbojas Rīcības kodeksa grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos; aicina Komisiju līdz 2018. gada vidum saskaņā ar LESD 116. pantu iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ja dalībvalstis līdz tam laikam vēl nebūs apstiprinājušas Rīcības kodeksa grupas pilnvarojuma reformu;

188.  iebilst pret to, ka Parlamenta izmeklēšanas komitejai tikai daļēji bija pieejami pat tie dokumenti, kas jau ir nonākuši atklātībā;

189.  atgādina, ka 2015. gada decembrī ECOFIN padome aicināja Augsta līmeņa darba grupu nodokļu jautājumos nolemt, vai ir nepieciešams uzlabot vispārējo pārvaldību, pārredzamību un darba metodes, un pabeigt Rīcības kodeksa grupas reformu Nīderlandes prezidentūras laikā; atgādina, ka 2016. gada martā ECOFIN padome aicināja augsta līmeņa darba grupu pārskatīt jauno pārvaldību, pārredzamību un darba metodes, jo īpaši par lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, tostarp saistībā ar plašas vienprātības noteikuma izmantošanu 2017. gadā; ar interesi gaida šo centienu rezultātus;

7.2.Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesības

190.  uzsver, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas komiteju darbību ir novecojis un nenodrošina vajadzīgos apstākļus, kādos Parlamenta izmeklēšanas tiesības var tikt faktiski īstenotas;

191.  uzsver, ka pilnvaru trūkums un ierobežota piekļuve dokumentiem ievērojami traucēja un aizkavēja izmeklēšanu, ņemot vērā izmeklēšanas pagaidu raksturu, un liedza iespēju pilnībā izvērtēt, vai ir pamats uzskatīt, ka ir pārkāpti ES tiesību akti;

192.  norāda, ka vairākām nesen izveidotām izmeklēšanas komitejām un īpašajām komitejām (tostarp PANA komitejai) Komisija un Padome atsevišķos gadījumos nav iesniegušas pieprasītos dokumentus, savukārt citos gadījumos pieprasītos dokumentus tās ir iesniegušas tikai ar lielu nokavēšanos; prasa ieviest pārskatatbildības mehānismu, kas nodrošinātu, ka izmeklēšanas komitejas vai īpašās komitejas pieprasītie dokumenti, kuriem tām ir tiesības piekļūt, nekavējoties tiek nosūtīti Parlamentam un ka Parlaments tos noteikti saņem;

193.  uzskata, ka tiesības veikt izmeklēšanu ir Parlamentam svarīga kompetences joma; prasa ES iestādēm stiprināt Parlamenta izmeklēšanas tiesības, pamatojoties uz Līguma 226. pantu; pauž stingru pārliecību, ka spēja nosūtīt pavēstes interesējošām personām un spēja piekļūt svarīgiem dokumentiem ir būtiski svarīga Parlamenta izmeklēšanas komiteju pienācīgai darbībai;

194.  uzsver, ka izpildvaras demokrātiskai kontrolei ir būtiski svarīgi, lai Parlamentam būtu ES dalībvalstu parlamentiem līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras; uzskata, ka šīs demokrātiskās kontroles pienākumu veikšanai Parlamentam ir jābūt pilnvarotam izsaukt lieciniekus un uzlikt viņiem par pienākumu ierasties un iesniegt dokumentus; uzskata, ka iespējai izmantot šīs tiesības ir vajadzīgs, lai dalībvalstis piekristu pret personām, kuras neierodas vai neiesniedz dokumentus, vērsties ar sankcijām, kas noteiktas valsts tiesiskajā regulējumā par valsts parlamenta veiktu izmeklēšanu; atkārtoti pauž atbalstu nostājai, kas izklāstīta 2012. gada priekšlikumā par šo jautājumu(21);

195.  apņemas izveidot pastāvīgu izmeklēšanas komiteju pēc ASV Kongresa parauga;

196.  aicina Parlamenta politiskās grupas lemt par pagaidu īpašās komitejas izveidi pašreizējā sasaukuma laikā, lai turpinātu PANA komitejas darbu un izmeklētu nesenos Paradīzes dokumentu atklājumus;

197.  prasa ģenerālsekretāram saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 116.a panta 3. punktu, neskarot nevienu citu attiecīgo pasākumu, anulēt ilgtermiņa caurlaides ikvienam uzņēmumam, kurš ir atteicies ierasties pēc izmeklēšanas komitejas oficiāla uzaicinājuma;

198.  aicina dalībvalstis steidzami uzlabot Rīcības kodeksa grupas pārredzamību, pārskatatbildību un darba metožu efektivitāti;

199.  prasa Rīcības kodeksa grupai sagatavot publiski pieejamu gada ziņojumu, tajā norādot un aprakstot viskaitējošākos nodokļu pasākumus, ko dalībvalstis ir izmantojušas, un izklāstot arī to, kādi pretpasākumi ir īstenoti;

200.  prasa reformu, kas vajadzīga Rīcības kodeksa grupai uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos, pabeigt tā, lai būtu nodrošināta pilnīga pārredzamība un lai reformas procesā būtu iesaistītas visas ES iestādes un pilsoniskā sabiedrība; prasa reformas rezultātā radikāli mainīt Rīcības kodeksa grupas pārvaldības struktūru un pārredzamību, arī grupas pilnvarojumu un reglamentu, tās lēmumu pieņemšanas procesus un kritērijus, pēc kuriem nosaka kaitējošus pasākumus, ko nodokļu jomā ir veikušas dalībvalstis;

7.3.Citas iestādes

201.  kā pirmo soli atzinīgi vērtē vienotas neatkarīgas Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un aicina dalībvalstīm pievienoties šai iniciatīvai;

202.  prasa piešķirt Komisijai spēcīgākas izpildpilnvaras, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un konsekventu īstenošanu dalībvalstīs, un prasa Eiropas Parlamentam stingrākas pārbaudes pilnvaras;

203.  prasa Komisijā izveidot jaunu Savienības Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru (TPCCC), lai novērstu sistēmiskus trūkumus sadarbībā starp kompetentajām iestādēm visā ES;

204.  prasa ievērojami pastiprināt FIU.net sadarbību Eiropola sistēmā un ierosina sasaistīt šīs darbības ar ierosināto TPCCC cerībā izveidot “nodokļu Eiropolu”, kas spētu gan koordinēt dalībvalstu nodokļu politikas pasākumus, gan stiprināt dalībvalstu iestādes, izmeklējot un atklājot nelikumīgas starptautiskās nodokļu shēmas;

205.  aicina dalībvalstis attiecībā uz Līgumu reformu atbalstīt nosacījumu, ka lēmumi nodokļu politikas jomā Padomē ir jāpieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, īstenojot parasto likumdošanas procedūru;

o
o   o

206.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu un izmeklēšanas komitejas nobeiguma ziņojumu Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp.
(2) OV L 166, 24.6.2016., 10. lpp.
(3) OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.
(5) OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā; Ieteikums A4.
(8) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā; Ieteikums B5.
(10) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā; Pieņemtie teksti, ieteikums C3.
(12) Skat. ziņojumu A8-0056/2017.
(13) PANA komitejas uzklausīšana ar Brooke Harrington un citiem ekspertiem 2017. gada 24. janvārī.
(14) “Panamas dokumenti: stāsts par to, kā pasaules bagātie un varenie slēpj savu naudu”, Obermayer un Obermaier, 2016.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/56/ES, ar kuru groza Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (OV L 158, 27.5.2014., 196. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(17) Grenlande, Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas, Francijas Polinēzija, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes, Volisa un Futunas salas, Majota, Senpjēra un Mikelona, Aruba, Nīderlandes Antiļas (Bonaire, Kirasao, Saba, Sintēstatiusa, Sentmartēna), Angilja, Kaimanu salas, Folklenda salas, Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas, Montserrata, Pitkērna, Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Britu Antarktikas teritorija, Britu Indijas okeāna teritorija, Tērksas un Kaikosas salas, Britu Virdžīnu salas un Bermuda.
(18) Tālākie reģioni: Kanāriju salas, Reinjona, Francijas Gviāna, Martinika, Gvadelupa, Majota, Senmartēna, Azoru salas un Madeira.
(19) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62014CJ0132&from=LV
(20) Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310).
(21) OV C 264 E, 13.9.2013., 41. lpp.


Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu
PDF 456kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra rezolūcija par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2017/2123(INI))
P8_TA(2017)0492A8-0351/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Lisabonas līgumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija, 2016. gada 15. decembra un 2017. gada 22. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija, 2016. gada 14. novembra un 2017. gada 18. maija secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kā arī Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par ES globālo stratēģiju,

–  ņemot vērā 19. Francijas un Vācijas Ministru padomes tikšanos Parīzē 2017. gada 13. jūlijā,

–  ņemot vērā aizsardzības ministru neoficiālo tikšanos un ārlietu ministru neoficiālo tikšanos (Gimnihas sanāksmi) Tallinā 2017. gada 6.–9. septembrī,

–  ņemot vērā ES aizsardzības ministru sanāksmi 2011. gada 30. novembrī,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par ES militārajām struktūrām — pašreizējais stāvoklis un turpmākās perspektīvas(3),

–   ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitikas un drošības politiku)(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

–  ņemot vērā īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 14. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (COM(2016)0950),

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo deklarāciju, kopīgo priekšlikumu kopumu, ko NATO un ES Padome apstiprināja 2016. gada 6. decembrī, un 2017. gada 14. jūnijā pieņemto progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 16. septembra Bratislavas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija jauno aizsardzības tiesību aktu kopumu, ar ko Komisija iepazīstināja paziņojumā presei “Eiropa, kas aizsargā: Komisija sāk debates par virzību uz drošības un aizsardzības savienību”,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija pārdomu dokumentu par Eiropas aizsardzības nākotni,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2016. gada jūnija aptauju Nr. 85.1, saskaņā ar kuru puse aptaujāto ES pilsoņu uzskata ES darbību par nepietiekamu un divas trešdaļas vēlētos lielāku ES iesaisti drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā, kas izpaustos kā dalībvalstu saistības,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija krīzes pārvarēšanas koncepciju jaunai civilai KDAP misijai Irākā un Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu (KĀDP) 2017/1425 par Eiropas Savienības Stabilizācijas rīcību Mopti un Segu,

–  ņemot vērā ES politiku par apmācību KDAP jomā, ko Ārlietu padome pieņēma 2017. gada 3. aprīlī,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā (Savienības sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. novembra paziņojumu par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO),

–  ņemot vērā Komisijas un priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves 2017. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā (JOIN(2017)0041),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0351/2017),

Savienības stratēģiskā vide

1.  uzsver, ka uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un vērtības, kuras aizstāv Rietumu demokrātija, kā arī miers, labklājība un brīvības, ko šī pēc Otrā Pasaules kara iedibinātā kārtība garantē un kas atbilst pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, saskaras ar nepieredzēti daudziem tradicionāliem un hibrīdrakstura izaicinājumiem, jo sabiedrības, ekonomiskās, tehnoloģiskās un ģeopolitiskās tendences liecina par pasaules iedzīvotāju aizvien lielāku neaizsargātību pret satricinājumiem un spriedzes situācijām, piemēram, starpvalstu konfliktiem, dabas katastrofām, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ūdensapgādes krīzēm, valsts sabrukumu un kiberuzbrukumiem, kam ir nepieciešama vienota un saskaņota atbildes reakcija; atgādina, ka drošība ir viens no Eiropas pilsoņus visvairāk satraucošajiem jautājumiem; norāda, ka Savienības ārējā darbībā ir jāvadās pēc LES 21. pantā iestrādātajām vērtībām un principiem;

2.  uzsver, ka neviena dalībvalsts viena pati nevar tikt galā ar sarežģītajiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs patlaban saskaramies drošības jomā, un, lai ES spētu reaģēt uz šiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, tai ir jāpastiprina centieni konkrētas, spēcīgas ar KĀDP/KDAP saistītas sadarbības virzienā, jābūt efektīvai pasaules procesu dalībniecei, kam nepieciešama vienotas nostājas paušana un kopīga darbība, un jākoncentrē tās resursi uz stratēģiskajām prioritātēm; uzskata, ka ir jānovērš nestabilitātes pamatcēloņi, kas ir nabadzība un aizvien lielākā nevienlīdzība, slikta pārvaldība, valstu sabrukums un klimata pārmaiņas;

3.  pauž nožēlu par to, ka transnacionālas teroristu un kriminālās organizācijas kļūst aizvien spēcīgākas un daudzskaitlīgākas, ko, iespējams, veicina ISIS/Da'esh sakāve un tās kaujinieku bēgšana, un dienvidu reģionos un Tuvajos Austrumos vienlaikus izplatās nestabilitāte, jo nestabilas valstis un valstis, kas dezintegrējas, piemēram, Lībija, pamet novārtā lielas nepārvaldītas teritorijas, kuras ir viegli pieejamas ārējiem spēkiem; joprojām pauž bažas par terorisma draudu Sāhelas reģionā transnacionālo dimensiju; pauž dziļas bažas par to, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas joprojām īstenotie ar kodolraķetēm un ballistiskajām raķetēm saistītie pasākumi ir izraisījuši paaugstinātu spriedzi reģionā un ārpus tā robežām, radot nepārprotamus draudus starptautiskajam mieram un drošībai;

4.  uzsver, ka austrumos joprojām turpinās Krievijas karš pret Ukrainu, Minskas vienošanās, bez kurām konflikta risinājums nav iespējams, nav īstenotas un ir notikusi Krimas nelikumīga aneksija un militarizācija, ka arī turpinās piekļuves bloķēšanas un ierobežošanas sistēmu ieviešana; pauž dziļas bažas par to, ka Krievijas pārmērīgās mācības un militārās darbības bez starptautisko novērotāju klātbūtnes, hibrīdtaktika, tostarp kiberterorisms, viltus ziņas un dezinformēšanas kampaņas, ekonomiskā un enerģētiskā šantāža, destabilizē Austrumu partnerības valstis un Rietumbalkānus, kā arī vēršas pret Rietumu demokrātiskajām sabiedrībām un rada tajās arvien lielāku saspīlējumu; pauž bažas par to, ka drošības vide ap ES turpmākajos gados joprojām būs ļoti nestabila; atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu stratēģisko nozīmību ES drošības un stabilitātes ziņā un to, ka ES politiskās saistības ir jākoncentrē un jāpaplašina šī reģiona virzienā, tostarp paplašinot mūsu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju mandātu; pauž stingru pārliecību, ka, lai pārvarētu ES neaizsargātību, ir nepieciešama lielāka integrācija, kā arī koordinācija;

5.  pauž nožēlu par terorisma draudiem, kas strauji izplatās gan Eiropā, gan ārpus tās robežām; uzskata, ka nepietiekama atbilde militārā līmenī nenovēršami novedīs pie aizvien lielākiem iekšējās drošības apdraudējumiem; steidzami prasa izveidot pret džihādu vērstu Eiropas paktu, kas spētu efektīvi novērst šos draudus;

6.  uzskata, ka terorisms mūsdienās ir viens no galvenajiem izaicinājumiem ES pilsoņu drošībai un pret to ir jāvēršas ātri, stingri un saskaņoti gan iekšēji, gan ārēji, lai novērstu turpmākus teroristu uzbrukumus un cīnītos pret tā pamatcēloņiem; norāda, ka īpaši svarīgi ir novērst radikalizāciju, bloķēt visus teroristu organizāciju finansējuma avotus, apkarot terorisma propagandu un bloķēt interneta un sociālo tīklu izmantošanu propagandas nolūkā, tostarp ar automātiska dzēšanas dienesta palīdzību, kā arī uzlabot izlūkdatu apmaiņu starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, NATO un citām attiecīgām partnerorganizācijām; uzskata, ka mūsu KDAP misiju mandātā būtu jāiekļauj cīņa pret terorismu, lai konsekventāk dotu ieguldījumu deradikalizācijas programmās, īpaši EULEX Kosovā un EUFOR Althea Bosnijā un Hercegovinā — valstīs, kuras piedzīvo ievērojama skaita kaujinieku atgriešanos no ārvalstīm;

7.  pauž dziļas bažas par aizvien nāvējošākiem terora draudiem Sāhelas reģionā un to izplatīšanos uz Centrālāfriku, kā arī par nestabilitāti austrumos (Sīrijā, Irākā, Palestīnā); aicina PV/AP nodrošināt izpildpilnvaru piešķiršanu KDAP misijām un iejaukties izlēmīgi un bez kompromisa;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo paplašināšanās politiku, uzticams pievienošanās process, kas balstās uz izvērstiem un taisnīgiem nosacījumiem, joprojām ir svarīgs instruments, lai veicinātu drošību, uzlabojot Dienvidaustrumeiropas valstu izturētspēju;

9.  uzskata, ka problemātiskā drošības vidē un brīdī, kad ES un NATO cenšas paplašināt un padziļināt savu sadarbību, Breksita dēļ ES zaudēs daļu no savas militārās spējas un, iespējams, vairs nevarēs gūt labumu no Apvienotās Karalistes pieredzes un šis process ir abpusējs; norāda uz to, ka Breksits dod jaunu impulsu iniciatīvām, kas ilgstoši ir bijušas iesaldētas, un, pateicoties tam, varētu pavērties iespējas jauniem priekšlikumiem; uzsver, ka ir svarīgi turpināt ciešu aizsardzības sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti pēc Breksita, tostarp, bet ne tikai, izlūkdatu apmaiņas un terorisma apkarošanas jomā; uzskata — ja Apvienotā Karaliste to pieprasa, tā varētu arī piedalīties KDAP misijās jaunu ES un Apvienotās Karalistes aizsardzības sadarbības attiecību ietvaros;

10.  atzinīgi vērtē no jauno pausto ASV atbalstu Eiropas drošībai; uzsver to, ka ES ir cieši apņēmusies atbalstīt transatlantisko kopienu ar kopējām vērtībām un interesēm; vienlaicīgi pauž pārliecību, ka ir nepieciešama atbildīga un pašpārliecināta KĀDP un šajā sakarā ES ir jākļūst par tādu ārpolitikas dalībnieci, kas ir par sevi pārliecināta;

Institucionālais satvars

11.  pauž stingru pārliecību, ka vajadzības gadījumā ES būtu jāveic izlēmīga rīcība, lai noteiktu tās nākotni, jo iekšējā un ārējā drošība kļūst savstarpēji arvien vairāk saistītas un tam ir tieša ietekme uz visiem Eiropas pilsoņiem; brīdina, ka kopējas pieejas trūkums ES rīcību varētu padarīt nesaskaņotu un sadrumstalotu, pieļautu neskaitāmu darbību dublēšanos un neefektivitāti un galu galā padarītu Savienību un tās dalībvalstis neaizsargātas; tādēļ uzskata, ka ES vajadzētu spēt aktīvi rīkoties, izmantojot visu iekšējās un ārējās drošības instrumentu klāstu līdz pat LES 42. panta 7. punktā noteiktajam līmenim; uzsver, ka LES 42. panta 2. punktā minētās kopējas Savienības aizsardzības politikas izstrādes mērķis ir izveidot kopēju aizsardzību un nodrošināt Savienībai stratēģisko autonomiju, lai tā varētu veicināt mieru un drošību Eiropā un pasaulē; uzsver praktiskos un finansiālos ieguvumus, ko sniegtu turpmāka Eiropas aizsardzības spēju integrācija;

12.  uzsver, ka ES ir jāpiemēro pilnīgi visi pieejamie politikas instrumenti, no maigās varas līdz stingrajai, no īslaicīgiem pasākumiem līdz ilgtermiņa politikai klasiskās ārpolitikas jomā, ietverot ne tikai divpusējus un daudzpusējus diplomātiskos centienus, attīstības sadarbību, civilos un ekonomiskos instrumentus, ārkārtas atbalstu, krīžu novēršanas un pēckonflikta stratēģiju, bet arī miera uzturēšanu un miera iedibināšanu atbilstoši arī LES 43. panta 1. punktā aprakstītajiem civilajiem un militārajiem līdzekļiem, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem; uzskata, ka KDAP pamatā vajadzētu būt principam, ka Eiropas drošību nevar garantēt, paļaujoties tikai uz militāriem līdzekļiem; uzskata, ka ES ārējās darbībās būtu jāietver novērtējums par to ietekmi uz ES stratēģiskajām interesēm, kuru centrā ir cilvēks, proti, cilvēku drošības palielināšana, cilvēktiesību un starptautisko tiesību nostiprināšana un ilgtspējīga miera veicināšana; uzsver, ka EĀDD ir jāstiprina savas spējas, lai tas būtu labāk sagatavots krīzēm un spētu labāk vērsties pret drošības problēmām to rašanās brīdī; uzsver nepieciešamību pēc saskaņotākas un labāk koordinētas militārās, civilās, attīstības un humānās palīdzības jomas dalībnieku sadarbības;

13.  atzinīgi vērtē redzamo progresu, kas panākts, veidojot spēcīgāku Eiropas aizsardzības nostāju kopš ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas (EUGS) pieņemšanas 2016. gada jūnijā; īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) darbības uzsākšanu, ierosinājumu paplašināt sagatavošanas darbību par pētniecību aizsardzības jomā un tiesību akta priekšlikumu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP); aicina dalībvalstis palielināt turpmākās finansiālās iemaksas ES budžetā, lai segtu visas papildu izmaksas, kas ES radušās saistībā ar EAF;

14.  atzinīgi vērtē EBTA pievienošanos sagatavošanas darbībai par pētniecību aizsardzības jomā un īpaši atzinīgi vērtē Norvēģijas iemaksu 2017. gada budžetā EUR 585 000 apmērā; pauž cerību, ka Norvēģija arī turpmāk varēs piedalīties Savienības finansētās programmās, kurām ir ietekme uz aizsardzību vai kuras ir aizsardzības jomā;

15.  aicina Komisiju un PV/AP nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos posmos par ikviena tāda starptautiska nolīguma noslēgšanu vai grozīšanu, kuram ir ietekme uz aizsardzību vai kurš ir aizsardzības jomā; uzskata, ka ikvienam trešo valstu finansiālam ieguldījumam ir svarīga ietekme uz Savienības budžetu, jo trešā valsts var ietekmēt Savienības finanšu intereses tādā veidā, kas krietni pārsniedz tās ieguldījuma apmēru, nepiešķirot vajadzīgās eksporta licences; uzsver, ka gadījumos, kad trešās personas sniedz ieguldījumu Savienības finansētās programmās, kurām ir ietekme uz aizsardzību vai kuras ir aizsardzības jomā, Parlaments sagaida, ka Komisija un PV/AP izvērtēs šādas līdzdalības ietekmi uz Savienības stratēģiskajām politikas nostādnēm un interesēm pirms priekšlikuma iesniegšanas un informēs Parlamentu par šo novērtējumu;

