Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2037(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0178/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0178/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 25
CRE 28/05/2018 - 25

Balsojumi :

PV 30/05/2018 - 13.8
CRE 30/05/2018 - 13.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0224

Pieņemtie teksti
PDF 255kWORD 86k
Trešdiena, 2018. gada 30. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Pārtikas un lauksaimniecības nākotne
P8_TA(2018)0224A8-0178/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (2018/2037(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni (COM(2017)0713),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 38. un 39. pantu, ar ko nosaka kopīgu lauksaimniecības politiku (KLP) un tās mērķus,

–  ņemot vērā LESD 40. un 42. pantu, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (TKO) un kas nosaka, ciktāl noteikumi par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību,

–  ņemot vērā LESD 13. pantu,

–  ņemot vērā LESD 349. pantu, ar ko nosaka tālāko reģionu statusu un nosacījumus Līgumu piemērošanai šiem reģioniem,

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu(1) (Omnibus regulu),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 19. martā publicēto informatīvo dokumentu par KLP nākotni,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(3), un Komisijas 2017. gada 10. oktobra ziņojumu par dalībvalstu rīcības plāniem un par progresu, īstenojot Direktīvu 2009/128/EK par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu (COM(2017)0587),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 6. februāra lēmumu par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas izveidi, tās pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku(4),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus: Nr. 16/2017 "Lauku attīstības plānošana: tai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem" un Nr. 21/2017 "Zaļināšana: "sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā",

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra paziņojumu "Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada"(COM(2018)0098),

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas konferencē par lauku attīstību izdoto Korkas deklarāciju 2.0 "Labāka dzīve lauku teritorijās",

–  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par ES aitkopības un kazkopības nozares pašreizējo stāvokli un turpmākajām perspektīvām(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai — proteīnaugu un pākšaugu ražošanas veicināšana Eiropas lauksaimniecības nozarē(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada(7),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju "Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — "kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?"(9),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos(10),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par KLP instrumentiem cenu svārstīguma mazināšanai lauksaimniecības tirgos(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par veidiem, kādos KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos(12),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā(13),

–  ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES piena nozares perspektīvām — piena nozares tiesību aktu kopuma īstenošanas pārskatīšana(14),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu "Kopējās lauksaimniecības politikas iespējamā pārveidošana"(15),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu "KLP pēc 2020. gada"(16),

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), no kuriem lielākā daļa atbilst KLP,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas 2016. gada novembra ziņojumu "Tirgus darbības rezultātu uzlabošana: lauksaimnieku stāvokļa uzlabošana piegādes ķēdē" un tā secinājumus,

–  ņemot vērā 2015. gadā notikušajā ANO 21. klimata pārmaiņu konferencē pieņemto Parīzes nolīgumu, un jo īpaši Eiropas Savienības uzņemtās saistības kā "nacionāli noteiktus devumus" (NND), lai sasniegtu nolīguma vispasaules mērķus,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 15. decembra ziņojumu par īpašu pasākumu shēmas īstenošanu lauksaimniecībā par labu Savienības tālākajiem reģioniem (POSEI) (COM(2016)0797),

–  ņemot vērā 2016. gadā paziņoto (COM(2016)0316) vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR), kas ir uzskatāms par instrumentu, kurš palīdz uzņēmumiem un iedzīvotājiem baudīt ES vides tiesību un vides rīcībpolitikas labvēlīgo iedarbību, pateicoties labākai īstenošanai,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0178/2018),

A.  tā kā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni ir atzīts, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viena no vecākajām un integrētākajām politikas jomām ES un ir stratēģiski nozīmīga politika pasaules līmenī, un ka KLP būtu jāveido tā, lai ES lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm dotu iespēju reaģēt uz pamatotām iedzīvotāju prasībām ne tikai saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, nekaitīgumu, kvalitāti un ilgtspēju, bet arī saistībā ar vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības un dabas resursu aizsardzību, rīcību klimata pārmaiņu jomā, lauku attīstību, veselību un augstiem dzīvnieku labturības standartiem, kā arī nodarbinātību;

B.  tā kā ir acīmredzams, ka KLP ir jāreformē, lai tā labāk reaģētu gan uz savas galvenās mērķa grupas, proti, lauksaimnieku, vajadzībām, gan uz iedzīvotāju vajadzībām kopumā;

C.  tā kā KLP ir sevišķi svarīga visā Eiropā apmēram 12 miljoniem lauku saimniecību;

D.  tā kā lauksaimniecības zeme veido 47 % no Eiropas teritorijas un Eiropas Savienībā ir 22 miljoni lauksaimnieku un lauksaimniecībā nodarbināto;

E.  tā kā KLP mērķiem vajadzētu būt nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un suverenitāti, kā arī ES lauksaimniecības sistēmu un teritoriju izturētspēju un ilgtspēju;

F.  tā kā Eiropas Savienības daudzfunkcionālas un dažādotas lauksaimniecības un mežsaimniecības, kas rada darbvietas un ir taisnīga, vispārējais mērķis, kuru virza ilgtspējīga lauksaimniecības prakse un kurš ļauj saglabāt dzīvotspējīgas, pieejamas un nākamajām paaudzēm nododamas ģimenes saimniecības, joprojām ir galvenais priekšnoteikums, lai sniegtu pozitīvu papildu ieguvumu un sabiedriskos labumus (pārtikas un nepārtikas preces, kā arī pakalpojumus), ko pieprasa Eiropas iedzīvotāji;

G.  tā kā ir jāaptur pašreizējā varas koncentrācija lielo izplatīšanas uzņēmumu un lielo ražotāju rokās un ir jāmaina šīs varas sadalījums;

H.  tā kā izmaiņas spēkā esošajā KLP jāveic, pamatojoties uz stratēģiskiem mērķiem — palielināt konkurētspēju un nodrošināt labu un nekaitīgu pārtiku;

I.  tā kā KLP vairāk nekā 25 gadus ir bijusi pakļauta regulārām reformām, ko noteica Eiropas lauksaimniecības atvēršana starptautiskajiem tirgiem un jaunu problēmu rašanās, piemēram, vides un klimata jomā; tā kā šajā nepārtrauktajā pielāgošanās procesā ir vajadzīga turpmāka virzība, lai KLP vienkāršotu, modernizētu un pārorientētu ar mērķi nodrošināt lauksaimnieku ienākumus un to, ka tā efektīvāk reaģē uz visas sabiedrības gaidām, jo īpaši pārtikas kvalitātes un nodrošinājuma, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības un nodarbinātības jomā, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālu drošību nozarei, lai panāktu ilgtspēju lauku apvidos, risinātu problēmas saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, veicinātu Eiropas klimata un vides mērķu sasniegšanu, kā arī palielinātu ES pievienoto vērtību;

J.  tā kā, lai arī Komisijas paziņojuma par KLP pašreizējo reformu nosaukumā ir atsauce uz pārtikas un lauksaimniecības nākotni, tā nav sniegusi nekādu nodrošinājumu attiecībā uz KLP budžeta saglabāšanu, un ir būtiski nepieciešams risināt šo jautājumu pirms paredzamo tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas; tā kā šiem tiesību aktu priekšlikumiem jānodrošina, lai netiktu izraisīta KLP atkārtota nacionalizācija, netiktu radīts kaitējums pareizai vienotā tirgus darbībai un tiktu nodrošināta patiesa vienkāršošana atbalsta saņēmējiem ne tikai ES līmenī, bet arī dalībvalstu, reģionu, vietējā un lauku saimniecību līmenī, un elastīgums un juridiska noteiktība lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, vienlaikus nodrošinot, ka vērienīgie vides mērķi un jaunās KLP mērķi tiek izpildīti, neradot jaunus ierobežojumus dalībvalstīm un tādējādi jaunu sarežģītības pakāpi, kas kavētu valstu stratēģiju īstenošanu;

K.  tā kā jaunam īstenošanas modelim būtu jānodrošina tieša saikne starp Eiropas Savienību un Eiropas lauksaimniekiem;

L.  tā kā KLP ir jāuzņemas svarīga nozīme, lai uzlabotu nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un sekmētu stagnācijas pārvarēšanu un mazinātu mainību lauku saimniecību ienākumos, kuri vidēji joprojām ir zemāki nekā pārējā ekonomikā, neraugoties uz ražošanas koncentrāciju un intensifikāciju un produktivitātes pieaugumu;

M.  tā kā tiešie maksājumi nodrošina pirmo būtisko stabilitātes līmeni un drošības tīklu lauku saimniecības ienākumiem, jo tie veido ievērojamu daļu no lauksaimniecības gada ienākumiem — līdz pat 100 % no lauku saimniecības ieņēmumiem dažos reģionos; tā kā ar šiem maksājumiem arī turpmāk jāsekmē lauksaimnieku konkurētspēja vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar trešām valstīm;

N.  tā kā jaunas lauku pievienotās vērtību ķēdes bioekonomikā var nodrošināt labas izaugsmes un nodarbinātības iespējas lauku apvidos;

O.  tā kā tiešajiem maksājumiem jābūt mērķtiecīgāk vērstiem uz lauksaimniekiem, jo tieši viņi nodrošina mūsu lauku reģionu stabilitāti un nākotni un saskaras ar ekonomiska rakstura tirgus riskiem;

P.  tā kā pēdējos dažos gados lauksaimnieki ir saskārušies ar pastiprinātu cenu nestabilitāti, ko atspoguļo cenu svārstības pasaules tirgos, un nenoteiktību, ko izraisījušas makroekonomiskās pārmaiņas, ārējā politika, piemēram, tirdzniecības, politiskie un diplomātiskie jautājumi, sanitārās krīzes, pārpalikums atsevišķās Eiropas nozarēs, klimata pārmaiņas un biežāki ekstremāli laika apstākļi ES;

Q.  tā kā Vidusjūras reģionu nozarēm īpaši paredzētiem instrumentiem būtu jāpaliek I pīlārā;

R.  tā kā ir būtiski nodrošināt elastīgus un apstākļiem atbilstošus rīkus, kas ļautu jutīgām un stratēģiski nozīmīgām nozarēm pārvarēt strukturālās pārmaiņas, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iespējamo ietekmi vai ar ES galvenajiem partneriem noslēgto divpusējo tirdzniecības nolīgumu ietekmi;

S.  tā kā augļu un dārzeņu, vīnkopības un biškopības nozaru stratēģijas arī turpmāk būtu obligāti piemērojamas ražotājvalstīm, un būtu jāsaglabā šo instrumentu un noteikumu īpašās iezīmes;

T.  tā kā ir būtiski reģionos un visās ES dalībvalstīs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, taisnīgas cenas un pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniekiem, nodrošinot pieņemamas cenas iedzīvotājiem un patērētājiem un lauksaimnieciskās darbības veikšanu visā Savienības teritorijā, tostarp apgabalos, kuros ir dabiski ierobežojumi; tā kā ir būtiski veicināt kvalitatīvas pārtikas un veselīga un ilgtspējīga uztura patēriņu un piekļuvi tam, vienlaikus izpildot saistības attiecībā uz sociālo un vides ilgtspēju, rīcību klimata pārmaiņu jomā, veselību, dzīvnieku un augu veselību un labturību un lauku apvidu līdzsvarotu attīstību;

U.  tā kā ūdens un lauksaimniecība ir cieši saistītas jomas un ūdens ilgtspējīga apsaimniekošana lauksaimniecības nozarē ir būtiska, lai garantētu labu kvalitāti un pietiekamu pārtikas ražošanu un lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanu;

V.  tā kā KLP ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, lai risinātu jautājumu par lauksaimniecības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un vienlaikus samazinātu spiedienu uz saldūdens rezervēm, ko izraisa šī nozare, uz kuru attiecas 50 % no ES saldūdens patēriņa;

W.  tā kā vajadzīga atjaunināta, vienkāršāka un taisnīgāka maksājumu sistēma, lai panāktu lielāku taisnīgumu un leģitimitāti;

X.  tā kā pašreizējā KLP trūkst instrumentu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu gados vecākiem lauksaimniekiem pienācīgus ienākumus, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi;

Y.  tā kā trūkst atbilstīgu instrumentu, kas veicinātu uzņēmumu nodošanu no vecākās lauksaimnieku paaudzes jaunajai paaudzei;

Z.  tā kā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada marta informatīvo dokumentu par KLP nākotni 2010. gadā uz katriem 100 lauku saimniecību vadītājiem, kas vecāki par 55 gadiem, bija 14 lauku saimniecību vadītāji, kas jaunāki par 35 gadiem, bet šis skaitlis 2013. gadā samazinājās līdz 10,8; tā kā laikposmā no 2004. gada līdz 2013. gadam ES lauksaimnieku vidējais vecums no 49,2 gadiem palielinājās līdz 51,4 gadiem; tā kā mazākās lauku saimniecības bieži vien apsaimnieko vecāki lauksaimnieki;

AA.  tā kā pieaugošā pasaules tirdzniecība rada jaunas iespējas un jaunus uzdevumus, kas cita starpā saistīti ar vidi, klimata pārmaiņām, ūdeņu aizsardzību, lauksaimniecības zemes trūkumu un zemes noplicināšanos, un tādēļ prasa pielāgot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai nodrošinātu kopējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuru pamatā ir godīgi un ilgtspējīgi nosacījumi preču un pakalpojumu apmaiņai pasaulē, kā arī atjauninātus un efektīvus tirdzniecības aizsardzības mehānismus saskaņā ar spēkā esošajiem ES sociālajiem, ekonomiskajiem, vides, veselības, sanitārajiem, fitosanitārajiem un dzīvnieku labturības standartiem;

AB.  tā kā šādi augsti standarti ir jāsaglabā un jāveicina visā pasaulē, jo īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros, Eiropas ražotāju un patērētāju interešu aizsardzības nolūkā ietverot Eiropas standartus tirdzniecības nolīgumos par importu;

