Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2224(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0173/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0173/2018

Debates :

PV 11/06/2018 - 18
CRE 11/06/2018 - 18

Balsojumi :

PV 12/06/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0247

Pieņemtie teksti
PDF 590kWORD 78k
Otrdiena, 2018. gada 12. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Izglītības modernizēšana Eiropas Savienībā
P8_TA(2018)0247A8-0173/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūcija par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā (2017/2224(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantā noteiktās tiesības uz izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pantu (LESD),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam(2),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 18. un 19. maija secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokola 2. pantu par tiesībām uz izglītību;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2012. gada rezolūciju 1904 par tiesībām uz izvēles brīvību izglītībā,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu „Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā”(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija dienestu darba dokumentu „Jaunā Prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (SWD(2016)0195),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu ieteikumu „Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu „Izglītības uzlabošana un modernizēšana” (COM(2016)0941),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu „Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei” (COM(2017)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (COM(2017)0247),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par absolventu apzināšanu (COM(2017)0249),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 5. oktobra priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (COM(2017)0563 – SWD(2017)0322),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 30. novembra atzinumu par skolu izglītības un augstākās izglītības modernizēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu par jaunu ES izglītības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (COM(2018)0023),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā (COM(2018)0024),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Gēteborgā (Zviedrija) 2017. gada 17. novembrī notikušā taisnīgām darbvietām un izaugsmei veltītā sociālā samita noslēguma ziņojumu(12),

–  ņemot vērā Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 3090. sanāksmē 2011. gada 19. un 20. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi — kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (13),

–  ņemot vērā 1984. gada 14. marta rezolūciju par izglītības brīvību Eiropas Kopienā(14),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(15),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija kopīgo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029) un Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju attiecīgajā jautājumā(16),

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantu,

–  ņemot vērā saistībā ar Ieteikumu CM/Rec(2010)7 pieņemto Eiropas Padomes Hartu par izglītību demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 10. pantu,

–  ņemot vērā 1995. gadā pieņemtās Pekinas deklarācijas un rīcības platformas stratēģisko mērķi B,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 28. un 29. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu „Agenda 2030”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši tajā iekļautos ilgtspējīgas attīstības mērķus Nr. 4 un Nr. 5,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 6. panta e) punktu izglītība un apmācība ir dalībvalstu kompetencē esošas jomas, savukārt Eiropas Savienībai ir jāīsteno būtiska atbalstoša loma, izvirzot uzdevumus un mērķus un veicinot paraugpraksi un tās apmaiņu;

B.  tā kā tiesības uz izglītību ir viena no cilvēku pamattiesībām un izglītībai visos tās veidos un visos līmeņos ir jāpiemīt turpmāk minētajām pazīmēm, kas ir būtiskas un savstarpēji saistītas: a) pieejamība; b) piekļūstamība; c) pieņemamība; d) pielāgojamība;

C.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenā prioritāte ir kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, apmācības un mūžizglītības īstenošana;

D.  tā kā nozīmīga izglītības funkcija ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, un tādēļ ir jāpanāk, lai piekļuve izglītībai būtu nediskriminējoša; tā kā, lai to panāktu, ir nepieciešami lielāki centieni nodrošināt, ka ikvienam cilvēkam — īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām, kā arī nelabvēlīgā situācijā esošām grupām — ir vienādas iespējas iesaistīties izglītībā, pabeigt mācības un apmācību un apgūt prasmes visos līmeņos;

E.  tā kā Eiropas izglītības sistēmām ir raksturīga neizmērojami bagātīga kultūras, sociālā un valodu daudzveidība un vienlaikus dalībvalstīm ir līdzīgi izglītības mērķi un problēmjautājumi, tostarp arī mērķis nodrošināt vienlīdzīgu izglītības pieejamību visiem cilvēkiem, un šo jautājumu ir iespējams risināt Eiropas līmenī;

F.  tā kā izglītības sistēmu spēja apmierināt sociālās, ekonomiskās un personīgās vajadzības ir atkarīga no to kvalitātes, pieejamības, daudzveidības, efektivitātes un taisnīguma, kā arī no pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un materiālo resursu pieejamības;

G.  tā kā ir svarīgi atgādināt, ka izglītību, tostarp skolotāju izglītību, ir ietekmējusi ekonomikas un finanšu krīze un ka publiskais finansējums izglītībai ir ārkārtīgi būtisks faktors ES izglītības sistēmās; tā kā tādēļ pastāvīgam un palielinātam publiskā sektora finansiālajam atbalstam izglītībai, tostarp skolotājiem un viņu darba apstākļiem, kā arī zinātniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu bezmaksas, iekļaujošu un pieejamu valsts izglītību;

H.  tā kā izglītībai un apmācībai būtu jāsekmē jauniešu personiskā attīstība un izaugsme, lai viņi kļūtu par proaktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, kas ir gatavi dzīvot un strādāt tehnoloģiski attīstītā un globalizētā pasaulē, un apgūtu svarīgākās kompetences, kuras nepieciešamas mūžizglītībai un kuras definētas kā personiskajai pilnveidei un izaugsmei, aktīvam pilsoniskumam un nodarbinātībai vajadzīgo zināšanu, prasmju un attieksmes apvienojums;

I.  tā kā mācīšanas kvalitāte ir svarīgs faktors, no kā atkarīgas skolēnu un studentu sekmes, un līdz ar to viena no prioritātēm ES līmeņa sadarbībai izglītības un apmācības jomā ir stingrs atbalsts izcilībai mācīšanas un pedagoģiskā darba kontekstā;

