Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0019/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0019/2018

Debates :

PV 01/03/2018 - 2
CRE 01/03/2018 - 2

Balsojumi :

PV 01/03/2018 - 8.16

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0058

Pieņemtie teksti
PDF 446kWORD 65k
Ceturtdiena, 2018. gada 1. marts - Brisele Galīgā redakcija
Banku savienība — 2017. gada ziņojums
P8_TA(2018)0058A8-0019/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par banku savienību — 2017. gada ziņojums (2017/2072(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra ziņojumu par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) (COM(2017)0591),

–  ņemot vērā priekšlikumus grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (CRR), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2017. gada 9. jūlija ziņojumu par SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par rīcības plānu, kā risināt ienākumus nenesošu aizdevumu problēmu Eiropā,

–  ņemot vērā Padomes Finanšu pakalpojumu komitejas Ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) apakšgrupas 2017. gada 31. maija ziņojumu,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 20. marta norādījumus bankām par ienākumus nenesošiem aizdevumiem un publisko apspriešanos par šo norādījumu pielikuma projektu, kas publicēts 2017. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. novembra konsultatīvo dokumentu par likumā noteiktiem prudenciāliem atbalsta mehānismiem, kuri izmantojami nepietiekama nodrošinājuma gadījumā attiecībā uz jaunizveidotiem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši,

–  ņemot vērā ESRK 2017. gada 11. jūlija ziņojumu par ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšanu Eiropā,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. jūlija publisko apspriešanos par ienākumus nenesošu aizdevumu un problemātisku aktīvu sekundāro tirgu attīstību un nodrošinātu kreditoru aizsardzību kredītņēmēju saistību nepildīšanas gadījumā,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 6. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Banco Popular Español S.A. kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga,

–  ņemot vērā Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija paziņojumu par noregulējuma lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Banco Popular Español S.A.,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 23. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas,

–  ņemot vērā VNV 2017. gada 23. jūnija paziņojumu par lēmumu neveikt Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza noregulēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 25. jūnija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza aiziešanai no tirgus saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem par maksātnespēju un izrietošo Intesa Sanpaolo dažu daļu pārdošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. jūlija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Monte dei Paschi di Siena piesardzīgai rekapitalizācijai,

–  ņemot vērā 2017. gada februāra versiju ECB norādījumiem par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu,

–  ņemot vērā 2017. gada jūlija versijas projektu ECB norādījumiem par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izpēti,

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) 2017. gada 31. maija atzinumu par vispārējiem principiem, lai atbalstītu uzraudzības konverģenci saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī ESMA trīs 2017. gada 13. jūlija atzinumus par uzraudzības konverģenci attiecīgi ieguldījumu pārvaldības, ieguldījumu sabiedrību un sekundāro tirgu pārvaldības jomā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) 2017. gada 12. oktobra atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu par integrētas uzraudzības pastiprināšanu nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē (COM(2017)0542) un Komisijas 2017. gada 20. septembra priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanu, tostarp Omnibus priekšlikumu, kas paredz grozīt Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārvaldību, finansēšanu un pilnvaras,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 21. septembrī notikušo publisko apspriešanos par projektu norādījumiem par kredītiestāžu licences pieteikumu un FinTech kredītiestāžu licences pieteikumu izvērtēšanu,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2015. gada novembrī publicētos kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND)),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (VNM regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK (COM(2016)0852), un Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju (COM(2016)0851),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par pārmaiņām Savienības krīzes pārvaldības regulējumā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 19. decembra īpašo ziņojumu "Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic",

–  ņemot vērā to, ka Komisija atsauca priekšlikumu par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (COM(2014)0043),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. aprīļa dokumentu "Pienākumu neizpildes pakete aprīlī: galvenie lēmumi" (MEMO/17/1045),

–  ņemot vērā EBI riska paneli, ESMA ziņojumu par tendencēm, riskiem un apdraudējumiem Nr. 2 (2017), ESRK riska paneli, ESRK 2016. gada ziņojumu, ESRK 2017. gada aprīļa pārskatu par makroprudenciālo politiku Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2399, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi ("Banku darbības paziņojums")(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (NGSD),

–  ņemot vērā 2015. gada 22. jūnija piecu priekšsēdētāju ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) (COM(2015)0586),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra paziņojumu "Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu" (COM(2015)0587),

–  ņemot vērā ECOFIN padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu par banku savienības izveides pabeigšanu (COM(2017)0592),

–  ņemot vērā 2017. gada maijā publicēto ESRK otro ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību,

–  ņemot vērā ESRK 2015. gada marta ziņojumu par valsts riska darījumu regulēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0019/2018),

A.  tā kā nekonsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 5073, proti, mazāks nekā 2015. gada beigās (5474) un 2008. gada beigās (6768), kas liecina par 25 % samazinājumu laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam; tā kā konsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 2290, proti, mazāks nekā 2008. gada beigās (2904) un 2015. gada beigās (2379)(6); tā kā tomēr būtu vēlams iekļaut norādi par to, kā tajā pašā periodā ir mainījusies to banku proporcija, kuras ir "pārāk lielas, lai bankrotētu";

B.  tā kā ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) kopējais apjoms un īpatsvars dalībvalstīs ir ļoti izkliedēts un tā kā valstīs, kurās ir augstākais INA īpatsvars, pastāv būtiskas atšķirības starp bankām; tā kā saskaņā ar ESRK 2017. gada jūlija ziņojumu "Ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšana Eiropā" INA kopējais uzkrātais apjoms ir sasniedzis 1 triljonu EUR; tā kā saskaņā ar EBI ceturkšņa riska paneli Eiropas lielākās bankas ziņoja, ka vidējais svērtais INA īpatsvars (ienākumus nenesoši aizdevumi, ieskaitot vērtības samazinājumus, dalīti ar aizdevumu kopsummu) 2017. gada 30. jūnijā bija 4,47 %; tā kā šim īpatsvaram pēdējos 30 mēnešos ir bijusi tendence samazināties;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) nesen veikto pētījumu atvasināto instrumentu tirgus kopējā nosacītā vērtība Eiropas Savienībā ir 453 triljoni EUR;

D.  tā kā banku savienības izveide ir jāpastiprina, jo tas ir viens no eurozonas finanšu stabilitātes pamatmērķiem un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības neaizstājamiem pamatelementiem; tā kā, lai pabeigtu banku savienības izveidi, ir jāveic turpmāki pasākumi, jo tā netiks pabeigta, kamēr vien netiks nodrošināts fiskālā atbalsta mehānisms vienotajam noregulējuma fondam un trešais pīlārs, kas būtu Eiropas mēroga pieeja noguldījumu (pār)apdrošināšanai; tā kā ECB priekšsēdētājs Mario Draghi ir vairākkārt norādījis, ka ENAS joprojām ir banku savienības pamata pīlārs; tā kā banku savienības izveides pabeigšana ir ļoti svarīga, lai sarautu saikni starp bankām un valstīm; tā kā ir jāpastiprina centieni, lai no glābšanas pasākumiem pārietu uz iekšējo rekapitalizāciju; tā kā joprojām pietiekama uzmanība netiek pievērsta riskiem atsevišķu valstu banku sistēmās; tā kā pašreizējie labvēlīgie ekonomiskie apstākļi dod iespēju virzīt reformas, kas vajadzīgas, lai pabeigtu banku savienības izveidi;

E.  tā kā tika novēlota banku bilanču pienācīga sakārtošana pēc krīzes, turpinot kavēt ekonomikas izaugsmi; tā kā ES banku kapitāla un likviditātes rādītāji pēdējos gados ir kopumā uzlabojušies, lai gan joprojām ir bankas, tostarp lielas bankas, kuru kapitalizācijas līmenis vēl aizvien nav pietiekams; tā kā riski finanšu stabilitātei ir saglabājušies, bet kopš banku savienības izveides sākuma tie jau ir būtiski samazinājušies; tā kā Eiropas banku institucionālais un normatīvais regulējums ir būtiski pastiprināts;

F.  tā kā banku savienībai var pievienoties arī dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro; tā kā līdz šim neviena ES dalībvalsts nav vēl nolēmusi piedalīties uz šāda pamata; tā kā vairākas dalībvalstis apspriež iespēju pievienoties banku savienībai; tā kā dažādas finanšu iestādes atzīst priekšrocības, ko sniedz dalība banku savienībā;

G.  tā kā mūsu darbs pie kapitāla tirgu savienības nedrīkst mazināt spiedienu uz to, ka ir jāpabeidz darbs pie banku savienības izveides, kas joprojām ir priekšnoteikums finanšu stabilitātes nodrošināšanai no bankām atkarīgajā Eiropas Savienībā;

H.  tā kā banku galvenais uzdevums ir nodrošināt finansējumu reālajai ekonomikai;

I.  tā kā ECB ir vajadzīga zināma elastība uzraudzības darbību veikšanā, bet tālejoši principiāli lēmumi galu galā ir jāpieņem Eiropas likumdevējam,

1.  aicina Komisiju izmantot regulējumu kā likumdošanas instrumentu, ierosinot tiesību aktus banku jomā;

Uzraudzība

2.  ņem vērā ECB 2017. gada izvērtējumus par bankām, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas; ņem vērā arī to, ka uzraudzības un vienotie noregulējuma mehānismi šajā kontekstā ir kopumā darbojušies labi, un piekrīt Komisijai, ka procedūras, kurās tiek pieņemts lēmums par to, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ir jāuzlabo;

3.  norāda uz 2018. gadā gaidāmajiem EBI spriedzes testiem; aicina EBI, ESRK, ECB un Komisiju, nosakot spriedzes testus, izmantot konsekventas metodes, scenārijus un pieņēmumus, lai maksimāli izvairītos no rezultātu iespējamas sagrozīšanas un nesakritības, kāda novērojama starp spriedzes testu rezultātiem un noregulējuma lēmumiem, kuri pieņemti drīz vien pēc šo rezultātu iesniegšanas; tomēr uzsver, ka bankas stabilitāti nav iespējams noteikt, veicot tikai tās bilances izvērtēšanu kādā noteiktā brīdī, jo tā tiek nodrošināta dinamiskā mijiedarbībā starp banku un tirgiem un to ietekmē dažādi elementi visā ekonomikā; turklāt uzskata, ka spriedzes tests, ko pati ECB veic attiecībā uz tās uzraudzībā esošajām papildu bankām, varētu būt pārredzamāks;

4.  uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp EBI kā regulatīvo iestādi un VUM kā uzraudzības iestādi; šajā saistībā vērš uzmanību uz pienākumu sadali starp ECB un EBI un uz katras iestādes atšķirīgo ģeogrāfisko darbības jomu; šajā sakarā iesaka, kur iespējams, uzlabot abu iestāžu īstenojamo iniciatīvu konkrēto koordināciju, lai nodrošinātu vienotā noteikumu kopuma konsekventu piemērošanu, vienlaikus atzīstot, ka VUM būtu jāuzņemas vadošā loma gadījumos, kad tiek konstatēti ar banku savienību saistīti jautājumi vai regulējuma nepilnības;

5.  atzinīgi vērtē to, ka banku savienība ir uzlabojusi attiecīgās informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, kā arī datu vākšanu un apmaiņu par Eiropas banku sistēmu, veicinot, piemēram, banku salīdzinošo novērtēšanu un dodot iespēju vispusīgāk uzraudzīt pārrobežu banku grupas; atzinīgi vērtē kopējo uzraudzības komandu teicamo darbu; norāda, ka Komisija ir apzinājusi jomas, kurās varētu uzlabot informācijas apmaiņu un koordināciju starp ECB banku uzraudzības un VNV darbu, īpaši attiecībā uz būtiskajiem jautājumiem par to, vai iestādei var veikt piesardzīgu rekapitalizāciju un vai tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga; norāda, ka pašreizējais saprašanās memorands starp ECB un VNV nav pietiekami visaptverošs, lai nodrošinātu, ka VNV no ECB saņem visu informāciju, kas tai vajadzīga savu uzdevumu savlaicīgai un efektīvai izpildei; aicina ECB un VNV izmantot iespējas, ko sniedz pašreizējās diskusijas par savstarpēji noslēgtā saprašanās memoranda atjaunināšanu, lai novērstu esošās nepilnības un uzlabotu noregulējuma darbību efektivitāti; prasa uzlabot praktiskos nosacījumus attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības un noregulējuma iestādēm, kas ir būtisks priekšnoteikums netraucētai un efektīvai noregulējuma darbību īstenošanai, un starp visām Eiropas un valstu struktūrām, kas iesaistītas agrīnās intervences un noregulēšanas pasākumos; aicina ECB un VNV turpināt uzlabot ikdienas sadarbību un stiprināt darba attiecības; šajā saistībā atbalstītu izmaiņas attiecīgajā VUM regulā, lai Vienotās noregulējuma valdes pārstāvim dotu iespēju piedalīties VUM Uzraudzības valdes sanāksmēs kā pastāvīgajam novērotājam; prasa noslēgt iestāžu nolīgumu starp ECB un Eiropas Revīzijas palātu, lai precizētu informācijas apmaiņu starp abām iestādēm saistībā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas noteiktas Līgumos;

6.  norāda, ka BAND noteikums par piesardzīgu rekapitalizāciju tika piemērots 2017. gadā; norāda, ka būtu jāprecizē aktīvu kvalitātes pārbaužu izmantošana, lai noteiktu, vai piesardzīgās rekapitalizācijas nosacījumi ir izpildīti; uzsver, ka aktīvu iepriekšējo novērtējumu pamatā jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, tostarp pierādījumiem, kas apliecina bankas maksātspēju un atbilstību ES noteikumiem valsts atbalsta jomā; aicina Komisiju, VUM un VNV apsvērt iespējas, kā varētu uzlabot pārredzamību, novērtējot kredītiestāžu maksātspēju un izskatot noregulējuma lēmumus;

7.  atkārtoti pauž bažas par ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) augsto līmeni atsevišķās jurisdikcijās; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu centienus šo līmeni samazināt; piekrīt Komisijai, ka, "lai gan dalībvalstis un pašas bankas ir galvenās atbildīgās par ienākumus nenesošo aizdevumu problēmas risināšanu, valstu un Eiropas Savienības līmeņa pasākumu integrēšana ir pamatota, lai ietekmētu ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājumus un novērstu jaunu ienākumus nenesošu aizdevumu turpmāku uzkrāšanos banku bilancēs"(7);

8.  kopumā atzinīgi vērtē darbu, ko šajā jomā ir paveikušas dažādas ES iestādes un struktūras; tomēr vēlētos, lai šie pasākumi tiktu labāk koordinēti; aicina šos dalībniekus un dalībvalstis pienācīgi un ātri īstenot Padomes 2017. gada 11. jūlija secinājumus par rīcības plānu INA problēmas risināšanai Eiropā; ar nepacietību gaida pasākumu kopumu, kas būs paredzēts, lai paātrinātu INA samazināšanu, un tiks ierosināts tuvākajos mēnešos; šajā saistībā atbalsta Komisijas lēmumu izpētīt iespējamo prudenciālo saskaņošanu ES līmenī attiecībā uz jauniem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši; aicina Komisiju veikt likumdošanas un ar likumdošanu nesaistītas darbības, lai veicinātu informācijas sniegšanu potenciālajiem ieguldītājiem, īpašu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību ("slikto banku") izveidi un INA sekundāro tirgu attīstību, lai risinātu milzīgo problēmu, kas saistīta ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo un vajadzības gadījumā jāsaskaņo maksātnespējas regulējums, tostarp strādājot pie Komisijas priekšlikuma par agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju, un lai pasargātu vismazāk aizsargātos parādniekus, tādus kā MVU un mājsaimniecības;

9.  atzinīgi vērtē nodomu paātrināt banku bilanču sakārtošanu, vienlaikus uzsverot, ka INA obligātā atsavināšana nelikvīdā un necaurredzamā tirgū var radīt nepamatotus zaudējumus banku bilancēs; atkārtoti pauž bažas attiecībā uz ECB norādījumu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem pielikuma projektu; uzsver, ka banku uzraudzības noteikumos paredzētajā uzraudzības un novērtēšanas procesā ECB nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt ES likumdevēja prerogatīvas; atgādina, ka Eiropas Savienībā likumdošanas procesa vispārējie principi, kas paredz ietekmes novērtēšanu un apspriešanos, kā arī proporcionalitātes un subsidiaritātes novērtēšanu, attiecas arī uz 3. līmeņa tiesību aktiem;

10.  atkārtoti pauž bažas par riskiem, kas saistīti ar III līmeņa aktīvu, tostarp atvasināto instrumentu, turēšanu un it īpaši ar šo aktīvu vērtēšanas grūtībām; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada spriedzes testu procedūrās EBI ir iekļāvusi īpašus riska pārvaldības pasākumus, kuri attiecas uz 2. un 3. līmeņa instrumentiem; atkārtoti aicina VUM šo jautājumu noteikt par vienotās uzraudzības prioritāti 2018. gadā;

11.  atgādina, ka pastāv ar valsts parādu saistīti riski; norāda, ka dažās dalībvalstīs finanšu iestādes ir pārāk daudz ieguldījušas savas valsts valdības emitētajās obligācijās, tādējādi radot pārmērīgu "iekšzemes novirzi", lai gan viens no banku savienības galvenajiem uzdevumiem ir saraut saikni starp bankas un valsts risku; atzīmē, ka ir vēlama lielāka daudzveidība banku valsts obligāciju portfeļos, lai samazinātu finanšu stabilitātes riskus; uzskata, ka ES normatīvajam regulējumam par prudenciālu pieeju valsts parādam būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem; norāda uz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) pašreizējo darbu valsts riska jomā un, konkrētāk, uz tās nesen publicēto diskusiju dokumentu "Valsts riska darījumu regulēšana"; tāpēc ar lielu interesi gaida FSP darba rezultātus valsts parāda jomā, kas palīdzēs pieņemt turpmākos lēmumus; uzsver valsts obligāciju būtisko lomu, nodrošinot kvalitatīvus likvīdos aktīvus ieguldītājiem un stabilus finansējuma avotus valdībām; šajā saistībā ņem vērā Komisijas pašreizējo darbu pie idejas par t. s. ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem, kas varētu palīdzēt risināt šo problēmu; atgādina, ka ar valsts obligācijām nodrošinātos vērtspapīrus nevarētu izmantot parāda kopīgošanai; uzskata, ka tirgus dalībnieku ieguldījums varētu palīdzēt nodrošināt tirgus interesi par šiem vērtspapīriem;

12.  uzsver, cik svarīgi ir novērst iekšējos modeļos konstatētos trūkumus, lai atjaunotu to ticamību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās iestādēs; šajā saistībā norāda uz Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļas pasūtīto ārējo pētījumu "Kādus secinājumus var izdarīt no EBI 2016. gada tirgus riska salīdzinošās novērtēšanas?", kur cita starpā ir norādīts, ka, ja EBI salīdzinošā pētījuma rezultāti ir pareizi un ciktāl testa portfeļa instrumenti ir reprezentatīvi, iekšējā tirgus riska modeļi, ko pašlaik izmanto Eiropas bankas, būtiski pārkāpj vienlīdzīgu konkurences apstākļu principu (ja dažādas bankas pārvalda vienādu portfeli, tām būtu jāpārvalda arī vienāds pašu kapitāls); šajā kontekstā norāda, ka BCBS ir apstiprinājusi grozījumus Bāzeles III pabeigšanai un EBI ir novērtējusi tās ietekmi uz ES banku nozari; atgādina, ka šīs vienošanās rezultātā nevajadzētu būtiski pieaugt kapitāla prasībām ES līmenī vai tikt apdraudētai banku spējai finansēt reālo ekonomiku, jo īpaši MVU; atzinīgi vērtē ECB paveikto darbu pie iekšējo modeļu atbilstības izvērtēšanas, tostarp tās jauno rokasgrāmatu par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu, lai risinātu problēmu saistībā ar atšķirīgajām riska pakāpēm, kas tiek piemērotas tās pašas kategorijas riska svērtajiem aktīviem dažādās kredītiestādēs; visbeidzot, atzinīgi vērtē darbu, ko saistībā ar salīdzinošo novērtēšanu paveikusi EBI; uzskata, ka banku kapitāla pozīciju var stiprināt, cita starpā samazinot dividenžu maksājumus un piesaistot jaunu pašu kapitālu, un ka Eiropas banku vispārējā finanšu stāvokļa stiprināšana arī turpmāk būtu jānosaka par prioritāti;

13.  uzsver, ka starptautisko iestāžu priekšlikumi Eiropas tiesību aktos būtu jāpārņem tā, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropas banku nozares īpašās iezīmes;

14.  uzsver, ka jo īpaši BCBS standarti nebūtu bez izmaiņām jāievieš Eiropas tiesību aktos, pienācīgi neņemot vērā Eiropas banku sistēmas īpašās iezīmes un proporcionalitātes principu;

15.  atgādina, ka VUM monetārās politikas funkcija ir jānošķir no uzraudzības funkcijas, un uzskata, ka šo principu ir svarīgi ievērot, lai izvairītos no interešu konflikta; uzskata, ka būtībā šis princips tiek ievērots; uzskata, ka, lai noteiktu kopīgo pakalpojumu lietderību, būtu jāpārbauda veikto uzdevumu saistība ar politiku; tāpēc uzskata, ka kopīgi pakalpojumi nerada problēmas, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas nav būtiski svarīgi politikas veidošanai, bet citos gadījumos tie varētu būt iemesls bažām un attaisnot papildu aizsardzības pasākumus;

16.  uzskata, ka, pārbaudēs uz vietas iesaistot vairāk ECB darbinieku, varētu tikt palielināta banku uzraudzības neatkarība no valsts līmeņa apsvērumiem;

17.  ņem vērā Komisijas 2016. gada novembrī ierosināto banku nozares reformas paketi; uzsver, cik svarīga ir paātrinātā procedūra, kuras rezultātā tika panākta vienošanās par starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) Nr. 9 pakāpenisku ieviešanu, kā arī pārejas pasākumi attiecībā uz izņēmumiem tāda lielā riska darījumu limita piešķiršanai, kas ir pieejams riska darījumiem ar noteiktu dalībvalsts publiskā sektora parādu, kurš izteikts jebkuras dalībvalsts valūtā (Regula (ES) 2017/2395), lai izvairītos no nesamērīgas ietekmes (t. s. klints efekta) uz kredītiestāžu pašu kapitālu; tomēr ņem vērā ECB un EBI atzinumus par to, ka pārejas pasākumiem nevajadzētu nepamatoti aizkavēt SFPS Nr. 9 īstenošanu; uzsver, ka ir jāuzrauga SFPS Nr. 9 ietekme uz banku aizdevumiem un to piešķiršanu, kā arī uz iespējamajām procikliskajām sekām, kas izriet no kredītriska rādītāju cikliskās jutības; aicina ESRK un VUM izpētīt šos jautājumus; lūdz EBI un Starptautisko norēķinu banku šajā saistībā sniegt attiecīgus norādījumus;

18.  norāda, ka saskaņā ar uzraudzības noteikumiem iestādēm ir jāsagatavo daudzi līdzīgi ziņojumi dažādos formātos, kas iesniedzami vairākām iestādēm, un ka tas rada būtisku papildu slogu; tāpēc prasa ieviest vienotu ziņošanas sistēmu, kurā visu par uzraudzību atbildīgo iestāžu uzdotie jautājumi tiktu apkopoti vienā centrālā kontaktpunktā, no kura tos pārsūtītu uzraugāmajām iestādēm un iegūtos datus pēc tam nosūtītu kompetentajām iestādēm; uzsver, ka tas varētu būt viens no veidiem, kā novērst jautājumu un identisku datu pieprasījumu dublēšanu, tādējādi ievērojami samazinot administratīvo slogu bankām un kompetentajām iestādēm, un ka tas arī ļautu nodrošināt efektīvāku uzraudzību;

19.  atzīst, ka uzraudzības prasību īstenošanas lielās izmaksas īpaši grūti varētu būt segt mazākām bankām; uzskata, ka ECB, veicot uzraudzības darbības, dažos uzraudzības noteikumos varētu labāk ņemt vērā proporcionalitātes principu; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jāveic papildu pasākumi, lai ieviestu samērīgākus banku uzraudzības noteikumus attiecībā uz mazajām iestādēm ar zemu riska pakāpi; uzsver, ka proporcionalitātes uzlabošana nekādā gadījumā nenozīmē uzraudzības standartu pazemināšanu, bet tikai administratīvā sloga samazināšanu, piemēram, samazinot atbilstības un informācijas atklāšanas prasības; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas atbildi uz 2016. gada ziņojumu par banku savienību, kurā tā piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ziņošanas prasības būtu jāvienkāršo, kā arī Komisijas centienus ieviest lielāku proporcionalitāti uzraudzībā;

20.  atgādina, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo ES tiesību aktos paredzētās izvēles iespējas un rīcības brīvība attiecībā uz banku uzraudzību; uzskata, ka tām pēc iespējas jābūt īslaicīgām un jātiek anulētām, tiklīdz tās vairs nav vajadzīgas, lai pārmērīgi nesarežģītu Eiropas un valstu uzraudzības iestāžu ikdienas darbu;

21.  uzsver, ka normatīvajā regulējumā būtu jāietver konkrētie darbības principi un jāņem vērā kooperatīvo un kopieguldījumu banku īpašā misija un ka uzraudzības iestādēm tie būtu jāievēro un jāatspoguļo savā darbībā un pieejā;

22.  atgādina par savu 2017. gada 17. maija rezolūciju(8) attiecībā uz FinTech; uzskata, ka FinTech, kas veic tāda paša veida darbības kā citi finanšu sistēmas dalībnieki, tādējādi būtu jāpakļauj tādiem pašiem darbības noteikumiem; šajā saistībā aicina piemērot tādu pieeju FinTech, kas nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību, finanšu stabilitātes saglabāšanu un inovācijas veicināšanu; šajā sakarā ņem vērā Komisijas darbu, ierosinājumu EUI pilnvarās iekļaut tehnoloģisko inovāciju un publisko apspriešanos par projektu ECB norādījumiem attiecībā uz FinTech banku licences pieteikumu izvērtēšanu;

23.  atzīst, ka banku darbības visu aspektu aizvien lielākas digitalizācijas rezultātā tās ir kļuvušas daudz vairāk pakļautas kiberdrošības riskiem; uzsver, ka kiberdrošības pārvaldība pirmkārt un galvenokārt ir pašas bankas atbildība; uzsver kiberdrošības būtisko lomu banku pakalpojumu sniegšanā un vajadzību mudināt finanšu iestādes izvirzīt ļoti vērienīgus mērķus patērētāju datu aizsardzības un kiberdrošības garantēšanas jomā; aicina uzraudzības iestādes cieši uzraudzīt un izvērtēt kiberdrošības riskus, kā arī mudina finanšu iestādes visā ES izvirzīt ļoti vērienīgus mērķus patērētāju datu aizsardzības un kiberdrošības garantēšanas jomā; atzinīgi vērtē ECB iniciatīvu noteikt pienākumu uzraudzītajām bankām, izmantojot reāllaika brīdināšanas mehānismu, ziņot par būtiskiem kiberuzbrukumiem, kā arī atzinīgi vērtē kiberdrošības uzraudzības nolūkā veiktās VUM pārbaudes uz vietas; aicina VUM pastiprināt centienus un panākt, ka kiberdrošība tiek formāli uzskatīta par vienu no tā augstākajām prioritātēm;

24.  atzinīgi vērtē EBI, ESMA un VUM darbu, kas veikts pie uzraudzības konverģences veicināšanas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, lai mazinātu regulatīvās un uzraudzības arbitrāžas risku; uzskata, ka ir jāizstrādā tāds ES un Apvienotās Karalistes sadarbības modelis uzraudzības jomā, kas respektētu ES finanšu stabilitāti, tās regulatīvo un uzraudzības sistēmu un standartus, kā arī to īstenošanu; atgādina, cik būtiska nozīme ir banku sagatavotībai un atbilstošai ārkārtas situāciju plānošanai, lai mazinātu Brexit destabilizējošo ietekmi; pauž bažas, ka dažas bankas, jo īpaši mazākās, varētu atpalikt Brexit sagatavošanās darbu īstenošanā, un aicina tās darboties aktīvāk; atgādina, ka bankas licences iegūšanai un iekšējo modeļu apstiprināšanai ir vajadzīgi vairāki gadi un to vajadzētu ņemt vērā;

25.  ņem vērā priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanu, tostarp Omnibus priekšlikumu, kas paredz grozīt EUI pārvaldību, finansēšanu un pilnvaras;

26.  pauž bažas par banku grupām raksturīgo tendenci izmantot aizvien sarežģītākas struktūras un vienības, kuras veic galvenokārt tādas pašas darbības kā bankas, tomēr izvairās no banku uzraudzības; šajā saistībā norāda uz Komisijas priekšlikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuram vajadzētu veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm un novērst nepilnības, kuru dēļ lielas ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu tikt izmantotas, lai izvairītos no banku regulatīvo prasību izpildes;

27.  pauž bažas par ēnu banku darbības izplatīšanos ES; ņem vērā 2017. gadā publicēto ESRK ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību, kurā uzsvērti vairāki riski un apdraudējumi, kas jāuzrauga ES ēnu banku darbības sistēmā; tāpēc pieprasa saskaņotu rīcību šo risku novēršanā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un finanšu stabilitāti; tomēr atzīst, ka kopš finanšu krīzes ir ieviesta politika ēnu banku darbības radīto finanšu nestabilitātes risku novēršanai; mudina iestādes turpināt rūpīgi uzraudzīt un novērst jaunus finanšu stabilitātes riskus un jebkuru rīcību attiecībā uz regulējumu banku nozarē papildināt ar atbilstošu regulējumu ēnu banku sektorā; pauž nožēlu, ka pēdējo jautājumu Komisija nerisināja savās atbildēs uz pagājušā gada ziņojumu(9);

28.  uzskata, ka, lai gan ir vēlami uzlabojumi, īpaši attiecībā uz komunikāciju un pārredzamību, banku savienība joprojām nes pozitīvas un būtiskas pārmaiņas dalībvalstīm, kuru valūta ir euro; atgādina, ka banku savienība ir pieejama visām dalībvalstīm; mudina visas dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pievienotos banku savienībai un tādējādi to pakāpeniski pielīdzinātu visam iekšējam tirgum;

29.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti ar ECB 2017. gada jūnija lēmumu, pieļaujot zināmu deleģēšanu atbilstošu un pienācīgu lēmumu pieņemšanas jomā; atkārtoti norāda, ka, lai Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanu par dažiem kārtējiem jautājumiem biežāk un vieglāk deleģētu attiecīgajām amatpersonām, ir jāmaina noteikumi; atkārtoti pauž atbalstu šādām izmaiņām, kas ECB īstenoto banku uzraudzību padarītu efektīvāku un lietderīgāku; aicina ECB precizēt uzdevumus attiecībā uz lēmumu pieņemšanas deleģēšanu;

Noregulēšana

30.  atzinīgi vērtē jaunā noregulējuma režīma pirmo piemērošanu 2017. gadā; ņem vērā lielo skaitu juridisko prasījumu, kas iesniegti ES Vispārējā tiesā saistībā ar šo lietu; aicina Komisiju izvērtēt, vai un kā tas varētu apdraudēt jaunā noregulējuma režīma efektivitāti un to padarīt faktiski nepiemērojamu; aicina VNV un Komisiju kopīgi publicēt to jautājumu kopsavilkumu, kas juridiskajos prasījumos tiek kritizēti visvairāk; uzskata, ka 2017. gada banku lietas rada jautājumus par pārredzamību un komunikāciju, un aicina nodrošināt lielāku pārredzamību turpmākajos noregulējuma lēmumos, tostarp par piekļuves nodrošināšanu Eiropas Parlamentam, balstoties uz skaidriem un atbilstošiem nosacījumiem, galvenajiem dokumentiem, kuros sniegta informācija par noregulējuma lēmumiem, tādiem kā neatkarīgo vērtētāju sniegtie novērtēšanas ziņojumi, lai ex ante labāk izprastu noregulējuma režīmu; aicina abus likumdevējus ņemt vērā 2017. gada banku lietas, lai izdarītu no tām secinājumus, pieņemot kopīgus lēmumus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz TLAC/MREL un moratorija instrumentu;

31.  pauž bažas par neatbilstību starp valsts atbalsta noteikumiem un ES tiesību aktiem saistībā ar noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) spēju piedalīties noregulējumā saskaņā ar BAND un NGSD, kā norādīts iepriekšējā ziņojumā(10); aicina Komisiju pārskatīt savu interpretāciju par valsts atbalsta noteikumiem, atsaucoties uz NGSD 11. panta 3. un 6. punktu, lai nodrošinātu, ka Eiropas likumdevēja paredzētie preventīvie un alternatīvie pasākumi var tikt faktiski īstenoti; uzskata, ka 2017. gada banku lietās apstiprinājās BAND noteiktais, ka dalībvalstis var turpināt parasto maksātnespējas procedūru, ko noteiktos apstākļos var papildināt t. s. likvidācijas atbalsts; uzskata, ka iemesls arbitrāžas iespējām, ko atklāja nesenās noregulēšanas lietas, ir neatbilstība starp valsts atbalsta noteikumu piemērošanu saskaņā ar noregulējuma režīmu un valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt banku maksātnespējas regulējumu ES, tostarp 2013. gada Banku darbības paziņojumu, lai izdarītu secinājumus no 2017. gada banku lietām;

32.  atgādina, ka BAND mērķi bija nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, novērst negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, aizsargāt publiskos līdzekļus, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas publisko finansiālo atbalstu iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas, un aizsargāt segto noguldījumu veicējus, ieguldītājus, klientu līdzekļus un klientu aktīvus; atgādina, ka ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta pasākumus var izmantot tikai tam, lai "novērstu nopietnus traucējumus (..) ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti", un ka tie "netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā"; uzskata, ka ārkārtas publiskais finansiālais atbalsts attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina arī ar korektīviem pasākumiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt BAND 32. panta 4. punkta pēdējā daļā minēto izvērtēšanu, ko vajadzēja veikt jau 2015. gadā; norāda, ka piesardzīgā rekapitalizācija ir banku krīzes pārvaldības instruments;

33.  aicina Komisiju reizi gadā no jauna pārbaudīt, vai LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas prasības attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanas iespējām finanšu nozarē joprojām tiek izpildītas;

34.  aicina Komisiju izvērtēt, vai banku nozare kopš krīzes sākuma nav saņēmusi netiešas subsīdijas un valsts atbalstu netradicionāla likviditātes atbalsta veidā;

35.  atzinīgi vērtē to, ka VNV prioritāti piešķir kredītiestāžu noregulējamības uzlabošanai, kā arī progresu, kas panākts, konsolidētā līmenī nosakot saistošus mērķus attiecībā uz individuāliem mērķiem saistībā ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL); uzsver operatīvu un uzticamu noregulējuma plānu nozīmi un šajā saistībā atzīst problēmas, ko vienotā kontaktpunkta stratēģijas, ja tās netiek atbilstoši izstrādātas, var radīt uzņēmējvalstu finanšu stabilitātei; uzsver, ka ir vajadzīgs efektīvs režīms, lai vērstos pret šīs prasības pārkāpumiem, un ka, nosakot MREL, būtu jāņem vērā iestāžu uzņēmējdarbības modeļi, lai nodrošinātu šo iestāžu noregulējamību; aicina VNV sniegt visaptverošu sarakstu, kurā uzskaitīti šķēršļi noregulējamībai, kas konstatēti valstu vai Eiropas tiesību aktos; uzsver, ka BAND pārskatīšana nekādā gadījumā nedrīkst atpalikt no starptautiski pieņemtajiem standartiem;

36.  atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritātes turpmāku saskaņošanu, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2017/2399; prasa dalībvalstīm nodrošināt ātru īstenošanu, lai bankas varētu emitēt parāda vērtspapīrus jaunajā maksātnespējas kategorijā un tādējādi izveidot vajadzīgās rezerves; atkārto iepriekšējā ziņojumā(11) pausto nostāju, ka rekapitalizējami instrumenti būtu jāpārdod atbilstīgiem ieguldītājiem, kuri var absorbēt potenciālos zaudējumus, neapdraudot savu finansiālo stāvokli; tāpēc iesaka noregulējuma iestādēm uzraudzīt, cik lielā apmērā instrumenti, kas pakļauti iekšējai rekapitalizācijai, pieder neprofesionāliem ieguldītājiem, un iesaka EBI arī turpmāk reizi gadā atklāt šīs summas, kā arī attiecīgā gadījumā sniegt brīdinājumus un ieteikumus attiecībā uz korektīvu darbību;

37.  ņem vērā pašreizējos tiesību aktu priekšlikumus par kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) ieviešanu ES tiesību aktos, lai samazinātu riskus Eiropas banku nozarē;

38.  atgādina, ka Starpvaldību nolīguma par vienoto noregulējuma fondu (VNF) saturu galu galā ir paredzēts iekļaut ES tiesiskajā regulējumā; atgādina, ka fiskālais atbalsts ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu uzticamu un efektīvu noregulējuma režīmu un spēju tikt galā ar sistēmiskām krīzēm banku savienībā, kā arī lai izvairītos no banku glābšanas, izmantojot publiskā sektora līdzekļus; ņem vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Stabilizācijas mehānismu pārveidot par Eiropas Monetāro fondu, kas nodrošinātu fiskālā atbalsta funkciju vienotajam noregulējuma fondam;

39.  atzinīgi vērtē VNV darbu banku noregulējuma spēju veidošanā ES līmenī; tomēr norāda, ka noregulējuma plānošana pašlaik joprojām ne tuvu nav pabeigta; norāda arī to, ka VNV trūkst daudzu darbinieku; aicina VNV pastiprināt darbā pieņemšanas pasākumus un mudina valstu iestādes nodrošināt norīkoto ekspertu vieglu pieejamību VNV; šajā saistībā atgādina, ka Vienotajā noregulējuma valdē ir vajadzīgs pienācīgs līdzsvars starp darbiniekiem no centrālā līmeņa un tiem, kurus nodrošina valstu noregulējuma iestādes, kā arī ir vajadzīgs skaidrs darba sadalījums starp VNV un valstu noregulējuma iestādēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē VNV veiktos pasākumus VNM funkciju un uzdevumu sadalē; norāda, ka papildus bankām, kas atrodas ECB tiešā uzraudzībā, VNV ir tieši atbildīga arī par nozīmīgām pārrobežu iestādēm; aicina dalībvalstis, valstu kompetentās iestādes un ECB rīkoties tā, lai pēc iespējas samazinātu Vienotajai noregulējuma valdei uzlikto papildu slogu un sarežģītību, kas izriet no šīs atšķirības darbības jomā;

40.  prasa ex ante iemaksas vienotajā noregulējuma fondā aprēķināt pārredzamā veidā, sniedzot informāciju par aprēķināšanas metodiku, kā arī cenšoties saskaņot informāciju par aprēķinu rezultātiem;

41.  pauž bažas par noregulējuma lēmumu iespējamo ietekmi uz banku sistēmas struktūru; aicina Komisiju cieši sekot līdzi šim jautājumam, uzraudzīt pieņemto lēmumu izpildi un regulāri informēt Eiropas Parlamentu par konstatētajiem faktiem;

Noguldījumu apdrošināšana

42.  atzinīgi vērtē EBI lēmumu reizi gadā publicēt datus, ko tā saņem saskaņā ar NGSD 10. panta 10. punktu; ierosina uzlabot šo datu iesniegšanas formātu, lai ļautu tiešā veidā salīdzināt finansējuma atbilstību starp noguldījumu garantiju sistēmām (NGS); tomēr atzīmē, ka vairākām NGS ir jāpaātrina pieejamo finanšu līdzekļu uzkrāšana, lai līdz 2024. gada 3. jūlijam sasniegtu noteiktos mērķa līmeņus;

43.  aicina EBI paplašināt savu analīzi, cita starpā tajā ietverot alternatīvus finansēšanas mehānismus, kurus dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar NGSD 10. panta 9. punktu, un publicēt šīs analīzes rezultātus kopā ar informāciju, ko tā saņem saskaņā ar NGSD 10. panta 10. punktu;

44.  vērš uzmanību uz NGSD paredzētajām plašajām izvēles iespējām un rīcības brīvību; uzskata, ka ir jāturpina saskaņot noteikumus, kurus piemēro noguldījumu garantiju sistēmām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā;

45.  atgādina, ka noguldījumu aizsardzība ir visiem ES iedzīvotājiem svarīgs jautājums un ka banku savienība bez trešā pīlāra ir nepilnīga; pašlaik komiteju līmenī apspriež priekšlikumu par ENAS; šajā saistībā ņem vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu;

46.  norāda, ka pašlaik notiek diskusijas par atbilstošu juridisko pamatu ierosinātā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonda izveidei;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EBI, ECB, VNV, valstu parlamentiem un kompetentajām iestādēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0041.
(2) OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.
(3) OV C 34, 31.1.2018., 17. lpp.
(4) OV C 11, 12.1.2018., 24. lpp.
(5) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.
(6) Eiropas Centrālās bankas ziņojums par finanšu struktūrām, 2017. gada oktobris, 23.–24. lpp.
(7) Komisijas paziņojums par banku savienības izveides pabeigšanu, 2017. gada 11. oktobris (COM(2017)0592), 15. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.
(9) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 9. punkts.
(10) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 38. punkts.
(11) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 48. punkts.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 1. oktobrisJuridisks paziņojums