Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2001(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0146/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0146/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 19/04/2018 - 10.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0182

Pieņemtie teksti
PDF 179kWORD 61k
Ceturtdiena, 2018. gada 19. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Ieņēmumu un izdevumu tāme 2019. finanšu gadam, I iedaļa — Eiropas Parlaments
P8_TA(2018)0182A8-0146/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2018/2001(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 30. novembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2019. finanšu gada tāmes provizorisko projektu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2018. gada 16. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0146/2018),

A.  tā kā šī procedūra ir ceturtā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un sestā, kas tiek īstenota daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības laikā;

B.  tā kā 2019. gada budžets, kā ierosināts ģenerālsekretāra ziņojumā, tiek izstrādāts, ņemot vērā V izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ikgadējo palielinājumu gan inflācijas, gan faktiskā palielinājuma ziņā, nodrošinot vairāk izaugsmes un investīciju iespēju, kā arī turpinot īstenot politikas nostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt ietaupījumus, uzlabot efektivitāti un veicināt uz sniegumu balstītu budžetu;

C.  tā kā starp prioritārajiem mērķiem, ko ģenerālsekretārs ierosinājis 2019. gada budžetam, ir: Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu kampaņa, drošības projekti, daudzgadu būvniecības projekti, IT attīstība, deputātiem sniegto pakalpojumu uzlabošana un videi saudzīgas pieejas transportam veicināšana;

D.  tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2019. gada provizoriskajā tāmes projektā budžetu ir ierosinājis EUR 2 016 644 000 apmērā, kas kopumā par 3,38 % pārsniedz 2018. gada budžetu (tostarp EUR 37,3 miljoni paredzēti pārejai uz Parlamenta jauno sasaukumu un EUR 34,3 miljoni — citiem ārkārtas izdevumiem) un veido 18,79 % no 2014.–2020. gada DFS V kategorijas;

E.  tā kā gandrīz divas trešdaļas no budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt saistīti ar pašreizējiem un pensionētajiem deputātiem (23 %) un darbiniekiem (34 %) paredzēto atalgojumu, pensijām, medicīniskajiem izdevumiem un piemaksām, kā arī ēkām (13 %) un kuri atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Deputātu nolikumam tiek pielāgoti konkrētā jomā veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

F.  tā kā Parlaments jau 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(8) uzsvēra, ka 2016. gada budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

G.  tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība zināmā mērā ir atkarīga no tā spējas pārvaldīt pašam savus izdevumus un spējas attīstīt demokrātiju Savienības līmenī;

H.  tā kā brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu(9),

Vispārējs satvars

1.  uzsver, ka arī 2019. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz 20 % no V izdevumu kategorijas; norāda, ka 2019. gada tāmes apmērs atbilst 18,53 %, kas ir mazāk nekā 2018. gadā (18,85 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais vairāk nekā 15 gadu laikā;

2.  uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos paredzēti pienākumi un to indeksē katru gadu;

3.  norāda, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ 2019. gadā izdevumi dažās jomās ievērojami palielināsies, jo īpaši saistībā ar deputātiem, kuri netiks atkārtoti ievēlēti, un viņu palīgiem, bet vienlaikus citās jomās, ņemot vērā Parlamenta darba apjoma samazināšanos vēlēšanu gadā, radīsies ietaupījumi, lai gan tie būs mazāki;

4.  atbalsta samierināšanas procedūrā 2018. gada 26. martā un 2018. gada 10. aprīlī panākto vienošanos starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2018. gada budžeta palielinājumu noteikt 2,48 % apmērā, saskaņā ar kuru 2019. gada tāmes kopējais apmērs būtu EUR 1 999 144 000, samazināt Prezidija 2018. gada 12. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru par EUR 17,5 miljoniem un attiecīgi samazināt šādās budžeta pozīcijās ierosinātās apropriācijas: 1004 – parastie ceļa izdevumi; 105 – valodu kursi un datorkursi deputātiem; 1404 – prakse, stipendijas un ierēdņu apmaiņa; 1612 – kvalifikācijas celšana; 1631 – mobilitāte; 2000 – īre; 2007 – ēku celtniecība un telpu iekārtošana; 2022 – ēku uzturēšana, apsaimniekošana, ekspluatācija un uzkopšana; 2024 – enerģijas patēriņš; 2100 – datu elektroniska apstrāde un telesakari; 2101 – datu elektroniska apstrāde un telesakari: ar infrastruktūru saistītās regulārās darbības; 2105 – datu elektroniska apstrāde un telesakari: ieguldījumi projektos; 212 – mēbeles; 214 – tehniskās iekārtas un aprīkojums; 230 – kancelejas preces, biroja piederumi un dažādas plaša patēriņa preces; 238 – citi administratīvie izdevumi; 300 – izdevumi par personāla komandējumiem un dienesta braucieniem starp trim darba vietām; 302 – pieņemšanu un reprezentācijas izdevumi; 3040 – dažādi izdevumi par iekšējām sanāksmēm; 3042 – sanāksmes, kongresi, konferences un delegācijas; 3049 – izdevumi par ceļojumu aģentūras pakalpojumiem; 3243 – Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri; 3248 – izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju; 325 – izdevumi saistībā ar informācijas birojiem; 101 – rezerve neparedzētiem izdevumiem; piešķir šādas apropriācijas: 1400. postenim “Pārējie darbinieki: Ģenerālsekretariāts un politiskās grupas” — EUR 50 000, 320. postenim “Specializēto zināšanu ieguve” — EUR 50 000 un 3211. postenim “Zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centrs” — EUR 800 000; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 16. aprīlī Prezidijs šīs izmaiņas ir pieņēmis;

5.  uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir kopīgi ar Padomi pieņemt tiesību aktus un lemt par Savienības budžetu, pārstāvēt pilsoņus un pārbaudīt citu iestāžu darbu;

6.  uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

7.  norāda, ka provizoriskais tāmes projekts un ar to saistītie dokumenti tika saņemti vēlu — tikai pēc to apstiprināšanas Prezidijā 2018. gada 12. martā; aicina nākamajos gados laicīgi iesniegt ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par provizorisko tāmes projektu, kā arī tā pielikumus;

Pārredzamība un piekļūstamība

8.  atzinīgi vērtē atbildi uz Budžeta komitejas pieprasījumu, kas pausts dažādās budžeta rezolūcijās, par papildu informāciju par vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu, investīcijām, tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, darbības izdevumiem un metodiku, pamatojoties uz pašreizējām vajadzībām, nevis koeficientiem; uzsver, ka noteiktas summas maksājumi ir noderīgs un atzīts veids, kā palielināt elastīgumu un pārredzamību;

9.  norāda, ka, tāpat kā iepriekšējo gadu budžetos, tiek ierosināts paredzēt noteiktu summu ārkārtas investīcijām un izdevumiem, proti, investīcijām un izdevumiem, kas pēc savas būtības ir neierasti vai netipiski Parlamentam vai arī ir vajadzīgi reti; norāda, ka 2019. gadā šīs investīcijas un izdevumi būs EUR 71,6 miljoni, tostarp EUR 37,3 miljoni saistībā ar pāreju uz Parlamenta jauno sasaukumu un EUR 34,3 miljoni citiem ārkārtas izdevumiem; atgādina, ka 2016. gada budžetā ieviestais un turpmākajos budžetos iekļautais parasto un ārkārtas izdevumu nošķīrums tika ieviests vienīgi tādēļ, lai reaģētu uz steidzamu pasākumu īstenošanu saistībā ar ēku drošību un kiberdrošību pēc teroristu uzbrukumiem; uzskata, ka šīs nošķiršanas pārmērīgā izmantošana, proti, citu izdevumu iekļaušana ārkārtas izdevumos, sniedz maldīgas norādes par budžeta rezervju izmaiņām un tādējādi ir pretrunā Parlamenta izdevumu pārredzamības principam;

10.  sagaida, ka Parlamenta 2019. gada budžetā vajadzības būs reālistiski un precīzi saskaņotas ar to izmaksām, lai pēc iespējas izvairītos no pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušanas budžetā;

Brexit

11.  norāda, ka 2017. gada 8. decembrī Savienības un Apvienotās Karalistes sarunvedēji panāca principiālu vienošanos par finanšu norēķinu saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, cita starpā paredzot, ka Apvienotā Karaliste piedalīsies Savienības 2019. un 2020. gada budžetā tā, it kā tā joprojām būtu Savienības dalībvalsts, un nodrošinās savu daļu to Savienības saistību finansēšanā, kuras radušās līdz 2020. gada 31. decembrim; norāda, ka deputātu brīvprātīgā pensiju shēma ES bilancē ir iekļauta kā saistības un ka sarunu laikā tiks skatīts nenokārtotajām saistībām paredzētais ieguldījums, kas nepieciešams, lai segtu pensiju saistības, kuras radušās pirms 2020. gada, bet attiecas arī uz laiku pēc tā;

12.  norāda, ka Konstitucionālo jautājumu komiteja ar balsojumu plenārsēdē 2018. gada februārī apstiprināja patstāvīgo ziņojumu par Parlamenta sastāvu un jo īpaši to, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības deputātu skaits tiks samazināts līdz 705 deputātiem; norāda, ka pēc 2018. gada 23. februārī notikušās valstu un valdību vadītāju neformālās sanāksmes priekšsēdētājs D. Tusk informēja par plašu atbalstu šim priekšlikumam; norāda, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste 2019.–2024. gada sasaukuma sākumā joprojām būs dalībvalsts, deputātu skaits būs 751 līdz brīdim, kad Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības juridiski stāsies spēkā; tomēr norāda, ka šai procedūrai ir nepieciešams vienprātīgs Eiropadomes lēmums pēc tam, kad ir saņemta Parlamenta piekrišana; uzsver, ka Parlamenta tāme šobrīd atspoguļo pašreizējo situāciju Parlamentā, kurā ir 678 deputāti no 27 dalībvalstīm laikā no 2019. gada 30. marta līdz astotā sasaukuma beigām un kurā ir 705 deputāti no 27 dalībvalstīm laikā no devītā sasaukuma sākuma līdz 2019. finanšu gada beigām; ar gandarījumu pieņem zināšanai ģenerālsekretāra ierosinātos pielāgojumus, kurus Prezidijs pieņēma 2018. gada 12. martā;

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

13.  atzinīgi vērtē komunikācijas kampaņu kā noderīgu ieguldījumu centienos pilsoņiem skaidrot Savienības un Parlamenta mērķi; uzsver, ka šai kampaņai cita starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai skaidrotu Savienības lomu, Parlamenta pilnvaras, tā uzdevumus, tādus kā Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana, un tā ietekmi uz pilsoņu dzīvi;

14.  atgādina — kā apstiprināts 2018. gada budžeta procedūrā, kopējais divu gadu laikposmam paredzētais kampaņas budžets ir EUR 33,3 miljoni, no kuriem EUR 25 miljoni paredzēti 2018. gadam (ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu iepirkuma procedūras un noslēgtu līgumus) un EUR 8,33 miljoni — 2019. gadam; norāda, ka Prezidijs 2017. gada novembrī apstiprināja kampaņas stratēģiju, kura ir balstīta uz analīzi par pieredzi, kas gūta pēdējās vēlēšanās;

15.  uzsver, ka komunikācijas procesiem saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir raksturīgi trīs līmeņi: visredzamākais līmenis ir valstu un Eiropas politiskās partijas un to kandidāti, otrais līmenis ir vadošo kandidātu (Spitzenkandidaten) process, kas pirmo reizi tika ieviests 2014. gadā, un trešais līmenis ir institucionālā kampaņa, kuras mērķis ir atgādināt, kas Parlaments ir, ko tas dara, kā tas ietekmē pilsoņu dzīvi un kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās;

