Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2115(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0014/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0014/2018

Debates :

PV 28/02/2018 - 26
CRE 28/02/2018 - 26

Balsojumi :

PV 01/03/2018 - 8.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0057

Pieņemtie teksti
PDF 560kWORD 70k
Ceturtdiena, 2018. gada 1. marts - Brisele Galīgā redakcija
ES biškopības nozares perspektīvas un izaicinājumi
P8_TA(2018)0057A8-0014/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem (2017/2115(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par medus bišu veselību un biškopības nozares problēmām(1),

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes secinājumus (8606/11 ADD 1 REV 1) par Komisijas paziņojumu par medus bišu veselību (COM(2010)0714),

–  ņemot vērā Eiropas Bišu un apputeksnēšanas nedēļu (EU BeeWeek), ko Eiropas Parlaments rīko kopš 2012. gada,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada septembra ziņojumu "Collecting and Sharing Data on Bee Health: Towards a European Bee Partnership" ("Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos"), ar ko īsteno Eiropas partnerību bišu jautājumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0014/2018),

A.  tā kā biškopības nozare ir Eiropas lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, ko pārstāv vairāk nekā 620 000 biškopju Eiropas Savienībā(2); tā kā biškopība tiek plaši praktizēta kā vaļasprieks vai ar mērķi ražot medu pašpatēriņam, kā arī profesionālā līmenī;

B.  tā kā bišu nodrošinātā ekonomiskā vērtība ir saistīta ar apputeksnēšanu un medus, vaska un citu biškopības produktu ražošanu, lai gan liela nozīme ir arī koka rāmjiem un bišu stropiem, kā arī "bišu tūrismam";

C.  tā kā biškopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai un sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai — gan no ekonomiskā viedokļa, nodrošinot aptuveni EUR 14,2 miljardus gadā, gan arī vides ziņā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, jo 84 % augu sugu un 76 % pārtikas ražošanai Eiropā ir vajadzīga apputeksnēšana, ko veic savvaļas un mājas bites;

D.  tā kā bites un citi apputeksnētāji veic apputeksnēšanu un tādējādi veicina daudzu kultūraugu un savvaļas augu pavairošanu, bez maksas nodrošinot pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājumu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un visā pasaulē; tā kā apputeksnēšanas nozīme Eiropas Savienībā nav pietiekami atzīta, jo bieži vien tā tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kamēr, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mākslīgajai apputeksnēšanai tiek izlietoti pavisam EUR 2 miljardi gadā; tā kā Eiropā ir sastopami aptuveni 10 % no pasaules bišu sugām; tā kā saskaņā ar Francijas Nacionālā lauksaimnieciskās pētniecības institūta aplēsēm bišu mirstība visā pasaulē izmaksātu EUR 150 miljardus jeb 10 % no pārtikas tirgus vērtības, kas apliecina vajadzību aizsargāt apputeksnētājus kukaiņus;

E.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) nesen veiktā pētījumā ir norādīts, ka apputeksnētāju kukaiņu blīvuma un daudzveidības palielināšana tieši ietekmē ražas apjomu un tādējādi var palīdzēt mazajiem lauksaimniekiem palielināt ražīgumu kopumā par vidēji 24 %;

F.  tā kā ne visām valstīm ir biškopju un bišu stropu reģistrācijas sistēma, kas palīdzētu uzraudzīt norises nozarē, tirgū un bišu veselības jomā;

G.  tā kā 2004. gadā valstu biškopības programmām Komisija nodrošināja EUR 32 miljonus gadā, kas bija paredzēti tikai biškopības vajadzībām, un tā kā līdz 2016. gadam šī summa pieauga līdz EUR 36 miljoniem, kas vēl aizvien ne tuvu nav pietiekami (tikai 0,0003 % no KLP budžeta);

H.  tā kā, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, medus bišu saimju skaits no 2004. līdz 2016. gadam palielinājās par 47,8 %, bet ES finansējums — tikai par 12 %, kas nozīmē to, ka pieejamais ES finansējums nav pietiekams, lai uzturētu bišu populāciju un pienācīgi palīdzētu biškopjiem atjaunot savas bišu saimes pēc populācijas samazināšanās dalībvalstīs, kurās ir augsts bišu mirstības rādītājs;

I.  tā kā, neraugoties uz šo statistisko pieaugumu, klimata pārmaiņu ietekmes (piemēram, pavasara salnu, sausuma, ugunsgrēku), dažu ķīmiski aktīvo vielu un ES iekšējā medus tirgus traucējumu dēļ daudzi profesionālie biškopji ir pārtraukuši darbību un bišu saimju skaits dažās dalībvalstīs ir samazinājies pat par 50 vai vairāk procentiem(3); tā kā joprojām tiek reģistrēti daudzi gadījumi, kas saistīti ar bišu saimju zudumu un traucējumiem ziemas periodā;

J.  tā kā valstu biškopības programmām, kas saņem ES līdzfinansējumu, ir kopumā pozitīva ietekme; tā kā ir ļoti iespējams, ka šo programmu īstenošana valstīs var dažkārt radīt paļāvības trūkumu nozares pārstāvju vidū un tādējādi samazināt līdzekļu apguvi;

K.  tā kā biškopības nozare saskaras ar ļoti nopietnu demogrāfisku un novecošanas problēmu — tikai neliela daļa biškopju ir vecumā līdz 50 gadiem —, kas apdraud nozares nākotni; tā kā biškopība ir potenciāls darba un integrācijas iespēju avots lauku apvidos dzīvojošiem jauniešiem, jo zemes pieejamība daudzos Eiropas reģionos ir ierobežota;

L.  tā kā labas teorētiskās zināšanas apvienojumā ar praktisko apmācību var palīdzēt labāk izprast un risināt problēmas, kas sagaida bišu saimes, tāpēc šīs zināšanas ir svarīgas; tā kā biškopjiem būtu jārīkojas atbildīgi, profesionāli un ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem, lai risinātu tādas nākotnē sagaidāmas problēmas kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, bišu barības meklēšanas teritorijas samazināšanās, savvaļas dzīvnieku un gājputnu uzbrukumi dažos reģionos (bišu stropi ir lielā mērā pakļauti šādam uzbrukumu riskam, jo biškopība parasti tiek praktizēta brīvā dabā) un liels administratīvais slogs dažās dalībvalstīs;

M.  tā kā ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas to dalībniekiem sniedz iespēju īstenot pētniecības un izstrādes projektus; tā kā veiksmīgi projekti var būtiski stiprināt nozari un uzlabot tās spēju pretoties dabas katastrofām un tirgus krīzēm; tā kā zināšanu nodošana un labas un novatoriskas prakses apmaiņa sniedz pievienoto vērtību Eiropas biškopības nozarei, sevišķi ja to papildina īpaša programma, tāda kā pašreizējā "Erasmus biškopjiem" saskaņā ar KLP otro pīlāru;

N.  tā kā tā dēvētās nomadu lauksaimniecības praksei ir daudz pozitīvu aspektu, bet ir arī daži problēmjautājumi, jo īpaši attiecībā uz atbilstību noteikumiem, kas paredzēti, lai novērstu bīstamu situāciju izplatīšanos; tā kā tāpēc ir vajadzīga rūpīgāka uzraudzība;

O.  tā kā pašlaik novērotā medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās Eiropā ir satraucoša, jo tā negatīvi ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; tā kā bišu mirstības palielināšanos izraisa daudzi stresa faktori, kas atkarībā no ģeogrāfiskās teritorijas, vietējām īpatnībām vai klimata apstākļiem atšķiras; tā kā šie faktori ietver spēcīgo ietekmi, ko rada invazīvas svešzemju sugas, tādas kā Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (Vespa velutina) un Amerikas peru puve, kā arī tādi dzīvnieku patogēni kā nozematoze, un ietekmi, ko rada dažas aktīvās vielas augu aizsardzības līdzekļos un citi biocīdi, klimata pārmaiņas, vides degradācija, dzīvotņu deģenerācija un ziedaugu pakāpeniska izzušana; tā kā bites ir atkarīgas no lauksaimniecības zemes, kuras platība un kultūraugu daudzveidība ir to galvenais barības avots, tāpēc gan biškopjiem, gan lauksaimniekiem būtu noderīgi izmantot noteikta veida ekoloģiski nozīmīgas platības — tā dēvētās "biškopības platības", kuras pēc tam varētu plaši izmantot visās dalībvalstīs, it īpaši minimālas ziedēšanas periodos;

P.  tā kā biškopji bieži ir bezspēcīgi cīņā pret bišu slimībām un parazītiem, jo viņiem trūkst informācijas, izglītības un efektīvu līdzekļu, lai tos apkarotu, piemēram, piekļuves bišu ārstēšanas zālēm; tā kā biškopji saņem atbalstu aizsardzības pasākumiem pret Varroa destructor ērci, lai gan šie pasākumi vēl nav pilnībā efektīvi, jo pētniecības un izstrādes centieni attiecībā uz aizsardzību pret parazītiskām sugām, bišu uztura ietekmi un pakļaušanu ķīmisko produktu iedarbībai joprojām nav pietiekami;

Q.  tā kā biškopju pienākums ziņot par slimībām un parazītiem liek sistemātiski iznīcināt stropus un varētu viņus no šīs ziņošanas atturēt; tā kā tirgū pieejamās zāles bišu slimību ārstēšanai ir ierobežotas un neatbilst pieaugošajai vajadzībai pēc efektīvām veterinārajām zālēm; tā kā varrozes kontroles nolūkos ir pārbaudītas vairākas dabiskas vielas, no kurām trīs ir kļuvušas par pamatu bioloģiskai ārstēšanai, proti, skudrskābe, skābeņskābe un timols;

R.  tā kā uz monokultūru balstīta lauksaimniecība, kurā izmanto kultūraugu šķirnes un hibrīdus ar mazāku nektāra un ziedputekšņu ražu un īsāku ziedēšanas periodu, būtiski samazina gan bioloģisko daudzveidību, gan arī bišu barības meklēšanas teritoriju platību; tā kā britu zinātnieki nesen secināja, ka vietējās un reģionālās bišu sugas labāk izdzīvo attiecīgajā teritorijā nekā medus bišu sugas no citiem reģioniem(4); tā kā Eiropas biškopības nozares ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai tiek nodrošināta medus bišu vietējo ekotipu ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja, ņemot vērā to daudzveidību un spēju pielāgoties vietējai videi;

S.  tā kā Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2016. gada 26. februāra ziņojumā, kā arī Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) vispasaules integrētajos novērtējumos par sistēmiskiem insekticīdiem brīdināja par apputeksnētāju skaita samazināšanos; tā kā bites ir svarīgs vides kvalitātes rādītājs;

T.  tā kā biškopji, lauksaimnieki, vides aktīvisti un iedzīvotāji sagaida rīcību, kas balstīta uz zinātnieku skaidru vienprātību jautājumā par visiem bišu mirstības cēloņiem, tostarp pesticīdu aktīvo vielu (piemēram, dažu neonikotinoīdu un dažu citu sistēmisku insekticīdu) ietekmi, uz ko norādījusi EFSA;

U.  tā kā atšķirīgie zinātniskie secinājumi ir daļēji skaidrojami ar dažādu analīzes metožu un pētniecības protokolu izmantošanu; tā kā, nekoordinējot pētniecisko darbu par apputeksnētājiem ES līmenī un nenodrošinot ieinteresētajām personām pieejamus un saskaņotus datus, atšķirīgu vai pretrunīgu pētījumu skaits aizvien pieaug;

V.  tā kā ir svarīgi uzturēt un padziļināt dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām personām (biškopjiem, lauksaimniekiem, zinātniekiem, NVO, vietējām iestādēm, augu aizsardzības nozarēm, privāto sektoru, veterinārārstiem un plašu sabiedrību), lai koordinētu pētniecisko darbu un savlaicīgi sniegtu visus attiecīgos savāktos datus;

W.  tā kā ir vispārējs pieprasījums pēc kopējas un saskaņotas datubāzes, kurā cita starpā ir ietverta informācija par kultūraugu veidu un lauksaimniecības praksi, kaitēkļu un slimību klātbūtni, klimata un meteoroloģiskajiem apstākļiem, ainavu un infrastruktūru, bišu saimju blīvumu un bišu mirstības rādītāju katrā reģionā, kā arī pēc attiecīgiem digitāliem rīkiem un tehnoloģijām, kas nenodara kaitējumu bitēm, un datu nesējiem, kā tika ierosināts 2017. gada jūnijā pieņemtajā iniciatīvā "Eiropas partnerība bišu jautājumos"; tā kā, lai pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz jaunākajām zinātnes atziņām, ir vajadzīgi EFSA visaptverošā zinātniskā pārskata rezultāti, kas jau ir aizkavējušies par vairāk nekā gadu; tā kā, lai apturētu un samazinātu bišu mirstību, pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgi skaidri rezultāti par visiem bišu veselības rādītājiem, it īpaši izmantojot laukizmēģinājumus; tā kā biškopji, lauksaimnieki un iedzīvotāji sagaida, ka Komisija kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīs EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un sagaida, ka dalībvalstis tās pienācīgi īstenos;

X.  tā kā medus ražošanu ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi, jo silts un mitrs klimats veicina medus ražošanu, savukārt auksts un lietains laiks to kavē; tā kā rudens un ziemas radītie zudumi veicina bišu saimju novājināšanos un saražotā medus daudzuma samazināšanos, kas dažās dalībvalstīs var sasniegt 50 % un dažos reģionos — pat 100 %;

Y.  tā kā uzmanība būtu jāpievērš medus bišu populācijas mainīgajam lielumam dažādos lauksaimniecības apgabalos, ņemot vērā, ka dažās medus ražotājvalstīs šī populācija palielinās, bet citās — samazinās;

Z.  tā kā bišu mirstības pieaugums liek biškopjiem biežāk iegādāties jaunas saimes, kā rezultātā pieaug ražošanas izmaksas; tā kā bišu saimes cena kopš 2002. gada ir pieaugusi vismaz četrkārtīgi; tā kā bišu saimju nomaiņa bieži vien var samazināt ražošanas apjomu īsā un vidējā termiņā, jo jaunās saimes sākumā ir mazāk ražīgas; tā kā biškopji medus ieguvei nekad neizmanto tik daudz bišu saimju, cik rāda statistika, jo bišu saimju sākotnējo skaitu tie gada laikā atjauno uz ražošanas apjoma rēķina, ņemot vērā, ka zudušo saimju atjaunošanai arī ir vajadzīgs medus;

AA.  tā kā pēdējos 15 gados dažās trešās valstīs saražotā un eksportētā medus daudzums ir divkāršojies; tā kā ES tikko spēj nodrošināt 60 % no vajadzīgā medus daudzuma, turklāt šis skaitlis nepalielinās, lai gan stropu skaits Eiropas Savienībā laikposmā no 2003. līdz 2016. gadam gandrīz divkāršojās un biškopju skaits tajā pašā periodā pieauga no aptuveni 470 000 līdz aptuveni 620 000; tā kā 2016. gadā trīs galvenie medus ražotāji Eiropā bija Rumānija, Spānija un Ungārija, kurām sekoja Vācija, Itālija un Grieķija;

AB.  tā kā ES katru gadu importē aptuveni 40 % no patērētā medus; tā kā 2015. gadā importētais medus bija vidēji 2,3 reizes lētāks par Eiropas Savienībā saražoto; tā kā ES importē aptuveni 200 000 tonnu medus gadā, galvenokārt no Ķīnas, Ukrainas, Argentīnas un Meksikas, Eiropas biškopjiem radot ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem un neļaujot sasniegt augstāku pašpietiekamības līmeni; tā kā importētais medus bieži vien neatbilst ES biškopjiem piemērotajiem standartiem;

AC.  tā kā patērētāji bieži domā, ka viņi uzturā lieto ES izcelsmes medu, lai gan daļa no tā faktiski ir ES un trešās valsts medus maisījums, turklāt liela daļa no importētā medus ir viltojums;

AD.  tā kā kopš 2002. gada medus daudzums, kas saražots pasaules lielākajos medus ieguves reģionos, bišu sliktās veselības dēļ nav palielinājies vai ir samazinājies, kamēr Ķīnā saražotais medus daudzums ir divkāršojies (līdz aptuveni 450 000 tonnām gadā, sākot ar 2012. gadu), kas ir vairāk nekā ES, Argentīnā, Meksikā, ASV un Kanādā saražotais medus daudzums kopā;

AE.  tā kā 2015. gadā vairāk nekā pusi no ES importētā medus — aptuveni 100 000 tonnu jeb divreiz vairāk nekā 2002. gadā — ieveda no Ķīnas, lai gan pārējās pasaules daļās bišu saimju skaits ir samazinājies; tā kā biškopju apvienības un nozares profesionāļi uzskata, ka liela daļa medus, kas importēts no Ķīnas, varētu būt viltojums, kurā izmantots no niedrēm vai kukurūzas iegūts cukurs; tā kā ne visas dalībvalstis spēj veikt analīzes, lai ES ārējās robežkontroles punktos atklātu pārkāpumus saistībā ar importēto medu;

AF.  tā kā medus ir trešais visbiežāk viltotais produkts pasaulē; tā kā viltošana nodara būtisku kaitējumu Eiropas biškopjiem un nopietni apdraud patērētāju veselību;

AG.  tā kā saskaņā ar ekspertu norādīto uzņēmumi, kas eksportē medu no Ķīnas, 2002. gadā konstatēto hloramfenikola problēmu risināja, nevis ievērojot noteikumus, bet gan izmantojot sveķu filtrus;

AH.  tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 2015. gada decembra sanāksmē apsprieda medus importa kvalitātes jautājumus un Eiropas biškopības nozares konkurētspēju; tā kā, pamatojoties uz to, Komisija uzdeva veikt medus centralizētu pārbaudi;

AI.  tā kā dalībvalstu medus paraugu pārbaudes veica Kopīgajā pētniecības centrā, kas cita starpā konstatēja, ka 20 % medus paraugu, kuri ņemti pie ES ārējām robežām un importētāju telpās, neatbilst medus sastāva un/vai ražošanas procesu kritērijiem, kas noteikti tā dēvētajā Medus direktīvā (2001/110/EK), un ka 14 % paraugu satur pievienoto cukuru; tā kā, neraugoties uz to, Eiropā joprojām nonāk viltots medus;

AJ.  tā kā saskaņā ar Pārtikas kodeksu, ko izmanto ES, medus ir dabīgs produkts, kuram nedrīkst pievienot un no kura nedrīkst atdalīt citas vielas, un kuru nedrīkst žāvēt ārpus stropa;

AK.  tā kā Eiropas medus tirgus nelīdzsvarotības dēļ, ko radījusi viltota un lēta medus masveida importēšana, medus iepirkuma cena ES galvenajās medus ieguves valstīs (Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Bulgārijā, Portugālē, Francijā, Itālijā un Horvātijā) no 2014. līdz 2016. gadam samazinājās uz pusi, tāpēc Eiropas biškopji joprojām atrodas sarežģītā un neizdevīgā situācijā;

AL.  tā kā Medus direktīvas, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, 2. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā ir noteikts, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, obligāto norādi par izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: "ES valstīs ražotu medu maisījums", "valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" vai "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums"; tā kā norāde "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" nav pietiekami informatīvs patērētājam;

AM.  tā kā tagad daudzi medus iepakotāji un tirgotāji ļaunprātīgi izmanto šo izcelsmes norādīšanas iespēju, lai slēptu īsto izcelsmes valsti, kā arī no dažādām attiecīgām valstīm iegūta medus īpatsvaru, jo pircēji kļūst aizvien zinošāki un neuzticas konkrētu valstu izcelsmes pārtikas produktiem; tā kā daudzām lielām medus ieguves valstīm, tādām kā ASV, Kanāda, Argentīna vai Meksika, prasības attiecībā uz medus marķēšanu ir daudz stingrākas par ES vienkāršotajiem noteikumiem, tāpēc šīs valstis nodrošina daudz labākas garantijas nekā ES attiecībā uz vajadzīgās informācijas sniegšanu patērētājiem;

AN.  tā kā spēkā esošie noteikumi neattiecas uz krāpniecisku praksi, kas skar pārstrādātus produktus, tādus kā cepumi, sausās brokastis, konditorejas izstrādājumi u. c.; tā kā marķējums "medus" var patērētajiem radīt nepareizu priekšstatu par attiecīgā produkta patieso sastāvu, jo tas tiek bieži izmantots, kad medus veido daudz mazāk nekā 50 % no cukura satura produktā;

AO.  tā kā 2014. gadā uzsāktā iniciatīva "Eiropas brokastis ar medu" guva lielus panākumus un šī lieliskā iniciatīva ir atvērta visām dalībvalstīm ar mērķi veicināt bērnu izglītošanu par tādu veselīgu produktu kā medus lietošanu uzturā un atbalstīt biškopības nozari; tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 11. maija sanāksmē Slovēnija ierosināja, lai 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu, un šo ierosmi plaši atbalstīja visas dalībvalstis, kā arī FAO to apstiprināja 2017. gada jūlija Romas konferencē; tā kā šajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka biškopības nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecībai, augu aizsardzībai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, jo bitēm ir liela ietekme uz ekoloģisko līdzsvaru visā pasaulē;

AP.  tā kā ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ir svarīgs instruments, lai atjaunotu bērnu saikni ar lauksaimniecību un ES lauksaimniecības produktu — jo īpaši viņu reģionā saražoto produktu — dažādību; tā kā papildus svaigiem augļiem, dārzeņiem un pienam dalībvalstis šajās programmās var iekļaut citus vietējai teritorijai, reģionam vai valstij raksturīgus produktus, piemēram, medu;

AQ.  tā kā, lai gan vietējo ražotāju iesaistīšana ES programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu nozīmē papildu administratīvo un finansiālo slogu, iespējamie ieguvumi, ko rada informētības palielināšana par medus uzturvērtību un biškopības nozīmi, lielāka patēriņa veicināšana un galvenokārt vietējo biškopju netraucēta iesaistīšana, varētu dot labumu nozarei un medus piegādes ķēdei kopumā; tā kā vietējie ražotāji saskaras ar grūtībām piedalīties ES skolu apgādes programmās, jo tiesību akti par neliela medus daudzuma tiešu piegādi dažās dalībvalstīs tiek piemēroti ierobežojošā veidā; tā kā ir jāveicina vietējā ražošana un vietējais patēriņš;

AR.  tā kā ikgadējais medus patēriņš dalībvalstīs ievērojami atšķiras: kamēr Rietumeiropas dalībvalstīs vidējais patēriņš ir 2,5–2,7 kg uz cilvēku, dalībvalstīs, kas ES pievienojās no 2004. gada, šis skaitlis dažos gadījumos ir tikai 0,7 kg; tā kā Eiropas kvalitātes shēmām un jo īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmām ir liela nozīme darbvietu saglabāšanā un radīšanā; tā kā līdz šim ir reģistrētas vairāk nekā 30 medus ĢIN; tā kā marķējumi "Eiropas" un "Izgatavots Eiropā" bieži tiek saistīti ar augstvērtīgiem produktiem;

AS.  tā kā, ņemot vērā medus antiseptiskās, pretiekaisuma un dziedinošās īpašības, tam ir pozitīva psiholoģiskā ietekme, jo īpaši uz veselību, ko varētu vēl vairāk uzsvērt turpmākajā lauksaimniecības politikā;

AT.  tā kā daudzi pašorganizēšanās un biškopju īstenotās tiešās pārdošanas piemēri rāda, ka medus, it īpaši bioloģiski ražotā medus, un citu biškopības produktu tirdzniecībai, veidojot īsas piegādes ķēdes un iesaistot vietējos ražotājus, ir lieli panākumi;

AU.  tā kā biškopības praktizēšana pilsētās pēdējos gados ir kļuvusi populārāka un var palīdzēt uzlabot plašāka iedzīvotāju loka, tostarp bērnu, informētību par biškopību un tās sniegtajiem ieguvumiem; tā kā arī ziedaugu stādīšana dārzos un pilsētās, ko veic iedzīvotāji un/vai vietējās un reģionālās iestādes, palīdz bagātināt apputeksnētāju uztura avotus;

AV.  tā kā arī citi biškopības produkti, piemēram, ziedputekšņi, propoliss, bišu vasks, bišu inde un peru pieniņš, ievērojami veicina iedzīvotāju labklājību un tiek lietoti kā augstas kvalitātes pārtikas produkti un uzskatīti par dabiska dzīvesveida sastāvdaļu; tā kā tie ieņem būtisku vietu arī veselības aprūpes un kosmētikas nozarēs un tāpēc ir papildu resurss biškopju ekonomiskās situācijas uzlabošanai; tā kā minētie produkti tomēr nav noteikti Medus direktīvā, apgrūtinot nozares politikas efektīvu īstenošanu un nelabvēlīgi ietekmējot uz kvalitāti balstītu pieeju un cīņu pret krāpšanu un viltošanu; tā kā ikviena dalībvalsts var nolemt savā teritorijā aizliegt audzēt ĢMO, lai Eiropas patērētājus pasargātu no medus, kas piesārņots ar ģenētiski modificētiem ziedputekšņiem;

AW.  tā kā liels daudzums medus Eiropas Savienībā tiek importēts, kas bieži vien var radīt nopietnus traucējumus un pat krīzi ES medus tirgū, veicinot Eiropas biškopības nozares vājināšanos; tā kā biškopības nozare ir pelnījusi, lai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem to uzskatītu par ES prioritāti, un medus un citi biškopības produkti būtu jāklasificē kā paaugstināta riska produkti,

Biškopības nozīme

1.  uzsver, ka medus bites, kā arī savvaļas bites un citi apputeksnētāji, apputeksnējot ziedus, tostarp kultūraugus, sniedz būtiskus ekosistēmu un lauksaimniecības pakalpojumus, bez kuriem Eiropas lauksaimniecība un jo īpaši entomofīlo augu (augu, ko apputeksnē kukaiņi) audzēšana nebūtu iespējama; šajā saistībā uzsver tādas KLP nozīmi, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un bioloģiskās daudzveidības stiprināšanu, kas nāk par labu ne tikai bišu turpmākajai pastāvēšanai un populācijas atjaunošanai, bet arī kultūraugu ražīgumam;

2.  aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos lauksaimniecības politikas priekšlikumos pietiekama uzmanība tiek veltīta biškopības nozarei, tās atbalstam un vienkāršošanai, pētniecībai un inovācijai, kā arī biškopības izglītības programmām;

3.  uzsver, ka, lai gan ES var veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz biškopjiem un bitēm, ir jāatzīst pašreizējās KLP ieguldījums biškopības nozares atbalstīšanā un arī vides un bioloģiskās daudzveidības iespējamā uzlabošanā, izmantojot dažādus instrumentus, tādus kā kultūraugu dažādošanas pasākumi, ekoloģiski nozīmīgas platības, Natura 2000, bioloģiskā lauksaimniecība, citi agrovides pasākumi, kas palīdz izveidot bišu saimes, klimata aizsardzības pasākumi vai Eiropas inovācijas partnerība;

ES atbalsts biškopjiem

4.  uzsver, ka turpmākajā lauksaimniecības politikā (gaidāma no 2021. gada) ir mērķtiecīgāk un efektīvāk jāstrukturē un attiecīgi jāpalielina biškopības nozarei piešķirtais finansējums, kas paredzēts pārtikas ražošanas un ārstnieciskiem mērķiem;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu ES biškopības nozarei, izmantojot spēcīgus politikas instrumentus un attiecīgus finansēšanas pasākumus, kas atbilst pašreizējam bišu saimju skaitam; tāpēc ierosina 50 % palielinājumu valstu biškopības programmām paredzētajā ES budžeta pozīcijā, atspoguļojot medus bišu pašreizējo populāciju Eiropas Savienībā un nozares nozīmi kopumā; stingri iesaka visām dalībvalstīm izstrādāt valsts programmu biškopības nozarei, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 par vienotu TKO 55. pantā;

6.  aicina Komisiju rūpīgi apsvērt jaunas biškopju atbalsta shēmas iekļaušanu KLP pēc 2020. gada, lai pienācīgi atspoguļotu bišu kā apputeksnētāju ekoloģisko nozīmi; šajā saistībā uzsver, ka ir jāņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp to, kuri darbojas tālākos un kalnu reģionos un salās, īpašās vajadzības; turklāt aicina Komisiju izpētīt papildu pasākumus, tādus kā atbalsts kāru pamatņu iegādei;

7.  aicina biškopjus iesaistīties aktīvā dialogā ar kompetentajām iestādēm, lai efektīvāk piemērotu valsts biškopības programmas, tās uzlabotu un novērstu jebkādas iespējamās problēmas;

Riska pārvaldība

8.  aicina Komisiju uzsākt pētījumu par biškopības riska pārvaldības shēmas iekļaušanu valstu biškopības programmās, lai segtu profesionālo biškopju ražošanas zaudējumus; tāpēc iesaka ieviest kvotu, ko aprēķina, pamatojoties uz skarto uzņēmumu vidējo apgrozījumu; uzsver, ka vairākās dalībvalstīs apdrošināšanas sabiedrības atsakās apdrošināt bišu saimes un ka biškopjiem ir grūtības izmantot KLP otrā pīlāra riska pārvaldības instrumentus; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot biškopju piekļuvi riska pārvaldības instrumentiem;

ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas

9.  uzsver, ka ir vajadzīga atbilstoša apmācība biškopības nozarē, un mudina dalībvalstis to iekļaut kā priekšnoteikumu valsts programmās; uzskata, ka attiecināmie izdevumi par biškopības aprīkojuma iegādi, kurus līdzfinansē saskaņā ar atsevišķām valsts biškopības programmām, būtu jāatzīst visā triju gadu plānošanas periodā, nevis tikai tajā programmas gadā, kurā šie izdevumi ir radušies;

10.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju savās biškopības programmās ieviest kompensāciju shēmu par bišu saimju bojāeju, ko izraisījušas dabas katastrofas, slimības vai plēsoņu uzbrukumi;

11.  aicina Komisiju valstu biškopības programmu mērķiem ierosināt izmaiņas programmas gada laika grafikā, gada beigas pārceļot uz 30. oktobri, tā kā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu programmas gads beidzas 31. jūlijā — datumā, kad dažās dalībvalstīs biškopības sezonā ir vislielākā aktivitāte, kas šo laiku padara par nepiemērotu;

12.  norāda, ka brūno lāču un citu plēsēju izplatība dažos Eiropas reģionos rada jaunas problēmas biškopjiem saistībā ar personisko drošību un saimniecisko darbību, un aicina Komisiju un dalībvalstis šim nolūkam izstrādāt attiecīgus pasākumus, it īpaši kompensējot nodarītos zaudējumus;

Pētniecība, apmācība un izglītība

13.  lai izvairītos no dubulta darba, iesaka dalībvalstīm paplašināt pētniecības tematus un atklājumus biškopības nozarē un dalīties tajos, arī pēc apiterapijas projekta konsorcija parauga, it īpaši, ja šos pētījumus ir finansējusi ES; šajā saistībā aicina izveidot ES līmenī saskaņotu kopējo digitālo datubāzi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp biškopjiem, pētniekiem un visām iesaistītajām pusēm; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt un veicināt Eiropas pētniecības projektus biškopības nozarē, tādus kā EFSA pētniecības programma saskaņā ar projektu "Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos"; uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki privātie un publiskie ieguldījumi tehniskajā un zinātniskajā kompetencē, kas būtu jāstimulē valsts un ES līmenī, it īpaši attiecībā uz ģenētiskajiem un veterinārajiem aspektiem un novatorisku bišu zāļu izstrādi; atbalsta ES references institūtu un laboratoriju darbību, kuras rezultātā tiek uzlabota pētniecības koordinācija, tostarp lai sīkāk pētītu bišu mirstības cēloņus;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošas pamatizglītības un profesionālās apmācības programmas biškopjiem; uzsver, ka papildus lauksaimnieciskajiem un citiem biškopības saimnieciskajiem aspektiem mācību materiālos būtu jāiekļauj informācija par apputeksnēšanu un citiem vides pasākumiem, tādiem kā ekoloģiskā līdzsvara uzturēšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un apputeksnētāju izdzīvošanas apstākļu uzlabošana lauku saimniecību ainavā; uzskata, ka kopā ar biškopjiem būtu jāizstrādā arī īpaši mācību moduļi par šiem jautājumiem lauksaimniekiem, kuri iesaistīti zemes apstrādāšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt plašāku sadarbību un zināšanu un informācijas apmaiņu, tostarp uzlabotas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kurās sadarbotos lauksaimnieki un biškopji, mežsaimnieki, zinātnieki un veterinārārsti, par izsmidzināšanas periodiem un citiem insekticīdu izmantošanas noteikumiem, slimību profilaksi un kontroli, bitēm nekaitīgām tehnoloģijām un augu aizsardzības metodēm, kas līdz minimumam samazina apputeksnētāju mirstību;

15.  aicina Komisiju pieņemt ieteikumus, lai Eiropas Savienībā atbalstītu dažādas kvalitatīvas pamatizglītības un profesionālās apmācības valsts programmas biškopības nozarē; aicina izstrādāt tādas programmas, kas mudinātu jauniešus izvēlēties biškopja profesiju, ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc paaudžu maiņas šajā nozarē; uzskata, ka ir tālāk jāattīsta biškopības nozares potenciāls, ņemot vērā visu biškopju vajadzības; turklāt aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un nozari, lai izstrādātu biškopības paraugprakses kodeksu, nodrošinot piekļuvi augstas kvalitātes apmācībai dalībvalstu līmenī; attiecībā uz profesionālo izglītību mudina veterinārās medicīnas fakultātes universitātēs stiprināt veterinārās uzraudzības un darbības jomas; uzskata ka tādām programmām kā "Apvārsnis 2020" un "Erasmus+" būtu jāveicina pētniecība un apmācība apiterapijas jomā;

Bišu veselība un vides aspekti

16.  atkārtoti pauž bažas, ka medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās un skaita samazināšanās Eiropā ļoti negatīvi ietekmēs lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un nodrošinājumu, bioloģisko daudzveidību, vides ilgtspēju un ekosistēmas;

17.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie neatliekamie pasākumi, lai plašā mērogā īstenotu bišu veselības un populācijas atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju un tādējādi saglabātu ES savvaļas bišu populāciju, kuras lielums pašlaik samazinās, tāpēc būtu vajadzīgi arī agrovides pasākumi, lai atbalstītu bišu saimju izveidi;

18.  uzsver bioloģiskās daudzveidības nozīmi bišu veselībai un labklājībai, nodrošinot tām barības meklēšanas vietas un dabiskas un pusdabiskas dzīvotnes, kā arī plašas pastāvīgās ganības; vērš uzmanību uz tādu vērtīgu nektāraugu kā rudzupuķes, vīķi, dadži vai baltais āboliņš pakāpenisku izzušanu, kas notiek, nepareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus un pļavas mazāk izmantojot ganībām, bet vairāk — siena vākšanai; norāda, ka tā rezultātā bites neievāc pietiekami daudz ziedputekšņu un nespēj apgādāt sevi ar pārtiku, līdz ar to bišu veselība pasliktinās un to uzņēmība pret patogēniem un parazītiem palielinās; uzsver, ka ir jāaizsargā savvaļas ziedi un kukaiņiem labvēlīgas augu sugas visā Eiropā; atgādina, ka "biškopības platības"ar svēruma koeficientu 1,5 ir KLP zaļināšanas kontekstā; aicina Komisiju, sēklaudzētājus un lauksaimniekus veicināt kvalitatīvu augu audzēšanas shēmas, selekcijas kritērijos iekļaujot izteiktu un pierādītu medainumu un spēju veidot ziedputekšņus un priekšroku dodot vietējiem apstākļiem pielāgotu un vietējas izcelsmes sugu un šķirņu maksimālai bioloģiskajai daudzveidībai;

19.  norāda, ka ir vajadzīgi atbilstīgi finanšu stimuli bioloģiskajiem biškopjiem, ņemot vērā papildu prasības, kas viņiem jāievēro, un aizvien lielāko vides radīto ietekmi;

20.  uzsver, ka ir jāsaglabā vietējo endēmisko medus bišu populāciju neparastais ģenētiskais mantojums, daudzveidība un spēja pielāgoties, ņemot vērā, ka paaudžu gaitā ikviena no tām ir piemērojusies vietējās vides īpatnībām, un atgādina, ka šī daudzveidība ir svarīga cīņā pret invazīvām sugām, tostarp parazītiem un slimībām;

21.  norāda, ka uz monokultūru balstīta lauksaimniecība samazina bioloģisko daudzveidību un rada nepietiekamas apputeksnēšanas un medus augu izzušanas risku, un aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas nektāraugu sēšanai neizmantotā zemē; šajā saistībā uzsver, ka bišu aizsardzībai būtiska ir abiotisko resursu, īpaši augsnes un ūdens, saglabāšana, kā arī liela ziedputekšņu dažādība un barības daudzveidība;

22.  tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vajadzīgos stimulus, lai atbalstītu vietējā līmenī izveidotu praksi, tādējādi saglabājot medus bišu ekotipus un audzēšanu visā ES;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus ar mērķi uzlabot tiesisko aizsardzību un finansiālo atbalstu vietējiem medus bišu ekotipiem un populācijām visā ES, tostarp izmantojot tiesiski aizsargājamas vietējo endēmisko medus bišu teritorijas;

24.  aicina Komisiju izveidot sarakstu pašreizējo un jaunu veselības risku novērtēšanai ES un starptautiskā līmenī, lai noteiktu rīcības plānu cīņai pret bišu mirstību;

25.  mudina Komisiju ar panākumiem īstenot pilotprojektus saistībā ar bitēm un citiem apputeksnētājiem kā vides un dzīvotņu veselīguma rādītājiem, jo tie var izrādīties lietderīgi turpmākās politikas izstrādē;

26.  aicina Komisiju nodrošināt, ka, lauku saimniecībām piešķirot subsīdijas no dažādām KLP budžeta pozīcijām, tiek ņemta vērā bitēm labvēlīga prakse, piemēram, izveidojot ekoloģiski nozīmīgas platības vai papuvēs audzējot savvaļas ziedus, kas pievilina bites;

27.  uzsver vajadzību piemērot piesardzības principu, lai aizsargātu visus apputeksnētājus — mājas un savvaļas;

28.  norāda, ka veselīga bite spēj labāk pretoties parazītismam, slimībām un plēsoņu uzbrukumiem; apzinās, ka dažas invazīvas svešzemju sugas, piemēram, Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (suga, kas ir ļoti agresīva pret citiem kukaiņiem), kā arī Amerikas peru puve un noteikti patogēni, tādi kā nozematoze, ir galvenie bišu mirstības cēloņi un nodara būtisku ekonomisko kaitējumu biškopjiem; atkārtoti pauž atbalstu Parlamenta uzsāktajam pilotprojektam par audzēšanas un selekcijas programmu, lai pētītu rezistenci pret Varroa ērcēm; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ES mēroga lietišķos pētījumus, īstenojot efektīvas programmas, lai audzētu pret invazīvām sugām un slimībām noturīgas bišu sugas, kurām ir pret Varroa ērci vērsts uzvedības aizsargmehānisms; ņemot vērā risku, ka dažas invazīvas svešzemju sugas, piemēram, Varroa destructor ērce, spēj iegūt rezistenci pret dažām veterinārajām zālēm, mudina dalībvalstis katru gadu veikt testus, lai pārbaudītu ērču rezistences līmeni pret dažādajām aktīvajām vielām, kas tiek izmantotas veterinārajās zālēs; ierosina turpināt obligāto cīņu pret Varroa ērcēm ES līmenī;

29.  aicina Komisiju iesaistīt visus attiecīgos zāļu ražotājus pētījumos par bišu ārstniecības līdzekļiem, tostarp lai cīnītos pret Varroa destructor ērcēm un izvairītos no šo zāļu izraisītas negatīvas blakus ietekmes uz bišu imūnsistēmu, un izveidot kopēju IT platformu, lai ar ieinteresētajām personām dalītos informācijā par labākajiem risinājumiem un zālēm, uzlabotu biškopībai būtisko veterināro produktu pieejamību, pastiprinātu veterinārārstu nozīmi bišu veselības pārvaldībā un informētu biškopjus par visiem pieejamajiem risinājumiem; aicina veikt publiskus un privātus pētījumus par alternatīvām bioloģiskām un fizikālām metodēm, kas nekaitē cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par dabisko vielu un savienojumu izmantošanu varrozes kontrolei, ņemot vērā bioloģisko ārstniecības līdzekļu īpašās priekšrocības;

30.  atzīst, ka dažas dalībvalstis, veicot bišu veselības uzraudzības pasākumus, ir sasniegušas ievērojamus rezultātus, kas būtu jādara zināmi pārējām dalībvalstīm un Komisijai;

31.  aicina dalībvalstis un reģionus izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizsargātu vietējās un reģionālās medus bišu sugas (Apis Mellifera bišu paveidus) no adaptējušos vai invazīvu svešzemju sugu nevēlamās izplatības, kurai ir tieša vai netieša ietekme uz apputeksnētājiem; atbalsta invazīvu svešzemju sugu iedarbības rezultātā zaudētās bišu populācijas atjaunošanu, izmantojot vietējās bišu sugas; iesaka dalībvalstīm izveidot centrus, kuros audzē un aizsargā vietējās bišu sugas; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt audzēšanas stratēģijas, lai palielinātu vērtīgu īpašību sastopamību vietējā medus bišu populācijā; norāda uz iespējām, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām, kā arī, iespējams, nesen pieņemtajās regulās par dzīvnieku un augu veselību (attiecīgi Regulā (ES) 2016/429 un Regulā (ES) 2016/2031); pauž bažas, ka piesārņotais vasks, ko importē no Ķīnas, bitēm bieži var radīt veselības problēmas;

32.  aicina izveidot pārdomātu procedūru, lai paplašinātu tādu invazīvu augu sugu sarakstu, kuras varētu samazināt bišu ganību daudzveidību ES;

Bitēm kaitīgas ķīmiskās vielas

33.  aicina Komisiju līdz brīdim, kad EFSA būs publicējusi galīgo padziļināto ietekmes novērtējumu, apturēt atļauju piešķiršanu to pesticīdu aktīvo vielu izmantošanai, kas, pamatojoties uz laukizmēģinājumos izdarītajiem EFSA zinātniskajiem atklājumiem, apdraud bišu veselību; atkārtoti norāda, ka ikvienam lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt balstītam uz zinātniskiem novērtējumiem un atklājumiem;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties atbilstoši zinātnieku panāktajai vienprātībai un atcelt tādas pesticīdu aktīvās vielas, tostarp tos neonikotinoīdus un tos sistēmiskos insekticīdus, kuru kaitīgums bišu veselībai ir zinātniski pierādīts (pamatojoties uz laboratorisko analīžu un jo īpaši laukizmēģinājumu rezultātiem); tajā pašā laikā aicina ieviest drošus alternatīvus produktus vai agronomijas metodes (piemēram, dažādus efektīvus augu aizsardzības paņēmienus, kuros izmanto maz pesticīdu, bioloģiskās kontroles metodes un integrēto augu aizsardzību), lai aizstātu tās aktīvās vielas, kas rada risku bitēm;

35.  aicina Komisiju kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīt EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un aicina dalībvalstis tās īstenot;

36.  uzsver, ka ikviens produkts, kas satur vielas, kuras ir atzītas par kaitīgām bitēm, un ko izmanto lauksaimniecībā, būtu jāmarķē kā "kaitīgs bitēm";

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties pastiprināt zinātniski pētniecisko darbu par visām vielām, kas var apdraudēt bišu veselību, saskaņā ar skaidri noteiktu grafiku;

38.  uzsver, ka sistēmisko augu aizsardzības līdzekļu ilgtermiņa ietekme ir novērtēta par zemu; atzinīgi vērtē nesen pieņemto pilotprojektu par vides monitoringu attiecībā uz pesticīdu izmantošanas ietekmi uz medus bitēm;

39.  atzīst, ka, balstoties uz neatkarīgiem un salīdzinoši izvērtētiem zinātniskajiem pierādījumiem, bišu rezistenci ievērojami vājina kopējā ķīmisko vielu iedarbība, kas tām neļauj pārciest negatīvus faktorus, tādus kā gadi ar lielu mitruma daudzumu, nektāra trūkums, slimības vai parazīti;

40.  atgādina par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un jo īpaši tās 14. pantu, saskaņā ar kuru visiem lauksaimniekiem savās saimniecībās no 2014. gada obligāti jāpiemēro integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi, un 9. pantu, kas aizliedz izsmidzināšanu no gaisa;

41.  norāda, ka ES ir ieviesusi pagaidu ierobežojumus četru neonikotinoīdu grupas insekticīdu (klothianidīns, tiametoksāms, imidakloprīds un fipronils) izmantošanai, lai mazinātu ietekmi uz bitēm;

Medus viltošanas apkarošana

42.  sagaida, ka dalībvalstis un Komisija garantēs importētā medus un citu biškopības produktu pilnīgu atbilstību ES kvalitātes standartiem, tādējādi cīnoties gan pret tiem medus ražotājiem trešās valstīs, kuri izmanto negodīgus paņēmienus, gan arī pret ES reģistrētajiem iepakotājiem un tirgotājiem, kuri ES medum apzināti piemaisa viltotu importēto medu;

43.  aicina Komisiju izstrādāt efektīvas laboratorijas analīžu procedūras, tādas kā kodolu magnētiskās rezonanses testēšana, bitēm raksturīgu peptīdu vai citu bitēm raksturīgu marķieru atklāšana, lai konstatētu medus viltošanas gadījumus, un aicina dalībvalstis stingrāk sodīt pārkāpējus; aicina Komisiju iesaistīt starptautiski atzītas privātas laboratorijas, piemēram, Francijas Eurofins vai Vācijas QSI, lai veiktu vissarežģītākās pārbaudes; aicina Komisiju izveidot oficiālu medus datubāzi, lai iedalītu kategorijās dažādas izcelsmes medu, izmantojot kopēju analīzes metodi;

44.  norāda, ka medus iepakošanas rūpnīcās, kurās ražo medus maisījumus vai apstrādā medu no vairākiem ražotājiem, ir jāveic ES pārtikas nekaitīguma uzraudzība, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004; uzskata, ka šī prasība būtu jāattiecina uz visām rūpnīcām, kurās apstrādā importēto medu; norāda, ka nevajadzētu uzlikt nekādu finansiālu vai administratīvu slogu tiem ES biškopjiem, kuri iepako savu medu;

45.  uzsver, ka ierosinātie pasākumi pastiprinātu ES mēroga uzraudzību, ko piemēro medus iepakotājiem trešās valstīs, ļaujot apstiprinātajiem revidentiem konstatēt, vai ir izmantots viltots medus, un nodrošinot tā izņemšanu no pārtikas aprites;

46.  uzskata, ka medum vienmēr būtu jābūt identificējamam visā pārtikas piegādes ķēdē un gan vietējiem, gan importētiem produktiem jābūt klasificējamiem pēc attiecīgo augu izcelsmes, izņemot tiešos darījumus starp ražotāju un patērētāju; šajā nolūkā prasa pastiprināt izsekojamības prasību attiecībā uz medu; uzskata, ka uzņēmumiem, kas importē ārvalstu medu, kā arī mazumtirgotājiem ir jāievēro ES noteikumi un jāpārdod tikai tādi biškopības produkti, kas atbilst Pārtikas kodeksā noteiktajai medus definīcijai;

47.  prasa Komisijai grozīt Medus direktīvu, lai sniegtu skaidras definīcijas un norādītu galvenās īpašības, kas raksturīgas visiem biškopības produktiem, tādiem kā monoflorais un dažādu ziedu medus, propoliss, peru pieniņš, bišu vasks, ziedputekšņi, bišu maize un bišu inde, kā tas jau pieprasīts Parlamenta pieņemtajos tekstos;

48.  aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, kā darbojas ES bišu barības, uztura bagātinātāju un ārstniecības līdzekļu tirgus, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai to sakārtotu un novērstu šo produktu viltošanu un nelikumīgu tirgošanu;

49.  aicina Komisiju noteikt NAL (izvēle nerīkoties) protokolus, darbības uzsākšanas atsauces vērtības vai maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu medū un citos biškopības produktos attiecībā uz vielām, kas nevar tikt atļautas ES biškopības nozarē, un saskaņot veterinārās robežpārbaudes un pārbaudes iekšējā tirgū, ņemot vērā, ka attiecībā uz medu zemas kvalitātes produkcijas imports, viltojumi un aizstājējprodukti kropļo tirgu un rada pastāvīgu spiedienu uz cenām un, galu galā, uz produktu kvalitāti iekšējā tirgū un ka produkcijai un ražotājiem no ES un no trešām valstīm ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

50.  apzinās praktisko nozīmi, kāda ir agrīnās brīdināšanas sistēmai pārtikas un barības jomā, un tāpēc aicina Komisiju nepārprotami viltota medus gadījumus vienmēr iekļaut RASFF (ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā) sarakstā;

51.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk aizliegt tāda medus izplatīšanu, kas filtrēts sveķu filtrā, jo šādam medum nav nekādas bioloģiskās vērtības;

52.  prasa pastāvīgi pārbaudīt tāda medus kvalitāti, ko importē no trešām valstīm, kuru tiesību akti ļauj bišu saimju ārstēšanā lietot antibiotikas;

53.  aicina Komisiju izstrādāt izgatavošanas standartus kāru pamatnēm, kurās būtu jāietver attiecīgā atļautā daļa parafīna, peru puves sporu un akaricīda atliekvielu, ar nosacījumu, ka akaricīda atliekvielu saturs vaskā, kas jāietver kāru pamatnēs, nedrīkst būt tāds, ka atliekvielas varētu nokļūt medū;

54.  aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt apjomīgo medus importu no Ķīnas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1036 un jo īpaši izpētīt to uzņēmumu darbību, kuri eksportē medu no Ķīnas, kā arī novērtēt medus kvalitāti un tā daudzuma un pārdošanas cenu līmeņa attiecību ES medus tirgū;

55.  uzskata, ka, ņemot vērā lielo daudzumu medus, kas tiek importēts no Ķīnas, šai tendencei pēdējos 15 gados pastiprinoties, medus iepirkuma cenu, kas zemāka par faktiskajām ražošanas izmaksām ES, un "izgatavotā" (nevis ražotā) importa medus slikto kvalitāti, Komisijai būtu jāsaprot, ka ir laiks sākt izmeklēt dažu Ķīnas eksportētāju darbību, lai, iespējams, uzsāktu antidempinga procedūru;

56.  aicina Komisiju pieprasīt oficiālu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu pie ES ārējām robežām medum, kas importēts no trešām valstīm, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 (agrāko Regulu (EK) Nr. 882/2004);

57.  norāda, ka Medus direktīvā, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, ir ietverta prasība marķējumā norādīt valsti, kurā medus ir ievākts, ja medus izcelsme ir vienā dalībvalstī vai trešā valstī; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu krāpšanu biškopības produktu jomā un nepieļautu negodīgu konkurenci, ko rada viltota medus ražotāji;

58.  atgādina Komisijai, ka patērētājiem ir tiesības zināt visu pārtikas produktu izcelsmes vietu; tomēr uzskata, ka tādi marķējumi kā "ES valstīs ražotu medu maisījums", "valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" un jo īpaši "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" medus izcelsmi pilnībā slēpj no patērētāja un tādējādi tiek pārkāpti ES patērētāju aizsardzības tiesību aktos noteiktie principi; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt precīzu un obligātu medus un biškopības produktu marķēšanu, kā arī medus ražošanas labāku saskaņošanu atbilstoši tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu un veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu; atzīst medus tiešās pārdošanas panākumus, kas atrisina daļu problēmu attiecībā uz izcelsmes marķēšanu;

59.  prasa marķējumu "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" aizstāt ar precīzu norādi par galaproduktā izmantotā medus izcelsmes valsti vai valstīm, uzskaitot tās secībā atbilstīgi galaproduktā izmantotajām procentuālajām daļām (norādot arī valstu procentuālo daļu attiecīgajā produktā);

60.  aicina Komisiju grozīt Medus direktīvu attiecībā uz vārda "medus" vai terminu "satur medu" vai "izgatavots no medus" izmantošanu apstrādātu produktu nosaukumos vai jebkādos grafiskos vai citos elementos, kas norāda, ka attiecīgais produkts satur medu, lai šos terminus drīkstētu izmantot tikai tad, ja vismaz 50 % no produkta cukura satura veido medus;

61.  atbalsta ierosinājumu, ka uz medus un citu biškopības produktu iepakojuma dalībvalstīm ir obligāti jānorāda medus izcelsmes vieta, kā tas ir prasīts attiecībā uz noteiktiem gaļas un piena produktiem;

Biškopības produktu popularizēšana un medus izmantošana ārstniecībā

62.  atzinīgi vērtē iniciatīvu "Eiropas brokastis ar medu" un mudina dalībvalstis informēt bērnus par vietējiem produktiem un sen iedibināto ražošanas tradīciju atjaunošanu; norāda, ka medū ir daudz kaloriju un to var lietot mērenos daudzumos, lai aizstātu rafinēto cukuru un citus saldinātājus, tādējādi uzlabojot sabiedrības veselību;

63.  uzsver, ka medus ir starp tiem lauksaimniecības produktiem, kurus varētu iekļaut programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu; mudina dalībvalstis veicināt vietējo medus ražotāju dalību attiecīgajās skolu programmās un uzsver, cik svarīgi ir izglītojoši pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu informētību par vietējiem produktiem, vienlaikus iepazīstinot bērnus ar lauksaimniecības pasauli;

64.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par 50 % palielināt ES ikgadējo atbalstu šīm programmām, lai tās varētu tikt īstenotas efektīvi, organizējot konkursus pirmsskolas iestādēs un pienācīgi iekļaujot tādus vietējos produktus kā medus, olīvas un olīveļļa;

65.  aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par patērētā medus daudzumu un patēriņa paradumiem visās dalībvalstīs, kā arī ziņojumu par dažādajām ārstniecības praksēm ES, kurās izmanto medu, ziedputekšņus, peru pieniņu un bišu indi; uzsver apiterapijas kā tradicionālās medicīnas dabiskas alternatīvas pieaugošo nozīmi, tāpēc mudina visas dalībvalstis popularizēt šos produktus ES mediķu un vidējā medicīniskā personāla aprindās un sabiedrībā;

66.  aicina Komisiju apsvērt iespēju brīvprātīgi ieviest zīmolu "ES medus", ar ko apzīmē medu, kura izcelsme 100 % apmērā un ekskluzīvi ir ES dalībvalstis; tāpat aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu;

67.  aicina Komisiju piešķirt noteiktu summu no ES veicināšanas pasākumu budžeta, lai reklamētu patēriņam un ārstnieciskiem nolūkiem paredzētos ES medus produktus, ietverot tādus pasākumus kā medus tiešās pārdošanas veicināšana vietējos tirgos, medus degustācijas sabiedriskās vietās, semināri un citi pasākumi; mudina dalībvalstis veicināt medus un jo īpaši bioloģiski ražotā medus vietējo un reģionālo tirdzniecību, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, jo īpaši ar lauku attīstības programmu palīdzību sniedzot intensīvu atbalstu īsām piegādes ķēdēm un popularizējot augstas kvalitātes produktus, pamatojoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmām; atzīst, ka, uzturā lietojot vietējā ražojuma medu, uzlabojas spēja pretoties vietējiem alergēniem; aicina Komisiju iekļaut bišu vasku to produktu klāstā, kuriem piemēro Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, ņemot vērā patērētāju un ražotāju pieaugošo interesi, kā arī tā senās ražošanas tradīcijas dažās dalībvalstīs;

68.  ierosina dalībvalstīm, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, veicināt biškopības produktu, piemēram, ziedputekšņu, propolisa vai peru pieniņa, izmantošanu farmācijas nozarē;

69.  aicina Komisiju veicināt dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu bioloģiskā medus ražošanas jomā, lai novērstu iespējamās atšķirības, kas var traucēt Eiropas bioloģiskajiem biškopjiem iekļūt tirgū saskaņā ar vienādiem noteikumiem;

70.  prasa Komisijai nodrošināt, ka pašreizējās vai turpmākajās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem medus un citi biškopības produkti tiek uzskatīti par paaugstināta riska produktiem, jo tieša konkurence var ES biškopības nozari pakļaut pārmērīgam vai ilgtspēju neveicinošam spiedienam; tāpēc aicina Komisiju šos produktus no brīvās tirdzniecības sarunām potenciāli izņemt;

71.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar lauksaimniecības un biškopības nozarēm izstrādāt marķēšanas sistēmu, kas veicinātu atbildīgas ražošanas sistēmas izveidi attiecībā uz bitēm;

72.  atzinīgi vērtē pašreizējo tendenci praktizēt biškopību pilsētās un vienlaikus aicina veidot reģionālo biškopju apvienību un iestāžu ciešu un obligātu integrāciju, kā arī ieviest obligātus standartus, lai pārtrauktu ļaunprātīgu saimniekošanas praksi un novērstu slimību apzinātu izplatīšanu bišu populācijās;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV C 153 E, 31.5.2013., 43. lpp.
(2) https://ec.europa.eu/agriculture/honey_lv.
(3) Tādējādi samazinās ražīgums, jo, lai saražotu tādu pašu medus daudzumu, biškopjiem ir jāpalielina bišu populācija.
(4) "Honey bee genotypes and the environment" [Medus bišu genotipi un vide], Journal of Agricultural Research, 53. sējums (2. izdevums), 183.–187. lpp., 2014. gads.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 1. oktobrisJuridisks paziņojums