Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2711(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0244/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0238

Pieņemtie teksti
PDF 135kWORD 53k
Ceturtdiena, 2018. gada 31. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis Nikaragvā
P8_TA(2018)0238RC-B8-0244/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra(1), 2009. gada 26. novembra(2) un 2017. gada 16. februāra(3) rezolūciju,

–  ņemot vērā ES un Centrālamerikas 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu,

–   ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu attiecībā uz Nikaragvu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014. — 2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ES 2004. gada jūnija Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Nikaragvas konstitūciju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2016. gada 19. novembra paziņojumu par Nikaragvas vēlēšanu galīgajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2018. gada 22. aprīļa un 2018. gada 15. maija paziņojumus par Nikaragvu,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2018. gada 27. aprīļa paziņojumu presei par cilvēktiesību situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) vizīti Nikaragvā 2018. gada 17.–21. maijā, ar mērķi izpētīt stāvokli Nikaragvā, un tās 2018. gada 21. maija provizorisko paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību biroja runaspersonas Liz Throssell 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par vardarbību saistībā ar protestiem Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 14. maija paziņojumu presei par vizīti, lai izmeklētu situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā OAS ģenerālsekretariāta 2017. gada 20. janvāra ziņojumu par Nikaragvu un tā 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu, kurā pausts nosodījums par vardarbību Nikaragvā,

–  ņemot vērā Nikaragvas Bīskapu konferences paziņojumus un jo īpaši pēdējo paziņojumu, kas sniegts 2018. gada 23. maijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā ir ziņots, ka vismaz 84 cilvēki ir nogalināti, vairāk nekā 860 ievainoti un vairāk nekā 400 apcietināti studentu vadītu miermīlīgu protestu rezultātā, kas sākās 2018. gada 18. aprīlī, iestājoties pret prezidenta Daniel Ortega izsludināto sociālā nodrošinājuma reformu; tā kā lielākajai daļai upuru bija šautas brūces galvā, kaklā, krūškurvja vai vēdera apvidū, tādējādi liekot domāt, ka ir notikusi nelikumīga, patvaļīga un tūlītēja nāvessodu izpilde; tā kā Nikaragvas iestādes atklāti stigmatizē protestētājus, nosaucot tos par “vandāļiem” un apsūdzot tos politiskās manipulācijās;

B.  tā kā 2018. gada 23. aprīlī prezidents D. Ortega paziņoja par sociālā nodrošinājuma reformas atcelšanu, bet demonstrācijas turpinājās un pārvērtās plašākos nemieros, prasot izveidot pagaidu valdību un atjaunot demokrātisko kārtību; tā kā vēl viens iemesls neapmierinātībai un atklātam konfliktam ir uz eksportu orientētu ieguves darbību straujais pieaugums;

C.  tā kā 2018. gada 20. aprīlī notika uzbrukums 600 studentiem jaunajā katedrālē Managvas vecpilsētā, ko veica pretsacelšanās spēki un Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās frontes locekļu grupa, darbojoties pilnīgi nesodīti un ar policijas līdzdalību un piekrišanu; tā kā IACHR ir dokumentējusi uzbrukumus četrām universitātēm (UCA, UPOLI, UNA un UNAN);

D.   tā kā lielais cietušo skaits skaidri norāda uz brutālu apspiešanu no valsts varas iestāžu puses, pārkāpjot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un standartiem attiecībā uz spēka izmantošanas ierobežojumiem; tā kā Nikaragvas Valsts policijas vadītāja Aminta Granera atkāpās no amata, ņemot vērā pārmērīgo vardarbības pielietošanu;

E.  tā kā plašsaziņas līdzekļus, kas ziņoja par protestiem, valdība patvaļīgi slēdza un žurnālisti, kuri pauda jebkādus iebildumus, tika iebiedēti un aizturēti; tā kā Nikaragvas iestāžu vēršanās pret vārda brīvību un opozīcijas vadītāju iebiedēšana ir nosodīta kā uzbrukums pamatbrīvībām; tā kā žurnālists Angel Gahona tika nošauts brīdī, kad viņš ziņoja no protestu vietas tiešraidē;

F.  tā kā cilvēktiesību organizācijas ir saņēmušas daudzas sūdzības par to, ka valsts slimnīcas nav sniegušas palīdzību un ārstniecības pakalpojumus ievainotajiem protestu dalībniekiem;

G.  tā kā 2018. gada 27. aprīlī Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Gustavo Porras paziņoja par Patiesības komisijas izveidi, lai izmeklētu to, kas notika protestu laikā; tā kā septiņu likumdevēju padome, kurā pieci likumdevēji ir no prezidenta D. Ortega partijas, 2018. gada 6. maijā iecēla piecus locekļus šajā komisijā un Nacionālā asambleja apstiprināja šo locekļu iecelšanu;

H.  tā kā IACHR delegācija apmeklēja Nikaragvu 2018. gada 17.–21. maijā; tā kā IACHR delegācija dokumentēja nelikumīgu un patvaļīgu apcietināšanu, spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, cenzūru un uzbrukumus presei, kā arī cita veida iebiedēšanu, piemēram, draudus un vajāšanu, kuru mērķis bija likvidēt protestus un kavēt pilsoņu līdzdalību;

I.  tā kā nacionālais dialogs starp prezidentu D. Ortega un Nikaragvas opozīciju, kuru vidutēja Katoļu baznīca un kas tika sākts 2018. gada 16. maijā, nespēja novest pie krīzes risinājuma un tika apturēts, jo valdību pārstāvošie sarunu dalībnieki atteicās apspriest vidutāju iesniegto 40 punktu programmu, kas ietvēra ceļvedi uz demokrātiskām vēlēšanām, tostarp vēlēšanu likuma reformas, vēlēšanu organizēšanu un prezidenta atkārtotas ievēlēšanas aizliegumu; tā kā tika ierosināts izveidot apvienotu komiteju sešu cilvēku sastāvā — trīs valdības pārstāvji un trīs platformas “Alianza Cívica por la Justicia y la Democracia” pārstāvji,

J.  tā kā kopš 2007. gada Daniel Ortega ir trīsreiz pēc kārtas ievēlēts prezidenta amatā, neraugoties uz to, ka Nikaragvas konstitūcija aizliedz secīgu atkārtotu ievēlēšanu, tādējādi tas liecina par korupciju un autoritārismu, kurā valsts ir nonākusi; tā kā 2011. un 2016. gada vēlēšanas ES iestādes un OAS ļoti kritizēja par pārkāpumiem, jo tās tika veiktas bez abu šo organizāciju novērotāju vai citu uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtnes;

K.  tā kā korupcija publiskajā sektorā, tostarp korupcija, kurā iesaistīti prezidenta D. Ortega ģimenes locekļi, joprojām ir viena no lielākajām problēmām; tā kā ļoti izplatīta ir valsts ierēdņu uzpirkšana, kā arī muitas un nodokļu iestāžu īstenota nelikumīga konfiskācija un patvaļīga aplikšana ar nodokli, tā kā ir paustas leģitīmas bažas par nepotismu Nikaragvas valdībā, tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas ir nosodījušas pakāpenisku varas koncentrāciju vienas partijas rokās un iestāžu vājināšanu;

L.  tā kā pēdējo desmit gadu laikā Nikaragva ir pieredzējusi lejupslīdi demokrātijas un tiesiskuma jomā; tā kā demokrātijas un tiesiskuma, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas attīstīšanai un konsolidēšanai ir jābūt neatņemamai ES ārpolitikas, tostarp 2012. gada asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, sastāvdaļai,

1.  nosoda miermīlīgu protestētāju, kas iebilda pret sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu, brutālo apspiešanu un iebiedēšanu Nikaragvā, kā rezultātā daudzi cilvēki tika nogalināti, pazuda bez vēsts vai tika patvaļīgi apcietināti, un to veica Nikaragvas varas iestādes, bruņotie spēki, policija un vardarbīgas grupas, kas atbalstīja valdību; atgādina visiem Nikaragvas drošības spēkiem par to galveno pienākumu —aizsargāt iedzīvotājus no kaitējuma;

2.  izsaka līdzjūtību visām to upuru ģimenēm, kuri tika nogalināti un ievainoti demonstrāciju laikā;

3.  aicina Nikaragvas varas iestādes izbeigt visa veida vardarbību pret cilvēkiem, kuri izmanto savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību; aicina arī tos demonstrāciju dalībniekus un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, kuri vada protestus, atturēties no vardarbības savu tiesību īstenošanā; mudina Nikaragvas varas iestādes atbrīvot visus patvaļīgi apcietinātos, nodrošināt kompensācijas visiem skartajiem ģimenes locekļiem un sniegt garantijas, ka pret viņiem netiks veikti nekādi krimināltiesību pasākumi; mudina valsts iestādes atturēties sniegt publiskus paziņojumus, kas stigmatizē demonstrāciju dalībniekus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, un atturēties valsts plašsaziņas līdzekļos īstenot kampaņas, kas varētu mudināt uz vardarbību;

