Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2030(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0059/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0059/2018

Debates :

PV 16/04/2018 - 22
CRE 16/04/2018 - 22

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0100

Pieņemtie teksti
PDF 433kWORD 63k
Otrdiena, 2018. gada 17. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Septītās vides rīcības programmas īstenošana
P8_TA(2018)0100A8-0059/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūcija par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu (2017/2030(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(1) (turpmāk — 7. VRP),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 192. pantu attiecībā uz cilvēku veselības un vides kvalitātes saglabāšanu, aizsardzību un uzlabošanu,

–   ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC 21. pušu konferenci (COP 21), kas notika no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim Parīzē,

–   ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un to savstarpēji saistīto un integrēto būtību,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2016. gada decembra ziņojumu „Ziņojums par vides stāvokļa rādītājiem 2016. gadā, atbalstot 7. vides rīcības programmas īstenošanas uzraudzību”,

–   ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2017. gada novembra ziņojumu „Ziņojums par vides stāvokļa rādītājiem 2017. gadā, atbalstot 7. vides rīcības programmas īstenošanas uzraudzību”,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 3. februāra paziņojumu „ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017)0063) un tam pievienotos 28 valstu ziņojumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 27. maija paziņojumu „ES vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem” (COM(2016)0316),

–   ņemot vērā 2017. gada 16. novembra rezolūciju par ES vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR) (2),

–   ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(3),

–   ņemot vērā 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu(4),

–   ņemot vērā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku(5),

–   ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumu Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē(6)

–   ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu “SOER 2015 — „Eiropas vide 2015 — pašreizējais stāvoklis un nākotnes perspektīvas”,

–   ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2015. gada 19. maija ziņojumu “Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2017. gada novembrī veikto īstenošanas novērtējuma pētījumu saistībā ar Septītās vides rīcības programmas īstenošanu (2014-2020), tostarp arī tā pielikuma pētījumu,

–  ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par Sestās vides rīcības programmas pārskatīšanu un prioritāšu noteikšanu Septītajai vides rīcības programmai — Labāka vide labākai dzīvei(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu „Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” (COM(2016)0739),

–   ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–   ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–   ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (COM(2017)0713),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0059/2018),

A.  tā kā 7. VRP nosaka tiesiski saistošus mērķus, kas līdz 2020. gadam ir jāsasniedz vides un klimata pārmaiņu jomā; tā kā tajā arī izklāstīts ilgtermiņa redzējums laikposmam līdz 2050. gadam;

B.  tā kā 7. VRP nav iekļauta starpposma pārskatīšanas klauzula; tā kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojums par 7. VRP īstenošanu ir iespēja izvērtēt šīs VRP panākumus un sniegt uz pierādījumiem balstītus ieteikumus saistībā ar pašreizējās VRP turpmāko īstenošanu un visām nākamajām VRP; tā kā šajā ziņojumā būtu jāaptver ne tikai labi zināmās problēmas, bet gan daudz plašāks jautājumu loks, un tajā būtu jāiesaka risinājumi, kā sasniegt 7. VRP izvirzītos mērķus;

C.  tā kā Komisija gatavo novērtējuma ziņojumu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta 7. VRP struktūrai un tās stratēģiskajai nozīmei; tā kā šis ziņojums tiek gatavots, lai jo īpaši pārbaudītu, vai apstiprinātā sistēma palīdz pārdomātā veidā īstenot deviņus prioritāros mērķus;

D.  tā kā ES ir stingri vides tiesību akti, taču problēmas jau ilgu laiku sagādā to vāja un nepilnīga īstenošana; tā kā šo īstenošanas nepilnību dēļ ir apdraudēta ilgtspējīga attīstība, videi un cilvēka veselībai nelabvēlīga ietekme iegūst pārrobežu dimensiju un nopietnas izmaksas rodas gan sabiedrībai, gan ekonomikai; tā kā turklāt šo īstenošanas nepilnību dēļ mazinās uzticēšanās ES;

E.  tā kā virzība uz 2020. gada mērķu īstenošanu līdz šim ir bijusi atšķirīga – maz ticams, ka tiks sasniegts pirmais mērķis (dabas kapitāla aizsardzība), bet iespējams, ka tiks sasniegti daži no otrā  mērķa (mazoglekļa ekonomika un resursu efektivitāte) apakšmērķiem; nav skaidrs, vai tiks sasniegts trešais mērķis (ietekmes uz vidi un apdraudējuma cilvēku veselībai mazināšana);

F.  tā kā tādās jomās kā gaisa kvalitāte, vides troksnis un ķīmisko vielu iedarbība joprojām nav pilnībā īstenoti tiesību akti un attiecīgo politikas nostādņu veidošanā netiek integrētas specializētās zināšanas, tas rada nopietnu apdraudējumu veselībai un samazina ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ilgumu;

G.  tā kā Eiropas Vides aģentūras publicētie jaunākie dati ne tikai apstiprina iepriekšminētās vispārējās tendences attiecībā uz katru tematisko mērķi, bet arī liecina par to, ka dažās jomās progress pat palēninās; tā kā dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un energoefektivitāti, šīs jaunās tendences nemazina izredzes sasniegt apakšmērķus;

H.  tā kā patlaban nav skaidrs, vai tiks sasniegts mērķis amonjaka emisiju jomā, un maz ticams, ka tiks sasniegts mērķis novērst produktīvās zemes platību samazināšanos;

I.  tā kā pastāv liela neskaidrība attiecībā uz īstenošanu, jo trūkst rādītāju un esošie rādītāji ir visai ierobežoti; tā kā zināšanu trūkums joprojām kavē panākumus trijos līmeņos: izpratnē par risku, atbilstošas risku pārvaldības un samazināšanas politikas veidošanā un politikas nostādņu efektivitātes uzraudzībā;

J.  tā kā zināšanas bieži vien pastāv, taču netiek izmantotas politikas veidošanā vai arī netiek nodotas personām, kuras atbild par īstenošanu; tā kā bieži to izraisa politiskās gribas trūkums un konkurējošas intereses, kas netiek uzskatītas par saskanīgām ar VRP vai vides politikas mērķu sasniegšanu kopumā; tā kā stabilai ekonomikas izaugsmei ir nepieciešama arī tīra vide;

K.  tā kā, lai sasniegtu šīs programmas mērķus, ir jāuzlabo sinerģija starp augsta līmeņa Savienības politikas nostādnēm un VRP;

L.  tā kā dažos līmeņos ir nepietiekams finansējums, lai varētu pienācīgi īstenot 7. VRP; tā kā finansējums ES līmenī dažkārt nespēja sniegt gaidītos rezultātus un daudzos gadījumos to izraisīja nevis naudas trūkums, bet gan slikts finansējuma pārvaldījums;

M.  tā kā 7. VRP darbības joma atbilst pašreizējām vides politikas vajadzībām, lai gan daudzas ieinteresētās personas ieteica pievienot jaunus apakšmērķus nolūkā palielināt šīs programmas nozīmi nākotnē;

N.  tā kā ieinteresētās personas arī pauda vēlmi, lai VPR būtu vienkāršāka un mērķtiecīgāka;

O.  tā kā pastāv vispārējs atbalsts 8. VRP,

Galvenie secinājumi

1.  uzskata, ka 7. VRP ir pievienotā vērtība un pozitīva ietekme uz vides politiku ES un dalībvalstu līmenī, kas dod labumu iedzīvotājiem, dabai un ekonomikas dalībniekiem;

2.  atgādina, ka 7. VRP ir skaidrs ilgtermiņa redzējums līdz 2050. gadam ar mērķi nodrošināt stabilu vidi ilgtspējīgiem ieguldījumiem un izaugsmei, ņemot vērā mūsu planētas ekoloģiskās iespējas;

3.  atzinīgi vērtē iepriekš vērojamās pozitīvās attīstības tendences attiecībā uz daudziem 7. VRP apakšmērķiem un daudzsološās perspektīvas attiecībā uz dažiem 2020. gada mērķiem;

4.  tomēr uzsver, ka vēl arvien ir daudz iespēju uzlabojumiem, un aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes visaugstākajā līmenī palielināt politisko gribu saistībā ar 7. VRP īstenošanu;

5.  pauž nožēlu par to, ka, iespējams, netiks sasniegts prioritārais mērķis aizsargāt, saglabāt un paplašināt Savienības dabas kapitālu; turklāt ar bažām norāda, ka ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas laikam līdz 2020. gadam un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķi netiks nesasniegti, ja steidzami netiks īstenoti būtiski papildu centieni;

6.  norāda, ka ir gūti zināmi panākumi dažās jomās, kas skar otro prioritāro mērķi, jo īpaši īstenojot ar klimatu un enerģētiku saistītos mērķus; tomēr norāda, ka jāpalielina centieni saistībā ar resursu izmantošanas efektivitāti; atkārtoti norāda uz Ekodizaina direktīvas(8) un Ekomarķējuma regulas(9) potenciālu uzlabot produktu ekoloģiskos raksturlielumus un resursu izmantošanas efektivitāti visā to dzīves ciklā, pievēršoties arī produktu izturīgumam, remontēšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējām, pārstrādātiem materiāliem un produkta aprites ciklam;

7.  pauž nožēlu, ka netiks sasniegts apakšmērķis līdz 2020. gadam nodrošināt virszemes ūdeņu labu kvalitāti, jo to apgrūtina piesārņojums, ūdensteču pārveidošana un pārmērīgais ūdens patēriņš, jo liels daudzums ūdens tiek novirzīts hidroelektroenerģijas ražošanai;

8.  uzsver, ka 7. VRP mērķi ir tikai minimālie mērķi un ka ir vajadzīgi būtiski papildu centieni, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

9.  atgādina, ka gan ES, gan tās dalībvalstis ir parakstījušas Parīzes nolīgumu un līdz ar to apņēmušās īstenot tā mērķus, un ka tās ir iesniegušas nacionāli noteikto devumu, saskaņā ar kuru Savienībā līdz 2030. gadam visās nozarēs ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %; uzsver nepieciešamību pilnībā integrēt 2030. mērķi un ilgtermiņa nulles līmeņa emisiju mērķi visās Savienības politikas jomās un finansēšanas programmās; aicina Komisiju arī turpmāk uzraudzīt klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, ņemot vērā 2018. gada veicinošo dialogu un reizi piecos gados paredzētās globālās izvērtēšanas, un sagatavot gadsimta vidus nulles līmeņa emisiju stratēģiju ES, nodrošinot rentablu virzību uz Parīzes nolīgumā pieņemtā mērķa — panākt nulles līmeņa emisijas — sasniegšanu;

10.  norāda, ka pastāv būtiskas neskaidrības par to, vai tiks sasniegti mērķi cilvēka veselības un labklājības jomā; uzsver, ka zināšanu trūkums un ierobežoti rādītāji kavē politikas izstrādi un uzraudzību;

11.  atzinīgi vērtē esošās iniciatīvas, kas palīdz samazināt nepilnības zināšanās, tostarp: “Vadītājspēks — Spiediens — Stāvoklis — Iedarbība — Ietekme — Rīcība” (DPSEEA) modeli, lai saprastu ietekmes, kas grauj ekosistēmas pakalpojumus; “cilvēka biomonitoringu” (CBM), lai novērtētu indīgo vielu iedarbību uz cilvēku populācijām un to iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību, un “ķīmisko vielu monitoringa informācijas platformu” (IPCheM);

12.  pauž bažas par to, ka specializētās zināšanas un zinātniskie pierādījumi ne vienmēr tiek pilnībā izmantoti politikas veidošanā vai nodoti personām, kas atbild par īstenošanu; uzsver, ka bioenerģija, palmu eļļa, augu aizsardzības līdzekļi, endokrīnās sistēmas darbības traucējumu izraisītāji, ĢMO, pārtikas ražošana un patēriņš, pilsētplānošana un projektēšana, gaisa un trokšņa piesārņojums, un pilsētvidē radītie pārtikas atkritumi ir tikai dažas no jomām, saistībā ar kurām publiskās un politiskās debatēs nav pietiekami ņemti vērā zinātniskie pierādījumi par risku cilvēku veselībai un videi; uzskata, ka atbildīgā politikas veidošanas procesā gadījumos, kad trūkst pietiekamu zinātnisko datu, vajadzētu balstīties uz plašu zinātnisko informāciju un ievērot piesardzības principu; atgādina, cik svarīgi šajā sakarībā ir ES aģentūru sniegtie zinātniskie ieteikumi; uzsver, ka pie ES vides tiesību aktu un politikas īstenošanas pamatprincipiem pieder arī princips “piesārņotājs maksā”, preventīva darbība un kaitējuma videi novēršana tā rašanās vietā;

13.  nosoda Komisijas nespēju ievērot tiesību aktos paredzētos termiņus, lai izstrādātu saskaņotu pieeju uz apdraudējumu pamatotiem kritērijiem, ko izmanto endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu noteikšanai, un lai pārskatītu Regulu (EK) Nr. 1223/2009(10) (turpmāk — “Kosmētikas līdzekļu regula”) attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošajām vielām; aicina Komisiju nekavējoties pārskatīt Kosmētikas līdzekļu regulu attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošajām vielām; pauž nožēlu par to, ka nespēja panākt pietiekamu progresu attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošajām vielām rada apdraudējumu iedzīvotāju veselībai un kavē sasniegt 7. VRP trešo prioritāro mērķi;

14.  pauž nožēlu par progresa trūkumu, izstrādājot Savienības netoksiskas vides stratēģiju, veicinot netoksisku materiālu aprites ciklus un mazinot pakļaušanu kaitīgo vielu, tostarp produktu sastāvā esošu ķīmisko vielu, iedarbībai; uzsver, ka ir jāpieliek vairāk pūļu, lai nodrošinātu, ka līdz 2020. gadam visas attiecīgās vielas, kas rada ļoti lielas bažas, tostarp vielas ar endokrīno sistēmu graujošām īpašībām, tiek iekļautas REACH regulas kandidātvielu sarakstā, kā tas paredzēts 7. VRP; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos pēc iespējas ātrāk tiek efektīvi reglamentēta ķīmisko vielu kombinētā ietekme, īpašu uzmanību pievēršot apdraudējumam, ko rada bērnu pakļaušana bīstamu vielu iedarbībai; atzinīgi vērtē Komisijas stratēģiju attiecībā uz plastmasu un aicina to ātri īstenot; šajā sakarībā atkārtoti uzsver, ka, lai nodrošinātu stabilu otrreizējo izejvielu tirgus darbības attīstību, ir jāveicina netoksisku materiālu aprites cikli;

15.  uzsver to, ka vides apsvērumu integrācijas trūkums citās politikas jomās ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vides tiesību aktu un politikas īstenošana ir nepilnīga; uzskata, ka, lai sasniegtu 7. VRP mērķus, svarīgi ir uzlabot sinerģiju starp citiem augsta līmeņa ES politikas instrumentiem (piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), struktūrfondiem un kohēzijas politiku) un saskaņotību starp augsta līmeņa politiskajām prioritātēm; prasa, lai Komisija un Padome, visās to struktūrās, uzlabotu politikas koordinēšanu un 7. VRP mērķu integrēšanu; turklāt uzsver, ka augsta līmeņa instrumentos, tostarp Eiropas pusgadā, ir jāintegrē visi neatrisinātie 7. VRP aspekti;

16.  uzsver, ka iespējas izveidot jaunus finanšu mehānismus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nolūkā sasniegt 2020. gada mērķus ir ierobežotas pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) grafika dēļ; šajā sakarībā prasa pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros maksimāli izmantot pieejamos resursus, tostarp LIFE, KLP un struktūrfondus, un aicina nākamajā DFS iekļaut jaunus finanšu mehānismus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;

17.  atzinīgi vērtē uzlabojumus KZP un kohēzijas politikā, kuri ir palielinājuši saskaņotību ar 7. VRP; tomēr pauž nožēlu par to, ka — neraugoties uz uzlabojumiem reglamentējošajos noteikumos — KZP joprojām cieš no nepareizas īstenošanas; atgādina par to, cik svarīgi ir veselīgi zivju krājumi;

18.  atzīst, ka KLP arvien vairāk ir integrējusi vides aizsardzības apsvērumus, tomēr joprojām rada grūtības VRP mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar resursietilpīgu ražošanu un bioloģisko daudzveidību; atgādina, ka KLP ir sarežģīts uzdevums — novērst vides degradāciju, ko izraisa nepiemērotas lauksaimniecības prakses (piemēram, ilgtnespējīga biodegviela), ilgtnespējīga intensīva lauksaimniecība un zemju neapsaimniekošana, vienlaikus nodrošinot arvien pieaugošajam pasaules iedzīvotāju skaitam labākas kvalitātes pārtiku un lauksaimniecības izejvielas lielākā daudzumā; uzsver, cik svarīgas un nepieciešamas ir turpmākas iniciatīvas un atbalsts videi draudzīgām un ilgtspējīgām lauksaimniecības metodēm, tostarp augsekai un slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, un ka risinājuma meklējumos ir jāņem vērā lauksaimniecība un lauksaimnieki;

19.  uzsver, ka reformētās KLP galvenajām prioritātēm vajadzētu būt vērstām uz to, lai ilgtermiņā aizsargātu un uzlabotu pārtikas nodrošinājumu, novēršot kaitējumu videi un virzoties uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas garantē patērētājiem pārtiku par pieņemamām cenām; uzsver, ka šos mērķus var sasniegt, tikai īstenojot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un politikas pasākumus, kas nodrošina ekosistēmu aizsardzību;

20.  atgādina, ka saistībā ar klimata pārmaiņām un pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos arvien lielākais pieprasījumu pēc uztura, kas ir bagāts ar dzīvnieku olbaltumvielām, rada ievērojamu vides slodzi lauksaimniecības zemēm un arvien trauslākajām ekosistēmām; vēl uzsver, ka uzturs, kas satur pārmērīgu daudzumu dzīvnieku tauku, arvien vairāk tiek saistīts ar neinfekcijas slimību izplatīšanos;

21.  atgādina par Komisijas 2016. gadā pausto apņemšanos integrēt IAM visās ES politikas nostādnēs un iniciatīvās; atzīst, ka šai apņemšanai trūkst skaidras stratēģijas un konkrētu priekšlikumu saistībā ar institucionālo struktūru un pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu IAM integrēšanu ES politikas nostādnēs, tiesību aktu priekšlikumos, īstenošanā un izpildē; uzskata, ka ir svarīgi, lai ES kā viena no pirmajām būtu pilnībā apņēmusies sasniegt 2030. gada programmas un ilgtspējīgas attīstības mērķus; turklāt uzsver, ka 7. VRP ir būtisks instruments IAM īstenošanai;

22.  norāda uz dzeramā ūdens augsto kvalitāti ES; sagaida, ka tiks pārskatīta Direktīva 98/83/EK(11) (“Dzeramā ūdens direktīva”), lai šim tiesiskajam regulējumam sniegtu vajadzīgos atjauninājumus; mudina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk integrēt ES ūdens resursu politikas mērķus citās VRP ietilpstošajās nozaru politikas jomās, jo īpaši KLP;

23.  atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko deva daži ES finansēti projekti, taču pauž nožēlu par neizmantotajām iespējām nodrošināt labākus rezultātus, kā to norādīja Eiropas Revīzijas palāta (ERP); uzsver, ka DFS pēc 2020. gada jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību un vides politikas iekļaušanu visos finansēšanas mehānismos un budžeta pozīcijās; uzsver nepieciešamību palielināt zaļās investīcijas, inovāciju un ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot jaunus finansēšanas instrumentus, gan publiskā, gan privātā sektora, un dažādas pieejas attiecībā uz pašreizējo investīciju politiku, piemēram, pakāpeniski pārtraucot videi kaitīgu subsīdiju piešķiršanu, lai sasniegtu 7. VRP ilgtermiņa redzējumu; uzskata, ka uz visiem ES strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jāattiecina skaidri definēti ilgtspējas kritēriji un jāizvirza uz rezultātiem balstīti mērķi; prasa efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot pašreizējo DFS un kohēzijas un reģionālās attīstības politikai piešķirtos līdzekļus, kā arī steidzami pievērsties Revīzijas palātas minēto problēmu risināšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt to, ka arī turpmāk tiks iezīmēti un, iespējams, arī palielināti ES budžeta resursi ar vidi un klimata pārmaiņām saistītajiem pasākumiem;

24.  pauž nožēlu par pastāvīgajiem trūkumiem, kas saistīti ar komunālo notekūdeņu attīrīšanu dažādos Eiropas reģionos; uzsver potenciālu, kāds piemīt notekūdeņu attīrīšanai un atkārtotai izmantošanai, lai mazinātu ūdens nepietiekamības situācijas, samazinātu ūdens tiešu ņemšanu, ražotu biogāzi un nodrošinātu labāku ūdens resursu pārvaldību, jo īpaši, izmantojot to lauksaimniecības zemju apūdeņošanai; gaida priekšlikumu tiesību aktam par notekūdeņu atkārtotu izmantošanu, ko Komisija iesniegs 2018. gada sākumā;

25.  norāda, ka vislielākie vides apdraudējumi veselības visskaidrāk ir vērojami pilsētu teritorijās, bet tie ietekmē arī perifērās zonas un piepilsētu aglomerācijas, un vēl norāda, ka saskaņā ar aplēsēm 2020. gadā 80 % iedzīvotāju dzīvos pilsētu un piepilsētu teritorijās; uzsver, ka gaisu piesārņojošo vielu emisijas apvienojumā ar nepietiekamu plānošanu un infrastruktūru rada būtisku kaitējumu ekonomikai, sabiedrībai, tās veselībai un videi; norāda, ka gaisa piesārņojums jau tagad izraisa vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES(12) un ka ar veselību saistītās ārējās izmaksas svārstās no EUR 330 miljardiem līdz EUR 940 miljardiem;

26.  norāda, ka vismaz 10 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES ir izraisījušas ar troksni saistītas slimības un ka 2012. gadā apmēram ceturtā daļa ES iedzīvotāju bija pakļauta trokšņa līmeņiem, kas pārsniedz robežvērtības; aicina dalībvalstis par prioritāti noteikt trokšņu līmeņu novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK(13), lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekštelpām un āra videi piemērojamās robežvērtības;

27.  atzinīgi vērtē panākumus, samazinot dažu atmosfēru piesārņojošo vielu daudzumu, jo īpaši pilsētu teritorijās, bet pauž nožēlu par to, ka nav atrisinātas pastāvīgās problēmas saistībā ar apkārtējā gaisa kvalitāti, kuru būtiski negatīvi ietekmē autotransporta un lauksaimniecības radītās emisijas; atzīst, ka mobilitātes tiesību aktu kopums, ar ko Komisija iepazīstināja 2017. gada novembrī, un Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija, kas tika iesniegta 2016. gadā, varētu veicināt pāreju uz mazemisiju mobilitāti Savienībā;

28.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti saistībā ar aprites ekonomikas tiesību aktu kopumu; mudina visas iesaistītās puses censties panākt vienošanos ar vērienīgiem mērķiem;

Ieteikumi

29.  aicina dalībvalstis novērtēt savus panākumus virzībā uz 7. VRP mērķu īstenošanu un vajadzības gadījumā pārorientēt savas darbības; mudina dalībvalstis darīt šos rezultātus publiski pieejamus;

30.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visos jaunajos tiesību aktu priekšlikumos ir pilnībā ņemti vērā 7. VRP mērķi un pasākumi;

31.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tiesību aktu vides jomā īstenošanas novērtēšanā aktīvi iesaistās pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

32.  prasa attiecīgajām ES iestādēm un aģentūrām par prioritāti noteikt pētniecību un novērst zināšanu trūkumu šādās jomās: vides robežvērtības (kritiskie punkti), aprites ekonomikas paradigma, ķīmisko vielu kombinētā ietekme, nanomateriāli, bīstamības noteikšanas metodes, plastmasas mikrodaļiņu ietekme, mijiedarbība starp sistēmiskajiem riskiem un citiem veselības determinantiem, augsnes un zemes izmantojums un invazīvās svešzemju sugas;

33.  atzinīgi vērtē Vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), uzskatot to par mehānismu, kas palīdz labāk īstenot ES vides tiesību aktus un politikas nostādni un var uzlabot 7. VRP īstenošanas uzraudzību, kā tas jau uzsvērts Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūcijā par ES Vides politikas īstenošanas pārskatu; uzskata, ka EIR sagatavošanā būtu pilnībā jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība, un tam būtu jāaptver visi VRP tematisko prioritāšu mērķi;

34.  aicina Savienību un dalībvalstis ātri un pilnībā atteikties no videi kaitīgām subsīdijām;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt un koordinēt centienus veicināt alternatīvu testēšanas metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, izstrādi un apstiprināšanu, lai šīs metodes palīdzētu sasniegt 7. VRP piekto prioritāro mērķi;

36.  mudina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai uzlabotu ES vides politikas nostādņu kognitīvo un zinātnisko bāzi, palielinot datu pieejamību iedzīvotājiem un veicinātu sabiedrības iesaistīšanos zinātniskajā pētniecībā;

37.  aicina ES iestādes un valstu un reģionu valdības, veicot un uzraugot politikas pasākumus, vajadzības gadījumā pilnībā izmantot pieejamās speciālās zināšanas par riskiem videi un cilvēka veselībai;

38.  aicina Eiropas Savienībā uzlabot pesticīdu atļauju piešķiršanas sistēmu, pamatojoties uz salīdzinoši izvērtētiem zinātniskiem pētījumiem un pilnīgu pārredzamību attiecībā uz cilvēkiem, videi un veselībai radīto apdraudējumu; aicina uzlabot pesticīdu uzraudzības standartus un pesticīdu pielietojuma samazināšanas mērķus; ņem vērā Komisijas 2017. gada 12. decembra paziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” (C(2017)8414);

39.  aicina piešķirt pietiekamus materiālos resursus un cilvēkresursus, lai ES aģentūras var veikt savus uzdevumus un sniegt labākus zinātniskos datus, analīzi un pierādījumus;

40.  aicina Komisiju nodrošināt, ka līdz 2020. gadam tiek noteikti ilgtermiņa pasākumi nolūkā sasniegt netoksiskas vides mērķi;

41.  aicina atbilstīgās ES aģentūras un Komisiju palielināt progresa uzraudzībai izmantoto rādītāju skaitu un kvalitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties jaunu datu sagatavošanā un vākšanā, lai radītu jaunus rādītājus un uzlabot jau esošos;

42.  prasa īstenošanas jautājumu padarīt par periodisku elementu triju prezidentvalstu prioritātēs un programmās, vismaz reizi gadā to apspriežot Vides padomes sanāksmē, varbūt pat īpašas Īstenošanas padomes sastāvā, un papildus izveidot vēl vienu forumu, kura darbā piedalītos arī Parlaments un Reģionu komiteja; prasa apvienotajās Padomes sanāksmēs izskatīt pārnozaru, horizontāla rakstura jautājumus un kopīgās problēmas, kā arī jaunas problēmas, kas saistītas ar iespējamu pārrobežu ietekmi;

43.  aicina nekavējoties paātrināt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas pilnīgu īstenošanu;

44.  aicina infrastruktūras projektos, jo īpaši tajos, kas saistīti ar TEN-T, pilnībā ņemt vērā vides ietekmi reģionālā un projektu līmenī; norāda, ka būtiska nozīmē ir arī saskaņotībai starp dažādām vides politikas nostādnēm; uzsver, ka, īstenojot infrastruktūras projektus atjaunojamās hidroelektroenerģijas un jūras enerģijas ražošanas jomā, ir svarīgi ņemt vērā bioloģisko un vides daudzveidību;

45.  mudina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai saglabātu saldūdens rezervju izmantošanu un integritāti, ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar iespēju panākt 7. VRP noteiktā attiecīgā apakšmērķa īstenošanu; aicina dalībvalstis prioritārā kārtā novērst virszemes ūdeņu slikto stāvokli, jo šajā jomā izvirzītie mērķi līdz 2020. gadam diezin vai tiks sasniegti; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes novērst spiedienu uz ūdenstilpēm, likvidējot ūdeņu piesārņojuma iemeslus to rašanās vietās, nosakot apgabalus, kuros ir aizliegts izmantot ūdeni hidroenerģijas ražošanai, un nodrošināt ekoloģiskās plūsmas uzturēšanu upēs; aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt atbilstības novērtējumu upju baseinu apsaimniekošanas otrā cikla plāniem, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;

46.  mudina turpināt KLP reformu nolūkā saskaņot pārtikas ražošanas sistēmu ar vides politikas mērķiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības mērķiem, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu pašlaik un nākotnē; uzsver, ka ir nepieciešama pārdomāta lauksaimniecības politika, kurai raksturīga stingra apņemšanās nodrošināt sabiedriskos labumus un ekosistēmu pakalpojumus, kas saistīti ar augsni, ūdeni, bioloģisko daudzveidību, gaisa kvalitāti, klimata politiku un lauku ainavām; prasa īstenot integrētu politiku ar mērķtiecīgāku un vērienīgāku, bet arī elastīgāku pieeju, kurā atbalsta piešķiršana lauksaimniecības nozarei ir saistīta gan ar pārtikas nodrošinājumu, gan ar rezultātu vides jomā nodrošināšanu; aicina dalībvalstis atzīt agromežsaimniecībā izmantojamās teritorijas par ekoloģiski nozīmīgām platībām saskaņā ar 46. pantu Regulā (ES) Nr. 1307/2013(14); aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkurā turpmākajā KLP pārskatīšanā pienācīgs atbalsts tiek sniegts videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm;

47.  aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt vides problēmu risinājumu īstenošanu, jo īpaši gadījumos, kad tehniski risinājumi ir pieejami, bet vēl nav pilnībā ieviesti, piemēram, saistībā ar amonjaka samazināšanu lauksaimniecībā;

48.  aicina Komisiju ievērojami uzlabot VRP mērķu sasniegšanai paredzēto ES līdzekļu apjomu, izlietojumu un administrēšanu; aicina uzlabot uzraudzību, pārredzamību un pārskatatbildību; prasa ES budžetā integrēt klimata un citas vides problēmas;

49.  aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt vispārēju, visaptverošu stratēģiju attiecībā uz IAM īstenošanu ES, aptverot visas politikas jomas un iekļaujot pārskatīšanas mehānismu, lai novērtētu īstenošanas gaitu; prasa Komisijai paredzēt IAM pārbaudi visām jaunajām politikas nostādnēm un tiesību aktiem un IAM īstenošanā nodrošināt pilnīgu politikas nostādņu saskaņotību;

50.  aicina Komisiju, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus, piemēram, pienākumu neizpildes procedūras, nodrošināt spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošanu un to, ka dalībvalstis pilnībā ievēro 7. VRP mērķus;

51.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sagatavotos īpašos ziņojumus un veiktās lietderības revīzijas un aicina Revīzijas palātu turpināt analizēt citas ar VRP saistītās jomas, kuras līdz šim darba programmā vēl nav bijušas iekļautas;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes sniegt pienācīgus norādījumus, lai ES fondi būtu pieejamāki, tostarp vietēja mēroga projektiem, it īpaši attiecībā uz zaļo infrastruktūru, bioloģisko daudzveidību, kā arī Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu;

53.  aicina dalībvalstis nodrošināt tiesību aktu gaisa kvalitātes jomā pilnīgu īstenošanu; aicina reģionālās iestādes izveidot atbalsta sistēmu, jo īpaši attiecībā uz pilsētplānošanu un vietējās politikas veidošanu, lai visās teritorijās, it sevišķi visvairāk skartajās teritorijās, uzlabotu rezultātus veselības aizsardzības jomā;

54.  mudina kompetentās valsts un reģionālās iestādes pieņemt plānus, kas ietvertu ticamus pasākumus ar mērķi pilnībā atrisināt problēmu saistībā ar to, ka tiek pārkāptas ES tiesību aktos noteiktās dienas un gada robežvērtības sīko un īpaši sīku daļiņu daudzumam aglomerācijās, kurās gaisa kvalitāte ir slikta; uzsver, ka tas ir būtiski, lai sasniegtu 7. VRP otro, trešo un astoto prioritāro mērķi;

55.  ierosina šādus pasākumus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētu teritorijās: izveidot zema emisijas līmeņa zonas; veicināt automobiļu koplietošanu un kopbraukšanas iespējas un pakalpojumus; pakāpeniski atcelt nodokļu priekšrocības stipri piesārņojošiem transportlīdzekļiem; ieviest „mobilitātes budžetus” darbiniekiem kā alternatīvu dienesta automašīnām; piemērot stāvvietu politiku, kas samazinātu satiksmes intensitāti pārslogotajās zonās; uzlabot infrastruktūru, lai mudinātu cilvēkus braukt ar velosipēdu, un palielināt multimodālos savienojumus, kā arī uzlabot velosipēdistu drošību; izveidot gājēju zonas;

56.  aicina attiecīgos pārvaldības līmeņos uzlabot pilsētu plānošanu un attīstību, lai pēc iespējas ātrāk pielāgotu infrastruktūru elektrotransportlīdzekļiem un ekoloģiski tīriem transportlīdzekļiem, piemēram, uzstādot uzlādes infrastruktūru, un nodrošinātu tādus ieguvumus vides un veselības aizsardzības jomā, kā, piemēram, samazinātu “siltuma salu” efektu un palielinātu fizisko aktivitāti, piemēram, paplašinot zaļo infrastruktūru un atjaunojot pamestos un izpostītos rūpniecības rajonus; atzīst, ka šie pasākumi uzlabotu gaisa kvalitāti, novērstu slimības un priekšlaicīgu mirstību, ko izraisījis piesārņojums, un veicinātu progresu virzībā uz bezemisiju mobilitāti;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt godīgu konkurenci starp dažādiem transporta veidiem un pāreju uz ilgtspējīgiem transporta veidiem;

58.  aicina Komisiju, vēlākais līdz 2019. gadam, nākt klajā ar vispārējo Savienības vides rīcības programmu laikposmam pēc 2020. gada, kā noteikts LESD 192. panta 3. punktā; uzsver, cik svarīga, uzraugot ES politiku, ir pārredzamība un demokrātiska pārskatatbildība; tādēļ uzsver, ka nākamajā VRP būtu jāiekļauj izmērāmi, uz rezultātiem balstīti vidusposma mērķi;

59.  aicina nākamo Komisiju nākamajā likumdošanas posmā par prioritāti uzskatīt ilgtspējīgu attīstību, vides un klimata aizsardzību kopumā, kā arī 7. VRP, bet jo īpaši nākamās 8. VRP mērķus;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Vides aģentūrai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0450.
(3) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.
(4) OV C 35, 31.1.2018., 2. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0441.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0100.
(7) OV C 258 E, 7.9.2013., 115. lpp.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
(11) Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).
(12) EVA 2017. gada 11. oktobra ziņojums Nr. 13/2017 “Gaisa kvalitāte Eiropā 2017. gadā”.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.07.2002., 12. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. decembrisJuridisks paziņojums