Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2071(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0013/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0013/2018

Debates :

PV 07/02/2018 - 17
CRE 07/02/2018 - 17

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0039

Pieņemtie teksti
PDF 472kWORD 70k
Ceturtdiena, 2018. gada 8. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats
P8_TA(2018)0039A8-0013/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 8. februāra rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu (2017/2071(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī tam pievienoto 5. protokolu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtiem,

–  ņemot vērā EIB tīmekļa vietnē publicēto EIB grupas darbības plānu 2017.–2019. gadam,

–  ņemot vērā EIB 2016. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2016. gada finanšu pārskatu un 2016. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā EIB 2016. gada septembrī sagatavoto novērtējumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un EIB 2017. gada 2. maijā noslēgto vienošanos attiecībā uz informācijas apmaiņu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013, — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regulu (ES) 2017/2396, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu(2),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (COM(2016)0583),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (COM(2016)0582),

–  ņemot vērā EIB ekonomikas noturības iniciatīvu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu(3),

–  ņemot vērā pirmo EFIA stratēģiskās padomes sanāksmi, kas notika Briselē 2017. gada 28. septembrī,

–  ņemot vērā Gēteborgā 2017. gada 17. novembrī rīkoto sociālo samitu par taisnīgām darbvietām un izaugsmi un Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā EIB grupas stratēģiju par dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomisko iespēcinātību,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2015. gadā un EIB 2016. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā EIB vides un sociālo rokasgrāmatu,

–  ņemot vērā pašlaik notiekošo 2010. gada “EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma — principi, darba uzdevumi un reglaments” pārskatīšanu,

–  ņemot vērā EIB 2010. gada 15. decembrī klajā laisto dokumentu “EIB politika attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas” (NCJ politika) un 2014. gada 8. aprīlī klajā laisto pielikumu šim dokumentam,

–  ņemot vērā EIB 2016. gada 4. oktobrī sniegto piekrišanu tam, lai ES ratificētu Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. septembra plenārsēdē Strasbūrā Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera sniegto runu par Savienības stāvokli,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0013/2018),

A.  tā kā Eiropas Investīciju banka (EIB) tiek uzskatīta par ES finansiālo izpildvaru un galveno institūciju, kas atbalsta publiskās un privātās investīcijas ES, un tā kā vienlaikus tai ir būtiska loma — kas izpaužas kā ārējās aizdošanas darbības — arī ārpus ES;

B.  tā kā EIB grupas finanšu darbības ietver gan pašu resursu aizdošanu, gan tādu dažādu pilnvaru īstenošanu, kas tai piešķirtas ar ES budžeta un trešo pušu, piemēram, dalībvalstu, atbalstu;

C.  tā kā pastāvīga uzmanība būtu jāpievērš paraugprakses attīstīšanai saistībā ar EIB grupas snieguma politiku un vadību, pārvaldību un pārredzamību;

D.  tā kā EIB 2016. gadā saglabāja stabilu finansiālo stāvokli atbilstīgi minētā gada prognozēm, gada neto pārpalikumam sasniedzot EUR 2,8 miljardus;

E.  tā kā EIB arī turpmāk būtu jāpilnveido savi centieni efektīvi paplašināt savas aizdošanas darbības, nodrošinot tehnisko palīdzību un konsultatīvo atbalstu, it īpaši reģionos, kuros ir zems investīciju līmenis, lai novērstu reģionālās neatbilstības, vienlaikus mazinot administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem;

F.  tā kā EIB kā iestādei, kas ir atbildīga par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļu pārvaldību, būtu jāsaglabā kvalitatīvs un ģeogrāfiski līdzsvarots aktīvu portfelis, nodrošinot ilgtermiņa ekonomiskos labumus, kas rada kvalitatīvas darbvietas, un tai minētais uzdevums būtu jānosaka par galveno prioritāti visā ES teritorijā;

G.  tā kā Eiropas Investīciju fondam (EIF) būtu jāuzņemas svarīga loma, papildinot EIB intervences darbības, jo tas ir ES speciālais instruments tāda riska kapitāla un garantiju nodrošināšanā, kas galvenokārt ir paredzētas MVU atbalstam un tādējādi veicina vēl lielāku Eiropas integrāciju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

H.  tā kā aizsardzība pret krāpšanu, tostarp krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un pret terorisma finansēšanas riskiem ir ietverta EIB grupas līgumiskajos noteikumos, kas ir iekļauti līgumos, kurus parakstījusi EIB grupa un tās darījumu partneri; tā kā EIB grupai būtu jāpieprasa tās darījumu partneriem ievērot visus piemērojamos tiesību aktus; tā kā EIB grupai, pamatojoties uz uzticamības pārbaudes rezultātiem, būtu jāpiemēro papildu līgumiskie noteikumi, lai risinātu specifiskus pārredzamības un integritātes jautājumus;

I.  tā kā Līgumā ir noteikts EIB grupas pienākums veicināt ES integrāciju, ekonomisko un sociālo kohēziju un reģionālo attīstību ar speciāliem investīciju instrumentiem, piemēram, aizdevumiem, vērtspapīriem, garantijām, riska sadales iespējām un konsultēšanas pakalpojumiem;

J.  tā kā EIB grupai būtu jāsaglabā augsta kredītvērtība kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un kvalitatīvs drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem saistībā ar ESIF un visi finanšu instrumenti tās portfelī,

Globālie uzdevumi un galvenie politikas virzieni

1.  uzsver, ka ekonomikas krīze ir būtiski vājinājusi ES ekonomikas izaugsmi un ka vienas no galvenajām tās sekām ir investīciju samazināšanās ES; uzsver — kā liecina Eurostat konstatējumi, publisko un privāto investīciju samazināšanās krīzes visvairāk skartajās valstīs ir sasniegusi satraucošu līmeni; pauž bažas par joprojām lielo makroekonomisko nelīdzsvarotību un joprojām būtisko bezdarba līmeni dažās dalībvalstīs;

2.  sagaida, ka EIB turpinās sadarboties ar Komisiju un dalībvalstīm to sistēmisko trūkumu novēršanā, kuri atsevišķiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnībā gūt labumu no EIB finansiālajām darbībām;

3.  atzinīgi vērtē EIB grupas gatavību palielināt ES konkurētspēju, sniegt reālu atbalstu izaugsmei un darbvietu radīšanai un veicināt sociālekonomisko problēmu atrisināšanu gan ES, gan ārpus tās, īstenojot tās vispārējos sabiedrības politikas mērķus saistībā ar inovācijām, MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, infrastruktūru, vidi, ekonomikas un sociālo kohēziju un klimatu; atgādina, ka minētie mērķi arī rada nepieciešamību pēc sabiedrisko labumu nodrošināšanas; uzsver — lai sekmīgi sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, visām EIB grupas darbībām vajadzētu būt ne tikai ekonomiski ilgtspējīgām, bet ar tām arī būtu jāveicina gudrāka, zaļāka un iekļaujošāka ES; šajā sakarā aicina EIB sadarboties ar maziem tirgus dalībniekiem un kopienu kooperatīviem, lai veiktu maza mēroga atjaunojamās enerģijas projektu apkopošanu nolūkā padarīt tos atbilstīgus EIB finansējuma saņemšanai; uzsver nepieciešamību saskaņot šo mērķu sasniegšanai nepieciešamos instrumentus;

4.  šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas darbības virzienu, kurā tiek apvienoti dažādi finanšu resursi, tostarp ESIF līdzekļi, centralizēti pārvaldītie ES līmeņa finanšu instrumenti un Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu programmu līdzekļi, kā arī dalībvalstu un valstu attīstību veicinošo banku un institūciju līdzekļi, tādējādi sniedzot iespēju nodrošināt līdzekļus projektiem ar paaugstinātu risku un projektiem, kuriem ir ierobežota piekļuve finansējumam, kas ir izdevīgi MVU;

5.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir apstiprinājusi savu apņemšanos atbalstīt Parīzes nolīguma īstenošanu; uzskata, ka EIB enerģētikas aizdevumu piešķiršanai piemērojamo aizdošanas kritēriju pārskatīšana, kas paredzēta 2018. gadā, sniegs iespēju Bankai izvērtēt atbalstu, ko tā sniedz fosilās enerģijas sektoram, un publicēt būtiskus un visaptverošus saistītos datus; šajā sakarībā mudina Banku publicēt konkrētus rīcības plānus, kas izriet no tās 2015. gada klimata stratēģijas, un pielāgot tās portfeli mērķim, kas paredz to, lai vidējās temperatūras paaugstināšanās pasaulē būtu 1,5 grādi atbilstīgi Parīzes nolīgumam, nekavējoties un pakāpeniski pilnībā pārtraucot fosilā kurināmā projektu īstenošanu un par prioritāti nosakot energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektus; atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 10. oktobra secinājumus par finansējumu klimata pārmaiņu jomā(4) un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekama finansējuma pieejamību ilgtspējīgām zaļajām investīcijām, tostarp uz bioloģiskiem resursiem balstītām rūpniecības nozarēm(5); aicina EIB turpināt finansiāli atbalstīt ilgtspējīgus vietējos enerģijas avotus, lai pārvarētu Eiropas būtisko atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un nodrošinātu energoapgādes drošību; aicina EIB apsvērt iespēju pieņemt ESAO Rio marķēšanas kritērijus klimata jomā, kurus izmanto klimata jomai paredzēto ESI fondu izdevumu izsekošanai un uzraudzībai, lai labāk ņemtu vērā ar kohēzijas politiku saistītās EIB darbības, kad tiek izvērtēta ESI fondu loma ar klimata pārmaiņām saistīto jautājumu risināšanā;

6.  norāda — neraugoties uz to, ka EIB pavisam nesen kopumā tik tikko izpildīja savu 25 % mērķi, klimata politikas jomā tā ir uzrādījusi ļoti neviendabīgus darbības rezultātus; pauž bažas par to, ka 16 ES dalībvalstīs EIB atbalsts rīcībai klimata politikas jomā nesasniedza pat 20 % līmeni un ka klimata politikas īstenošanai paredzētās investīcijas 2016. gadā galvenokārt tika veiktas ekonomiski attīstītākajās ES dalībvalstīs — 70 % no ESIF atbalsta atjaunojamai enerģijai bija koncentrēti tikai vienā valstī, proti, Beļģijā, un 80 % no energoefektivitātes palielināšanai paredzētajām investīcijām ar ESIF palīdzību tika piešķirti Francijai, Somijai un Vācijai;

7.  atzinīgi vērtē to, ka EIB uz minēto krīzi reaģēja, būtiski paplašinot savas darbības, tostarp vissmagāk skartajās valstīs; aicina EIB turpināt atbalstīt ES dalībvalstis, lai veicinātu to ekonomikas atveseļošanos;

8.  atgādina, ka steidzami jāskaidro Brexit ietekme uz EIB pašreizējo budžetu un tās darbībām, lai tā arī turpmāk varētu pildīt savu lomu; atzīmē, ka Apvienotā Karaliste nodrošināja 16,11 % no EIB kapitāla, proti, EUR 3,5 miljardus no iemaksātā kapitāla un EUR 35,7 miljardus no EIB pieprasāmā kapitāla; uzsver, ka ir svarīgi viest skaidrību attiecībā uz Apvienotās Karalistes iemaksu EIB budžetā, kā arī tās turpmāko ekonomisko līdzdalību; prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās rezultātā EIB nezaudēs spēju atbalstīt ES ekonomiku; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc iespējas drīzāk nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz Apvienotajā Karalistē pašlaik īstenotajiem projektiem, kurus līdzfinansē EIB; uzskata — lai gan Apvienotajai Karalistei pirms tās oficiālās izstāšanās no Savienības investīciju ziņā būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā jebkurai citai dalībvalstij, EIB ir tiesības par investēšanas nosacījumu izvirzīt garantiju sniegšanu, ka visā investēšanas periodā tiks nodrošināta atbilstības kritēriju izpilde, it īpaši vides standartu jomā;

9.  uzsver EIB veikto finansēšanas darbību nozīmīgumu austrumu un dienvidu kaimiņreģionā, lai atbalstītu valstis, kuras īsteno sarežģītas ekonomiskās un demokrātiskās reformas to virzībā uz ES; atgādina, ka galvenajām finansēšanas darbībām turklāt vajadzētu būt vērstām gan uz steidzamu vajadzību, gan ilgtermiņa problēmu risināšanu, piemēram, infrastruktūras atjaunošanu, pienācīgu mājokļu un ārkārtas reaģēšanas infrastruktūras būvniecību un jauniešu bezdarba novēršanu; uzsver, ka EIB būtu jāveic ārējas operācijas, lai tās darbības koncentrētos konkrēti uz Eiropas Savienībai ļoti nozīmīgām jomām; šajā sakarā īpašu uzmanību vērš uz EIB ārējo aizdevumu pilnvarojuma piemērošanas jomas paplašināšanu, lai pastiprinātu darbības dienvidu kaimiņvalstīs, Vidusjūras reģionā, Latīņamerikā un Āzijā; vērš uzmanību arī uz EIB operāciju lielo potenciālu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanā ģeopolitiski ļoti svarīgos reģionos, it īpaši Ukrainā, kas valsts austrumdaļā notiekošā bruņotā konflikta dēļ saskaras ar lielu ekonomisko spriedzi;

10.  uzskata, ka EIB kā ES bankai, kas ir iekļauta Līgumos un attiecīgajā pievienotajā protokolā un ko šie tiesību akti reglamentē, ir jārīkojas atbilstoši šim īpašajam statusam, kurš tai paredz īpašas tiesības un pienākumus; konstatē, ka EIB ir svarīga loma aizvien lielāka skaita tādu finanšu instrumentu īstenošanā, kuriem ir sviras efekts attiecībā uz ES budžeta līdzekļiem;

11.  norāda — saskaņā ar darbības plānu 2017.–2019. gadam prognozējams, ka EIB parakstīto aizdevumu vērtība 2019. gadā atkal palielināsies (līdz EUR 76 miljardiem pēc samazināšanās no EUR 77 miljardiem 2014. gadā līdz EUR 73 miljardiem 2016. gadā); norāda, ka pašreizējiem apstākļiem būtu jāveicina Banku pieņemt vērienīgākus mērķus un palielināt EIB parakstītos aizdevumus; atgādina, ka EIB būtu jāuzņemas svarīga loma stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā ar tādu instrumentu palīdzību kā “Apvārsnis 2020” un Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments;

12.  atzinīgi vērtē EIB apņemšanos novērst iedzīvotāju migrācijas pamatcēloņus un veikt pasākumus migrācijas krīzes īpaši smagi skartajās valstīs, tostarp pastiprināt un papildināt humanitāro darbību un sniegt atbalstu ekonomikas izaugsmei, attīstībai un investīcijām, kas nepieciešamas gan pilsētu, veselības, izglītības, gan sociālai, mūsdienīgai un ilgtspējīgai infrastruktūrai, nepieciešamās ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai darbvietu radīšanai un pārrobežu sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm un trešām valstīm; sagaida, ka EIB grupa šajā nolūkā pastiprinās centienus tās ekonomikas noturības iniciatīvas un pārskatītā ELM koordinēšanā ar Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA); prasa palielināt finansiālo atbalstu projektiem, kuri palīdzētu samazināt ar migrācijas krīzi saistītās ekonomiskās izmaksas un kuriem vienlaikus būtu labvēlīga ietekme uz pilsoņiem, bēgļiem un citiem migrantiem dalībvalstīs, kas uzņem lielākās bēgļu un migrantu plūsmas;

13.  šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB iniciatīvu “Reaģēšana uz krīzi un izturētspēja”, kuras mērķis ir palielināt Eiropas dienvidu kaimiņvalstīm un Balkānu reģionam piešķiramā atbalsta summu par EUR 6 miljardiem; prasa, lai ar šīs iniciatīvas palīdzību tiktu panākta patiesa papildināmība attiecībā uz EIB pašreizējām darbībām šajā reģionā;

14.  ņem vērā EIB priekšlikumu — balstoties uz EIF piemēru, izveidot Grupas ietvaros filiāli, kura būtu paredzēta finansējuma nodrošināšanai ārpus Eiropas; cer savlaicīgi saņemt informāciju par jebkurām norisēm šajā jautājumā;

15.  atzinīgi vērtē 2017. gadā publicēto EIB grupas stratēģiju par dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomisko iespēcinātību; uzskata, ka visos EIB grupas finansēšanas darījumos būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības perspektīva; pauž cerību, ka drīz tiks īstenots Dzimumu līdztiesības rīcības plāns, nosakot vērienīgus mērķus un konkrētus rādītājus;

16.  atzinīgi vērtē vienošanos par ESIF darbības pagarināšanu un pielāgošanu un sagaida, ka pārskatītais fonds un uzlabotais Eiropas Investīciju konsultāciju centrs ļaus atrisināt pašreizējā sistēmā konstatētās problēmas, proti, saistībā ar papildināmību, ilgtspējību, rīcību klimata politikas jomā, ģeogrāfisko līdzsvaru un konsultāciju centra darbībām; uzsver, ka EIB aizdošanas darbībās ir svarīgi novērst ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, lai nodrošinātu piešķiršanu plašākā ģeogrāfiskā un nozaru kontekstā, neapdraudot projektu kvalitātes augsto līmeni; aicina EIB vēl vairāk stiprināt sadarbību ar valstu attīstību veicinošām bankām un institūcijām (NPBI), lai palielinātu informētību, vairāk izvērstu konsultatīvo darbību un tehnisko palīdzību, kas ļautu ilgtermiņā risināt ģeogrāfiskās līdzsvarošanas problēmu; atzīmē saistībā ar ESIF projektiem gūto ļoti dažādo pieredzi; atbalsta un mudina veikt labākās prakses turpmāku apmaiņu starp EIB un dalībvalstīm nolūkā nodrošināt Junkera plāna ekonomisko efektivitāti un sviras efektu, jo tas būtiski ietekmēs ES iedzīvotāju dzīvi;

17.  norāda, ka sociālajā sektorā EIB gadā sniedz aizdevumus vidēji EUR 1 miljarda apmērā sociālo mājokļu projektiem (attiecībā uz tiem pēdējos gados ir vērojams krass pieaugums un lielāka projektu iniciatoru un aizdevēju dažādība), EUR 1,5 miljardus veselības aprūpes infrastruktūrai un EUR 2,4 miljardus izglītības infrastruktūras projektiem; uzsver, ka turpmāka EIB finansēšanas darbību attīstība šajā nozarē atspoguļotu pašreizējo progresu virzībā uz ES sociālo tiesību pīlāra nodrošināšanu un to, lai atbilstīgi gaidītajam nodrošinātu, ka EIB grupa par prioritāti nosaka tos projektus, kuriem ir vislielākā ietekme uz ilgtspējīgu darbvietu radīšanu vietējā līmenī;

18.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar EIB Ekonomikas departamenta 2017. gada 28. septembra informatīvo kopsavilkumu EIB grupas 2015. un 2016. gadā apstiprinātās uzkrātās investīcijas līdz 2020. gadam nodrošinās ES IKP pieaugumu par 2,3 % un radīs 2,25 miljonus jaunu darbvietu, kas parāda EIB būtisko makroekonomisko ietekmi; mudina EIB vēl vairāk paplašināt savu spēju veikt makroekonomisko analīzi, tostarp izpēti par tās darbību makroekonomisko ietekmi, kā arī vispārējo analītisko darbu un nozaru pētījumus, un empīrisko zinātnisko rakstu un publikāciju klāstu, tādējādi kļūstot arī par “zināšanu banku”; aicina EIB turpināt uzlabot projektu izvērtēšanu, izmantojot daudzveidīgākus, precīzākus un pilnveidotākus ietekmes rādītājus;

19.  atzīst, ka EIB pēdējos gados ir bijusi nozīmīga pretcikliska loma; uzskata, ka — tiklīdz ekonomikā būs no jauna sasniegts pirmskrīzes investīciju līmenis —, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas, tehnoloģisko progresu un inovāciju, kas noved līdz ilgtspējīgai izaugsmei, par vienu no EIB pamatprioritātēm būtu jānosaka koncentrēšanās uz investīciju nepietiekamības mazināšanu jomās, kurās slikti darbojas tirgi, piemēram, tāpēc ka tie pastāvīgi galveno uzmanību velta īstermiņa rezultātiem un nespēj pareizi izvērtēt ilgtermiņa ietekmi uz nesaistītām trešām personām; uzsver nepieciešamību prioritāti piešķirt uz inovāciju balstītiem projektiem, kas nodrošina skaidru pievienoto vērtību ES, kā arī reģionālo attīstību atbalstošiem projektiem, tādiem kā lauku rajonu un citu grūtāk pieejamu un nepietiekami attīstītu rajonu atdzīvināšana;

20.  uzsver, ka EIB bija un būs arī turpmāk pozitīva loma publisko investīciju nepietiekamības mazināšanā; uzsver, ka investēšanai, atbildīgām un ilgtspējīgām strukturālām reformām un stabilai budžeta politikai ir jābūt daļai no vispārējas stratēģijas; prasa, lai ikreiz, kad tas ir iespējams, EIB darbības dalībvalstīs tiktu koordinētas ar šo valstu valdību darbībām, politikas nostādnēm un mērķiem, kas noteikti valsts reformu programmās un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

21.  uzsver, ka ES līmenī pastāv būtiski strukturāli iemesli, kuru dēļ starp dalībvalstīm palielinās atšķirības investīciju ziņā; aicina EIB palielināt tehnisko palīdzību, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar projektu sagatavošanas vājo kapacitāti dažās dalībvalstīs; aicina EIB sniegt detalizētāku informāciju par tiešajām un netiešajām darbvietām, kas radītas ar ikviena finansētā projekta palīdzību;

22.  uzsver — Līgumā ir noteikts, ka EIB, izmantojot savu galveno, proti, aizdošanas darbību, un sinerģijā ar ESI fondiem veicina līdzsvarotu un noturīgu iekšējā tirgus attīstību, lai atbalstītu projektus, kuru mērķis ir panākt mazāk attīstītu reģionu attīstību, un projektus, kuriem ir pārrobežu raksturs; tādēļ uzsver arī EIB svarīgās papildinošās lomas potenciālu kohēzijas politikas īstenošanā un to, ka šai lomai vienmēr vajadzētu būt balstītai uz izpildes rādītājiem un orientētai uz rezultātu, tostarp izmantojot darbības, kuru mērķis ir stiprināt projektu izstrādes kapacitāti, konsultēšanas un analīzes pakalpojumus un aizdevumus ESI fondu piešķīrumu līdzfinansēšanai valsts līmenī; aicina Komisiju un EIB labāk saskaņot savus centienus, lai vēl vairāk veicinātu labākās prakses apmaiņu un izplatītu investīciju iespējas visos Eiropas reģionos, tostarp tajos, kuri neietilpst Kohēzijas fonda darbības jomā, nolūkā labāk sasniegt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus;

23.  uzsver, ka EIB kā publiskai finanšu institūcijai, kas finansē projektus, kuru mērķis ir ES politiku un prioritāšu īstenošana, būtu jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, tostarp mazāk attīstītos reģionos, kā to nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību; tomēr ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar aizdevumu ģeogrāfisko sadalījumu pa valstīm, kurās projekti tiek īstenoti, 54,11 % no kopējiem 2016. gadā piešķirtajiem aizdevumiem saņēma piecas ekonomiskā ziņā svarīgākās ES dalībvalstis; aicina EIB un Komisiju izpētīt šādas situācijas izveidošanās iemeslus un līdz 2018. gada vidum ziņot par to Parlamentam; uzsver — lai sasniegtu mērķi mazināt reģionālās atšķirības, ir nepieciešama līdzekļu, tostarp ESIF līdzekļu, plašāka teritoriālā sadale un ka šiem līdzekļiem vienmēr vajadzētu papildināt ESI fondu līdzekļus; uzsver nepieciešamību palielināt EIB lomu sociālās uzņēmējdarbības un jaunuzņēmumu, sociālās infrastruktūras attīstības paātrināšanas, atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un aprites ekonomikas projektu finansēšanā; šajā sakarā atgādina, ka EIB daudz investē arī trešās valstīs;

24.  ņem vērā EIB grupas pārvaldīto visu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finanšu instrumentu (InnovFin) starpposma novērtējumu un tajā sniegtos 15 ieteikumus; sagaida, ka EIB grupa izstrādās sīku stratēģiju attiecībā uz darbu, kuru tā ir paredzējusi veikt, lai īstenotu šos ieteikumus;

Atbilstība

25.  atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam, tostarp EIB Statūtiem, ESIF regulai, četrām Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) regulām un tiesību aktiem, kas attiecas uz pieciem ESI fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu), būtu jāaizliedz, ka ES finansējums galu galā nonāk tādu saņēmēju vai finanšu starpnieku rokās, attiecībā uz kuriem ir pierādīts, ka tie ir saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai krāpšanu nodokļu jomā;

26.  atgādina, ka EIB politikai attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas (NCJ), ir jābūt vērienīgai; norāda, ka paļaušanās uz kopīgo ES sarakstu ar trešo valstu jurisdikcijām, kas neievēro standartus labai pārvaldībai nodokļu jomā, kuru ES Padome apstiprināja 2017. gada 5. decembrī un kurš konflikta gadījumā prevalēs pār citiem vadošo organizāciju sarakstiem, ir pozitīvs, tomēr nepietiekams solis, un aicina nodrošināt, ka pārskatu sniegšanas pienākums attiecībā uz katru valsti bez izņēmumiem kļūst par būtisku EIB stratēģijas par korporatīvo sociālo atbildību daļu; aicina EIB: ievērot attiecīgos standartus un piemērojamos tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; neizmantot nodokļu apiešanas shēmas un neiesaistīties tajās, jo sevišķi agresīvās nodokļu plānošanas shēmās vai praksē, kas neatbilst labas pārvaldības kritērijiem, kā noteikts Savienības tiesību aktos, Padomes secinājumos, Komisijas paziņojumos vai citā Komisijas oficiāli sniegtā informācijā; neuzturēt uzņēmējdarbības attiecības ar iestādēm, kuras ir inkorporētas vai reģistrētas jurisdikcijās, kas nesadarbojas ar Savienību starptautiski pieņemto nodokļu pārredzamības un informācijas apmaiņas standartu piemērošanā; aicina EIB pēc apspriešanās ar Komisiju un ieinteresētajām personām pārskatīt un atjaunināt savu NCJ politiku, ņemot vērā iepriekšminētā Savienības saraksta par jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pieņemšanu; aicina Komisiju savukārt katru gadu iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par minētās politikas īstenošanu;

27.  atzīmē, ka Komisija ir nobloķējusi atsevišķus starptautisku finanšu institūciju (SFI)(6) iepriekš iesniegtos projektus, jo šie projekti paredzēja nepamatoti sarežģītas vienošanās nodokļu jomā, izmantojot kaitējošus nodokļu režīmus vai to neesamību trešās valstīs; aicina Komisiju un EIB gada pārskatā iekļaut informāciju par projektiem, ar kuriem saistītie līdzekļi tika pārvietoti uz ārzonas jurisdikcijām; uzsver, ka SFI būtu jānovērš risks, ka ES līdzekļi tiešā vai netiešā veidā varētu tikt izmantoti nodokļu apiešanā un krāpšanā nodokļu jomā;

28.  atzīmē, ka tika paustas bažas par EIB finansētiem projektiem, kuros ir iesaistītas ārzonas struktūras un jurisdikcijas, kas nesadarbojas; aicina Komisiju publicēt publisku gada ziņojumu par ES līdzekļu izmantošanu saistībā ar ārzonas struktūrām un par EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) naudas pārvedumiem uz šādām struktūrām, tostarp norādot bloķēto projektu skaitu un raksturu, paskaidrojot projektu bloķēšanas iemeslus un minot pasākumus, kas pēc tam veikti, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi tieši vai netieši netiek izmantoti nodokļu apiešanā un krāpšanā nodokļu jomā;

29.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ņem vērā nodokļu ietekmi valstīs, kurās tā veic investīcijas, un to, kā šīs investīcijas veicina ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu;

30.  uzskata, ka EIB kā Eiropas Savienības bankai būtu jāpalielina centieni, lai nodrošinātu, ka finanšu starpnieki, ar kurām tā sadarbojas, neizmanto nodokļu apiešanas struktūras, it īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai praksi, kas neatbilst ES tiesību aktos, tostarp Komisijas ieteikumos un paziņojumos, iekļautajiem labas nodokļu pārvaldības kritērijiem, un neiesaistās šādās struktūrās; uzsver, ka EIB būtu jānodrošina arī tas, ka finanšu starpnieki nav iesaistīti korupcijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, organizētajā noziedzībā vai terorismā;

31.  uzsver, ka EIB rīcībā vajadzētu būt drošai un pilnīgai informācijai par EIB līdzekļu galīgo saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem, tostarp gadījumos, kad finansējums ir atkarīgs no privātiem kapitāla fondiem; tādēļ mudina EIB pastiprināt uzticamības pārbaudes procedūru un uzlabot pārredzamību attiecībā uz finanšu starpniekiem, kas ir tās sadarbības partneri; uzskata, ka kritēriju izmantošana finanšu starpnieku atlasei un atjauninātas informācijas par uzņēmumu, tostarp trastu, fondu un nodokļu oāžu, faktiskajiem īpašniekiem apkopošana ir pastāvīgi izmantojama paraugprakse; atzīmē, ka EIB šādu uzņēmumu faktiskos īpašniekus identificē uzticamības pārbaudes laikā; aicina EIB grupu vēl vairāk pastiprināt līgumiskos nosacījumus, iekļaujot tajos klauzulu par labu pārvaldību vai atsauci uz to, lai mazinātu integritātes un reputācijas apdraudējuma risku; uzstāj uz to, ka EIB būtu jāizveido publiski pieejams visaptverošs finanšu starpnieku atlases kritēriju saraksts, lai pastiprinātu ES apņemšanos apkarot ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā un efektīvāk novērstu korupcijas un noziedzīgu grupu iefiltrēšanās risku;

32.  atzinīgi vērtē EIB centienus veikt uzticamības pārbaudi attiecībā uz EIB grupas darījumu partneriem un operācijām, tostarp pašlaik īstenotās uzraudzības darbības un kontroli, lai nodrošinātu, ka EIB neapzināti neatvieglo korupciju, krāpšanu, slepenu vienošanos, piespiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpšanu nodokļu jomā, kaitējošu nodokļu praksi vai terorisma finansēšanu, un jo īpaši to, ka galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora birojs (OCCO) publicē regulārus darbības pārskatus un cieši sadarbojas ar EIB Galveno inspekciju; aicina EIB pieskaņoties jaunajai Komisijas plānotajai ātrās brīdināšanas un izslēgšanas sistēmai;

33.  atzinīgi vērtē EIB grupas sadarbību un apmaiņu ar dažādajiem Komisijas dienestiem attiecībā uz pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, lai precizētu šī tiesību aktu kopuma piemērošanas jomu un pamatelementus, EIB grupas lomu un līdzdalību, kā arī tās iesaistīšanos dialogā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām par minētajiem jautājumiem gan EIB grupas Direktoru padomes, gan EIB dienestu, piemēram, OCCO, līmenī; aicina EIB savās uzticamības pārbaudēs labāk risināt nodokļu apiešanas jautājumu;

Pārskatatbildība

34.  uzskata, ka pastiprināta EIB grupas ekonomiskā loma, lielāka investēšanas kapacitāte un ES budžeta izmantošana tās operāciju garantijām ir jāpapildina ar lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, lai nodrošinātu tās darbību, projektu atlases un finansēšanas prioritāšu patiesu publisko kontroli;

35.  apliecina to, ka EIB katru gadu Parlamentam iesniedz trīs pārskatus par savām darbībām un ka tās priekšsēdētājs un personāls pēc Parlamenta un tā komiteju pieprasījuma regulāri piedalās uzklausīšanās; tomēr atgādina savu prasību nodrošināt augstāku parlamentārās pārskatatbildības un pārredzamības līmeni; šajā sakarā atkārtoti aicina parakstīt iestāžu nolīgumu starp EIB un Parlamentu par informācijas apmaiņu, paredzot tajā arī iespēju deputātiem iesniegt rakstiskus jautājumus EIB priekšsēdētājam;

36.  atgādina, ka pārredzamība ES politikas virzienu īstenošanā ne tikai kalpo tam, lai stiprinātu EIB grupas vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un uzticamību, sniedzot skaidru priekšstatu par finanšu starpnieku un galīgo saņēmēju veidu, bet arī veicina finansēto projektu efektivitāti un ilgtspēju un nodrošina nulles tolerances pieeju krāpšanai un korupcijai tās aizdevumu portfelī;

37.  atzinīgi vērtē to, ka EIB grupas pārredzamības politika balstās uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB grupas dokumentiem un informācijai; atgādina savu ieteikumu EIB tīmekļa vietnē publicēt nekonfidenciālus dokumentus, tādus kā iestāžu nolīgumi un memorandi, un mudina EIB grupu neapstāties pie paveiktā, bet turpināt meklēt veidus, kā panākt turpmākus uzlabojumus;

38.  ierosina, lai EIB grupa sekotu Pasaules bankas grupas Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) piemēram un sāktu atklāt informāciju par augsta riska apakšprojektiem, ko tā finansē ar komercbanku starpniecību (galvenie starpnieki/ finanšu instrumenti, ko EIB izmanto MVU finansēšanai);

39.  atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa pēc pieprasījuma atklāj visus tās rīcībā esošos projektu dokumentus; prasa EIB grupai definēt pamatnostādnes tādas nesensitīvas un pamata informācijas atklāšanai, kuru būtu iespējams atklāt saistībā ar prasībām attiecībā uz aktīvu informācijas atklāšanu projektu līmenī;

40.  prasa, lai EIB grupas informācijas atklāšanas politika nodrošinātu arvien lielāku pārredzamību attiecībā uz principiem, uz ko balstās tās cenu noteikšanas politika un pārvaldības struktūras; šajā sakarā atzinīgi vērtē EIB grupas Direktoru padomes 2017. gada janvāra sanāksmju protokolu publiskošanu, dokumentu publisko reģistru un projektu datu publicēšanu, izmantojot Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvu(7); prasa publiskot Vadības komitejas sanāksmju protokolus;

41.  pieņem zināšanai pašlaik notiekošo EIB grupas trauksmes celšanas politikas pārskatīšanu; mudina EIB grupu palielināt sūdzību izskatīšanas mehānisma neatkarību, leģitimitāti, pieejamību, paredzamību, objektivitāti un pārredzamību, tostarp iesaistot direktorus un uzlabojot sūdzību iesniedzēju aizsardzību; uzskata, ka šādi pasākumi nepārprotami ir EIB, ieinteresēto personu un ES institūciju interesēs;

42.  atzīmē, ka par 53 % no 120 krāpšanas gadījumiem, par kuriem 2016. gadā paziņoja Ģenerālās inspekcijas Krāpšanas izmeklēšanas nodaļa, bija informējuši EIB grupas darbinieki; atzinīgi vērtē to, ka mehānisms, ar kura palīdzību ziņo par krāpšanas gadījumiem, EIB tīmekļa vietnē tagad ir pieejams 30 valodās(8); uzskata, ka EIB būtu rūpīgi jāseko līdzi darbam, kas pašlaik notiek pie trauksmes cēlēju aizsardzības ES līmenī, un attiecīgi vēl vairāk jāuzlabo savas ziņošanas iespējas;

43.  aicina EIB grupu pastāvīgi pievērst īpašu uzmanību snieguma pārbaudei, izmantojot snieguma izvērtēšanu un pierādītu ietekmi; mudina to turpināt pilnveidot savus uzraudzības rādītājus, konkrētāk, papildināmības rādītājus, lai pēc iespējas agrāk projekta izstrādes posmā izvērtētu ietekmi un Direktoru padomei sniegtu pietiekamu informāciju par paredzamo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz projektu ieguldījumu ES politikas virzienu īstenošanā, piemēram, to ietekmi uz nodarbinātību (gan ieviešanas, gan darbības posmā); turklāt norāda, ka EIB grupas sniegumu finansēšanas jomā nevar izvērtēt, balstoties tikai uz tās finansiālās ietekmes izvērtējumu, un tāpēc prasa saglabāt pareizo līdzsvaru starp darījumu apjoma ziņā darbības noteiktajiem mērķiem un EIB grupas personāla mērķiem, kas nav saistīti ar finansēm; mudina, piemēram, snieguma izvērtējumos norādīt, kādus konkrētus mērķus saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir paredzēts īstenot ar attiecīgā projekta palīdzību un cik lielā mērā tas ir veicinājis šo mērķu sasniegšanu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji, kas dzīvo to zonu tiešā tuvumā, uz kurām attiecas finansētie infrastruktūras projekti, tiktu aktīvi iesaistīti šo projektu izvērtēšanā;

44.  atzinīgi vērtē to, ka EIB turpina pilnveidot savu ziņošanai par ietekmi izmantoto metodiku, piemēram, lai rūpīgi atspoguļotu investīcijas, kas mobilizētas, izmantojot dažādas struktūras aizdevumu piešķiršanai ar starpnieku palīdzību un jaunus produktus, kā arī atzinīgi vērtē kopā ar citām daudzpusējām attīstības bankām veiktos pasākumus ziņošanas par ietekmi svarīgāko aspektu saskaņošanā, kā, piemēram, ziņojumā, kas nesen tika sagatavots par ziņošanu par klimata jomas finansēšanu, un pašlaik sagatavošanā esošajā ziņojumā par aizdošanu visās nozarēs;

45.  atzinīgi vērtē to, ka rezultātu mērīšanas sistēma (ReM+) pakāpeniski rada “kultūras maiņu” EIB grupā; prasa saskaņot un vispārināt šo pasākumu, papildus, cik vien iespējams, integrējot Adisabebas un Parīzes rādītājus; uzskata, ka šādu rādītāju turpmāka pielāgošana, ņemot vērā vietējos viedokļus, varētu mazināt to saiknes trūkumu, tomēr neietekmējot to neatkarību;

46.  aicina EIB, investējot trešās valstīs, ņemt vērā vietējos apstākļus; atgādina, ka investēšanu trešās valstīs nedrīkst balstīt tikai uz maksimālas peļņas gūšanas pieeju un ka tās mērķim ir jābūt arī privātā sektora virzītas ilgtermiņa ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai un nabadzības mazināšanai, šajā nolūkā radot darbvietas un uzlabojot produktīvu resursu pieejamību;

47.  atzīmē, ka daudzās EIB darbības valstīs tiek izdarīti uzbrukumi cilvēktiesībām, jo īpaši vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, un ka šie uzbrukumi izpaužas dažādos veidos — no protestu vardarbīgas apspiešanas un vārda brīvības pasludināšanas par kriminālu nodarījumu līdz patvaļīgiem arestiem, cilvēktiesību aizstāvju aizturēšanai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības ierobežošanai; aicina EIB pieņemt rīcības plānu cilvēktiesību jomā, lai īstenotu ES stratēģiskā satvara un rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā mērķus un ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un tādējādi novērstu EIB projektu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām, nodrošinātu, ka EIB projekti veicina cilvēktiesību stiprināšanu un ievērošanu, un sniegtu tiesiskās aizsardzības līdzekļus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

48.  atzinīgi vērtē EIB pamatmetodikas “ReM” publicēšanu, tomēr uzskata, ka šādas izvērtēšanas rezultāti, tostarp ietekme uz vidi un sociālā ietekme projektu vai apakšprojektu līmenī, būtu jāatklāj par katru operāciju; atzinīgi vērtē ārējo aizdevumu mandāta termiņa vidusposma pārskatīšanu, kā rezultātā EIB tagad pēc pieprasījuma Parlamentam iesniedz ReM lapas par projektiem, uz kuriem attiecas ES budžeta garantija; tomēr, lai uzlabotu EIB pārredzamību, aicina to publicēt ReM lapas arī par atsevišķajiem ārpus ES īstenotajiem projektiem un trīs pīlāru izvērtēšanas lapas par ES īstenotajiem projektiem;

49.  aicina EIB publicēt visus svarīgos dokumentus par aizdevumiem autobūves nozarē dīzeļtehnoloģiju attīstībai, tostarp attiecīgo Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu un tā ieteikumus par EIB aizdevumu izsniegšanu uzņēmumam „Volkswagen”, un vispārīgāk —izskaidrot, cik lielā mērā aizdevumi tika sniegti autobūves uzņēmumiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir veikuši manipulācijas ar emisiju pārbaudi, un sniegt pārskatu par to, cik no šiem aizdevumiem ir tikuši uzskatīti par klimata darbību; šajā sakarībā prasa viest skaidrību attiecībā uz ieviesto līdzsvara un atsvara sistēmu, lai nodrošinātu orientēšanos uz īstenām tīrajām tehnoloģijām nesenākos aizdevuma līgumos ar autobūves uzņēmumiem, piemēram, tiem, kas atbalsta pētniecības un izstrādes darbības savienojamības, efektīvu benzīna un elektrisko hibrīddzinēju, lielāku attālumu elektrisko automobiļu un progresīvo autovadītāja palīdzības sistēmu jomā;

50.  atzinīgi vērtē to, ka EIB grupa pieņēma augstus pārredzamības un pārskatatbildības standartus attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu MVU, un to, ka šie rezultāti tiks ņemti vērā finanšu starpnieku veiktajā obligātajā ziņošanā par katru MVU, kam sniegts EIB grupas atbalsts, tad, kad tiks apsvērti turpmāki darījumi ar to pašu starpnieku;

51.  uzsver, ka pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvas (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības,(9) un Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulas (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei,(10) stāšanās spēkā EPPO ir jāpārbauda EIB operācijas dalībvalstīs ikreiz, kad šo valstu iestādēm vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pamats aizdomām, ka šajā sakarā ir pastrādāts noziedzīgs nodarījums;

52.  atzīmē ierobežoto pieejamo informāciju par apmēru, kādā EIB aizdošanas darbības veicina kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu; tādēļ aicina EIB gada pārskatā attiecīgā gadījumā iekļaut īpašas sadaļas, kas būtu veltītas kohēzijas politikas īstenošanas atbalstam paredzēto EIB darbību, tostarp ar Interreg saistīto darbību, ietekmes izvērtēšanai, un sniegt detalizētu informāciju par aizdevumu izmantošanu kohēzijas politikas projektos un programmās, aprakstot arī atbalsta ģeogrāfisko sadalījumu, tā faktisko ieguldījumu kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, tostarp horizontālo principu ievērošanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, un konkrēto spēju piesaistīt privātās investīcijas; šajā sakarā uzsver EIB pienākumu sniegt Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un citām institūcijām pietiekamus datus, tostarp par tās produktu izmaksām un pārvaldību, un pieņem zināšanai pievienoto vērtību, kas piemīt ES līmenī apkopotiem datiem par kohēzijas politikas investīciju un EIB investīciju kombinēšanu;

EIB grupas finanšu darbības

53.  aicina EIB grupu aktīvi sadarboties ar Komisiju saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) veiktajā finanšu instrumentu skaita un veidu racionalizēšanā un, gatavojoties šim procesam, vispirms pievērst uzmanību jebkādiem pastāvošiem dublēšanās vai pārklāšanās gadījumiem, balstoties uz savu pieredzi;

54.  uzskata, ka EIB grupas finanšu instrumenti būtu jāizmanto to projektu īstenošanai, kas atlasīti, pamatojoties uz to vērtīgumu, spēju radīt pievienoto vērtību Eiropas Savienībai kopumā un patiesu papildināmību, jo īpaši jomās, kurās tirgus nefinansē un neatbalsta projektus, vienlaikus rodot pareizo līdzsvaru starp, iespējams, augstāka riska profilu un būtisko nepieciešamību saglabāt EIB augsto kredītreitingu;

55.  šajā sakarā brīdina par risku, ka tirgus virzīti instrumenti ES budžeta izstrādē var novirzīt uzmanību no ES vispārējā sabiedriskā labuma, un mudina EIB grupu uzlabot ziņošanu Komisijai, saistībā ar finanšu instrumentiem par savu finansēšanas darbību sniedzot informāciju, kas raksturo tās kvalitāti, nevis kvantitāti;

56.  atzīmē — lai pilnībā izmantotu papildu riska uzņemšanās kapacitāti, EIB grupa ir izstrādājusi dažādus jaunus produktus, kas dos iespēju uzņemties lielāku risku (piemēram, subordinētais parāds, pašu kapitāla daļas, riska dalīšana ar bankām), un ir pārskatījusi savu kredītriska politiku un atbilstības kritērijus, lai pieļautu lielāku elastību;

57.  aicina EIB grupu turpināt pilnveidot riska kultūru, lai uzlabotu savu efektivitāti, papildināmību un sinerģiju starp tās intervences operācijām un dažādajiem ES politikas virzieniem, jo īpaši atbalstot inovatīvus uzņēmumus, infrastruktūras projektus un tos MVU, kas uzņemas risku vai attīstās ekonomiski nelabvēlīgos vai nestabilos reģionos, atbilstoši periodiskajam un ilggadējam mērķim atvieglot finansējuma pieejamību MVU, taču tajā pašā laikā neapdraudot pareizas pārvaldības principus un EIB augsto kredītreitingu; atgādina — lai uz riska pārnešanu balstīti instrumenti veicinātu ES ekonomikas attīstību, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tie nevar būt bez riska; uzsver, ka EIB un tās akcionāriem tas ir pilnībā jāapzinās; mudina EIB apsvērt iespēju piedāvāt savas obligācijas tiešai iegādei;

58.  atzīmē, ka EIB grupas atbalsts MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem 2016. gadā sasniedza rekordlielu apjomu — EUR 33,6 miljardus, un ka ar tā palīdzību tika radīti 4,4 miljoni darbvietu; uzsver, ka ir svarīgi, lai EIB grupa sniegtu pastāvīgu atbalstu MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, uzlabojot tiem finansējuma pieejamību; uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un ka tiem arī turpmāk vajadzētu būt EIB grupas aizdošanas darbību galvenajam objektam, vēl vairāk pastiprinot MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem paredzētos finansēšanas instrumentus;

59.  atgādina, ka vairāk nekā 90 % no ES MVU ir mikrouzņēmumi, kas nodrošina gandrīz 30 % darbvietu privātajā sektorā; norāda, ka mikrouzņēmumi pret ekonomiskiem triecieniem ir neaizsargātāki nekā lielāki uzņēmumi un ka tos arī turpmāk var skart kredīta nepietiekama pieejamība, it īpaši gadījumos, kad tie atrodas ekonomiskā un banku darbības ziņā nelabvēlīgos reģionos; aicina EIB izstrādāt stratēģiju, kā novērst to, ka MVU šādos apstākļos saskaras ar grūtībām projektu finansējuma pieejamībā;

60.  atzīst, ka apgrūtinātā finansējuma pieejamība joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem kultūras un radošo industriju izaugsmei; uzsver steidzamo nepieciešamību pēc finansēšanas iniciatīvām šādu industriju stiprināšanai; uzsver, ka EIB un ESIF piemīt potenciāls atbalstīt radošo nozari, galvenokārt finansējot MVU; aicina EIB, izpētot iespējamo mijiedarbību ar programmu “Radošā Eiropa”, risināt jautājumu saistībā ar to, ka kultūras un radošās industrijām trūkst ESIF finansējuma;

61.  aicina EIB grupu atsevišķu veidu projektu īstenošanā arī turpmāk paļauties uz finansiāli stabiliem starpniekiem, tādiem kā valstu attīstību veicinošās bankas un iestādes, kas neapdraudētu tās augsto kredītreitingu;

62.  uzskata, ka daudzi EIB grupas pārvaldes noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu tās augsto kredītreitingu, taču ir pieejams ļoti maz informācijas par to, cik tuvu EIB grupa atrodas zemākam kredītreitingam;

63.  uzsver, ka EIB grupas finansēto investīciju projektu uzticamības pārbaudei būtu jābalstās gan uz faktoriem, kas saistīti ar finanšu ienesīgumu, gan faktoriem, kas ir saistīti nevis ar finanšu ienesīgumu, bet ar cita veida mērķu sasniegšanu, piemēram, projekta ieguldījumu augšupējā ekonomiskajā konverģencē un kohēzijā Eiropas Savienībā vai stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu vai 2030. gada IAM mērķu sasniegšanu; uzskata, ka EIB grupai šie ar finansēm nesaistītie kritēriji pienācīgi būtu jāizskaidro institucionāliem un privātiem investoriem (piemēram, pensiju fondiem un apdrošināšanas uzņēmumiem), tādējādi visā finanšu nozarē veicinot lielākas uzmanības veltīšanu sociālekonomiskajai ietekmei un ietekmei uz vidi;