AC.  tā kā aptuveni 80 % no ES nepieciešamā proteīna tiek importēti no trešām valstīm un līdz šim KLP nav īstenota pienācīga stratēģija proteīna jomā;

AD.  tā kā, lai gan galvenās uzmanības pievēršana gan resursus taupošu produktu, gan procesu inovācijas pētniecībai un attīstībai ir jāvērtē atzinīgi, tomēr vairāk jācenšas pilnveidot pētniecības spējas un infrastruktūra, kas vajadzīga, lai pārvērstu pētījumu rezultātus pārtikas ražošanas un ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības praksē, un jāsekmē daudzu dalībnieku pieeja, kurā galvenā nozīme piešķirta lauksaimniekiem un ko veicina neatkarīgi, pārredzami un pietiekami finansēti ES līmeņa lauksaimniecības papildināšanas pakalpojumi visās dalībvalstīs un reģionos, kā arī zināšanu apmaiņa un apmācību pakalpojumi dalībvalstu līmenī;

AE.  tā kā tiešo ieguldījumu atbalstam jābūt mērķtiecīgāk vērstam uz divējādām ekonomikas un vides prasībām un tajā jāņem vērā pašu lauku saimniecību vajadzības;

AF.  tā kā Eiropas Savienība ir izstrādājusi vairākas kosmosa programmas (EGNOS un Galileo) un zemes novērošanas programmu (Copernicus), kuru potenciāls attiecībā uz KLP īstenošanas uzraudzības veicināšanu un attiecībā uz pāreju no Eiropas lauksaimniecības uz precīzo lauksaimniecību un uz saimniecību veiktspēju gan vides, gan ekonomikas ziņā ir maksimāli jāizmanto;

AG.  tā kā lielākā daļa pētījumu biotehnoloģijas jomā patlaban tiek veikti ārpus ES, un tajos galvenā uzmanība tiek veltīta agroekonomikas jautājumiem, kas nav raksturīgi ES nozarei, tādējādi radot iespējamus ieguldījumu un prioritāšu zaudējumus;

AH.  tā kā, ņemot vērā neseno pieredzi, dabisko procesu izmantošana un veicināšana ražīguma un izturētspējas palielināšanas nolūkā visticamāk samazinās ražošanas izmaksas;

AI.  tā kā konkurētspējīgai lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarei joprojām jāpiešķir liela nozīme, lai sasniegtu ES vides un klimata jomas mērķus, kas izklāstīti starptautiskos nolīgumos, piemēram, COP 21 un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, paredzot lauksaimniekiem stimulus un atlīdzību par viņu ieguldījumu, kā arī sniedzot atbalstu lauksaimniekiem, samazinot nevajadzīgu regulatīvo un administratīvo slogu saistībā ar pasākumiem, ko tie veic;

AJ.  tā kā zemeslodes virsmas vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas paredzēta 21. gadsimtā, un tās tūlītējā ietekme uz klimatiskajiem apstākļiem rada vajadzību izveidot ekoloģiski ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas garantē drošu un daudzveidīgu ražošanu, vienlaikus neuzliekot Savienībai saistības citos tirgos;

AK.  tā kā ir svarīgi, lai turpmākā KLP atbilstu ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes nolīgumam un ES politikas virzieniem, jo īpaši ilgtspējības, vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas jomā;

AL.  tā kā lauksaimniecība ir viena no tām ekonomikas nozarēm, no kurām tiek sagaidīts, ka tās palīdzēs sasniegt 2030. gada mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni saskaņā ar Kopīgo centienu regulu;

AM.  tā kā mazie lauksaimnieki veido aptuveni 40 % no ES lauku saimniecībām, taču saņem tikai 8 % KLP subsīdiju;

AN.  tā kā 17 IAM ir noteikti jauni, skaidri uzdevumi KLP pēc 2020. gada;

AO.  tā kā KLP ir pakāpeniski integrēti mērķi vides jomā, nodrošinot, ka tās noteikumi ir saderīgi ar vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas ES tiesību aktos, un panākot, ka lauksaimnieki pilda šīs prasības, kā arī nodrošinot, ka tās noteikumi veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, kas ir labvēlīga videi un bioloģiskajai daudzveidībai;

AP.  tā kā piesātināto tauku un sarkanās gaļas patēriņš Savienībā ievērojami pārsniedz ieteikto uzturvērtību uzņemšanu un pārtikas ražošanas nozare joprojām ievērojami sekmē siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa emisiju;

AQ.  tā kā slēgtie ražošanas cikli — ražošana, pārstrāde un iepakošana, ko veic vienā un tajā pašā reģionā — saglabā pievienoto vērtību attiecīgajā reģionā un tādējādi nodrošina vairāk darbvietu vietējā apgabalā, un nodrošina iespēju atdzīvināt lauku apgabalus;

AR.  tā kā KLP ekonomiskie un vides mērķi nav nošķirami, šāda divpusība ir jāsaglabā un pat jāstiprina, veicot pirmā pīlāra un zaļināšanas mehānisma reformu, lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu Eiropas lauksaimniecības modeli;

AS.  tā kā Eiropas Savienībai turpmākajā KLP jācenšas būtiski ierobežot antibiotiku izmantošanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību;

AT.  tā kā lauksaimniecības sistēmu un teritoriju ilgtermiņa noturības un ilgtspējas palielināšana dos labumu visai ES;

AU.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir uzsvērusi faktu, ka zaļināšanas prasību dēļ, kas bieži tikai atspoguļo pašreizējās prakses, zaļie maksājumi, kurus ieviesa 2013. gada reformas ietvaros, rada papildu sarežģītību un birokrātiju, ir grūti saprotami un, kā uzskata Revīzijas palāta, to struktūras dēļ nepietiekami uzlabo KLP vides un klimata rezultātus, un tas jāņem vērā, izstrādājot KLP jauno "zaļo struktūru";

AV.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi būtiskas nepilnības II pīlāra īstenošanā, jo īpaši laikietilpīgo apstiprināšanas procesu, kā arī sarežģītās un birokrātiskās lauku attīstības programmas;

AW.  tā kā uz pierādījumiem pamatotas atbilstības pārbaudes zinātnisko pētījumu metanovērtējumā ir konstatēts, ka zaļināšanas pasākumi nav būtiski paaugstinājuši vides raksturlielumus, galvenokārt tāpēc, ka šīs prasības jau bija izpildītas;

AX.  tā kā Korkas 2.0 deklarācijā par labāku dzīvesveidu lauku apvidos izvirzītie mērķi nosaka lauku apvidu dzīvotspēju, lietpratīgu daudzfunkcionalitāti, bioloģisko daudzveidību gan lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, gan ārpus šīm nozarēm, retu dzīvnieku sugas un aizsargājamās kultūras, kā arī bioloģisko lauksaimniecību, atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem un uzdevumus saistībā ar Natura 2000; tā kā deklarācijā arī uzsvērts, ka ir svarīgi īstenot centienus, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, un sieviešu un jauniešu nozīme šajā procesā, kā arī vajadzība augstāk novērtēt visu lauku apvidu resursus, īstenojot integrētas stratēģijas un daudznozaru pieejas, pastiprinot augšupēju pieeju un dalībnieku sinerģiju, kas rada vajadzību investēt lauku apvidu ilgtspējā, saglabāt un efektīvāk pārvaldīt dabas resursus, sekmēt klimatam labvēlīgu rīcību, veicināt zināšanas un inovāciju, stiprināt lauku apvidu pārvaldību, kā arī vienkāršot lauku politiku un tās īstenošanu;

AY.  tā kā mazāk labvēlīgie apgabali, piemēram, reģioni, kuros valda spēcīga konkurence starp pilsētu attīstību un lauksaimniecību, būtu jāņem vērā KLP, jo tajos ir papildu ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi zemei, lai saglabātu lauksaimniecību šādos apgabalos;

AZ.  tā kā KLP arī turpmāk jākompensē mazāk labvēlīgiem reģioniem, piemēram, kalnu un tālākiem reģioniem, papildu izmaksas, kas saistītas ar to īpašajiem ierobežojumiem, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību šādos apvidos;

BA.  tā kā KLP pienācīgi jāņem vērā lielās priekšrocības vides jomā, ko nodrošina konkrētas nozares, piemēram, aitkopība un kazkopība vai proteīnaugu audzēšana;

BB.  tā kā biškopības nozarei ES ir izšķirīga nozīme un tā sniedz sabiedrībai būtisku labumu ekonomikas un vides ziņā;

BC.  tā kā svarīgi ir turpināt stiprināt lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē un nodrošināt godīgu konkurenci vienotajā tirgū, īstenojot taisnīgus un pārredzamus noteikumus, kuros ņemtas vērā lauksaimniecības īpašās iezīmes attiecībās starp ražošanu un ar citiem pārtikas piegādes posmiem, gan pārtikas piegādes sākuma, gan beigu posmā, kā arī izstrādāt stimulus, kas efektīvi novērš riskus un krīzes, tostarp aktīvus pārvaldības instrumentus, kas var panākt labāku atbilstību starp apgādi un pieprasījumu un ko var izvērst nozaru līmenī un publiskā sektora iestādes, kā norādīts Lauksaimniecības tirgus darba grupas ziņojumā; tā kā ir pienācīgi jāņem vērā un jāuzrauga arī aspekti, kas nav ietverti KLP darbības jomā un kas ietekmē konkurētspēju, un vienlīdzīgi konkurences apstākļi lauksaimniekiem;

BD.  tā kā jaunie Eiropas lauksaimniecības uzdevumi attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un Eiropas lauksaimniecības autonomiju ES politisko prioritāšu ietvaros, kā norādīts Komisijas pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni, prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt vai saglabāt lauksaimniecības budžetu euro, lai segtu pašreizējos un jaunos uzdevumus;

BE.  tā kā sabiedrība sagaida, ka lauksaimnieki mainīs savu praksi, padarot to pilnībā ilgtspējīgu, tie šajā pārejas posmā jāatbalsta, piešķirot publisko finansējumu;

BF.  tā kā jebkuras pašreizējās KLP izmaiņas jāievieš tā, lai nodrošinātu nozares stabilitāti, juridisko noteiktību un plānošanas drošību lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, izmantojot atbilstīgus pārejas periodus un pasākumus;

BG.  tā kā Parlamentam ir jāuzņemas visaptverošs uzdevums, nosakot skaidru politikas pamatu, lai saglabātu kopīgus mērķus Eiropas līmenī un demokrātiskas debates par stratēģiskajiem jautājumiem, kas ietekmē visu iedzīvotāju ikdienas dzīvi attiecībā uz dabas resursu, tostarp ūdens, augsnes un gaisa, ilgtspējīgu izmantošanu, mūsu pārtikas kvalitāti, lauksaimniecības produktu ražotāju finansiālo stabilitāti, pārtikas drošumu, veselību un lauksaimniecības un higiēnas prakses ilgtspējīgu modernizāciju nolūkā izstrādāt Eiropas līmeņa sabiedrisko nolīgumu starp ražotājiem un patērētājiem;

BH.  tā kā pastāv vajadzība pārstrādāt KLP, lai panāktu rezultātu atbilstību nepieciešamajam līmenim, ir jāsniedz līdztiesīgajiem likumdevējiem līdzekļi sava uzdevuma pilnīgai veikšanai regulētā laikposmā, un tā kā pastāv neskaidrības saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

BI.  tā kā pārtikas nodrošinājuma nākotne Eiropā ir jānodrošina gan Apvienotajai Karalistei, gan ES 27 dalībvalstīm, darot visu iespējamo, lai līdz minimumam samazinātu traucējumus ražošanai un pārtikas pieejamībai abām pusēm; tā kā jāpieliek visas pūles, lai panāktu vienotu atbilstību vides un pārtikas nekaitīguma standartiem, tādējādi nodrošinot, ka gan AK, gan ES pilsoņi necieš no pārtikas kvalitātes un pārtikas nekaitīguma samazināšanas;

BJ.  tā kā lauksaimniecības un mežsaimniecības ekosistēmu atjaunošana, saglabāšana un stiprināšana, tostarp Natura 2000 teritorijās, ir viena no sešām galvenajām lauku attīstības prioritātēm ES;

BK.  tā kā ES pašlaik strādā pie stratēģijas proteīnaugu jomā, lai veicinātu pašpietiekamību attiecībā uz proteīnaugiem;

BL.  tā kā pārtikas nodrošinājuma ievērojama nedrošība 2017. gadā skāra 124 miljonus cilvēku 51 valstī, kas ir par 16 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā; tā kā lielākā daļa pārtikas nodrošinājuma nedrošības skarto personu dzīvo lauku apvidos;

BM.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir būtisks ES un tās dalībvalstu mērķis; tā kā sievietes laukos veic daudzus pienākumus, kas palīdz uzturēt lauksaimniecības uzņēmumu un lauku kopienu dzīvotspēju; tā kā centieni novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos ir saistīti ar sievietēm un jauniešiem sniegtajām iespējām; tā sievietes lauku apvidos joprojām sakaras ar dažādām problēmām, taču lauksaimniecības un lauku attīstības politikā dzimumu aspekts nav pietiekami integrēts; tā kā — lai gan tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalsta saņēmēju dzimums nav uzticams programmu ietekmes rādītājs, sievietes pieteikumu iesniedzēju vai atbalsta saņēmēju vidū ir nepietiekami pārstāvētas;