16.  uzsver, ka Komisija un arvien vairāk dalībvalstu ir apņēmušās izveidot Eiropas aizsardzības savienību (EDU) un Eiropas pilsoņi to ļoti atbalsta; uzsver, ka tas atbilst ES pilsoņu un Parlamenta prasībai, kas pausta daudzos iepriekšējās rezolūcijās iekļautos aicinājumos; uzsver lielāko efektivitāti, dublēšanās novēršanu un izmaksu mazināšanos, ko izraisīs lielāka Eiropas aizsardzības integrācija; tomēr uzsver, ka reālas Eiropas aizsardzības savienības darbības uzsākšanai ir nepieciešama turpmāka politiskā griba un apņēmība; mudina dalībvalstis apņemties īstenot vienotu un autonomu Eiropas aizsardzību un censties nodrošināt, lai desmit gadu laikā to aizsardzības budžets būtu vismaz 2 % apmērā no valsts IKP;

17.  pauž pārliecību, ka vienīgais veids, kā uzlabot Savienības spēju pildīt tās militāros uzdevumus, ir ievērojami palielināt visu tā procesa aspektu efektivitāti, kas rada militārās spējas; atgādina, ka ES-28 salīdzinājumā ar ASV aizsardzībai tērē 40 %, bet spēj radīt tikai 15 % no spējām, kuras ASV gūst no šī procesa, un tas liecina par ļoti nopietnu efektivitātes problēmu;

18.  aicina PV/AP un Komisiju īstenot Parlamenta aicinājumus izstrādāt ES Balto grāmatu par drošību un aizsardzību saistībā ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sagatavošanu, kā prasīts Parlamenta 2016. gada 22. novembra, 2016. gada 23. novembra un 2017. gada 16. marta rezolūcijās; uzskata, ka EDU veidošana, tās stratēģiskās virzības sasaistīšana ar ES ieguldījumiem spēju attīstībā un Eiropas institucionālā satvara izstrāde aizsardzībai ir elementi, kuriem vajadzētu būt iestāžu nolīguma pamatā; uzsver, ka, visām ieinteresētajām personām visaptveroši un uzticami strādājot, ir iespējams palielināt aizsardzības izdevumu darbības jomu un efektivitāti; aicina šajā procesā ievērojamu lomu paredzēt neitrālām valstīm, piemēram, Austrijai un Zviedrijai, vienlaikus neapdraudot atsevišķu dalībvalstu neitralitāti;

19.  uzsver, ka ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību būtu ne tikai jāapraksta stratēģiskā vide un stratēģiskie mērķi, bet arī nākamās DFS vajadzībām jākonstatē nepieciešamās un pieejamās spējas, kā arī spēju trūkums, izstrādājot ES Spēju attīstības plānu (CDP), un baltā grāmata būtu jāpapildina ar to dalībvalstu un Savienības darbību plašu izklāstu, kuras plānotas saistībā ar DFS un ilgākā termiņā;

20.  atzinīgi vērtē no jauna apliecināto politisko gribu padarīt KDAP efektīvāku; atbalsta visus mēģinājumus pilnībā izmantot Lisabonas līguma potenciālu, panākot, ka dalībvalstu sadarbība darbojas un ir pieejamas operatīvās spējas, kas nepieciešamas LES 43. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildei, šajā nolūkā veicot turpmāk minēto:

   a) steidzami izveidojot Līgumā paredzēto sākumfondu, lai būtu iespējams ātri izvērst operācijas;
   b) izveidojot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) tajos militārajos aspektos, kuri ir nepieciešami tādu KDAP uzdevumu veikšanai kā pastāvīgi apvienoto militāro vienību izveide;
   c) reformējot starpvaldību kopējo finansēšanas mehānismu “Athena”, lai nodrošinātu solidaritāti starp tām dalībvalstīm, kuras var dot tikai finansiālu ieguldījumu, un tām, kuras var nodrošināt tikai kaujas vienības KDAP operācijai;
   d) padarot spēju apvienošanu un koplietošanu par likumu, nevis izņēmumu, un strādājot, lai īstenotu lielāko daļu no 300 priekšlikumiem, kurus 2011.gadā iesniedza 28 valstu bruņoto spēku komandieri;
   e) apvienojot valstu resursus pētniecības, izstrādes, iepirkuma, uzturēšanas un apmācības jomā;
   f) koordinējot valsts aizsardzības plānošanu (koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību, CARD) saskaņā ar šābrīža plāniem;
   g) ierosinot kopējus militārās sertifikācijas noteikumus un kopēju piegādes drošības politiku;
   h) no Komisijas puses piemērojot iekšējā tirgus noteikumus valstu iepirkuma projektiem aizsardzības jomā atbilstoši 2009. gada Aizsardzības iepirkuma direktīvai;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākamajā DFS ierosināt atsevišķu programmu pētniecībai aizsardzības jomā, paredzot tai īpašu budžetu un noteikumus; uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt papildu resursus minētajai programmai, neiejaucoties jau izveidoto tādu pamatprogrammu darbībā, saskaņā ar kurām finansē pētniecību, tehnoloģisko attīstību un inovācijas, kā prasīts Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā; atkārto savus iepriekšējos aicinājumus Komisijai nodrošināt Savienības dalību aizsardzības pētniecības un izstrādes programmās, ko īsteno dalībvalstis, vai attiecīgā gadījumā kopīgi ar nozari, kā minēts LESD 185. un 187. pantā;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par EDIDP; uzsver, ka jebkura Savienības darbība, kuras mērķis ir atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu darbības aizsardzības jomā, būtu jāvirza uz to, lai palīdzētu pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku, kā paredzēts cita starpā LESD 2. panta 4. punktā, un tādēļ — arī uz to, lai aptvertu kopējo attīstību, standartizāciju, sertifikāciju un uzturēšanu, kā rezultātā tiktu īstenotas sadarbības programmas un nodrošināta lielāka sadarbspēja; aicina Komisiju pēc iespējas plašāk atbalstīt jauno EDIDP un jo īpaši mudināt MVU piedalīties kopīgos pārrobežu projektos;

23.  uzskata — tas, ka dalībvalstis eksportē ieročus, munīciju un ar aizsardzību saistītas preces un pakalpojumus, ir neatņemama ES ārpolitikas un drošības un aizsardzības politikas sastāvdaļa;

24.  mudina Padomi saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu veikt konkrētus pasākumus nolūkā panākt Eiropas bruņoto spēku saskaņošanu un standartizāciju, lai atvieglotu bruņoto spēku personāla sadarbību jaunās EDU ietvaros, kas būtu uzskatāms par soli uz priekšu pakāpeniskā kopējas ES aizsardzības politikas izstrādē;

25.  uzsver, ka Līgumā paredzēto visu iespēju izmantošana uzlabotu konkurētspēju un aizsardzības rūpniecības darbību vienotajā tirgū, vēl vairāk stimulējot aizsardzības sadarbību, piedāvājot pozitīvus stimulus, pievēršoties projektiem, kurus dalībvalstis nespēj veikt, novēršot nevajadzīgu dublēšanos un sekmējot publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu; uzskata, ka šādu stratēģisko sadarbības programmu iznākumam ir lielas izredzes kļūt par divējādas izmantošanas tehnoloģijām un līdz ar to — dalībvalstīm radīt papildu pievienoto vērtību; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt Eiropas spējas un integrētu aizsardzības tirgu;

26.  aicina izveidot precīzas un saistošas vadlīnijas, lai izveidotu skaidri definētu satvaru LES 42. panta 7. punkta turpmākai aktivizēšanai un īstenošanai;

27.  aicina Komisiju, Padomi un PV/AP kopā ar Parlamentu iesaistīties iestāžu dialogā par pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi; uzsver, ka nākamajā DFS būtu jāizveido pilnvērtīgs ES aizsardzības budžets, kurš aptvertu visus KDAP iekšējos aspektus, un būtu jāizstrādā tā īstenošanas doktrīna saskaņā ar Lisabonas līgumu; uzsver vajadzību pārskatīt mehānismu “Athena”, lai paplašinātu to operāciju klāstu, kuras tiek uzskatītas par kopīgo izdevumu operācijām, un piedāvāt stimulus piedalīties KDAP misijās un operācijās;

28.  norāda, ka šis jaunais aizsardzības budžets nākamajā DFS būs jāfinansē ar jauniem līdzekļiem;

29.  uzskata, ka lēmumu pieņemšana KDAP jautājumos varētu būt demokrātiskāka un pārredzamāka; tādēļ ierosina, lai tā Drošības un aizsardzības apakškomiteja (SEDE) kļūtu par pilnvērtīgu Parlamenta komiteju, ļaujot tai piešķirtas lielākas pilnvaras veikt kontroli un prasīt pārskatatbildību attiecībā uz KĀDP, kā arī uzņemties nozīmīgu lomu tās īstenošanā, jo īpaši rūpīgi pārbaudot tiesību aktus, kas attiecas uz drošību un aizsardzību;

30.  pauž nožēlu par to, ka starp drošības dienestiem un izlūkdienestiem Eiropā nenotiek sadarbība un informācijas apmaiņa; uzskata, ka izlūkdienestu plašāka sadarbība varētu palīdzēt cīnīties pret terorismu; šajā sakarā prasa izveidot pilnvērtīgu Eiropas izlūkošanas sistēmu;

Pastāvīgā strukturētā sadarbība

31.  atzinīgi vērtē paziņojumu par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un tā paredzēto aktivizēšanu, pamatojoties uz dalībvalstu gatavību uzņemties saistības KDAP satvarā, tādējādi īstenojot vērienīgu un iekļaujošu PESCO, un aicina Padomi to ātri izveidot; uzsver, ka vēlamā iekļaujošā dalība nedrīkst ietekmēt ne apņemšanos pilnībā īstenot KDAP, ne arī iesaistīto dalībvalstu tālejošos mērķus; norāda uz nepieciešamību noteikt skaidrus dalības kritērijus, saglabājot citām dalībvalstīm iespēju pievienoties vēlāk; uzskata, ka pasākumiem, kas tiek īstenoti PESCO satvarā, būtu vienmēr pilnībā jāatbilst KDAP;

32.  uzsver, ka PESCO būtu jāizstrādā ES satvarā un tai būtu jāgūst labums no efektīva Savienības atbalsta, pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences aizsardzības jomā; atkārtoti prasa PESCO piešķirt atbilstīgu finansējumu no Savienības budžeta; uzskata, ka būtu jānosaka prasība, ka PESCO jāpiedalās visām Savienības aģentūrām un struktūrām, uz kurām attiecas KDAP, tostarp arī Eiropas Drošības un aizsardzības koledžai (EDAK); atkārtoti prasa ES kaujas vienību sistēmu iekļaut kā kopējas izmaksas pārskatītajā mehānismā “Athena”;

33.  uzsver nepieciešamību atvieglot administratīvās procedūras, kas nevajadzīgi palēnina spēku veidošanu KDAP misijām un ātrās reaģēšanas vienību pārrobežu pārvietošanos ES teritorijā; aicina dalībvalstis izveidot ES mēroga sistēmu aizsardzības personāla, aprīkojuma un materiālu ātras pārvietošanas koordinācijai KDAP īstenošanas nolūkos, ja tiek sākta solidaritātes klauzulas darbība un ja saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu visām dalībvalstīm ir pienākums sniegt palīdzību un atbalstu ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par militārās mobilitātes uzlabošanu; aicina Komisiju līdz 2018. gada martam iesniegt Parlamentam un dalībvalstīm saturīgu rīcības plānu, kas būtu pilnībā saskaņots ar NATO centieniem;

34.  prasa PESCO satvarā izveidot pilnvērtīgu ES civilo un militāro stratēģisko štābu, kurā ietilptu pašreizējais Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), Civilās plānošanas un īstenošanas centrs (CPĪC) un Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMPD), un nodrošināt platformu integrētam operatīvajam atbalstam visā plānošanas ciklā, sākot no sākotnējās politiskās koncepcijas izstrādes līdz detalizētu plānu sagatavošanai;

35.  mudina dalībvalstis, kas iesaistās PESCO, izveidot pastāvīgus Eiropas integrētos spēkus, kas sastāvētu no valstu nacionālo armiju divīzijām, un KDAP īstenošanas nolūkos darīt tos pieejamus Savienībai, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

36.  uzskata, ka vienam no pirmajiem Eiropas aizsardzības savienības elementiem vajadzētu būt kopējai kiberaizsardzības politikai; mudina PV/AP izstrādāt priekšlikumus ES kiberaizsardzības vienības izveidei PESCO satvarā;

Aizsardzības ģenerāldirektorāts

37.  aicina ciešā sadarbībā ar PV/AP izvērtēt iespēju Komisijā izveidot Aizsardzības ģenerāldirektorātu (DG Defence), kas virzītu Savienības darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku, kā paredzēts LESD 2. pantā;

38.  uzskata, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai tiktu nodrošinātas atvērtas robežas karaspēka un aprīkojuma brīvai pārvietošanai, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai nodrošinātu tāda līmeņa stratēģisko autonomiju, sadarbspēju, piegādes drošību, standartizāciju un militārās sertifikācijas kārtību, kāda nepieciešama: ES ieguldījumam programmās saistībā ar KDAP un PESCO, ES finansētai pētniecībai aizsardzības jomā, ES stratēģiskai autonomijai, Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējai, tostarp MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas veido Eiropas aizsardzības jomas piegādes ķēdi, un institucionālajiem pasākumiem aizsardzības jomā, tostarp ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību; uzsver, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam būtu jāpalīdz nodrošināt dažādu dalībnieku veikto pienākumu labāku koordināciju, lai panāktu lielāku politikas saskaņotību un konsekvenci;

39.  uzsver, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam būtu jāstrādā sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA); uzskata, ka EAA vajadzētu kļūt par īstenošanas aģentūru Savienības darbībām saskaņā ar Eiropas spēju un bruņojuma politiku gadījumos, kad tas ir paredzēts Lisabonas līgumā; atkārto savu aicinājumu Padomei nodrošināt, ka EAA administratīvie un darbības izdevumi tiek finansēti no Savienības budžeta; norāda, ka EAA arvien jaunajiem uzdevumiem un pienākumiem būtu jāpiešķir papildu budžeta līdzekļi, vienlaikus uzsverot, ka saistībā ar iespējamo Aizsardzības ģenerāldirektorāta izveidi un jauniem centieniem padarīt KDAP efektīvāku nedrīkstētu līdzekļus novirzīt uz birokrātiskas struktūru palielināšanos un struktūru dubultošanos;

Koordinētie stratēģiskie un ikgadējie aizsardzības pārskati

40.  atzinīgi vērtē stratēģisko pārskatu par ES spēju attīstības plānu (CDP), kas jāpabeidz 2018. pavasarī; uzsver, ka CDP dos iespēju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, cenšoties EAA satvarā novērst nepilnības saistībā ar spējām;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots process, kas paredz koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD); uzskata, ka ar CARD būtu jāpalīdz efektīvi standartizēt un harmonizēt investīcijas un valstu bruņoto spēku spējas, nodrošinot Savienības stratēģisko un operatīvo autonomiju, un dot iespēju dalībvalstīm kopā efektīvāk investēt aizsardzībā; atzinīgi vērtē priekšlikumu sākt izmēģināšanu 2017. gadā;

42.  mudina dalībvalstis izskatīt iespēju veikt kopīgus militāro resursu iepirkumus;

43.  uzsver, ka CARD pamatā vajadzētu būt ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību un CDP un tajā vajadzētu pievērsties visām ar KDAP saistītajām spējām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras piedalās PESCO; uzskata, ka CARD rezultātā vajadzētu sniegt vairākus konkrētus priekšlikumus, lai novērstu nepilnības un konstatētu jomas, kurās Savienības rīcība būtu piemērota, un tie būtu jāņem vērā ES budžeta plānošanā nākamajam gadam; uzsver, ka Komisijai un EAA ir jāstrādā kopā, izstrādājot gada darba programmas ierosinātā EAF spēju un pētniecības atzarā; norāda, ka EAA vajadzētu uzņemties konkrētu lomu ne tikai programmu izstrādē, bet arī no spēju atzara finansēto projektu pārvaldībā;

44.  uzsver, ka ir vajadzīga visu ar KDAP saistīto pasākumu, jo īpaši CARD, PESCO un EAF, cieša koordinācija;

45.  uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā CARD rezultātus, būtu jāsāk izstrādāt iestāžu nolīgumu, kurā tiktu noteikta turpmāko Savienības darbību piemērošanas joma un finansējums; uzskata, ka, pamatojoties uz iestāžu nolīgumu, Padomei un Komisijai savas kompetences ietvaros būtu jāpieņem nepieciešamie lēmumi atļaut šādas darbības; aicina īstenot parlamentāru sadarbību aizsardzības jomā, lai pārskatītu CARD, un turpmāk regulāri attīstīt aizsardzības spējas;

KDAP misijas un operācijas

46.  pauž pateicību vairāk nekā sešiem tūkstošiem sieviešu un vīriešu, kuri ir labi un lojāli darbojušies Savienības civilajās un militārajās misijās trijos kontinentos; vērtē šīs misijas kā Eiropas kopējo ieguldījumu mieram un stabilitātei pasaulē; tomēr pauž nožēlu par to, ka šo misiju efektivitāti joprojām var apdraudēt strukturālas nepilnības, nevienlīdzīgas dalībvalstu iemaksas un nepiemērotība operatīvajai videi, īpaši paužot nožēlu par KDAP misiju mandāta ierobežojumiem; šajā sakarā uzsver, ka vajadzīga patiesa efektivitāte, ko var panākt tikai ar pienācīga militārā aprīkojuma nodrošināšanu, un mudina Padomi un PV/AP šim nolūkam izmantot LES 41. panta 2. punktā paredzētās iespējas; atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājušies dalībvalstu izdevumi aizsardzības jomā, atbalstot mūsu dienējošos; uzskata, ka šī tendence ir jāsaglabā, jāpastiprina un jākoordinē ES līmenī; aicina veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar KDAP misiju cilvēcisko dimensiju gūtās mācības un pieredze tiek novērtēta un ņemta vērā, izstrādājot turpmākās KDAP misijas;

47.  atzinīgi vērtē to, ka PV/AP ir iesniegusi pirmo gada ziņojumu par KDAP; tomēr uzskata, ka šim ziņojumam vajadzētu būt ne tikai kvantitatīvam, aprakstot sasniegumus ar statistikas datiem un sīkāku informāciju, bet turpmāk vajadzētu koncentrēties arī uz to, lai novērtētu KDAP darbību politisko ietekmi mūsu pilsoņu drošības uzlabošanā;

48.  aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis KDAP misijas un operācijas vairāk vērst uz ES globālajā stratēģijā minēto prioritāšu sasniegšanu, kā arī pielāgot tās reālajai situācijai vietējā un reģionālā mērogā;

49.  uzskata, ka ir jāturpina sekmēt krīzes pārvarēšanu un novēršanu un, konkrētāk, jāsniedz palīdzība Irākas rekonstrukcijai un stabilizācijai; atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu sākt jaunu civilo KDAP misiju, ar kuru tiek atbalstīta drošības sektora reforma Irākā, un sagaida, ka ES pārņems starptautisko vadību šajā jomā, tostarp terorisma apkarošanas un civilā sektora atjaunošanas jautājumos; aicina ES šoreiz nodrošināt labāku koordināciju starp iesaistītajām dalībvalstīm un ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem;

50.  atzinīgi vērtē EU NAVFOR MED darbības un aicina PV/AP un dalībvalstīm palielināt atbalstu vietējiem drošības jomas dalībniekiem Vidusjūras dienvidu krastā;

51.  sagaida, ka PV/AP un Padome, atjaunojot EUBAM Libya mandātu, to atsāks, veidojot saiknes ar vietējiem drošības sektora dalībniekiem pie Lībijas dienvidu robežām; aicina PV/AP un dalībvalstis nākt klajā ar jaunām idejām par to, kā atrisināt drošības problēmas Sāhelas zonā, sasaistot tās ar EUBAM Libya vispusīgā un integrētā pieejā un atbalstot Vācijas un Francijas iniciatīvu; atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu par Eiropas Savienības Stabilizācijas rīcību Mopti un Segu; šajā sakarā aicina PV/AP informēt Parlamentu par to, kā šis pasākums ir sasaistīts ar KDAP misijām un operācijām minētajā reģionā;

52.  atzinīgi vērtē operācijas EUFOR Althea panākumus Bosnijā un Hercegovinā, sasniedzot militāro rezultātu; tomēr pauž bažas par to, ka politiskais rezultāts vēl nav sasniegts;

53.  atzinīgi vērtē to, ka nesen ir izveidots kodols pastāvīgam ES operatīvajam štābam — Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), kā Parlaments pieprasīja 2013. gada 12. septembra rezolūcijā, jo tas ir priekšnosacījums kopīgu operāciju efektīvai plānošanai, vadībai un kontrolei; aicina dalībvalstis norīkot darbā pietiekamu skaitu darbinieku, lai tas varētu darboties, un arī uzdot tam plānot un vadīt militārās KDAP izpildoperācijas, piemēram, operāciju EUFOR Althea;

54.  uzskata, ka saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu par izstāšanos no Savienības, ir jāpārskata EU NAVFOR Somalia / operācijas Atalanta pavēlniecība; uzsver panākumus, ko guvusi operācija, pateicoties kurai pirāti kopš 2014. gada nav aizturējuši nevienu kuģi; atzinīgi vērtē operācijas darbības pagarināšanu līdz 2018. gadam;

55.  norāda, ka ir aizpildīti tikai 75 % no amatiem civilajās KDAP misijās; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka ES Civildienesta noteikumi, kas nodrošinātu misiju personālam labākus nosacījumus un aizsardzību, netiek piemēroti misijās nodarbinātajām personālam, kaut arī tas saņem finansējumu no Savienības budžeta; pauž pārliecību, ka tas mazina misiju efektivitāti; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visas vakantās vietas visās misijās tiek ātri aizpildītas;

56.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta ES politika par apmācību KDAP vajadzībām, un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) svarīgo nozīmi, jo tā ir KDAP struktūrās iekļauta centrālā mācību iestāde; aicina dalībvalstis nodrošināt EDAK pienācīgus finanšu, personāla un infrastruktūras resursus;

57.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nespēj ātri izvietot darbiniekus, kas vajadzīgi civilo KDAP misiju sagatavošanas un izveides posmos; šajā sakarā atzinīgi vērtē priekšlikumu, ko kopīgi izstrādājis EĀDD un Komisijas dienesti, par daudzpakāpju pieeju, kuras mērķis ir paātrināt civilo KDAP misiju izvietošanu;

58.  mudina īstenot turpmākus centienus, lai paātrinātu finansējuma piešķiršanu civilajām un civilajām un militārajām misijām un vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūras un īstenošanas pasākumus; šajā sakarā uzskata, ka Komisijai, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Finanšu regulas 210. pantu, būtu jāievieš konkrēti iepirkuma noteikumi saistībā ar krīzes pārvarēšanas pasākumiem KDAP ietvaros, lai veicinātu ātru un elastīgu operatīvo darbību izpildi;

59.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi 2016. gadā; pauž nožēlu par tās ierobežoto lielumu un piemērošanas jomu un atkārtoti aicina panākt lielāku progresu attiecībā uz kopīgu pakalpojumu centru, kas ļautu vēl vairāk palielināt efektivitāti, nodrošinot centrālu koordinācijas punktu visiem misiju atbalsta pakalpojumiem;

60.  mudina EĀDD un Padomi pastiprināt pašreizējos centienus uzlabot kiberdrošību, jo īpaši KDAP misijām, cita starpā veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai mazinātu draudus KDAP, piemēram, palielinot izturētspēju ar izglītību, apmācību un mācībām un racionalizējot ES kiberaizsardzības izglītības un apmācības vidi;

61.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstis saskaras ar vēl nepieredzētu apdraudējumu, ko rada valsts sponsorēti kiberuzbrukumi, kā arī kibernoziedzība un terorisms; uzskata, ka veids, kādā tiek īstenoti kiberuzbrukumi, padara tos par apdraudējumu, uz ko nepieciešams reaģēt ES līmenī; mudina dalībvalstis sniegt savstarpēju palīdzību gadījumā, ja pret kādu dalībvalsti tiek īstenots kiberuzbrukums;

62.  aicina dalībvalstis pilnībā piemērot sloga sadali KDAP militārās misijās, pakāpeniski palielinot kopējo finansējumu līdz pilnīga kopēja finansējuma apmēram, kas ļautu un mudinātu lielāku skaitu dalībvalstu piešķirt savas spējas un spēkus vai tikai finansējumu; uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi pārskatīt mehānismu Athena un segt visas ar KDAP militāro operāciju finansēšanu saistītās izmaksas;

63.  mudina Padomi rīkoties saskaņā ar LES 41. panta 3. punktu un nekavējoties pieņemt lēmumu, ar ko izveido sākumfondu, no kura varētu steidzami finansēt militāro operāciju sākuma fāzes LES 42. panta 1. punktā un 43. pantā minēto uzdevumu izpildei; mudina Padomi atrisināt pašreizējās ar hibrīdmisiju finansēšanu saistītās problēmas; aicina nodrošināt lielāku ES finanšu noteikumu elastību, lai uzlabotu spēju reaģēt uz krīzēm, un īstenot spēkā esošos Lisabonas līguma noteikumus;

ES un NATO sadarbība

64.  uzskata, ka pašreizējās ES un NATO stratēģiskās partnerības kontekstā ir būtiski pievērsties drošības jautājumu risināšanai Eiropas Savienībā un tās kaimiņu reģionos; uzskata, ka ar ES un NATO kopīgo deklarāciju un tai sekojošajām īstenošanas darbībām sadarbību un papildināmību varētu pavirzīt augstākā līmenī un jauna un sākt jaunu un būtisku stratēģiskās partnerības posmu; atzinīgi vērtē 42 priekšlikumu kopumu, no kuriem vismaz 10 priekšlikumi ir vērsti uz to, lai palielinātu izturētspēju pret hibrīddraudiem, un kuru mērķis ir stiprināt sadarbību un koordināciju starp abām organizācijām; norāda, ka šis darbs tiks realizēts pilnīgas atklātības un pārredzamības garā un pilnībā ievērojot abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju un procedūras, un tas balstīsies uz iekļaušanas un savstarpējības principiem un neskars nevienas dalībvalsts drošības un aizsardzības politikas specifisko raksturu; atzinīgi vērtē sadarbību, kas tiek īstenota saistībā ar kiberdraudu novēršanu, stratēģiskās komunikācijas attīstību, jūras darbību un kopīgo mācību koordināciju, un norāda uz ES operācijas Sophia un NATO operācijas Sea Guardian lielisko sadarbību un papildināmību; atzinīgi vērtē arī 2017. gada jūnijā publicēto abu organizāciju pirmo kopīgo īstenošanas ziņojumu un progresu, kas panākts, īstenojot kopīgo priekšlikumu kopumu, un aicina turpināt šo virzību; uzsver to, ka ES ir pilnībā apņēmusies atbalstīt transatlantisko kopienu ar kopējām vērtībām un interesēm;

65.  norāda, ka spēcīgāka ES un spēcīgāka NATO viena otru savstarpēji pastiprina; uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni gan EDU ietvaros, gan kā autonomiem reģionālās drošības garantētājiem, attiecīgā gadījumā uzņemoties papildinošu lomu NATO ietvaros; norāda, ka, kā izklāstīts EUGS, ES jāpalīdz: a) reaģēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm, b) veidot partneru spējas un c) aizsargāt Savienību un tās pilsoņus; atzinīgi vērtē to, ka ir sākts iniciatīvu kopums, lai īstenotu EUGS drošības un aizsardzības jomā, veidotu spēcīgākas ES un NATO attiecības un radītu ES dalībvalstīm iespēju iesaistīties aizsardzības jomas pētniecībā un kopīgi veidot aizsardzības spējas; uzskata, ka drošība un aizsardzība Eiropā arvien vairāk būs atkarīga no abām organizācijām, kuras rīkosies atbilstoši savai kompetencei; aicina censties uzlabot sadarbību hibrīddraudu novēršanā, cita starpā izmantojot Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai un informācijas un izlūkdatu apmaiņu;

66.  uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbība un integrācija kiberdrošības jomā notiktu ne tikai starp dalībvalstīm, galvenajiem partneriem un NATO, bet arī starp dažādiem sabiedrības locekļiem;

KDAP partnerības

67.  uzsver, ka partnerība un sadarbība ar valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības kā ES, sekmē KDAP efektivitāti un ietekmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē Albānijas, Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Čīles, Gruzijas, Jaunzēlandes, Kanādas, Kolumbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes, Moldovas, Norvēģijas, Serbijas, Šveices, Turcijas un Ukrainas ieguldījumu;

68.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 7. decembrī tika parakstīts ES un ASV Iegādes un savstarpēju atbalsta pakalpojumu nolīgums (ACSA); aicina PV/AP informēt Parlamentu par to, kā šis nolīgums ir uzlabojis KDAP misiju personāla apstākļus un aizsardzību;

69.  aicina PV/AP un dalībvalstis nosūtīt uz ES delegācijām ES militāros atašejus, lai veicinātu Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu;

70.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), lai atbalstītu darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar iniciatīvu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam” (CBSD), kas ļautu ES finansēt spēju veidošanu un izturētspēju un palīdzētu stiprināt partnervalstu spējas; mudina EĀDD un Komisiju bez kavēšanās īstenot CBSD iniciatīvu, uzlabot KDAP misiju efektivitāti un ilgtspējību un nodrošināt elastīgāku un integrētāku ES pieeju, kurā tiek izmantota civilā un militārā sektora sinerģija;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošām ES aģentūrām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0344.
(3) OV C 93, 9.3.2016., 144. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0435.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0440.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0092.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0302.


Gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
PDF 436kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra rezolūcija par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (2017/2121(INI))
P8_TA(2017)0493A8-0350/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. un 36. pantu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju par politisko atbildību,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumu par Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un 2017. gada Komisijas un EĀDD kopīgo paziņojumu par stratēģisku pieeju izturētspējai ES ārējās darbības jomā,

–  ņemot vērā Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā paredzētos galvenos principus, jo īpaši tos, kuri attiecas uz valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un valstu robežu neaizskaramību, kurus vienādi ievēro visas iesaistītās valstis,

–  ņemot vērā 2011. gada 12. decembra Komisijas un PV/AP kopīgo paziņojumu „Cilvēktiesības un demokrātija — ES ārējās darbības svarīgākais elements” (COM(2011)0886),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0350/2017),

Ievads

1.  pauž pārliecību, ka neviena no dalībvalstīm viena pati nevar risināt mūsdienu problēmas; uzsver, ka kopīga ES rīcība ir efektīvākais veids, kā aizsargāt Eiropas intereses, stiprināt Eiropas vērtības, iesaistīties plašākā mērogā kā vienotai un ietekmīgai pasaules līmeņa dalībniecei un aizsargāt savus iedzīvotājus un dalībvalstis no aizvien pieaugošajiem apdraudējumiem to drošībai, tostarp globālajā digitālajā jomā; pauž bažas par ES drošības struktūru, kas joprojām ir nestabila un sadrumstalota, ņemot vērā, ka katru dienu nepārtraukti rodas jauni uzdevumi, un kurā tā saucamais hibrīdmiers ir kļuvis par neapmierinošu realitāti; mudina dalībvalstis rīkoties un piepildīt to Eiropas iedzīvotāju vēlmes, kuri ir atkārtoti uzsvēruši, ka ES ārpolitika un drošības politika, kuras pamatā ir pamatvērtības un cilvēktiesības, ir viens no svarīgākajiem un nepieciešamākajiem ES politikas virzieniem; uzskata, ka ir pēdējais laiks dalībvalstīm īstenot kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mehānismus, instrumentus un politiku, lai nodrošinātu ES spēju reaģēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm, stiprinātu partneru spējas un aizsargātu Eiropas Savienību;

2.  atgādina par ES apņemšanos izstrādāt kopēju ārpolitiku un drošības politiku, kuras pamatā ir tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību universālums un nedalāmība, kā arī pamatbrīvības un atbilstība ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām; uzskata — lai īstenotu šo apņemšanos un veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, ES un tās dalībvalstīm jāpauž vienota nostāja un jānodrošina, ka šo vēstījumu sadzird;

3.  uzskata — lai ES gūtu panākumus, izskatot un risinot problēmas, ar kurām tā saskaras, un jo īpaši novēršot drošības apdraudējumu, tai ir jābūt gan efektīvai, uzticamai un uz vērtībām balstītai globālo procesu dalībniecei, spējot rīkoties un iesaistīties efektīvā dialogā ar citiem globāla mēroga dalībniekiem, kam nepieciešams vienots ES viedoklis un kopīga rīcība, gan arī jākoncentrē savi resursi uz stratēģiskām prioritātēm;

4.  atgādina, ka ES ārējās politikas jomām ir jābūt saskaņotām savā starpā, kā arī ar citām politikas jomām, kam ir ārējs aspekts, un ir jātiecas uz Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem mērķiem;

5.  uzskata, ka galvenie atskaites punkti, lai Eiropas Savienība piepildītu iedzīvotāju cerības, ir šādi:

   koordinēt novērtējumu par būtiskiem apdraudējumiem un problēmām Eiropas Savienībā, kā arī saskaņot kopēju pieeju to risināšanai, īpaši ņemot vērā radikalizācijas novēršanu, kas var izraisīt teroristu grupu vervēšanu;
   konsolidēt un padziļināt Eiropas projektu un tā ārējo darbību, cita starpā uzlabojot ES sadarbību un spējas tās kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp informācijas karā;
   sadarboties ar valstīm, partneriem un starptautiskajām organizācijām un iestādēm, lai aizsargātu mieru, kura pamatā ir skaidri definēti un rūpīgi izvēlēti nosacījumi, kuru mērķis ir stiprināt uz noteikumiem balstītu politisko un ekonomisko kārtību pasaulē, tostarp cilvēktiesību aizsardzību, un sadarboties ar partneriem nolūkā uzņemties vadošo lomu samierināšanas, miera atjaunošanas, miera saglabāšanas un vajadzības gadījumā — miera iedibināšanas procesos;

Novērtējuma par būtiskiem apdraudējumiem un problēmām Eiropas Savienībā koordinēšana — pašreizējā politiskā un drošības vide

6.  uzsver, ka būtiski pamatnosacījumi ES stabilitātei ir ES pilsoņu drošības un ES teritorijas integritātes nodrošināšana, kaimiņvalstu stabilizācija, īpaši Rietumbalkānos, pievēršot uzmanību lielākai ES redzamībai šajā reģionā, sekmējot reformas, lai saglabātu uz noteikumiem balstītu, uz sadarbību vērstu starptautisko politisko un ekonomisko kārtību, konfliktu miermīlīga novēršana un dialogs ar plurālistiskām demokrātijām, kuras ir apņēmušās aizsargāt cilvēktiesības; aicina īstenot aktīvāku ES sabiedrisko diplomātiju un veicināt ES īstenoto projektu pamanāmību;

7.  uzskata, ka starptautiskā vidē, kurā ir aizvien vairāk konfliktu un nestabilitātes, tikai efektīva daudzpusība kopā ar maigo varu un ticamu stingro varu var stāties pretī nopietnām drošības problēmām, īpaši masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanai, drošības režīma pārkāpumiem Eiropā, terorismam, konfliktiem austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, pastarpinātajiem kariem, hibrīdkaram un informācijas karam, tostarp digitālajiem uzbrukumiem, un enerģētiskās drošības trūkumam; uzsver, ka šo problēmu vidū ir arī bēgļu krīzes humanitārais aspekts, agresīvā Ziemeļkorejas uzvedība, Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumi un Ķīnas augošā militārā jauda, kurām būs pietiekoša tikai stingra diplomātiskā atbildes reakcija;

8.  uzskata, ka efektīvākas kopējas ārpolitikas un drošības politikas pamatā galvenokārt ir kopēju stratēģisko prioritāšu un redzējuma izveide; uzskata, ka ir svarīgi novērst nestabilitātes pamatcēloņus, kuri plaši izplatīti disfunkcionālu vai nestabilu valstu dēļ, un piespiedu un nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus, proti, nabadzību, ekonomisko iespēju trūkumu un izglītības nepieejamību, sociālo atstumtību, bruņotus konfliktus, nedemokrātisku un sliktu pārvaldi, korupciju, klimata pārmaiņas, pieaugošo sektantismu, radikalizācijas draudus un ekstrēmisma ideoloģiju izplatību; atgādina par rīcības plānu, kuru pieņēma Valletas samita laikā un kurā pausts aicinājums izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm uzņemties kopīgu atbildību; uzsver, ka ir būtiski likvidēt nelegālo kontrabandas tīklu ekonomisko modeli;

9.  uzsver nepieciešamību vērsties pret autokrātiskām un nepotiskām tendencēm, pastiprināt atbalstu demokrātiskajiem spēkiem un cīņu pret islāma terorismu dienvidu kaimiņvalstīs un starp mūsu kaimiņvalstu kaimiņiem un partneriem, kā arī vērsties pret tiem grupējumiem, kuri aicina ES iedzīvotājus cīnīties par to ekstrēmistisko mērķi; atgādina, ka Sāhelas reģions un citas saistītās ģeogrāfiskās teritorijas ir prioritāri reģioni, lai nodrošinātu Eiropas Savienības drošību; norāda, ka nepieciešami saskaņoti ES, ASV un citu starptautisko partneru diplomātiskie centieni, lai kopīgi ar reģiona partneriem, proti, Turciju, Persijas līča valstīm un Irānu, strādātu pie nepieciešamības nepārprotami vērsties pret reliģisko ekstrēmismu un terorismu, kā arī šo globālo problēmu risināšanā izstrādātu vienotu stratēģiju atbilstīgi to uzņemtajām saistībām ANO līmenī, kuru mērķis ir pildīt starptautiskās tiesības un īstenot vispārējās vērtības; uzskata, ka diplomātiskie centieni būtu jāpapildina ar daudziem citiem rīkiem un instrumentiem, kuri ir ES rīcībā, tostarp arī vērstiem uz politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu uzlabošanu, kas ļautu iedibināt un saglabāt ilgstošu mieru;

10.  uzskata, ka, vēršoties pret vardarbīgo ekstrēmismu, vienlaikus būtu jāievēro vispārējās cilvēktiesības; uzsver, ka ES jāvēršas pret valstīm, kuras atbalsta radikalizāciju un terorismu, un jānosoda tās, jo īpaši ja šādu atbalstu saņem struktūras, kuras ES atzinusi par teroristu organizācijām; uzsver, ka jāstiprina sadarbība ar valstīm, kurām ir pieredze cīņā pret terorismu;

11.  uzsver, ka ilgtspējīgu Sīrijas krīzes risinājumu var panākt vienīgi atbilstīgi esošajam regulējumam, par kuru ir panākta vienošanās ANO, un ka tā pamatā ir jābūt iekļaujošam, pašu Sīrijas iedzīvotāju vadītam politiskajam risinājumam, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses; turpina mudināt visus ANO Drošības padomes locekļus ievērot savas saistības attiecībā uz krīzi; atbalsta ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā aicinājumu Sīrijas pamiera garantētājām valstīm nekavējoties rīkoties, lai uzturētu pamiera režīmu;

12.  atzinīgi vērtē ES 2017. gada aprīlī pieņemto stratēģiju par Sīriju, kurā iekļautas sankcijas personām par viņu lomu ķīmisko ieroču izstrādē un izmantošanā; mudina paplašināt sankcijas, iekļaujot tos, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka visi, kas ir atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem, jāsauc pie atbildības; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis kopā ar partneriem izskatīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai; uzsver, ka ES skaidri jāpauž pilnīga apņemšanās palīdzēt atjaunot Sīrijas valsti pēc konflikta;

13.  aicina visas iesaistītās puses gan Lībijā, gan ārpus tās, atbalstīt Lībijas politisko vienošanos, kas parakstīta 2015. gada 17. decembrī, un no tās izrietošo prezidentālo padomi, kas ir vienīgā iestāde, ko atzinusi starptautiskā sabiedrība un ANO; uzsver, ka krīzes atrisināšana Lībijā ir priekšnoteikums stabilitātei Vidusjūras reģionā; uzsver dienvidu kaimiņvalstu nozīmi, kā arī nepieciešamību izveidot Eiropas un Vidusjūras reģiona miera, labklājības, stabilitātes un integrācijas telpu; uzsver atbalstu divu valstu risinājumam Izraēlas un palestīniešu konfliktā, neatkarīgai, demokrātiskai, dzīvotspējīgai un vienotai palestīniešu valstij mierā un drošībā pastāvot līdzās drošai Izraēlas valstij; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES politikas saskaņotību situācijās, kad notiek teritorijas okupācija vai aneksija;

14.  atzinīgi vērtē Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP), par kuru vienojās valstu grupa „trīs plus trīs” un Irāna, veiksmīgo īstenošanu; uzsver — visu pušu ieinteresētība pastāvīgi un pilnībā īstenot šo vienošanos ir ļoti būtiska, veicot globālos centienus saistībā ar ieroču neizplatīšanu un konfliktu risināšanu Tuvajos Austrumos; uzsver, ka KVRP ir daudzpusējs nolīgums, kuru apstiprināja ar ANO Drošības padomes rezolūciju un to nevar vienpusēji mainīt; uzsver drošības apdraudējumu, ko rada Irānas ballistisko raķešu programma, un uzsver nepieciešamību pilnībā īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2231 (2015), kurā pausts aicinājums Irānai neveikt nekādas darbības, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm, kas var piegādāt kodolieročus, tostarp raķešu palaišanu, izmantojot šādu ballistisko raķešu tehnoloģiju;

15.  norāda, ka ASV Valsts kases departaments ir oficiāli atjauninājis īpaši izraudzīto valstspiederīgo (SDN) pretterorisma sarakstu, lai tajā iekļautu Irānas revolucionāro gvardu korpusu (IRGC);

16.  pauž nopietnas bažas par notiekošo humanitāro katastrofu Jemenā; vēlreiz uzsver, ka ieilgušo konfliktu Jemenā nevar atrisināt militārā veidā, un atbalsta ES un ANO centienus, lai panāktu pamieru un sagatavotos miera sarunām; uzskata, ka ES ir jārīkojas, lai nodrošinātu etnisko un reliģisko minoritāšu turpmāko pastāvēšanu Vidējos Austrumos, īpaši Irākā un Sīrijā;

17.  nosoda to, ka Krievija atkārtoti izmanto savas veto tiesības ANO Drošības padomē, un uzskata, ka tas iedragā starptautiskos centienus nodrošināt mieru un atrisināt konfliktu Sīrijā un Eiropas Savienības dienvidu kaimiņreģionos plašāk;

18.  atzīst, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai padarītu iespējamu likumīgu migrāciju un mobilitāti, tostarp divpusējā līmenī, veicinot labi pārvaldītu mobilitāti starp kontinentiem un to iekšienē, kā arī sekmējot politikas virzienus, kas popularizē likumīgus migrācijas ceļus, vienlaikus apkarojot nelikumīgos tīklus, kuri gūst peļņu no neaizsargātiem cilvēkiem; uzsver atsevišķo dalībvalstu veiktos centienus šajā jomā un uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt tiesisko un drošas piekļuves ceļu uz Eiropu; šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka nav izstrādāta efektīva, līdzsvarota un ticama Eiropas migrācijas un patvēruma politika, par ko liecina pašreizējā krīze Vidusjūras reģionā, un aicina Padomi un dalībvalstis attiecīgi rīkoties;

19.  stingri uzskata, ka ir vajadzīga jauna pieeja ES attiecībām ar tās austrumu kaimiņiem; uzskata, ka atbalstam tām valstīm, kas vēlas panākt ciešākas saites ar ES, ir jābūt svarīgai ES ārpolitikas prioritātei; uzskata, ka sankciju pret indivīdiem un struktūrām Krievijā pagarināšana ir neizbēgams iznākums tam, ka nav īstenota Minskas vienošanās, un turpina uzskatīt, ka Minskas vienošanās pilnīga īstenošana, ko veic visas puses, ir pamats, lai rastu ilgtspējīgu politisko risinājumu konfliktam Ukrainas austrumos;

20.  uzsver, ka lielākā mērā uz sadarbību vērstas attiecības ar Krieviju iespējamas vien tad, ja Krievija pilnībā ievēro Eiropas drošības principus un starptautiskās tiesības; uzstāj, ka ES būtu jāapsver turpmāku un pakāpenisku sankciju noteikšana tādā gadījumā, ja Krievija turpinās pārkāpt starptautiskos tiesību aktus; atkārtoti pauž apņēmību atbalstīt Ukrainas un visu pārējo Austrumu partnerības valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti to starptautiski atzītajās robežās; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Krievijas 2014. gada 21. marta lēmums par Krimas pievienošanu Krievijas Federācijai joprojām ir nelikumīgs, un stingri nosoda Krievijas iestāžu pēc tam pieņemto lēmumu spiestā kārtā piešķirt visiem Krimas iedzīvotājiem Krievijas pases; aicina PV/AP un Padomi uzņemties aktīvāku un efektīvāku lomu ieilgušu un iesaldētu konfliktu risināšanā;

21.  nosoda to, ka Krievija vairākkārt pārkāpusi starptautiskās tiesības, un tās izvērsto hibrīdkaru; tomēr atzīst iespēju veidot pamatotu un saskaņotu, selektīvu sadarbību un dialogu ar Krieviju kopēju interešu jomās, lai nodrošinātu pārskatatbildību un starptautisko tiesību ievērošanu; uzsver nepieciešamību saglabāt un veicināt turpmākas sadarbības iespēju, ar nolūku atrisināt globālās krīzes gadījumos, kad pastāv tiešas vai netiešas ES intereses vai iespēja sekmēt ES vērtības;

22.  uzskata, ka attiecību normalizācija ir nepieciešama gan ES, gan Krievijai un ka jebkurā ES un Krievijas stratēģijā ir jāuzsver stiprākas saistības un atbalsts ES austrumu partneriem; uzsver, ka ES vajadzētu paturēt iespējamību padziļināt divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ja Krievija ievēro starptautiskās tiesības un parakstītos nolīgumus, un aptur tās arvien uzstājīgāko attieksmi pret kaimiņiem un Eiropu;