J.  tā kā tiesības uz izglītību nozīmē arī brīvību dibināt izglītības iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātijas principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu mācīšanu un izglītošanu atbilstoši savai reliģiskajai, filozofiskajai un pedagoģiskajai pārliecībai;

K.  tā kā atvērtās koordinācijas metodes piemērošana izglītībā dod iespēju dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopīgu stratēģiju sadarbībai izglītības un apmācības jomā, tostarp arī tiešsaistes platformu „ET 2020” („Izglītība un apmācība 2020”); tā kā šīs stratēģijas kritēriji ik gadu tiek analizēti un novērtēti publikācijā „Izglītības un apmācības pārskats” gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan Eiropas Savienību kopumā;

L.  tā kā jaunākajā „Izglītības un apmācības pārskatā”, kas publicēts 2017. gadā, Komisija ir atzinusi, ka, neraugoties uz nepārtraukto progresu, kas gūts attiecībā uz jauniešu, kuri priekšlaicīgi pamet izglītošanos un mācības, skaita samazināšanu, šādu jauniešu skaits visā ES joprojām ir ļoti augsts;

M.  tā kā saskaņā ar pēdējiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem 20,6 % Eiropas skolēnu ir problēmas apgūt pamatprasmes tādās jomās kā lasīšana, matemātika un dabaszinātnes, un daudziem Eiropas iedzīvotājiem trūkst lasītprasmes un rakstītprasmes; tā kā tas liek nopietni bažīties par tālākizglītību, personisko izaugsmi un atbilstošu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;

N.  tā kā kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visiem bērniem ir būtiska, lai ļautu bērniem baudīt labvēlīgu dzīves sākumu un izglītošanās uzsākšanu;

O.  tā kā darbinieku kvalitāte ir būtiski nozīmīgs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu faktors;

P.  tā kā studentu un darbinieku mobilitātes veicināšanai ir svarīga nozīme Eiropas augstākās izglītības sistēmās, tā veicina jauniešu attīstību un var stimulēt ekonomisko un sociālo progresu; tā kā ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi un lielāks finansiālais atbalsts, lai paplašinātu studentu un darbinieku mobilitāti programmas „Erasmus+” ietvaros;

Q.  tā kā inovatīvas metodes un digitālā inovācija ir potenciāli instrumenti, kā paplašināt piekļuvi saturam un zināšanām, taču ar tiem nevar aizstāt personisku kontaktu un apmaiņas procesus starp skolēniem un starp skolēniem un skolotājiem, un tiem nevajadzētu kļūt par izglītības sistēmu prioritāti;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Līgumos, un tā kā tam būtu jāatspoguļojas visu ES politikas virzienu īstenošanā, tostarp arī izglītības un kultūras jomā;

S.  tā kā izglītība ir spēcīgs dzimumu nevienlīdzības un diskriminācijas novēršanas instruments, taču bieži tas var arī reproducēt vai saasināt jau pastāvošu diskrimināciju; tā kā dzimumu nevienlīdzība izglītības jomā kaitē gan personiskajai izaugsmei, gan nodarbinātībai un ietekmē daudzas sociālās un kultūras jomas;

T.  tā kā, neraugoties uz to, ka visu augstākās izglītības absolventu vidū sieviešu īpatsvars ir trīs piektdaļas (57,6 %), nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem 2015. gadā sasniedza 11,6 procentpunktus(17),

Zināšanas — būtisks saimnieciskais resurss un iedzīvotāju labklājības avots

1.  apstiprina, ka vispārējai un kvalitatīvai izglītībai ir būtiska nozīme personīgajā, kultūras, sociālajā un profesionālajā attīstībā uz zināšanām balstītā sabiedrībā;

2.  uzskata, ka Eiropas kopējo vērtību saglabāšana un ES ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšana, kā arī konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes panākšana ir saistīta ar kvalitatīvu izglītību, kas veicina demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, sociālo kohēziju, integrāciju un individuālus panākumus;

3.  uzsver izglītības izšķirīgo nozīmi Eiropas ekonomiskās un sociālās nākotnes veidošanā, vienlaikus nodrošinot ES iedzīvotāju vajadzības un veidojot dažādu iedzīvotāju kopienu, kurus vieno kopīgas pamatvērtības;

4.  uzsver, ka kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas veicina aktīvu pilsoniskumu un kopējās vērtības, tādējādi palīdzot veidoties atklātai, iekļaujošai, plurālistiskai, demokrātiskai un iecietīgai sabiedrībai;

5.  uzsver, ka izglītībai ir svarīga nozīme, palīdzot izglītības guvējiem attīstīt ētiskās un pilsoniskās vērtības un kļūt par aktīviem, atbildīgiem un elastīgi domājošiem sabiedrības locekļiem, kuri ir spējīgi īstenot un aizstāvēt savas demokrātiskās tiesības un pienākumus, novērtēt dažādību, aktīvi piedalīties demokrātiskajā dzīvē un uzņemties atbildību par sevi un apkārtējo sabiedrību; šajā sakarībā uzsver pilsoniskuma un pilsoniskās izglītības, kā arī izglītošanas ētikas un vides jautājumos nozīmi;