BN.  tā kā, lai pamatotu KLP budžetu Eiropas nodokļu maksātājiem, turpmākajam finansējumam jābūt saistītam gan ar drošas un augstas kvalitātes pārtikas ražošanu, gan arī ar skaidru sociālo pievienoto vērtību attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, vērienīgiem vides un klimata rezultātiem, sabiedrības un dzīvnieku veselības un labturības standartiem un citādu KLP sociālo ietekmi, lai radītu patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un ārpus tās;

BO.  tā kā Eirobarometra īpašais pētījums Nr. 442 par eiropiešu attieksmi pret dzīvnieku labturību liecina, ka 82 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecības dzīvnieku labturība būtu jāuzlabo;

BP.  tā kā pesticīdu izmantošana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un izmaiņas lauksaimniecības vidē var negatīvi ietekmēt apputeksnētāju daudzumu un apputeksnētāju sugu daudzveidību; tā kā problēmas saistībā ar apputeksnētājiem — gan mājdzīvnieku, gan arī savvaļas sugu — ir ievērojamas un tās var negatīvi ietekmēt ES lauksaimniecību un pārtikas nodrošinājumu, ņemot vērā to, ka ES ražošana savā ziņā ir atkarīga no apputeksnēšanas pakalpojumiem; tā kā sabiedriskā apspriešana ES apputeksnētāju iniciatīvas ietvaros tika uzsākta 2018. gada janvārī, lai noteiktu labāko pieeju un veicamos pasākumus apputeksnētāju skaita samazināšanās novēršanai ES;

BQ.  tā kā lauku attīstības politikas ietvaros ir jāizstrādā konkrēti pasākumi, balstoties uz Eiropas Savienības integrētās augu aizsardzības (IAA) astoņiem principiem, lai rosinātu samazināt smagu pesticīdu izmantošanu un sekmētu neķīmisko alternatīvu izmantošanu;

BR.  tā kā KLP arī turpmāk jākompensē mazāk labvēlīgiem reģioniem, piemēram, kalnu un tālākiem reģioniem, papildu izmaksas, kas saistītas ar to īpašajiem ierobežojumiem, lai saglabātu lauksaimniecisko darbību šādos apvidos;

BS.  tā kā, piemērojot KLP satvaru tālākiem reģioniem, vajadzētu rūpīgi izpētīt LESD 349. panta tvērumu, jo šie reģioni sociālās un ekonomiskās attīstības ziņā un arī sabiedrības novecošanas un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ atrodas īpaši nelabvēlīgā situācijā; tā kā tālāku un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI) ir rezultatīvs instruments, kas paredzēts nozaru strukturēšanas veidošanai un nostiprināšanai, reaģējot uz konkrētām lauksaimniecības problēmām tālākajos reģionos; atgādina, ka Komisija savā 2016. gada 15. decembra ziņojumā Parlamentam un Padomei par POSEI īstenošanu secināja, ka, "ņemot vērā POSEI novērtējumu, grozīt Pamatregulu (ES) Nr. 228/2013 nav nepieciešams";

BT.  tā kā gan mežu apsaimniekošana, gan arī agromežsaimniecība, kas aptver kokaugu veģetācijas augšējo slāni, kurš atrodas virs ganībām vai lauksaimniecības kultūraugiem, var uzlabot izturētspēju lauku saimniecību un ainavu līmenī un sekmēt vajadzīgos vides aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, nodrošinot mežsaimniecības vai lauksaimniecības produktus vai citus ekosistēmas pakalpojumus, tādējādi veicinot KLP mērķu sasniegšanu un dodot iespēju aprites ekonomikai un bioekonomikai veicināt jaunus darījumdarbības modeļus, kas sniedz priekšrocības lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku apvidiem; tā kā ES meža stratēģija veicina saskaņotu un visaptverošu pieeju mežu apsaimniekošanai, ietver daudzas mežu sniegtās priekšrocības un attiecas uz visu meža vērtību ķēdi; uzsver, ka KLP ir izšķiroša nozīme ES meža stratēģijas mērķu sasniegšanā un ka tajā īpaša vērība pievērsta Vidusjūras reģiona mežiem, kuri vairāk cieš klimata pārmaiņu un ugunsgrēku dēļ, apdraudot lauksaimnieciskās ražošanas un bioloģiskās daudzveidības iespējas;

Jaunas attiecības starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem

1.  atzinīgi vērtē nodomu vienkāršot un modernizēt KLP, lai nodrošinātu saimniecisko ieguvumu lauksaimniekiem un īstenotu iedzīvotāju cerības, taču uzsver, ka Romas līgumā noteiktajiem principiem, vienotā tirgus integritātei un patiesi kopējai, ES atbilstīgi finansētai, mūsdienīgai un uz rezultātiem orientētai, lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību veicinošai politikai ar izšķirošu nozīmi drošas, augstas kvalitātes un daudzveidīgas pārtikas, darbvietu un lauku apvidu attīstības nodrošināšanā ir jābūt reformu prioritātēm;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīts, ka viens no KLP mērķiem ir veicināt un nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un sekmēt ES vides un klimata mērķu sasniegšanu;

3.  prasa veidot tādu KLP, kam galvenā prioritāte ir katras Eiropas lauku saimniecības pārveidošana par tādu uzņēmumu, kurā izmanto gan ekonomiskos, gan vides raksturlielumu standartus;

4.  uzsver, ka KLP ir jāsaglabā nozīmīgā saikne starp ES likumdevējiem, lauksaimniekiem un iedzīvotājiem; noraida jebkādu iespēju nodot KLP atpakaļ valstu kompetencē, jo tādējādi vienotajā tirgū tiktu radīta vēl lielāka konkurences nelīdzsvarotība;

5.  vērš uzmanību uz mazo un vidējo lauku saimniecību īpaši svarīgo nozīmi, kas ir jāatzīst un jānovērtē;

6.  norāda, ka elastība, kuru dalībvalstis patlaban izmanto attiecībā uz pamatnoteikumos minētajām iespējām, ļauj reaģēt uz konkrētām situācijām, taču vienlaikus pierāda to, ka KLP elementus vairs nevar uzskatīt par kopējiem; uzsver nepieciešamību nodrošināt konkurences apstākļus vienotajā tirgū un garantēt vienlīdzīgus apstākļus attiecībā uz piekļuvi atbalstam lauksaimniekiem dažādās dalībvalstīs vai dažādos reģionos, kā arī nepieciešamību rast atbilstīgus un efektīvus risinājumus, lai pēc iespējas samazinātu jebkādu konkurences kropļojumu risku vai kohēzijas apdraudējumus;

7.  uzskata, ka pamatots elastīguma līmenis dalībvalstīm būtu jāpiešķir vienīgi kopīgu ES noteikumu, pamatstandartu, intervences instrumentu, kontroles pasākumu un finanšu piešķīrumu ietvaros, par kuriem likumdevēji vienojās ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimniekiem un jo īpaši ES pieeju atbalstam saskaņā ar I pīlāru nolūkā nodrošināt taisnīgas konkurences nosacījumu ievērošanu;

8.  uzskata, ka, lai KLP īstenošanu padarītu efektīvāku un labāk pielāgotu dažādajām situācijām Eiropas lauksaimniecībā, būtu jāintegrē valstu izdarītā izvēle ES līmenī noteikta tādu instrumentu klāsta satvarā, kas pieejami saskaņā ar I un II pīlāru, un dalībvalstīm, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, būtu jāizstrādā saskaņotas un uz pierādījumiem balstītas valsts stratēģijas, ņemot vērā ES mērķus un rādītājus attiecībā uz iespējamo intervences instrumentu galvenajiem veidiem, kas arī jānosaka ES līmenī, un atlases kritēriji skaidru un kopīgu ES noteikumu ietvaros, ko piemēro visā ES, pienācīgi ņemot vērā vienotā tirgus noteikumus un principus;

9.  uzsver, ka papildu subsidiaritāte būtu jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka ir paredzēts pamatots kopīgu ES noteikumu, mērķu, rādītāju un pārbaužu kopums;

10.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pielāgojumus nākamajā KLP, lai īstenotu Eiropas Parlamenta prasību par lauksaimniecības subsīdiju nepiešķiršanu tādu vēršu audzēšanai, kurus izmanto vēršu cīņām;

11.  norāda uz riskiem, kas saistīti ar pārmērīgu reglamentēšanu valsts un reģionālā līmenī un ar lielo nenoteiktību lauksaimniekiem, ko rada iespēja dalībvalstīm patstāvīgi noteikt valsts plānus un vienu reizi gadā pārskatīt savus lēmumus atkarībā no atbildīgās valdības īstenotās nostājas; tādēļ aicina Komisiju kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem iesniegt likumdevējiem skaidru un vienkāršu valsts stratēģiskā plāna paraugu, lai likumdevēji varētu novērtēt šādu plānu darbības jomu, saturu un to, cik sīki tie ir izstrādāti — tie ir būtiski elementi Komisijas turpmākajā priekšlikumā, — un izstrādāt precīzus kritērijus šo valstu stratēģiju novērtēšanai;

12.  aicina Komisiju nodrošināt instrumentus, lai palielinātu sinerģijas starp KLP un kohēzijas politikas finansējumu izmantošanu;

13.  uzsver, ka turpmākajā KLP pilnībā jāievēro pilnvaru sadalījums katrā dalībvalstī, kas bieži ir izklāstītas to konstitūcijās, jo īpaši attiecībā uz ES reģionu tiesisko kompetenču ievērošanu politikas, piemēram, ELFLA īstenošanas politikas, izstrādē, pārvaldībā un īstenošanā; uzsver, ka jānodrošina, lai lauksaimnieki un citi atbalsta saņēmēji tiktu pienācīgi iesaistīti politikas izstrādes visos posmos;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus ieviest programmu izstrādē, īstenošanā un kontrolē uz rezultātiem balstītu pieeju, lai sekmētu darbības rezultātus, nevis atbilstību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu un uz risku balstītu uzraudzību, izmantojot skaidri noteiktus, vienkāršākus, mazāk birokrātiskus (tostarp novēršot pārmērīgu reglamentēšanu), pamatotus, pārredzamus un mērāmus rādītājus ES līmenī, tostarp atbilstošu sistēmu dalībvalstu pasākumu un programmu izstrādes, īstenošanas un sankciju kontrolei; uzskata, ka jāievieš vienoti pamatkritēriji, lai noteiktu līdzīgas sankcijas par vienādām neatbilstībām, kas atklātas dalībvalstu vai reģionu īstenotos pasākumos, kas veikti ES noteikto vispārējo kopējo mērķu sasniegšanai;

15.  uzsver, ka pilnībā uz rezultātu balstīta pieeja radītu risku dalībvalstīm, kuras īpašu apstākļu dēļ nevarētu pilnībā sasniegt visus to valsts plānos noteiktos rezultātus un kurām ex-post varētu tikt samazināts vai apturēts atvēlētais valsts finansējums;

16.  atzīst, ka jaunais īstenošanas modelis būs jāpielāgo un jākoriģē vairākus gadus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki netiktu sodīti tādēļ, ka mainās rezultātā balstītais modelis;

17.  tomēr norāda, ka KLP stratēģisko plānu pieņemšanas iespējamā kavēšanās rezultāts varētu būt kavēti maksājumi, bet no tā ir jāizvairās;

18.  pieņem zināšanai, ka I pīlāra ietvaros dalībvalstis var izvēlēties programmas no prioritārā piedāvājuma, kas izveidots ES līmenī;

19.  aicina izstrādāt atbilstošu institucionālo un juridisko pielāgojumu sistēmu, kas nepieciešami īstenošanas modeļa mainīšanai, lai izvairītos no papildu izmaksām un finansējuma apguves samazināšanās dalībvalstīs;

20.  uzskata, ka, vācot informāciju, būtu jāizmanto satelītattēli un integrētās administrācijas un kontroles sistēmas datubāzes, nevis atsevišķu lauksaimnieku iesniegtie dati;

21.  aicina Komisiju attīstīt attiecīgas sinerģijas starp ES pamatprogrammām kosmosa jomā un KLP, jo īpaši ar Copernicus programmu, kura ir īpaši interesanta lauksaimniecības nozarei saistībā ar klimata pārmaiņām un vides pārraudzību;

22.  prasa ieviest pasākumus barības vielu otrreizējās pārstrādes palielināšanai; prasa lauksaimniecības struktūrpolitiku pielāgot vides atbalsta shēmai, piemēram, labāk apvienojot kultūraugu un mājlopu audzēšanu;

23.  prasa saglabāt vienkāršoto mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu;

24.  uzskata, ka lauksaimniekiem, kuru zemes platība nepārsniedz 5 hektārus, būtu jāparedz iespēja brīvprātīgi iesaistīties šajā shēmā;

25.  aicina Komisiju veikt finanšu un izpildes kontroli un revīziju, lai nodrošinātu, ka funkcijas visās dalībvalstīs tiek veiktas saskaņā ar vienādi augstiem standartiem un kritērijiem neatkarīgi no dalībvalstu lielākas elastības programmas izstrādē un pārvaldībā, un it īpaši, lai nodrošinātu savlaicīgu naudas līdzekļu izmaksu dalībvalstīs lauksaimniekiem un lauku kopienām, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

26.  atgādina, ka iepriekšējās reformas laikā bija sarežģīti vienoties par definīciju "aktīvs lauksaimnieks"; tādēļ uzskata, ka lauku saimniecības darbības rezultāti (piemēram, zemes saglabāšana labā lauksaimnieciskajā stāvoklī, labas lopkopības prakses īstenošana, aprites ekonomikas veicināšana) varētu būt mērķtiecīgāks un vieglāk nosakāms kritērijs minētajai definīcijai;

27.  noraida lauku attīstības budžeta samazinājumu 25 % apmērā kā izklāstīts nesenajā 2018. gada 2. maija priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2021. — 2027. gadam; uzstāj, ka jebkuri budžeta samazinājumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā nedrīkst pazemināt vērienīgumu salīdzinājumā ar pašreizējo KLP;

