Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2086(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0403/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0403/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 18
CRE 15/01/2018 - 18

Balsojumi :

PV 16/01/2018 - 5.5
CRE 16/01/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0005

Pieņemtie teksti
PDF 367kWORD 63k
Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Sievietes, dzimumu līdztiesība un klimatiskais taisnīgums
P8_TA(2018)0005A8-0403/2017

Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu (2017/2086(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā 1995. gadā ceturtajā pasaules konferencē pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, jo īpaši tās problemātisko jomu K (“Sievietes un vide”),

–   ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) izstrādāto klimatiskās pielāgošanās demogrāfiskās izpētes rīku (DECA), kas populācijas datus apvieno ar ģeogrāfiskajiem datiem par klimata radīto apdraudējumu un kalpo par politikas instrumentu katastrofu riska mazināšanai,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCD), kas stājās spēkā 1996. gada decembrī, un jo īpaši tās vispārīgo noteikumu 5. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 18. pušu konferenci (COP 18), kura notika no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim Dohā, Katarā (lēmums 23/CP.18),

–  ņemot vērā UNFCCC 20. pušu konferenci (COP 20), kas notika 2014. gada 1.–12. decembrī Limā, Peru, un jo īpaši Limas Dzimumjautājumu darba programmu (lēmums 18/CP.20),

–  ņemot vērā UNFCCC 21. pušu konferenci (COP 21), kas notika no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim Parīzē, Francijā,

–   ņemot vērā Parīzes nolīguma 8. pantu,

–  ņemot vērā UNFCCC 22. pušu konferenci (COP 22), kas notika 2016. gada 7.–18. novembrī Marrākešā, Marokā, un tās lēmumu par dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām, ar kuru pagarināta 2014. gada Limas Dzimumjautājumu darba programma (lēmums 21/CP.22),

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas pieņemta 2015. gada septembrī un stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši tās 1., 4., 5. un 13. ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 2017. gada 22. jūnija Rezolūciju 35/20 par cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 2. un 5. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnija secinājumus par dzimumu līdztiesību un vidi: uzlabota lēmumu pieņemšana, kvalifikācijas un konkurētspēja klimata pārmaiņu mazināšanas politikas jomā Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobrī pieņemto ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā 2014. gada 26. novembra rezolūciju par ANO 2014. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 20) Limā, Peru (2014. gada 1.-12. decembrī)(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 14. oktobra rezolūciju par virzību uz jauna starptautiska nolīguma klimata jomā noslēgšanu Parīzē(2),

–   ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par sievietēm un klimata pārmaiņām(3),

–  ņemot vērā organizācijas “Women and Gender Constituency” 2015. gada 1. jūnijā publicēto nostāju attiecībā uz jauno 2015. gada klimata nolīgumu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2017. gada 26. janvārī publicēto ziņojumu “Gender in environment and climate change” (“Vides un klimata pārmaiņu jautājumu dzimumaspekts”)(5),

–  ņemot vērā Ženēvas solījumus par cilvēktiesībām klimata politikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A8-0403/2017),

A.  tā kā klimata pārmaiņas ir globāla parādība, bet tās postošāk ietekmē valstis un kopienas, kuras ir vismazāk atbildīgas par globālo sasilšanu; tā kā lielāka ietekme ir uz tām populācijām, kuru iztika ir visvairāk atkarīga no dabas resursiem un/vai kurām visvairāk trūkst spējas reaģēt uz dabas radītiem apdraudējumiem, piemēram, sausumu, zemes nogruvumiem, plūdiem un viesuļvētrām; tā kā klimata pārmaiņu iedarbība un sekas vissmagāk skars tos, kam ir mazāk finanšu resursu pielāgošanās pasākumiem;

B.  tā kā klimata pārmaiņas sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi; tā kā sievietes ir vairāk neaizsargātas un saskaras ar lielāku risku un slogu, savukārt tas skaidrojams ar dažādiem iemesliem — no nevienlīdzīgas piekļuves resursiem, izglītībai, darba iespējām un tiesībām uz zemi līdz sociālajām un kultūras normām un daudzveidīgai intersekcionālai pieredzei;