6.  uzsver — lai jaunieši spētu risināt sarežģītas situācijas, kļūt par aktīviem Eiropas pilsoņiem un gūt panākumus dzīvē un darba tirgū, vienlaikus veidojot pasaules nākotni, ir nepieciešama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, kas viņiem ļauj apgūt vajadzīgās zināšanas, prasmes, medijpratību un kritisku, autonomu domāšanu, kā arī veidot demokrātisku attieksmi;

7.  uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai ir būtisks faktors, lai panāktu turpmāku sociālo kohēziju, cīnoties pret nabadzību, nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu cilvēku sociālo atstumtību un dzimumu stereotipiem, un tādēļ tā joprojām ir vislielākais atbalsts sociālajai mobilitātei;

8.  norāda, ka kvalitatīva izglītība var veicināt sabiedrībai nozīmīgu inovāciju un pētniecību, kas sabiedrībai nodrošina ieguvumus;

9.  atzīst, ka izglītībai ir svarīga nozīme kultūras kompetenču veidošanā un kultūras attīstības veicināšanā; mudina veidot ciešāku sinerģiju starp izglītības un kultūras jomu, kas panākams, atbalstot aktīvu kultūras un mākslas lomu formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā;

10.  norāda, ka izglītībai ir svarīga nozīme attieksmes pret mūžizglītību veidošanā, kas palīdz cilvēkiem pielāgoties mūsdienu pasaules mainīgajām prasībām;

11.  atgādina, ka skolām un izglītības iestādēm ir būtiska nozīme, veidojot un veicinot pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, tostarp arī visas dzīves garumā;

Mainīgā izglītības realitāte un ar to saistīti problēmjautājumi

12.  uzskata, ka centrāls elements izglītības reformu procesā ir visaptveroša pieeja izglītības politikai un spēcīgs politiskais un sabiedrības atbalsts un ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt gan visu sabiedrību kopumā, gan visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp vecākus;

13.  uzskata, ka efektīva pārvaldība un atbilstošs finansējums visās izglītības situācijās, mūsdienīgi, kvalitatīvi izglītības resursi un mācību process, motivēti un kompetenti mācībspēki un mūžizglītība ir ārkārtīgi svarīgi aspekti taisnīguma, daudzveidības un izcilības panākšanai izglītībā;

14.  uzsver jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inovācijas potenciālu piedāvāt vairāk izglītības iespēju, efektīvāk apmierinot izglītības guvēju individuālās vajadzības (tostarp īpašas izglītības vajadzības) un palielināt elastīgumu mācīšanās un mācīšanas procesos, nodrošināt personalizēšanu un atbildību, kā arī veicināt interaktīvus sadarbības un saziņas veidus;

15.  uzsver iespējas, ko digitalizācija un kopīgu izglītības platformu izveide paver mūsdienīgai izglītībai, īpaši raugoties uz neklātienes mācīšanos, tālmācību un jaukta tipa mācīšanos, kam izglītība būtu jāpadara elastīgāka, vairāk pielāgojot to individuālu izglītības guvēju attiecīgajai dzīves situācijai un tādējādi nākot par labu mūžizglītībai, izglītības kvalitātei, pieejamībai un nākotnes prasmju apguvei; vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc vecumposmam piemērotām IKT un medijpratības apguves programmām, kurās ņemta vērā bērna attīstība un labsajūta, un uzsver, ka svarīga ir gan atbildīga lietošana, gan kritiskā domāšana;

16.  norāda, ka efektīviem mācīšanās un mācīšanas procesiem, kurus īsteno ar digitālo tehnoloģiju starpniecību, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve, kompetents digitālo prasmju līmenis, augstas kvalitātes mācību resursi, apmācība par tehnoloģiju piemērošanu pedagoģiskajiem mērķiem un jēgpilnai digitālajai līdzdalībai nepieciešamās attieksmes un motivācijas veicināšana; uzskata, ka digitālajām prasmēm un medijpratībai vajadzētu būt būtiskai izglītības politikas daļai un cita starpā tajā būtu jāparedz pilsoniskās kompetences un kritiskā domāšana; uzsver, cik svarīgi ir kritiski novērtēt avotus un to ticamību, un šajā sakarībā uzsver medijpratības projektu nozīmi;

17.  atzīst, ka pasaulē, kura kļūst arvien vairāk globalizēta un digitalizēta, ir nepieciešamas inovatīvas un būtiskas mācīšanās, mācīšanas un novērtēšanas metodes, kā arī adekvāta izglītības infrastruktūra, kas ļauj īstenot darbu grupās un skolotāju darbu komandā un stimulē radošo domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, kā arī citas progresīvas izglītības metodes; atgādina, ka ir svarīgi iesaistīt skolēnus, skolotājus un pārējos skolas darbiniekus novērtēšanas procesā, kura gaitā tiek noskaidrots, vai un kādā mērā ir sasniegti mācību mērķi;

18.  norāda, ka ir nepieciešami lielāki centieni pielāgot izglītības paradigmu, līdzsvarojot tajā izglītības guvējiem un viņu dzīves apstākļiem individuāli un specifiski pielāgotu pieeju, kuras centrā ir gan skolotājs, gan saturs un kurā izmantota uz izpratni vērsta pieeja un apvienotas gan tradicionālās mācīšanās, gan tiešsaistes mācīšanās modeļiem piemērotas mācību metodes, tādējādi stiprinot izglītības procesa personalizēšanu un uzlabojot mācību nepārtraukšanas un absolvēšanas rādītājus;