28.  uzskata, ka visiem dalībniekiem, kas iesaistīti ES finanšu kontrolē, tostarp Eiropas Revīzijas palātai, jābūt vienotai izpratnei par kontroles sistēmu, kas vērsta uz rezultātu, lai ne dalībvalstis, ne atbalsta saņēmēji nesaskartos ar negaidītām finanšu korekcijām;

29.  uzsver, ka lauksaimnieki ir uzņēmēji un tādēļ viņiem ir jābūt brīvībai veikt uzņēmējdarbību, lai viņi saviem produktiem varētu panākt atbilstošas tirgus cenas;

30.  uzsver, ka nedrīkst izslēgt nepilna laika lauksaimniekus un lauksaimniekus, kuri gūst dažādus ienākumus;

31.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt dalībvalstīm, reģioniem un lauksaimniekiem lielāku elastību augstāku finanšu ierobežojumu ietvaros attiecībā uz lauksaimniecības de minimis noteikumiem, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus integritāti;

32.  turklāt aicina Komisiju piešķirt dalībvalstīm lielāku elastību lauksaimniecības valsts atbalsta noteikumu ietvaros, lai mudinātu lauksaimniekus brīvprātīgi veidot piesardzības ietaupījumus nolūkā sekmīgāk pārvarēt ar klimatu saistītus apdraudējumus un veselības apdraudējumus, kā arī ekonomikas krīzes;

33.  tomēr aicina nodrošināt taisnīgu atlīdzību par sabiedriskajiem labumiem, ko sniedz mikrosaimniecības un mazās lauku saimniecības, tostarp par to dalību sadarbībā un kopienu īstenotajos centienos;

34.  aicina dalībvalstis tiekties veidot labāku sinerģiju starp KLP un citām politikas jomām un fondiem, piemēram, Kohēzijas fondu, struktūrfondiem un citiem ieguldījumu fondiem, lai radītu pastiprinošu efektu lauku apvidos;

35.  prasa uzlabot politikas koordināciju starp KLP un citām ES politikas jomām un darbībām (jo īpaši Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 91/676/EEK un Regulu (EK) Nr. 1107/2009), lai panāktu ūdens resursu ilgtspējīgu aizsardzību, kuru daudzumu un kvalitāti nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecība; prasa ar stimuliem atbalstīt vietējos sadarbības projektus starp lauksaimniekiem un ūdens piegādātājiem, lai uzlabotu ūdens resursu aizsardzību;

36.  pieņem zināšanai, ka dažās dalībvalstīs administratīvu iemeslu dēļ daudzi ciemi un reģioni, kas pēc būtības atrodas lauku apvidos, joprojām nav iekļauti lauku attīstības programmu darbības jomā un tādēļ atrodas nelabvēlīgākā situācijā;

37.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju piemērot elastīgākas pieejas, lai nekaitētu šiem reģioniem un ražotājiem tajos;

Vieda, efektīva, ilgtspējīga un taisnīga KLP, kas apgādā lauksaimniekus, iedzīvotājus, lauku apvidus un vidi

38.  uzskata, ka ir jāsaglabā pašreizējā divu pīlāru struktūra, un uzsver, ka pīlāriem jābūt saskaņotiem un savstarpēji papildinošiem, turklāt I pīlārs pilnībā jāfinansē no ES fondiem un tam jānodrošina efektīvs atbalsts ienākumiem, pamatpasākumiem vides jomā un pašreizējo tirgus pasākumu turpināšanai, savukārt II pīlāram jānodrošina dalībvalstu īpašās vajadzības; taču uzskata, ka vienlaikus ir nepieciešams mudināt lauksaimniekus un citus atbalsta saņēmējus veikt pasākumus, kuri nodrošina vides un sociālos sabiedriskos labumus, ko neatlīdzina tirgus, un izmantot gan jaunu, gan arī iedibinātu lauksaimniecības praksi, pamatojoties uz kopīgiem, vienotiem un objektīviem kritērijiem, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm ieviest īpašas pieejas, lai atspoguļotu vietējos apstākļus; uzskata, ka visu Eiropas lauku saimniecību pāreja uz ilgtspēju, kā arī visu Eiropas lauku saimniecību pilnīga integrācija aprites ekonomikā, apvienojot ekonomiskos un vides raksturlielumu standartus un nepazeminot sociālos vai nodarbinātības standartus, ir galvenā prioritāte;

39.  atgādina Komisijai, ka KLP mērķi, kas noteikti LESD 39. pantā, ir paaugstināt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām;

40.  uzsver, ka tehnoloģiskām inovācijām piemīt potenciāls, lai attīstītu viedu un efektīvu nozari, kas nodrošina ilgtspēju, jo īpaši saistībā ar resursu efektīvu izlietojumu, kā arī ražas, dzīvnieku veselības un vides uzraudzību;

41.  aicina nodrošināt, lai ar KLP veicina un atbalsta šādu inovāciju izmantošanu;

42.  uzskata, ka turpmākā KLP struktūra var sasniegt savus mērķus tikai tad, ja tā tiek pietiekami finansēta; tādēļ aicina nākamajā DFS saglabāt vai palielināt KLP budžetu euro, lai sasniegtu pārskatītas un efektīvas KLP mērķus pēc 2020. gada;

43.  uzskata, ka turpmāka tirgus liberalizācija un tās ietvertā lauksaimnieku aizsardzības mazināšanās nosaka vajadzību paredzēt kompensācijas lauksaimniecības nozarei un jo īpaši tām lauku saimniecībām, kuras saskaras ar neizdevīgiem konkurences apstākļiem, īpaši ar grūtībām, kas saistītas ar lauksaimniecības zemes izmantošanu un atrašanos kalnainos apgabalos, un ka tikai šādi kompensējoši pasākumi var nodrošināt ekstensīvu lauksaimniecības zemes pārvaldību un kultūras ainavu saglabāšanu;

44.  uzsver, ka KLP budžets būtu jāpielāgo nākotnes vajadzībām un uzdevumiem, tādiem kā tiem, kas radīsies Apvienotās karalistes izstāšanās no ES ietekmē un saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ko ES noslēgusi ar saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem;

45.  norāda, ka aizvien vēl pastāv attīstības līmeņa atšķirības starp lauku rajoniem dažādos reģionos un dalībvalstīs, tāpēc uzskata, ka kohēzijas kritērijiem ir jāsaglabā nozīmīga loma II pīlāra līdzekļu sadalē starp dalībvalstīm;

46.  uzsver, ka ir svarīgi no kopējā KLP budžeta ietvaros atvēlēt stabilu finansējumu II pīlāram (lauku attīstības politikai);

47.  uzskata, ka pārejā uz pilnīgu ilgtspēju lauksaimniekiem jāsniedz atbalsts;

48.  uzskata, ka jaunas ES politikas un mērķu izstrādi nedrīkst veikt veidā, ar ko negatīvi ietekmē sekmīgu KLP īstenošanu un tās resursus;

49.  atzīst, ka patlaban pastāv neskaidrība saistībā ar turpmākās KLP budžetu;

50.  uzsver, ka KLP resursi ir ikvienas dalībvalsts nodokļu maksātāju nauda un ka nodokļu maksātājiem visā ES ir tiesības gūt apstiprinājumu tam, ka šie līdzekļi tiek izlietoti tikai mērķtiecīgi un pārredzami;

51.  uzskata, ka būtu jāizvairās no jauniem lauku attīstības izdevumiem, kuriem nav paredzēts papildu finansējums;

52.  uzskata, ka mērķtiecīgāks atbalsts ir nepieciešams daudzveidīgām lauksaimniecības sistēmām, jo īpaši mazām un vidējām ģimenes saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem, lai stiprinātu reģionu ekonomiku, veidojot tādu lauksaimniecības nozari, kas nodrošina saimnieciskus un sociālus ieguvumus, kā arī ieguvumus videi; uzskata, ka to var panākt, ieviešot obligātu lielāku pārdales atbalsta likmi par saimniecības pirmajiem hektāriem, kas piesaistīta saimniecību vidējam lielumam dalībvalstīs, ņemot vērā savā ziņā atšķirīgo saimniecību lielumu ES; uzsver, ka, atspoguļojot apjomradītus ietaupījumus, lielākām saimniecībām atbalstam būtu jābūt samazinātam un ka obligāts atbalsta ierobežojums būtu jānosaka Eiropas līmenī, piemērojot elastības kritēriju, lai ņemtu vērā saimniecību un kooperatīvu nodrošināto stabilo nodarbinātības līmeni, kas mudina iedzīvotājus palikt lauku apvidos; uzskata, ka līdzekļiem, kas ir atbrīvojušies maksimālās un minimālās robežas noteikšanas dēļ, būtu jāpaliek tās dalībvalsts vai reģiona rīcībā, no kura tie iegūti;

53.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai atbalsts tiktu novirzīts reāliem lauksaimniekiem, īpaši pievēršoties tiem, kuri pelna iztiku, nodarbojoties ar aktīvu lauksaimniecību;

54.  uzskata, ka ir jāsaglabā vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem, kas viņiem atvieglotu piekļuvi KLP tiešajiem maksājumiem un to pārvaldību;

55.  uzsver nepieciešamību noteikt labi līdzsvarotas, pārredzamas, vienkāršas un objektīvas sodu sistēmas galvenos elementus un stimulus, kā arī pārredzamu sistēmu ar konkrētiem termiņiem, lai noteiktu atbalsta saņēmēju tiesības saņemt valsts finansējumu par sabiedrisko labumu sniegšanu, kuros būtu jāietver vienkārši, brīvprātīgi un obligāti pasākumi un kuriem būtu jābūt vērstiem uz rezultātiem, lai uzsvaru pārvirzītu no atbilstības uz faktisko veiktspēju;

56.  uzsver, ka nepilnas slodzes lauksaimnieki un personas, kuru saimniecības gūst dažādus ienākumus un daudzveidīgi atdzīvina laukus, nodarbojas ar lauksaimniecību, lai tādējādi nopelnītu iztikas līdzekļus, un ir uzskatāmi par reāliem lauksaimniekiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā;

57.  aicina modernizēt pašreizējo sistēmu tiešo maksājumu aprēķināšanai I pīlārā, jo īpaši dalībvalstīs, kurās maksājumus joprojām daļēji aprēķina, pamatojoties uz vēsturiskām atsaucēm, aizstājot to ar ES maksājumu aprēķināšanas metodi, kas pamatā paredzētu atbalstu lauksaimnieku ienākumiem konkrētās robežās un kas varētu tikt palielināts, lai kompensētu viņu ieguldījumu sabiedrisko labumu nodrošināšanā atbilstīgi ES uzdevumiem un mērķiem laikposmā līdz 2030. gadam, lai padarītu sistēmu vienkāršāku un pārredzamāku;

58.  atzinīgi vērtē vienkāršo, pamatoto, pārredzamo un ērti īstenojami vienoto platībmaksājuma shēmu, kas sekmīgi ir piemērota daudzās dalībvalstīs; tāpēc aicina turpināt šo shēmu pēc 2020. gada un ierosina ļaut to izmantot jebkurā dalībvalstī vai jebkuram lauksaimniekam Eiropas Savienībā;

59.  uzsver, ka šāda shēma varētu aizstāt administratīvi sarežģīto maksājumtiesību sistēmu, tā ievērojami samazinot birokrātiju;

60.  uzskata, ka, lai nodrošinātu šo jauno maksājumu efektivitāti ilgtermiņā, tiem nevajadzētu kļūt par tirgojamām precēm;

61.  prasa Komisijai izvērtēt vajadzību pēc maksājumu pieprasījumiem saistībā ar atbilstību PTO noteikumiem;

62.  uzsver, ka pašreizējās KLP valsts finansējums, ko izlieto lauksaimnieku konkrētām darbībām, ir pakļauts ļoti stingrai un rūpīgai kontrolei;

63.  uzskata, ka maksājumiem būtu arī jāpiemēro stingri un kopīgi nosacījumi, tostarp attiecībā uz mērķiem vides jomā un citiem sabiedriskiem labumiem, piemēram, kvalitatīvām darbvietām;

64.  atgādina, ka Parlamenta rezolūcijā "Pašreizējā lauksaimniecības zemes koncentrācija Eiropas Savienībā — kā atvieglot zemes pieejamību lauksaimniekiem?" atzīst, ka zemes maksājumi bez skaidriem nosacījumiem rada kropļojumu zemes tirgū un tādējādi ietekmē arvien lielāku lauksaimniecības zemes platību koncentrāciju dažiem īpašniekiem;

65.  precizē, ka sabiedriskie labumi ir pakalpojumi, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos, tostarp jo īpaši ūdens resursu aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, augsnes auglības aizsardzība, apputeksnētāju aizsardzība, humusa slāņa aizsardzība un dzīvnieku labturība;

66.  uzsver nepieciešamību taisnīgi sadalīt tiešos maksājumus starp dalībvalstīm, jo tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, un veikt šādu sadali, ņemot vērā objektīvus kritērijus, piemēram, summas, ko dalībvalstis saņēmušas saskaņā ar I un II pīlāru, kā arī to, ka dabas apstākļi, nodarbinātības un sociāli ekonomiskie apstākļi, vispārējais dzīves līmenis, ražošanas izmaksas, jo īpaši zemes izmaksas, un pirktspēja ES atšķiras;

67.  uzsver, ka lielāku tiešo maksājumu summu konverģenci starp dalībvalstīm var panākt, tikai attiecīgi palielinot budžetu;

68.  uzsver, ka tiešie maksājumi ir paredzēti, lai atbalstītu lauksaimniekus pārtikas ražošanā un vides un dzīvnieku labturības standartu aizsargāšanā;