C.  tā kā savu sociālo pienākumu — piemēram, gādāt ūdeni, pārtiku un kurināmo ģimenei un aprūpēt citus — dēļ sievietes ir īpaši neaizsargātas pret klimata pārmaiņām un nesamērīgi pakļautas to sekām; tā kā pasaulē vairāk nekā 70 % ar ūdeni saistīto mājsaimniecības pienākumu un gādāšana par ūdeni ir sieviešu ziņā; tā kā reģionos, ko visvairāk skar klimata pārmaiņas, 70 % no visām sievietēm strādā lauksaimniecībā, taču viņas reti piedalās klimata politikas izstrādē;

D.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm 781 miljons cilvēku vecumā no 15 gadiem, no kā gandrīz divas trešdaļas ir sievietes, ir analfabēti(6), taču piekļuve informācijai un izglītībai ar piemērotiem komunikācijas kanāliem ir izšķirīgi svarīga sieviešu patstāvības nodrošināšanai, īpaši katastrofu apstākļos;

E.  tā kā Āfrikā sievietes lauksaimniecībā saražo vairāk nekā 90 % pārtikas pamatproduktu, bet viņām pieder tikai aptuveni 1 % aramzemes;

F.  tā kā katastrofas būtiski ietekmē izglītību, veselību, strukturālo nabadzību un iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu;

G.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm no 1,3 miljardiem cilvēku, kas pasaulē dzīvo nabadzībā, 70 % ir sievietes; tā kā nabadzīgi cilvēki lielākoties dzīvo marginālos rajonos, kas ir neaizsargāti pret plūdiem, jūras līmeņa palielināšanos un vētrām; tā kā dabas katastrofas gadījumā bojāejas varbūtība sievietēm un bērniem ir 14 reižu augstāka nekā vīriešiem;

H.  tā kā klimata pārmaiņu iedarbība saasina dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz diskrimināciju, veselības apdraudējumu, iztikas zaudēšanu, pārvietošanu, migrāciju, nabadzību, cilvēku tirdzniecību, vardarbību, seksuālo izmantošanu, uzturdrošību un piekļuvi infrastruktūrai un pamatpakalpojumiem; tā kā ir vajadzīga dzimumresponsīva pieeja, kas klimata ietekmes analīzi sasaistītu ar kritisku skatījumu uz patēriņa modeļiem un to ietekmi uz klimata pārmaiņām;

I.  tā kā nevienlīdzīga sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos un darba tirgū vairo nevienlīdzību un bieži vien liedz sievietēm pilnīgi iesaistīties un piedalīties klimata politikas veidošanā, plānošanā un īstenošanā; tā kā sievietes nav upures vien — viņas ir arī pārmaiņu rosinātājas mazināšanas un pielāgošanās stratēģiju izstrādē gan savās kopienās, gan ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un šajā aspektā sievietes ir jāiespēcina;

J.  tā kā 1995. gada Pekinas Rīcības platformā (PRP) ir skaidri noteikta saikne starp dzimumu, vidi un ilgtspējīgu attīstību un uzstāts, ka sievietēm jābūt stratēģiskai lomai ilgtspējīgu un ekoloģiski pareizu patēriņa un ražošanas modeļu izstrādē, tostarp sievietēm līdztiesīgi jāpiedalās visu līmeņu lēmumu par vidi pieņemšanā;

K.  tā kā UNCCD vispārīgo noteikumu 5. pantā atzīta sieviešu loma lauku kopienās un reģionos, ko visvairāk skar pārtuksnešošanās un sausums, un mudināts panākt vīriešu un sieviešu līdztiesīgu dalību cīņā pret pārtuksnešošanos un sausuma sekām;

L.  tā kā dzimumu līdzsvara un jēgpilnas sieviešu līdzdalības panākšana jebkurā procesā galu galā ir atkarīga no dzimumbalstītas nevienlīdzības strukturālo pamatu likvidēšanas;

M.  tā kā UNFCCC puses COP 18 nolēma (lēmums 23/CP.18) izvirzīt mērķi panākt dzimumu līdzsvaru struktūrās, kas izveidotas, pildot konvenciju un Kioto protokolu, lai tādējādi uzlabotu sieviešu līdzdalību un nodrošinātu iedarbīgāku politiku klimata pārmaiņu jomā, kas vienlīdzīgi risinātu gan sieviešu, gan vīriešu vajadzības, un uzraudzīt progresu, kas panākts ceļā uz mērķi panākt dzimumu līdzsvaru, veicinot dzimumresponsīvu klimata politiku;

N.  sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas ES dalībvalstu nacionālajās iestādēs, kas atbild par lēmumiem klimata pārmaiņu jomā — atšķirībā no attiecīgajiem Komisijas ĢD, piemēram, Klimata politikas ĢD un Enerģētikas ĢD, kuros 40 % amatu ieņem sievietes;

O.  tā kā Limas Dzimumjautājumu darba programma, kas pieņemta COP 20 (lēmums 18/CP.20), aicina puses sekmēt dzimumu līdztiesību pušu pārstāvībā un veicināt dzimumsensitivitāti klimata pārmaiņu politikas izstrādē un īstenošanā; tā kā puses tiek mudinātas atbalstīt delegātēm un delegātiem paredzētu apmācību un izpratnes veicināšanu par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu līdzsvaru un klimata pārmaiņām;

P.  tā kā Parīzes nolīgums (COP 21) nosaka, ka pusēm, nolīguma īstenošanā risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, būtu jāņem vērā savas saistības, kas cita starpā attiecas uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību;

Q.  tā kā mehānismi, ar kuriem finansē pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumus zaudējumu un kaitējuma vai klimata izraisītas pārvietošanas jomā, darbosies efektīvāk, ja to izstrādes procesos, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā tiks nodrošināta pilnīga sieviešu līdzdalība, tostarp vietējo sieviešu līdzdalība; tā kā sieviešu zināšanu, tostarp vietējo un pirmiedzīvotāju zināšanu, izmantošana var dot iespēju uzlabot katastrofu pārvarēšanu, veicināt bioloģisko daudzveidību, uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu un uzturdrošību, novērst pārtuksnešošanos, aizsargāt mežus, nodrošināt strauju pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un stiprināt sabiedrības veselību;

R.  tā kā Parīzes nolīguma puses ir atzinušas, ka klimata pārmaiņas ir visas cilvēces rūpests; tā kā pusēm, risinot ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, būtu jāievēro un jāatbalsta cilvēktiesības, tiesības uz veselību, pirmiedzīvotāju, vietējo kopienu, migrantu, bērnu, cilvēku ar invaliditāti un neaizsargātu personu tiesības, tiesības uz attīstību, dzimumu līdztiesība, sieviešu iespēcinātība un paaudžu vienlīdzība, un būtu jāņem vērā savas saistības šajā sakarā;

S.  tā kā klimatiskais taisnīgums sasaista cilvēktiesības un attīstību, sargādams visneaizsargātāko cilvēku tiesības un nodrošinādams, ka tiek taisnīgi sadalīts gan slogs, gan ieguvumi, ko rada klimata pārmaiņas un to ietekme;

T.  tā kā IAM atzīst saikni starp dzimumu līdztiesības panākšanu un visu IAM — arī 13. IAM klimata pārmaiņu jomā — sasniegšanu, dodot iespēju mēģināt novērst sieviešu vājākās sociālekonomiskās pozīcijas pamatcēloņus un tādējādi stiprināt viņu noturību pret klimata pārmaiņām;

U.  tā kā tādos reģionos kā Subsahāras Āfrika un Dienvidāzija klimata pārmaiņu ietekme līdz 2030. gadam varētu novest galējā nabadzībā vairāk nekā 100 miljonus cilvēku, uzkurinot konfliktus un pārvietojot cilvēkus; tā kā UNCCD lēsts, ka pārtuksnešošanās līdz 2045. gadam varētu pārvietot 135 miljonus cilvēku; tā kā ANO Starptautiskā Migrācijas organizācija pierādījumu novērtējumā norāda, ka līdz 2050. gadam klimata pārvietoto cilvēku skaits varētu būt no 25 miljoniem līdz 1 miljardam, bet saskaņā ar visplašāk pieņemto aplēsi šis skaits būs 200 miljoni;

V.  tā kā dzimumu līdztiesība, sociālais taisnīgums un tiesības uz attīstību ir neatņemama klimatiskā taisnīguma jēdziena daļa; tā kā klimata pārmaiņu slogu nes visa sabiedrība kopumā, taču tieši sievietes vissmagāk skar klimata izraisīta pārvietošana;

W.  tā kā klimata pārmaiņas palielina dabas katastrofu apmēru un biežumu, savukārt tas var novest pie īpašuma zuduma, ekonomiskos ienākumus nesošu darbību zaudēšanas, vitāli svarīgu veselības pakalpojumu piekļūstamības zuduma un augstāka dzimumbalstītas vardarbības riska; tā kā sieviešu spēju pārvarēt dabas katastrofu izraisītās grūtības bieži vien ierobežo pastāvošā nevienlīdzība; tā kā ir ļoti iespējams, ka klimata pārmaiņas šo nevienlīdzību saasinās, palielinot neaizsargātību un pārvietošanu;

X.  tā kā lielu daļu no šīm sekām vēl ir iespējams nepieļaut, īstenojot strauju, iekļaujošu un dzimumresponsīvu attīstības programmu, kas būtu koncentrēta uz pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos mainīgajiem klimata apstākļiem;

Y.  tā kā ir paredzams, ka klimata pārmaiņas lielākā apmērā pārvietos cilvēkus, bet pastāvošais starptautiskais regulējums šādai pārvietošanai nav gatavs; tā kā reaģēt uz to, ka klimats pārvieto cilvēkus, būs ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas prasīs kompleksu un vispusīgu globālo stratēģiju, kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana;

Z.  tā kā Cilvēktiesību un klimata pārmaiņu pamatnorāžu pieņemšana ANO Cilvēktiesību padomē 2017. gadā ir svarīgs solis ceļā uz nelabvēlīgā cilvēktiesību pilnīgas un efektīvas izmantošanas ietekmējuma mazināšanu; tā kā Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums pasaules līderiem dod transversālu normatīvo pamatu, uz kā izveidot regulējumu, kas varētu efektīvi risināt klimata izraisītas pārvietošanas problēmu, izmantojot jau pastāvošos ANO instrumentus;

AA.  tā kā ES ir skaidrs tiesiskais regulējums, kas tai prasa iekšpolitikā un ārpolitikā ievērot un sekmēt dzimumu līdztiesību un cilvēktiesības; tā kā ES klimata politika var būtiski ietekmēt cilvēktiesību aizsardzību un dzimumresponsīvas klimata politikas sekmēšanu globālā līmenī;

AB.  tā kā ES atbilstoši Līgumos noteiktajām pilnvarām var jūtami uzlabot tiesisko un politisko vidi, lai atbalstītu klimatisko taisnīgumu un aktīvi piedalītos tāda starptautiska regulējuma izstrādē, kas sargātu klimata pārvietotu personu tiesības; tā kā ES un dalībvalstis ir apņēmušās gaidāmajā globālajā paktā par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju integrēt dzimumperspektīvu;

AC.  tā kā 1951. gada Konvencijā par bēgļa statusu nav ietverta klimata bēgļu kategorija,

1.  atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir viens no ilgtspējīgas attīstības un efektīvas klimata izraisīto grūtību pārvarēšanas priekšnosacījumiem; uzsver, ka sievietes nav upures vien: viņas ir arī ietekmīgas pārmaiņu rosinātājas, kuras uz pilnīgas līdzdalības pamata var izstrādāt un īstenot efektīvas klimata stratēģijas un/vai risinājumus, kas saistīti ar pielāgošanos un mazināšanu, un var uzlabot klimatnoturību, izmantodamas savu daudzveidīgo pieredzi un praktiskās zināšanas dažādās nozarēs — no lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības līdz energoinfrastruktūrai un pilsētu ilgtspējai;

2.  norāda, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē, un šajā sakarā uzsver, ka sievietes lauku apvidos var būt pārmaiņu veicinātājas attiecībā uz pāreju uz ilgtspējīgu un ekoloģiski labvēlīgu lauksaimniecību, un viņām var būt nozīmīga loma zaļo darbvietu izveidē;

3.  aicina Komisiju īstenot programmas, kas ar moderno tehnoloģiju un zinātības nodošanu var palīdzēt jaunattīstības kopienām un reģioniem pielāgoties klimata pārmaiņām, sadarbojoties ar sievietēm, kas valstīs, kur bieži notiek katastrofas, ir 70 % no lauksaimniecības darbaspēka;

4.  ir pārliecināts, ka sieviešu iespēcinātība lauku apvidos ir izšķirīgi svarīga attiecībā uz piekļuvi zemei, kredītam un ilgtspējīgas lauksaimniecības metodēm, kas ļautu attīstīt klimatnoturību, tostarp ekosistēmu, ūdens resursu un augsnes auglības aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt šos aspektus savā attīstības politikā, tostarp ar publisko ieguldījumu plāniem un atbildīgu privāto ieguldījumu stimulēšanu, izmantojot tādus rīkus kā ANO Globālā līguma Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un UNCTAD rīcības plānu attiecībā uz investīcijām MVU;

5.  atzīst, ka sievietes un meitenes pašas ir vislabākais avots, no kā gūt zināšanas par viņu apstākļiem un vajadzībām, un tāpēc ar viņām būtu jāapspriežas par visiem jautājumiem, kas ar viņām ir saistīti; atzīst, ka saskaņā ar EIGE informāciju statistiski sievietes ir vairāk nobažījušās par klimata pārmaiņām; atzīst, ka sievietes kā novatores, līderes, organizētājas, izglītotājas un aprūpētājas gadsimtiem ilgi grūtos apstākļos ir spējušas gādāt par savām ģimenēm un to vajadzībām un ka viņām ir arī ļoti liels nākotnes inovācijas potenciāls;

6.  aicina Komisiju ņemt vērā savas tirdzniecības un ārējās attīstības politikas sociālo un vidisko ietekmi, tostarp savu darbību ietekmi uz sievietēm; turklāt aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem uzstāt, ka to ilgtspējīgas attīstības sadaļu sociālās un vidiskās normas ir saistošas;

7.  atzīst, ka attīstības politika veselības, izglītības un iespēcinātības jomā, kā arī vides politika ir būtiski svarīgas ilgtspējīgai attīstībai un galu galā — klimata pārmaiņu novēršanai; atzīst, ka tas, kā šīs politikas tiks iestrādātas pasākumos, kas attiecas uz tādām aizvien izteiktākām tendencēm kā urbanizācija, ļoti ietekmēs klimata pārmaiņas;

8.  norāda, ka 13. IAM (“Steidzami pieņemt pasākumus klimata pārmaiņu un to seku novēršanai”) ir minēta sieviešu līdzdalība klimata jomas pasākumos, proti, viens no uzdevumiem (13.b) ir šāds: “Veicināt mehānismus, kas palielina efektīvas plānošanas un pārvaldības spēju klimata pārmaiņu jomā vismazāk attīstītajās valstīs, tostarp — īpaši pievēršoties sievietēm, jauniešiem un vietējām un marginalizētām kopienām”;

9.  pauž nožēlu par to, ka UNFCCC pušu devums dzimumu līdztiesības darbā ir uz brīvprātības pamata; mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm vēlreiz paust atbalstu UNFCCC Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (DzLRP) izstrādei, pieņemšanai un finansēšanai, ko papildinātu vispusīga daudzgadu darba programma, kura aptvertu finansēšanu, prioritārās rīcības jomas, termiņus, panākumu pamatrādītājus, atbildīgo aktoru noteikšanu un uzraudzības un pārskatīšanas mehānismus;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis rādīt priekšzīmi un pieņemt mērķrādītājus un grafikus attiecībā uz dzimumu līdzsvara panākšanu UNFCCC delegācijās;

11.  uzsver, ka pagaidu kārtā ir jāveic īpaši pasākumi, kas sekmētu dzimumu līdzsvaru oficiālās un neoficiālās struktūrās, kuras izveidotas saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstoši ES saistībām dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jomā nodrošināt, ka turpmākais ES nacionāli noteiktais devums (NND) ietver pastāvīgu ziņošanu par dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību aspektiem;

13.  aicina dalībvalstis ievērot lēmumu 21/CP.22 par dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām, kas “aicina puses iecelt un atbalstīt nacionālo dzimumjautājumu fokusētāju, kurš darbotos sarunās, īstenošanā un uzraudzībā klimata jomā”, un nodrošināt atbalstu dzimumjautājumu fokusētājiem trešās valstīs un/vai partnervalstīs;

14.  atzīst, ka sievietes ne vien veic lielāko daļu neapmaksātā mājsaimniecības un aprūpes darba, bet arī pieņem lielāko daļu ikdienas patēriņa lēmumu, tāpēc, ja viņām tiktu sniegta precīza informācija un iespējas, viņas ar savu izvēli varētu ietekmēt ilgtspēju; norāda, ka, piemēram, saskaņā ar pētījumiem patērētāji, izvēloties vietējus pārtikas produktus, var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 5 %;

15.  atgādina par 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Klimata pārmaiņu konferenci Durbanā (COP 17)(7) un tajā pausto apņemšanos censties panākt, ka sieviešu pārstāvība visās ar klimata finansējumu saistītajās struktūrās ir vismaz 40 %;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis darbā, ko veic Varšavas Pārvietošanas jautājumu darba grupa — kuru UNFCCC (COP 22) pilnvarojusi sagatavot ieteikumus par integrētām pieejām, kā nepieļaut, pēc iespējas samazināt un risināt pārvietošanos, kas saistīta ar nelabvēlīgu klimata pārmaiņu ietekmi, —, izmantot dzimumresponsīvu, cilvēktiesībās balstītu pieeju, kura atzīst, ka sievietes un meitenes pieder pie visneaizsargātākajām grupām, kam nākas pārvietoties klimata dēļ un kas tāpēc ir īpaši neaizsargātas pret cilvēku tirdzniecību un dzimumbalstītu vardarbību;

17.  aicina Komisiju klimata pārmaiņu aspektu integrēt visās attīstības programmās visos līmeņos; turklāt aicina lēmumu pieņemšanas procesos, plānošanā un īstenošanā, kā arī politikas un attīstības programmu izstrādē klimata pārmaiņu jomā vairāk iesaistīt lauku sievietes un pirmiedzīvotājas;

18.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt dzimumsensitīvu pieeju darbā, ko tā veic saistībā ar Katastrofu izraisītas pārvietošanas platformu (Nansena iniciatīvu) un tās Programmu pāri robežām pārvietotu personu aizsardzībai katastrofu un klimata pārmaiņu kontekstā;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis klimata pārmaiņu politikas, programmu un projektu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā izstrādāt rādītājus un vākt pēc dzimuma dalītus datus, izmantojot tādus instrumentus kā dzimumaspekta analīze, dzimumu ietekmējuma novērtējumi, dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un vides un dzimuma indekss (EGI), tostarp — ar pastiprināta EIGE palīdzību;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis līdzdarboties globāla pakta par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju izveidē, lai sargātu klimatisko taisnīgumu, atzīstot, ka klimata pārmaiņas veicina migrāciju, savu devumu balstot uz cilvēktiesībām un globālajā paktā maģistralizējot dzimumu līdztiesības aspektu atbilstoši klimata pārvietoto cilvēku vajadzībām;

21.  atgādina par 4. pamatapņemšanos, ko citu starpā ES pauda pasaules humānās palīdzības samitā, proti, nodrošināt, ka humānas palīdzības plānošana ir dzimumresponsīva; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī apņemšanās tiek ievērota, īstenojot ECHO sagatavotības katastrofām programmu (DIPECHO), Rīcības plānu izturētspējai krīzes apdraudētajās valstīs (2013–2020) un izmantojot izturētspējas marķieri;

22.  stingri nosoda seksuālo vardarbību pret pārvietotām sievietēm un migrantēm; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un meitenēm migrantēm, kas sava ceļa laikā cietušas no vardarbības, nodrošinot viņām piekļuvi psiholoģiskajiem un medicīniskajiem pakalpojumiem;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgās programmas orientēt uz katastrofu skartajiem reģioniem, intensificēt centienus sniegt palīdzību minētajiem reģioniem un risināt problēmas, ko katastrofas tajos radījušas, īpašu uzmanību pievēršot situācijai, kādā ir sievietes un bērni, kas no katastrofu sekām cieš visvairāk;

24.  aicina ieinteresētās personas sekmēt sieviešu iespēcinātību un informētību, uzlabojot viņu zināšanas par aizsardzību pirms klimata katastrofām, to laikā un pēc tām, kā arī viņas aktīvi iesaistot attiecīgajos sagatavošanās pasākumos, agrīnās brīdināšanas sistēmās un riska novēršanā, jo tas ir svarīgs veids, kā viņas var līdzveidot noturību pret katastrofām;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbalstīt, stiprināt un īstenot uzraudzības mehānismus pārvietoto personu un migrantu uzņemšanas centros, kuros nav nepieciešamo minimālo apstākļu dzimumbalstītas vardarbības novēršanai, lai apturētu visu veidu uzmākšanos sievietēm un meitenēm;

26.  aicina Komisiju sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām, lai nodrošinātu, ka uzņemšanas centros tiek ievērotas bēgļu un pārvietoto personu, īpaši neaizsargātu sieviešu un meiteņu, cilvēktiesības;

27.  atzīst iespējas integrēt klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās mērķus un sieviešu ekonomiskās iespēcinātības mērķus, jo īpaši jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgo projektu un mehānismu, piemēram, ANO Atmežošanas radīto emisiju mazināšanas programmas (UN-REDD), kontekstā izskatīt, kā sievietēm varētu piedāvāt iespējas vidiskos pakalpojumus, ko tās pašlaik sniedz brīvprātīgi, piemēram, meža atjaunošanu, nolīstas zemes apmežošanu un dabas resursu saglabāšanu, veikt apmaksāta darba veidā;

28.  aicina ES un dalībvalstis nolūkā sekmēt sieviešu pārstāvību UNFCCC sarunās piešķirt finansējumu delegāšu apmācībai un līdzdalībai; aicina Komisiju sekmēt un atbalstīt sieviešu organizāciju tīklu veidošanu un pilsoniskās sabiedrības darbības, kas attiecas uz klimata pārmaiņu politikas izstrādi un īstenošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz visām klimata pārmaiņu jomas apspriešanām, programmām un finansējuma pasākumiem, kas valstu un vietējā līmenī tiek īstenoti ar ES atbalstu, sievietes ir vienlīdzīgas dalībnieces un ieguvējas;

29.  aicina Komisiju un par dzimumu līdztiesību, attīstību un enerģētiku un klimatu atbildīgos ĢD strukturēti un sistemātiski iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu arī ES paredzētajā klimata pārmaiņu un enerģētikas politikā, nevis tikai koncentrēties uz ārējo dimensiju; īpaši mudina Tiesiskuma un patērētāju ĢD un Starptautiskās sadarbības un attīstības ĢD (DEVCO) uzlabot informētību un darbu dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcinātības (GEWE) jomā klimatiskā taisnīguma sakarā; uzsver, ka Klimata politikas ĢD (CLIMA) ir jāpiešķir resursi, lai aizpildītu dzimumjautājumu fokusētāja amata vietu; aicina ES un tās dalībvalstis attīstīt klimatiskā taisnīguma principu; uzstāj, ka lielākā netaisnība, kas varētu rasties, nevēršoties pret klimata pārmaiņām efektīvi, būtu kaitējums nabadzīgām valstīm un populācijām, jo īpaši sievietēm;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos vispārējos regulārajos pārskatos ziņot ANO Cilvēktiesību padomei par dzimumu un cilvēktiesību ietekmējumu un rīcību klimata politikas jomā;

31.  norāda, ka ES finansiālās saistības dzimumu GEWE jomā ir palielinājušās, taču cilvēkresursu kapacitāte strādāt ar tām — ne; uzsver, ka ES ir jādemonstrē stingra institucionālā apņemšanās attiecībā uz GEWE klimata pārmaiņu sakarā, kura jo īpaši pausta vispārējā attīstības sadarbības rīcībpolitikā, proti, IAM un ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (DzLRP);

32.  pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas nav ES otrā dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēcinātības rīcības plāna prioritāte; norāda, ka dzimumsensitīvi rādītāji nav pietiekami izstrādāti vai integrēti rezultātu ziņošanā un ka iekšējā pārskatatbildība un finansējums GEWE rezultātiem joprojām ir vājš; norāda, ka vismazākais progress ir panākts attiecībā uz ES DzLRP II 20. mērķi, kas attiecas uz vienlīdzīgām sieviešu tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos klimata un vides jomā un ietekmēt tos, un aicina Komisiju intensificēt centienus sasniegt šo mērķi; atgādina, ka ES DzLRP II ir izvirzījis ES ārpolitikas programmu, kura ir četri tematiskie pīlāri, tostarp horizontālais pīlārs, kura mērķis ir panākt Komisijas dienestu un EĀDD institucionālās kultūras maiņu, lai efektīvāk pildītu ES saistības, pilnībā ievērojot sieviešu un vīriešu līdztiesības principu;

33.  atzīst, ka ar tehnisko vadlīniju uzlabojumiem vien nepietiks, lai panāktu, ka GEWE jomā ES darbojas patiešām efektīvi;

34.  aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un sagatavot vispusīgu paziņojumu “Dzimumu līdztiesība un klimata pārmaiņas. Noturības pastiprināšana un klimatiskā taisnīguma veicināšana mazināšanas un pielāgošanās stratēģijās”, lai pildītu stingro institucionālo apņemšanos GEWE jomā un novērstu pašreizējos institucionālās koordinācijas trūkumus;

35.  aicina Parlamenta komitejas darbā, ko tās savās kompetences jomās veic tādos transversālos jautājumos kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības, uzlabot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;

36.  uzsver, ka gan pielāgošanās klimata pārmaiņām finansējums, gan to ietekmes mazināšanas finansējums būtu jāpadara dzimumresponsīvs; atzinīgi vērtē neseno progresu, kas panākts dzimumpolitikā daudzpusēju finanšu mehānismu jomā; turklāt atzinīgi vērtē arī privātā sektora iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot korporatīvo sociālo atbildību, ieviešot prēmiju projektiem, kas atbilst ilgtspējas kritērijiem, tostarp attiecībā uz iztikas un izglītības iespēju sekmēšanu sievietēm; taču norāda, ka saskaņā ar ANO Attīstības programmu (UNDP) visā pasaulē tikai 0,01 % finansējuma ir atvēlēts projektiem, kas vērsti gan uz klimata pārmaiņām, gan uz sieviešu tiesībām; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka to klimata pārmaiņu jomas programmas atbilst augstākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un neapdraud dzimumu līdztiesību;

37.  uzskata, ka trim finansēšanas mehānismiem, ko paredz UNFCCC, proti, Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam (GCF), Pasaules Vides fondam (GEF) un Pielāgošanās fondam (AF), būtu jāpaver papildu finansējums dzimumresponsīvākai klimata jomas ieguldījumu politikai;

38.  īpaši mudina ES izvirzīt nosacījumu, ka attīstības palīdzība ir atkarīga no cilvēktiesību kritēriju integrēšanas, un izveidot jaunus dzimumsensitīvus klimata pārmaiņu politikas kritērijus;

39.  aicina veikt dzimumsensitīvus pasākumus, kas nodrošinātu, ka sievietes tiek uzskatītas ne tikai par vienkārši ieguvējām no rīcības klimata politikas jomā, bet arī par uzņēmējām tīro energotehnoloģiju jomā; atzinīgi vērtē Komisijas uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus attiecībā uz sievietēm un ilgtspējīgu enerģētiku, kurš dara pieejamus EUR 20 miljonus tādu darbību īstenošanai, kas jaunattīstības valstīs sekmē sieviešu uzņēmējdarbību ilgtspējīgas enerģētikas nozarē, un mudina Komisiju nākamajos uzaicinājumos šo summu palielināt;

40.  aicina ES ierēdņiem, īpaši tiem, kas darbojas attīstības un klimata politikas jomā, sniegt uz dzimumu līdztiesību orientētu apmācību;

41.  prasa klimata izraisītu pārvietošanu ņemt nopietni; ir gatavs apspriest noteikumu izveidi klimatiskās migrācijas jomā; aicina izveidot ekspertu grupu, kas šo jautājumu izskatītu starptautiskā līmenī, un mudina klimatisko migrāciju iekļaut starptautiskajā dienas kārtībā; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu klimatnoturību;

42.  atzinīgi vērtē UN Women pamatprogrammu iniciatīvas un Pasaules klimata pārmaiņu alianses projektus un programmas, kas veido transversālu saikni starp dzimumjautājumiem un klimata pārmaiņām;

43.  atzinīgi vērtē darbu, ko šajā jomā veic ANO īpašais pārstāvis cilvēktiesību un vides jautājumos un ANO Cilvēktiesību padome, un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus, arī finansiāli.

44.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 289, 9.8.2016., 27. lpp.
(2) OV C 349, 17.10.2017., 67. lpp.
(3) OV C 258 E, 7.9.2013., 91. lpp.
(4) http://womengenderclimate.org/wp-content/uploads/2015/06/WGC_FINAL_1June.pdf.
(5) http://eige.europa.eu/rdc/eige-publications/gender-environment-and-climate-change.
(6) ANO, “The World's Women 2015”, https://unstats.un.org/unsd/gender/chapter3/chapter3.html.
(7) OV C 153 E, 31.5.2013., 83. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. septembrisJuridisks paziņojums