16.  uzsver, ka Parlamentam vienam trūkst līdzekļu, lai uzrunātu 400 miljonus balsstiesīgo vēlētāju, un tādēļ tam ir optimāli jāizmanto savi viedokļu izplatītāju tīkli, lai to nodrošinātu; uzskata, ka svarīga nozīme būtu jāpiešķir arī caur sociālo mediju tīmekļa vietnēm notiekošajai komunikācijai; norāda, ka Eiropas līmenī 2018. gadā tiks rīkotas vairākas pilsoņu un ieinteresēto personu konferences un valsts līmenī izšķiroša nozīme būs vietējiem birojiem; turpinās iesaistīt Eiropas Reģionu komiteju un tās vietējos un reģionālos pārstāvjus tīklu izmantošanas darbā; uzskata, ka pēdējā pirmsvēlēšanu posmā gan Eiropas politiskajām partijām, gan valsts partijām būs nozīmīga loma, jo īpaši saistībā ar Spitzenkandidaten procesu; tādēļ ierosina ar īpaši 2019. gadam palielinātu finansējumu nodrošināt tām iespēju veikt šo uzdevumu;

Drošība un kiberdrošība

17.  norāda, ka arī 2019. gada budžetā būs iekļauti apjomīgu investīciju maksājumi, kuri tika aizsākti jau 2016. gadā, lai būtiski uzlabotu Parlamenta drošību; norāda, ka šie projekti aptver dažādas jomas, kuras galvenokārt saistītas ar ēkām, proti, drošības uzlabošana saistībā ar ieejām, aprīkojumu un personālu (iPACS projekts), bet arī uzlabojumus kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

18.  atzinīgi vērtē saprašanās memorandu, kas stājās spēkā 2017. gadā un noslēgts starp Beļģijas valdību un Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un citām iestādēm, kas atrodas Briselē, par drošības pielaides pārbaudēm attiecībā uz visiem ārējiem līgumslēdzējiem, kuri vēlas iekļūt Savienības iestādēs; atgādina Parlamenta 2018. gada ieņēmumu un izdevumu tāmē iekļauto aicinājumu ģenerālsekretāram apsvērt, cik lietderīgi būtu paplašināt minētā saprašanās memoranda piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz ierēdņiem, deputātu palīgiem un praktikantiem, lai pirms viņu pieņemšanas darbā varētu veikt nepieciešamās drošības pārbaudes; tādēļ aicina ģenerālsekretāru informēt Budžeta komiteju par šīs lietas virzību;

19.  uzskata, ka IT rīki ir nozīmīgi instrumenti deputātu un viņu darbinieku darba veikšanai, tomēr tie ir pakļauti kiberuzbrukumu draudiem; tādēļ atzinīgi vērtē nodomu nedaudz palielināt apropriācijas, kas paredzētas, lai turpinātu kiberdrošības rīcības plāna īstenošanu, tādējādi ļaujot iestādei labāk aizsargāt savus aktīvus un informāciju;

Ēku politika

20.  atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu;

21.  atzinīgi vērtē deputātu un darbinieku darba apstākļu uzlabošanu, par ko Prezidijs nolēma 2017. gada decembrī un kas turpināsies 2019. gadā, lai nodrošinātu elastīgas darba telpas deputātiem nolūkā apmierināt vajadzības, kuras izriet no mainīgajiem darba modeļiem, pēc 2019. gada vēlēšanām nodrošinot viņiem trīs birojus Briselē un divus Strasbūrā; tomēr uzsver, ka Strasbūrā būtu lietderīgāk nodrošināt elastīgas telpas sanāksmēm; pieņem zināšanai izmaksas, kas saistītas ar Parlamenta ēku uzturēšanu 2019. gadā, tostarp ar drošību un vides prasībām; apšauba ļoti augstās izmaksas saistībā ar atsevišķiem ierosinājumiem, konkrēti bibliotēkas un ar to saistīto biroju pārcelšanu, deputātu restorāna renovāciju (ASP ēkā) un Churchill ēkas restorāna renovāciju; aicina ģenerālsekretāru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2018. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai visu ar šiem lēmumiem saistīto informāciju, ņemot vērā, ka daži no šiem projektiem tiks atlikti;

22.  apšauba, vai vajag ieplānot EUR 1,58 miljonus ar Spaak ēkas renovāciju saistītiem pētījumiem, ņemot vērā, ka EUR 14 miljoni jau ir iekļauti 2018. gada budžetā; aicina ģenerālsekretāru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2018. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai visu ar šo lēmumu saistīto informāciju;

23.  aicina sniegt sīkāku informāciju par mēbeļu stāvokli ASP ēkā Briselē, kas pamatoja to nomaiņu, un par jauno mēbeļu izvēlē ievēroto procedūru, īpaši cenas un nomaiņas nepieciešamības attiecību;

24.  pieņem zināšanai atjauninātos pamatuzdevumus informācijas birojiem, kas tagad saskaņā ar Prezidija 2017. gada novembra lēmumu dēvējami par vietējiem birojiem; norāda, ka vietējo biroju galvenais uzdevums ir politiski neitrālā veidā informēt un komunicēt Parlamenta vārdā vietējā līmenī, lai sniegtu informāciju par Savienību un tās politiku, izmantojot ārēju ieinteresēto personu pasākumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī, tostarp Eiropas Reģionu komitejas locekļus;

25.  konstatē, ka jaunās KAD ēkas austrumu spārna pirmās daļas tiks nodotas ekspluatācijā un tajās ievāksies 2018. gada beigās, bet pārējie austrumu spārna biroji un konferenču telpas tiks pakāpeniski aizpildītas 2019. gadā; norāda, ka uzreiz pēc tam sāksies darbi rietumu spārnā;

26.  atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas EUR 114 miljonu apmērā gadā; turklāt norāda uz konstatējumu 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(10), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; uzsver iespējamos ietaupījumus, ko Parlamenta budžetā nodrošinātu viena darba vieta, un tāpēc prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai;

27.  atgādina Parlamenta apņemšanos ievērot Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti(11), kurā paredzēts, ka, neskarot “piemērojamos budžeta un iepirkuma noteikumus, minētās iestādes to īpašumā esošajās vai izmantotajās ēkās piemēros tās pašas prasības, kuras saskaņā ar 5. un 6. pantu” minētajā direktīvā piemēro dalībvalstu centrālo valdību ēkām, ņemot vērā šo ēku lielo atpazīstamību un centrālo lomu, kura tam būtu jāuzņemas attiecībā uz ēku energoefektivitāti; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt atbilstību šim paziņojumam — arī tādēļ, lai nodrošinātu savu uzticamību pašreiz notiekošajā ēku energoefektivitātes un vispārējās energoefektivitātes direktīvu pārskatīšanā;

Ar EP deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem saistīti jautājumi

28.  atzinīgi vērtē Parlamenta Ģenerālsekretariāta, politisko grupu sekretariātu un deputātu biroju darbu, kas vērsts uz to, lai atbalstītu deputātus viņu mandātu īstenošanā; mudina turpināt tādu pakalpojumu attīstību, kas uzlabo deputātu iespējas uzraudzīt Komisijas un Padomes darbu un pārstāvēt pilsoņus;

29.  jo īpaši atzinīgi vērtē arvien pieaugošo to konsultāciju un pētījumu kvalitāti, ko deputātiem un komitejām nodrošina Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) un politikas departamenti; pieņem zināšanai abu šo dienestu sadarbības vidusposma novērtējumu, ko ģenerālsekretārs iesniedza 2017. gada oktobrī; prasa ģenerālsekretāram sniegt sīkāku informāciju par to, kā abi šie dienesti koordinē savu darbu, lai novērstu dublēšanos un apmierinātu klientu vajadzības; atzinīgi vērtē jaunos un esošos konkrētos lietojumprogrammu projektus, kas tiks pilnībā vai daļēji īstenoti 2019. gadā: e-Parlamenta projekts, elektroniskā reģistra pārvaldības sistēmas (ERMS) projekts, atvērtās digitālās bibliotēkas programma, jaunais projekts par pētniecību un izstrādi par mašīnmācīšanos ar tulkošanas atmiņām un konferenču un pasākuma dalībnieku reģistrācijas rīks;

30.  atgādina iepriekš minēto 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par Parlamenta 2018. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu; atkārtoti aicina nodrošināt pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta Prezidiju izstrādāt labākus norādījumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus atļauts segt no šīs piemaksas, neradot papildu izmaksas vai administratīvo slogu Parlamenta administrācijai; norāda, ka ar deputāta mandātu saistītās piemaksas visaptverošai kontroles sistēmai būtu vajadzīgas 40 līdz 75 jaunas administratīvas štata vietas(12), kas būtu pretrunā darbinieku skaita samazināšanas plānam;

31.  atgādina mandāta neatkarības principu; uzsver, ka ievēlētie deputāti ir atbildīgi par to, kā tiek izmantoti ar parlamentāro darbību saistītie izdevumi, un deputātiem, kuri to vēlas, ir iespējams savās personīgajās tīmekļa lapās publicēt savus izdevumus, kas segti no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; uzsver, ka noteiktas summas maksājums dalībvalstīs tiek plaši izmantots un atzīts par lietderīgu instrumentu; uzsver, ka patlaban noteiktas summas maksājumu izmantošana nerada nedz vajadzību pēc papildu darbiniekiem, nedz papildu izmaksas Eiropas Parlamenta administrācijai, kā arī neizraisa obligātas papildu izmaksas un administratīvu slogu deputātiem un viņu birojiem; atgādina, ka uzlabota efektivitāte un pārredzamība saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem nenozīmē privātuma pārkāpšanu;

32.  mudina Parlamenta Prezidija darba grupu piemaksu par vispārējiem izdevumiem jautājumos pabeigt darbu, lai ieteikumus, kuru pamatā ir Parlamenta 2017. gada oktobrī paustais viedoklis, varētu izskatīt pirms devītā sasaukuma vēlēšanām;

33.  atkārtoti aicina Prezidiju nodrošināt, ka tiek ievērotas deputātu un reģistrēto deputātu palīgu sociālās un pensiju tiesības un ka tiek darīti pieejami atbilstoši finanšu līdzekļi; šajā sakarībā atkārto aicinājumu rast praktiski īstenojamu risinājumu saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuri, lai gan šī sasaukuma beigās būs bez pārtraukuma nostrādājuši divus sasaukumus, sasniedzot pensijas vecumu, nebūs tiesīgi piekļūt Eiropas pensijas tiesību shēmai, jo viņi nebūs nostrādājuši pilnus Civildienesta noteikumos paredzētos desmit gadus tāpēc, ka 2014. gada vēlēšanas notika agrāk, un tāpēc, ka, ņemot vērā lielo darba slodzi laikā pēc 2009. gada vēlēšanām, aizkavējās reģistrēto deputātu palīgu jauno līgumu apstiprināšana; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”; tomēr norāda uz brīvprātīgās pensiju shēmas problēmām, kuras aizvien turpinās, un aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru rīkoties, lai noskaidrotu visas iespējas līdz minimumam samazināt Parlamenta budžetam radīto slogu;

34.  uzskata budžeta 422. pozīcijā “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību” iekļautās apropriācijas par atbilstošām;

35.  norāda, ka tika pārskatītas ar dienesta braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām saistītās reģistrēto deputātu palīgu piemaksu likmes; atgādina par Prezidijam izvirzīto prasību veikt pasākumus, lai pilnībā saskaņotu ierēdņiem, citiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamos noteikumus, sākot ar nākamo sasaukumu;

36.  gaidot nākamo Parlamenta sasaukumu, atkal aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus noteikumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;

37.  aicina Prezidiju grozīt Prezidija 2010. gada 19. aprīļa lēmumu “Noteikumi par deputātu praktikantiem”, lai praktikantiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu; uzsver, ka deputātu birojos vai politiskajās grupās nodarbināto praktikantu atalgojumam vajadzētu būt vismaz tādam, lai nodrošinātu, ka tas sedz iztikas izdevumus Briselē vai prakses norises pilsētā;

38.  uzskata, ka būtu jādara pieejams atbilstošs finansējums ar mērķi īstenot ceļvedi preventīvu un agrīnā atbalsta pasākumu pieņemšanai, lai risinātu konfliktu un aizskaršanas gadījumus starp deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem vai citiem darbiniekiem;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

39.  samazina Ģenerālsekretariāta 2019. gada štatu sarakstu par 59 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

40.  uzskata, ka laikā, kad Savienības iestādēm pieejamie finanšu un personāla resursi, visticamāk, kļūs aizvien ierobežotāki, ir svarīgi, ka iestādes pašas var pieņemt darbā un paturēt spējīgākos darbiniekus, lai stātos pretī paredzamajiem izaicinājumiem veidā, kāds atbilst uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principiem;

41.  uzskata, ka līdz vēlēšanām paredzētajam darba pārtraukumam Parlaments atradīsies unikālā situācijā, ko izraisīs tas, ka vienlaikus ar parasto aktivitātes pieaugumu sasaukuma beigās notiks darbs ar sarežģītu DFS tiesību aktu priekšlikumu paketi, Brexit un aizvien lielāku skaitu trialogu; uzskata — lai Parlaments un tā komitejas varētu veikt savus pamatuzdevumus, ir ārkārtīgi svarīgi arī turpmāk nodrošināt atbilstošus loģistikas resursus un cilvēkresursus;

42.  pilnvaro ģenerālsekretāru par izejas punktu ņemt spēkā esošos sadarbības nolīgumus starp Parlamentu, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kuru ļoti pozitīvs piemērs ir EPRS; prasa noteikt jomas, tostarp tādas kā IT pakalpojumi vai drošība, kurās būtu iespējams palielināt sinerģiju kopīgajās administratīvā atbalsta funkcijās, izmantojot Parlamenta un abu pārējo struktūru pieredzi un pilnībā ņemot vērā pārvaldības grūtības un pakalpojumu apmēra atšķirības, lai izstrādātu taisnīgus sadarbības nolīgumus; turklāt aicina ģenerālsekretāru veikt pētījumu par iespējamu sinerģiju administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā, ko varētu panākt ar citām iestādēm;

43.  aicina izvērtēt ietaupījumus un priekšrocības, ko katra iesaistītā puse guvusi, piemērojot Iestāžu administratīvās sadarbības nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, gan jomās, kurās notiek kopīga pakalpojumu izmantošana, gan jomās, kurās notiek sadarbība, kā arī iespējamos ietaupījumus un priekšrocības, kurus varētu nodrošināt iespējami turpmāki līgumi ar citām iestādēm un aģentūrām;

44.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(13); uzskata, ka šī rezolūcija ir svarīgs solis efektīvākā seksuālās uzmākšanās un jebkādas nepiedienīgas uzvedības apkarošanā Eiropas Savienībā un tās iestādēs, tostarp Eiropas Parlamentā; prasa piešķirt atbilstošus resursus rezolūcijā iekļauto prasību izpildei;

Citi jautājumi

45.  pieņem zināšanai pašreizējo praksi gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu (ramassage), lai dotu ieguldījumu pašreizējo ēku projektu īstenošanā; pamatojoties uz 2014., 2015., 2016. un 2017. gada rādītājiem, uzsver, ka šis apkopojošais pārvietojums gada beigās regulāri tiek veikts vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un — ar dažiem izņēmumiem — vienās un tajās pašās pozīcijās; tādēļ vēlētos zināt, vai šajās nodaļās un pozīcijās ir ieplānots pārvērtējums, lai radītu līdzekļus budžeta politikas finansēšanai;

46.  apšauba nepieciešamību nodrošināt radioaustiņas un uzstādīt tīmekļa kameras Briseles un Strasbūras birojos visiem deputātu palīgiem, lai gan lielākā daļa no viņiem to nav pat prasījuši; tāpēc apšauba šāda lēmuma izmaksu lietderību un tā pieņemšanas pamatojumu; aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai visu ar minēto lēmumu saistīto informāciju;

47.  norāda, ka Parlamenta ēdināšanas zonām piemērotie piekļuves ierobežojumi tika atcelti, sākot ar 2017. gada 1. janvāri; neiebilst pret to, ka ikviens, kas strādā Parlamenta ēkās vai ierodas tā telpās uz starpiestāžu sanāksmi, var paēst pusdienas Parlamenta ēdnīcās un restorānos; tomēr norāda, ka piekļuvi ASP ēkas pašapkalpošanās ēdnīcai Briselē un LOW ēkas pašapkalpošanās ēdnīcai Strasbūrā tagad ļoti apgrūtina apmeklētāju grupu klātbūtne katru dienu; tādēļ prasa atjaunot kontroli pie abu minēto pašapkalpošanās ēdnīcu ieejām — nevis attiecībā uz deputātiem un citu iestāžu darbiniekiem, bet gan tāpēc, lai sistemātiski novirzītu apmeklētāju grupas uz tām paredzētajām restorānu telpām;

48.  ņem vērā starp Parlamentu un valstu parlamentiem notiekošo dialogu; uzsver, ka ir jāiziet ārpus pastāvošās Eiropas parlamentārās nedēļas sistēmas, lai panāktu pastāvīgu sinerģiju attiecībās starp Parlamentu un valstu parlamentiem; aicina pastiprināt šo dialogu, lai veidotu labāku izpratni par Parlamenta un Savienības ieguldījumu dalībvalstīs;

49.  aicina atjaunināt Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centru, kas tika pieņemts 2018. budžetā, un aicina sadarboties ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem medijiem un citiem partneriem, lai izvirzītu apmācību mērķus jaunajiem žurnālistiem, jo īpaši saistībā ar jauniem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem un uz faktiem pamatotām un salīdzinoši izvērtētām ziņām;

50.  atzinīgi vērtē Parlamenta centienus sekmēt ilgtspējīgu mobilitāti;

51.  aicina Parlamentu pieņemt vides ziņā ilgtspējīgu pieeju un lielāko daļu no jebkura tās ietvaros īstenota Parlamenta pasākuma īstenot videi saudzīgā veidā;

52.  pieņem zināšanai, ka ir izveidota mobilitātes darba grupa, kurai būtu jāstrādā iekļaujoši un ievērojot skaidras pilnvaras; uzsver, ka Parlamentam ir jāievēro visi tā darba vietās reģionāli piemērojamie tiesību akti, tostarp mobilitātes jomas tiesību akti; atbalsta to, lai tiktu veicināta izveidotā tiešā dzelzceļa maršruta starp Briseles Parlamenta ēku un lidostu izmantošana; aicina atbildīgos dienestus no jauna izvērtēt sava autoparka sastāvu un lielumu, ņemot vērā minēto; aicina Prezidiju nekavējoties ieviest sistēmu, kas veicinātu velosipēdu izmantošanu, pārvietojoties no mājām uz darbu; norāda, ka šāda sistēma jau ir ieviesta citās iestādēs, jo īpaši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā;

53.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes kultūru un racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti, kā arī samazinātu administratīvās formalitātes un birokrātiju; uzsver, ka racionāla pārvaldība nozīmē darba procedūras pastāvīgu uzlabošanu, pateicoties vienkāršošanai un administratīvā personāla pieredzei;

o
o   o

54.  pieņem 2019. finanšu gada tāmi;

55.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0114.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0458.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.
(9) Prezidija pieņemtie teksti, PE 113.116/BUR./rev. XXVI/01-04-2009
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(12)Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0150.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 4. decembrisJuridisks paziņojums