Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0392(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0021/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0021/2018

Debates :

PV 28/02/2018 - 21
CRE 28/02/2018 - 21

Balsojumi :

PV 01/03/2018 - 8.7
CRE 01/03/2018 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/03/2019 - 11.14

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0049
P8_TA(2019)0178

Pieņemtie teksti
PDF 1011kWORD 93k
Ceturtdiena, 2018. gada 1. marts - Brisele Galīgā redakcija
Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
P8_TA(2018)0049A8-0021/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (COM(2016)0750 – C8-0496/2016 – 2016/0392(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē un reputācijā. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības nozari būtu jāuzsver.
(3)  Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, novērst informācijas asimetriju, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/20021a, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/20111b un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/6251c, un tā ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē, drošumā un reputācijā. Tāpēc šī ciešā saikne ar lauksaimniecības pārtikas nozari būtu jāuzsver tiesiskajā regulējumā.
____________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK, 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Pasākumi, kas piemērojami stipro alkoholisko dzērienu sektoram, ir īpašs gadījums salīdzinājumā ar lauksaimniecības pārtikas sektora vispārīgajiem noteikumiem. Īpašās raksturiezīmes šajā jomā ir saistītas ar to, ka joprojām tiek uzturētas dzīvas tradicionālās ražošanas metodes, stiprie alkoholiskie dzērieni ir cieši saistīti ar lauksaimniecības nozari, augstas kvalitātes produktu izmantošanu un apņemšanos aizsargāt patērētāju drošību, ko stipro alkoholisko dzērienu sektors sola nekad neatstāt novārtā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
(4)  Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, neskarot Savienības oficiālo valodu un alfabētu daudzveidību. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Šādām izcelsmes norādēm būtu jāatbilst saskaņotiem kritērijiem. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.
(15)  Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK12.
(17)  Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK12. Lai uzlabotu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāattiecina arī uz precēm tranzītā caur Savienības muitas teritoriju.
__________________
__________________
12 Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
12 Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/201213 uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/201213 uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā attiecīgās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija, tradicionālās apstrādes un ražošanas metode vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
_________________
_________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iegūti no vīniem bez aizsargātas cilmes vietas norādes un reģistrēti saskaņā ar šo regulu, būtu jāgūst labums no tiem pašiem ražošanas potenciāla pārvaldības instrumentiem, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/20131a.
_______________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs.
(19)  Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo reģistrēto Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz līdzīgām procedūrām, kādas izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārredzams, visaptverošs un viegli pieejams elektronisks reģistrs, kam būtu tāds pats juridiskais spēks, kāds ir Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumam. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisijai būtu jāreģistrē automātiski. Komisijai pirms šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpabeidz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā iekļauto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un būtu jāveic pasākumi, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.
(20)  Augsta kvalitātes līmeņa saglabāšana ir būtiska stipro alkoholisko dzērienu nozares reputācijas un vērtības uzturēšanai. Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par kvalitātes standartu saglabāšanu, nodrošinot atbilstību šai regulai. Tomēr Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu, lai pārliecinātos, ka tā tiek piemērota vienādi. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu.
(21)  Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, definīciju, noformēšanu un marķēšanu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai ņemtu vērā patērētāju augošo pieprasījumu, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažiem no tiem, kas minēti šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas paredzēti šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šīs regulas III nodaļā un pārbaudēm un informācijas apmaiņu saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu.
(22)  Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos izturēšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā tradicionālo prakšu nozīmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažām no šīm kategorijām, kas aplūkotas šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas aplūkota šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aplūkotas šīs regulas III nodaļā, un pārbaudēm un informācijas apmaiņu, kas aplūkota šīs regulas IV nodaļā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai ātri reaģētu uz ekonomikas un tehnoloģiju attīstību attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas šī regula un kuriem nav kategorijas un tehnisko parametru, kā arī lai aizsargātu patērētājus un ražotāju ekonomiskās intereses un vienādotu pastāvošās ražošanas un kvalitātes prasības attiecībā uz šiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par šīs regulas II pielikuma attiecīgi I un II daļā uzskaitīto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju papildināšanu ar jaunām, ievērojot dažus nosacījumus, un to tehniskajām specifikācijām.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – ievaddaļa
i)  vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm:
i)  vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kopā ar kādu citu:
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – 2. ievilkums
—  macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos šīs regulas nozīmē,
—  macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos vai to sajaukumos šīs regulas nozīmē,
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – 3. ievilkums – ievaddaļa
—  viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – ii apakšpunkts – ievaddaļa
(ii)  viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
(ii)  pievienojot stiprajam alkoholiskajam dzērienam atsevišķi vai kopā šādus elementus:
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – ii apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)
—  dzērienus;
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – ievaddaļa
(3)  “maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar jebkuru no šādiem elementiem:
(3)  “maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – ievaddaļa
(4)  “salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar jebkuru no šādiem elementiem:
(4)  “salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts
(6)  “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
(6)  “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu un kas apliecina, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
(7)  “tehniskā dokumentācija” ir datne, kas pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst;
(7)  “tehniskā dokumentācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst, un kura atbilst terminam “tehniskā dokumentācija” Regulā (EK) Nr. 110/2008;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)
(11a)  “grupa” ir stipro alkoholisko dzērienu tādu ražotāju, pārstrādātāju vai importētāju kopums, kuri ir organizēti nozarei raksturīgā veidā un rada ievērojamu apgrozījumu;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 11.b apakšpunkts (jauns)
(11b)  “lauksaimnieciskas izcelsmes” nozīmē iegūšanu no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
1.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī šādā ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanā vai šķīdināšanā, ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
2.  Destilāti, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī šādā ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu piedevu atšķaidīšanā vai šķīdināšanā, ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts vai destilāti ir paredzēti tirdzniecībai, izejvielas, no kurām tie iegūti, norāda elektroniskajos pavaddokumentos.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  tos saldina tikai tāpēc, lai papildinātu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
(e)  tos nesaldina, izņemot gadījumu, kad to dara, lai iegūtu galaprodukta garšu. Saldinātāju maksimālais saturs, kas izteikts kā invertcukurs, nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas katrai kategorijai II pielikumā.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ņemot vērā attiecīgos dalībvalsts tiesību aktus.
(e)  tie var būt saldināti.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu.
(e)  tie var būt saldināti.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
(a)   to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā;
(a)  to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā.
(b)  tām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām noteikto prasību grozīšanu, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā, un to uz dažiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecināmo īpašo noteikumu grozīšanu, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
Deleģētie akti, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, attiecas tikai uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa, būtisku starptautisko standartu attīstības vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
Deleģētie akti, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, kaut arī pieļauj atzīt dalībvalsts tradicionālās prakses nozīmi, attiecas tikai uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa, būtisku starptautisko standartu attīstības vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
2.  Saskaņā ar 43. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz jaunu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju pievienošanu II pielikumā.
Jaunu kategoriju drīkst pievienot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
(a)  stipro alkoholisko dzērienu tirgot ar konkrētu nosaukumu un saskaņā ar vienādiem tehniskajiem parametriem ir ekonomiski un tehniski nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju un ražotāju intereses;
(b)  stiprajam alkoholiskajam dzērienam vismaz vienā dalībvalstī ir būtiska tirgus daļa;
(c)  jaunajai kategorijai izvēlētais nosaukums ir vai nu plaši izmantots nosaukums, vai, ja tas nav iespējams, aprakstošs nosaukums, jo īpaši tāds, kurā izmantota atsauce uz stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā izmantoto izejvielu;
(d)  jaunās kategorijas tehniskos parametrus nosaka, pamatojoties uz Savienības tirgū lietotu kvalitātes un ražošanas parametru novērtējumu. Nosakot tehniskās specifikācijas, ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus. Tie nodrošina Savienības ražotāju godīgu konkurenci, kā arī Savienības stipro alkoholisko dzērienu izcilo reputāciju.
3.  Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no I pielikumā paredzētajām tehnisko definīciju prasībām, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas II pielikuma I daļā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
3.  Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no I pielikumā paredzētajām tehnisko definīciju prasībām, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas II pielikuma I daļā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Izejvielu vai augu nosaukumus, kas rezervēti noteiktu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju dzērienu norādēm, var izmantot visu pārtikas produktu aprakstā un noformējumā, tostarp stipro alkoholisko dzērienu noformējumā, ar nosacījumu, ka, jo īpaši stipro alkoholisko dzērienu gadījumā, netiek pieļauta patērētāju maldināšana.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāku tādu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, kuras ietilpst II pielikuma I daļā un pieder pie tajā uzskaitītās 15.–47. kategorijas, tad to var pārdot ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti šīm kategorijām.
3.  Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāku II pielikuma I daļā iekļauto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, tad to var laist tirgū ar vienu vai vairākiem šīm kategorijām noteiktajiem tirdzniecības nosaukumiem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Ja tirdzniecības nosaukumu papildina vai aizstāj saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tad ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta šajā punktā, var papildināt tikai vai nu
Ja juridisko nosaukumu papildina vai aizstāj saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tad ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta šajā punktā, var papildināt tikai vai nu
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
(a)  ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, vai
(a)  ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, tostarp apzīmējumiem, ko tradicionāli izmanto dalībvalstīs, lai norādītu, ka produktam atbilstoši valsts tiesību aktiem ir aizsargāta izcelsmes norāde, vai
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  ar atbilstošajā produkta specifikācijā norādītiem apzīmējumiem.
(b)  ar jebkuriem atbilstošajā tehniskajā dokumentācijā pieļautiem apzīmējumiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  spirtu, ko izmanto to pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot etilspirtu, kas var būt aromatizētājos, kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un
(a)  spirtu, ko izmanto pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, ko var izmantot kā to aromatizētāju nesējvielu, kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts
5.  Jebkāda stiprā alkoholiskā dzēriena vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieminējums pārtikas produkta noformējumā neatrodas tajā pašā rindā, kurā ir tirdzniecības nosaukums. Neskarot 10. panta 3. punkta otro daļu, alkoholisko dzērienu noformēšanai pieminējuma burtu lielums ir mazāks nekā burti, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā un saliktā apzīmējumā.
5.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktu, jebkāda stiprā alkoholiskā dzēriena vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieminējums pārtikas produkta noformējumā neatrodas tajā pašā rindā, kurā ir tirdzniecības nosaukums. Neskarot šīs regulas 10. panta 3. punkta otro daļu, alkoholisko dzērienu noformēšanai pieminējuma burtu lielums ir mazāks nekā burti, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā un saliktā apzīmējumā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Marķēšana attiecībā uz pievienotu spirtu
Ja II pielikuma 1. līdz 14. kategorijā minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam pievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā minēts I pielikuma 4. punktā, minētā stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Tam nevar būt nosaukums, kas ir rezervēts 1. līdz 14. kategorijā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa
Jauktam dzērienam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”.
Maisījumam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”, kam ir jābūt skaidri redzamam vienā no marķējuma galvenajām daļām.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts
3.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka stiprais alkoholiskais dzēriens ir izturēts dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.
3.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka visas darbības saistībā ar izturēšanu ir notikušas dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas. Komisija izveido publisku reģistru, kurā uzskaitītas izturēšanas procesa uzraudzības iestādes, ko izraudzījusies katra dalībvalsts.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja nogatavināšanas vai izturēšanas periods ir minēts stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā, to piemin arī elektroniskajos pavaddokumentos.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, dinamiskajā izturēšanas sistēmā jeb “criaderas y solera” sistēmā izturēta brendija vidējo vecumu, ko aprēķina, kā aprakstīts IIa pielikumā, var norādīt noformējumā vai marķējumā tikai tad, ja brendija izturēšana ir kontrolēta sistēmā, ko atļāvusi kompetentā iestāde. Vidējo brendija vecumu marķējumā izsaka gados un ietver atsauci uz “criaderas y solera” sistēmu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir norādīta, tā atbilst izcelsmes valstij vai izcelsmes teritorijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/201316 60. pantu.
1.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir norādīta, tā atbilst vietai vai reģionam, kur noticis gatavā produkta ražošanas procesa attiecīgais posms, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas tā raksturīgās iezīmes un būtiskās īpašības.
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
Neskarot pirmo daļu, ja stipros alkoholiskos dzērienus ražo Savienībā un tie paredzēti eksportam, II pielikumā norādītās kursīvā rakstītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un apzīmējumus var papildināt ar tulkojumu, ja to prasa importētājas valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Savienības simbola izmantošana aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Savienības simbola izmantošana ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Savienības simbolu attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot stipro alkoholisko dzērienu marķējumā un noformējumā.
Savienības simbolu aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 7. punktu, var izmantot stipro alkoholisko dzērienu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
16. pants
16. pants
16. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas patērētāju pieprasījumā, tehnoloģiju attīstībā, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
1.  Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un ņemot vērā tradicionālo praksi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu attiecībā uz:
(a)  grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;
(a)  grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;
(b)  grozījumiem noteikumos par jaukto dzērienu noformējumu un marķējumu; un
(b)  grozījumiem noteikumos par maisījumu noformējumu un marķējumu; un
(c)  pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei;
(c)  pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei.
2.  Lai ņemtu vērā tradicionālos izturēšanas procesus dalībvalstīs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no 11. panta 3. punkta attiecībā uz nogatavināšanas vai izturēšanas laika vai vecuma norādīšanu stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā.
2.  Lai ņemtu vērā tradicionālos izturēšanas procesus dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no 11. panta 3. punkta par nogatavināšanas vai izturēšanas laika vai vecuma norādīšanu stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā.
3.  Izņēmuma gadījumos, kad to prasa importētājas trešās valsts tiesību akti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no noformēšanas un marķēšanas noteikumiem, kas iekļauti šajā nodaļā.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi produkta specifikācijai.
1.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, aizsargā pret:
2.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, aizsargā pret:
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts
(i)  līdzīgos produktos, kas neatbilst ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijai; vai
(i)  līdzīgos produktos, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma tehniskajai dokumentācijai, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa; vai
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai līdzīgu izteicienu;
(b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs”, “stilā” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
(c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu produkta izcelsmes, cilmes, sastāvdaļu, raksturīgo vai būtisko īpašību norādi produkta aprakstā vai marķējumā, kas var radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 32. panta 1. punkta nozīmē.
3.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 32. panta 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
18. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šā panta 2. punktā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību attiecina arī uz precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un nelaiž brīvā apgrozībā.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
4.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis var piemērot 61.–72. panta noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, attiecībā uz tādu vīnogu platībām, no kurām ražo vīnus, kas ir piemēroti stipro alkoholisko dzērienu ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi ražošanai. Piemērojot minētos noteikumus, attiecīgās platības var uzskatīt par platībām, kurās var ražot vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  apraksts par produkta iegūšanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
(e)  apraksts par produkta ražošanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iepildīšanu, ja pieteikuma iesniedzējs vai iesniedzēju grupa (turpmāk kopā “iesniedzējs”) tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iepildīšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  attiecīgā gadījumā — saikne starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un d) punktā minēto ģeogrāfisko izcelsmi;
(f)  informācija, kas parāda saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;
(a)  pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda tehniskās dokumentācijas noteikumu ievērošanu;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – i punkts
(i)  produkta specifikācijas galvenos punkti: nosaukums, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,
(i)  tehniskās dokumentācijas galvenie punkti: nosaukums, kategorija, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;
(a)  pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
(c)  dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 3. daļa
Kopēju pieteikumu Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzēja grupa no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību. Tajā iekļauj deklarāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 20. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Kopēju pieteikumu Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējs no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību. Tajā iekļauj deklarāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 20. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
21. pants – 5. punkts
5.  Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
5.  Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
22. pants
22. pants
svītrots
Valsts pagaidu aizsardzība
1.  Dalībvalsts var — vienīgi pārejas laikā — nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot no dienas, kad pieteikums iesniegts Komisijai.
2.  Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu.
3.  Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildībā.
4.  Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
1.  Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 21. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par 12 mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
1.  Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 21 pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Šāda izskatīšana ietver pārbaudi, vai nav acīmredzamu kļūdu pieteikumā, un parasti nav ilgāka par 6 mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija nekavējoties pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 23. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko pieteikumu noraida. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.  Ja Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju no 23. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un noraida pieteikumu.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 24. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
2.  Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 24. pantu, tā saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un reģistrē nosaukumu.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
(a)  ja ir panākta vienošanās, saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un reģistrē nosaukumu, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja vienošanās nav panākta — pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
(b)  ja vienošanās nav panākta, saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un pieņem lēmumu par reģistrāciju.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauns)
Ja ir piemērojamas valsts tiesību normas, pieteikuma iesniegšanu veic saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts
3.  Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.
3.  Pieteikuma izskatīšanā pievēršas vienīgi ierosinātajam grozījumam.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus gadus.
(b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas anulēšanas aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
Komisija, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un kārto publiski pieejamu atjauninātu tādu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu (“reģistrs”).
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu un izveido un uztur publiski pieejamu, atjauninātu un saskaņā ar šo shēmu atzītu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru (“reģistrs”), kas aizstāj Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu un kam ir tāds pats juridiskais spēks kā minētajam pielikumam. Reģistrs [iekļaut zemsvītras piezīmi ar saiti uz attiecīgo vietni] sniedz tiešu piekļuvi visu to stipro alkoholisko dzērienu tehniskajai dokumentācijai, kas reģistrēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu un paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tikai pēc tam, kad Komisija par to ir pieņēmusi deleģēto aktu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība saskaņā ar šīs regulas 2. pantu neskar jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus produktiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. pantā.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
32. pants – 3. punkts
3.  Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja ražošanas vai sagatavošanas pasākumi, kas ir obligāti attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai, nenotiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.  Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja posmi, kas ir obligāti attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai, nenotiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
34. pants
34. pants
34. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz esošajām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Pilnvaras attiecībā uz esošajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
1.  Neskarot 2. punktu, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tās reģistrā.
Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tās reģistrā.
2.  Laikposmā līdz diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ar īstenošanas aktiem var pēc savas ierosmes nolemt anulēt Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. pantā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ja tās neatbilst 2. panta 1. punkta 6) apakšpunkta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  tāda kontroles institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/200419 2. panta otrās daļas 5) punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.
(b)  tāda deleģētā institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/62519 3. panta 5punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.
__________________
__________________
19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 1).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – 2. daļa
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi sedz pārtikas nozares uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu tehniskās dokumentācijas ievērošanas pārbaudi sedz uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
35. pants – 5. punkts
5.  Kompetentās iestādes vai struktūras kas minētas 1. un 2. punktā, kad tās pārbauda aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību produkta specifikācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
5.  Kompetentās iestādes vai struktūras kas minētas 1. un 2. punktā, kad tās pārbauda ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību tehniskajai dokumentācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts
1.  Procedūras un Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 35. un 36. pantā.
1.  Procedūras un Regulā (ES) 2017/625 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 35. un 36. pantā.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 41.–43. pantam.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (ES) 2017/625 109.–111. pantam.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
37. pants – 3. punkts
3.  Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.
3.  Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 2017/625 113. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
38. pants
38. pants
38. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Lai ņemtu vērā ražošanas īpašās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
(a)  ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijiem un
(b)  ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2.  Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācijā var ietvert informāciju par iepakošanu, kā minēts 19. panta e) punktā, vai jebkādu īpašu marķēšanas noteikumu, kā minēts 19. panta h) punktā.
3.  Lai nodrošinātu ražotāju vai tirgus dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var noteikt:
3.  Lai nodrošinātu ražotāju vai uzņēmēju tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var noteikt:
(a)  kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
(a)  kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
(b)  nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.
(b)  nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.
4.  Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
4.  Lai nodrošinātu, ka tehniskā dokumentācija sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo tehniskajā dokumentācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
5.  Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums attiecas uz produkta specifikācijas pagaidu grozījumu, kas izriet no valsts iestāžu uzliktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli atzinušas kompetentās iestādes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai noteiktu nosacījumus un prasības attiecībā uz procedūru par grozījumiem, kas jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Komisijai.
5.  Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums attiecas uz tehniskās dokumentācijas pagaidu izmaiņām, kas izriet no valsts iestāžu uzliktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli atzinušas kompetentās iestādes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai noteiktu nosacījumus un prasības attiecībā uz procedūru par grozījumiem, kas jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Komisijai.
6.  Lai nepieļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par attiecīgiem pasākumiem, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.
6.  Lai nepieļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par attiecīgiem pasākumiem, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.
7.  Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par vajadzīgajiem pasākumiem attiecībā uz pārtikas nozares dalībnieku paziņošanu kompetentajām iestādēm.
7.  Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par vajadzīgajiem pasākumiem attiecībā uz uzņēmēju paziņošanu kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
40. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstību šai regulai.
1.  Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstību šai regulai.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 5., 16., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 5., 16., 27., 29., 30., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
46. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Regulas 19.–23., 28. un 29. pantu piemēro aizsardzības pieteikumiem, grozījumu un anulēšanas pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.
3.  Regulas 19.–23., 28. un 29. pantu piemēro aizsardzības pieteikumiem, grozījumu un anulēšanas pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu. Atsauce uz tehnisko dokumentāciju, kā noteikts 2. panta 1. punkta 7) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā attiecas arī uz tehnisko dokumentāciju tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko aizsargā Regula (EK) Nr. 110/2008 un jo īpaši attiecībā uz šīs regulas šo pantu un 18., 28., 29., 35., 38., 39. pantu.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  “Lauksaimnieciskas izcelsmes” nozīmē iegūšanu no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
(1b)  “Destilācija” ir procedūra, ar kuru vielu maisījums, kas satur spirtu vai alkoholisku šķidrumu, tiek uzkarsēts un karsēšanas rezultātā iegūtais tvaiks atkal kondensēts (pārvērsts šķidrumā). Šīs termālās procedūras mērķis ir vai nu atdalīt sākotnējā maisījuma vielas, vai stiprināt dažas alkoholiskā šķidruma organoleptiskās īpašības. Destilācija tiek veikta vienreiz vai vairākas reizes atkarībā no produkta kategorijas, ražošanas metodes vai izmantotā aprīkojuma.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – 2. apakšpunkts
Dodot norādi uz izmantoto izejvielu, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no minētās izejvielas.
Dodot norādi uz izmantotajām izejvielām, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no norādītajām izejvielām.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
(2a)  Šajā regulā ar vispārīgo apzīmējumu “destilācija” tiek saprasta gan vienreizēja destilācija, gan vairākkārtēja vai atkārtota destilācija.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   stēvija;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) –e) punktā minēto produktu iedarbībai.
(f)  citas dabīgas vielas vai lauksaimnieciskas izejvielas, kuru iedarbība ir līdzīga a)–e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam.
(4)  “Spirta pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta izmantošanu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā neuzskata par etilspirta pievienošanu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
(8a)   “Aromatizēšana” nozīmē aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām pievienošana kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 14. punkts
(14)  “Iekrāsošana” ir kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.
(14)  “Iekrāsošana” ir vienas vai vairāku krāsvielu izmantošana stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
(16a)   “Izgatavošanas vieta” ir vieta vai reģions, kur notikusi tā galaprodukta ražošanas stadija, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas raksturīgās iezīmes un būtiskākās īpašības.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 16.b punkts (jauns)
(16b)   “Apraksts” ir teksts, ko lieto dzērienu marķējumā, noformējumā un uz iepakojuma, dzēriena transportēšanas pavaddokumentos, komercdokumentos, jo īpaši faktūrrēķinos un pavadzīmēs un dzēriena reklāmā.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 1. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot tirdzniecības nosaukumu “rums”, kam pievienota jebkura no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
(ii)  stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot juridisko nosaukumu “rums” tikai tad, ja tam pievienota viena no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 1. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, rumu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – virsraksts
2.  Whisky jeb Whiskey
2.  Whisky jeb Whiskey
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Whisky vai Whiskey” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 54. punktā.
(c)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs, ko lieto iekrāsošanai.
(d)  Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs (E150a), ko lieto iekrāsošanai.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 3. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 37 %, izņēmums ir “Korn”.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 35 %, izņēmums ir “Korn”.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 3. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, graudu spirtu drīkst saldināt, nekādā gadījumā nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 10 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
(d)  Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto tā ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīna spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – fb apakšpunkts (jauns)
(fb)  Apzīmējums “vīna spirts” saistībā ar apzīmējumu “etiķis” joprojām ir atļauts etiķa aprakstā, noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – virsraksts
5.  Brandy jeb Weinbrand
5.  Brandy jeb Weinbrand
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
(d)  Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto to ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Brandy jeb Weinbrand drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 35 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Brandy jeb Weinbrand” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 6. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 7. kategorija – a apakšpunkts – iv punkts
(iv)  kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem;
(iv)  kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu; etilkarbamāta daudzums kauleņu čagu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 7. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu čagu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 8. kategorija – virsraksts
8.  Rozīņu spirts jeb raisin brandy
8.  Rozīņu spirts jeb raisin brandy
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 8. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, rozīņu spirtu jeb raisin brandy degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “raisin brandy” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – a apakšpunkts – iv punkts
(iv)  ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem.
(iv)  ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu. Etilkarbamāta daudzums kauleņu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)
(iia)  – Krimas pīlādžogām (Sorbus torminalis (L.) Crantz.),
–  māju pīlādža ogām (Sorbus domestica L.),
–  mežrozīšu augļiem (Rosa canina L.),
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – f apakšpunkts – 3.a daļa (jauna)
Arī tirdzniecības nosaukumu “Obstler” drīkst izmantot augļu spirtam, kas ir ražots tikai no dažādu šķirņu āboliem, bumbieriem vai abiem kopā.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Obstler” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – h apakšpunkts
(h)  Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu, attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
(h)  Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu “augļu un dārzeņu spirts” vai “dārzeņu un augļu spirts” atkarībā no tā, vai kopā ir destilētas misas no galvenokārt augļiem vai ogām, vai dārzeņiem. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – ha apakšpunkts (jauns)
(ha)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 18 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 10. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē.
(d)  Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. Taču tas neizslēdz tradicionālo ražošanas metožu izmantošanu.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 10. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, ābolu un bumbieru sidra spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 15 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 11. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, medus spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – virsraksts
12.  Hefebrand
12.  Hefebrand jeb nogulu spirts
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdi “jeb nogulu spirts” jānorāda vienkāršajā treknrakstā).
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai destilējot vīna nogulas vai raudzētus augļus līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
(a)  Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai un vienīgi destilējot vīna vai raudzētu augļu nogulas līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Hefebrand jeb nogulu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Hefebrand” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 13. kategorija – virsraksts
13.  Bierbrand jeb eau de vie de bière
13.  Bierbrand jeb eau de vie de bière
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 13. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Bierbrand jeb eau-de-vie de bière” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 14. kategorija – virsraksts
14.  Topinambur
14.  Topinambur jeb topinambūru spirts
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “topinambūru spirts” jābūt vienkāršajā treknrakstā).
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 14. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Topinambur jeb topinambūru spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Topinambur” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – a apakšpunkts – 3. punkts
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā atbilst I pielikuma 1. punktā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ko izmanto degvīna ražošanā, atbilst I pielikuma 1. punktā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne mazāka kā 37,5 % un ne lielāka kā 80 %.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – ba apakšpunkts (jauns)
(ba). Degvīns ir bezkrāsains.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.
(d)  Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, vai abiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Degvīnu var saldināt, lai iegūtu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 g saldinošo vielu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – db apakšpunkts (jauns)
(db)  Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot tirdzniecības nosaukumu “vodka”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “vodka” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – i punkts
(i)  to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;
(i)  to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem atsevišķi vai sajaukumā, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 9. ievilkums
–  pīlādžogām (Sorbus aucuparia L.),
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 10. ievilkums
–  māju pīlādža ogas (Sorbus domestica L.),
–  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 32.a ievilkums (jauns)
–   aronijas,
–   cvečes (Prunus padus L.).
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
(a)  Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus, sēnes vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – virsraksts
17.  Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
17.   Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Iztēles radītos stipro alkoholisko dzērienu nosaukumos arī turpmāk pirms nosaukuma daļas “-geist” ir jāļauj izmantot vārdi, kas nav augļa nosaukums.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 19. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to maisījumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
(a)  Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to sajaukumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 20. kategorija – virsraksts
20.  Gin
20.  Gin
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 21. kategorija – virsraksts
21.  Destilēts Gin
21.  Destilēts Gin
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 21. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;
(ii)  šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta sajaukums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 22. kategorija – virsraksts
22.  London gin
22.  London gin
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 22. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”.
(c)  Apzīmējumā London gin var iekļaut apzīmējumu “dry”.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 24. kategorija – virsraksts
24.  Akvavit jeb aquavit
24.  Akvavit jeb aquavit
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 26. kategorija – virsraksts
26.  Pastis
26.  Pastis
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 27. kategorija – virsraksts
27.  Pastis de Marseille
27.  Pastis de Marseille
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 28. kategorija – virsraksts
28.  Anis
28.  Anis
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 28. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 37 %.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 35 %.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 29. kategorija – virsraksts
29.  Destilēts anis
29.  Destilēts anis
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 30. kategorija – virsraksts
30.  Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
30.  Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 30. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas.
(a)  Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus, vai abus.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 31. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Aromatizēta degvīna maksimālais cukura daudzums, kas izteikts kā invertcukurs, ir 100 grami litrā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 31. kategorija – db apakšpunkts (jauns)
(db)  Apzīmējumu “degvīns” jebkurā Savienības oficiālajā valodā var aizstāt ar “vodka”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “vodka” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to maisījumu, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
(ii)  ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to sajaukumu, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – d apakšpunkts – 2.a punkts (jauns)
Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot tirdzniecības nosaukumu “liqueur”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “liqueur” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Tirdzniecības nosaukumu “liqueur” var papildināt arī ar tā aromāta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas izmantots produkta gatavošanā.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 34. kategorija – virsraksts
34.  Crème de cassis
34.  Crème de cassis
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 35. kategorija – virsraksts
35.  Guignolet
35.  Guignolet
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 36. kategorija – virsraksts
36.  Punch au rhum
36.  Punch au rhum
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 37. kategorija – virsraksts
37.  Sloe gin
37.  Sloe gin
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 38. kategorija – virsraksts
38.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán
31.a   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán
(kategorija “Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán” ir jāpārvieto no 31. kategorijas “degvīns” uz 32. kategoriju “liķieris”.)
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 39. kategorija – virsraksts
39.  Sambuca
39.  Sambuca
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 39. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  invertcukurā izteiktā cukura saturs tajā ir ne zemāks kā 370 grami uz litru;
(ii)  invertcukurā izteiktā cukura saturs tajā ir ne zemāks kā 350 grami uz litru;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 40. kategorija – virsraksts
40.  Maraschino jeb Marrasquino, jeb Maraskino
40.  Maraschino jeb Marrasquino, jeb Maraskino
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 41. kategorija – virsraksts
41.  Nocino
41.  Nocino
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – virsraksts
42.  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
42.  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma un kā sastāvā ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 grami uz litru.
(a)  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to sajaukuma un kā sastāvā ir olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 grami uz litru. Ja tiek izmantotas olas no vistām, kas nepieder pie Gallus gallus sugas, tas jānorāda uz etiķetes.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
(c)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā drīkst izmantot tikai pārtikas produktus ar aromatizētāju īpašībām, dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā var izmantot krējumu.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 43. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 grami uz litru.
(a)  Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to sajaukuma, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 grami uz litru.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 44. kategorija – virsraksts
44.  Mistrà
44.  Mistrà
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 45. kategorija – virsraksts
45.  Väkevä glögi jeb spritglögg
45.  Väkevä glögi jeb spritglögg
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 46. kategorija – virsraksts
46.  Berenburg jeb Beerenburg
46.  Berenburg jeb Beerenburg
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
II pielikums – II daļa – 2.a punkts (jauns)
2.a  Guignolet Kirsch tiek ražots Francijā un iegūts, sajaucot guignolet un kirsch tā, ka vismaz 3 % kopējā tīrā alkohola gala produktā ir no kirsch. Spirta tilpumkoncentrācija Guignolet Kirsch ir vismaz 15 %. Aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “Guignolet” ir rakstīts ar tāda paša fonta, izmēra un krāsas rakstzīmēm kā vārds “Kirsch”, un tas ir uz pudeles priekšējās etiķetes. Alkohola sastāva informācijā norāda tīra spirta tilpumprocentus, ko katra sastāvdaļa, proti, guignolet un kirsch, dod kopējā Guignolet Kirsch tīra spirta tilpumkoncentrācijā.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
IIa PIELIKUMS
DINAMISKĀ JEB “CRIADERAS Y SOLERA” IZTURĒŠANAS SISTĒMA
Dinamiskā jeb “criaderas y solera” izturēšanas sistēma sastāv no tā, ka periodiski tiek nolieta daļa brendija, kas atrodas katrā no ozolkoka mucām vai konteineriem, kuri veido izturēšanas rindu, un nolietā brendija vietā tiek atkal uzpildīts brendijs, kas noliets no iepriekšējās izturēšanas rindas.
Definīcijas
Izturēšanas rindas: katra no ozolkoka mucu vai tvertņu grupām ar viena izturēšanas vecuma brendiju, kas izturēšanas procesā tiek pakāpeniski noliets un uzpildīts. Katru rindu dēvē par “criadera”, izņemot pēdējo pirms brendija laišanas tirdzniecībā, kuru dēvē par “solera”.
Noliešana: daļas brendija noliešana no izturēšanas rindas katras ozolkoka mucas vai konteinera, lai to pielietu brendijam ozolkoka mucās vai konteineros nākamajā izturēšanas rindā vai, “solera” rindas gadījumā, laistu tirdzniecībā.
Uzpildīšana: no vienas rindas ozolkoka mucām vai tvertnēm nolietā brendija daudzuma pieliešana nākamās rindas ozolkoka mucās vai tvertnēs un sajaukšana ar tajās esošo brendiju, kas vecuma ziņā ir nākamais tuvākais.
Vidējais vecums: laika posms, kas atbilst visa izturamā brendija daudzuma iziešanai caur sistēmu, ko aprēķina kā attiecību starp kopējo brendija apjomu visās izturēšanas rindās un nolieto apjomu no pēdējās rindas “solera” viena gada laikā.
Vidējo tā brendija vecumu, kas noliets no “solera”, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: 𝑡̅ = Vt/Ve,
kurā:
− 𝑡̅ ir vidējais vecums, kas izteikts gados,
− Vt ir kopējais izturēšanas sistēmā iekļautais apjoms, kas izteikts litros tīra spirta,
− Ve ir kopējais viena gada laikā no sistēmas nolietais apjoms, kas paredzēts iepildīšanai pudelēs un kas izteikts litros tīra spirta.
Minimālais vidējais vecums: ozolkoka mucās vai tvertnēs, kuru tilpums ir mazāks nekā 1000 litri, nolējumu un uzpildīšanu skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits, kas reizināts ar divi, vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz sešus mēnešus;
ozolkoka mucās vai tvertnēs, kuru tilpums ir 1000 litri vai vairāk, nolējumu un uzpildīšanu skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz vienu gadu.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0021/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 1. oktobrisJuridisks paziņojums