19.  uzsver, ka izglītības sistēmām būtu jāveicina un jāattīsta starpdisciplināra, sadarbīga un radoša pieeja un darbošanās komandā, tiecoties nodrošināt skolēniem un studentiem zināšanas un prasmes, tostarp caurviju un vispārējās prasmes, kā arī profesionālās, caurviju, sociālās un pilsoniskās kompetences;

20.  atgādina, ka kvalitatīvas mācīšanas un mācīšanās nodrošināšana ir pastāvīgs process, kas ietver dialogu, dalīšanos un jautājumu uzdošanu, un tas būtu jāuzskata par izglītības modernizācijas prioritāti;

21.  uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves atvieglošana kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai ir ārkārtīgi svarīga, lai izglītības guvēji ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un integrēties sabiedrībā; aicina dalībvalstis atvieglot piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai vispārējai izglītībai, ņemot vērā vajadzības, kas raksturīgas visiem izglītības guvējiem ar visu veidu invaliditāti, t. i., piemēram, iekļaujošas divvalodu izglītības nodrošināšanu nedzirdīgiem bērniem, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības valodu jomā; aicina skolas sniegt gan formālus, gan neformālus diferencētus pakalpojumus un papildu atbalstu, izmantojot arī jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai apmierinātu visu izglītības guvēju individuālās vajadzības; aicina Komisiju uzraudzīt, kā skolas īsteno nenoraidošu politiku, un stratēģijā „Eiropa 2020” noteikt ar invaliditāti saistītus rādītājus;

22.  uzskata, ka Eiropas izglītības galvenajam mērķim ir jābūt loģiskas domāšanas, apdomāšanas spēju un zinātniskas zinātkāres attīstīšanai; ka tai ir jāspēj veidot pamatu mākslinieciskai, zinātniskai un tehniski humānistiskai kultūrai; un ka, ņemot vērā reālo situāciju vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, ir jāparedz nepieciešamā apmācība, kas ļautu risināt valstu un Eiropas problēmas un palielinātu izpratni par problēmām starptautiskajā sabiedrībā;

23.  atzīst, ka reālajā dzīvē pastāv individuālas kognitīvo spēju atšķirības un personības iezīmes, kas mijiedarbībā ar sociālajiem un vides faktoriem ietekmē izglītības rezultātus; šajā sakarībā uzsver, ka izglītība ir efektīvāka, vienlīdzīgāka un taisnīgāka, ja šīs atšķirības tiek ņemtas vērā;

24.  atzīst, ka pasaulē, kurā valda konkurence, ir izšķirīgi svarīgi atklāt un atbalstīt Eiropas talantus, cik agri vien iespējams;

25.  uzsver, ka vidējo izglītības rezultātu uzlabošana un izcilības veicināšana vistalantīgāko audzēkņu vidū savstarpēji neizslēdz viena otru; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi izstrādāt piemērotas intervences programmas psiholoģisko īpašību pilnveidošanai, kas ir būtiski, lai maksimāli palielinātu cilvēku potenciālu;

26.  uzsver, ka ir svarīgi atzīt vizuālās pratības kā jaunas dzīvē nepieciešamas prasmes nozīmi, ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki attēlus saziņā izmanto daudz vairāk nekā tradicionālos saziņas līdzekļus;

27.  ar interesi pieņem zināšanai Gēteborgā 2017. gadā notikušajā sociālajā samitā, kas bija veltīts taisnīgām darbvietām un izaugsmei, pausto priekšlikumu izveidot Eiropas izglītības telpu; atgādina, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina sadarbība, diplomu un kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un plašāka mobilitāte un izaugsme;

28.  atbalsta Padomes 2017. gada 14. decembra secinājumus, kuros ir aicināts uzlabot studentu mobilitāti un līdzdalību izglītības un kultūras pasākumos, tostarp izveidojot t. s. Eiropas studenta karti, kurai vajadzētu atvieglot citu dalībvalstu augstskolās iegūtu kredītpunktu atzīšanu;

29.  uzskata, ka „Erasmus+” ir nozīmīgākā ES programma izglītības jomā un ka gadu gaitā ir pilnībā apliecinājusies tās ietekme un popularitāte; tādēļ aicina būtiski palielināt šīs programmas finansējumu daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam, lai padarītu to pieejamāku un iekļaujošāku un lai to varētu izmantot vēl lielāks skaits studentu un mācībspēku;

30.  uzsver, ka jauniešu bezdarbs ir vērojams visā Savienībā un tā līmenis ir aptuveni divreiz augstāks par kopējā bezdarba līmeņa vidējo rādītāju; pauž bažas par satraucoši augstajiem rādītājiem Vidusjūras reģiona dalībvalstīs, no kurām visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis ir Spānijā (44,4 %), Itālijā (37,8 %) un Grieķijā (47,3 % jauniešu bezdarbnieku un 30,5 % jauniešu, kuri nedz strādā, nedz mācās, nedz apgūst arodu (jaunieši NEET situācijā) (Eurostat dati);

31.  norāda — lai gan ES ir 2 miljoni brīvu darbvietu, vairāk nekā 30 % kvalificētu jauniešu, kas ieguvuši diplomu, veic darbu, kas neatbilst viņu prasmēm vai vēlmēm, savukārt 40 % darba devēju Eiropā ir grūtības atrast darbiniekus ar darba devējam nepieciešamajām prasmēm(18);

32.  apstiprina, ka izglītības sistēmās visos līmeņos ir nepieciešams saglabāt dzimumu perspektīvu, ņemot vērā to cilvēku vajadzības, kuri cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, tostarp cilvēku ar invaliditāti, cilvēku, kuri sevi uzskata par LGBTI, un marginalizētām kopienām piederīgu cilvēku vajadzības;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

33.  uzsver, ka kvalitatīva un pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe veido pamatu taisnīgākām un efektīvākām izglītības sistēmām, kā arī nodrošina cilvēka personisko izaugsmi, labklājību un turpmākas izglītošanās efektivitāti;

34.  uzsver, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu apmeklēšana nodrošina lielus ieguvumus visiem bērniem, jo īpaši bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe būtu pieejama ikvienam bērnam; šajā sakarībā ar bažām norāda, ka vairākās dalībvalstīs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, īpaši jaunākajās vecuma grupās;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti, lai ļautu bērniem attīstīt kognitīvās prasmes un lai konstatētu, vai tiek nodrošināta bērna interešu prioritāte;

Skolu izglītība

36.  uzskata, ka skolas ir autonomi kritiskās un radošās domāšanas centri, kuros tiek veicinātas demokrātiskas vērtības un aktīvs pilsoniskums; uzskata, ka skolām būtu jākoncentrējas uz to, kā palīdzēt jauniešiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas, lai izprastu un izmantotu pieejamo informāciju un attīstītu mācīšanās autonomiju un valodu prasmes;

37.  norāda, ka efektīvas skolu darbības pamatā vajadzētu būt visu skolēnu īpašajām vajadzībām un šajā nolūkā ir nepieciešams izveidot kopīgus mērķus un skaidru darba kārtību to īstenošanai, kā arī ciešu sadarbību starp visu skolas kopienu un attiecīgā gadījumā — ieinteresētajām personām;

38.  uzskata, ka mūsdienīgu mācību programmu virzītājspēkam ir jābūt kompetencēm, šīm programmām ir jāpilnveido personīgās prasmes un cilvēka kompetence īstenot veselīgu un uz nākotni orientētu dzīvesveidu, un uzmanības centrā jābūt formatīvajai vērtēšanai un fiziskajai un emocionālajai labklājībai; uzskata, ka ikvienam audzēknim jābūt iespējai gūt sava intelektuālā potenciāla piepildījumu; uzsver, ka prasmju attīstīšana un nostiprināšana ir nepārtraukts process, kas norisinās visos izglītības līmeņos un turpinās darba tirgū, un ka prasmes un kompetences būtu jāņem vērā gan izglītības procesā, gan izglītības kvalifikāciju atzīšanā;

39.  uzsver, ka lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pamatprasmēm ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai nodrošinātu skolēnu turpmāku izglītošanos, personīgo attīstību un digitālās kompetences apguvi; uzsver, ka stratēģiskajai sistēmai Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) un Komisijas „Jaunajai Prasmju programmai” būtu jāpapildina valstu pasākumi un jāatbalsta dalībvalstis šajā jomā; aicina dalībvalstis un izglītības iestādes pastiprināt pamatprasmju apguvi, līdzās citiem risinājumiem izmantojot uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos;

40.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neviens nebeidz skolu, neieguvis pamatprasmes, tostarp digitālās pamatprasmes; uzsver, ka lielākajā daļā darbvietu jau tagad tiek prasīta labāka lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, digitālās prasmes un citas izšķirīgi nozīmīgas prasmes un ka tādēļ mūsdienīgām izglītības sistēmām būtu jāapvieno visas astoņas pamatprasmes, kas uzskaitītas Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā un ietver arī zināšanas un attieksmi; atzinīgi vērtē to, ka šajā priekšlikumā pamatprasmju definīcijā ir iekļautas arī digitālās prasmes;

41.  uzskata, ka, neraugoties uz jauno tehnoloģiju ietekmi uz izglītību, skolai vēl joprojām vajadzētu būt ārkārtīgi nozīmīgai mācīšanās videi, kurā notiek potenciāla attīstīšana un kurā ikviens indivīds var rast vietu un laiku personiskajai un sociālajai izaugsmei;

42.  vērš uzmanību uz to, ka, piešķirot skolām lielāku autonomiju attiecībā uz mācību programmām, novērtējumu un finansējumu, ir apliecinājies, ka rezultātā uzlabojas skolēnu sekmes, pastāvot nosacījumam, ka skolā ir efektīva pārvaldība un pārskatatbildība par skolēnu mācīšanos;

43.  pieņem zināšanai, ka kultūru daudzveidība un daudzvalodība skolās pozitīvi ietekmē skolēnu valodas un kognitīvo attīstību, kā arī veicina kultūru apzināšanos, cieņu un plurālismu;

44.  uzsver, ka ir jāpilnveido valodu mācīšanās, tiecoties panākt, ka skolēni līdzās dzimtajai valodai prot vēl divas citas valodas, un veicināt to, lai vidusskolas līmenī vismaz divi mācību priekšmeti tiktu mācīti valodā, kas nav skolēnu dzimtā valoda;

45.  norāda, ka vidusskolu apmaiņām ir liela nozīme, gan mudinot skolēnus apgūt spējas, prasmes, attieksmi un vērtības, kas raksturīgas dinamiskam Eiropas pilsoniskumam, gan veidojot konstruktīvu kritisko domāšanu;

46.  uzsver nepieciešamību padarīt skolu vidi atvērtāku, lai dotu iespēju atzīt neformālo un ikdienējo izglītību un nodrošināt raitāku pāreju starp dažādiem izglītības virzieniem (piemēram, tehnisko un akadēmisko izglītību);

47.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu; aicina izglītības iestādes nodrošināt, ka atgriezeniskās saites instrumenti sniedz ticamu informāciju, izmantojot vairākus instrumentus, piemēram, skolēnu aptaujas, mērķa grupas un ierosinājumu kastītes;

48.  uzsver, ka liela nozīme ir aktīvam dzīvesveidam, kas panākams, nodarbojoties ar sportu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams veicināt un paplašināt fizisko aktivitāšu un sporta izglītības lomu mācību programmās visos līmeņos, uzlabojot iespējas attīstīt sadarbību starp izglītības iestādēm un vietējām sporta organizācijām; turklāt mudina īstenot izglītības iniciatīvas un ārpusskolas nodarbības, lai atbalstītu skolēnu individuālo vajadzību un interešu piepildījumu, vienlaikus arī veidojot saiknes ar vietējām kopienām;

49.  uzsver, ka kvalitatīvai izglītībai, profesionālajai apmācībai un sabiedriskām un brīvprātīgām aktivitātēm ir liela nozīme darba vidē apgūtu profesiju statusa paaugstināšanā;

50.  norāda, ka ievērojams skaits jaunu darbvietu tiek izveidots ar atjaunojamo enerģiju saistītās nozarēs un ka līdz ar to skolu mācību programmās būtu attiecīgi jāpievēršas „zaļajām” nozarēm un profesijām;

51.  uzsver, ka informācijas pārvaldības prasmes, kritiskās domāšanas spējas un prasme izmantot iegūtās zināšanas ir galvenie akadēmiskās izglītības mērķi;

52.  atzīst, ka ir jānostiprina zināšanu trīsstūris un jāuzlabo saikne starp pētniecību un mācīšanu, atvēlot atbilstošus resursus attiecīgajām programmām un nodrošinot, ka pētniecības programmās iesaistītajiem studentiem tiek piešķirti attiecīgi finanšu līdzekļi pētījumu veikšanai;

53.  uzskata, ka augstākās izglītības sistēmām vajadzētu būt elastīgākām un atvērtākām un ka universitātēs un tālākizglītības iestādēs vajadzētu veicināt duālās apmācības virzienus, jo īpaši rosinot piedalīties māceklībā, darot iespējamu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un nodrošinot raitāku pāreju starp dažādiem izglītības līmeņiem, tostarp pāreju starp profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, un dažādus programmu īstenošanas veidus; uzsver, ka, īstenojot iepriekš minēto, pamatā vajadzētu būt labākai izpratnei par absolventu sasniegumiem;

Augstākā izglītība

54.  uzsver, ka Eiropas izglītības telpas izveides kontekstā ir svarīgi atbalstīt visu Eiropas augstākās izglītības iestāžu un studentu sadarbību un izmantot to potenciālu, lai stimulētu tīklu veidošanu, starptautisko sadarbību un konkurētspēju;

55.  uzskata, ka svarīgiem aspektiem Eiropas augstākās izglītības iestādēs vajadzētu būt visaptverošai pieejai gan attiecībā uz internacionalizāciju, tostarp lielāku personāla un studentu mobilitāti (arī stažēšanās un māceklības veidā) un starptautiskās dimensijas iekļaušanu studiju programmās, gan arī attiecībā uz studiju procesu, pētniecību, sadarbību un papildu aktivitātēm;

56.  atbalsta pastiprinātas uzmanības pievēršanu starpdisciplinārām mācību programmām, un mudina veicināt dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM), kā arī humanitāro un sociālo zinātņu apguvi; uzsver, ka ir jāveicina sieviešu un citu nepietiekami pārstāvētu grupu iesaistīšanās STEAM priekšmetu un attiecīgo profesiju apguvē;

57.  uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jāstiprina saiknes ar visu sabiedrību kopumā, lai veicinātu inovatīvu izaugsmi un sociālo labklājību; uzskata, ka ir vēlams, lai augstākās izglītības iestādes sadarbotos ar ārējām ieinteresētajām personām, jo tās ar savām zināšanām un pieredzi varētu dot ieguldījumu augstākās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā; tomēr uzsver, ka atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu vienmēr ir jābūt studentiem un pedagoģijas ekspertiem;

58.  atzīst akadēmisko mācībspēku un studentu izšķirīgo lomu zināšanu, empīrisku konstatējumu un faktu izplatīšanā plašākai sabiedrībai; šajā sakarībā mudina īstenot ekonomiski un politiski neatkarīgu pētniecību, kas ir būtiska un dod labumu sabiedrībai;

59.  uzsver, ka aktīvas mācīšanās stimulēšanā, prasmju attīstīšanas pilnveidošanā un didaktisko metožu uzlabošanā liela nozīme ir pētniecībā balstītai izglītībai un pedagoģiskiem pētījumiem;

60.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

61.  uzskata, ka izglītības sistēmu pamats ir skolotāji un viņu prasmes, entuziasms un efektivitāte;

62.  uzsver, ka darbam skolotāja profesijā ir nepieciešams piesaistīt lielāku skaitu motivētu kandidātu ar pārliecinošu akadēmisko vai profesionālo kvalifikāciju un pedagoģiskām kompetencēm; prasa ieviest piemērotas atlases procedūras un specifiskus pasākumus un iniciatīvas skolotāja profesijas statusa, skolotāju izglītības, profesionālo iespēju, darba apstākļu, tostarp atalgojuma, uzlabošanai, raugoties, lai netiktu pieļauti nestabilas nodarbinātības veidi, būtu nodrošinātas sociālās tiesības, drošība un aizsardzība, kā arī sniegt skolotājiem atbalstu, piedāvājot mentoru programmas, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu; aicina Komisiju rosināt lielāku dzimumu vienlīdzību skolotāja profesijā;

63.  uzsver, ka ir svarīgi pārveidot skolotāju izglītību un investēt tajā jau no paša sākuma un visā skolotāju profesionālās pilnveidošanās gaitā, lai nodrošinātu skolotājiem stabilas, aktuālas zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir būtiskas augstu mācīšanas standartu panākšanai, tostarp ietverot daudzveidīgas mācīšanas metodes, piemēram, tālmācību, kam iespējas paver digitālās mācīšanās tehnoloģijas; uzsver, ka liela nozīme ir skolotāju pastāvīgas profesionālās pilnveidošanās iespējām visas profesionālās dzīves gaitā, tostarp mūžizglītībai un zināšanu atsvaidzināšanas programmām, pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas iespējām, kas piedāvā praktiskus risinājumus problēmām, ar kurām skolotāji saskaras, strādājot ar klasi, un iespējas piedalīties starptautiskās skolotāju apmaiņās, tā veicinot institucionālu mācīšanās kultūru;

64.  piekrīt, ka augstas kvalitātes pedagoģiskās, psiholoģiskās un metodiskās izglītības nodrošināšana skolotājiem un augstākās izglītības iestāžu pasniedzējiem un lektoriem ir būtisks nosacījums sekmīgai nākamo paaudžu izglītošanai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir dalīties paraugpraksē un attīstīt prasmes un kompetences, izmantojot starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmas, piemēram, „Erasmus+” un apmaksātu stažēšanos citās dalībvalstīs;

65.  uzsver, ka skolotājiem ir galvenā nozīme iekļaujošas mācību vides nodrošināšanā, un šajā nolūkā ir vajadzīgs plašs metožu un pieeju klāsts, kas atbilst dažādām vajadzībām, tādējādi nodrošinot visiem skolēniem iespēju iesaistīties savu mācīšanās rezultātu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā; atzīst, ka izšķirīgi svarīgs skolotāju uzdevums ir sniegt proaktīvu orientāciju un būt mentoriem, kuri māca, kā novērtēt informāciju, ieņem atbalstošu lomu, saskaroties ar grūtībām, un sagatavo skolēnus dzīvei;

66.  uzskata, ka skolotāju un skolu vadītāju iesaistīšanai izglītības sistēmu modernizācijā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu efektīvus reformu procesus un motivētu izglītības darbiniekus turpināt uzlabot skolu politiku;

67.  uzskata, ka vispārējai skolu politikai ir jāgarantē efektīvs atbalsts skolotājiem, lai nodrošinātu izglītības mērķu sasniegšanu, veicinošu skolu vidi, efektīvu skolu darbību un attīstību un sadarbībā balstītu pārvaldību;

68.  atzīst izglītības darbinieku svarīgo nozīmi, kā arī to, cik nozīmīga ir sadarbība starp vecākiem, skolotājiem un skolu vadību formālās, neformālās vai ikdienējās izglītības ietvaros, lai atbalstītu tagadējās un nākamās paaudzes; šajā sakarībā mudina veidot ciešāku sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā;

69.  uzskata, ka ciešāka sadarbība starp skolotājiem, pētniekiem un zinātniekiem nāk par labu visām attiecīgajām personām un ka tās rezultātā tiek uzlabots un aktualizēts mācību saturs, mācīšanās paņēmieni un pedagoģiskā pieeja, kā arī veicināta inovācija, radošums un jaunas prasmes;

Ieteikumi

70.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpā vajadzētu koncentrēties uz kopēju mērķu sasniegšanu, tostarp kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu visiem, un ka tā ir jāveido saskaņā ar Eiropas Savienībā un ārpus tās jau pastāvošo politiku un izglītības tendencēm un skaitliskajiem rādītājiem, un kritiski izvērtējot iepriekš minēto, lai nodrošinātu saskaņotību, konsekvenci un sasniedzamus rezultātus, vienlaikus nodrošinot arī jaunu impulsu to attīstībai un ievērojot kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes, brīvības un proporcionalitātes principus un institucionālo un izglītības autonomiju;

71.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpa nedrīkstētu apdraudēt vai aizstāt Boloņas procesu — Boloņas process drīzāk būtu jāattīsta un jānostiprina; uzsver, cik svarīgi ir, lai starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu pastāvētu savstarpējas saiknes un lai tās papildinātu viena otru;

72.  aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas izglītības telpas izveidi un pastiprināt sadarbību tās mērķu izstrādē un īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt ideju un labas prakses apmaiņu, lai sasniegtu šos mērķus;

73.  kā pamatu sadarbības uzlabošanai starp augstākās izglītības iestādēm gan ES, gan ārpus tās atbalsta Eiropas universitāšu tīkla izveidi, kurš būtu balstīts augšupējā pieejā un pašu universitāšu iniciatīvās un kura devums cita starpā būtu tas, ka Eiropas izglītības telpa kļūst inovatīvāka, dzīvīgāka un pievilcīgāka telpa mācīšanās un pētniecības īstenošanai;