69.  uzskata, ka brīvprātīgi saistītie atbalsta (BSA) maksājumi būtu jāaktivizē tikai pēc tam, kad Komisija ir veikusi novērtējumu, un tie būtu jāsaglabā tikai ar stingru nosacījumu, ka ir iespējams nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, ka tiek novērsti konkurences kropļojumi, jo īpaši saistībā ar precēm, ka tiek nodrošināta atbilstība PTO noteikumiem un netiek apdraudēta vides un klimata mērķu sasniegšana; uzskata, ka BSA ir līdzeklis, lai risinātu jutīgo nozaru vajadzības un īstenotu konkrētus ar vidi, klimatu vai lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību saistītos mērķus, stimulētu tādu lauksaimniecisko praksi, kura atbilst augstiem dzīvnieku labturības un vides aizsardzības standartiem, un lai novērstu īpašas grūtības, jo īpaši tādas, kas rodas strukturāli nelabvēlīgā situācijā mazāk labvēlīgos un kalnu reģionos, kā arī tādas grūtības, kurām ir pagaidu raksturs un kas rodas, piemēram, pārejot no vecās tiesību sistēmas; uzskata, ka BSA ir arī līdzeklis, lai nākotnē veicinātu stratēģisko ražošanu, piemēram, proteīnaugu audzēšanu, vai lai kompensētu brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi; turklāt uzskata, ka BSA maksājumiem ir liela nozīme Eiropas Savienības lauksaimniecības produktu dažādības, darbvietu lauksaimniecībā un ilgtspējīgu ražošanas modeļu saglabāšanā;

70.  prasa, lai maksājumi no I pīlāra, ieskaitot saistītos atbalsta maksājumus, vienam saņēmējam uz vienu hektāru tiktu ierobežoti līdz summai, kas līdzvērtīga ES tiešo maksājumu divkāršotam vidējam rādītājam uz vienu hektāru, lai novērstu konkurences kropļošanu;

71.  atgādina, ka paaudžu atjaunošana un jaunienācēji nozarē ir problēma, ar ko lauksaimniekiem jāsaskaras daudzās dalībvalstīs, un tāpēc tā ikvienā valsts vai reģionālajā stratēģijā ir jārisina, izmantojot visaptverošu pieeju, mobilizējot visus KLP finanšu resursus, tostarp papildu maksājumu, kas I pīlārā ir paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem, un īstenojot pasākumus, kas paredzēti, lai jaunajiem lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas II pīlārs, palīdzētu uzsākt darbību un kas būtu jānosaka par obligātiem dalībvalstīm papildus atbalstam, ko nodrošina tādi jaunie finanšu instrumenti kā kapitāla piekļuves līdzeklis ierobežotu resursu gadījumā; uzsver arī, ka būtiska nozīme ir valstu pasākumiem, lai likvidētu regulatīvos un saimnieciskos šķēršļus, vienlaikus veicinot nomaiņas plānošanu, pensionēšanās pasākumu kopumus un piekļuvi zemei, kā arī atvieglojot un sekmējot sadarbību, piemēram, partnerību, pusgraudniecību, dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar līgumu un dzīvnieku nomu starp vecajiem un jaunajiem lauksaimniekiem; uzskata, ka valsts atbalsta noteikumos būtu jāņem vērā arī paaudžu atjaunošanas būtiskā nozīme un jānovērš atteikšanās no ģimenes lauksaimniecības;

72.  uzskata, ka jaunajā tiesiskajā regulējumā kritēriji, uz kuru pamata tiek nodrošināti stimuli jauniem lauksaimniekiem, ir skaidrāk jānošķir no kritērijiem, uz kuru pamata tiek nodrošināti stimuli jaunpienācējiem, kas sāk lauksaimniecisku darbību (jauni lauksaimnieki tiek noteikti pēc to vecuma, bet jaunpienācēji — pēc gadu skaita, kas ir pagājis kopš viņu saimniecību izveides), lai palielinātu šo abu grupu potenciālu nodrošināt paaudžu atjaunošanu un uzlabot dzīvi lauku apvidos;

73.  mudina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka nesenās sabiedriskās, tehnoloģiskās un ekonomiskās pārmaiņas, piemēram, tīra enerģija, digitalizācija un viedie risinājumi, ietekmē lauku dzīvesveidu;

74.  aicina Komisiju atbalstīt centienus uzlabot dzīves līmeni lauku apvidos, lai mudinātu cilvēkus — it īpaši jaunus cilvēkus — palikt vai atgriezties lauku apvidos, un mudina gan Komisiju, gan dalībvalstis atbalstīt uzņēmējus, jo īpaši sievietes un jaunus cilvēkus, kuri izveido jaunus pakalpojumus;

75.  ar bažām norāda, ka darbaspēka trūkuma dēļ vairākās lauksaimniecības nozarēs tiek izbeigta lauksaimnieciskā darbība; aicina nodrošināt atbalstu darba ņēmēju piesaistīšanai darbam lauksaimniecībā;

76.  uzsver, ka ir nepieciešams apmainīties ar tādiem dalībvalstu sekmīgiem modeļiem, kuros tiek apvienoti jaunie un vecie lauksaimnieki paaudžu atjaunošanas mērķu sasniegšanai;

77.  ierosina uzlabot piekļuvi finansējumam, nodrošinot subsidētas procentu likmes aizdevumiem lauksaimnieciskās darbības uzsācējiem;

78.  atgādina, ka lauku apvidiem un apdzīvotajām vietām ir jāpievērš īpaša uzmanība un jāīsteno integrēti centieni viedo ciematu attīstībai;

79.  aicina uzlabot sadarbību ar EIB un Eiropas Investīciju fondu (EIF), lai sekmētu tādu finanšu instrumentu izveidi, kuri paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem visās dalībvalstīs;

80.  aicina nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus konkrētu tehnoloģisko uzlabojumu ieviešanai lauku centros un tīklos;

81.  uzsver lauku attīstības nozīmi, tostarp LEADER iniciatīvas nozīmi, lai uzlabotu sinerģiju dažādu politikas virzienu starpā un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un daudzfunkcionālu lauksaimniecību un mežsaimniecību un lai ražotu pārtikas un nepārtikas preces un pakalpojumus, kas rada pievienoto vērtību un darbvietas; uzsver lauku attīstības nozīmi, veicinot partnerību veidošanu starp lauksaimniekiem, vietējām kopienām un pilsonisko sabiedrību un sekmējot papildu darījumdarbības pasākumus un iespējas, kas ļoti bieži nav pārceļamas, lauksaimniecības darījumdarbības, lauksaimniecības tūrisma, tiešās tirdzniecības, kopienas atbalstītas lauksaimniecības, bioekonomikas un bioenerģijas un atjaunojamo energoresursu enerģijas ilgtspējīgas ražošanas jomā, — visas šīs darbības palīdz nodrošināt saimnieciskās darbības saglabāšanu reģionos; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi finansiāli stiprināt II pīlāru, tādējādi palielinot potenciālu gūt ienākumus, palīdzēt cīnīties pret depopulāciju, bezdarbu un nabadzību, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu, sociālo pakalpojumu sniegšanu un sociāli ekonomiskās struktūras stiprināšanu lauku apvidos ar vispārēju mērķi uzlabot dzīves kvalitāti šajos apvidos;

82.  aicina Komisiju ieviest vairāku fondu finansētu ieguldījumu pieeju laikposmā pēc 2020. gada likumdošanas perioda, lai tādējādi nodrošinātu integrētu lauku attīstības instrumentu, piemēram, viedo ciematu iniciatīvas, netraucētu īstenošanu;

83.  aicina izveidot jaunu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLLD) fondu, pamatojoties uz LEADER iniciatīvu un šajā jomā gūto pieredzi, lai visos struktūrfondos 10 % piešķirtu vietējās sabiedrības virzītajās stratēģijās noteikto mērķu īstenošanai, nenodalot struktūrfondus, kas būtu jāievieš decentralizētā veidā;

84.  uzsver, ka lauku attīstības programmām būtu jārada pievienotā vērtība lauku saimniecībām un jāsaglabā to svarīgā loma ilgtermiņa rīcības veicināšanā attiecībā uz inovatīvu praksi un agrovides pasākumiem;

85.  uzskata, ka LEADER iniciatīvā papildu uzmanība būtu jāpievērš ģimenes mikrosaimniecību vajadzībām un projektiem, kā arī jāsniedz vajadzīgā finansiālā palīdzība;

86.  uzskata, ka ir pierādījies, ka lauku apvidos ir vajadzīgas sievietes un vīrieši, kas iesaistās mazo un vidējo lauku saimniecību darbā;

87.  uzsver, cik svarīgi ir saglabāt īpašu kompensējošu atbalstu lauku saimniecībām mazāk labvēlīgos apgabalos saskaņā ar nosacījumiem, ko, ņemot vērā konkrētos vietējos apstākļus, nosaka dalībvalstis;

88.  turklāt uzsver, ka finanšu instrumentu īstenošanai lauku attīstībā būtu jābūt brīvprātīgai, lai gan ieguldījumi lauku apvidos būtu jāstiprina;

89.  aicina Komisiju izstrādāt viedo ciematu iniciatīvas pasākumus, lai viedos ciematus noteiktu par nākamās lauku attīstības politikas prioritāti;

90.  uzskata, ka II pīlāra finansējums biškopībai būtu jāpadara mērķtiecīgāks un efektīvāks un ka jaunajā tiesiskajā regulējumā būtu jāparedz jauna I pīlāra atbalsta shēma biškopjiem, tostarp tiešs atbalsts bišu saimēm;

91.  uzsver, ka pasākumiem, kas nav tik cieši saistīti ar lauksaimniecību, ir jāpiemēro augstāka līdzfinansējuma likme;

92.  aicina Komisiju I pīlārā ieviest jaunu, saskaņotu, pastiprinātu un vienkāršotu nosacījumu režīmu, kas ļauj integrēt un īstenot dažādas patlaban pieejamās vides aizsardzības darbības, piemēram, pašreizējos savstarpējās atbilstības un zaļināšanas pasākumus; uzsver, ka I pīlāra pamatnoteikumiem ar mērķi panākt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību jābūt obligātiem un tiem skaidri jāparedz pasākumi un rezultāti, ko sagaida no lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus pēc iespējas samazinot birokrātiju lauku saimniecību līmenī un atkarībā no vietējiem apstākļiem nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pienācīga kontrole; aicina arī izveidot jaunu vienkāršu shēmu, kurai jābūt obligātai dalībvalstīm, taču brīvprātīgai lauku saimniecībām, pamatojoties uz ES noteikumiem, kuri pārsniedz pamatnoteikumus, lai mudinātu lauksaimniekus pāriet uz metodēm un praksi, kas ir ilgtspējīgas attiecībā uz klimatu un vidi un saderīgas ar agrovides klimata pasākumiem (AECM) II pīlārā; uzskata, ka šīs shēmas īstenošana būtu jāparedz dalībvalstu stratēģiskajos plānos atbilstīgi ES regulējumam;

93.  aicina Komisiju nodrošināt, ka II pīlārā paredzētie AECM lauku attīstības jomā turpina kompensēt papildu izmaksas un ienākumu zaudējumus saistībā ar lauksaimnieku veiktu videi un klimatam nekaitīgas prakses brīvprātīgu ieviešanu, paredzot iespēju sekmēt arī ieguldījumus vides aizsardzībā, bioloģiskajā daudzveidībā un resursu efektīvā izmantošanā; uzskata, ka šīs programmas vajadzētu vienkāršot, padarīt mērķtiecīgākas un efektīvākas, lai lauksaimnieki varētu efektīvi īstenot vērienīgus politikas mērķus attiecībā uz vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību, ūdens apsaimniekošanu, rīcību klimata politikas jomā un klimata pārmaiņu mazināšanu, vienlaikus pēc iespējas samazinot birokrātiju lauku saimniecību līmenī un atkarībā no vietējiem apstākļiem nodrošinot, ka dalībvalstīm ir pienācīga kontrole;

94.  prasa, lai papildus lauku saimniecībām, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 11. pantu nodarbojas tikai ar bioloģisko lauksaimniecību un ir atbrīvotas no Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā paredzētajām "zaļās saimniekošanas" prasībām, tiktu noteikts izņēmums arī attiecībā uz saimniecībām, kas veic agrovides pasākumus Regulas (ES) Nr. 1305/2013 izpratnē;

95.  uzsver, ka Vidusjūras reģionā ietilpstošās ES teritorijas ir mazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, sausumu, ugunsgrēkiem un pārtuksnešošanos, tādēļ lauksaimniekiem šajos apgabalos būs jāiegulda lielākas pūles, lai savu saimniecisko darbību pielāgotu izmainītajai videi;

96.  uzskata, ka Komisijai, izstrādājot turpmākos tiesību aktu priekšlikumus, būtu jāspēj atbalstīt pēc iespējas lielāks skaits lauksaimnieku viņu modernizācijas centienos, kas ir vērsti uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības attīstību;

97.  lai vienkāršotu KLP, aicina saglabāt pašreizējo atbrīvojumu mazākajām lauku saimniecībām, kuru platība ir līdz 15 ha, un nepiemērot tām KLP paredzētos papildu pasākumus vides un klimata jomā;

98.  ierosina šo jauno zaļās saimniekošanas veidu papildināt ar vēl vienu pārmaiņu virzītājspēku — būtiskiem, saskaņotiem un efektīvākiem II pīlāra līdzekļiem, veicot mērķtiecīgus materiālus un nemateriālus ieguldījumus (zināšanu pārnesē, apmācībā, konsultācijās, zinātības apmaiņā, sadarbības tīklu veidošanā un inovācijā, izmantojot Eiropas inovācijas partnerības (EIP));

99.  aicina Komisiju savos tiesību aktu priekšlikumos par KLP reformu ietvert piemērotus pasākumus un instrumentus, ar kuriem proteīnaugu audzēšana tiek integrēta uzlabotās augsekas sistēmās, lai novērstu patlaban vērojamo olbaltumvielu deficītu, palielinātu lauksaimnieku ienākumus un risinātu galvenās lauksaimniecības problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības un augsnes auglības zudums, kā arī ūdens resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana;

100.  uzskata, ka minimāla summa no II pīlāra kopējā pieejamā budžeta būtu jāpiešķir agrovides un klimata pasākumiem, tostarp bioloģiskajai lauksaimniecībai, oglekļa dioksīda piesaistei, augsnes veselības aizsardzībai, ilgtspējīgiem mežsaimniecības pārvaldības pasākumiem, barības vielu pārvaldības plānošanai, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, kā arī apputeksnēšanai un dzīvnieku un augu ģenētiskajai daudzveidībai; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir saglabāt Natura 2000 maksājumus un nodrošināt to pietiekamību, lai sniegtu patiesus stimulus lauksaimniekiem;

101.  uzsver, ka lauku attīstības programmās ir jāparedz maksājumi lauksaimniekiem apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (ANC), nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, stāvas nogāzes vai ierobežojumi augsnes kvalitātes ziņā; aicina vienkāršot un padarīt mērķtiecīgāku ANC plānu laikposmam pēc 2020. gada;

102.  atgādina, ka Parlaments jau ir norādījis, ka Natura direktīvas atbilstības pārbaude uzsvērta vajadzība uzlabot saskaņotību ar KLP, un norādīts uz lauksaimniecības sugu un dzīvotņu skaita satraucošo samazināšanos; aicina Komisiju novērtēt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; turklāt prasa noteikt lielākus Natura 2000 maksājumus, lai labāk stimulētu aizsardzību Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām, kas ir ļoti sliktā stāvoklī;

103.  aicina īstenot un stiprināt klimatam labvēlīgus lauksaimniecības pasākumus, jo klimata pārmaiņu turpmākā ietekme uz lauksaimniecību Eiropā pieaugs;

104.  uzskata, ka ar KLP ir jāpārvalda riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un augsnes degradāciju visā lauku saimniecību ainavā, veicot ieguldījumus agroekosistēmu noturībā un stabilitātē un augsnes virskārtas veidošanai paredzētajā ekoloģiskajā infrastruktūrā, lai novērstu augsnes eroziju, ieviestu augseku vai pagarinātu tās ciklu, papildinātu ainavu ar kokiem un palielinātu lauku saimniecību bioloģisko un strukturālo daudzveidību;

105.  uzskata, ka būtu jāatbalsta un jāveicina zemkopības atlikumu plašāka izmantošana, tos pārvēršot atjaunojamos, efektīvos un ilgtspējīgos energoresursos lauku apvidu vajadzībām;

106.  aicina Komisiju veicināt inovāciju, pētniecību un modernizāciju lauksaimniecības, agromežsaimniecības un pārtikas nozarē, atbalstot spēcīgu konsultatīvo sistēmu un apmācību, kas ir labāk pielāgota KLP atbalsta saņēmēju vajadzībām, lai tie varētu izstrādāt praksi nolūkā panākt lielāku ilgtspējību un resursu aizsardzību, un atbalstot viedo tehnoloģiju piemērošanu, lai efektīvāk risinātu problēmas veselības, vides un konkurētspējas jomā; uzsver, ka apmācībai un paplašināšanai jābūt priekšnosacījumam programmas plānošanā un īstenošanā visās dalībvalstīs un ir ļoti svarīgi veicināt zinātības nodošanu, paraugprakses modeļu izveidi un apmaiņu starp kooperatīviem un ražotāju organizācijām visās dalībvalstīs, piemēram, izmantojot Eiropas lauksaimniecības zināšanu un informācijas sistēmu (AKIS); uzskata, ka agroekoloģijas metodes un precīzās lauksaimniecības principi var radīt būtiskus ieguvumus vides jomā, palielināt lauksaimnieku ienākumus, racionalizēt lauksaimniecības tehnikas izmantošanu un būtiski palielināt resursu efektivitāti;

107.  uzsver, cik svarīgi ir tas, lai KLP, pamatprogramma "Apvārsnis 2020" un citas finansēšanas atbalsta shēmas mudinātu lauksaimniekus veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās, kas pielāgotas viņu saimniecību lielumam, piemēram, precīzās un digitālās lauksaimniecības instrumentos, ar kuriem var uzlabot lauksaimniecības noturību un ietekmi uz vidi;

108.  aicina Komisiju stimulēt tādu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu, kas ir piemērotas visiem lauku saimniecību veidiem neatkarīgi no to lieluma un produkcijas, kā arī no tā, vai tās ir tradicionālās vai bioloģiskās, lopkopības vai zemkopības, mazas vai lielas lauku saimniecības;

109.  aicina Komisiju īstenot tādu KLP, kas paredz vairāk inovāciju, veicina bioekonomikas attīstību un piedāvā risinājumus bioloģiskās daudzveidības, vides un klimata jomā;

110.  aicina Komisiju pievērst uzmanību dzīves kvalitātei lauku apvidos un padarīt to pievilcīgu visiem cilvēkiem, jo īpaši jaunākajai paaudzei;

111.  uzskata, ka ar KLP veicinātā digitalizācija un precīzā lauksaimniecība nedrīkst padarīt lauksaimniekus vairāk atkarīgus no papildu ieguldījuma vai ārējā finansējuma, ne arī liegt viņiem piekļuvi resursiem, bet tai būtu jābūt visiem pieejamai un attīstītai iekļaujošā veidā, iesaistot lauksaimniekus;

112.  neskarot lauku attīstībai paredzētā ES atbalsta kopējās summas pārskatīšanu, aicina pašreizējās lauku attīstības programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu, turpināt piemērot līdz 2024. gadam vai līdz jaunas reformas pieņemšanai;

113.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos Eiropas Savienībā veicināt "viedo ciematu" pieeju, kas, saskaņotākā veidā izstrādājot dažādus politikas pasākumus, ļaus visaptveroši risināt problēmas, kuras ir saistītas ar nepietiekamajiem platjoslas savienojumiem, darba iespējām un pakalpojumu sniegšanu lauku apvidos;

114.  prasa rīkoties, lai risinātu nopietno problēmu saistībā ar negadījumiem lauku saimniecībās, kuru dēļ ES lauku saimniecībās tiek gūtas traumas un iet bojā cilvēki, īstenojot II pīlārā paredzētos pasākumus, lai atbalstītu ieguldījumus drošības pasākumos un apmācībā;

115.  prasa, lai, izstrādājot ES stratēģiju proteīnaugu jomā, tiktu noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļus visā proteīnaugiem paredzētajā platībā var izmantot tikai vienreiz — pirms vai īsi pēc sēšanas;

116.  uzskata, ka Eiropas lauksaimniecības nākotnei būtiski svarīgi ir ieguldījumi inovācijā, izglītībā un apmācībā;

117.  uzsver, ka nākamās KLP kontekstā būtu padziļināti jāpēta uz rezultātiem balstīta pieeja dalībvalstu un reģionu līmenī un inovatīvie risinājumi, ko nodrošina sertifikācijas sistēmas, nepalielinot birokrātijas un uz vietas veicamās kontroles slogu;

118.  aicina II pīlārā ieviest mērķtiecīgus modernizēšanas un strukturālās uzlabošanas pasākumus, lai sasniegtu prioritāros mērķus, tādus kā digitālā lauksaimniecība 4.0;

119.  mudina Komisiju un dalībvalstis garantēt un veicināt mazo lauksaimnieku un marginalizēto grupu piekļuvi sēklām un lauksaimniecības izejvielām un veicināt un nodrošināt sēklu apmaiņu un to atrašanos publiskajā īpašumā, kā arī ilgtspējīgas tradicionālās metodes, kas garantē cilvēka tiesības uz pienācīgu pārtiku un uzturu;

120.  mudina Komisiju un dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību uzņēmēju iespējām sniegt pakalpojumus ciematiem un otrādi;

121.  norāda, ka katra lauku saimniecība ir atšķirīga, tādēļ tām ir vajadzīgi individuāli risinājumi;

Spēcīga lauksaimnieku pozīcija pasaules pārtikas sistēmā

122.  aicina Komisiju I pīlārā saglabāt pašreizējo vienotas tirgu kopīgās organizācijas (vienotas TKO) sistēmu, tostarp konkrētos politikas instrumentus un tirdzniecības standartus, un uzlabot ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu; uzsver pašreizējo, ar konkrētiem produktiem saistīto ražošanas pārvaldības sistēmu un obligātu individuālu nozaru (vīna, augļu un dārzeņu, olīveļļas un biškopības) programmu saglabāšanas nozīmi ražotājvalstīm ar galīgo mērķi stiprināt katras nozares ilgtspējību un konkurētspēju un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus nodrošinot piekļuvi visiem lauksaimniekiem;

123.  uzskata, ka pozitīvā un uz tirgu orientētā pieredze saistībā ar vienotas TKO darbības programmām augļu un dārzeņu nozarē, ko īstenojušas ražotāju organizācijas un kas finansētas, pamatojoties uz tirgotās produkcijas vērtību (TPV), ir pierādījušas savu efektivitāti attiecīgo nozaru konkurētspējas un strukturēšanas veicināšanā un to ilgtspējības uzlabošanā; tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest līdzīgas darbības programmas arī attiecībā uz citām nozarēm; uzskata, ka tas varētu sniegt īpašu labumu ražotāju organizācijām, kuras pārstāv ES kalnu reģionos un nomaļās teritorijās dzīvojošus piensaimniekus, kas apstrādā un laiž tirgū kvalitatīvus produktus un saglabā piena ražošanu šajos apvidos, kur lauksaimnieciskā darbība ir apgrūtināta;

124.  atgādina, ka nevienlīdzīgs ietekmes sadalījums tirgū rada īpašus šķēršļus rentablai ražošanai piena nozarē;

125.  vērš uzmanību uz iespēju TKO ietvaros ieviest brīvprātīgo piena piegādes samazināšanas programmu;

126.  prasa ieviest jaunu pašpalīdzības pārvaldības instrumentu olīveļļas nozarē, kas ļautu eļļu uzglabāt pārprodukcijas gados un laist tirgū tad, kad ražošana atpaliek no pieprasījuma;

127.  uzstāj, ka nākamajā KLP ir būtiski svarīgi efektīvāk, taisnīgāk un savlaicīgāk atbalstīt lauksaimniekus, lai reaģētu uz cenu un ienākumu svārstīgumu klimata, sliktu laika apstākļu, sanitāro un tirgus risku dēļ, radot papildu stimulus un tirgus nosacījumus, kas veicina riska pārvaldības un stabilizācijas instrumentu (apdrošināšanas shēmu, ienākumu stabilizācijas instrumentu, individuālā nodrošinājuma mehānismu un kopieguldījumu fondu) izstrādi un brīvprātīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot visu lauksaimnieku piekļuvi un saderību ar pašreizējām valstu shēmām;

128.  aicina uzlabot atbalstu pākšaugu audzēšanas palielināšanai Eiropas Savienībā un sniegt īpašu atbalstu lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar aitu un kazu ekstensīvo audzēšanu, ņemot vērā šo nozaru labvēlīgo ietekmi uz vidi un vajadzību samazināt ES atkarību no dzīvnieku barībai paredzēto olbaltumvielu importa;

129.  uzsver, ka uz nākotni orientēta KLP būtu jāveido tā, lai labāk risinātu būtiski svarīgus veselības jautājumus, piemēram, saistībā ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR), gaisa kvalitāti un veselīgāku uzturu;

130.  uzsver problēmas, ko dzīvnieku un cilvēku veselībai rada AMR; uzskata, ka ar jauno tiesisko regulējumu būtu aktīvi jāveicina augstāks dzīvnieku veselības un labturības līmenis kā līdzeklis cīņai pret antibiotiku rezistenci, tādējādi labāk aizsargājot sabiedrības veselību un lauksaimniecības nozari kopumā;

131.  vērš uzmanību uz to, ka tirgus riskus var pārvaldīt arī ar ES lauksaimniecības un pārtikas produktu labāku piekļuvi tirgum eksporta tirgos;

132.  uzstāj, cik svarīgi ir stiprināt primāro ražotāju pozīciju pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši garantējot pievienotās vērtības taisnīgu sadali starp ražotājiem, pārstrādātājiem un mazumtirdzniecības nozares pārstāvjiem, ieviešot finanšu resursus un stimulus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu tautsaimniecības organizāciju — gan vertikālo, gan arī horizontālo, piemēram, ražotāju organizāciju, tostarp kooperatīvu, un to apvienību un starpnozaru organizāciju, — izveidi un attīstību, nosakot saskaņotus minimālos standartus, lai apkarotu negodīgu un ļaunprātīgu tirdzniecības praksi visā pārtikas piegādes ķēdē, kā arī stiprinot pārredzamību tirgos un ieviešot krīzes novēršanas instrumentus;

133.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 39. pantā noteiktajiem mērķiem un izņēmumu, kas minēts LESD 42. pantā, Omnibus regulā ir precizētas juridiskās attiecības starp vienotas TKO noteikumiem un ES konkurences noteikumiem un ieviestas jaunas kolektīvās iespējas lauksaimniekiem uzlabot spēju aizstāvēt savas intereses pārtikas piegādes ķēdē; uzskata, ka šie noteikumi ir svarīgi saistībā ar turpmāko KLP un tie būtu jāuzlabo vēl vairāk;

134.  uzskata, ka, pamatojoties uz pieredzi par to, kā darbojas dažādi ES tirgus novērošanas centri (piena, gaļas, cukura un kultūraugu nozarē), šādi instrumenti būtu jāattiecina arī uz nozarēm, kas vēl nav ietvertas, un jāpilnveido tā, lai tirgus dalībniekiem agrīnas brīdināšanas nolūkā sniegtu ticamus datus un prognozes un nodrošinātu ātru un preventīvu rīcību tirgus traucējumu gadījumā ar mērķi novērst krīzes;

135.  aicina pastiprināti atbalstīt un veicināt vietējos tirgus un īsās pārtikas piegādes ķēdes; uzsver, ka ir jāattīsta vietējie pakalpojumi, kas saistīti ar īsām piegādes ķēdēm;

136.  aicina Komisiju sīkāk precizēt un vajadzības gadījumā atjaunināt ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām paredzētos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz konkurences politiku, tostarp ņemot vērā starpnozaru organizāciju pasākumus un vienošanās, lai izpildītu sabiedrības prasības;

137.  uzsver, ka KLP vēsturiskajiem tirgus pārvaldības instrumentiem (t. i., valsts intervencei un privātās uzglabāšanas atbalstam) ir samazināta un nepietiekama ietekme globalizētās ekonomikas kontekstā un ka ar riska pārvaldības instrumentiem vienmēr nepietiek, lai tiktu galā ar cenu lielo svārstīgumu un nopietnajiem tirgus traucējumiem;

138.  tāpēc uzsver, ka turpmākajā KLP vienotai TKO ir jāsaglabā svarīgā loma kā drošības tīklam, ātri stabilizējot lauksaimniecības tirgus un prognozējot krīzes, un uzsver, cik svarīga nozīme ir Omnibus regulai, lai, ņemot vērā pieredzi, kas gūta pēdējo tirgus krīžu laikā, jo īpaši piensaimniecības nozarē, nodrošinātu un veicinātu inovatīvu tirgus un krīzes pārvaldības instrumentu, piemēram, brīvprātīgu nozaru nolīgumu, papildu izmantošanu, lai pārvaldītu un attiecīgā gadījumā kvantitatīvi samazinātu ražotāju, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju un pārstrādātāju piedāvājumu (piemēram, ES piena ražošanas sašaurināšanas shēma);

139.  atzinīgi vērtē darbu, kas tiek veikts saistībā ar ilgtspējīgu proteīna stratēģiju Eiropas Savienībai;

140.  norāda uz vajadzību visā ES izveidot vietējos un reģionālos pākšaugu kultūru tirgus, uzlabot vides rādītājus, izmantojot augseku un vienlaikus arī samazinot atkarību no importētās lopbarības, mēslojuma un pesticīdiem, un palielināt dzīvotspēju un ekonomiskos stimulus, lai pārietu uz ilgtspējīgākas lauksaimniecības praksi;

141.  uzskata, ka piedāvājuma pārvaldības pasākumi attiecībā uz sieru un šķiņķi ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem vai aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai attiecībā uz vīniem ir pierādījuši savu efektivitāti, uzlabojot attiecīgo produktu ilgtspējību, konkurētspēju un kvalitāti, tāpēc tie būtu jāsaglabā un vajadzības gadījumā jāpaplašina, lai aptvertu visus produktus ar kvalitātes zīmi saskaņā ar KLP mērķiem;

142.  aicina padziļināti pārskatīt pašreizējo krīzes rezerves mehānismu, lai izveidotu darbam piemērotu un neatkarīgu lauksaimniecības krīzes ES fondu, kas būtu atbrīvots no budžeta gada pārskata principa, lai varētu veikt budžeta pārvietojumus no viena gada uz nākamo, jo īpaši laikā, kad tirgus cenas ir pietiekami augstas, vienlaikus visā DFS periodā krīzes rezervi saglabājot nemainīgā līmenī, tādējādi nodrošinot ātrākus, saskaņotākus un efektīvus preventīvos pasākumus un risinājumus, kas papildina tirgus un riska pārvaldības instrumentu izmantošanu smagas krīzes situācijās, tostarp tādās, kas rada ekonomiskas sekas lauksaimniekiem saistībā ar dzīvnieku veselību, augu slimībām un pārtikas nekaitīgumu, kā arī tādās, kas saistītas ar ārējiem satricinājumiem, kuri ietekmē lauksaimniecību;

143.  uzskata, ka, lai gan tirdzniecības nolīgumi ir labvēlīgi ietekmējuši dažas ES lauksaimniecības nozares un ir vajadzīgi tam, lai stiprinātu ES pozīciju pasaules lauksaimniecības tirgū un sniegtu labumu ES ekonomikai kopumā, tie rada arī vairākas problēmas, jo īpaši mazām un vidējām lauku saimniecībām un jutīgām nozarēm, kas jāņem vērā, piemēram, ES sanitāro, fitosanitāro, dzīvnieku labturības, vides un sociālo standartu ievērošana, kuru dēļ ir jānodrošina saskaņotība starp tirdzniecības politiku un noteiktiem KLP mērķiem un kuri nedrīkst vājināt Eiropas augstos standartus vai apdraudēt tās lauku teritorijas;

144.  uzsver, ka atšķirīgu standartu piemērošana palielinātu risku, ka ES iekšzemes produkcijas eksports uz ārzemēm tiek veikts uz lauku attīstības, vides un atsevišķos gadījumos pārtikas kvalitātes rēķina;

145.  uzsver, ka vajadzība pēc pastiprinātiem aizsardzības mehānismiem būtu arī jāuzsver debatēs par turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem (ar Mercosur, Jaunzēlandi, Austrāliju u. c.) un to ietekmi uz lauksaimniecību Eiropā;

146.  uzsver, ka, lai gan ir svarīgi turpināt darbu pie uzlabotas Eiropas lauksaimniecības produktu piekļuves tirgum, ir vajadzīgi atbilstīgi Eiropas lauksaimniecības aizsardzības pasākumi, kuros ņemtas vērā konkrētām nozarēm raksturīgās problēmas, piemēram, aizsardzības mehānismi, lai novērstu negatīvu sociālekonomisko ietekmi maziem un vidējiem lauksaimniekiem ES un trešās valstīs, vai jutīgāko nozaru iespējama izslēgšana no sarunām un savstarpības principa piemērošana ražošanas nosacījumos, lai lauksaimniekiem Eiropas Savienībā un viņu ārvalstu konkurentiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka Eiropas ražošanu nedrīkst apdraudēt mazvērtīgs un standartam neatbilstošs imports;

147.  aicina Komisiju sākt uzlūkot lauksaimniecību kā stratēģisku darbību un attiecībā uz brīvās tirdzniecības nolīgumiem īstenot tādu pieeju, lai lauksaimniecību neuzskatītu par pārējo tirdzniecībā iesaistīto nozaru pielāgojamu mainīgo lielumu un lai tiktu aizsargātas tādas svarīgas nozares kā svaigpiena ražošana;

148.  uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības un PTO prasības ir ļoti būtiski ietekmējušas KLP pārskatīšanu, kas vairākas reizes veikta kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem; uzskata, ka šīs pārskatīšanas ir palielinājušas Eiropas lauksaimniecības produktu un Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares konkurētspēju, taču tās ir arī kaitējušas lielām lauksaimniecības nozares daļām, tās pakļaujot pasaules tirgu nestabilitātei; kā ieteikts Komisija paziņojumā par lauksaimniecības un pārtikas nākotni Eiropā, uzskata, ka tagad ir pienācis laiks vairāk koncentrēties uz citiem KLP mērķiem, tādiem kā lauksaimnieku dzīves līmenis un veselības, nodarbinātības, vides un klimata jautājumi;

149.  uzsver, ka ES tirdzniecības politikai ir jābūt saskaņotai ar citām ES politikas jomām, piemēram, attīstības un vides politiku, un jāatbalsta IAM sasniegšana un ka tā var sekmēt KLP mērķu sasniegšanu, jo īpaši nodrošinot pienācīgu dzīves līmeni iedzīvotājiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, un piedāvājuma nonākšanu pie patērētājiem par pieņemamām cenām; uzsver, ka ES lauksaimniecības pārtikas nozarei būtu jāizmanto eksporta sniegtās izaugsmes iespējas, ņemot vērā aplēses, ka nākamajā desmitgadē 90 % no visā pasaulē klāt nākušā pieprasījuma pēc lauksaimniecības pārtikas produktiem radīs valstis ārpus Eiropas; uzsver, ka KLP vispirms ir jāapmierina Eiropas sabiedrības pārtikas, vides un klimata vajadzības, pirms tā koncentrējas uz ražošanu pārdošanai starptautiskajā lauksaimniecības tirgū; uzsver, ka tā dēvētajām jaunattīstības valstīm vajadzētu būt pietiekamām iespējām patstāvīgi izveidot un uzturēt spēcīgu lauksaimniecības pārtikas nozari;

150.  turklāt uzskata, ka precēm, kuru ražošana ir saistīta ar atmežošanu, zemes vai resursu piesavināšanos un cilvēktiesību pārkāpumiem, nedrīkst piešķirt piekļuvi ES tirgum;

151.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstis jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību atkārtoti apliecina savu apņemšanos un atzīst, cik svarīgi ir efektīvi ievērot principu par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas izveidots ar LESD 208. pantu, paredzot attīstības sadarbības mērķus ņemt vērā visās tajās ES politikas jomās, ieskaitot lauksaimniecības politiku un finansējumu, kas varētu negatīvi ietekmēt jaunattīstības valstis; šajā saistībā uzskata, ka KLP reformā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu tiesības veidot savu lauksaimniecības un pārtikas politiku, nevājinot pārtikas ražošanas jaudu un ilgtermiņa pārtikas nodrošinājumu, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs;

152.  atgādina par ES un tās dalībvalstu pausto apņemšanos īstenot IAM un uzsver, cik būtiski svarīga ir KLP saskaņotība ar IAM, jo īpaši IAM Nr. 2 (bada izskaušana), Nr. 5 (dzimumu līdztiesība), Nr. 12 (atbildīgs patēriņš un ražošana), Nr. 13 (rīcība klimata politikas jomā) un Nr. 15 (dzīvība uz zemes), un ka turpmākā KLP ir jāpielāgo šiem mērķiem;

153.  prasa saskaņā ar budžeta efektivitātes principu panākt saskaņotību un uzlabot sinerģiju starp KLP un visām pārējām ES politikas jomām un starptautiskajām saistībām, jo īpaši tādās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde, zemes izmantošana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, kā arī nomaļu reģionu un kalnu reģionu attīstība;

154.  aicina Komisiju veikt sistemātisku ietekmes novērtējumu par noteikumiem attiecībā uz lauksaimniecības nozari visos tirdzniecības nolīgumos un piedāvāt konkrētas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka neviena lauksaimniecības nozare necietīs ar trešo valsti noslēgta tirdzniecības nolīguma rezultātā;

155.  uzstāj, ka procesi un ražošanas metodes (PRM) ir būtiska sociālo, ekonomisko un vides standartu daļa globālajā lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, un aicina Komisiju mudināt PTO atzīt šādu PRM nozīmi;

156.  uzsver, ka Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteikto mērķu un IAM sasniegšanai ir jābūt vienam no vadošajiem principiem visā tirdzniecības politikā attiecībā uz lauksaimniecības produktiem; norāda, ka Komisija savā pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu pamatoti norāda uz pieprasījumu pēc taisnīgākas tirdzniecības un ilgtspējīgiem un vietējiem produktiem kā mainīgu globalizācijas tendenci; uzsver, ka ES tirdzniecības politika var lielā mērā sekmēt IAM un Parīzes nolīgumā noteikto klimata mērķu sasniegšanu;

157.  atgādina, ka ES no savas puses ir izbeigusi eksporta subsīdijas un ka pašreizējā ES budžetā vairs nav eksporta subsīdijām paredzētas budžeta pozīcijas; šajā saistībā aicina ES tirdzniecības partnerus apņemties samazināt tirdzniecību kropļojošu iekšzemes atbalstu; aicina tās PTO dalībvalstis, kuras turpina piešķirt eksporta subsīdijas, īstenot 2015. gada 19. decembrī Nairobi pieņemto ministru lēmumu par konkurenci eksporta jomā;

158.  prasa Komisijai saglabāt modrību un pastiprināt ES aizsardzības pasākumus, lai novērstu aizvien lielāko skaitu pašreizējo un turpmāko šķēršļu tirgus pieejamībai trešās valstīs, vienlaikus aizsargājot vidi un ievērojot cilvēktiesības, tostarp tiesības uz pārtiku; uzsver, ka lielākā daļa šo šķēršļu ietekmē lauksaimniecības produktus (27 % saskaņā ar Komisijas tirgus pieejamības datubāzi), kas savukārt pārsvarā ir saistīti ar sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) tirgus pieejamības pasākumiem;

159.  aicina Komisiju, sagatavojot piedāvājumu apmaiņu un aprēķinot kvotas, prognozēt un ņemt vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ietekmi;

160.  aicina Komisiju uzsākt skaidras un pārredzamas iniciatīvas, lai vēl vairāk veicinātu ES ražošanas, drošības, dzīvnieku labturības un vides standartus un īsas piegādes ķēdes un lai atbalstītu kvalitatīvas pārtikas ražošanas shēmas, ko varētu panākt, cita starpā izmantojot gan Eiropas izcelsmes marķējuma shēmas, gan tirdzniecības un veicināšanas pasākumus iekšējos un trešo valstu tirgos attiecībā uz tām nozarēm, kuras izmanto īpašus politikas instrumentus, ko nodrošina KLP; uzstāj, ka jāsamazina birokrātija un nevajadzīgi nosacījumi, lai šajās shēmās varētu piedalīties arī mazāki ražotāji; atzinīgi vērtē to, ka pastāvīgi pieaug veicināšanas programmām pieejamais budžets, un mudina Komisiju saglabāt apropriāciju pieauguma tempu, jo pieaug ražotāju interese;

