Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0376(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0391/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0391/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 12
CRE 15/01/2018 - 12
PV 12/11/2018 - 14
CRE 12/11/2018 - 14

Balsojumi :

PV 17/01/2018 - 10.5
CRE 17/01/2018 - 10.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/11/2018 - 4.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0010
P8_TA(2018)0442

Pieņemtie teksti
PDF 782kWORD 91k
Trešdiena, 2018. gada 17. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Energoefektivitāte ***I
P8_TA(2018)0010A8-0391/2017

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.
(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana visā enerģijas ķēdē, tostarp tās ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā, sniegs labumu videi, uzlabos gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot konkurētspēju, darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada decembrī ("Parīzes nolīgums") un kurās teikts, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni būtu jānotur krietni zem 2 °C un ka būtu jācenšas ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka energoefektivitāte un pieprasījumreakcija var konkurēt ar ražošanas jaudām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Ja energoefektivitātes uzlabojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki par līdzvērtīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, jāizmanto tie. Tas vajadzētu palīdzēt izmantot daudzveidīgos ieguvumus, ko energoefektivitāte sniedz Eiropas sabiedrībai, īpaši iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu par prioritāti izvirzīt energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, nevis lielāku ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas un finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Visos gadījumos ir jāveic investīcijas gala enerģijas efektivitātes uzlabošanā, ja tās ir rentablākas nekā līdzvērtīgi piedāvājuma puses pasākumi. Tam vajadzētu palīdzēt izmantot daudzos ieguvumus, ko nodrošina energoefektivitātes palielināšana visos enerģijas ķēdes posmos, un tādējādi uzlabot Eiropas sabiedrības labklājību. Lai pilnībā atraisītu minēto ieguvumu potenciālu un lai sekmīgi varētu īstenot paredzētos politikas pasākumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan ar vietējām, gan reģionālajām pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka energoefektivitāte kā tehnoloģisko, ieražu un ekonomisko pārmaiņu rezultāts ietu roku rokā ar lielāku ekonomisko izaugsmi.
__________________
__________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Visos primārās enerģijas veidos (neatjaunojamos un atjaunojamos) būtu jāņem vērā papildus pievadītā enerģija, kas nepieciešama, lai iegūtu šo enerģiju, izveidotu un ekspluatētu, kā arī demontētu enerģijas ražošanas iekārtas un novērstu ar šādām darbībām saistītos apdraudējumus videi.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)  Dalībvalstu pasākumi būtu jāatbalsta ar labi izstrādātiem un efektīviem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku, kam būtu jāatbalsta investīcijas energoefektivitātē visos enerģijas ķēdes posmos un jāpiemēro visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze, izmantojot modeli ar diferencētām diskonta likmēm. Finanšu atbalstā galvenā uzmanība būtu jāpievērš izmaksu ziņā efektīvām energoefektivitātes palielināšanas metodēm, kas nodrošinātu enerģijas patēriņa samazināšanu. Lai sasniegtu vērienīgu energoefektivitātes mērķi, ir jānovērš šķēršļi, piemēram, ņemot vērā Eurostat neseno precizējumu par to, kā reģistrēt energoefektivitātes līgumus nacionālajos kontos, lai atvieglotu investēšanu energoefektivitātes pasākumos.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.
(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī atbalstīja energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Saistoša 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.
(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Indikatīva 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Nosakot valstu energoefektivitātes mērķrādītājus, būtu jāpiemēro valstu vienlīdzības princips. Enerģija ir būtiska prece un minimāli energopatēriņa līmeņi tāpēc ir neizbēgami, un tas būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot valstu mērķrādītājus. Kopumā valstīm, kurās energopatēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo līmeni, būtu jādod lielāka elastība, nosakot savus mērķrādītājus.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Energosistēmu darbības efektivitāti konkrētajā brīdī ietekmē spēja netraucēti un elastīgi piegādāt tīklā enerģiju, kas ražota no dažādiem avotiem — ar dažādu inerces pakāpi un darbības uzsākšanas laikiem; uzlabojot šo efektivitāti, varēs labāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju, piemēram, vēja enerģiju apvienojumā ar gāzes turbīnām, lai nepārslogotu tīklus, ko apkalpo parastās lieljaudas strāvas iekārtas, kam ir būtiska termiskā inerce.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.c apsvērums (jauns)
(4c)  Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka enerģijas patēriņa samazināšanos izraisa lielāka energoefektivitāte, nevis makroekonomiskie apstākļi.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
4.d apsvērums (jauns)
(4d)  Dalībvalstīm būtu jāapzina izmaksefektīvs energoefektivitātes potenciāls, balstoties uz augšupēju aprēķinu katrai nozarei atsevišķi, jo tās ir atkarīgas no izmantotās energoresursu struktūras, ekonomikas struktūras un ekonomikas attīstības tempa.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā piesaistīt investīcijas valsts ēku fonda renovācijai, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.