23.  atkārto, ka valstu suverenitāte, neatkarība un domstarpību miermīlīga atrisināšana ir Eiropas drošības režīma galvenie principi, kuri attiecas uz visām valstīm; tādēļ atklāti nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, tostarp nelikumīgo Krimas aneksiju un Krievijas sponsorēto konfliktu Ukrainas austrumdaļā; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pieprasīt, lai Krievija aptur savu agresiju un atbrīvo visus politiskos ieslodzītos; aicina starptautisko sabiedrību aktīvāk un efektīvāk risināt konfliktu un atbalstīt visus centienus, lai sasniegtu noturīgu un miermīlīgu risinājumu, kurā ievērota Ukrainas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte, īpaši ar Ukrainas iestāžu piekrišanu izvietojot visā tās teritorijā miera veidošanas un miera uzturēšanas misiju;

24.  uzsver, ka nepieciešama stratēģiska pārorientēšanās uz Rietumbalkāniem, atzīstot, ka ES jāīsteno savas ieceres attiecībā uz šo reģionu, jo tas sniegtu jaunu impulsu ticamai ES paplašināšanās politikai, kuras pamatā ir Kopenhāgenas kritēriji, un stiprinātu tiesiskumu un valsts iestāžu izturētspēju; uzskata, ka Rietumbalkānu stabilitātei arī turpmāk jābūt būtiskai prioritātei; aicina pielikt vairāk pūļu, lai uzlabotu sociālekonomiskos un politiskos apstākļus reģionā; pauž pārliecību, ka Eiropas integrācija un reģionālais izlīgums ir labākais veids, kā novērst draudus, ko izraisa destabilizējoša ārvalstu iejaukšanās un ietekme, plašu salafistu un vahabītu tīklu finansēšana un ārvalstu kaujinieku vervēšana, organizētā noziedzība, būtiskas valstu domstarpības, dezinformācija un hibrīddraudi; uzsver, ka nepieciešams arī turpmāk sekmēt ļoti efektīvas politiskās sabiedrības šajā reģionā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Rietumbalkānu valstis pielīdzinātu savu politiku ES ārpolitikai un drošības politikai, neraugoties uz virzību ES integrācijas procesā; mudina nekavējoties atvērt attiecīgo sadaļu visām Rietumbalkānu kandidātvalstīm;

25.  atkārto, ka ES durvis būs atvērtas dalībai, tiklīdz visi šie kritēriji būs izpildīti; atzinīgi vērtē Berlīnes procesa un Triestes samita laikā īstenotos centienus sniegt papildu stimulus Rietumbalkānu valstu virzībai uz dalību ES; atkārtoti norāda, ka īpaša uzmanība un atbalsts jāveltī nozīmīgu institucionālu un politisku reformu īstenošanai Rietumbalkānos un aicina Komisiju pārdomāt iespēju piešķirt papildus finanšu līdzekļus Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA), kas ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai palīdzētu īstenot šīs reformas;

26.  atgādina, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanai ir nepieciešama kaimiņos esošo trešo valstu iesaistīšanās; prasa lielāku atbalstu kaimiņvalstu kaimiņiem, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, lai novērstu globālas problēmas un risinātu kopīgus jautājumus; uzsver nepieciešamību sekmēt sieviešu, neaizsargātu sociālo grupu un minoritāšu iespēju palielināšanu un aizsardzību, jo īpaši Āfrikā, kur ir nepieciešama cieša Eiropas un vietējo MVU sadarbība, partnerībā ar pilsonisko sabiedrību, un kur ir vajadzīgs atbalsts, lai izveidotu demokrātiskas, pārredzamas un efektīvas iestādes un sekmētu uz noteikumiem balstītu globālu kārtību;

27.  uzskata, ka starptautiskās sadarbības un attīstības politikas pamatnostādnes ir būtiski instrumenti, ar kurām panākt minētos mērķus, un mudina padarīt pārredzamāku, labāku, efektīvāku un lietderīgāku ES finansējuma piešķiršanu un izmantošanu un panākt lielāku sinerģiju ar citām starptautiskajām organizācijām; uzsver, ka jāpievēršas ievērotajiem drošības apdraudējumiem Āfrikā, lai novērstu jebkuras teroristu grupas radītos terorisma draudus, garantētu indivīdu vervēšanas novēršanu, apkarotu radikālās ideoloģijas un uzlabotu energoapgādes drošību, izmantojot videi nekaitīgus un ilgtspējīgus energoresursus, vienlaikus atbalstot ārpustīkla risinājumus;

28.  stingri nosoda pašreizējo prezidentu jebkādus mēģinājumus palikt pie varas, pārkāpjot, apejot vai nelikumīgi grozot vēlēšanu tiesību aktus un jo īpaši konstitūcijas; tāpat nosoda arī jebkādu stratēģiju, lai atceltu vai apietu pilnvaru termiņa ierobežojumus; mudina visu valstu valdības veikt pasākumus, lai nodrošinātu visa vēlēšanu procesa pārredzamību un integritāti, kā arī veikt visas nepieciešamās darbības un piesardzības pasākumus, lai novērstu krāpšanu vai jebkādu nelikumīgu praksi; šajā saistībā pauž bažas par politiskajām krīzēm un ar tām saistīto vardarbību un cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, jo īpaši Lielo ezeru reģiona valstīs; atkārtoti pauž uzticību stingrām vēlēšanu novērošanas misijām un, ja nepieciešams, finansiālam, tehniskam un loģistikas atbalstam kā risinājumam, lai nodrošinātu godīgus, ticamus un demokrātiskus vēlēšanu procesus;

29.  mudina izstrādāt saskaņotu, spēcīgu stratēģiju Sāhelas reģionam ar mērķi uzlabot pārvaldību un pārskatatbildību, kā arī valsts un reģionālo iestāžu likumību un vairot drošību, novērst gan radikalizāciju, gan cilvēku tirdzniecību un tirdzniecību ar ieročiem un narkotikām, un stiprināt gan ekonomikas, gan attīstības politiku;

30.  atkārto, ka nepieciešams atjaunināt ES un Āzijas attiecību stratēģiju; šajā sakarībā atbalsta spēcīgāku sadarbību Āzijas un Eiropas sanāksmē, tostarp saistībā ar tās parlamentāro dimensiju; mudina atbalstīt ciešāku reģionālo sadarbību un uzticības veidošanas pasākumus Dienvidāzijā, lai mazinātu spriedzi starp Indiju un Pakistānu; iesaka turpināt atbalstīt ES miera vidutāja lomu Afganistānas vadītajā un īstenotajā miera procesā; uzsver, ka miera, stabilitātes un labklājības saglabāšana Klusā okeāna reģionā ir būtiski svarīga ES un tās dalībvalstīm; uzskata, ka ir svarīgi steidzamā kārtā izstrādāt atjauninātu ES stratēģiju Ziemeļaustrumu Āzijas reģionam, ņemot vērā nepārtraukto Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) militarizāciju un agresīvo un bezatbildīgo attieksmi; nosoda Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) testus un provokācijas un tās daudzkārtējos ANO Drošības padomes rezolūciju un starptautisko saistību pārkāpumus; mudina izmantot ES diplomātisko ietekmi spiediena izdarīšanai uz KTDR, lai pārliecinātu tās vadītājus atteikties no masu iznīcināšanas ieročiem; prasa mobilizēt visus pieejamos diplomātiskos līdzekļus, tostarp sankcijas, lai novērstu šīs krīzes saasināšanos; aicina miermīlīgā veidā neatgriezeniski atteikties no kodolieročiem Korejas pussalā un pilnībā īstenot visas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas;

31.  uzsver, ka miera, stabilitātes un labklājības saglabāšana Klusā okeāna reģionā ir būtiski svarīga ES un tās dalībvalstīm; aicina visas iesaistītās puses ar miermīlīgiem līdzekļiem atrisināt domstarpības un atturēties no vienpusējām darbībām nolūkā mainīt status quo, tostarp Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā un Taivānas jūras šaurumā, lai nosargātu reģionālo drošību; atkārtoti pauž stingru apņēmību atbalstīt Taivānas nozīmīgo līdzdalību starptautiskajās organizācijās un darbībās;

32.  atgādina, ka Latīņamerikas valstīm ar ES ir kopīgās vērtības, principi un ticība efektīvai daudzpusībai, un uzskata, ka ES un Latīņamerikas partnerība ir svarīga un tā būtu jānostiprina, lai kopīgi risinātu nozīmīgas problēmas pasaulē; pauž dziļas bažas par kiberuzbrukumiem pret tiesnešiem un demokrātiski ievēlēto opozīciju un pilsoniskās sabiedrības līderiem Venecuēlā; uzsver, ka tiesiskuma ievērošana, korupcijas apkarošana, virzība uz demokrātiju un pamattiesību un cilvēktiesību veicināšana ir pamats ciešākai integrācijai un sadarbībai ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm (LAK);

33.  atgādina par atbalstu Kolumbijas miera procesam, kas ir svarīgs gan Kolumbijas iedzīvotāju nākotnei, gan reģiona stabilizācijai; prasa, lai visus FARC aktīvus, tostarp bagātību, kas iegūta no narkotiku kontrabandas, izmantotu, lai atlīdzinātu konflikta upuriem;

Eiropas projekta konsolidācija un padziļināšana, stiprinot ES spējas

34.  mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis katrā attiecīgajā iespējā pieņemt visaptverošu ES pieeju un uzskata, ka saskanīga, saskaņota rīcība visās ES politikas jomās, vienlaikus ņemot vērā un īstenojot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši humānās palīdzības, lauksaimniecības, attīstības, tirdzniecības, enerģētikas, klimata, zinātnes un kiberaizsardzības un drošības jomā, būtu saskaņoti un strukturēti jāpiemēro ES ārējā darbībā, lai izmantotu ES kolektīvo spēku; uzskata, ka enerģētiskā drošība, cilvēktiesību ievērošana un klimata diplomātija joprojām ir svarīgi ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas papildu aspekti, kam būtu jāpievēršas visaptverošas pieejas ietvaros, un ka vēl vairāk jāveicina Enerģētikas savienība;

35.  atzīst, ka klimata pārmaiņas varētu nopietni ietekmēt reģionālo un globālo stabilitāti, jo globālā sasilšana ietekmē strīdus par teritoriju, pārtiku, ūdeni un citiem resursiem, kā arī vājina tautsaimniecības, apdraud reģionālo drošību un izraisa migrācijas plūsmas; turklāt mudina ES un dalībvalstis novērtēt, kādā veidā valstu un ES militārajā plānošanā varētu ietvert klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas un kādas varētu būtu atbilstošās spējas, prioritāte un atbildes reakcija;

36.  uzsver, ka nākotnes Eiropas sadarbību aizsardzības jomā būtiski ietekmē Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES, un aicina turpināt ES un Apvienotās Karalistes, kuri ir nozīmīgi starptautiskiem partneri, sadarbību, lai saglabātu Eiropas drošību; uzsver, ka prezidenta vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs radīja neskaidrības transatlantiskajā partnerībā, un uzsver, ka ES aizsardzībai ir nepieciešams pretsvars un stratēģiskās autonomijas izveide;

37.  uzskata — lai padarītu kopējo ārpolitiku un drošības politiku pārliecinošāku, efektīvāku un vairāk balstītu uz vērtībām, ES būtu jāuzlabo sava enerģētiskā drošība, nekavējoties mazinot un vidējā termiņā pilnībā novēršot pašreizējo atkarību no naftas un gāzes, ko piegādā autoritāri režīmi;

38.  uzsver, ka pašreizējais lēmumu pieņemšanas process KĀDP, kura pamatā ir vienprātība ES Padomes līmenī, ir galvenais šķērslis ES efektīvai un savlaicīgai ārējai darbībai; uzskata, ka arī KĀDP ir jāpiemēro kvalificēta vairākuma balsošana; uzskata, ka ES iestādēm ir jāuzlabo sava spēja paredzēt konfliktus un krīzes, tostarp izmantojot atbilstīgu īstermiņa un ilgtermiņa politikas ietekmes novērtējumu, un jānovērš problēmu pamatcēloņi; uzskata, ka ES ir jāspēj ātrāk un efektīvāk reaģēt uz krīzēm, kas izvēršas plašumā, un ka jāpievērš lielāka uzmanība konfliktu novēršanai, galvenokārt izmantojot civilus līdzekļus agrīnā stadijā; aicina dalībvalstis praksē īstenot Parlamenta ieteikumus piemērot principu „pienākums aizsargāt”; uzsver nepieciešamību padziļināt dalībvalstu, partnervalstu un starptautisko organizāciju sadarbību un uzsver, ka ir svarīgi efektīvi apmainīties ar informāciju un saskaņot preventīvas darbības;

39.  aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savus centienus, lai palielinātu ES spēju novērst hibrīddraudus un kiberdraudus, uzlabot ES un tās partnervalstu spējas stāties pretī viltus ziņām un dezinformācijai, sagatavot skaidrus kritērijus viltus ziņu atpazīšanas sekmēšanai, piešķirt vairāk resursu un pārveidot Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu par pilnvērtīgu EĀDD nodaļu; šajā sakarībā prasa attīstīt kopīgas, visaptverošas riska un neaizsargātības analīzes spējas un metodes un veicināt ES izturētspējas un stratēģiskās komunikācijas spējas; uzsver, ka neatkarīgajiem tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības un starpkultūru spēju veicināšanā un ka šādi plašsaziņas līdzekļi ir jāstiprina kā uzticamas informācijas avots, jo īpaši ES un tās kaimiņvalstīs, un uzsver, ka jāturpina stiprināt visas ES TV kanāli un radiostacijas; aicina Komisiju labāk saskaņot šos jautājumus ar EĀDD un dalībvalstīm;

40.  uzskata, ka Eiropas spēks ir tās spēja veidot kopīgas vērtības un cieņu pret kultūru dažādību, kas vieno visus Eiropas iedzīvotājus; uzskata, ka šajā sakarā Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme kā demokrātijas, brīvības, tiesiskuma, cilvēktiesību un vienlīdzīgu iespēju veicinātājai un tai būtu jāturpina popularizēt tās vērtības ārpus ES; atgādina, ka cilvēktiesības ir KĀDP neatņemama daļa, un tām vajadzētu būt galvenajam ārpolitikas nosacījumam, un turklāt, ka šai politikai ir jābūt konsekventai un principiālai; uzsver, ka kultūras diplomātijai vajadzētu kļūt par būtisku ES ārējās darbības daļu, un mudina Komisiju paplašināt „Erasmus+“ programmu un veicināt vērienīgas zinātnes diplomātijas attīstību; prasa nodrošināt ciešāku koordināciju ar UNESCO un Pasaules mantojuma komiteju un ar nevalstiskajiem dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām kā galvenajiem ES partneriem;

41.  norāda, ka ANO Drošības padomes 2008. gada 19. jūnija Rezolūcijā Nr. 1820(2008) tika konstatēts, ka izvarošanu un citas seksuālas vardarbības formas var uzskatīt par kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci vai būtisku aktu attiecībā uz genocīdu, un ka sievietēm ir jānodrošina civiliedzīvotāju aizsardzība bruņotu konfliktu situācijās;

42.  uzskata, ka spēcīgas aizsardzības rūpniecības attīstīšana nostiprina ES tehnoloģisko neatkarību; prasa attīstīt nepieciešamos industriālos un tehnoloģiskos resursus, kas vajadzīgi kiberdrošības uzlabošanai, tostarp veicinot kiberdrošības produktu vienotā tirgus popularizēšanu; prasa būtiski palielināt finanšu resursus un cilvēkresursus ES iestādēs, lai palielinātu ES kiberdrošības un kiberaizsardzības spējas; uzsver nepieciešamību integrēt kiberaidzsardzību ārējās darbībās un kopējā ārpolitikā un drošības politikā, un aicina uzlabot spējas atklāt kibernoziegumus;

43.  atzīst, ka informatīvais karš un kiberkarš pret ES dalībvalstīm un citām rietumvalstīm ir tīšs mēģinājums destabilizēt un diskreditēt politiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras; atgādina, ka ES dalībvalstīs, kuras ir arī NATO dalībvalstis, drošība tiek garantēta saskaņā ar alianses līguma 5. pantu; aicina ES dalībvalstis, ES iestādes, NATO, Amerikas Savienotās Valstis un citus uzticamus partnerus ciešāk koordinēt kiberaizsardzību;

44.  uzsver, ka neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme kultūras daudzveidības un starpkultūru spēju veicināšanā un ka šādi plašsaziņas līdzekļi ir jāstiprina kā uzticamas informācijas avots, jo īpaši ES un tās kaimiņvalstīs, un ir jāturpina stiprināt ES spējas apkarot viltus ziņas un nepatiesas informācijas sniegšanu; šajā sakarībā uzsver vajadzību ES līmenī panākt lielāku izturētspēju pret šādas informācijas izplatīšanu internetā; aicina Komisiju labāk saskaņot šos jautājumus ar EĀDD;

45.  uzskata, ka Eiropai ir jāturpina stiprināt sadarbība kopējās aizsardzības jomā, lai aizstāvētu tās kopējās vērtības un principus un stratēģisko autonomiju; uzsver, cik svarīga ir saikne starp ārējo un iekšējo drošību, labāku resursu izmantošanu un riska kontroli Eiropas perifērijā; atgādina, ka saikne starp attīstību un drošību ir svarīgs princips, uz kura balstās Savienības pieeja rīcībai ārēju krīžu un konfliktu situācijās; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot visu Lisabonas līguma potenciālu saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), un šajā sakarā atzinīgi vērtē īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā; mudina pārskatīt ES pieeju civilajām KDAP misijām, lai nodrošinātu to pienācīgu plānošanu, īstenošanu un atbalstu; uzskata, ka būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) spējas, pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un ES kaujas vienības; mudina dalībvalstis šajā sakarībā sniegt papildu finansējumu;

46.  uzskata, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāizstrādā efektīva ārpolitika un drošības politika, un jāsadarbojas ar NATO un citiem starptautiskajiem partneriem, Apvienoto Nāciju Organizāciju, NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem un citām pusēm kopīgu problēmu risināšanā, miera, labklājības un stabilitātes veicināšanā pasaulē; uzsver, ka ir svarīgi veicināt informētību un politisko apņēmību steidzami īstenot vērienīgu, efektīvu un strukturētu KDAP; mudina Padomi, Komisiju un dalībvalstis novērst ES komunikācijas problēmas, uzlabojot ES ārējās darbības pārskatatbildību un pamanāmību; aicina dalībvalstis un ES iestādes izpildīt aizsardzības mērķus saskaņā ar ES globālo stratēģiju un Komisijas plāniem uzlabot ES aizsardzības pētniecības un spēju attīstību;

47.  aicina Komisiju savā priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) pilnībā apsvērt arvien pieaugošās problēmas saistībā ar drošību; uzskata, ka KĀDP budžeta apmēram un elastīgumam ir jāatbilst ES pilsoņu vēlmēm attiecībā uz ES uzdevumu garantēt drošību; uzstāj, ka attiecībā uz ES politiku un instrumentiem drošības jomā ir vajadzīgs pasaules mēroga redzējums, cita starpā nodrošinot sekmīgu sadarbību ar ierosināto Eiropas Aizsardzības fondu; aicina dalībvalstis censties sasniegt mērķi atvēlēt aizsardzības izdevumiem 2 % no IKP un 20 % no sava aizsardzības budžeta tērēt ekipējumam, ko par vajadzīgu atzinusi Eiropas Aizsardzības aģentūra; turklāt norāda, ka jebkādi jauni politikas virzieni ir jāatbalsta ar jauniem finansējuma avotiem; norāda, ka dažādām dalībvalstīm ir grūtības uzturēt ļoti plašu un pilnībā operatīvu aizsardzības spēju loku, galvenokārt finansiālu ierobežojumu dēļ; tādēļ aicina panākt lielāku sadarbību un saskaņotību attiecībā uz to, kuras spējas saglabāt, lai dalībvalstis varētu specializēties noteiktās spējās un efektīvāk izlietot savus resursus; uzskata, ka savietojamība ir izšķirošs elements, lai dalībvalstu spēki būtu saderīgāki un integrētāki; atgādina, ka KĀDP apropriāciju īpatsvars bija 3,6 % no 4. izdevumu kategorijas saistībām 2016. gadā un 0,2 % no kopējā ES budžeta; pauž nožēlu par to, ka KĀDP nodaļas līdzekļu nepilnīgs izmantojums un sistemātiski pārvietojumi no tās norāda uz pastāvīgu mērķtiecības trūkumu attiecībā uz to, lai ES rīkotos kā pasaules līmeņa dalībniece;

48.  norāda, ka politiskie strupceļi ANO Drošības padomē kavē starptautiskās sabiedrības rīcību un neļauj atrisināt krīzi; atkārtoti aicina dalībvalstis atbalstīt Drošības padomes sastāva un darbības reformas;

Sadarbība ar koalīcijām un iestādēm, kuras rūpējas par drošību

49.  uzsver, ka ES ir stratēģiski ieinteresēta saglabāt un padziļināt savas transatlantiskās attiecības, pamatojoties uz kopējo vērtību īstenošanu, starptautisko tiesību ievērošanu un multilaterālismu; aicina ES turpināt attīstīt tās stratēģisko autonomiju un izveidot pašu spējas labāk risināt reģionālos un starptautiskos konfliktus, kas ietekmē ES; uzskata, ka ES un ASV būtu jāpievēršas transatlantisko struktūru pielāgošanai mūsdienu uzdevumiem, piemēram, cilvēktiesību aizstāvībai, klimata pārmaiņu novēršanai, cīņai pret starptautisko terorismu un korupciju, radikalizācijas novēršanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai, kā arī jāstājas pretī trešo valstu centieniem destabilizēt ES un NATO; turklāt uzsver, cik svarīgi ir turpināt un uzlabot sadarbību starp ES un ASV divpusējā veidā un ar NATO starpniecību par kopējiem jautājumiem; atgādina, ka ES un ASV viena otrai ir vissvarīgākie partneri un ka vienpusējas darbības mērķis ir vienīgi vājināt transatlantisko partnerību; uzskata, ka Eiropā ir jāpadziļina labvēlīga alianse starp privāto un publisko sektoru un ir jāstiprina stratēģiskas attiecības ar ASV; aicina Padomi un EĀDD saskaņoti rosināt ASV eksteritoriālo sankciju jautājumu dialogā ar ASV valdību;

50.  stingri atbalsta 2016. gada Varšavas augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, jo īpaši par ES un NATO sadarbību, un atzinīgi vērtē lēmumus par ciešāku NATO un ES sadarbību daudzās jomās, kā arī ASV, Kanādas un citu daudznacionālo spēku izvietošanu gar ES austrumu robežu;

51.  aicina palielināt izlūkdatu apmaiņu dalībvalstu starpā un palielināt starpiestāžu izlūkdatu apmaiņu un koordināciju starp ES, dalībvalstīm un NATO, un uzstāj, ka tām ir jāturpina pēc iespējas cieši sadarboties savstarpēji papildinošā veidā, pilnībā ievērojot Eiropas pamatvērtības un normas; atzīst, ka informācijas apmaiņa un koordinēta rīcība starp ES, tās dalībvalstīm un NATO sniegs rezultātus tādās jomās kā terorisma apkarošana, reakcija uz hibrīddraudiem, situācijas apzināšanās, izturētspējas veidošana, stratēģiskā komunikācija, kiberdrošība un spēju veidošana attiecībās ar Eiropas Savienības partneriem; uzskata, ka turpmāka saskaņošana un ciešāka sadarbība ar citām daudzpusējām struktūrām, kā, piemēram, Eirokorpusu ir nepieciešama, lai palielinātu ES drošību; atkārto, ka stratēģisko partnerību atjaunošanai ir jābūt ES prioritātei;

52.  uzsver Parlamenta nozīmi, izstrādājot patiesi kopīgu ārpolitiku, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju cerībām; aicina Padomi saskaņot rīcību ar Parlamentu galvenajos ārpolitikas lēmumu pieņemšanas posmos;

53.  atzīst PV/AP veikto darbu un aicina viņu arī turpmāk nodrošināt turpmāko gada ziņojumu lielāku kodolīgumu un tālredzību, koncentrējoties uz svarīgākajām nākamā gada prioritātēm un iepriekšējā gadā īstenoto pasākumu novērtējumu, tostarp attiecībā uz to finansiālo ietekmi, lai sniegtu vispusīgu pārskatu par ES sniegumu šajā jomā;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.


2016. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politika šajā jomā
PDF 514kWORD 75k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra rezolūcija par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (2017/2122(INI))
P8_TA(2017)0494A8-0365/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)(1),

–  ņemot vērā CEDAW vispārējos ieteikumus Nr. 12, 19 un 35 attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un Nr. 26 par migrējošām darba ņēmējām sievietēm un Nr. 32 par dzimuma aspektiem, kas saistīti ar sieviešu bēgļa statusu, patvērumu, valstspiederību un bezvalstniecību,

–  ņemot vērā 2014. gada 18. decembrī pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA) Rezolūciju 69/167(2) par visu migrantu, neatkarīgi no viņu migrācijas statusa, cilvēktiesību un pamata brīvību aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā 1990. gada 18. decembra Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību(3),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325, Nr. 1820, Nr. 1888, Nr. 1889, Nr. 1960, Nr. 2106, Nr. 2122 un Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā 1951. gada Konvenciju par bēgļiem, tās 1967. gada protokolu par bēgļu statusu(4) un SDO konvencijas Nr. 43 un 97,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām(5),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2016. gada 19. septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem(6),

–  ņemot vērā ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, lai nodrošinātu mieru un labklājību cilvēkiem un planētai(7),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 12. aprīļa Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu („Stambulas konvencija”), ko ES parakstīja 2017. gada 13. jūnijā(8),

–  ņemot vērā 1976. gadā pieņemtās un 2011. gadā pārskatītās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru un ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju(10),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam(11),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo dienestu darba dokumentu „ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam: 2017. gada jūnijā sagatavotais vidusposma pārskats” (SWD(2017)0254),

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju(12), ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece (AP/PV) Federica Mogherini, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu “No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību – ES globālās stratēģijas īstenošana”, kas tika publicēts 2017. gadā(13),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu un par kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 13. maija Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2015)0240) un Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2016)0385),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, kuras pieņēma 2007. gadā un pārskatīja 2017. gadā(15),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”(16), ko Padome, Parlaments un Komisija pieņēma 2017. gada 7. jūnijā

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras pieņēma 2014. gadā(17),

–  ņemot vērā vārda brīvības bezsaistē un tiešsaistē aizsardzību, kas piešķirta ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pantu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras pieņēma 2013. gadā(18),

–  ņemot vērā reliģijas vai ticības brīvības starptautisko aizsardzību, kas piešķirta ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pantu, 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pantu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par neiecietību, diskrimināciju un vardarbību ticības vai pārliecības dēļ, ko tā pieņēma 2011. gada 21. februārī(19),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras pieņēma 2013. gadā(20),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes ES politikai attiecībām ar trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu, kuras pieņēma 2001. gadā un pārskatīja 2012. gadā(21),

–  ņemot vērā ANO Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu, kurš papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību(22) un Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību,

–  ņemot vērā 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību ievērošanai(23),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar trešām valstīm, kuras pieņēma 2001. gadā un pārskatīja 2009. gadā(24),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanu, kuras pieņēma 2005. gadā un pārskatīja 2009. gadā(25),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes saistībā ar vardarbību pret sievietēm un meitenēm un jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, kuras pieņēma 2008. gadā(26),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kuras pieņēma 2003. gadā un pārskatīja 2008. gadā(27),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(28),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras pieņēma 2005. gadā un pārskatīja 2008. gadā(29),

–  ņemot vērā ES Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2015. gadā(30),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ieroču eksportu— kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana(31),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(32), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par šo tēmu,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs(33),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(34),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ES ārējās attiecībās(35),

–  ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās(36),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā(37), kurā aicināja PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču eksporta embargo attiecībā uz Saūda Arābiju

–  ņemot vērā rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem,

–  ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kuru 2016. gadā piešķīra Nadia Murad un Lamiya Aji Bashar,

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par diskrimināciju kastas dēļ(38) un īpašās referentes minoritāšu jautājumos 2016. gada 28. janvāra ziņojumu par minoritātēm un diskrimināciju kastas un citu mantota statusa sistēmu dēļ(39), kā arī ANO norāžu instrumentu par diskrimināciju izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšana un grūtību pārvarēšana(40),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0365/2017),

A.  tā kā LES 21. pantā noteikts, ka ES kopīgās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti: demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu ievērošana, ES Pamattiesību hartas un starptautisko tiesību aktu ievērošana; tā kā Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai;

B.  tā kā mūsdienās visā pasaulē pieļautie cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumi, tostarp noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un genocīds, nosaka nepieciešamību apņēmīgi rīkoties visas starptautiskās sabiedrības vārdā;

C.  tā kā cilvēktiesību universālā rakstura veicināšana, nedalāmība un aizsardzība ir KĀDP stūrakmeņi; tā kā Eiropas Parlamentam, veicot KĀDP uzraudzības funkciju, ir tiesības tikt informētam un iesaistīties apspriedēs par KĀDP būtiskākajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli (LES 36. pants);

D.  tā kā Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā, kuru Padome pieņēma 2016. gada jūnijā, apstiprināts, ka cilvēktiesības sistemātiski jāintegrē visos politikas virzienos un iestāžu darbā, tostarp starptautiskās tirdzniecības un tirdzniecības politikā;

E.  tā kā ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzienu, kā arī ES ārpolitikas jomu labāka saskaņotība ir sekmīgas un efektīvas ES cilvēktiesību politikas būtisks priekšnoteikums; tā kā labāka saskaņotība ES dotu iespējas straujāk reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem to agrīnajos posmos un atsevišķos gadījumos konstatēt un novērst to veikšanu, tostarp starptautiskās tirdzniecības un tirdzniecības politikas jomā;

F.  tā kā ES apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusēju politiku ar ANO centrā ir neatņemama Savienības ārpolitikas daļa un sakņojas pārliecībā, ka uz universāliem noteikumiem un vērtībām balstīta daudzpusēja sistēma ir vispiemērotākā globālu krīžu, problēmu un draudu risināšanai,

G.  tā kā LESD 207. pantā ir noteikts, ka Savienības tirdzniecības politikas pamatā ir Savienības ārējās darbības principi un mērķi; tā kā tirdzniecība un cilvēktiesības var tieši ietekmēt viena otru trešās valstīs un tā kā saskaņā ar korporatīvās atbildības sistēmu, kuru pašlaik apspriež ANO, globālajām vērtību ķēdēm, darījumu aprindām ir svarīga loma, piedāvājot pozitīvus stimulus cilvēktiesību, demokrātijas un korporatīvās atbildības veicināšanai; tā kā labai pārvaldībai un valsts sektora iestāžu darbībai vispārējās interesēs ir būtiska nozīme uzņēmējdarbības prakses uzlabošanā; tā kā ES ir līdzdalīga centienos izstrādāt saistošu līgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām;

H.  tā kā īpaša vērība jāpievērš neaizsargātāko grupu, piemēram, etnisko, reliģisko un lingvistisko minoritāšu, personu ar invaliditāti, LGBTI kopienas, sieviešu, bērnu, patvēruma meklētāju un migrantu cilvēktiesību aizsardzībai;

I.  tā kā bērni un sievietes saskaras ar draudiem, diskrimināciju un vardarbību, jo īpaši karadarbības zonās un valstīs, kurās valda autoritārs režīms; tā kā dzimumu līdztiesība ir Eiropas vērtību pamatā un tā ir nostiprināta ES tiesiskajā un politiskajā satvarā; tā kā pēdējos gados ir palielinājusies vardarbība un diskriminācija, kura vērsta pret sievietēm un meitenēm;

J.  tā kā dalībvalstīm ir galīgā atbildība par visu cilvēktiesību aizsargāšanu, piemērojot un īstenojot starptautiskos cilvēktiesību līgumus un konvencijas, uzraugot cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošinot efektīvu aizsardzību cietušajiem;

K.  tā kā arvien vairāk cilvēktiesību pārkāpumu, piemēram, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, tostarp genocīdu, veic valsts un nevalstiskas struktūras;

L.  tā kā domas, apziņas un reliģijas, tostarp brīvība ticēt vai neticēt, brīvība praktizēt vai nepraktizēt reliģiju pēc savas izvēles, pieņemt ticību, atmest vai mainīt reliģisko pārliecību ir jāgarantē visā pasaulē un bez jebkādiem nosacījumiem ir jānosargā, jo īpaši izmantojot starpreliģiju un starpkultūru dialogu; tā kā likumi, kas aizliedz zaimošanu, ir plaši izplatīti un ir valstis, kas nosaka sodus, sākot no cietumsodiem līdz pat miesas sodiem vai nāvessodam;

M.  tā kā uzskatu un vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība un regulāru, pārredzamu un patiesu vēlēšanu procesi, ir būtiski demokrātijas elementi; tā kā neaizsargātās, konfliktu apdraudētās un apspiestās sabiedrībās vēlēšanas var reizēm izraisīt plaši izplatītu vardarbību;

N.  tā kā sadarbība ar trešām valstīm visos divpusējos un daudzpusējos forumos, piemēram, cilvēktiesību dialogos, ir viens no efektīvākajiem mehānismiem, lai risinātu jautājumus cilvēktiesību jomā;

O.  tā kā ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai uzlabotu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs, un šie resursi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk;

P.  tā kā piekļuve ūdenim un sanitārijai ir viena no pamata cilvēktiesībām un šīs piekļuves ierobežošana ir viens no ģeopolitiskās spriedzes iemesliem atsevišķos reģionos;

Q.  tā kā kultūras mantojuma objekti arvien vairāk tiek pakļauti laupīšanas un vandālisma gadījumiem, jo īpaši Tuvajos Austrumos;

R.  tā kā izglītībai ir būtiska nozīme cilvēktiesību pārkāpumu un konfliktu novēršanā un tā palīdz veicināt iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos demokrātisku sistēmu ietvaros; tā kā valstīm būtu jāatbalsta izglītības iestādes, kuras veicina cilvēktiesības, cieņu un daudzveidību; tā kā saziņas kanāli, kuru skaits ir palielinājies, ir svarīgi instrumenti, kas ļauj ātri ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem un sasniegt lielu skaitu cilvēktiesību pārkāpumu upuru vai potenciālos upurus trešās valstīs, sniedzot viņiem informāciju un palīdzību; tā kā pa dzimumiem sadalītu visaptverošu statistikas datu apkopošana ir svarīga, lai aizsargātu cilvēktiesības, jo īpaši neaizsargātāko iedzīvotāju grupu, atstumto grupu un to grupu, kurām draud atstumtība cilvēktiesības; tā kā atbilstīgu rādītāju izmantošana arī ir efektīvs paņēmiens starptautiskajos līgumos noteikto valsts pienākumu īstenošanas progresa novērtēšanai;

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž dziļas bažas par to, ka vērojama pretreakcija pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, kas visā pasaulē joprojām ir apdraudēti; atgādina, ka ES ir apņēmusies veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību, kā arī demokrātisko principu sekmēšanu, kas ir jāpastiprina visā pasaulē;

2.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka ES un tās dalībvalstīm aktīvi jāīsteno princips, kurš paredz cilvēktiesības un demokrātiju, kā abpusēji pastiprinošus ES pamatprincipus, integrēt visos ES politikas virzienos, tostarp tajos, kuriem ir ārējā dimensija, piemēram, attīstības, migrācijas, drošības, terorisma apkarošanas, paplašināšanās un tirdzniecības politikas virzienos; šai sakarā atkārtoti norāda, ka izšķiroši svarīgi ir nodrošināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas labāku saskaņotību un panākt dalībvalstu ārpolitikas ciešāku koordināciju; uzsver, ka arvien sarežģītākie konflikti visā pasaulē rada nepieciešamību izmantot integrētu, vienotu un stingru starptautisko pieeju un sadarbību; atgādina, ka ES kā uzticamas un likumīgas starptautiskās dalībnieces starptautiskās ietekmes palielināšanas mērķa sasniegšana lielā mērā ir atkarīga no tās spējas īstenot cilvēktiesības un demokrātiju gan ES iekšienē, gan ārpus tās, atbilstoši saistībām, kas noteiktas ES dibināšanas līgumos;

3.  uzsver, ka būtiska nozīme ir labākai sadarbībai starp Komisiju, Padomi, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Parlamentu un ES delegācijām, lai veicinātu un nodrošinātu saskaņotu un vienotu vēstījumu jautājumā par cilvēktiesību un demokrātijas principu aizsardzību; turklāt uzsver to, cik svarīgi ir stingra apņemšanās, lai šīs vērtības sekmētu daudzpusējā forumā, tostarp ar savlaicīgu koordinēšanu ES līmenī un aktīvu pieeju sarunu laikā; šajā sakarībā mudina ES ierosināt un atbalstīt rezolūcijas un pastiprināt starpreģionālo iniciatīvu īstenošanu visos ANO cilvēktiesību mehānismos;

4.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā tiesiskums un demokrātijas principi, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi tika regulāri apspriesti Parlamenta plenārsēdēs, tie tika izskatīti daudzās Parlamenta rezolūcijās un komiteju, kā arī parlamentu sadarbības delegāciju sanāksmēs;

5.  uzsver darbu, ko veic Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteja (DROI), kas uztur ciešas darba attiecības ar EĀDD, citām ES iestādēm, pilsonisko sabiedrību, daudzpusējām cilvēktiesību aizsardzības iestādēm un ES īpašo pārstāvi (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos;

6.  atgādina, ka 2016. gadā DROI izstrādāja trīs ziņojumus, proti, par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs, par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs un par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ES ārējās attiecībās; aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus atbilstīgi šiem patstāvīgiem ziņojumiem;

7.   norāda, ka 2016. gadā vairākas DROI delegācijas devās uz dažādām valstīm, lai apkopotu un apmainītos ar informāciju ar vietējiem valsts un nevalstiskā sektora dalībniekiem cilvēktiesību jomā, iepazīstinot ar Parlamenta nostāju, un rosinātu cilvēktiesību aizsardzības un ievērošanas uzlabošanu;

Cilvēktiesību problēmu risināšana

8.  pauž visdziļākās bažas par to, ka arvien pieaug pret reliģiskajām minoritātēm vērsto uzbrukumu skaits, kurus bieži vien veic nevalstiskas struktūras, piemēram, organizācija „Islāma valsts”/Da'esh; pauž nožēlu par to, ka daudzās valstīs pastāv un tiek piemēroti tiesību akti pret konvertēšanos un pret zaimošanu, kuri strikti ierobežo reliģijas vai ticības brīvību un vārda brīvību reliģiskajām minoritātēm un ateistiem, un pat pilnībā liedz tiem šīs brīvības; prasa īstenot pasākumus, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, neticīgos un ateistus, kuri ir cietuši no tiesību aktu par zaimošanu piemērošanas, un aicina ES un tās dalībvalstis iesaistīties politiskās diskusijās, lai panāktu šādu tiesību aktu atcelšanu; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai, sadarbojoties ar trešām valstīm, veicinātu tiesību uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību ievērošanu un sekmētu dialogu starp kultūrām un reliģijām; prasa konkrēti rīkoties, lai efektīvi īstenotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, tostarp nodrošinot sistemātisku un konsekventu ES personāla apmācību galvenajā mītnē un delegācijās; pilnībā atbalsta tādu ES praksi, kurā tā uzņemas vadību tematisko rezolūciju par reliģijas un ticības brīvību izstrādē ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC) un ANO Ģenerālajā asamblejā (UNGA); pilnībā atbalsta darbu, ko veic ES īpašais sūtnis reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES Ján Figel;

9.  atgādina, ka vārda brīvība tiešsaistē un bezsaistē ir būtisks jebkuras demokrātiskas sabiedrības elements, jo tā veicina plurālisma kultūru, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem prasīt atbildību no savas valsts valdības un lēmumu pieņēmējiem un tā atbalsta tiesiskuma ievērošanu; uzsver, ka vārda brīvības tiešsaistē vai bezsaistē ierobežošana, piemēram, satura dzēšana, ir piemērojama vienīgi izņēmuma apstākļos, saskaņā ar tiesību aktiem, un pamatojoties uz likumīga mērķa īstenošanu; tāpēc uzsver, ka ES būtu jāpastiprina centieni, lai, izmantojot ārpolitiku un tās instrumentus, veicinātu vārda brīvību; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis uzlabot uzraudzību attiecībā uz jebkādiem vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem trešās valstīs, lai nekavējoties sistemātiski nosodītu šādus ierobežojumus un izmantotu visus pieejamos diplomātiskos līdzekļus un instrumentus šādu ierobežojumu atcelšanai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē tiktu efektīvi īstenotas, un regulāri uzraudzīt to ietekmi; izsaka nosodījumu par to, ka 2016. gadā nogalināti un ieslodzīti daudzi žurnālisti un blogeri, un prasa, lai ES nodrošinātu viņiem efektīvu aizsardzību; atzinīgi vērtē jauno Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), kuru ieviesa 2016. gadā, un tā īpašo uzsvaru uz ES delegāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju trešās valstīs apmācību par pamatnostādņu piemērošanu; uzsver to, cik svarīgi ir atklāt un nosodīt naida runas un kūdīšanu uz vardarbību gan internetā, gan citur, jo tās apdraud tiesiskumu un cilvēktiesībās nostiprinātās vērtības;

10.  pauž dziļas bažas par to, ka pilsoniskā sabiedrība, tostarp ticības jomas organizācijas, visā pasaulē arvien vairāk tiek apdraudētas, cita starpā, izmantojot aizvien represīvākus tiesību aktus, kurus pieņem visā pasaulē, dažos gadījumos aizbildinoties ar terorisma apkarošanu; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanās ir globāla parādība; atgādina, ka neatkarīgai pilsoniskai sabiedrībai ir būtiska nozīme cilvēktiesību aizsardzībā un veicināšanā, kā arī demokrātiskas sabiedrības darbībā, proti, sekmējot pārredzamību, pārskatatbildību un varas nodalīšanu; prasa ES un tās dalībvalstīm pastāvīgi uzraudzīt un vērst uzmanību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu gadījumiem, tostarp dažāda veida aizliegumiem un ierobežojumiem, kas ietekmē pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un to darbību, piemēram, tiesību akti, kuru mērķis ir samazināt pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas vai sekmēt autoritāru valdību sponsorētas NVO (valdības organizētas nevalstiskās organizācijas (GONGO)); turklāt prasa ES, tās dalībvalstīm un ES delegācijām izmantot visus pieejamos līdzekļus, piemēram, cilvēktiesību dialogus, politiskos dialogus un publisko diplomātiju, lai sistemātiski vērstu uzmanību uz konkrētiem gadījumiem, kas saistīti ar cilvēktiesību aizstāvju, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un jo īpaši personu, kuras ir aizturētas vai atrodas apcietinājumā patvaļīgu iemeslu dēļ un/vai to politiskās pārliecības vai sabiedriskās iesaistes dēļ, apdraudējumu, kā arī viennozīmīgi nosodīt represijas un uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem, un viņu noslepkavošanu, tostarp to personu gadījumā, kas darbojas vides aizsardzības jomā; prasa izveidot sistēmu pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas efektīvai uzraudzībai, nosakot konkrētus kritērijus un rādītājus, lai nodrošinātu pilsoniskai sabiedrībai veicinošu un labvēlīgu tiesisko vidi;

11.  mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātisko personālu turpināt aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, sistemātiski sekojot tiesu procesiem, apmeklējot apcietinātos aktīvistus un, ja tas nepieciešams, izplatot paziņojumus par konkrētiem gadījumiem; uzsver tā dēvētās klusās diplomātijas instrumentu nozīmi šai sakarā; atzinīgi vērtē to, ka ES 2016. gadā pievērsās konkrētiem ar cilvēktiesību aizstāvjiem saistītiem gadījumiem ES līmeņa dialogos un apspriedēs ar vairāk nekā 50 valstīm; uzsver, ka EIDHR ārkārtas fonds 2016. gadā ES līmenī atbalstīja vairāk nekā 250 cilvēktiesību aizstāvjus, kas ir par 30 % vairāk nekā 2015. gadā; atzinīgi vērtē ES Cilvēktiesību aizstāvju mehānisma ProtectDefenders.eu ieviešanu un veiksmīgo darbību, kuru īsteno pilsoniskā sabiedrība un kas sniedzis nozīmīgu atbalstu daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem; mudina Komisiju nodrošināt šīs programmas turpināšanu pēc 2018. gada oktobra un palielināt tās spēju, lai sniegtu lielāku atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē;

12.  pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzās valstīs visā pasaulē joprojām tiek pieļauta spīdzināšana, necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās un nāvessods, un prasa ES pastiprināt centienus, lai tos izskaustu; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES tiesību akta par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, pārskatīšanu; mudina EĀDD un AP/PV aktīvāk iesaistīties cīņā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, tostarp nāvessodu, pastiprinot diplomātiskos centienus un sistemātiskāk veidojot sabiedrības nostāju; šajā sakarā uzsver bažas raisošos ieslodzījuma apstākļus dažos cietumos, tostarp neārstēšanu veselības problēmu gadījumā, un iesaka EĀDD, ES delegācijām un dalībvalstīm pilnībā izmantot visus spēkā esošos instrumentus, piemēram, ES pamatnostādnes par spīdzināšanu; atzinīgi vērtē to, ka ANO Ģenerālā Asambleja 2016. gada decembrī ar 117 valstu atbalstu pieņēma ANO rezolūciju par moratoriju nāvessoda piemērošanai; atzīmē, ka 2016. gadā samazinājās izpildīto nāves sodu skaits pasaulē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un pauž nopietnas bažas, ka tomēr kopējais izpildīto nāves sodu skaits ir joprojām lielāks nekā iepriekšējā desmitgadē vidējais reģistrētais skaits; uzsver, ka tie, kam tas tiek piemērots visbiežāk ir disidenti un neaizsargātāko sabiedrības grupu pārstāvji; aicina valstis, kuras vēl joprojām saglabā šo praksi, pieņemt moratoriju un atcelt nāvessodu;

13.  atzīst lielo potenciālo nozīmi, kāda informācijas un komunikācijas tehnoloģijām ir cilvēktiesību veicināšanā, aizstāvībā un tiesiskā aizsardzībā visā pasaulē, un aicina ES un dalībvalstis izmantot to informācijas kanālus, lai savos īpašajos satvaros un kompetences jomās sistemātiski atgādinātu par Parlamenta nostāju dažādos cilvēktiesību jautājumos, vienlaikus veicinot ES kopējo centienu efektivitāti un atpazīstamību; pauž bažas par atsevišķu kibernovērošanas divējāda lietojuma tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu, kuras izmanto pret politiķiem, aktīvistiem un žurnālistiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē ES iestāžu patreizējo darbu, lai atjauninātu Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(41); stingri nosoda to, ka aizvien vairāk cilvēktiesību aizstāvju piedzīvo digitālā vidē izteiktus draudus, tostarp tiek kompromitēti dati, konfiscējot aprīkojumu, veicot attālinātu uzraudzību un nopludinot datus; pauž bažas par to, ka tiešsaistes platformas, attīrot saturu no teroristu materiāliem un propagandas, dzēš likumīgus videomateriālus, kas saistīti ar iespējamiem kara noziegumiem Sīrijā;

14.  pauž bažas par tiesiskuma pastiprinātu privatizāciju tiešsaistē, kur privātuzņēmumi pieņem lēmumus par pamattiesību, piemēram, vārda brīvības, ierobežošanu, pamatojoties uz saviem nosacījumiem par pakalpojumiem, kas ir pretrunā ar demokrātiski pieņemtiem tiesību aktiem;

15.  aicina Komisiju pieņemt paziņojuma un rīcības direktīvu, kura palielina izņemšanas procedūru pārredzamību un samērīgumu, tajā pat laikā nodrošinot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus tiem lietotājiem, kuru veidotais saturs ir nelikumīgi izņemts;

16.  nosoda seksuālās vardarbības, tostarp masveida izvarošanas, seksuālās verdzības, piespiedu prostitūcijas, dažāda veida dzimumnosacītas vajāšanas, cilvēku tirdzniecības, sekstūrisma un visu pārējo seksuālās vardarbības veidu, izmantošanu pret sievietēm un meitenēm kā kara ieroci; vērš uzmanību uz to, ka dzimumnosacīti noziegumi un seksuālās vardarbības noziegumi Romas statūtos ir klasificēti kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai noziegumi, kas tiek veikti saistībā ar genocīdu vai spīdzināšanu; uzsver to, cik svarīgi ir aizsargāt sieviešu tiesības, tostarp to seksuālās un reproduktīvās tiesības, izmantojot tiesību aktus, izglītību, kā arī atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.–2020. gadam, kurā iekļauts visaptverošs pasākumu saraksts, ar ko paredzēts uzlabot situāciju un panākt sievietēm vienlīdzīgas tiesības un iespējas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tā efektīvu īstenošanu; atzinīgi vērtē arī to, ka ir pieņemta Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, ar ko tiek veicināta dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības visā pasaulē; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis ratificētu un efektīvi īstenotu Stambulas konvenciju; norāda, ka izglītība ir labākais instruments, lai apkarotu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un bērniem, prasa Komisijai, EĀDD un AP/PV efektīvāk pildīt savus pienākumus un saistības sieviešu tiesību jomā saskaņā ar CEDAW un mudina trešās valstis darīt to pašu; uzskata, ka ES būtu jāturpina integrēt sieviešu atbalsta jautājumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) darbībās, konfliktu novēršanā un pēckonfliktu atjaunošanā; atgādina par ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību nozīmību; uzsver sieviešu sistemātiskas, līdztiesīgas, pilnvērtīgas un aktīvas līdzdalības nozīmi konfliktu novēršanā un atrisināšanā, cilvēktiesību un demokrātisku reformu veicināšanā, kā arī miera uzturēšanas operācijās, humānās palīdzības sniegšanā, pēckonfliktu atjaunošanā un pārejā uz demokrātiju, kas ļauj rast ilgstošus un stabilus politiskos risinājumus; atgādina, ka 2016. gada Saharova balva tika piešķirta Nadia Murad un Lamiya Aji Bashar — sievietēm, kuras izdzīvoja pēc „Islāma valsts”/Da'esh veiktas seksuālas paverdzināšanas;

17.  uzsver, ka veselības aprūpes pieejamība un vispārēja piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām un to ievērošana, ģimenes plānošana, atbilstīgu sieviešu higiēnas preču, mātes, pirmsdzemdību un jaundzimušo veselības aprūpes un droša aborta iespēju pieejamība ir svarīgi elementi sieviešu dzīvību glābšanā un palīdz izvairīties no augsta riska dzemdībām un samazināt jaundzimušo un bērnu mirstību; uzskata par nepieļaujamu to, ka sieviešu un meiteņu ķermenis, īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, joprojām ir ideoloģisku cīņu krustpunktā; aicina ES un dalībvalstis atzīt sieviešu un meiteņu neatņemamās tiesības uz fizisku neaizskaramību un autonomu lēmumu pieņemšanu un nosoda biežos sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, tostarp piekļuves liegšanu ģimenes plānošanas pakalpojumiem, kontracepcijas līdzekļiem un drošai un legālai aborta veikšanai;

18.  stingri nosoda globālā aizlieguma atjaunošanu un paplašināšanu un tā ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselības aprūpi un tiesībām pasaulē; atkārto aicinājumu ES un tās dalībvalstīm aizpildīt ASV radīto finansējuma trūkumu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā, izmantojot gan valstu, gan ES sniegto attīstības finansējumu;

19.  atgādina, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no ES un tās dalībvalstu pamatprincipiem un ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem, kā tas noteikts līgumos; tāpēc aicina Komisiju integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visos ES tiesību aktos, pamatnostādnēs, rīcībās un finansējumā, kā vienu no ES pamatprincipiem, īpašu uzmanību pievēršot ES ārējo attiecību politikai; uzsver nepieciešamību stiprināt ES delegāciju lomu, kā arī EĀDD galvenā padomdevēja dzimumu jautājumos lomu, nodrošinot īpašu viņas kompetences jomai paredzētu budžetu;

20.  aicina EĀDD nodrošināt, lai ANO Sieviešu statusa komisijas 61. sesijas secinājumi tiek iekļauti tā politikas virzienos un sniegtu jaunu stimulu sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanai un dzimumu nevienlīdzības problēmas mainīgajā darba tirgū risināšanai;

21.  atzīmē, ka sieviešu tiesību palielināšana sniedz pozitīvu ieguldījumu, lai panāktu iekļaujošu, taisnīgu un miermīlīgu sabiedrību un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka visos IAM tiek skaidri pievērsta uzmanība dzimumu līdzsvaram un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un ka ir aktīvāk jācenšas pilnībā nodrošināt sieviešu tiesību ievērošanu un to, lai efektīvi tiktu īstenoti politikas virzieni, kas veicina sieviešu ekonomisko un sociālo iespēju nodrošināšanu un sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pirmiedzīvotāju sieviešu iespēju nodrošināšanai;

22.  uzsver, ka sievietes ir jāmudina pašām organizēties arodbiedrību ietvaros un ka viņas nedrīkst diskriminēt uzņēmumu finansējuma piešķiršanā;

23.  prasa ES atbalstīt visas sieviešu apvienības, kuras ik dienas strādā, lai atbalstītu sievietes humanitāro krīžu un konfliktu apstākļos;

24.  atkārtoti apstiprina, ka steidzami ir globāli jāratificē un efektīvi jāīsteno ANO Konvencija par bērna tiesībām (UNCRC) un tās fakultatīvie protokoli, lai nodrošinātu bērniem tiesisko aizsardzību; uzsver, ka bērni bieži ir pakļauti īpašai vardarbībai, piemēram, bērnu laulībām un dzimumorgānu kropļošanai, un tāpēc tiem nepieciešama labāka aizsardzība; uzsver, ka dažās valstīs joprojām kritiska problēma ir bērnu darbs, bērnu iesaistīšana bruņotos konfliktos, kā arī agrīnas un piespiedu laulības; prasa ES sistemātiski apspriesties ar atbildīgajām vietējām un starptautiskajām bērnu tiesību organizācijām un savos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar trešām valstīm pievērsties pušu pienākumam īstenot konvenciju; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes Stratēģiju bērna tiesību aizsardzībai 2016.–2021. gadam; prasa, lai ES ar savu ārējo delegāciju palīdzību turpinātu veicināt ES un UNICEF Bērna tiesību instrumentu kopumu bērna tiesību iekļaušanai attīstības sadarbībā un atbilstoši apmācītu ES delegāciju personālu šajā jomā; atkārtoti pauž savu prasību Komisijai ierosināt visaptverošu stratēģiju bērnu tiesību jomā un rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem, lai ES ārpolitikas virzienos piešķirtu prioritāti bērnu tiesībām; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā no attīstības sadarbības instrumenta tika piešķirti resursi ANO aģentūru atbalstam, īstenojot pasākumus bērnu tiesību aizsardzībai, un šie pasākumi ir jāizstrādā tā, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu grūtībās nonākušiem bērniem, jo īpaši veselības aprūpes sistēmu un izglītības, ūdens, kā arī sanitārijas pieejamības jomā; aicina rast steidzamu risinājumu attiecībā uz bērniem bezpavalstniekiem, jo īpaši tiem, kuri dzimuši valstī, kura nav vecāku izcelsmes valsts, kā arī bērniem migrantiem;

25.  asi nosoda visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju rases, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma, seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, valodas, kultūras, sociālās izcelsmes, kastas, piedzimšanas, vecuma, invaliditātes vai cita statusa dēļ; uzsver — ES būtu jāpastiprina centieni cilvēktiesību un politiskajos dialogos, ES delegāciju un publiskās diplomātijas darbībā, lai izskaustu visu veidu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un citus neiecietības veidus; turklāt uzsver, ka ES būtu jāturpina veicināt visu ANO konvenciju, kuras atbalsta šo mērķi, ratifikāciju un pilnīgu īstenošanu;

26.  atkārtoti uzsver, ka cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu vervēšana, pārvadāšana, nodošana, izmitināšana vai saņemšana, izmantojot draudus vai spēku, vai citā veidā piespiežot, aizvedot ar viltu, krāpjot, maldinot, ļaunprātīgi izmantojot varu vai personas neaizsargātību, vai dodot vai saņemot maksu vai citādus labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu, kura kontrolē citu personu; aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai novērstu pieprasījumu, kas sekmē personu, jo īpaši sieviešu un bērnu, visu veidu ekspluatāciju un kurš noved pie cilvēku tirdzniecības, un šiem pasākumiem jābūt pamatotiem cilvēktiesībās, galveno uzmanību pievēršot upuriem; atgādina, ka visām dalībvalstīm ir jāīsteno ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai un attiecīgā Direktīva 2011/36/ES(42); pauž dziļas bažas par migrantu un bēgļu ārkārtējo neaizsargātību pret ekspluatāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; uzsver, ka ir skaidri jānosaka atšķirība starp cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas koncepcijām;

27.  nosoda nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus pret cilvēkiem, kas cieš no kastu hierarhijas un tiek diskriminēti kastas dēļ, tostarp nevienlīdzīgu izturēšanos un piekļuves liegšanu tiesu sistēmai un nodarbinātībai, pastāvīgu segregāciju un kastu dēļ radītus šķēršļus pamatcilvēktiesībām un attīstībai; atgādina par savu aicinājumu izstrādāt ES politiku kastu diskriminācijas jomā un aicinājumu ES izmantot visas iespējas, lai paustu visdziļākās bažas par šiem cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina ES un tās dalībvalstis delegāciju līmenī pastiprināt centienus un atbalstu ar šo problēmu saistītām ANO iniciatīvām, īstenojot un uzraugot IAM 2030. gadam sasniegšanu, uzraugot ANO jaunā vadlīniju instrumenta diskriminācijas izcelsmes dēļ apkarošanai īstenošanu, un atbalstot valstis, kuras īsteno ANO cilvēktiesību mehānisma ieteikumus attiecībā uz kastu diskrimināciju;

28.  pauž dziļas bažas par to, ka diskriminācija it sevišķi apdraud minoritātes un ka tās ir īpaši neaizsargātas pret politiskām, ekonomiskām, vides un ar darbu saistītām pārmaiņām un traucējumiem; norāda, ka daudzām minoritātēm ir lielā mērā ierobežota vai liegta piekļuve politiskai pārstāvībai un ka tās smagi skar nabadzība; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina centieni, lai izskaustu pret minoritātēm vērstus cilvēktiesību pārkāpumus; uzsver, ka minoritāšu kopienām ir īpašas vajadzības un ka jāgarantē tām pilnīga piekļuve un vienlīdzīga attieksme visās jomās, kas saistītas ar ekonomisko, sociālo, politisko un kultūras dzīvi;

29.  atzinīgi vērtē ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ratifikāciju un atkārtoti uzsver, cik svarīga ir tās ratificēšana un efektīva īstenošana gan dalībvalstīs, gan ES iestādēs; uzsver, ka invaliditāte neatņem cilvēka cieņu un valstij ir pienākums aizsargāt šos cilvēkus; īpaši uzsver nepieciešamību vispārējās pieejamības principu un visas personu ar invaliditāti tiesības pārliecinoši integrēt attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, un uzsver šā jautājuma preskriptīvo un horizontālo būtību; aicina ES cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ iekļaut tās ārējās darbības un attīstības palīdzības politikas virzienos; šajā sakarā atzinīgi vērtē cilvēku ar invaliditāti tiesību iekļaušanu jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību;

30.  atkārtoti pauž atbalstu cilvēktiesību klauzulu sistemātiskai iekļaušanai starptautiskajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm, tostarp tirdzniecības un investīciju nolīgumos; atgādina, ka visas cilvēktiesības ir jāuzskata par vienlīdz svarīgām, nedalāmām, savstarpēji atkarīgām un saistītām; aicina Komisiju efektīvi un sistemātiski uzraudzīt šādu klauzulu īstenošanu un regulāri sniegt Parlamentam ziņojumus par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs; aicina Komisiju pieņemt strukturētāku un stratēģiskāku pieeju cilvēktiesību dialogiem saistībā ar turpmākajiem nolīgumiem; pozitīvi vērtē preferenču sistēmu VPS+ kā mehānismu, lai veicinātu 27 starptautisko pamatkonvenciju par cilvēktiesībām un darba standartiem efektīvu īstenošanu; prasa patiesi nodrošināt VPS+ izpildi un sagaida, ka Komisija ziņos Parlamentam un Padomei par VPS+ ratifikāciju un saņēmēju progresu šajā sistēmā iekļauto saistību izpildē; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi atbilstīgi īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;

31.  atkārtoti apstiprina, ka visu uzņēmumu, tostarp Eiropas uzņēmumu, darbībai trešās valstīs pilnībā jāatbilst starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un prasa ES un tās dalībvalstīm to nodrošināt; turklāt atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi veicināt uzņēmumu sociālo atbildību un Eiropas uzņēmumu vadošo lomu starptautisko standartu veicināšanā uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, uzsverot, ka sadarbība starp cilvēktiesību un uzņēmējdarbības organizācijām dos iespējas vietējiem dalībniekiem un veicinās pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos; atzīst, ka globālās vērtības ķēdes var palīdzēt uzlabot starptautisko darba, vides un sociālo pamatstandartu ievērošanu un tās sniedz gan iespējas, gan problēmas attiecībā uz ilgtspējīgu progresu un cilvēktiesību veicināšanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs; aicina ES rīkoties aktīvāk, lai nodrošinātu globālo vērtības ķēžu atbilstošu, taisnīgu, pārredzamu un ilgtspējīgu pārvaldību un mazinātu negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, tostarp darba tiesību pārkāpumus; tomēr norāda, ka gadījumos, kad cilvēktiesību pārkāpumi saistīti ar uzņēmējdarbību, būtu jānodrošina cietušajiem efektīva piekļuve tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; mudina Komisiju nodrošināt, ka EIB atbalstītie projekti atbilst ES politikai un saistībām cilvēktiesību jomā; ņem vērā patlaban notiekošās sarunas par transnacionālajām korporācijām un citiem uzņēmumiem saistošu līgumu cilvēktiesību jomā; mudina ES konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās;

32.  aicina ES un tās dalībvalstis izmantot visu savu politisko ietekmi, lai novērstu jebkuru rīcību, ko varētu uzskatīt par genocīdu, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, efektīvi un saskaņoti reaģētu uz gadījumiem, kad šādi noziegumi notiek, un mobilizētu visus nepieciešamos resursus, lai sauktu pie atbildības visus vainīgos, tostarp izmantojot universālas jurisdikcijas principu, kā arī palīdzētu upuriem un atbalstītu stabilizācijas un samierināšanās procesus; aicina starptautisko sabiedrību izveidot instrumentus, kas var līdz minimumam samazināt neatbilstību starp brīdinājumu un reakciju, piemēram, tādus kā ES agrīnās brīdināšanas sistēma, lai novērstu vardarbīgu konfliktu rašanos, atkārtošanos un eskalāciju;

33.  prasa ES sniegt atbalstu organizācijām (tostarp NVO, publiskos avotos pieejamas informācijas izmeklēšanas organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai), kuras — nolūkā atvieglot starptautisku kriminālvajāšanu — vāc, saglabā un aizsargā digitālas vai cita veida liecības par noziegumiem,

34.  pauž nopietnas bažas par kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu Sīrijā, Irākā, Jemenā un Lībijā; norāda, ka 22 no pasaules 38 apdraudētajiem kultūras mantojuma objektiem atrodas Tuvajos Austrumos; atbalsta kultūras mantojuma iniciatīvas pasākumus un tās faktu konstatēšanas darbības Sīrijā un Irākā saistībā ar arheoloģiskā un kultūras mantojuma iznīcināšanu;

35.  atzinīgi vērtē ES centienus atbalstīt starptautisko, objektīvo un neatkarīgo mehānismu (IIIM), ko ANO izveidojusi, lai palīdzētu Sīrijā pastrādāto smago noziegumu izmeklēšanā; uzsver, ka līdzīgs neatkarīgs mehānisms ir jāizveido Irākā; aicina ES un dalībvalstis, kuras vēl nav sniegušas finansiālu ieguldījumu IIIM, sniegt šādu ieguldījumu;

36.  stingri nosoda briesmīgos noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus, kurus veic gan valsts, gan nevalstiskas struktūras; ir satriekts par milzīgo noziegumu klāstu, tostarp slepkavībām, spīdzināšanu, izvarošanu kā kara ieroci, paverdzināšanu un seksuālo verdzību, bērnu – karavīru vervēšanu, piespiedu konvertēšanu citā reliģijā un sistemātiskajām reliģisko minoritāšu “tīrīšanām” un slepkavībām; atgādina, ka reliģisko minoritāšu situāciju ISIS/Da'esh pārvaldītajās teritorijās Eiropas Parlaments 2015. gada 12. februāra rezolūcijā par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti”(43), ir kvalificējis kā genocīdu; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāatbalsta tādu grupējumu kā „Islāma valsts”/Da'esh locekļu saukšana pie atbildības, prasot ANO Drošības padomei nodot jurisdikciju Starptautiskajai Krimināltiesai vai nodrošināt taisnīgumu ar ad hoc tiesas vai universālas jurisdikcijas palīdzību;

37.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai, Romas statūtiem, Prokuratūrai, prokurora proprio motu pilnvarām un panākumiem sakarā ar jaunu izmeklēšanu ierosināšanu, kas ir būtisks līdzeklis, lai apkarotu nesodāmību par īpaši nežēlīgiem noziegumiem; aicina visas dalībvalstis ratificēt Kampalas grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu un to noziegumu sarakstā, par kuru ES ir kompetence, pievienot arī īpaši nežēlīgos noziegumus; nosoda visus mēģinājumus mazināt Starptautiskās Krimināltiesas likumību vai neatkarību un prasa ES un tās dalībvalstīm konsekventi sadarboties, lai atbalstītu tās veiktās izmeklēšanas un lēmumus nolūkā izbeigt nesodāmību par starptautiskiem noziegumiem, tostarp attiecībā uz to personu apcietināšanu, kurus meklē Starptautiskā Krimināltiesa; mudina ES un tās dalībvalstis konsekventi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas pārbaudes, izmeklēšanas un lēmumus, kā arī veikt pasākumus, lai efektīvi novērstu nesadarbošanos ar Starptautisko Krimināltiesu un reaģētu uz to, kā arī nodrošināt tai atbilstīgu finansējumu; atzinīgi vērtē 2016. gada 6. jūlijā Briselē notikušo ES un Starptautiskās Krimināltiesas pārstāvju sanāksmi, gatavojoties otrajai ES un Starptautiskās Krimināltiesas apaļā galda sanāksmei, lai attiecīgie Starptautiskās Krimināltiesas un ES iestāžu darbinieki varētu noteikt kopēju interešu jomas, apmainīties ar informāciju par attiecīgajiem pasākumiem un nodrošināt labāku abu pušu sadarbību; ar dziļu nožēlu norāda uz nesenajiem paziņojumiem par izstāšanos no Romas statūtiem — tā apgrūtina cietušo piekļuvi tiesu iestādēm un ir stingri jānosoda; uzskata, ka Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm būtu jāturpina mudināt trešās valstis ratificēt un piemērot Romas statūtus; atkārto aicinājumu AP/PV iecelt ESĪP starptautisko humanitāro tiesību un starptautiskā taisnīguma jomā ar pilnvarām veicināt, iekļaut un pārstāvēt ES saistības nesodāmības apkarošanā un sadarbībā ar Starptautisko Krimināltiesu visos ES ārpolitikas virzienos; prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt ANO pārskatatbildības mehānismus, kā arī ANO daudzpusējos forumos, tostarp Cilvēktiesību padomē, pieņemtās rezolūcijas;

38.  mudina ES pastiprināt centienus, lai veicinātu tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību daudzpusējā un divpusējā līmenī kā pamatprincipu demokrātijas konsolidācijai; mudina ES atbalstīt taisnīgu tiesvedību visā pasaulē, palīdzot īstenot likumdošanas un institucionālo reformu procesus trešās valstīs; mudina arī ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības sistemātiski veikt tiesas procesu uzraudzību, lai veicinātu tiesu iestāžu neatkarību;

39.  pauž dziļas bažas par lielo skaitu migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju, tostarp par aizvien pieaugošo skaitu sieviešu, kuri ir kļuvuši par konfliktu, vardarbības, vajāšanas, neatbilstīgas pārvaldības, nabadzības, nelikumīgas migrācijas, cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklu upuriem; uzsver, ka steidzami jāveic pilnvērtīgi pasākumi, lai novērstu migrācijas plūsmu galvenos cēloņus, un šo pasākumu pamatā jābūt cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošanai un tādēļ jāpievēršas bēgļu krīzes ārējai dimensijai, tostarp cenšoties rast ilgtspējīgus risinājumus konfliktiem mūsu kaimiņvalstīs, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm, atbilstīgi starptautiskajām tiesībām un nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu šajās valstīs; pauž dziļas bažas par vardarbību pret bērniem migrantiem, tostarp par pazudušiem un bez pavadoņa esošiem bērniem migrantiem, un prasa nodrošināt pārmitināšanas, ģimenes atkalapvienošanās shēmas un humanitāros koridorus; pauž dziļas bažas par to, ka aizvien pieaug iekšzemē pārvietotu personu skaits un par to, kas viņiem jāpārcieš, un prasa nodrošināt viņiem iespēju droši atgriezties, pārmitināšanu vai vietēju integrāciju; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt humanitāro palīdzību izglītības, mājokļu un veselības jomā, kā arī citās humanitārās jomās, tādējādi palīdzot bēgļiem pēc iespējas tuvāk viņu dzimtenei un pienācīgi īstenojot atgriešanas politiku; uzsver, ka nepieciešama visaptveroša cilvēktiesībās balstīta pieeja migrācijai, un aicina ES stiprināt sadarbību ar ANO, reģionālajām organizācijām, valdībām un nevalstiskām organizācijām; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Eiropas kopējās patvēruma sistēmas tiesību aktu kopumu un kopējos tiesību aktus migrācijas jomā, īpaši tādēļ, lai aizsargātu neaizsargātus patvēruma meklētājus, uzsver, ka drošu valstu un drošu izcelsmes valstu jēdzieni nedrīkst traucēt patvēruma pieprasījumu individuālai izskatīšanai; brīdina neizmantot ES ārpolitiku migrācijas pārvaldības nolūkā; aicina ES un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz trešām valstīm sadarbībai migrācijas jomā piešķirto līdzekļu izlietojumu un nodrošināt, ka šāda sadarbība nesniegtu labumu struktūrām, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos, bet gan veicinātu cilvēktiesību situācijas uzlabošanos šajās valstīs;

40.  uzskata, ka sadarbībai attīstības jomā un cilvēktiesību un demokrātijas principu, tostarp tiesiskuma un labas pārvaldības, sekmēšanai ir jāiet roku rokā; šai sakarā atgādina ANO paziņojumu, ka nevar pilnībā sasniegt attīstības mērķus, ja netiek izmantota uz cilvēktiesībām pamatota pieeja; turklāt atgādina arī to, ka ES ir apņēmusies atbalstīt partnervalstis, ņemot vērā to attīstības situāciju un panākumus cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

41.  norāda, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu līmenis sieviešu vidū ir lielāks nekā vīriešu vidū, un aicina Komisiju palielināt centienus īstenot nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas pasākumus, kā daļu no tās attīstības politikas.

42.  atgādina, ka Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 2. kritērijs nosaka dalībvalstīm pienākumu saistībā ar katru ieroču eksporta atļauju pārbaudīt, kā saņēmējvalstī tiek ievērotas cilvēktiesības; šajā sakarā atgādina ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā iekļauto Komisijas apņemšanos saistībā ar drošības spēkiem un ES cilvēktiesību politikas īstenošanu, iekļaut uzticamības pārbaudes politikas izstrādi un īstenošanu šajā jomā;

43.  atkārtoti aicina ES izstrādāt vienotu nostāju attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, šai nostājā uzturot spēkā cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais regulējums, samērīgums, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; uzstāj, lai ES aizliegtu tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka piedalīšanās;

44.  uzskata, ka ES būtu jāturpina īstenot centienus, lai veicinātu LGBTI cilvēktiesību ievērošanu atbilstīgi ES pamatnostādnēm šajā jomā; prasa pilnībā īstenot šīs pamatnostādnes, tostarp nodrošinot apmācību ES personālam trešās valstīs; pauž nožēlu, ka 72 valstīs homoseksualitāte joprojām tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu un 13 no tām tiek piemērots nāvessods, un uzskata, ka jebkāda nežēlīga rīcība un vardarbība pret personām viņu seksuālās orientācijas dēļ, piemēram, piespiedu izraidīšana, naida noziegumi un naida kurināšana gan tiešsaistē, gan bezsaistē un „korektīva” izvarošana nedrīkst palikt nesodīti; ņem vērā dažu valstu tiesību normas attiecībā uz viendzimuma laulībām un reģistrētām partnerattiecībām un mudina tās vēl vairāk atzīt; nosoda tiesību uz ķermeņa neaizskaramību pārkāpumus pret sievietēm, kā arī pret minoritāšu grupām; aicina valstis aizliegt šādas prakses, vērsties pret vainīgajiem un atbalstīt upurus;

45.  uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir apkarot korupciju visās tās izpausmēs, lai varētu nodrošināt tiesiskumu, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu; stingri nosoda jebkādu rīcību, kas pieļauj šādas koruptīvas darbības,

46.  atgādina, ka korupcija apdraud gan cilvēktiesību vienlīdzīgu izmantošanu, gan demokrātiskos procesus, piemēram, tiesiskumu un taisnīgu tiesvedību; pauž viedokli, ka ES visās dialoga platformās ar trešām valstīm būtu jāuzsver integritātes, pārskatatbildības un pareizas sabiedrisko jautājumu, sabiedrības īpašuma un valsts finanšu pārvaldības būtiskā nozīme, kā noteikts ANO Pretkorupcijas konvencijā (UNCAC); iesaka ES izmantot savas īpašās zināšanas, lai konsekventāk un sistemātiskāk atbalstītu trešās valstis korupcijas apkarošanā, tām veidojot un konsolidējot neatkarīgas un efektīvas korupcijas apkarošanas iestādes; aicina, jo īpaši Komisiju, sarunās vienoties par korupcijas apkarošanas noteikumiem visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, par kuriem tā ved sarunas ar trešām valstīm;

47.  uzsver, ka valstu un citu atbildīgo dalībnieku galvenie pienākumi un uzdevumi ir mazināt klimata pārmaiņas, novērst to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un veicināt politikas saskaņotību, lai nodrošinātu, ka centieni mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām ir atbilstīgi, pietiekami vērienīgi, nav diskriminējoši un arī citādi atbilst pienākumiem cilvēktiesību jomā; uzsver — ANO ir aplēsusi, ka līdz 2050. gadam būs ļoti daudz vides pārmaiņu rezultātā pārvietoto personu; uzsver saikni starp tirdzniecības politiku, vides politiku un attīstības politiku, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmi, ko minētās politikas var radīt cilvēktiesību ievērošanas jomā; atzinīgi vērtē starptautisko apņemšanos veicināt integrāciju starp vides, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu jautājumiem un cilvēktiesībām;

48.  uzsver, ka pēdējos gados jaunattīstības valstīs ir būtiski pieaudzis zemes sagrābšanas gadījumu skaits; uzskata, ka cīņa pret ekspluatāciju un resursu sagrābšanu būtu jāizvirza par prioritāti; nosoda tādu praksi kā zemes sagrābšana un neselektīva dabas resursu izmantošana; aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, reaģējot uz Parlamenta daudzajām nesenajām rezolūcijām šajā jomā;

49.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka cilvēktiesības un piekļuve precēm un pakalpojumiem, tādiem kā ūdens resursi un sanitārija, ir iekļauti sociālajā, izglītības, veselības un drošības politikā;

50.  aicina starptautiskās institūcijas, valstu valdības, NVO un iedzīvotājus strādāt sinerģiski, lai noteiktu atbilstīgu tiesisko regulējumu nolūkā ikvienam pasaules iedzīvotājam garantēt piekļuvi ūdens minimumam; uzsver, ka ūdeni nebūtu jāuzskata par pārdošanas preci, bet gan attīstības un ilgtspējības jautājumu, un ka ūdens privatizācija neatceļ valstu pienākumus cilvēktiesību jomā; aicina valstis, kur ūdens ir viens no saspīlējuma vai konfliktu cēloņiem, sadarboties ūdens resursu kopējas izmantošanas jomā, lai panāktu visām pusēm izdevīgu situāciju reģiona ilgtspējības un mierīgas attīstības nolūkā;

Ar demokrātijas atbalstu saistīto problēmu risināšana un darbību īstenošana

51.  uzsver, ka ES jāturpina aktīvi atbalstīt demokrātiskas un efektīvas cilvēktiesību iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību to centienos veicināt demokratizāciju; atzinīgi vērtē nenovērtējamo palīdzību, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniedz Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments, kas joprojām ir galvenais ES instruments ārējās cilvēktiesību politikas īstenošanai; turklāt atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas fonda saskaņotos centienus veicināt demokrātiju un pamattiesību un brīvību ievērošanu ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionos;

52.  atgādina, ka pieredze un atziņas, kas gūtas pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus, varētu palīdzēt apzināt labāko praksi, kas būtu izmantojama, lai atbalstītu un nostiprinātu citus demokratizācijas procesus visā pasaulē;

53.  šajā sakarībā atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt ES pamatnostādnes par atbalstu demokrātijai;

54.  iesaka ES pastiprināt centienus, lai izstrādātu plašāku pieeju demokratizācijas procesiem, no kuriem brīvas un taisnīgas vēlēšanas ir tikai viens aspekts, kā palīdzēt nostiprināt demokrātiskās institūcijas un sabiedrības uzticību vēlēšanu procesiem pasaulē;

55.  atzinīgi vērtē astoņas vēlēšanu novērošanas misijas, kā arī astoņas vēlēšanu ekspertu misijas, ko ES 2016. gadā organizējusi visā pasaulē; uzsver, ka ES kopš 2015. gada ir organizējusi 17 vēlēšanu novērošanas misijas un 23 vēlēšanu ekspertu misijas; atkārtoti izsaka atzinību par ES pastāvīgo atbalstu vēlēšanu procesiem un par palīdzības vēlēšanās sniegšanu un atbalstu vietējiem novērotājiem; atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta darbu, ko šai sakarā veic Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa;

56.  atgādina, ka ir svarīgi veikt atbilstošus turpmākus pasākumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ziņojumiem un ieteikumiem, tādā veidā palielinot to ietekmi un stiprinot ES atbalstu demokrātijas standartiem attiecīgajās valstīs;

57.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko Komisija, EĀDD un dalībvalstis izteikušas aktuālajā rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, proti, ciešāk un konsekventāk sadarboties ar vēlēšanu pārvaldes struktūrām, parlamentārajām institūcijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām trešās valstīs, lai veicinātu to līdzdalību un tādējādi stiprinātu demokrātiskos procesus;

58.  uzsver, ka paplašināšanās politika ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību nostiprināt demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, ņemot vērā pašreizējos politiskos notikumus kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs; aicina Komisiju pielikt vairāk pūļu, lai stiprinātu demokrātiskās politikas kultūru, tiesiskuma ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu neatkarību, kā arī tiesu neatkarību un cīņu pret korupciju attiecīgajās valstīs; pauž pārliecību, ka Eiropas pārskatītās kaimiņattiecību politikas pamatā arī turpmāk vajadzētu būt cilvēktiesību un demokrātijas principu aizsardzībai, aktīvai veicināšanai un izpildes panākšanai; atkārtoti norāda, ka cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība, aktīvs atbalsts tām un izpildes panākšana ir gan partnervalstu, gan ES interesēs; uzsver arī to, ka ES ir jāpilda savas saistības pret partneriem, jo īpaši kaimiņreģionos, atbalstīt ekonomiskās, sociālās un politiskās reformas, aizsargāt cilvēktiesības un palīdzēt iedibināt tiesiskumu, jo tie ir labākie līdzekļi starptautiskās kārtības stiprināšanai un stabilitātes nodrošināšanai savos kaimiņreģionos; atgādina, ka „Savienība Vidusjūrai” var ietekmēt politisko dialogu šajā jomā un tai tas būtu jādara, kā arī var uzstāt uz lielas uzmanības pievēršanu cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem šajā reģionā; atgādina, ka visām valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, ir pilnībā jāgarantē cilvēktiesību ievērošana un stingri jāievēro Kopenhāgenas kritēriji, un to neievērošana var novest pie sarunu iesaldēšanas;

59.  uzsver, ka miera veidošana ietver centienus novērst un mazināt konfliktus un stiprināt politisko, sociālekonomisko un drošības institūciju noturību, tādējādi liekot pamatu ilgtspējīgam mieram un ilgtermiņa attīstībai; uzsver, ka tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību veicināšanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme miera uzturēšanā;

Visaptverošas un saskaņotas pieejas nodrošināšana cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam, īstenojot ES politikas virzienus

60.  ņem vērā to, ka ir pieņemts ES Gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2016. gadā; uzskata, ka gada ziņojums ir neaizstājams līdzeklis, lai novērtētu, sazinātos un apspriestu ES politiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā pasaulē, kā arī vērtīgs instruments, kas sniedz visaptverošu pārskatu par ES prioritātēm, centieniem un arī problēmām šajā jomā un kuru var izmantot, lai konstatētu turpmākus veidus to efektīvai risināšanai;

61.  atkārtoti uzstājīgi aicina AP/PV piedalīties debatēs ar Eiropas Parlamenta deputātiem divās plenārsēdēs gadā — pirmo reizi, kad tiek sniegts gada ziņojums, un otro reizi saistībā ar patstāvīgo ziņojumu; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi uzturēt iestāžu dialogu, īpaši saistībā ar turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Eiropas Parlamenta steidzamajām rezolūcijām par cilvēktiesībām; atgādina, ka arī rakstiskām atbildēm ir liela nozīme iestāžu savstarpējās attiecībās, jo tās ļauj veikt sistemātiskus un padziļinātus turpmākos pasākumus attiecībā uz visiem Parlamenta uzdotajiem jautājumiem un tādējādi veicina efektīvas koordinācijas nostiprināšanu; aicina PV/AP un EĀDD izsmeļoši atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, un ar cilvēktiesībām saistītos jautājumus apspriest visaugstākā līmeņa dialogā ar iesaistītajām valstīm;

62.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas izsmeļošos ziņojumus par darbībām, ko ES 2016. gadā veikusi cilvēktiesību un demokrātijas jomā; tomēr uzskata, ka gada ziņojuma par cilvēktiesībām un demokrātiju pašreizējo formātu varētu uzlabot, piedāvājot labāku pārskatu par ES pasākumu konkrēto ietekmi uz cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli trešās valstīs;

63.  atkārtoti pauž viedokli, ka ES Stratēģiskā satvara un pirmā rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā pieņemšana 2012. gadā bija ievērojams ES sasniegums, tās ārējo attiecību pamatā izvirzot cilvēktiesības un demokrātiju; atzinīgi vērtē to, ka Padome 2015. gada jūlijā pieņēma jaunu rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un 2017. gadā veica tā vidusposma pārskatīšanu; aicina AP/PV, EĀDD, Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt aktuālā rīcības plāna efektīvu un saskaņotu īstenošanu, tostarp patiesi sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāziņo par plāna īstenošanu; vērš īpašu uzmanību uz to, ka ir svarīgi palielināt instrumentu, kurus izmanto cilvēktiesību ievērošanas un demokrātijas veicināšanai pasaulē, efektivitāti un ietekmi vietējā mērogā;

64.  atkārtoti pauž viedokli, ka ir vajadzīga stabila vienprātība un labāka koordinācija starp dalībvalstīm un ES iestādēm, kā arī patiesa sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, lai saskaņoti un konsekventi īstenotu cilvēktiesību un demokrātijas jomā izvirzīto uzdevumu izpildi; stingri uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par rīcības plāna un ES stratēģiskā satvara īstenošanu un tie jāizmanto kā paraugs, lai veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju divpusējās un daudzpusējās attiecībās;

65.  uzsver, ka ESĪP cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis darbībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu ES atpazīstamību un efektivitāti cilvēktiesību un demokrātijas principu aizsardzības jomā visā pasaulē, un uzsver viņa ieguldījumu ES cilvēktiesību politikas saskaņotā un konsekventā īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka ESĪP pilnvaras ir pagarinātas līdz 2019. gada 28. februārim, un atgādina par savu prasību noteikt tās par pastāvīgām pilnvarām; šajā sakarā iesaka, ka ESĪP būtu vajadzīgas pilnvaras pašiniciatīvai, lielāka publiskā atpazīstamība un pienācīgi personāla un finanšu resursi, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu; turklāt iesaka ESĪP palielināt savas darbības, plānu, progresa ziņojumu un novērtējumu pārredzamību;

66.  norāda, ka par ES ĪP Cilvēktiesību jautājumos darbu un ietekmi var uzzināt tikai daļēji, proti, no gada ziņojuma par cilvēktiesībām novērtējuma, viņa sociālo mediju konta un pieejamām runām;

67.  pilnībā atbalsta valstu cilvēktiesību stratēģijas, kas ES mēroga rīcību ļauj pielāgot katras valsts konkrētajai situācijai un vajadzībām; atkārtoti aicina nodrošināt Eiropas Parlamenta deputātu piekļuvi stratēģiju saturam; stingri uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā valstu cilvēktiesību stratēģijas visos politikas veidošanas līmeņos attiecībās ar konkrētām trešām valstīm; atkārtoti norāda, ka valstu cilvēktiesību stratēģijām būtu jāatbilst ES darbībām, kas īstenojamas katrā valstī atkarībā no konkrētas situācijas, un vajadzības gadījumā tajās būtu jāietver izmērāmi sasniegtā progresa rādītāji un to pielāgošanas iespēja;

68.  atzinīgi vērtē to, ka visas ES delegācijas un KDAP misijas ir iecēlušas kontaktpersonas jautājumos par cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību; atgādina par savu ieteikumu AP/PV un EĀDD izstrādāt skaidras darbības pamatnostādnes par delegāciju kontaktpersonu uzdevumiem, lai tās spētu rīkoties kā pilnvērtīgi cilvēktiesību konsultanti un veikt šo darbu efektīvi;

69.  atzīst, ka cilvēktiesību dialogi ar trešām valstīm var būt efektīvs divpusējas iesaistes un sadarbības mehānisms cilvēktiesību veicināšanai un aizstāvībai; atzinīgi vērtē cilvēktiesību dialogu izveidi ar aizvien vairākām valstīm; atzinīgi vērtē un atbalsta pilsoniskās sabiedrības līdzdalību sagatavošanās dialogos; atkārtoti aicina izstrādāt visaptverošu mehānismu cilvēktiesību dialogu darbības uzraudzībai un pārskatīšanai;

70.  atgādina, ka ES ir apņēmusies cilvēktiesību un demokrātijas jautājumam piešķirt būtisku nozīmi attiecībās ar trešām valstīm; tādēļ uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu veicināšana, tostarp cilvēktiesību nosacījumu klauzulu iekļaušana starptautiskos nolīgumos, jāatbalsta visos ES politikas virzienos ar ārējo dimensiju, piemēram, paplašināšanās un kaimiņattiecību politikā, KDAP, kā arī vides, attīstības, drošības, terorisma apkarošanas, tirdzniecības, migrācijas, tieslietu un iekšlietu politikā;

71.  atgādina, ka sankcijas ir būtisks ES KĀDP elements; mudina Padomi pieņemt ES tiesību aktos paredzētās sankcijas, kad tās nepieciešamas KĀDP mērķu sasniegšanai, jo īpaši lai aizsargātu cilvēktiesības, kā arī konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, vienlaikus nodrošinot, ka tās neskar civiliedzīvotājus; aicina šīs sankcijas galvenokārt vērst pret amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai tās sodītu par noziegumiem un ļaunprātīgu praksi;

72.  atzīmē Komisijas centienus ievērot saistības un iekļaut cilvēktiesību jautājumus ietekmes novērtējumos attiecībā uz leģislatīviem un neleģislatīviem priekšlikumiem, īstenošanas pasākumiem un tirdzniecības un investīciju nolīgumiem; mudina Komisiju uzlabot ietekmes novērtējumu kvalitāti un vispusību un nodrošināt cilvēktiesību jautājumu sistemātisku iekļaušanu leģislatīvajos un neleģislatīvajos priekšlikumos;

73.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES stingrajai apņēmībai veicināt cilvēktiesību un demokrātijas principus, saskaņā ar LES 21. un 22. pantu sadarbojoties ar ANO struktūrām un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), reģionālām organizācijām, tādām kā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācija (SAARC), Āfrikas Savienība, Arābu līga un citām organizācijām;

74.  uzsver, ka jaunajā rīcības plānā noteikto vērienīgo mērķu sasniegšanai ES ir jāatvēl pietiekami daudz resursu un zinātības, gan nodrošinot tam atbilstīgus cilvēkresursus delegācijās un galvenajā mītnē, gan nodrošinot pieejamu finansējumu;

75.  turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ir ļoti svarīgi, lai ES aktīvi un saskaņoti iesaistītos visos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā un ANO Cilvēktiesību padomē; atzinīgi vērtē EĀDD, ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus palielināt ES saskaņotību cilvēktiesību jautājumos ANO līmenī; mudina ES rīkoties aktīvāk, lai tiktu sadzirdēts tās viedoklis, tostarp pastiprinot arvien pieaugošo pārrobežu reģionālo iniciatīvu praksi, kā arī veicot līdzsponsorēšanu un uzņemoties vadošo lomu rezolūciju izstrādē; uzsver, ka ES vadībai ir jāvirza reformas ANO, kuru mērķis ir panākt ietekmīgāku un spēcīgāku uz noteikumiem balstītu daudzpusējo sistēmu, kā arī nodrošināt efektīvāku cilvēktiesību aizsardzību un starptautisko tiesību veicināšanu,

o
o   o

76.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO Augstajam cilvēktiesību komisāram un ES delegāciju vadītājiem.

(1) http://www.ohchr.org/Documents/ProfessionalInterest/cedaw.pdf
(2) http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/69/167
(3) https://treaties.un.org/doc/source/docs/A_RES_45_158-E.pdf
(4) http://www.unhcr.org/3b66c2aa10
(5) http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf
(6) http://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/globalcompact/A_RES_71_1.pdf
(7) https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld
(8) https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/rms/090000168008482e
(9) http://www.oecd.org/corporate/mne/oecdguidelinesformultinationalenterprises.htm
(10) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf
(11) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf
(12) http://europa.eu/globalstrategy/sites/globalstrategy/files/regions/files/eugs_review_web_0.pdf
(13) http://europa.eu/globalstrategy/sites/globalstrategy/files/full_brochure_year_1.pdf
(14) OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.
(15) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_guidelines_rights_of_child_0.pdf
(16) https://ec.europa.eu/europeaid/sites/devco/files/european-consensus-on-development-final-20170626_en.pdf
(17) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_human_rights_guidelines_on_freedom_of_expression_online_and_offline_en.pdf
(18) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/137585.pdf
(19) http://www.ceceurope.org/wp-content/uploads/2015/08/CofEU_119404.pdf
(20) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/guidelines_death_penalty_st08416_en.pdf
(21) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/20120626_guidelines_en.pdf
(22) https://www.osce.org/odihr/19223?download=true
(23) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/137584.pdf
(24) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_guidelines_on_human_rights_dialogues_with_third_countries.pdf
(25) OV C 303, 15.12.2009., 12. lpp.
(26) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/16173_08_en.pdf
(27) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/10019_08_en.pdf
(28) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.
(29) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_guidelines_hrd_en.pdf
(30) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10255-2016-INIT/en/pdf
(31) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0344.
(32) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0502.
(33) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0404.
(34) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.
(35) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0300.
(36) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0020.
(37) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066.
(38) OV C 181, 19.5.2016., 69. lpp.
(39) http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/RegularSessions/Session31/Documents/A_HRC_31_56_en.doc
(40) OV C 153 E, 31.5.2013., 115. lpp.
(41) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.
(42) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
(43) OV C 310, 25.8.2016., 35. lpp.


Honkonga 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai
PDF 354kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai (2017/2204(INI))
P8_TA(2017)0495A8-0382/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala Pamatlikumu, kas tika pieņemts 1990. gada 4. aprīlī un stājās spēkā 1997. gada 1. jūlijā,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības 1984. gada 19. decembra kopīgo deklarāciju par Honkongas jautājumu, kas pazīstama arī kā Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 26. aprīļa kopīgos ziņojumus “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2016. gada ziņojums” (JOIN(2017)0016), Komisijas 2016. gada 25. aprīļa ziņojumu “Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals: 2015. gada ziņojums” (JOIN(2016)0010) un Komisijas 2015. gada 24. aprīļa ziņojumu “Honkongas īpašās pārvaldes apgabals — 2014. gada ziņojums” (JOIN(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu par ES jaunās stratēģijas par attiecībām ar Ķīnu elementiem (JOIN(2016)0030), Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497) un Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par ES stratēģiju attiecībām ar Ķīnu,

–  ņemot vērā ES “vienas Ķīnas” politiku,

–  ņemot vērā ES un Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala 1999. gada sadarbības nolīgumu muitas jomā(1),

–  ņemot vērā Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala pases turētājiem piešķirtās tiesības bez vīzas ieceļot Šengenas zonā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā(2) un ES pilsoņu pases turētājiem piešķirtās tiesības bez vīzas ieceļot Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalā,

–  ņemot vērā 1995. gadā sākto ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Honkongu, jo īpaši 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Ķīnā ieslodzītā izdevēja Gui Minhai lietu(3), 2016. gada 4. februāra rezolūciju par Honkongā bezvēsts pazudušo grāmatu izdevēju lietu(4), 2005. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetu un Honkongu(5), 2003. gada 8. aprīļa rezolūciju par Komisijas Trešo un Ceturto gada ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu(6), 2002. gada 19. decembra rezolūciju par Honkongu(7), 2000. gada 26. oktobra rezolūciju par Komisijas un Padomes Pirmo un Otro gada ziņojumu Eiropas Parlamentam attiecībā uz Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabalu(8), 1998. gada 8. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei par Eiropas Savienību un Honkongu — stāvoklis pēc 1997. gada(9) un 1997. gada 10. aprīļa rezolūciju par stāvokli Honkongā(10),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(11) un 2013. gada 14. marta rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0382/2017),

A.  tā kā 1997. gada 1. jūlijā Apvienotā Karaliste nodeva Honkongas suverenitāti Ķīnas Tautas Republikai (ĶTR);

B.  tā kā Ķīnas un Lielbritānijas 1984. gada kopīgajā deklarācijā ir garantēts un Honkongas Īpašā Pārvaldes Apgabala (ĪPA) 1990. gada Pamatlikumā ir paredzēts, ka Honkonga saglabās izpildvaras, likumdošanas un tiesu varas autonomiju un neatkarību 50 gadus pēc suverenitātes nodošanas Ķīnai;

C.  tā kā ES un Eiropas Parlaments joprojām stingri atbalsta principu “viena valsts, divas sistēmas” un augstu Honkongas autonomijas pakāpi Ķīnas satvarā;

D.  tā kā ES un Honkonga katru gadu organizē augsta līmeņa sanāksmi, ko sauc par strukturēto dialogu un kas tika sākts 2005. gadā; tā kā 2016. gada 17. novembrī Briselē notika 10. ikgadējais strukturētais dialogs;

E.  tā kā ES un Honkongas divpusējās attiecības kļūst aizvien ciešākas; tā kā ES ir Honkongas otrā lielākā tirdzniecības partnere pēc Ķīnas kontinentālās daļas un Honkonga ir ES 14. lielākā preču tirdzniecības partnere un svarīga pakalpojumu tirdzniecības partnere; tā kā turpmākās divpusējās attiecības varētu labvēlīgi ietekmēt Honkongai joprojām nepieciešamā ekonomikas dažādošana, cieša saikne ar jauno Zīda ceļu un lielāka integrācija ar Pērļu upes deltas reģionu; tā kā saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) sniegto informāciju Honkonga bija pasaulē otrais lielākais mērķtirgus ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

F.  tā kā Honkongas aizsardzības politika un ārpolitika ir ĶTR valdības kompetencē;

G.  tā kā Pamatlikumā Honkongas ĪPA ir paredzētas tiesības organizēt pašai savas ārējās ekonomiskās attiecības un kļūt par starptautisku organizāciju dalībnieci;

H.  tā kā pat pēc 1997. gada 1. jūlija joprojām bija spēkā noslēgtie nolīgumi par pilsoniskajām, politiskajām, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un starptautiskie cilvēktiesību nolīgumi; tā kā ĶTR arī ir parakstījusi un ratificējusi starptautiskus nolīgumus, ar kuriem tiek garantētas šīs tiesības, un tādējādi ir atzinusi cilvēktiesību nozīmi un universālumu; tā kā Ķīna ir izveidojusi forumus dialogam ar ES un citiem starptautiskajiem partneriem par jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskumu;

I.  tā kā Honkonga ir locekle vai asociētā locekle vairāk nekā 20 starptautiskajās organizācijās, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) forumā, Interpolā, Starptautisko norēķinu bankā (BIS), Āzijas Attīstības bankā (ADB), Āzijas Infrastruktūras investīciju bankā (AIIB), Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā, Starptautiskajā Tirdzniecības palātā un Starptautiskajā Brīvo arodbiedrību konfederācijā;

J.  tā kā Honkonga ir pievienojusies Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

K.  tā kā Pamatlikumā ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina cilvēktiesību un individuālo brīvību aizsardzību;

L.  tā kā Pamatlikuma 27. pantā ir garantēta vārda, preses un publicēšanās brīvība, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvība un brīvība piedalīties gājienos un demonstrācijās;

M.  tā kā Pamatlikuma 45. un 68. pantā ir paredzēts, ka Likumdošanas padomes vadītājs un visi locekļi būtu jāievēlē vispārējās vēlēšanās;

N.  tā kā ĶTR Valsts padome 2014. gada 10. jūnijā izdeva balto grāmatu par politikas “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu Honkongā, uzsverot, ka Honkongas ĪPA autonomija ir pilnībā atkarīga no ĶTR centrālās valdības sniegtas atļaujas;

O.  tā kā Honkongas tradicionāli atvērtā sabiedrība ir ļāvusi attīstīties patiesai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi un konstruktīvi piedalās ĪPA sabiedriskajā dzīvē;

P.  tā kā Honkongas pilsoniskā sabiedrība ir padziļinājusi sabiedrības izpratni par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, reliģiju, veselības aprūpi, vidi, klimata pārmaiņām, sieviešu līdzdalību politikā, vietējo darba ņēmēju tiesībām, LGBTI tiesībām un akadēmisko un kultūras brīvību;

Q.  tā kā Honkongā darbojas aktīva daudzpartiju sistēma; tā kā gadu gaitā Honkongas iedzīvotāji ir pieredzējuši masveida demonstrācijas, kurās tikusi prasīta demokrātija un Pamatlikuma pilnīga īstenošana, tostarp tā dēvētās “Lietussargu kustības” 2014. gadā organizētie protesti, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvība un cita starpā demonstrācijas pret Honkongas grāmatizdevēju pazušanu;

R.  tā kā pēdējo 20 gadu laikā daži žurnālisti un citi plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kas bieži vien ir atbalstījuši demokrātiju un pauduši kritiku, ir bijuši spiesti atkāpties no amata, pārcelti amatos, kuros viņiem ir jāizskata mazāk sensitīvi jautājumi, un dažos gadījumos viņiem pat ticis draudēts ar vardarbību;

S.  tā kā 2015. gada beigās pazuda četri Honkongas rezidenti un viens nerezidents, kas bija saistīti ar izdevniecību “Mighty Current” un tās grāmatnīcu, tā kā vairākus mēnešus vēlāk tika saņemta informācija par to, ka šīs personas ir aizturētas Ķīnas kontinentālajā daļā un viņu atrašanās vieta netika izpausta, un tā kā viens no atbrīvotajiem izdevējiem ziņoja, ka viņa atzīšanās pārkāpumu izdarīšanā tika panākta piespiedu kārtā;

T.  tā kā pēdējo dažu gadu laikā Honkongas plašsaziņas līdzekļos ir vērojama aizvien lielāka pašcenzūra attiecībā uz jautājumiem, kas skar Ķīnas kontinentālo daļu, un to apstiprina arī Honkongas Žurnālistu asociācijas veiktie apsekojumi un ziņojumi,

U.  tā kā Honkongā tiek piedāvātas plašas iespējas iegūt augsta līmeņa apmācību un sasniegt augstu akadēmiskās izglītības līmeni, bet akadēmiskai brīvībai draud briesmas Ķīnas centrālās valdības atkārtotas iejaukšanās dēļ, jo īpaši universitāšu padomju locekļu amatu aizpildīšanā;

V.  tā kā aptaujā, ko regulāri veic Honkongas Universitātes sabiedriskās domas programma, jau ilgstoši ir vērojama aizvien mazāka identificēšanās ar Ķīnu;

W.  tā kā 2017. gada janvārī Honkongas Vides birojs publicēja pārnozaru dokumentu “Honkongas rīcības plāns klimata jomā pēc 2030. gada”, kurā, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ir noteikti jauni mērķi attiecībā uz oglekļa emisijām, proti līdz 2030. gadam samazināt šo emisiju intensitāti par divām trešdaļām un absolūto oglekļa emisiju apmēru par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar 2005. gada bāzes datiem;

X.  tā kā ĶTR un starptautiskajai tirdzniecībai ir svarīga Honkongas osta,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

   a) saziņā ar Honkongas ĪPA un ĶTR varas iestādēm uzsvērt, ka tāpat kā ES “vienas Ķīnas” politika” ir pamats ES iesaistei, Honkongas ĪPA Pamatlikuma un principa “viena valsts, divas sistēmas” pilnīga ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, šobrīd un turpmāk attīstot, stiprinot un paplašinot attiecības ar ES, un ka jaukšanās Honkongas iekšlietās var kavēt šī principa ievērošanu un tādēļ būtu jāizvairās to darīt;
   b) paust nosodījumu par ĶTR nemitīgo jaukšanos Honkongas iekšlietās, kas var apdraudēt modeļa “viena valsts, divas sistēmas” ilgtermiņa dzīvotspēju;
   c) nostiprināt divpusējo dialogu ar Honkongas ĪPA valdību, šajā nolūkā izmantojot arī ES un Honkongas ikgadējo strukturēto dialogu, par plašu tematu un politikas jomu klāstu, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesībām, tiesiskumu, tirdzniecību, investīcijām, finanšu pakalpojumiem, muitu, vidi, klimata pārmaiņām, pētniecību un izglītību, atbalstīt principa “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu un turpināt to, ka PV/AP un Komisija katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par notikumu attīstību Honkongā;
   d) atzīt, ka laika gaitā Honkonga ir kļuvusi par atvērtu sabiedrību, kuras pilsoņiem ir nodrošinātas cilvēktiesības, brīvības, augsti sabiedrības veselības un drošības standarti, pārredzamība, uzticama tiesu sistēma, kurā valda tiesiskums un ir vērojams zems korupcijas līmenis, un ka Honkongas iedzīvotājiem ir leģitīmas tiesības sagaidīt, ka viņi varēs turpināt šādi dzīvot un baudīt minētās tiesības un vērtības augstā autonomijas pakāpē;
   e) uzsvērt, ka Honkongas autonomijas ievērošana ir būtiska tās turpmākajai pozitīvajai attīstībai un labvēlīgām attiecībām ar Ķīnas kontinentālo daļu, kā arī dialoga atsākšanai ar Ķīnas kontinentālo daļu un Taivānu;
   f) pilnībā apņemties atbalstīt Honkongas autonomiju, labklājību un tās pilsoņu tiesības un brīvības un paust stingru atbalstu tāda politiskā reformu procesa sākšanai, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem un Pamatlikumam, ar kuru ĪPA iedzīvotājiem tiek piešķirtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem augstāko amatpersonu atlases procesā un kurš atspoguļo Honkongas sabiedrības lielākā vairākuma viedokli;
   g) šajā sakarībā aicināt Honkongas un ĶTR valdības saglabāt apņemšanos un no jauna veidot impulsu vispārējo vēlēšanu reformai, kas attiektos uz turpmākajām Honkongas Likumdošanas padomes vadītāja un locekļu vēlēšanām, lai izveidotu demokrātisku, taisnīgu, atklātu un pārredzamu vēlēšanu sistēmu;
   h) rast veidus, kā atbalstīt Honkongas demokrātijas un daudzpartiju sistēmas konsolidāciju, un paust bažas par opozīcijā esošo politisko partiju aizvien lielāku aizskaršanu un Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt vairākas demokrātijas atbalsta grupas;
   i) atzinīgi vērtēt rekordlielo vēlētāju aktivitāti pēdējās Likumdošanas padomes vēlēšanās 2016. gadā, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka 2016. gadā Honkongas iestādes atteicās reģistrēt Likumdošanas padomes vēlēšanām jaunu neatkarību atbalstošu politisko partiju un diskvalificēja sešus kandidātus, kas uzskatīja, ka ir jāveicina lielāka Honkongas autonomija;
   j) paust nosodījumu par demokrātiju atbalstošo politiķu personiskās drošības apdraudējumu, tostarp nolaupīšanu un fizisku vardarbību, par ko ziņojuši daži likumdevēji;
   k) atzinīgi vērtēt to, ka pret galvojumu ir atbrīvoti trīs demokrātijas atbalsta kustības līderi Joshua Wong, Nathan Law un Alex Chow, kuriem nesen piesprieda cietumsodu uz laiku no sešiem līdz astoņiem mēnešiem par nelikumīgu pulcēšanos pēc tam, kad pagājušajā gadā viņiem piesprieda sodu bez brīvības atņemšanas, tostarp sabiedrisko darbu, par līdzdalību miermīlīgos protestos; mudināt Honkongas pēdējās instances tiesu izskatīt Joshua Wong, Nathan Law un Alex Chow lietas, ņemot vērā Honkongas pienākumu ievērot starptautiskās cilvēktiesības, un mudina Honkongas valdību pārskatīt sabiedriskās kārtības noteikumus, lai panāktu to atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem;
   l) norādīt Ķīnai, ka, kaut arī Pamatlikums, Ķīnas un Lielbritānijas kopīgā deklarācija un princips “viena valsts, divas sistēmas” lielākoties tiek ievēroti, aizvien vairāk palielinās un izplatās bažas par to, ka tiek apšaubīta pieņemtā Honkongas augstas pakāpes autonomija, juridiskais spēks un Ķīnas un Lielbritānijas kopīgās deklarācijas gars;
   m) paust nopietnas bažas par to, ka Nacionālā Tautas kongresa Pastāvīgā komiteja bez pieprasījuma vai kā citādi pirms tiesas spriedumu pieņemšanas sniedz Pamatlikuma interpretācijas, liekot domāt, ka demokrātiski ievēlēti likumdevēji būtu jādiskvalificē, un tādējādi atsevišķos gadījumos apgrūtina uzticēšanos tiesu iestāžu pilnīgai neatkarībai; atgādināt, ka strīdu izšķiršanā kā galvenie instrumenti būtu jāizmanto Honkongas tiesu sistēma un parastais tiesvedības process;
   n) uzsvērt, ka tas, kā tika izskatīta piecu bezvēsts pazudušo grāmatizdevēju lieta, diemžēl liek apšaubīt Pamatlikumā norādīto ĪPA autonomiju un uzdot jautājumus par skaidrības trūkumu attiecībā uz Ķīnas kontinentālās daļas tiesībaizsardzības iestāžu lomu Honkongā;
   o) paust bažas saistībā ar apgalvojumiem par to, ka Honkongā darbojas Ķīnas tiesībaizsardzības aģentūras, jo tas būtu Pamatlikuma pārkāpums un būtu pretrunā principam “viena valsts, divas sistēmas;
   p) uzsvērt, ka informācijas brīvība un vārda brīvība kopumā tiek ievērota, vienlaikus paužot bažas par preses brīvības pastāvīgo pasliktināšanos Honkongā, augošo spiedienu gan uz drukātajiem, gan elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un šajā sakarībā aizvien lielāku pašcenzūru, jo īpaši ziņojot par sensitīviem jautājumiem attiecībā uz Ķīnas kontinentālo daļu vai Honkongas valdību, un kontroles pastiprināšanu attiecībā uz politiski sensitīvām grāmatām, monopolizējot gandrīz visu lielāko grāmatnīcu īpašumtiesības;
   q) turpināt divpusējo dialogu ar Honkongas ĪPA valdību dažādās politikas jomās, kā arī par principa “viena valsts, divas sistēmas” īstenošanu;
   r) atkārtoti norādīt, ka neviens tiesību akts, kas ieviests saskaņā ar Pamatlikumu, tostarp tiesību akts, kas ierosināts saskaņā ar Pamatlikuma 23. pantu, piemēram, iespējamais tiesību akts par nacionālo drošību, nedrīkst traucēt Honkongas tiesu sistēmas neatkarībai un ekskluzīvajai jurisdikcijai un tam nebūtu jāapgrūtina Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām paredzēto pienākumu pildīšana, kā arī tam nebūtu jārada šķēršļi tādām brīvībām kā vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, brīvība piedalīties demonstrācijās, veidot arodbiedrības un streikot, akadēmiskās pētniecības brīvība un kultūras un mākslas izpausmes brīvība un tas nebūtu jāizmanto, lai vērstos pret cilvēktiesību aizstāvjiem un valdības kritizētājiem;
   s) tuvākajā nākotnē iesniegt Parlamentam priekšlikumus par sadarbības attīstību ar Honkongas iestādēm nodokļu pārredzamības, tostarp automātiskas informācijas apmaiņas, jomā un cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, un to pasākumu īstenošanā, ko savā nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) darbību kopumā pieprasījusi ESAO;
   t) veicināt un atbalstīt reģionāli koordinētās demokrātiju atbalstošās kustības kā vienu no galvenajiem instrumentiem, ar kuru tiktu veicināta Āzijas valstu sadarbība demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos;
   u) mudināt Honkongas valdību veikt efektīvākus pasākumus cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā un veikt pasākumus, lai uzraudzītu un sodītu uzņēmumus, kas palīdz izvairīties no nodokļu maksāšanas un īstenot krāpšanu nodokļu jomā, izmantojot savus meitasuzņēmumus Honkongā;
   v) rast veidus, kā atbalstīt Honkongas pilsonisko sabiedrību, jo īpaši organizācijas, kas ievēro universālas vērtības, veicina cilvēktiesības un sniedz atbalstu tiesu neatkarībai un preses brīvībai; uzsvērt, ka strīdus var risināt, tikai izmantojot nevardarbīga protesta izpausmes un dialogu;
   w) ieteikt Honkongas Likumdošanas padomei rūpīgi izvērtēt turpmākos tiesību aktus par ātrvilcienu satiksmi, apspriežoties par šo jautājumu ar Honkongas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iedzīvotājiem;
   x) mudināt Honkongas akadēmiskās iestādes saglabāt augstus mācību programmu un pētniecības standartus un akadēmisko brīvību, bet šajā sakarībā paust bažas par universitāšu padomes locekļu amatā iecelšanas procedūru un ārēju iejaukšanos, lai mainītu skolu mācību programmas, kas varētu apdraudēt augstākās izglītības iestāžu neatkarību; veicināt Eiropas un Honkongas akadēmisko iestāžu saikņu stiprināšanu;
   y) prasīt savlaicīgi pieņemt tiesību aktu par diskriminācijas nepieļaušanu;
   z) atgādināt, ka Honkongas sabiedrību un tās iedzīvotājus ir nopietni ietekmējusi imigrācija, tostarp bēgļi, un aicināt Honkongas valdību saskaņot savu bēgļu politiku ar starptautiskajiem standartiem, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem bēgļiem, kas ceļo bez pavadības;
   aa) norādīt, ka nesen veiktu aptauju rezultāti liecina par daudzu Honkongas iedzīvotāju vēlmi emigrēt un ka būtu žēl, ja Honkonga nevarētu piesaistīt gudrākos un labākos iedzīvotājus, un satraucoši, ja tik daudz cilvēku, jo īpaši jauniešu, zaudētu ticību nākotnei;
   ab) pauž bažas par to, ka ANO speciālistu grupa Ziemeļkorejas jautājumos savos ziņojumos ir norādījusi, ka Honkonga ir viena no divām uzņēmējdarbības jurisdikcijām, kurās ir darbojusies lielākā daļa Ziemeļkorejas kontrolētu aizsegsabiedrību; atgādina, ka starptautisku kopuzņēmumu veidošana ar Ziemeļkoreju ir nesenākās ANO Drošības rezolūcijas Nr. 2388 (2017) pārkāpums, un mudina Honkongas iestādes risināt jautājumus, kas izraisījuši bažas ANO speciālistu grupai Ziemeļkorejas jautājumos;
   ac) vērst Honkongas iestāžu uzmanību uz to, ka saskaņā ar kādu pētījumu pašvaldības atkritumu apmērs Honkongā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaudzis par 80 % un tas gandrīz divkārt pārsniedz iedzīvotāju skaita pieaugumu, un palīdzēt Honkongas iestādēm izstrādāt efektīvu atkritumu apmēra samazināšanas politiku, veicinot atkritumu pārstrādi un citus aprites ekonomikas veidus un palielinot informētību par atbildīgu patēriņu;
   ad) saziņā ar Ķīnas iestādēm uzsvērt, ka Honkongas autonomijas ievērošana varētu nodrošināt modeli padziļinātu demokrātisku politisko reformu procesam Ķīnā un Ķīnas sabiedrības pakāpeniskai liberalizācijai un atvēršanai;
   ae) atbalstīt ES apņemšanos stiprināt demokrātiju, tostarp tiesiskumu, tiesu varas neatkarību, pamattiesības un pamatbrīvības, pārredzamību un informācijas un vārda brīvību Honkongā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ ES augstajai pārstāvei ārlietās drošības politikas jautājumos un informēšanas nolūkos Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valdībai un Ķīnas Tautas Republikas valdībai.

(1) OV L 151, 18.6.1999., 20. lpp.
(2) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0444.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0045.
(5) OV C 286 E, 23.11.2006., 523. lpp.
(6) OV C 064 E, 12.3.2004., 130. lpp.
(7) OV C 031 E, 5.2.2004., 261. lpp.
(8) OV C 197, 12.7.2001., 387. lpp.
(9) OV C 328, 26.10.1998., 186. lpp.
(10) OV C 132, 28.4.1997., 222. lpp.
(11) OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp.
(12) OV C 36, 29.1.2016., 126. lpp.

Juridisks paziņojums