4.  aicina Nikaragvas varas iestādes nekavējoties atļaut starptautisku, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainojami represijās un cilvēku nogalināšanā protestu laikā; šajā sakarā atzinīgi vērtē IACHR vizīti Nikaragvā, un pauž bažas par sākotnējā ziņojuma secinājumiem; mudina starptautisko sabiedrību uzņemties aktīvu lomu, lai nodrošinātu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;

5.  prasa Nikaragvas valdību atzīt un stiprināt IACHR ieteikumu īstenošanas uzraudzības komitejas autoritāti, un izveidot jaunu apmeklējumu grafiku; prasa izveidot slimnīcu apmeklējumu valsts reģistru, kā pieprasījusi IACHR;

6.  aicina Nikaragvas varas iestādes nodrošināt visiem sabiedrības dalībniekiem, tostarp opozīcijas spēkiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp vides aktīvistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, pietiekamu rīcības telpu, lai tie varētu brīvi darboties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tādējādi visām iesaistītajām pretējām pusēm būtu iespēja apspriest stāvokli Nikaragvā un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu valstī; atgādina, ka pilnvērtīga opozīcijas līdzdalība, tiesu iestāžu neatkarība un nesodāmības izbeigšana, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir būtiski faktori demokrātijas atjaunošanai valstī;

7.  pauž nožēlu par plašsaziņas brīvības pārkāpumiem Nikaragvā gan pirms, gan pēc protestiem; uzskata, ka iestāžu rīcība, slēdzot plašsaziņas līdzekļus protestu laikā, ir nepieņemama; aicina valdību pilnībā valstī atjaunot plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību un izbeigt žurnālistu vajāšanu;

8.   ņem vērā nesen uzsākto nacionālo dialogu un Patiesības komisijas izveidi, kurā jāiekļauj neatkarīgi valsts dalībnieki no visām nozarēm, kā arī starptautiskie dalībnieki; pauž nožēlu par to, ka nacionālā dialoga pirmā kārta bija neveiksmīga, jo Nikaragvas valdības noteica ierobežojumus, un pauž cerību, ka nesen atsāktais dialogs pavērs iespēju atrisināt krīzi un izbeigt vardarbību; uzsver, ka jebkuram dialogam vajadzētu notikt nevardarbīgos apstākļos un bez represijām, ievērojot likumus, konstitūciju un principu, ka jebkādas likumu izmaiņas būtu jāveic saskaņā ar tajos noteiktajām procedūrām;

9.  nosoda nelikumīgo rīcību, pārkāpjot tiesību normas, kuras rezultātā tika pieņemtas izmaiņas konstitūcijā, lai atceltu prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, dodot iespēju prezidentam Daniel Ortega pastāvīgi būt amatā, tādējādi nepārprotami pārkāpjot tiesības uz demokrātiskām vēlēšanām; uzsver, ka nepieciešamas spēcīgas demokrātiskās iestādes, pulcēšanās brīvība un politiskais plurālisms; šajā sakarībā prasa veikt vēlēšanu reformu, kas nodrošinātu taisnīgas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas, kurās ievēroti starptautiskie standarti, jo tas ir veids kā atrisināt politisko krīzi;

10.  aicina iestādes cīnīties pret plaši izplatīto korupciju Nikaragvas politiskajās aprindās, kas ierobežo visu valsts iestāžu darbību un ierobežo ārvalstu ieguldījumus; prasa īstenot Nikaragvas tiesību aktus korupcijas apkarošanas jomā, tostarp attiecībā uz uzpirkšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un veicināšanas maksājumiem; pauž bažas par prezidenta D. Ortega saikni ar citiem konfliktiem reģionā; aicina Nikaragvas iestādes parakstīt un ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

11.  norāda, ka — ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm — ir jāatgādina Nikaragvai par nepieciešamību ievērot tiesiskuma principu, demokrātiju un cilvēktiesības, kā noteikts nolīguma cilvēktiesību klauzulā; mudina ES uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā apsvērt iespējamos veicamos pasākumus; brīdina par nopietnām politiskām, ekonomiskām un investīciju jomas sekām, kas varētu sekot cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 45 E, 23.2.2010., 89. lpp.
(2) OV C 285 E, 21.10.2010., 74. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0043.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums