Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2040(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0389/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0389/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 15
CRE 15/01/2018 - 15

Balsojumi :

PV 16/01/2018 - 5.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0002

Pieņemtie teksti
PDF 516kWORD 60k
Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES makroreģionālo stratēģiju īstenošana
P8_TA(2018)0002A8-0389/2017

Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu (2017/2040(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) („KNR”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 25. aprīļa secinājumus par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. decembra ziņojumu par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu (COM(2016)0805) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0443),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (COM(2009)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu „Eiropas stratēģija Donavas reģionam” (COM(2010)0715),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada 28. jūlija paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. maija ziņojumu par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. septembra rezolūciju par ES kohēzijas politikas stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES stratēģiju Alpu reģionam(8),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departamenta B (Struktūrpolitika un kohēzijas politika) izstrādāto 2015. gada janvāra pētījumu „Makroreģionu jaunā loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”,

–  ņemot vērā INTERACT 2017. gada februāra ziņojumu „Added value of macro-regional strategies – programme and project perspective” („Makroreģionālo stratēģiju pievienotā vērtība no programmu un projektu perspektīvas”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma „Procedūra patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai” 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0389/2017),

A.  tā kā makroreģionu var definēt kā ģeogrāfisku apgabalu, kas aptver vairāku dažādu valstu reģionus, kurus saista viena vai vairākas kopīgas iezīmes vai problēmjautājumi(9);

B.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir izveidotas apgabalos, kuri liecina par ES darba dabisku attīstību pārrobežu sadarbības jomā; tā kā šīs stratēģijas ir nozīmīgas, jo spēj mobilizēt publiskā un privātā sektora dalībniekus, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas, kā arī mobilizēt resursus, lai sasniegtu kopīgus ES politiskos mērķus;

C.  tā kā makroreģionālās stratēģijas nodrošina platformu dziļākai un plašākai starpnozaru, reģionālai un pārrobežu sadarbībai starp ES dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, tiecoties risināt kopīgus problēmjautājumus, īstenot kopīgu plānošanu un veicināt sadarbību starp dažādiem partneriem un dažādās politikas jomās un uzlabotu to integrāciju, tostarp tādās jomās kā vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijas, atkritumu apstrāde un ūdensapgāde, jūras telpiskā plānošana un kompleksas piekrastes teritorijas pārvaldības sistēmas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē centienus veicināt sadarbību starp ESI fondiem un IPA;

D.  tā kā makroreģioni, kurus ar kohēzijas politiku saista to darbības programmās integrētie makroreģionālo stratēģiju mērķi, piedalās visaptverošu, noderīgu un savstarpēji saistītu ilgtermiņa politisko jautājumu īstenošanā un veido projektus, īstenojot viedu sinerģiju; tā kā makroreģioni tādējādi efektīvāk veicina makroreģionālo stratēģiju mērķu sasniegšanu, privāto investīciju piesaistīšanu, uzticēšanos, iesaistīšanos dialogā, pārrobežu sadarbību un solidaritāti;

E.  tā kā makroreģionālo stratēģiju pamatā ir „trīs nē” princips, proti, nekāda jauna finansējuma, nekādu jaunu struktūru un nekādu jaunu tiesību aktu pastāvošajā ES politiskajā sistēmā;

F.  tā kā līdzšinējie ES līmeņa, kā arī dalībvalstu un reģionu savstarpējās sadarbības mehānismi sekmē makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, it īpaši sākumposmā;

G.  tā kā Komisija reizi divos gados pieņem vienotu ziņojumu par visu četru pašreizējo ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, šajā ziņojumā aplūkojot stratēģiju panākumus, kā arī pievēršoties aspektiem, kuros nepieciešami turpmāki uzlabojumi, un nākamais ziņojums ir jāiesniedz līdz 2018. gada beigām; tā kā Parlaments uzskata, ka ir nepieciešams novērtēt ar vidi saistītos aspektus kā vienu no ilgtspējīgas attīstības pīlāriem,

Makroreģionālās stratēģijas kā sadarbības un koordinācijas platformas

1.  norāda, ka MRS būtisko nozīmi akcentē globalizācijas process, kura ietekmē atsevišķās valstis ir kļuvušas savstarpēji atkarīgas un kurā jārod risinājumi attiecīgajām pārrobežu problēmām;

2.  atzīst, ka virzībā uz iepriekš noteikto mērķu sasniegšanu joprojām, lai gan atšķirīgā mērā, grūtības rada tādi elementi kā saistību uzņemšanās, līdzdalība, resursi un pārvaldība, no kuriem ir atkarīga īstenošanas kvalitāte;

3.  uzsver, ka makroreģionālās stratēģijas joprojām nodrošina nenovērtējamu un inovatīvu ieguldījumu Eiropas pārrobežu, starpnozaru un daudzlīmeņu sadarbībā, kuras potenciāls vēl nav pietiekamā mērā izmantots, tiecoties uzlabot savienojamību un nostiprināt ekonomiskās saiknes un zināšanu pārnesi starp reģioniem un valstīm; tomēr norāda, ka piekļuve ES līdzekļiem makroreģionālo stratēģiju projektu vajadzībām joprojām ir sarežģīta, jo ir nepieciešams panākt vienošanās par kopīgām darbībām vairākos līmeņos un starp vairākām valstīm/reģioniem;

4.  uzskata, ka makroreģionālās stratēģijas un ar tām saistītās vides programmas ir noderīgi instrumenti, lai padarītu Eiropas sadarbības nodrošinātos ieguvumus uzskatāmus iedzīvotājiem, un tādēļ mudina visas puses pilnībā iesaistīties šajās stratēģijās un dot ieguldījumu to īstenošanā;

5.  uzskata, ka ikvienā makroreģionālajā stratēģijā jau pašā sākumā kā pamatprincips būtu jāparedz daudzlīmeņu pārvaldība, kuras satvarā atvēlēta pienācīga loma reģioniem, iesaistot šajā procesā reģionālās un vietējās kopienas un ieinteresētās personas no publiskā, privātā un nevalstiskā sektora; tādēļ mudina iesaistītās dalībvalstis un reģionus izveidot piemērotas pārvaldības struktūras un darbības nosacījumus, lai veicinātu sadarbību, tostarp kopīgu plānošanu, finansēšanas iespēju uzlabošanu un augšupēju pieeju;

6.  mudina uzlabot koordināciju un veidot labākas partnerības gan vertikālā, gan horizontālā līmenī starp dažādiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, akadēmiskajām aprindām un NVO, kā arī starptautiskajām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, un dažādajām politikas jomām ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī nolūkā sekmēt un uzlabot makroreģionālo stratēģiju īstenošanu un pārrobežu sadarbību; aicina Komisiju rosināt minēto ieinteresēto personu piedalīšanos, tostarp makroreģionālo stratēģiju valdēs, vienlaikus nodrošinot vispārējo ES principu piemērošanu;

7.  uzsver pietiekama cilvēkresursu un administratīvo spēju nodrošinājuma svarīgo nozīmi valstu un reģionālajās kompetentajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka politiskās apņemšanās pārtop šo stratēģiju efektīvā īstenošanā; šajā sakarībā uzsver strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) vērtīgo nozīmi, jo tā pēc dalībvalsts lūguma var palīdzēt veidot spējas un efektīvi atbalstīt makroreģionālo stratēģiju projektu izstrādi un finansēšanu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt labas administratīvās prakses un sekmīgā makroreģionālo stratēģiju īstenošanā gūtās pieredzes izplatīšanu un piemērošanu;

8.  uzsver, ka makroreģionālajām stratēģijām ir jābūt pietiekami elastīgām, lai tās varētu pielāgot, efektīvi reaģējot uz neparedzētiem gadījumiem un vajadzībām, kas var attiekties uz iesaistītajiem reģioniem, dalībvalstīm un ES kopumā; uzskata, ka, īstenojot makroreģionālās stratēģijas, ir jāņem vērā konkrēti reģionālie un vietējie apstākļi; uzsver, ka ir nepieciešams, lai Komisija šajā sakarībā īstenotu savu koordinējošo lomu — arī nolūkā sīkāk precizēt katras stratēģijas konkrētos mērķus;

ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR)

9.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas sasniegti kopš stratēģijas uzsākšanas 2009. gadā, it īpaši raugoties uz sadarbības mehānismiem ne tikai starp iesaistītajām valstīm un reģioniem (t. i., Padomē tiekoties attiecīgajiem ministriem), bet arī pašās iesaistītajās valstīs un reģionos, piemēram, parlamentos vai valdībās; norāda, ka EUSBSR ir stabila sadarbības sistēma ar vairāk nekā 100 pamatiniciatīvām un jauniem tīkliem;

10.  uzsver vēl risināmos problēmjautājumus, īpaši saistībā ar vidi un savienojumiem; mudina iesaistītās valstis pastiprināti pievērsties Baltijas jūras piesārņojuma jautājumam (t. i., ūdens un gaisa kvalitāte, eitrofikācija), ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir viena no pasaules piesārņotākajām jūrām; norāda, ka laba vides stāvokļa panākšana līdz 2020. gadam ir viens no galvenajiem politikas pasākumu mērķiem šajā reģionā;

11.  vērš uzmanību uz iespēju pievienot Baltijas jūras reģionu enerģētikas tīkliem, lai samazinātu un likvidētu enerģētisko nabadzību un palielinātu enerģētisko drošību un energoapgādes drošību;

ES stratēģija Donavas reģionam (EUSDR)

12.  uzsver stratēģijas radīto pozitīvo ietekmi uz sadarbību starp iesaistītajām valstīm un reģioniem, uzlabojot mobilitāti un visu transporta veidu starpsavienojumus, veicinot tīru enerģiju, kultūru un ilgtspējīgu tūrismu, un it sevišķi uzlabojot tiešu saziņu starp iedzīvotājiem un panākot lielāku saliedētību starp stratēģijā iesaistītajiem reģioniem un valstīm;

13.  uzskata, ka projekts „EuroAccess”, iniciatīva „Keep Danube Clean” („Saglabāsim tīru Donavu”) un Donavas reģiona finansēšanas dialogs ir nepārprotami pozitīvi piemēri tam, kā pārvarēt ar finansējuma grūtībām saistītos šķēršļus, ar kuriem bieži nākas saskarties starpvalstu un pārrobežu mērogā nozīmīgiem projektiem; uzskata, ka, īstenojot šo dialogu, būtu iespējams turpināt mazināt Donavas baseina reģionu atšķirīgo attīstības līmeni; turklāt uzskata, ka Donavas stratēģijas centra darbības atjaunošana varētu nodrošināt ieguldījumu stratēģijas raitākā īstenošanā;

14.  uzsver, ka smago plūdu radītā kaitējuma novēršana joprojām ir viena no lielākajām vides problēmām Donavas makroreģiona valstīs; uzsver, ka būtu jāapsver papildu kopēji pasākumi pārrobežu piesārņojuma novēršanai;

15.  atgādina, ka ir vajadzīgi stratēģiski projekti, un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt augstu politiskā atbalsta līmeni un palielināt valstu kompetento iestāžu resursus un spējas, lai risinātu atlikušos problēmjautājumus; tādēļ uzsver, ka ir jāsaglabā politiskais impulss EUSDR un jānodrošina labs EUSDR vadības grupas darbs;

16.  ņemot vērā Donavas un Melnās jūras dabisko saikni, aicina iesaistītās valstis pilnveidot koordināciju starp EUSDR un Melnās jūras pārrobežu sadarbību un cieši sadarboties, lai pārvarētu kopīgas sociālekonomiskās, vides un transporta problēmas;

17.  uzsver, ka integrētāka pieeja mobilitātei un multimodalitātei Donavas reģionā labvēlīgi ietekmētu arī vidi;

ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR)

18.  uzsver EUSAIR atšķirīgo būtību, ņemot vērā potenciālo dalībvalstu un kandidātvalstu skaitu, un uzskata, ka šis sadarbības formāts var radīt lielas iespējas visam reģionam; uzskata, ka EUSAIR varētu dot stimulu paplašināšanās un integrācijas procesam;

19.  ar bažām norāda uz pastāvīgajām problēmām, kas ir saistītas ar efektīvas saiknes trūkumu starp resursu pieejamību, pārvaldību un līdzdalību un liedz pilnībā sasniegt EUSAIR mērķus; aicina iesaistītās valstis sniegt kompetentajām iestādēm atbalstu stratēģijas īstenošanā un nodrošināt piemērotus pasākumus;

20.  uzsver, ka pēdējos gados šo reģionu ir īpaši smagi skārusi migrācijas krīze; uzskata, ka ar nepieciešamajiem instrumentiem un resursiem EUSAIR varētu palīdzēt risināt šādus problēmjautājumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus rast risinājumus, kā mobilizēt finanšu resursus ar migrāciju saistītām darbībām, tostarp sadarbībai ar trešām valstīm;

21.  uzskata, ka tūrisma ilgtspējas pīlārs Adrijas un Jonijas jūras reģionā ir labvēlīgs instruments ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes radīšanai reģionā un informētības palielināšanai par vides problēmām un makroreģionālajām stratēģijām;

22.  aicina attiecīgās valstis prioritāri pievērsties EUSAIR galveno īstenotāju, kā arī programmu iestāžu, kuru pārziņā ir ar EUSAIR saistītās darbības programmas, spēju veidošanai;

ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP)

23.  uzskata, ka EUSALP apliecina, ka makroreģionu koncepciju var sekmīgi piemērot arī attīstītākiem reģioniem; aicina ieinteresētās personas veicināt ar vidi saistītus ieguldījumus, kuru uzmanības centrā ir klimata pārmaiņu sekas; turklāt norāda, ka Alpu reģions ir svarīgs reģionāls transporta mezgls un vienlaikus arī viena no lielākajām unikālām dabas un atpūtas teritorijām, kuru ir nepieciešams saglabāt; tādēļ uzsver, ka ir jātiecas rast ilgtspējīgas un savstarpēji saistītas transporta stratēģijas;

24.  atzinīgi vērtē patlaban ieviešanas procesā esošo stratēģijas pārvaldības struktūru, ņemot vērā, ka pirmie soļi EUSALP stratēģijas īstenošanā ir izrādījušies sarežģīti un tos reglamentēja dažādas struktūras, ietvari un termiņi; tādēļ aicina iesaistītās valstis turpināt apņēmīgi rīkoties un sniegt atbalstu EUSALP rīcības grupas locekļiem;

25.  uzsver, ka EUSALP var būt labs teritoriālās kohēzijas stratēģijas paraugs, jo šī stratēģija vienlaikus aptver dažādus specifiskus apgabalus, ražošanas teritorijas, kalnus un lauku apgabalus, kā arī dažas nozīmīgākās un attīstītākās ES pilsētas un piedāvā iespēju kopīgi risināt problēmjautājumus, ar ko saskaras iesaistītās puses (klimata pārmaiņas, demogrāfiskā situācija, bioloģiskā daudzveidība, migrācija, globalizācija, ilgtspējīgs tūrisms un lauksaimniecība, energoapgāde, transports un mobilitāte, digitālā plaisa); aicina iesaistītās valstis un reģionus veltīt pienācīgu uzmanību INTERREG Alpu reģiona programmas un citu attiecīgo fondu izmantošanai, lai pievērstos kopējām prioritātēm;

26.  uzsver, ka Alpu reģionā ir daudz robežu un ka to radīto šķēršļu likvidēšana ir priekšnosacījums sekmīgas sadarbības īstenošanai, it sevišķi attiecībā uz darba tirgu un ar MVU saistītu saimniecisko darbību; norāda, ka EUSALP var sniegt arī iespēju stiprināt starpvalstu mēroga pārrobežu sadarbību starp kaimiņos esošiem reģioniem, pilsētām un vietējām kopienām un veidot saiknes un tīklus starp iedzīvotājiem, arī domājot par transporta savienojumiem un digitālo pārklājumu; turklāt norāda uz šā reģiona trauslo vidi;

Makroreģionu Eiropa pēc 2020. gada?

27.  norāda, ka makroreģionālās stratēģijas būs rezultatīvas, ja to pamatā būs ilgtermiņa politiska perspektīva un ja tajās jau no paša sākuma būs efektīvi pārstāvētas visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, it īpaši reģionālās un vietējās iestādes, un pilsoniskā sabiedrība, un ka šajā nolūkā makroreģioniem un reģionālajām un vietējām iestādēm ir savstarpēji un efektīvi jāapmainās ar informāciju, paraugpraksi, zinātību un pieredzi; uzskata, ka ir jāpastiprina makroreģionālo stratēģiju daudzlīmeņu pārvaldība, tai ir jābūt pārredzamai un tajā jābūt paredzētiem efektīvākiem koordinācijas un komunikācijas mehānismiem, lai makroreģionālās stratēģijas būtu zināmas un tiktu akceptētas vietējās un reģionālajās kopienās;

28.  uzskata, ka stratēģijas var sekmīgi īstenot tikai tad, ja to pamatā ir ilgtermiņa redzējums un efektīva koordinācija un sadarbības struktūras, kam nodrošinātas nepieciešamās administratīvās spējas, kā arī kopīgu ilgtermiņa politisko saistību uzņemšanās iesaistītajos institucionālajos līmeņos, un ja tām tiek nodrošināts atbilstīgs finansējums; tādēļ uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumu efektivitāte, cenšoties panākt reģionālā un valsts līmeņa finansējuma saskaņotību, sinerģiju un papildināmību ar pastāvošajiem ES finansēšanas instrumentiem, kuri līdzās ETS programmu sekmēšanai veicina arī pārrobežu projektus ar ESI fondu, ESIF un arī tiešā finansējuma palīdzību;

29.  uzskata, ka, vienkāršojot fondus un procedūras to izmantošanai makroreģionālo stratēģiju kontekstā, tiktu uzlabota to efektivitāte;

30.  ierosina iesaistītajām valstīm jau pašā makroreģionālo stratēģiju īstenošanas sākumā skaidri noteikt, kādas saistības tās uzņemsies finansējuma un cilvēkresursu ziņā; aicina Komisiju palīdzēt makroreģionālo stratēģiju ietvaros īstenot labāku iekšējo koordināciju, veicināt labu praksi un izstrādāt stimulus visu iesaistīto pušu aktīvas iesaistīšanās un koordinācijas veicināšanai, arī nolūkā stiprināt saikni starp ES politiku un makroreģionālo stratēģiju īstenošanu, turklāt mudina makroreģionālajās stratēģijās izmantot videi draudzīgu publisko iepirkumu, tā veicinot ekoinovāciju, bioekonomiku, jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstīšanu un otrreizējo izejvielu izmantošanu līdzīgi aprites ekonomikas principiem, lai panāktu augstāku vides un veselības aizsardzības līmeni un veicinātu ciešu saikni starp ražotājiem un patērētājiem;

31.  uzsver — lai izstrādātu plānus, kuriem ir reāla ietekme uz teritoriju, un lai pamatotu līdzekļu ieguldījumu, ir vairāk jātiecas uz rezultātiem un jāveic konkrēti uzdevumi, tostarp vides aizsardzības jomā, un ieguldītajiem līdzekļiem savukārt jābūt samērīgiem ar izvirzītajiem mērķiem, kuriem jābūt saistītiem ar faktiskām attiecīgo teritoriju vajadzībām;

32.  aicina risināt visus ar makroreģionālajām stratēģijām saistītos jautājumus, piemēram, par līdzdalību un vajadzīgajiem politiskajiem stimuliem, rīkojoties atbilstoši modus operandi, par ko iepriekš vienojušies visi iesaistītie reģioni;

33.  uzskata, ka attiecīgajos reģionos ir jāuzlabo makroreģionu darbības redzamība un sabiedrības informētība par to, kā arī par panāktajiem rezultātiem, šajā nolūkā īstenojot informācijas kampaņas un apmainoties ar paraugpraksi, tostarp arī ar tiešsaistes platformu un sociālo tīklu palīdzību, tā nodrošinot, ka šī informācija ir viegli pieejama plašai sabiedrībai;

34.  uzsver, ka nākamā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšana vienlaikus paver iespēju pārskatīt makroreģionālo stratēģiju mērķus, lai pastiprinātu to saikni ar ES prioritātēm un konsolidētu attiecīgās finansiālās saistības;

35.  aicina Komisiju, veicot kohēzijas politikas noteikumu nākamo pārskatīšanu, nākt klajā ar priekšlikumiem, kas varētu veicināt labāku makroreģionālo stratēģiju īstenošanu;

36.  aicina Komisiju nākamajā makroreģionālo stratēģiju īstenošanai veltītajā ziņojumā, kas iesniedzams 2018. gadā, iekļaut padziļinātu analīzi, īpaši pievēršoties šādiem aspektiem:

   a) ETS starpvalstu programmu efektivitāte finansējuma un stratēģiska impulsa nodrošināšanā makroreģionālajām stratēģijām;
   b) rādītāji, kādus varētu iekļaut katrā makroreģionālajā stratēģijā, lai nodrošinātu labāku virzību uz rezultātiem, uzraudzību un novērtēšanu;
   c) pasākumi saiknes pastiprināšanai ar ES prioritātēm;
   d) finansēšanas shēmu ieviešanas un integrēšanas vienkāršošana;
   e) cik kvalitatīva ir reģionālo valdību un vietējo pašvaldību iesaistīšanās makroreģionālo stratēģiju īstenošanā;

37.  uzsver, ka aicinājumam attīstīt jaunas stratēģijas, piemēram, attiecībā uz Karpatu, Atlantijas okeāna, Vidusjūras vai Pireneju pussalas reģioniem, nebūtu jānovirza uzmanība no primārā mērķa, proti, uzlabotas, dziļākas pastāvošo makroreģionālo stratēģiju īstenošanas;

38.  atbalsta makroreģionālo stratēģiju pamatā esošo „trīs nē” principu (nekādu jaunu ES tiesību aktu, nekāda jauna ES finansējuma un nekādu jaunu ES struktūru); tomēr ierosina Komisijai nākamajā ziņojumā par makroreģionālo stratēģiju īstenošanu izvērtēt šo triju „nē” ietekmi uz ESI fondu programmām;

39.  uzsver nepieciešamību pēc teritoriālas pieejas attiecībā uz sadarbības ietvaros īstenotajām darbībām, atsevišķi izvērtējot katru situāciju, jo makroreģionālās stratēģijas ir vērstas uz teritoriālu problēmjautājumu risināšanu, kas efektīvāk paveicams kopīgiem spēkiem; uzsver, ka ir svarīgi panākt sinerģiju un konverģenci starp dažādajiem ETS programmu teritoriālās sadarbības komponentiem un makroreģioniem, lai pastiprinātu starpvalstu programmu ietekmi, apkopotu resursus, vienkāršotu makroreģionālo stratēģiju finansēšanu un pilnveidotu to īstenošanas rezultātus un ieguldīto resursu efektivitāti;

40.  atkārtoti norāda uz ES apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot makroreģionālo stratēģiju mērķus ar tādām ES pamatiniciatīvām kā enerģētikas savienība, Parīzes nolīgums klimata pārmaiņu jomā un “zilā izaugsme” jūras makroreģionos; vērš uzmanību uz vides risku pārvaldību, piemēram, dabas, bioloģiskās daudzveidības un zivju krājumu saglabāšanu un cīņu pret jūras piesārņošanu ar atkritumiem, kā arī ilgtspējīga, dabai draudzīga tūrisma attīstīšanu; mudina īstenot sadarbību atjaunojamo energoresursu nozarē; šajā sakarībā mudina izmantot pārdomātas specializācijas stratēģijas (S3), nostiprināt MVU un radīt kvalitatīvas darbvietas;

41.  uzsver, ka Parlaments jau kopš pašiem pirmsākumiem ir makroreģionus atbalstījis ar izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām; turklāt norāda uz Baltijas jūras reģionā gūto pieredzi, kas rāda, ka makroreģionālās sadarbības pamatā arī turpmāk jābūt ilgtermiņa redzējumam;

42.  aicina Komisiju izteikt Parlamentam uzaicinājumu piedalīties novērotāja statusā Augsta līmeņa darba grupā makroreģionālo stratēģiju jautājumos;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un dalībvalstu un makroreģionālajās stratēģijās iesaistīto trešo valstu valdībām, parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
(4) OV C 188 E, 28.6.2012., 30. lpp.
(5) OV C 349 E, 29.11.2013., 1. lpp.
(6) OV C 353 E, 3.12.2013., 122. lpp.
(7) OV C 355, 20.10.2017., 23. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0336.
(9)6 Peter Schmitt et al. (2009), EU macro-regions and macro-regional strategies – A scoping study, NORDREGIO elektroniskais darba dokuments 2009:4.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. septembrisJuridisks paziņojums