161.  uzsver, cik liela nozīme ir īsām vietēja un reģionāla mēroga piegādes ķēdēm, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgākas, jo, tā kā to gadījumā vajag mazāk transporta, tās rada mazāku piesārņojumu un nodrošina svaigākus un vieglāk izsekojamus produktus;

162.  atgādina, cik svarīgi ir dot vietējiem lauksaimniekiem iespēju virzīties augšup pa vērtības ķēdi, sniedzot tiem palīdzību un atbalstu attiecībā uz bioloģiskajiem un pievienotās vērtības produktiem, kā arī jaunas zināšanas un tehnoloģijas, jo ilgtspējības panākšanai ir vajadzīga tieša rīcība, lai saglabātu, aizsargātu un bagātinātu dabas resursus;

163.  norāda, ka vietējā ražošana atbalsta vietējo pārtikas kultūru un vietējo ekonomiku;

164.  1uzsver, ka galvenā uzmanība lauksaimniecībā turpmāk būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropai ir konkurētspējas priekšrocība; uzsver, ka ES standarti ir jāsaglabā un jāpastiprina, kur tas ir iespējams; prasa veikt pasākumus, lai vēl vairāk palielinātu pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju un ieviestu jaunas tehnoloģijas un efektīvāku resursu izmantošanu, tādējādi stiprinot ES kā pasaules līderes lomu;

165.  uzskata par nepieņemamu to, ka pastāv kvalitātes atšķirības starp pārtikas produktiem, kas vienotajā tirgū tiek reklamēti un izplatīti ar vienu un to pašu zīmolu un iepakojumu; atzinīgi vērtē Komisijas centienus risināt jautājumu par pārtikas produktu duālu kvalitāti vienotajā tirgū, tostarp darbu pie kopīgas testēšanas metodikas;

166.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti, veicinot ES lauksaimniecības intereses nesenajās divpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes ES lauksaimniecības pārtikas produktu piekļuvi tirgum un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību trešās valstīs; uzskata, ka šo tendenci iespējams turpināt un uzlabot;

Pārredzams lēmumu pieņemšanas process, lai sniegtu stabilu KLP priekšlikumu 2021.–2028. gadam

167.  uzsver, ka Parlamentam un Padomei, izmantojot koplēmuma procedūru, būtu jānosaka vispārīgi kopējie mērķi, pamatstandarti, pasākumi un finanšu piešķīrumi, kā arī atbilstīgs elastības līmenis, kas vajadzīgs, lai dalībvalstis un to reģioni varētu tikt galā ar savām īpatnībām un vajadzībām saskaņā ar vienoto tirgu, tādējādi novēršot konkurences kropļojumus, ko rada valstu izvēles;

168.  pauž nožēlu par to, ka viss plānošanas process attiecībā uz KLP pēc 2020. gada — apspriešanās, saziņa, ietekmes novērtējums un tiesību aktu priekšlikumi — atkal sākas ar ievērojamu kavēšanos, kad tuvojas Parlamenta astotā pilnvaru termiņa beigas, radot risku, ka debates par turpmāko KLP tiks aizēnotas ar vēlēšanu debatēm, un apdraudot iespēju galīgo vienošanos panākt pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

169.  aicina Komisiju ieviest pārejas noteikumus, kas gadījumā, ja KLP pieņemšana aizkavējas, ļauj lauksaimniekiem turpināt piekļūt lauku attīstības programmas pasākumiem, jo īpaši vides un ieguldījumu pasākumiem;

170.  aicina dalībvalstis, īstenojot jauno reformu, nodrošināt, ka maksājumi lauksaimniekiem netiek aizkavēti, un šādu kavējumu gadījumā uzņemties atbildību un izsniegt pienācīgu kompensāciju lauksaimniekiem;

171.  tomēr uzsver, ka pirms pašreizējā sasaukuma termiņa beigām ir jāpanāk pēc iespējas lielāks progress un šis jautājums ir jāakcentē Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā;

172.  atzīst, ka ir svarīgi KLP lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīt iestādes un ekspertus, kuri atbild par veselības un vides politiku, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņas un gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu;

173.  aicina Komisiju, pirms būtisku izmaiņu ieviešanas KLP izstrādes un/vai īstenošanas procesā, ierosināt pietiekami ilgu pārejas periodu, lai dalībvalstīm nodrošinātu "vieglu piezemēšanos" un pietiekamu laiku pienācīgi un pareizi īstenot jauno politiku, tādējādi novēršot kavēšanos ar lauksaimnieku ikgadējo maksājumu veikšanu un lauku attīstības pasākumu īstenošanu;

174.  prasa ES un tās dalībvalstīm pastiprināt dialogu ar jaunattīstības valstīm un sniegt savas zināšanas un finansiālo atbalstu, lai veicinātu ekoloģiski ilgtspējīgu lauksaimniecību, kuras pamatā ir mazapjoma un ģimenes lauku saimniecības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un jauniešiem, saskaņā ar apņemšanos, kas pausta Āfrikas Savienības un ES 2017. gada samita kopīgajā deklarācijā ar nosaukumu "Investēt jaunatnē, lai paātrinātu iekļaujošu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību"; atgādina par sieviešu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā lauku apvidos; uzsver vajadzību attīstīt viņu potenciālu ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā un viņu noturību lauku apvidos;

175.  atgādina, ka bads un nepilnvērtīgs uzturs jaunattīstības valstīs lielā mērā ir saistīts ar pirktspējas trūkumu un/vai nabadzīgo lauku iedzīvotāju nespēju būt pašpietiekamiem; tāpēc mudina ES aktīvi palīdzēt jaunattīstības valstīm pārvarēt šķēršļus (tādus kā slikta infrastruktūra un slikta loģistika) lauksaimnieciskajā ražošanā;

176.  norāda, ka vairāk nekā puse no vismazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem 2050. gadā joprojām dzīvos lauku rajonos un ka ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstība jaunattīstības valstīs palīdzēs atraisīt savu lauku kopienu potenciālu, saglabāt lauku teritoriju apdzīvotību un mazināt bezdarbu, nabadzību un pārtikas trūkumu, kas savukārt palīdzēs risināt piespiedu migrācijas pamatcēloņus;

177.  atzīst, ka kosmosa tehnoloģijām, piemēram, tām, kas izstrādātas ES kosmosa un satelītu programmās, ko pārvalda Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmu aģentūra (Galileo, EGNOS un Copernicus), var būt ļoti būtiska loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošinot pieņemamus risinājumus, lai veicinātu pāreju uz precīzo lauksaimniecību, tādējādi novēršot atkritumu rašanos, ietaupot laiku, mazinot nogurumu un optimizējot iekārtu izmantošanu;

178.  aicina Komisiju izpētīt kosmosa zinātnes tehnoloģijas un lietojumus un Globālo partnerību efektīvai attīstības sadarbībai kā mehānismus, ko izmanto, lai palīdzētu pārraudzīt kultūraugus, lauksaimniecības dzīvniekus, mežsaimniecību, zivsaimniecību un akvakultūru, atbalstīt lauksaimniekus, zvejniekus, mežsaimniekus un politikas veidotājus to centienos izmantot daudzveidīgas metodes ilgtspējīgas pārtikas ražošanas panākšanai un risināt saistītās problēmas;

179.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis savos rīcības plānos garantē sieviešu un vīriešu vienlīdzību lauku apvidos; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību to iestāžu struktūrās, kuras risina dialogu ar nozari, kā arī nozares profesionālo organizāciju, kooperatīvu un apvienību lēmējinstitūcijās; uzskata, ka ar jaunajiem ES tiesību aktiem būtu ievērojami jāuzlabo tematiskās apakšprogrammas, kas paredzētas sievietēm lauku apvidos;

180.  uzsver, ka Komisijai arī turpmāk vienmēr būtu jānodrošina ES tiesību aktu par dzīvnieku labturību stingra un vienāda ievērošana visās dalībvalstīs, veicot pienācīgu kontroli un piemērojot sankcijas; aicina Komisiju uzraudzīt un ziņot par dzīvnieku veselību un labturību, tostarp par dzīvnieku pārvadāšanu; atgādina, ka attiecībā uz produktiem, ko ieved Eiropas Savienībā, ir jāievēro Eiropas dzīvnieku labturības, vides un sociālie standarti; aicina noteikt finansiālus stimulus par tādu dzīvnieku labturības pasākumu brīvprātīgu pieņemšanu, kuri pārsniedz minimālos, tiesību aktos paredzētos standartus;

181.  aicina Komisiju īstenot un izpildīt attiecīgos ES tiesību aktus, jo īpaši Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā; uzskata, ka šajā saistībā ir jāievēro ES Tiesas spriedums, ar kuru tā noteica, ka dzīvnieku labturības aizsardzība nebeidzas pie ES ārējām robežām un ka līdz ar to no Eiropas Savienības eksportēto dzīvnieku pārvadātājiem ir jāievēro ES noteikumi par dzīvnieku labturību, tostarp ārpus ES;

182.  uzstāj, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniekiem, kuriem papildu izmaksas rada īpašie ierobežojumi, kas saistīti ar augstvērtīgiem dabas apgabaliem, piemēram, kalnainiem apgabaliem, salām, tālākiem reģioniem, un citiem mazāk labvēlīgiem apgabaliem; uzskata, ka šādu apgabalu īpašo ierobežojumu dēļ KLP finansējums šiem reģioniem ir īpaši svarīgs un ka jebkādam samazinājumam būtu ļoti nelabvēlīga ietekme uz daudziem lauksaimniecības produktiem; mudina dalībvalstis izstrādāt un īstenot kvalitātes shēmas, lai dotu iespēju ražotājiem, kuri to vēlas, tās ātri ieviest;

183.  uzskata, ka POSEI budžets būtu jāsaglabā pietiekamā līmenī, lai risinātu lauksaimniecības problēmas tālākos reģionos, kā to vairākkārt aicinājis Parlaments; atzinīgi vērtē rezultātus saistībā ar Komisijas jaunāko ziņojumu par POSEI īstenošanu un uzskata, ka tālāko reģionu un Egejas jūras mazāko salu programmas būtu jānošķir no ES vispārējās tiešo maksājumu shēmas, lai nodrošinātu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tādējādi novēršot risku, ka lauksaimnieciskā ražošana tiek izbeigta tādēļ, ka attiecīgais reģions ir tālu, atrodas uz salām, tam ir maza platība, tajā ir sarežģīti topogrāfiskie un klimatiskie apstākļi vai tas ir saimnieciski atkarīgs no neliela skaita produktu;

184.  aicina Komisiju Piena tirgus novērošanas centrā iekļaut autonomu nodaļu, kura pētītu cenas tālākos reģionos, lai nekavējoties reaģētu uz krīzi šajā nozarē; uzskata, ka "krīzes" definīcijas noteikšana un Komisijas attiecīga iejaukšanās būtu jāpielāgo tālākiem reģioniem, ņemot vērā tirgus lielumu, atkarību no mazas saimnieciskās aktivitātes un tā, ka ir mazāk dažādošanas iespēju;

185.  aicina labāk integrēt aprites ekonomiku, lai nodrošinātu izejmateriālu un blakusproduktu labāko un efektīvāko izmantošanu jaunajā bioekonomikas nozarē, vienlaikus ņemot vērā ierobežoto biomasas un zemes un citu ekosistēmas pakalpojumu pieejamību, un uzskata, ka uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības attīstība lauku apvidos varētu nodrošināt jaunus darījumdarbības modeļus, kas varētu palīdzēt lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem atrast jaunus tirgus saviem produktiem un radīt jaunas darbvietas; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt vajadzīgo atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei, lai dotu lielāku ieguldījumu bioekonomikas turpmākajā attīstībā ES; uzsver, ka ir jāatbalsta agromežsaimniecība, kas var nodrošināt daudzfunkcionālu atpūtas un produktīvo ekosistēmu un mikroklimata izveidi, un jānovērš nepilnības, kas varētu kavēt tās attīstību;

186.  uzskata, ka ar AECM atbalstu, ko papildina ekoshēmas dalībvalstu līmenī, būtu jāsedz lauksaimnieku izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz jaunu un ilgtspējīgu praksi, piemēram, veicinot un atbalstot agromežsaimniecības un citus ilgtspējīgas mežsaimniecības pasākumus, kas paredzēti bioloģiskās daudzveidības un dzīvnieku un augu sugu ģenētiskās daudzveidības atbalstam, un izmaksas, kas saistītas ar pielāgošanos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem;

187.  aicina Komisiju nodrošināt inovāciju, pētniecību un modernizāciju agromežsaimniecības un mežsaimniecības nozarē, atbalstot spēcīgas un pielāgotas konsultatīvās sistēmas izveidi, mērķtiecīgu apmācību un īpaši pielāgotus risinājumus, lai veicinātu inovāciju un zinātības un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, galveno uzmanību pievēršot būtiskām jaunām tehnoloģijām un digitalizācijai; uzsver arī mežu īpašnieku apvienību būtisko nozīmi informācijas un inovācijas nodošanā, mazo mežu īpašnieku apmācībā un turpmākā izglītošanā un aktīvas daudzfunkcionālās mežu apsaimniekošanas īstenošanā;

o
o   o

188.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.
(2) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.
(3) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0022.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0203.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0095.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0057.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0197.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0099.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0504.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0427.
(13) OV C 86, 6.3.2018., 62. lpp.
(14) OV C 265, 11.8.2017., 7. lpp.
(15) OV C 288, 31.8.2017., 10. lpp.
(16) OV C 342, 12.10.2017., 10. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums