Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2279(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0138/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0138/2018

Debates :

PV 16/04/2018 - 27
CRE 16/04/2018 - 27

Balsojumi :

PV 17/04/2018 - 6.14
CRE 17/04/2018 - 6.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0105

Pieņemtie teksti
PDF 192kWORD 65k
Otrdiena, 2018. gada 17. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana Eiropas Savienībā
P8_TA(2018)0105A8-0138/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūcija Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums (2017/2279(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 162., 174.–178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. oktobra ziņojumu “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne: ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” (COM(2017)0583),

–  ņemot vērā Amsterdamas paktu, ar ko izveido ES pilsētprogrammu, par kuru tika panākta vienošanās pilsētu attīstības jautājumos atbildīgo ES ministru neformālajā sanāksmē 2016. gada 30. maijā Amsterdamā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī pasludināja Gēteborgā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 25. aprīļa secinājumus “Padarīt kohēzijas politiku efektīvāku, atbilstošāku un redzamāku mūsu pilsoņiem”(7),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 15. novembra secinājumus “Kohēzijas politikas sinerģija un vienkāršošana pēc 2020. gada”(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta dokumentu “Baltā grāmata par Eiropas nākotni: pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES – 27 līdz 2025. gadam”, (COM(2017)2025),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju (COM(2017)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017)0240),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu (COM(2017)0291),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. aprīļa darba dokumentu "Zemu ienākumu un zemas izaugsmes reģionu konkurētspēja: ziņojums par atpalikušajiem reģioniem" (SWD(2017)0132),

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Kāpēc reģionālā attīstība ir svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei"(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”(COM(2018)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 11. maija atzinumu "Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada. Virzībā uz spēcīgu un iedarbīgu Eiropas kohēzijas politiku pēc 2020. gada”(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu par Komisijas paziņojumu "Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana”(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūcija par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(12),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ES rīcībpolitiku urbāno dimensiju(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(14),

–  ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas reģioniem piemērotāko finansējumu kombināciju: finanšu instrumentu un dotāciju līdzsvarošana ES kohēzijas politikā(15),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par kohēzijas politiku un pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai specializācijai(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas teritoriālo sadarbību — paraugprakse un inovatīvi pasākumi(17),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju "Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla Eiropas strukturālo un investīciju fondu ieguldījuma izmantošana: ziņojuma novērtēšana saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. panta 3. punktu”(18),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada(19),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par partneru līdzdalības palielināšanu un pārredzamības uzlabošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā(20),

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(21),

–  ņemot vērā 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(22),

–   ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par mazāk attīstītajiem ES reģioniem(23),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju "Nākamā DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada”(24),

–  ņemot vērā augsta līmeņa grupas ESI fondu līdzekļu saņēmēju vienkāršošanas jautājumos secinājumus un ierosinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0138/2018),

A.  tā kā kohēzijas politikas mērķis saskaņā ar līgumiem ir veicināt visas ES un tās reģionu harmonisku un līdzsvarotu attīstību, tiecoties nostiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar solidaritātes principu un ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, sociālo iekļaušanu un mazināt atšķirības starp reģioniem, kā arī to iekšienē, kā arī mazināt nelabvēlīgākā situācijā esošo reģionu atpalicību;

B.  tā kā 7. ziņojums par kohēziju liecina, ka reģionālās atšķirības atkal samazinās, taču situācija ir ļoti nevienmērīga, vai nu salīdzinot IKP uz vienu iedzīvotāju, vai nodarbinātību, vai citus rādītājus, un dažas atšķirības starp reģioniem un to iekšienē un dalībvalstīs joprojām saglabājas, mainās vai palielinās;

C.   tā kā 7. ziņojumā par kohēziju minēti satraucoši novērojumi attiecībā uz bezdarba līmeni, tostarp jaunatnes bezdarbu, kas daudzos reģionos nav atgriezies pirmskrīzes līmenī, kā arī attiecībā uz konkurētspēju, nabadzību un sociālo iekļaušanu;

D.  tā kā 24 % Eiropas iedzīvotāju jeb gandrīz 120 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, viņiem draud nabadzība vai viņi dzīvo smagas materiālās nenodrošinātības apstākļos, un/vai mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti; tā kā strādājošo nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaug un bez darba esošo jauniešu skaits joprojām ir liels;

E.  tā kā Savienībā kopš 2013. gada pakāpeniski samazinās bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis, bet tas tomēr joprojām ir augstāks par 2008. gada līmeni – attiecīgi 7,3 % un 16,1 % (2017. gada decembrī)(25) – ar ievērojamām atšķirībām dalībvalstīs un starp tām, un jo īpaši finanšu krīzes visvairāk skartajās ES dalībvalstīs; tā kā reģionālās atšķirības ir sākušas mazināties; tā kā saskaņā ar jaunākajiem datiem(26) bezdarba līmeņu atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas, sākot no 2,4 % Čehijas Republikā un 3,6 % Vācijā līdz 16,3 % Spānijā un 20,9 % Grieķijā; tā kā slēptā bezdarba — parādības, kad bezdarbnieki, vēlas strādāt, bet aktīvi nemeklē darbu — līmenis 2016. gadā bija 18 %;

F.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju ir vērsta uzmanība uz reģionu un teritoriju lielo daudzveidību, tostarp pašreizējās reģionu kategorijās, atkarībā no to īpašajiem apstākļiem (ļoti liela attālinātība, mazapdzīvotība, zemi ienākumi, vāja izaugsme u. c.), kas padara nepieciešamu īpašu pieeju reģionu līmenī;

G.  tā kā viens no nozīmīgākajiem 7. ziņojuma par kohēziju devumiem ir saistīts ar atsevišķu tā dēvēto vidēji lielu ienākumu slazdā iestrēgušo reģionu konstatēšanu, kurus apdraud atstāšana novārtā, stagnācija vai lejupslīde;

H.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju ir konstatētas "nabadzības kabatas", teritoriālās sadrumstalotības risks un atšķirību padziļināšanās apakšreģionālā līmenī, tostarp salīdzinoši labklājīgos reģionos;

I.  tā kā 7. ziņojumā par kohēziju uzsvērts, ka "globalizācijas, migrācijas, nabadzības un inovācijas trūkuma, klimata pārmaiņu, enerģētikas pārkārtošanas un piesārņojuma ietekme skar ne tikai mazāk attīstītos reģionus",

J.  tā kā, lai gan kohēzijas politikai ir bijusi būtiska loma ES ekonomikas atveseļošanā, veicinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, tomēr publiskie ieguldījumi ES joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa, ar lielu trūkumu dažās dalībvalstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, jo tie ir samazinājušies no 3,4 % no IKP 2008. gadā līdz 2,7 % 2016. gadā;

K.   tā kā 7. kohēzijas ziņojums skaidri atspoguļo kohēzijas politikas rezultātus attiecībā uz izaugsmi, nodarbinātību, transportu, enerģētiku, vidi kā arī izglītību un apmācību, ko apliecina 2014.–2020. gada plānošanas periods, kad atbalsts tika piešķirts 1,1 miljonam MVU, nepastarpināti radot vēl 420 000 jaunu darbvietu, kad tika palīdzēts vairāk nekā 7,4 miljoniem bezdarbnieku atrast darbu, un turklāt palīdzot vairāk nekā 8,9 miljoniem cilvēku iegūt jaunu kvalifikāciju un tādējādi padarot šo politiku par Eiropu kopā saturošu spēku,

Kohēzijas politikas pievienotā vērtība

1.   uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai kohēzijas politika jaunajā plānošanas periodā arī turpmāk pienācīgi aptvertu visus Eiropas reģionus un joprojām būtu Eiropas Savienības galvenais publisko ieguldījumu instruments, kura pamatā ir ilgtermiņa stratēģija un prognozes un kuram ir risināmajai un jaunai problemātikai atbilstošs budžets un kurš nodrošinātu politikas pamatmērķu sasniegšanu; uzsver, ka kohēzijas politikas koncentrēšana tikai uz vismazāk attīstītiem reģioniem kavētu progresu attiecībā uz Savienības politiskajām prioritātēm kopumā;

2.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, papildinot Eiropas sabiedriskos labumus un prioritātes (piemēram, izaugsmi, sociālo iekļaušanu, inovāciju un vides aizsardzību), kā arī valsts un privātos ieguldījumus, un ka tā ir būtisks instruments Līgumā minētā nevienlīdzības apkarošanas mērķa sasniegšanā nolūkā pietuvināt zemākos dzīves līmeņus augstākajiem un samazināt vismazāk attīstīto reģionu atpalicību;

3.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos attiecībā uz dalītās pārvaldības un partnerības principa ievērošanu, kas ir jāsaglabā un jānostiprina arī pēc 2020. gada, kā arī attiecībā uz daudzlīmeņu pārvaldības un subsidiaritātes principa ievērošanu, kas palielina kohēzijas politikas radīto pievienoto vērtību; uzsver, ka šādas politikas pievienotā vērtība galvenokārt veidojas no tās spējas ņemt vērā valsts attīstības vajadzības līdztekus katra reģiona un teritorijas vajadzībām un īpašajām iezīmēm un tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem;

4.  uzsver, ka Eiropas pievienotā vērtība ir visnotaļ atspoguļota Eiropas teritoriālajā sadarbībā (ETS) visās tās dimensijās (pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbībā, gan iekšējā, gan ārējā), kas sekmē vispārējās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, kā arī solidaritāti; atkārtoti prasa palielināt tās daļu kohēzijas politikas budžetā, vienlaikus uzlabojot koordināciju starp programmām, lai novērstu pārklāšanos; atgādina, ka kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā būtiska nozīme ir makroreģionālo stratēģiju īstenošanai;

5.   atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana reģionos var radīt papildu ietekmi, kā arī tiešus un netiešus plašākus ieguvumus visā ES, citstarp, pateicoties tirdzniecības apjoma pieaugumam un vienotā tirgus nostiprināšanai; tomēr norāda, ka šie ieguvumi ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, jo īpaši atkarībā no ģeogrāfiskā tuvuma un dalībvalstu ekonomikas struktūras;

6.  uzsver nepieciešamību izstrādāt “kohēzijas politikas neesamības izmaksu” aprēķina metodoloģiju, lai nodrošinātu papildu kvantificējamus pierādījumus Eiropas kohēzijas politikas pievienotajai vērtībai, par paraugu ņemot darbu, ko paveicis Eiropas Parlaments attiecībā uz „Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām”;

Teritoriālā dimensija

7.  norāda, ka pilsētās ir gan lielas izaugsmes, ieguldījumu un inovācijas iespējas, gan vairākas vides, ekonomiskās un sociālās problēmas, ko rada, citstarp, lielās ekonomiskās grūtībās esošu iedzīvotāju koncentrācija un nabadzības kabatas, tostarp salīdzinoši labklājīgās pilsētās; tādēļ uzsver, ka nabadzības vai sociālās atstumtības risks joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem;

8.  uzsver, ka kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas stiprināšana pieprasa lielāku uzmanību pievērst piepilsētu un lauku problēmām, izmantojot vietējo iestāžu īpašās zināšanas, un īpaši pievērsties vidēji lielajām pilsētām ikvienā dalībvalstī;

9.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt lauku apgabalus visā to daudzveidībā, novērtējot to potenciālu, veicinot ieguldījumus projektos, kas atbalsta vietējo ekonomiku, kā arī labāku transporta savienojamību, pieejamību un ļoti ātrdarbīgu platjoslas tīklu, un palīdzot šīm teritorijām risināt tādas problēmas, kā lauku pārtuksnešošanās, sociālā iekļaušana, nodarbinātības iespēju trūkums, uzņēmējdarbības veicināšana, cenu ziņā pieejami mājokļi, iedzīvotāju skaita samazināšanās, pilsētas centra kopienu iziršana, teritorijas bez veselības aprūpes; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgs ir KLP otrais pīlārs ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā;

10.  aicina ieguldījumu prioritāšu noteikšanā labāk ņemt vērā teritoriju konkrētas īpašās iezīmes, piemēram, to reģionu, kas minēti LESD 174. panta 3. punktā, piemēram, salu, kalnu, lauku, pierobežas, attālu ziemeļu vai nomaļu reģionu īpašās iezīmes; uzsver, ka ir svarīgi izveidot pielāgotas stratēģijas, programmas un darbības šajos reģionos, vai pat izpētīt iespējas sākt jaunas īpašas programmas, sekojot ES pilsētvides attīstības programmas un Amsterdamas pakta piemēram;

11.  atgādina, ka tālāko reģionu īpašajā ekonomiskajā un sociālajā situācijā ir pamatoti īpaši pasākumi, tostarp attiecībā uz nosacījumiem par piekļuvi ESI fondiem saskaņā ar LESD 349. pantu; uzsver, ka jāturpina piemērot visas atkāpes, lai kompensētu to strukturālos trūkumus, kā arī vajadzību uzlabot šiem reģioniem paredzētos īpašos pasākumus, tos pielāgojot, kad vien nepieciešams; aicina Komisiju un dalībvalstis pamatoties uz ES Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedumu, lai nodrošinātu LESD 349. panta pienācīgu piemērošanu struktūrfondu piekļuves nosacījumiem; jo īpaši ierosina īpašo piešķīrumu tālākajiem reģioniem attiecināt arī uz sociālo komponenti, saglabājot pašreizējo Savienības līdzfinansējuma līmeni šajos reģionos, un labāk pielāgot tematisko koncentrāciju; uzsver, tālāko reģionu potenciālu, piemēram, tie ir privileģētas teritorijas, lai īstenu eksperimentālus projektus;

12.  uzskata, ka integrētu stratēģiju ieviešana ilgtspējīgai pilsētu attīstībai ir izrādījusies veiksmīga pieredze, ko būtu vērts nostiprināt, kā arī atkārtot citās teritorijās apakšreģionālā līmenī, piemēram, papildus tematiskajiem mērķiem ieviešot integrētu teritoriālu pieeju, bet neskarot tematisko koncentrāciju; uzsver to, cik svarīga ir sabiedrības virzīta vietējā attīstība, nostiprinot kohēzijas politikas spēju iesaistīt vietēja līmeņa ieinteresētās puses; uzsver nepieciešamību izpētīt iespēju ieviest valsts un reģionālu darbības programmu sagatavošanu, pamatojoties uz integrētām teritoriālajām stratēģijām un pārdomātām specializācijas stratēģijām;

Vidēji lielu ienākumu reģioni — sekmēt noturību un novērst jutīgo teritoriju lejupslīdi

13.  uzsver, ka reģionos ar vidēji lieliem ienākumiem izaugsme nav bijusi tāda, kā reģionos ar zemiem ienākumiem (kuriem jāturpina panākt pārējos ES reģionus) un reģionos ar ļoti augstiem ienākumiem, jo vidēju ienākumu reģionu problēma ir iestrēgšana vidēji lielu ienākumu slazdā, ņemot vērā to pārlieku augstās izmaksas salīdzinājumā ar zemu ienākumu reģioniem un pārāk nepilnīgās inovāciju sistēmas salīdzinājumā ar augstu ienākumu reģioniem; norāda, ka šādām teritorijām, citstarp, ir raksturīgs nestabils ražošanas sektors un neaizsargātība pret globalizācijas radītajiem satricinājumiem un no tiem izrietošajām sociālekonomiskajām pārmaiņām;

14.  pauž pārliecību, ka nozīmīgs izaicinājums turpmākajai kohēzijas politikai būs sniegt vidēju ienākumu reģioniem pienācīgu atbalstu, lai, citstarp, radītu investīcijas veicinošus apstākļus, un ka kohēzijas politikai ir gan jāmazina atšķirības un nevienlīdzību, gan arī jānovērš jutīgu reģionu lejupslīde, ņemot vērā atšķirīgās tendences, dinamiku un apstākļus;

15.  aicina Komisiju risināt problēmas, ar kurām saskaras vidēju ienākumu reģioni, kam raksturīgs zems izaugsmes līmenis salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, tādā veidā, lai veicinātu Savienības vispārēju harmonisku attīstību; atgādina, ka, lai atbalstītu šos reģionus un piedāvātu risinājumus to problēmām, turpmākajā kohēzijas politikā tie būtu pienācīgi jāietver, jāatbalsta un tos jāiekļauj nākamajā plānošanas periodā, tostarp izveidojot un īstenojot pielāgotas stratēģijas, programmas un darbības; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir papildu rādītāji līdztekus IKP, lai sniegtu precīzāku priekšstatu par šo īpašo reģionu sociālekonomiskajiem apstākļiem; uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta agrīnai nepilnību konstatēšanai, lai nodrošinātu kohēzijas politikas atbalstu šo reģionu noturībai un novērstu jaunas attīstības līmeņu atšķirības visu veidu reģionos;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto pilotprojektu nolūkā sniegt īpašu atbalstu, kas pielāgots to reģionu konkrētajām problēmām, kuros notiek rūpniecības pārkārtošana; aicina Komisiju izdarīt secinājumus, pamatojoties uz šo izmēģinājuma projektu, un sagaida attiecīgos rezultātus vistuvākajā laikā; uzskata, ka pārdomātas specializācijas stratēģijas, izmantojot holistisku pieeju, var sniegt iespējas labāk palīdzēt minētajiem reģioniem to attīstības stratēģijās un, plašākā nozīmē, veicināt diferencētu īstenošanu reģionu līmenī, bet tās arī var atbalstīt ar papildu sadarbību un zināšanu, kā arī pieredzes apmaiņu starp reģioniem; atzinīgi vērtē pasākumus, piemēram, iniciatīvu “Vanguard”, kas izmanto pārdomātas specializācijas stratēģija izaugsmes veicināšanai un rūpniecības atjaunotnei ES prioritārajās jomās;

17.  uzsver, ka sociālā un fiskālā konverģence palīdz sasniegt kohēzijas mērķi, vienlaikus uzlabojot vienotā tirgus darbību; uzskata, ka atšķirīgas darbības šajā jomā var nonākt pretrunā ar kohēzijas mērķi un vēl vairāk ietekmēt teritorijas, kas nepietiekami attīstās, vai teritorijas, kuras ir visneaizsargātākās pret globalizāciju, un vērš uzmanību uz to, ka mazāk attīstītajiem reģioniem joprojām ir jāpanāk pārējie Savienības reģioni; uzskata, ka kohēzijas politika varētu palīdzēt veicināt sociālo un fiskālo konverģenci (līdztekus ekonomiskajai un teritoriālajai konverģencei), nodrošinot pozitīvus stimulus; šajā sakarā uzsver iespēju pamatoties, piemēram, uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru; aicina Komisiju pilnīgāk ņemt vērā šo aspektu Eiropas pusgadā, lai kohēzijas politikas sociālo dimensiju labāk saskaņotu ar ekonomikas politiku, vienlaikus pienācīgi iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, lai palielinātu procesa efektivitāti un pastiprinātu līdzdalību;

Rīcības jomas

18.  atzinīgi vērtē spēcīgu tematisko koncentrāciju uz ierobežotu skaitu prioritāšu, kas saistītas ar ES lielajiem politikas mērķiem, vienlaikus ļaujot vadošajām iestādēm elastīgāk izstrādāt savas teritoriālās stratēģijas, pamatojoties vajadzībām un iespējām, pēc tam, kad ir veikta iekļaujoša vietēja un reģionāla apspriešanās attiecībā uz partnerības nolīgumu sagatavošanu; uzsver, ka nodarbinātībai (tostarp jauniešu bezdarba novēršanai), sociālai iekļaušanai, cīņai pret nabadzību, atbalstam inovācijai, digitalizācijai, atbalstam MVU un jaunuzņēmumiem, klimata pārmaiņām, aprites ekonomikai un infrastruktūrai vajadzētu būt turpmākās kohēzijas politikas prioritārajām jomām;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra pieņemšanu, kas ir progress sociālas Eiropas veidošanā; atgādina par savu stingru apņēmību attiecībā uz ESF, kas ir ESI fondu spēcīga un integrēta daļa, Garantiju jauniešiem, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un Eiropas Solidaritātes korpusu, ņemot vērā to nozīmi, lai risinātu ar nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi, sociālo iekļaušanu, māceklību un arodmācībām saistītās problēmas;

20.  uzsver, ka turpmākajā kohēzijas politikā vairāk būs jāuzsver aizsargāšana un atbalsts iedzīvotājiem un teritorijām, ko nelabvēlīgi ietekmējusi globalizācija (pārcelšanās, darbvietu zaudējumi), kā arī līdzīgas tendences ES iekšienē; aicina uzlabot koordināciju starp struktūrfondiem un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, attiecīgos gadījumos, lai iekļautu, citstarp, pārcelšanu ES iekšienē;

21.  norāda, ka neaizsargātība pret klimata pārmaiņām dažādās teritorijās ievērojami atšķiras; uzskata, ka ESI fondi būtu jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, lai palīdzētu ES sasniegt tās saistības saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu (COP21), piemēram, attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti vai labas prakses apmaiņu, jo īpaši mājokļu nozarē, un lai ņemtu vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzstāj, ka dabas katastrofu gadījumā solidaritātes instrumentiem vajadzētu būt mobilizējamiem pēc iespējas ātrāk atkarībā no apstākļiem, un tam vienmēr jānotiek koordinēti;

22.  prasa izmantot ESI fondus, lai ilgtspējīgi risinātu demogrāfiskās problēmas (sabiedrības novecošana, iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfiskais spiediens, nespēja piesaistīt vai saglabāt pienācīgu cilvēkkapitālu), kas dažādos īpašos veidos ietekmē Eiropas reģionus; jo īpaši uzsver nepieciešamību sniegt pienācīgu atbalstu teritorijām, piemēram, konkrētiem tālākajiem reģioniem;

23.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 349. pantu ir jāizveido īpašs finansēšanas mehānisms laikposmam pēc 2020. gada, lai integrētu migrantus tālākajos reģionos, kuri saskaras ar lielāku migrācijas spiedienu, ņemot vērā to īpašās iezīmes, un tādējādi palīdzētu nodrošināt šo reģionu ilgtspējīgu attīstību;

24.  uzskata, ka ES fondu piešķiršanā ir jāievēro ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un būtu jāturpina veicināt deinstitucionalizāciju.

25.  uzsver, ka turpmākiem ieguldījumiem kultūras, izglītības, kultūras mantojuma, jaunatnes, sporta un ilgtspējīga tūrisma jomā, ir potenciāls radīt darbvietas, jo īpaši kvalitatīvas darbvietas jauniešiem, kā arī veicināt izaugsmi un uzlabot sociālo kohēziju, vienlaikus cīnoties pret nabadzību un diskrimināciju, kam ir īpaša nozīme, piemēram, attiecībā uz tālākajiem reģioniem, lauku un nomaļiem reģioniem; atbalsta kultūras un radošo nozaru attīstību, jo tās ir cieši saistītas ar inovāciju un radošumu;

Plānošanas satvars pēc 2020. gada

26.  uzsver, ka 7. ziņojums par kohēziju apliecina vajadzību līdzekļu piešķiršanā ņemt vērā papildu rādītājus, nevis tikai IKP uz vienu iedzīvotāju, kuram vajadzētu palikt kā galvenajam rādītājam, bet līdzekļu piešķiršanas mērķiem ir nepieciešams precīzāks ieskats sociālekonomiskajos apstākļos saskaņā ar konstatētajām problēmām un vajadzībām, tostarp apakšreģionālā līmenī; norāda, ka ir svarīgi pamatoties uz kvalitatīviem, uzticamiem, atjauninātiem, strukturētiem un pieejamiem datiem; tādēļ prasa, lai Komisija un Eurostat ar kohēzijas politiku saistītos datus sniegtu pēc iespējas sīkāk un ģeogrāfiskā sadalījumā, lai tādējādi plānošanas procesā atbilstīgi atspoguļotu reģionu vajadzības; atbalsta sociālo, vides un demogrāfisko kritēriju izmantošanu, jo īpaši bezdarba līmeņa un jauniešu bezdarba līmeņa izmantošanu;

27.  atbalsta integrētu pieeju pastiprināšanu un visnotaļ uzsver, ka ESF tā būtiskās teritoriālās dimensijas dēļ arī turpmāk ir jābūt neatņemamai Eiropas reģionālās politikas daļai, jo tam ir izšķiroši svarīga kohēzijas dimensija;

28.  uzsver, ka dotācijām arī turpmāk jābūt galvenajam kohēzijas politikas finansēšanas instrumentam, bet atzīst, ka finanšu instrumenti var būt efektīvi sviras efekta nodrošinātāji, un ka tie būtu jāveicina, ja tie rada pievienoto vērtību, un pamatojoties uz atbilstīgu ex ante novērtējumu; tomēr uzsver, ka to izmantošana nav pašpietiekama, to iedarbība ir atkarīga no vairākiem faktoriem (projekta, teritorijas vai riska veida) un ka visiem reģioniem neatkarīgi no to attīstības līmeņa jāvar brīvi noteikt piemērotāko finansējuma veidu; iebilstu pret jebkādiem saistošiem mērķiem attiecībā uz finanšu instrumentu izmantošanu;

29.  aicina vienkāršot finanšu instrumentu izmantošanas nosacījumus un veicināt to koordinēšanu ar dotācijām, lai nodrošinātu papildināmību, efektivitāti un atbilstību teritoriālajiem apstākļiem; uzsver administratīvās kapacitātes un pārvaldības kvalitātes nozīmību, kā arī valstu attīstības banku un iestāžu papildinošās lomas nozīmīgumu īpašu vietējām vajadzībām pielāgotu finanšu instrumentu īstenošanā; uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas saskaņot noteikumus finanšu instrumentu jomā, neatkarīgi no to pārvaldības veida; ierosina papildus jau esošajiem kohēzijas politikas finanšu instrumentiem veicināt arī līdzdalības finanšu instrumentus;

30.  uzskata, ka kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai veicinošs faktors ir šīs politikas sasaiste ar tādu vidi, kas veicina ieguldījumus, efektivitāti un līdzekļu pareizu izmantošanu, tomēr uzsver, ka kohēzijas politika nav tikai instruments prioritāšu apmierināšanai, neatsaucoties uz tās mērķiem; uzsver, ka jāpiemēro saskaņota nostāja par Stabilitātes un izaugsmes paktu attiecībā uz ciklisko nosacījumu elastību, strukturālajām reformām un valsts investīcijām; uzskata, ka pasākumi, kas sasaista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 1303/2013, būtu rūpīgi jāanalizē, tostarp iesaistot visas ieinteresētās personas; uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver pielāgojumi tam, kāda sasaiste ir kohēzijas politikai ar Eiropas pusgadu, lai nostiprinātu tā teritoriālo un sociālo dimensiju un ņemtu vērā citus faktorus, kas palīdz sasniegt kohēzijas mērķus, piemēram, reālo konverģenci; aicina Komisiju šajā sakarā un Eiropas pusgada ietvaros izskatīt reģionālo un valsts līdzfinansējumu saskaņā ar ESI fondiem un to ietekmi uz valstu budžeta deficītu;

31.  prasa pastiprināt pārdomātas specializācijas stratēģijas, kā jaunu iespēju veikt ieguldījumus ilgtermiņa izaugsmes potenciālā, ņemot vērā straujās pārmaiņas tehnoloģiju jomā un globalizāciju; atzīst, ka ex ante nosacījumi ir noderīgi, bet uzsver, ka dažos gadījumos tie ir radījuši sarežģītības un kavēšanās faktoru programmu izstrādē un uzsākšanā; pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par ex ante nosacījumiem Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2017; aicina Komisiju atbilstīgos gadījumos apsvērt ex ante nosacījumu skaita samazināšanu un šajā jomā nostiprināt proporcionalitātes un subsidiaritātes principu ievērošanu, maksimāli izmantojot esošos stratēģiskos dokumentus, ar kuriem tiktu nodrošināta turpmāko ex ante nosacījumu izpilde; uzsver, ka ex ante nosacījumu izpildei jābūt cieši saistītai ar ieguldījumu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm;

32.  norāda, ka valsts pārvaldes kvalitāte un stabilitāte, kuras priekšnosacījumi ir laba izglītība, apmācība un vietēji pieejams konsultatīvais atbalsts, joprojām ir izšķirošs faktors reģionālai izaugsmei un ESI fondu efektivitātei; uzsver nepieciešamību uzlabot pārvaldības kvalitāti, kā arī nodrošināt, ka ir pieejama pietiekama tehniskā palīdzība, jo tam ir būtiska ietekme uz kohēzijas politikas pareizu īstenošanu, un tas var būtiski atšķirties dalībvalstīs, kā tas sevišķi pamanāms, piemēram, mazāk attīstīto reģionu gadījumā; jo īpaši aicina Komisiju izvērtēt turpmāko programmu JASPERS, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus;

33.  atzinīgi vērtē pārmaiņas kohēzijas politikā, kas tagad vairāk vērsta uz rezultātiem un saturu, attālinoties no birokrātiskās domāšanas un virzoties uz rezultativitātes domāšanu, sniedzot vadošajām iestādēm lielāku elastību attiecībā uz to, kā sasniegt mērķus, bet vienlaikus ievērojot principus, citstarp, partnerības, pārredzamības un pārskatatbildības principus;

34.  uzskata, ka ir svarīgi turpināt cīņu pret krāpšanu, un mudina nodrošināt nulles toleranci pret korupciju;

Vienkāršota kohēzijas politika

35.  aicina Komisiju savos turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos ņemt vērā augsta līmeņa grupas par vienkāršošanu ieteikumus;

36.  uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt satvaru, kas garantē juridisko stabilitāti ar vienkāršiem, skaidriem un prognozējamiem noteikumiem, jo īpaši pārvaldības un pārbaužu jomā, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp rezultativitātes un vienkāršošanas mērķiem; prasa nākamajā plānošanas periodā samazināt tiesību aktu un vadlīniju daudzumu (uzmanīgi, lai, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajam personām, nodrošinātu to nepieciešamo noteikumu un procedūru nepārtrauktību, kas ieinteresētajiem subjektiem un vadošajām iestādēm jau ir zināmas); prasa, lai attiecīgie dokumenti tiktu pārtulkoti visās ES valodās un lai, cik vien iespējams, netiktu pieļauta noteikumu retrospektīva piemērošana un interpretācija; prasa nodrošināt vienotu tiesisko regulējumu un vadlīnijas attiecībā uz pārrobežu projektiem;

37.  vienlaikus uzsver nepieciešamību izvairīties no pārmērīga regulējuma un padarīt darbības programmas par patiesiem stratēģiskajiem dokumentiem, kas būtu precīzāki un elastīgāki, paredzot vienkāršotu procedūru to grozīšanai plānošanas laikā (piemēram, dabas katastrofu gadījumā), lai tādējādi adekvāti reaģētu uz mainīgo globālo situāciju un reģionālo pieprasījumu;

38.  aicina izveidot patiesi vienotu noteikumu kopumu, kas jāievieš attiecībā uz ESI fondiem, tostarp vēl vairāk saskaņojot kopīgos noteikumus attiecībā uz instrumentiem, kas veicina viena un tā paša tematiskā mērķa sasniegšanu; uzskata, ka ir nepieciešams racionalizēt fondos paredzētās iepirkuma procedūras un paātrināt valsts atbalsta procedūras, gadījumos, kad pieprasīta atbilstība; atzinīgi vērtē konsekventāko pieeju tiešā pārvaldībā esošiem Eiropas fondiem un kohēzijas fondiem attiecībā uz valsts atbalstu saskaņotākā veidā un, plašākā nozīmē, saskaņotus noteikumus Eiropas mehānismiem, kas paredzēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem; uzsver, ka ir svarīga labāka papildināmība starp kohēzijas politiku un ES turpmāko pētniecības programmu, lai nosegtu visu ciklu no fundamentāliem pētījumiem līdz komerciālai izmantošanai; uzskata, ka tematiskā koncentrācija būtu jāsaglabā, lai dotu iespēju veidot dažādu finansējuma avotu sinerģiju projektu līmenī;

39.  ņem vērā darba grupas izveidi subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumos un gaida no minētās darba grupas konkrētus priekšlikumus, lai nostiprinātu šos divus principus kohēzijas politikas kontekstā; atbalsta šo principu piemērošanas nodrošināšanu, lai panāktu patiesu daudzlīmeņu pārvaldību, un tam ir vajadzīgas atbilstošas iespējas vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī citām ieinteresētajām personām;

40.  pauž nožēlu, ka Komisija nav nākusi klajā ar integrētāku novērtējumu attiecībā uz starpnozaru politikas jomām un nav ziņots par sinerģijām starp dažādām Eiropas politikas jomām; prasa izstrādāt vērienīgas stratēģijas, finansēšanas veidus un pasākumus, kas veicinātu sinerģijas ar citiem ES fondiem un piesaistītu papildu finansiālo atbalstu; uzsver, ka ir jāturpina optimizēt sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības instrumentiem, tostarp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kā arī attiecībā uz citām centralizēti pārvaldītām programmām, tādām kā “Apvārsnis 2020”, kas papildina kohēzijas politiku, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju;

41.  prasa nodrošināt, lai prasības plānošanas, īstenošanas un ESI fondu kontroles jomā turpmāk būtu balstītas diferenciācijas un proporcionalitātes principā, un pamatotas ar pārredzamiem un taisnīgiem kritērijiem, atkarībā no programmām piešķirtā finansējuma apjoma, riska profila, administratīvās izpildes kvalitātes un saņēmēju veiktās līdzfinansēšanas apjoma;

42.  uzskata, ka attiecībām starp Komisiju un vadošajām iestādēm ir jāvirzās uz savstarpējas uzticēšanās nodrošināšanu; šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir pienācīga un funkcionējoša daudzlīmeņu pārvaldības sistēma; aicina Komisiju pienācīgi novērtēt jau paveikto darbu publiskā finansējuma labas pārvaldības jomā, ieviešot marķēšanas principu attiecībā uz tām vadošajām iestādēm, kuras ir apliecinājušas savu spēju ievērot regulējumu; kontroles jomā aicina vairāk balstīties uz valsts un reģionālajiem noteikumiem, ja to efektivitāte ir pārbaudīta un apstiprināta;

43.  aicina nostiprināt vienotas revīzijas principu, paātrināt e-kohēzijas īstenošanu, kā arī vienkāršotu un standartizētu izmaksu pieņemšanu attiecībā uz abām iesaistītajām pusēm, jo, citstarp, ir pierādījies, ka to ir vieglāk īstenot un tā nav radījusi nekādas kļūdas; uzsver digitalizācijas potenciālu attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu; uzskata, ka vajadzētu veicināt pieredzes apmaiņu, izveidojot zināšanu apmaiņas portālu, lai dalītos ar labas prakses piemēriem;

44.  aicina Komisiju nākt klajā ar idejām par to, kā uzlabot kohēzijas politikas reakciju uz neparedzētiem apstākļiem, un šajā sakarībā atkārto savu aicinājumu izveidot tāda veida rezerves, kas ļautu reģioniem izmantot papildu elastīgumu, neapdraudot darbības programmu ilgtermiņa mērķus;

Problēmas un iespējas

45.  pauž bažas par Komisijas nesenajiem paziņojumiem saistībā ar budžeta samazināšanu, kas nākamās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā varētu ietekmēt kohēzijas politiku un kas izraisītu daudzu reģionu izslēgšanu no kohēzijas politikas; vēlas redzēt reģionu problemātikai atbilstošu vērienīgu budžetu un prasa nodrošināt, lai kohēzijas politika nekļūtu par pielāgojamu mainīgo rādītāju; atgādina, ka visu ES reģionu iekļaušana Eiropas Parlamenta skatījumā nav apspriežams jautājums; uzsver, ka "ekonomiskās attīstības grupu" teorija apliecina, ka ir svarīgs diferencēts atbalsts visiem ES reģioniem, tostarp reģioniem ar ļoti augstiem ienākumiem, kuriem jāsaglabā spēja konkurēt ar to konkurentiem pasaulē;

46.  uzskata, ka kohēzijas politika var palīdzēt reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, drošības vai starptautiskajā aizsardzībā esošo bēgļu integrācijas jomā; tomēr uzsver, ka no kohēzijas politikas nevar gaidīt, lai tā atrisinātu visas krīzes, un iebilst pret kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu, lai segtu īstermiņa finansējuma vajadzības ārpus tās darbības jomas, atgādinot, ka tās mērķis ir ES sociālekonomiska attīstība gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā;

47.  atzīmē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pozitīvos rezultātus, tomēr tam ir jāiegulda vēl pārredzamāk un mērķtiecīgāk; uzsver, ka kohēzijas politikas un ESIF pamatā ir atšķirīgas koncepcijas un mērķi, kas dažos gadījumos var viens otru papildināt, bet ne cits citu aizstāt, neatkarīgi no tā, kāds ir reģionu attīstības līmenis, jo īpaši tāpēc, ka ESIF, atšķirībā no struktūrfondiem, lielākoties darbojas aizdevumu veidā; atgādina, cik svarīgi ir panākt pienācīgu nošķīrumu starp ESIF un kohēzijas politiku, kā arī konstatēt skaidras iespējas tos izmantot kombinēti;

48.  atkārtoti pauž savu piesaisti ilgtermiņa plānošanas periodam; uzskata, ka vienīgā ilgtspējīgā alternatīva pašreizējam 7 gadu posmam ir 5+5 gadu DFS periods, ar vidusposma pārskatīšanu; aicina Komisiju izstrādāt skaidru priekšlikumu, kurā būtu izklāstītas metodes 5+5 gadus ilgas finanšu shēmas praktiskai īstenošanai;

49.  prasa darīt visu iespējamo, lai nepieļautu kavēšanos jaunajā plānošanas periodā, lai tādējādi novērstu maksājumu kavējumus un saistību atcelšanu, kas kavē kohēzijas politikas pozitīvu rezultātu sasniegšanu; uzsver, ka ir svarīgi laikus iesniegt visus turpmākā tiesiskā regulējuma dokumentus visās oficiālajās valodās, lai tādējādi nodrošinātu visiem saņēmējiem taisnīgu un savlaicīgu informāciju;

50.  aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu saziņu ar Eiropas iedzīvotājiem, tādējādi palielinot sabiedrības informētību par kohēzijas politikas konkrētiem sasniegumiem; aicina Komisiju nostiprināt to vadošo iestāžu un projektu virzītāju lomu, kuri izmanto inovatīvas vietējās komunikācijas metodes, informējot iedzīvotājus par fondu izmantošanas rezultātiem to teritorijās; uzsver, ka ir jāuzlabo informācija un komunikācija ne tikai lejupēji (ESI fondu panākumi), bet arī augšupēji (finansējuma iespējas), jo īpaši attiecībā uz mazu projektu organizētājiem; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot mehānismus un plašas, institucionalizētas sadarbības platformas, lai nodrošinātu labāku pamanāmību un izpratnes veicināšanu;

51.  norāda, ka daži ES reģioni ir īpaši pakļauti Brexit sekām; uzsver, ka turpmākajai kohēzijas politikai būs maksimāli jāierobežo Brexit nelabvēlīgā ietekme uz citiem ES reģioniem, un aicina izskatīt iespēju turpināt partnerības teritoriālās sadarbības ietvaros,

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(6) Tiesas 2015. gada 15. decembra spriedums lietās C-132/14 līdz C-136/14 Parlaments un Komisija/Padome, ECLI:EU:C:2015:813.
(7) Doc. 8463/17.
(8) Doc. 14263/17.
(9) Iammarino, S., Rodríguez-Pose, A., Storper, M. (2017), "Kāpēc reģionālā attīstība ir svarīga Eiropas ekonomikas nākotnei", WP 07/2017, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Eiropas Komisija.
(10) OV C 306, 15.9.2017., 8. lpp.
(11) OV C 303, 19.8.2016., 94. lpp.
(12) OV C 316, 22.9.2017., 132. lpp.
(13) OV C 316, 22.9.2017., 124. lpp.
(14) OV C 76, 28.2.2018., 2. lpp.
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0222.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0320.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0321.
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0053.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0254.
(20) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0245.
(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.
(22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.
(23) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0067.
(24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075.
(25) http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8631691/3-31012018-BP-EN.pdf/bdc1dbf2-6511-4dc5-ac90-dbadee96f5fb
(26) http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/8701418/3-01032018-AP-EN/37be1dc2-3905-4b39-9ef6-adcea3cc347a

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 3. decembrisJuridisks paziņojums