(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā veicināt valsts ēku fonda renovāciju, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.
__________________
__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku renovāciju.
(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku pamatīgu renovāciju, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) fondu. Energotaupības pienākumam ir bijusi būtiska nozīme, izraisot vietēju izaugsmi un darbvietu radīšanu, un tas būtu jāturpina, lai nodrošinātu, ka Savienība var sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķus, radot papildu iespējas un samazinot izaugsmes atkarību no energopatēriņa. Sadarbība ar privāto sektoru ir svarīga, lai novērtētu, kādos apstākļos varētu izvērst privātas investīcijas energoefektivitātes projektos un attīstīt jaunus ieņēmumu modeļus inovācijai energoefektivitātes jomā.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Energoefektivitātes uzlabojumiem ir arī pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo energoefektīvākas ēkas samazina pieprasījumu pēc apkures degvielas, jo īpaši arī pēc cietā kurināmā. Energoefektivitātes pasākumi tāpēc palīdz uzlabot gaisa kvalitāti telpās un ārā un palīdz izmaksefektīvā veidā sasniegt Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 (Gaisa kvalitātes direktīvā)1a. Energopieprasījuma samazināšana ēkās būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu kopumā un jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Savienības robežvērtību sasniegšana attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām ir problemātiska un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt minētos mērķus.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa1,5 % apmērā no gada enerģijas noieta. Šo prasību varētu izpildīt vai nu ar jauniem politikas pasākumiem, kas tiek pieņemti jaunajā saistību periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, vai ar jaunām atsevišķām, energoekonomiju rosinošām darbībām, kas izriet no iepriekšējā periodā vai vēl pirms tam pieņemtiem politikas pasākumiem, bet tiek reāli ieviestas tikai jaunajā periodā.
(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa vismaz 1,5 %. Šo prasību varētu izpildīt ar enerģijas ietaupījumiem, kas izriet no politikas pasākumiem, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas nodrošina pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada. Ietaupījumi katrā periodā būtu jāuzkrāj kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os).
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Jaunie ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.
(9)  Jaunie enerģijas ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Uzskaitot ietaupījumus, ir svarīgi ietvert visus enerģijas ķēdes posmus, lai palielinātu energoietaupījumu potenciālu elektroenerģijas pārvadē un sadalē.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Atzīstot, ka ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, tomēr jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.
(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Ēkām ir būtisks potenciāls vēl vairāk palielināt energoefektivitāti, un ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors ar apjomradītiem ietaupījumiem, kas iespaido enerģijas ietaupījumus. Tāpēc ir jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Efektīva ūdensresursu apsaimniekošana var dot ievērojamu devumu energoietaupījumos. Ūdensapgādes un notekūdeņu nozare saņem 3,5% no elektroenerģijas, ko izmanto Savienībā1a. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc ūdens palielināsies par 25 % līdz 2040. gadam, galvenokārt pilsētu teritorijās. Tajā pašā laikā ūdens noplūdes veido 24 % no kopējā ūdens daudzuma, ko patērē Savienībā, tādējādi izraisot enerģijas un ūdens zudumus. Tāpēc visiem pasākumiem, kuru mērķis ir efektīvāka ūdens apsaimniekošana un ūdens patēriņa samazināšana, ir potenciāls dot ievērojamu devumu Savienības energoefektivitātes mērķim1b.
__________________
1a 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.
1b 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Šajā pārskatā ir iekļauti apsvērumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā 1a.
__________________
1a Formulējums no Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija ziņojuma par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI))
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  Enerģētikas nozare ir lielākā ūdens patērētāja Savienībā, veidojot 44 % no ūdens patēriņa1a. Viedo tehnoloģiju un procesu izmantošanai ūdens efektīvai pārvaldībai ir potenciāls radīt nozīmīgus enerģijas ietaupījumus, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju.
__________________
1a Komisijas dienestu darba dokuments, Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ES, 2017. gada 28. aprīlis.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
10.d apsvērums (jauns)
(10d)  Ūdens un notekūdeņu sektors var arī veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un samazināt fosilās enerģijas piegādes. Piemēram, enerģijas atgūšana, izmantojot notekūdeņu attīrīšanā radītās dūņas, ļauj ražot enerģiju uz vietas.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu enerģētiskās nabadzības skartajiem patērētājiem. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību, un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem.
(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumiem ir jānodrošina ieguvumi visiem patērētājiem, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība. Katra dalībvalsts atkarībā no saviem konkrētajiem apstākļiem var noteikt savu enerģētiskās nabadzības un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem definīciju. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību. Šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem un patērētājiem ar zemiem ienākumiem.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Reaģēšana uz atšķirīgu elektroenerģijas pieprasījumu dienas un nakts laikā ir svarīgs energoefektivitātes uzlabošanas instruments, jo tas būtiski palielina patērētāju iespējas ietaupīt enerģiju, pamatojoties uz informāciju, kas norāda uz iespēju optimizēt enerģijas patēriņu laikā, kad pastāv liels enerģijas pieprasījums, tostarp maksimālā pieprasījuma laikā, lai ļautu labāk izmantot pārvades tīklus un ražošanas resursus.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)  Zemus enerģijas rēķinus būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas pieprasījumu ēkās, uzlabojot ierīču efektivitāti, padarot pieejamus ar sabiedrisko transportu integrētus zema enerģijas līmeņa transporta veidus un izmantojot velosipēdus. Ēku norobežojošo konstrukciju uzlabošana un enerģijas vajadzību un patēriņa samazināšana ir būtiski aspekti, lai uzlabotu veselības apstākļus iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)  Ir svarīgi uzlabot informētību un sniegt precīzu informāciju par ieguvumiem no energoefektivitātes uzlabošanas un īstenošanas iespējām visiem Savienības iedzīvotājiem. Energoefektivitātes palielināšana ir ļoti svarīga arī Savienības ģeopolitiskajam stāvoklim un drošībai, jo tā samazina Savienības atkarību no degvielas importa no trešām valstīm.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)  Aptuveni 50 miljoni Savienības mājsaimniecību cieš no enerģētiskās nabadzības. Energoefektivitātes pasākumiem tādēļ ir jābūt vienam no jebkuras rentabilitātes stratēģijas svarīgākajiem elementiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību un patērētāju neaizsargātību, un tie papildina sociālā nodrošinājuma politikas nostādnes dalībvalstu līmenī. Lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes pasākumi samazina īrnieku enerģētisko nabadzību ilgtspējīgā veidā, būtu jāņem vērā šādu pasākumu izmaksefektivitāte, kā arī īpašnieku un īrnieku pirktspēja, un atbilstīgs finansiālais atbalsts šādiem pasākumiem būtu jānodrošina dalībvalstu līmenī. Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem visam Savienības ēku fondam ilgtermiņā būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” . Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir sasniegt ēkas, kurās dzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kurus skar enerģētiskā nabadzība. Tāpēc īpaši svarīgi ir šajā regulā noteiktie pasākumi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu pienākumu, energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
12.e apsvērums (jauns)
(12e)  Izmaksām un ieguvumiem no visiem veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, tostarp atmaksāšanās periodiem, vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem patērētājiem.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21), kas notika Parīzē 2015. gada decembrī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja ēkās vai uz tām pašpatēriņam saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas zināmu daudzumu ņemt vērā enerģijas ietaupījumu aprēķinā. Tālab vajadzētu atļaut dalībvalstīm izmantot saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES noteiktās aprēķina metodes.
(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Parīzes nolīgumā.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Dalībvalstu uzņēmumu un nozaru enerģijas līdzsvaru var uzlabot, pamatojoties uz aprites ekonomikas principiem un pienācīgi izmantojot rūpnieciskos atkritumus, kā otrreizējās izejvielas, ar noteikumu, ka to enerģijas potenciāls ir augstāks nekā alternatīvo primāro izejvielu potenciāls.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)  Izmantojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt un atvieglot energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, tostarp izmantojot inovatīvus enerģētikas pakalpojumus liela un maza apjoma klientiem.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
13.c apsvērums (jauns)
(13c)  Dalībvalstīm būtu jāparāda augsta elastības pakāpe, izstrādājot un īstenojot alternatīvus pasākumus valsts prioritāšu noteikšanai energoefektivitātes jomā, iekļaujot gan energoefektīvus produktus, gan energoefektīvu tehnoloģiju ražošanas procesus. Atbalsts ir nepieciešams darbībām, kas vērstas uz mērķiem saistībā ar dabas resursu efektīvu izmantošanu vai saistībā ar vajadzību ieviest aprites ekonomiku;
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” būtu jāietver gan galalietotāji, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam, gan daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.
(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt precīzu, ticamu, skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu joprojām jāpieprasa uzstādīt individuālos skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, bet būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu, ņemot vērā mērierīču pieejamību un iespējas, lai tādējādi optimizētu energopatēriņu. Dalībvalstīm būtu jāņem arī vērā, ka veiksmīgai jaunu energopatēriņa mērīšanas tehnoloģiju īstenošanai ir vajadzīgas pastiprinātas investīcijas gan lietotāju, gan piegādātāju izglītībā un prasmēs. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu vai patēriņa informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” papildus galalietotājiem, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk savam galapatēriņam, būtu jāietver arī daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota un kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Rēķinu informācija un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas līdzekļi. Dati par patēriņu un izmaksām var sniegt arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem, izmantot sūdzību izskatīšanu un atrisināt domstarpības. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, kā arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas sektorā pastāvīgi ir zema, rēķinus vajadzētu padarīt vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus, vienlaikus nodrošinot, ka atsevišķi instrumenti, piemēram, rēķina informācija, informācijas instrumenti un gada kopsavilkumi sniedz visu to informāciju, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātājus.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) šīs direktīvas darbības jomā ir uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 250 personas un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu1a.
_______________
1.a   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
15.b apsvērums (jauns)
(15b)  Energoefektivitātes paaugstināšana ir tieši atkarīga no turpmāk minētajiem pasākumiem enerģijas ražošanas un pārveides procesos: primārās enerģijas efektīvas pārveides gala enerģijā, efektīvas šīs enerģijas pārvades patērētājiem elektroenerģijas, siltuma vai kurināmā veidā un tās taupīgas izmantošanas galalietotāju vajadzībām; ietaupījumu ietekme uz patēriņa tirgu nebūtu jāuzskata par šādas efektivitātes vienīgo mērķi, jo šādu ietekmi var izraisīt nelabvēlīgas enerģijas cenas.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, vajadzētu pārskatīt iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas. Elektroenerģijas PEF aprēķinu pamatā ir gada vidējās vērtības. Kodoleleketroenerģijas un kodolsiltumenerģijas uzskaitē izmanto fiziskās enerģijas satura metodi, savukārt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā un biomasas izmanto tehniskās pārveidošanas lietderības metodi. No nededzināmiem atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas uzskaitē izmanto tiešās ekvivalences metodi, kuras pamatā ir kopējās primārās enerģijas pieeja. Lai aprēķinātu primārās enerģijas īpatsvaru koģenerācijā saražotā elektroenerģijā, izmanto Direktīvas 2012/27/ES II pielikumā izklāstīto metodi. Tiek izmantota vidējā tirgus pozīcija, nevis marginālā pozīcija. Tiek pieņemts, ka nededzināmu atjaunojamo energoresursu pārveidošanas lietderība ir 100 %, ģeotermālo spēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 10 %, bet kodolspēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 33 %. Koģenerācijas kopējā efektivitāte tiek aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem Eurostat datiem. Kas attiecas uz sistēmas robežām, visu energoavotu PEF ir 1. Aprēķinu pamatā ir PRIMES atsauces scenārija jaunākā versija. PEF vērtību nosaka, pamatojoties uz prognozi 2020. gadam. Analīze aptver ES dalībvalstis un Norvēģiju. Datu kopa attiecībā uz Norvēģiju ir balstīta uz ENTSO-E datiem.
(16)  Stingri tikai attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem un ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, būtu rūpīgi jāanalizē un, iespējams, jāpārskata iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas, atspoguļojot reālo energoavotu struktūru attiecīgajā dalībvalstī ar salīdzināmu un pārredzamu metodiku.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Ņemot vērā to, ka Eiropadome savos 2011. gada 10. jūnija secinājumos par energoefektivitātes plānu uzsvēra, ka ēkas patērē 40 % no Savienības primārās enerģijas, kas ir 50 % no gala enerģijas patēriņa, un, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu nodarbinātību nozarēs, kurām nepieciešama īpaša kvalifikācija, proti, būvniecībā un būvniecības produktu ražošanā, kā arī tādās profesionālās darbības jomās kā arhitektūra, pilsētu plānošana un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar apkures un dzesēšanas tehnoloģijām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija minētajās jomās, kas būtu paredzēta arī laikam pēc 2020. gada.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)  Primārās enerģijas faktors (PEF) būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai samazinātu patēriņu un atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu energoefektivitāti, kā arī, lai vairāk izvērstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šajā sakarā iepriekš noteiktais koeficients attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu kWh būtu jāpielāgo, kad tehnoloģiskā, ekonomiskā vai sociālā attīstība liecina par vajadzību samazināt iepriekš noteikto koeficientu. Komisijai būtu jāanalizē un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu PEF iepriekš noteikto koeficientu līdz 2024. gadam.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu, ka direktīvas pielikumus un 14. panta 10. punktā minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības var atjaunināt, ir jāpagarina Komisijai piešķirtās deleģētās pilnvaras.
svītrots
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim.
(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par minētās Direktīvas vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim. Šis datums ir pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā, lai dotu iespēju ieviest vajadzīgos pielāgojumus minētajam procesam, ņemot vērā arī ekonomikas un inovācijas attīstību.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, vajadzētu spēt palielināt primārās enerģijas patēriņu ar nosacījumu, ka šīs enerģijas pārveidē par gala enerģiju, turpmākajā pārvadē un sadalē, kā arī patēriņa tirgū lietderīgajos ietaupījumos ņem vērā ievērojamo energoefektivitātes palielinājumu katrā tā tehnoloģiskā procesa posmā, kas sastāv no atbrīvotās primārās enerģijas plūsmas.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir vadoša loma šajā direktīvā noteikto pasākumu izstrādē un plānošanā, izpildē un novērtēšanā, lai tās spētu pienācīgi ņemt vērā savas klimata, kultūras un sabiedrības īpatnības.
Grozījums Nr. 110/rev un 100
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 30 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2020. gadam un 2030. gadam.;
1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas aprites ķēdē, kas ietver enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un galapatēriņu, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā minimālā 35 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc 2030. gada atbilstīgi Savienības ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķiem 2050. gadam un Parīzes nolīgumam. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2020. gadam un nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2030. gadam;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šī direktīva sniedz ieguldījumu principa ,,energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanā un nodrošina, ka energoefektivitāte un pieprasījuma reakcija var vienlīdzīgi konkurēt ar ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, ņem vērā energoefektivitāti.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un ar energoefektivitāti saistītai renovācijai, Komisijai ir jāsāk dialogs ar publiskā un privātā finansējuma iestādēm, lai izstrādātu iespējamos politikas mehānismus. Ņemot vērā lielo potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem ēku sektorā, būtu jo īpaši jāapsver investīcijas minētajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot dzīvojamām ēkām ar mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Turklāt, lai ieguldījumi energoefektivitātes projektos būtu finansiāli interesantāki un ekonomiski izdevīgi ieguldītājiem, Komisijai ir jāapsver iespējas mazus projektus apvienot ar lieliem projektiem. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par privāto investīciju piesaistīšanu līdz 2019. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1 pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2012/27/ES
3 pants – 1., 2., 3. punkts
3. pants
3. pants
Energoefektivitātes mērķi
Energoefektivitātes mērķi
1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.
1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:
a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.
a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa vai 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa;
b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;
b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;
c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un
c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un
d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.
d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:
(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;
(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;
(b)  IKP dinamika un prognozes;
(b)  IKP dinamika un prognozes;
(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;
(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;
(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī
(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī
(e)  agrākās darbības.
(e)  agrākās darbības.
2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe, bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.
2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe un/vai enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.
3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:
3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:
a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;
(a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;
b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;
b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;
c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:
c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:
(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;
(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;
ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;
ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;
d)  salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.
d)  salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un/vai 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2012/27/ES
3. pants – 4. punkts
4.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.
4.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvus nacionālos energoefektivitātes mērķus 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā un saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.
Grozījums Nr. 54, 105 un 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2012/27/ES
“7. pants
“7. pants
“7. pants
Energoekonomijas pienākums
Energoekonomijas pienākums
1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:
1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:
a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;
a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;
b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.
b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu vismaz 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.
Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.
Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.
Ietaupījumi katrā periodā tiek uzkrāti kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os). Ja agrākie politikas pasākumi, programmas un/vai atsevišķas darbības vairs nesniedz ietaupījumus, šo ietaupījumu zudumu ņem vērā, aprēķinot ietaupījuma kopējo apjomu, kas jāsasniedz katra perioda beigās, un zudums tiek aizstāts ar jauniem ietaupījumiem.
Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kuri ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra, vai politikas pasākumiem, kuri ieviesti laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus.
Ietaupījumi, kas jānodrošina b) apakšpunktā minētajā laikposmā, ir kumulatīvi un papildina ietaupījumus, kas jānodrošina a) apakšpunktā minētajā laikposmā Lai to panāktu, un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kas ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus. Dalībvalstis var ieskaitīt rezultātos arī ietaupījumus no atsevišķām darbībām, kas ir īstenotas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ja tās turpina nodrošināt pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada.
Minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.
Tikai a) punktā minētā laikposma nolūkā minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam. Pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam, ir pilnībā jāiekļauj aprēķinos b) punktā minētajam laikposmam pēc tā.
Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.
Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.
2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:
2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:
(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;
(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;
(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;
(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;
(c)   atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;
c)   atļaut 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra; un
d)   šā panta 1. punktā minētajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam; un
d)   šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos enerģijas ietaupījumos ieskaitīt izmērāmu un pārbaudāmu enerģijas ietaupījumu, kas gūts atsevišķās darbībās, kuras veic kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā.
e)  1. punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā neiekļaut verificējamu tās enerģijas daudzumu, kas saražota ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu.
3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:
3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:
(a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;
(a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;
b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar nosacījumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.
b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar noteikumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.
4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.
5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.
6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.
6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.
7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";
7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 1. punkts
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2.punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, vai atļauj atbildīgajām pusēm ik gadu veikt ieguldījumus valsts energoefektivitātes fondā saskaņā ar 20. panta 6. punktu.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas to teritorijā, un to vidū var būt transportlīdzekļu degvielas izplatītāji vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un transportlīdzekļu degvielas izplatītājiem vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir izraudzīti kā atbildīgās puses saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka, pildot savu pienākumus, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi nerada šķēršļus lietotājiem pāriet no viena piegādātāja pie otra.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – b apakšpunkts
b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;
b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams, līdzdalīgs un visiem tirgus dalībniekiem pieejams akreditēts apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  ļauj gūt papildu ietaupījumus, ko panāk, pilsētvides centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās izmantojot ilgtspējīgākas tehnoloģijas (kā rezultātā vienlīdz samazina piesārņotājus un daļiņas), tos ieskaitot to enerģijas ietaupījumu apjomā, kas tiek prasīti saskaņā ar 1. punktu;
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
cb)  veicina tādu pasākumu pieņemšanu, kas vērsti uz siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas ietaupījumu potenciāla izmantošanu, iespējams, sniedzot papildu ieguvumus saistībā ar piesārņojumu mazinošu intervences pasākumu īstenošanu;
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
1 pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
cc)  izveido instrumentus, ar kuriem apliecina enerģijas ietaupījumu, ko rada 8. pantā minētie energoauditi vai līdzvērtīgas enerģijas pārvaldības sistēmas, lai ieskaitītu šos ietaupījumus enerģijas ietaupījuma apjomā, kā tas prasīts 1. punktā;
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cd apakšpunkts (jauns)
cd)  var atļaut atbildīgajām pusēm pieskaitīt savam pienākumam enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas panākts, izmantojot efektīvu siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru;
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cf apakšpunkts (jauns)
cf)  novērtē un veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko šādu shēmu radītās tiešās un netiešās izmaksas atstāj uz starptautiskai konkurencei pakļautu energoietilpīgu nozaru konkurētspēju.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Integrētajos nacionālajos klimata un enerģētikas plānos ir arī noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju par politikas pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šo pasākumu ietekmi aprēķina un iekļauj minētajos plānos. Dalībvalstu izmantotie aprēķini ir balstīti uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus jāizstrādā, apspriežoties ar Komisiju, līdz 2019. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 1. punkts
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus pilnībā panāk no galalietotājiem.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.b pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Turklāt visas iespējas, kā palielināt energoefektivitāti, tostarp transportā izmantojot efektīvāku degvielu, ir attiecināmas uz 7. panta 1. punktā paredzēto kumulatīvo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2. punkts
2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības.
2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tostarp enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības, un nodrošina, ka pasākumi prioritāri tiek īstenoti šādās mājsaimniecībās un sociālajos mājokļos.
Dalībvalstis aprēķina šajās mājsaimniecībās sasniegto ietaupījumu apjomu salīdzinājumā ar kopējo ietaupījumu apjomu, kas sasniegts mājsaimniecībās saskaņā ar šo pantu.
Šos ietaupījumus publicē un iekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 21. pantu.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
7.c pants (jauns)
4.a  Iekļauj šādu pantu:
“7.c pants
Energoefektivitātes pakalpojumu sniegšana
Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka pakalpojumi energoefektivitātes tirgū tiek sniegti konkurētspējīgā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka galapatērētājs var baudīt ieguvumus no pakalpojumu zemākām izmaksām un augstākas kvalitātes, ko rada šie energoefektivitātes pasākumi. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir nediskriminējoša piekļuve energoefektivitātes pakalpojumu tirgum, tādējādi dodot tiem iespēju piedalīties līdztiesīgi ar vertikāli integrētiem operatoriem un pārvarēt enerģijas izplatītājiem vai pārdevējiem piešķirtās konkurences priekšrocību pozīcijas. Dalībvalstis attiecīgi pieņem jebkādus aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka integrētie operatori piedāvā trešām pusēm tādus pašus nosacījumus un līdzekļus, ko tie izmanto energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanai.”
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.;
Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem attiecībā uz izvēlēto tehnoloģiju un funkcionalitāti, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji un siltumapgādes kontrolaparāti par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu, kā arī citu attiecīgu informāciju, kas piemērojama saistībā ar noteikumiem par elektroenerģijas skaitītājiem, kas noteikti Direktīvas (ES) .../... [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta versija)] 19. līdz 22. pantā
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa –5. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Viedā mērierīču sistēma nodrošina galapatērētājiem piekļuvi datiem par savu enerģijas patēriņa un laikrindām par tirgus norēķinu periodiem.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 3. punkts
d)  panta 3. punktu svītro;
d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Noteikumus par datu formātu un funkcionalitāti cik vien iespējams saskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK1a 18. līdz 21. pantu. Patērētāju datus apstrādā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6791b (Vispārējā datu aizsardzības regula) noteikumiem. Par piekļuvi saviem datiem viņiem noderīgā formātā no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Direktīva 2012/27/ES
“9.a pants
“9.a pants
“9.a pants
Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale
Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.
Ja ēkas siltumapgāde un dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad siltuma vai karstā ūdens skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.
Ja ēkas siltumapgāde, dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad skaitītāju uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.
2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā.
2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu.
Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.
Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Pēc apspriešanās ar Komisiju katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un/vai procedūras, ar kurām nosaka, kādā gadījumā to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.
Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES, vienmēr aprīko ar individuāliem skaitītājiem.
Jaunās daudzdzīvokļu ēkās un jaunu daudzfunkcionālu ēku dzīvojamajā daļā, ja tām ir centrāls karstā ūdens apgādes avots vai ja to siltumapgāde tiek nodrošināta no centralizētas siltumapgādes sistēmas, neatkarīgi no pirmās un otrās daļas uzstāda individuālos skaitītājus karstajam ūdenim.
3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:
3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:
a)  karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;
a)  karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;
b)  siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);
b)  siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);
c)  dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.
c)  dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.
4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus.
4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda jaunus attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus. Tehniskās iespējamības un rentabilitātes nosacījumi, kas izklāstīti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, joprojām ir piemērojami.
No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;
No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
10. pants – 1. punkts
1.   Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;
1.   Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu uzticama, precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.
Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji sniedz precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2012/27/ES
10.a pants
10.a pants
10.a pants
Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija
Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija
1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji.
1.   Dalībvalstis nodrošina, ka — ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji — uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu tiek sniegta visiem galalietotājiem, proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras pērk siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi savam gala patēriņam, vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras izmanto atsevišķu ēku vai daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālas ēkas vienību, kam siltumapgādi, dzesēšanu vai karsto ūdeni nodrošina no centrāla avota, un kurām nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.
Šo pienākumu var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji paši regulāri nolasa skaitītāja rādījumus un paziņo tos enerģijas piegādātājam, izņemot gadījumus, ja patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu. Tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.
Šo pienākumu var izpildīt — ja to ir paredzējusi dalībvalsts un izņemot gadījumus, kad patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu, pamatojoties uz siltummaksas sadalītājiem, — izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji vai galaizmantotāji paši regulāri nolasa un paziņo skaitītāja rādījumus. Tikai tad, ja galalietotājs vai galaizmantotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.
2.  Dalībvalstis
2.  Dalībvalstis
a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galapatērētājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu, to dara pieejamu galapatērētāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;
a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galaizmantotājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem, to pēc galaizmantotāja pieprasījuma dara pieejamu galaizmantotāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;
b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā un lai tie pēc pieprasījuma saņemtu skaidru un viegli saprotamu skaidrojumu par rēķina sastādīšanu, it īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš;
b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā;
c)  nodrošina, lai visiem galapatērētājiem saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš, tiktu sniegta pienācīga informācija;
c)  nodrošina, lai visiem galaizmantotājiem saskaņā ar VIIa pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, tiktu sniegta skaidra un saprotama informācija;
d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;
d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;
da)  veicina kiberdrošību un nodrošina galaizmantotāju privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;
2.a  Dalībvalstis izlemj, kas ir atbildīgs par 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanu galaizmantotājiem, kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
15. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
-a)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:
Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām nosaka vienotu metodiku, lai rosinātu tīklu operatorus samazināt zaudējumus, īstenot izmaksu un enerģijas patēriņa ziņā efektīvu ieguldījumu programmu infrastruktūrā un pienācīgi aprēķināt energoefektivitāti un tīkla elastību. Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru šo direktīvu papildina, nosakot šīs metodikas specifikācijas.”
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Direktīva 2012/27/ES
15. pants – 5. punkts – 3. daļa
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.;
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori, veidojot savienojumus, ņem vērā vajadzību nodrošināt siltumapgādes nepārtrauktību un garantē piekļuvi tīklam un augstas efektivitātes koģenerācijai un ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
19.a pants (jauns)
11.a  Iekļauj šādu pantu:
“19.a pants
Eiropas banku finansējums energoefektivitātei
Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pielāgo savus politikas mērķus, lai atzītu, ka energoefektivitāte ir jāuzskata par patstāvīgu enerģijas avotu, bet investīcijas energoefektivitātē par daļu no to infrastruktūras investīciju portfeļa.
EIB un ERAB kopā ar valstu attīstību veicinošajām bankām izstrādā, sagatavo un finansē programmas un projektus energoefektivitātes nozarē, tostarp arī attiecībā uz enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām.
Dalībvalstis pilnībā izmanto iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” iespējas un piedāvātos instrumentus.”
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
23. pants – 3.a punkts (jauns)
(12.a)  23. panta pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 4.a punkts (jauns)
(12.b)  24. panta pantā iekļauj šādu punktu:
“4.a Enerģētikas savienības stāvokļa apskata kontekstā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 29. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu ziņo par CO2 emisiju tirgus darbību, ņemot vērā apsvērumus par ietekmi uz šīs direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 12. punkts
12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.;
12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs direktīvas vispārējo efektivitāti un nepieciešamību vēl vairāk pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ekonomikas un inovāciju attīstībai. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 12.a punkts (jauns)
(13.a)  24. panta pantā iekļauj šādu punktu:
12.a  Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim veic atsevišķu padziļinātu analīzi par energoefektivitātes potenciālu saistībā ar:
a)  enerģijas pārveidi un transformāciju;
b)  enerģijas pārvadi un sadali;
c)  enerģijas ražošanu un tās produktu tālāku transportēšanu, proti, enerģiju, kas izmantota fosilā kurināmā ieguvei un tā transportēšanai uz izmantošanas vietu.
d)  enerģijas uzkrāšanu.
Līdz 2021. gada 31. janvārim Komisija, pamatojoties uz saviem novērojumiem, vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgu leģislatīva akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
IV pielikums – 3. zemsvītras piezīme
(a)   IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0. Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot.”;
(a)   IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams tikai šīs direktīvas mērķiem un tad, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis piemēro koeficientu, ko nosaka ar pārredzamu un visās dalībvalstīs salīdzināmu metodi, pamatojoties uz valsts apstākļiem, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu. Šie apstākļi ir pienācīgi pamatoti, izmērāmi un pārbaudāmi, un to pamatā ir objektīvi un nediskriminējoši kritēriji. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,3 vai atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot. To darot, dalībvalstis ņem vērā savu energoresursu struktūru, kas iekļauta integrētajos valsts enerģētikas un klimata plānos, kuri jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] pantu. Standarta koeficientu pārskata ik pēc 5 gadiem, pamatojoties uz faktiski novērotajiem datiem.”;
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;
(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma un no tā izrietošo jauno atsevišķo darbību. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un Savienības līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti esošo ēku renovāciju, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;
(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti ar pasākumiem esošo ēku renovācijas veicināšanai, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – h apakšpunkts
(h)   aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu. To var darīt, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.
(h)   aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu un likmi, ar kādu ietaupījums samazinās laika gaitā. Šo aprēķinu veic, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš vai kā primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;
(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš un primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 3. punkts – 2. daļa
Politikas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 7. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvā 2010/31/ES noteikto aprēķinu metodiku tiktāl, ciktāl tas atbilst šīs direktīvas 7. pantā un šajā pielikumā noteiktajām prasībām.
svītrots
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
VIIa pielikums
VIIa pielikums
VIIa pielikums
Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens faktiskajā patēriņā balstīta patēriņa informācija
Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņa informāciju
1.  Faktiskajā patēriņā balstīti rēķini
1.  Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini
Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu.
Lai ļautu galaizmantotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem.
2.  Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums
2.  Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums
No [ierakstīt stāšanās spēkā datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.
No [ierakstīt transponēšanas datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina galalietotājiem vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.
No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.
No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina visiem galalietotājiem vismaz reizi mēnesī. To arī pastāvīgi dara pieejamu internetā un atjaunina tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēma. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.
3.  Informācijas minimums faktiskajā patēriņā balstītā rēķinā
3.  Rēķinā ietvertās informācijas minimums
Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:
Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, dalībvalstis nodrošina, lai tajos vai līdz ar tiem galaizmantotājiem skaidrā un saprotamā veidā, būtu pieejama šāda precīza informācija:
(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš;
(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējie siltummaksas un siltummaksas sadalītāju rādījumi;
(b)  informācija par izmantoto kurināmo sadalījumu, tostarp galalietotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi;
(b)  informācija par izmantotā kurināmā struktūru, ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tostarp galaizmatotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi, un skaidrojums par dažādiem nodokļiem, nodevām un piemērotajiem tarifiem;
(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;
(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;
(d)  informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.
(d)  informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.
(da)  informācija par attiecīgajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;
Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājam skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līdz ar tiem vai līdztekus tiem būtu pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galalietotāju.
(db)  salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai standarta galaizmantotāju;
Ja rēķina pamatā nav faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, tajos iekļauj skaidru un saprotamu paskaidrojumu par to, kā tika aprēķināta rēķinā norādītā summa, un vismaz d) un da) apakšpunktā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
IX pielikums – 1. daļa – g. punkts
2.a  Direktīvas IX pielikuma 1. daļas ceturtās daļas g) punktu aizstāj ar šādu:
g)  ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats
g)  Ekonomiskā analīze: Ietekmju pārskats
Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.
Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.
Dalībvalstis var izvērtēt un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.
Dalībvalstis izvērtē un lēmumu pieņemšanā ņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.
Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:
Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:
i)  ieguvumi
i)  ieguvumi
—  patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),
—  patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),
—  ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi un veselību saistīti ieguvumi, kad vien tas iespējams;
—  ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi, siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi,
—  ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju,
ii)  izmaksas
ii)  izmaksas
—  iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,
—  iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,
—  saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,
—  saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,
—  mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
—  mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
—  enerģijas izmaksas,
—  enerģijas izmaksas,
—  ar vidi un veselību saistītās izmaksas, kad vien tas iespējams;
—  ar vidi, veselību un drošību saistītās izmaksas,
—  ar darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju saistītās izmaksas.”
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
XII pielikums – 1. daļa – a punkts
(2.b)  direktīvas XII pielikuma pirmās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:
“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla pastiprinājumiem, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;
“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem, tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā vai citos difūzos avotos.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0391/2017).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 21. novembrisJuridisks paziņojums