64.  uzskata, ka gadījumos, kad saspringti finanšu tirgus apstākļi liedz īstenot dzīvotspējīgu projektu vai kad ir nepieciešams atvieglot investīciju platformu izveidi vai projektu finansēšanu nozarēs vai jomās, kuras saskaras ar būtiskiem tirgus darbības traucējumiem vai neoptimālu situāciju investīciju jomā, projekta īstenošanas atvieglošanas nolūkā EIB grupai būtu jāīsteno un jādokumentē izmaiņas, jo īpaši ES garantijas atmaksāšanā EIB, lai palīdzētu samazināt operācijas finansēšanas izmaksas, kas jāsedz EIB grupas ar finanšu instrumentu palīdzību piešķirtā finansējuma saņēmējam; uzskata, ka nepieciešamības gadījumā līdzīgi centieni būtu jāveic, lai nodrošinātu to, ka ar finanšu instrumentu palīdzību tiek atbalstīti mazi projekti, un ka šāda rīcība būtu jāapsver arī gadījumos, kad vietēju vai reģionālu starpnieku izmantošana sniedz iespēju samazināt izmaksas, ko rada mazu projektu finansēšana ar finanšu instrumenta palīdzību;

65.  atzinīgi vērtē nesen apstiprināto pamatkapitāla finansēšanas stratēģiju, kas paredz operāciju ar pamatkapitāla daļām pastiprinātu izmantošanu, lai risinātu no pamatkapitāla gūtā finansējuma nepietiekamības problēmu prioritārajās inovācijas un infrastruktūras jomās Eiropas Savienībā, jo īpaši šādās divās tirgus jomās: netiešais no pamatkapitāla gūtais finansējums (investīcijas infrastruktūras fondu kapitālā un kopīgu investīciju programmas) un tiešais no pamatkapitāla gūtais finansējums (kvazikapitāla aizdevumi uzņēmumiem un kvazikapitāla aizdevumi vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem), kombinējot tiešos un netiešos instrumentus (pamatkapitāla fondi un līdzdalības aizdevumi);

66.  atzinīgi vērtē EIF jau sniegto atbalstu kolektīvās finansēšanas platformām pastāvošo darbību ietvaros, vēlmi turpināt platformu selektīvu atbalstīšanu pastāvošo programmu ietvaros vai paplašinot tās, un kopīgi ar Komisiju veikto darbu pie iespējama izmēģinājuma projekta par kolektīvu finansēšanu ar parāda un pamatkapitāla palīdzību; ierosina, lai EIF meklētu veidus, kā identificēt finanšu tehnoloģiju nozares vadītus finanšu starpniekus, kuriem nepieciešams atbalsts, un kā tiem piekļūt;

67.  aicina Komisiju izvērtēt un rūpīgi uzraudzīt izmaksas, kas saistītas ar Eiropas Investīciju bankai piešķirto mandātu skaitu; atgādina, ka, ņemot vērā finanšu un cilvēkresursu pašreizējo apmēru, saistītās administratīvās izmaksas var ietekmēt tās vispārējos izpildes rādītājus;

68.  uzsver, ka palielinās EIB loma kohēzijas politikā, jo īpaši tāpēc, ka finanšu instrumenti pastiprināti tiek izmantoti apvienojumā ar dotācijām; tomēr uzsver, ka to pieejamība galīgajiem saņēmējiem joprojām ir ļoti ierobežota un ka dalībvalstis un reģioni norāda gan uz Finanšu regulā, gan Kopīgo noteikumu regulā noteikto procedūru sarežģītību, tostarp uz nesamērīgām izmaksām un maksām, kā arī uz konkurenci ar pievilcīgākiem valsts un reģionālā līmeņa instrumentiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka kohēzijas politikas ietvaros tika izveidota fi-compass platforma kā vienas pieturas aģentūra konsultāciju pakalpojumu sniegšanai par finanšu instrumentiem; tomēr prasa sniegt turpmāku tehnisko palīdzību un vienkāršot pastāvošās procedūras, kā arī lielāku uzmanību veltīt sadarbībai ar finanšu starpniekiem nepieciešamās kapacitātes palielināšanai un norāda uz nepieciešamību labāk saistīt pārvaldības izmaksas un maksas ar finanšu instrumentu līdzekļu pārvaldītāja darbības rezultātiem saistībā ar ESI fondiem; tomēr atgādina, ka dotācijas, kas ir efektīvs atbalsta veids dažādās publiskās intervences jomās, ir jāsaglabā kā galvenais kohēzijas politikas instruments, ka finanšu instrumenti būtu jākoncentrē tajos sektoros, kuros tiem ir lielāka pievienotā vērtība nekā dotācijām, un ka to izmantošanai arī turpmāk vajadzētu būt vadošo iestāžu ziņā; norāda — lai varētu labāk pārbaudīt EIB darbības, būtu jāveicina stingrāka satvara izveide EIB sadarbībai ar Eiropas Parlamentu;

EIB grupas komunikācijas un konsultēšanas darbības

69.  pauž nožēlu par to, ka EIB grupas finansējuma iespējamie saņēmēji parasti nav pietiekami informēti par EIB grupas izstrādātajiem produktiem; pauž šaubas par to, vai EIB grupas piegādes ķēde ir pietiekami daudzveidīga un iekļaujoša;

70.  uzskata, ka EIB grupai sadarbībā ar attiecīgajiem valstu partneriem būtu jāuzlabo komunikācija, lai palielinātu MVU informētību par finansējuma rašanas iespējām un lai labāk informētu iedzīvotājus par konkrētiem ES finansētiem vietējiem projektiem;

71.  šajā sakarā atzinīgi vērtē partnerības, kas pašlaik tiek slēgtas ar starptautiskām un valsts institūcijām, lai nodrošinātu papildināmību ar EIB konsultēšanas pakalpojumiem;

72.  pauž nožēlu par to, ka nav pieejami dati par EIB lomu katrā no kohēzijas politikas īstenošanas cikla posmiem, un par ierobežoto informāciju par apmēru, kādā EIB aizdošanas darbības veicina kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu; uzsver — lai nodrošinātu to, ka informācija sasniedz galīgos saņēmējus reģionālā un vietējā līmenī un lai palielinātu projektu redzamību, būtu jāpastiprina centieni pārredzamības un komunikācijas uzlabošanas jomā, un prasa šādus centienus īstenot;

73.  sagaida, ka Komisija, EIB grupa un valsts, reģionālās un vietējās iestādes turpinās un pastiprinās sadarbību ar valstu attīstību veicinošām bankām un institūcijām papildināmības garā, lai radītu vairāk sinerģiju starp ESI fondiem un EIB finansēšanas instrumentiem un aizdevumiem, mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu procedūras, palielinātu administratīvo kapacitāti, sekmētu teritoriālo attīstību un kohēziju un uzlabotu izpratni par ESI fondiem un EIB veikto finansēšanu, jo valstu attīstību veicinošo banku un institūciju rīcībā ir pamatīgas zināšanas par to attiecīgo teritoriju un spēja vietējā līmenī izmantot īpaši pielāgotus finanšu instrumentus;

o
o   o

74.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EIB un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 128, 19.5.2017., 1. lpp.
(2) OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.
(3) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.
(4) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/10/10/conclusions-climate-change/pdf
(5) Piemēram, labi pamatoti, augstu novērtēti projekti, kas nesaņem finansējumu no biorūpniecības kopuzņēmuma.
(6) EIB, EIF un Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds.
(7) Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200).
(8) http://www.eib.org/attachments/general/reports/ig_fraud_investigations_activity_report_2016_en.pdf.
(9) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.
(10) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 6. novembrisJuridisks paziņojums