74.  aicina dalībvalstis atzīt izglītību par investīcijām cilvēkkapitālā un nodrošināt lielāku un pārredzamu valsts finansējumu tādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz kvalitātes, iekļautības un vienlīdzības uzlabošanu mācīšanas un mācīšanās procesā;

75.  uzsver, ka būtisks sociālā un ekonomiskā progresa priekšnosacījums ir lielākas investīcijas izglītības un apmācības sistēmās, kā arī to modernizācija un pielāgošana; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nākamajā 2020.–2026. gada DFS plānošanas periodā par prioritārām tiktu atzītas investīcijas sociālajā jomā un jo īpaši visiem pieejamā izglītībā un apmācībā;

76.  nolūkā palielināt iekļautību un izglītībā nodrošināt izvēles brīvību, mudina sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu visu kategoriju un līmeņu skolām — gan valsts skolām, gan bezpeļņas privātskolām — ja piedāvātās mācību programmas pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertie principi un tā atbilst attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajām juridiskajām sistēmām, kā arī noteikumiem un regulām, kas attiecas uz izglītības kvalitāti un šādu līdzekļu izlietojumu;

77.  uzskata, ka ir pats pēdējais laiks veikt nepieciešamos ieguldījumus izglītības infrastruktūrā mazāk attīstītajos reģionos, vienmēr raugoties, lai ieguldījumi tiktu koordinēti un pielāgoti konkrētā reģiona teritoriālajām īpatnībām. uzsver, ka tāpēc ir īpaši svarīgi radīt iespēju pastiprināt Eiropas Investīciju bankas un ES fondu atbalstu reģionālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izglītības attīstība;

78.  aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi attiecībā uz publiskajiem finansēšanas mehānismiem un metodēm, tostarp uz sniegumu balstītu finansējumu un konkurences principos balstītu pētniecības finansēšanu, lai panāktu ilgtspējīgu un pārredzamu finansējuma dažādošanu;

79.  prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību izglītības modernizēšanā, mudina dalībvalstis sākt īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, kas piedāvā līdzekļus nevienlīdzības samazināšanai Eiropā ar izglītības, apmācības un mūžizglītības palīdzību;

80.  uzsver Eiropas pusgada nozīmi valsts reformu veicināšanā, proti, nosakot konkrētai valstij adresētus ieteikumus saistībā ar izglītību;

81.  cer, ka Digitālās izglītības rīcības plāns sniegs atbalstu dalībvalstīm un izglītības iestādēm to centienos mācību procesā, mācību darbā un vērtēšanā vairāk un efektīvāk izmantot attiecīgajam vecumposmam un attīstībai piemērotas un kvalitātes nodrošināšanas standartiem atbilstošas modernās tehnoloģijas; uzskata, ka ikvienā digitālās izglītības plānā būtu jāparedz un regulāri jāizvērtē saikne starp digitālajiem izglītības līdzekļiem un mācību rezultātos balstītām kvalifikāciju sistēmām;

82.  iesaka dalībvalstīm un izglītības iestādēm veicināt uz izglītības guvēju vērstas un individualizētas mācību metodes, tostarp konkrētām vajadzībām pielāgotus kursus, kuri balstīti izglītības guvēja akadēmiskajā un profesionālajā pieredzē un apvieno abas šīs pieredzes, kā arī inovatīvas metodes un mijiedarbību starp skolotājiem un skolēniem, lai atbalstītu nepārtrauktu izglītošanos un iecerēto mācību rezultātu sasniegšanu, skolēniem pašiem aktīvi iesaistoties savā mācību procesā;

83.  aicina dalībvalstis ieviest holistisku pieeju izglītībai un nodrošināt izglītības guvējiem specifiskas, elastīgas mācīšanās iespējas, kas var sniegt viņiem nepieciešamās pamatprasmes, lai sekmīgi iekļautos darba tirgū;

84.  aicina visu līmeņu izglītības programmās pastiprināti iekļaut izzinošu, aktīvu, uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos, tiecoties veicināt sadarbību un darbošanos komandā; iesaka vērst izglītības sistēmu darbību uz caurviju prasmju, vispārējo prasmju, kā arī dzīvē nepieciešamu prasmju nostiprināšanu;

85.  atgādina, ka tiesības uz izglītību ir jāgarantē ikvienam cilvēkam ar invaliditāti, no bērnudārza līdz universitātei, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu pedagoģisko un tehnisko aprīkojumu, novērtēšanas pasākumus un kvalificētus speciālistus, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti patiešām var izmantot šīs tiesības;

86.  atbalsta un mudina īstenot pasākumus medijpratības un kritiskās domāšanas attīstīšanai izglītības un apmācības vidē; atgādina par šajā jomā spēkā esošo apņemšanos, kas izklāstīta Padomes 2016. gada 30. maija secinājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju koordinēt politiskās norises ES līmenī medijpratības jomā, lai izplatītu aktualizētas zināšanas un paraugpraksi šajā jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes projektus, kāds ir, piemēram, izmēģinājuma projekts „Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem”, un izstrādāt visaptverošu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes politiku, īpaši pievēršoties skolu izglītībai;

87.  mudina dalībvalstis nodrošināt iespējas attīstīt pamatkompetences, lai saglabātu un apgūtu prasmes, īpašu uzmanību pievēršot pamatprasmēm, STEAM priekšmetiem, valodu zināšanām, uzņēmējdarbības prasmēm, digitālajām kompetencēm, radošumam, kritiskajai domāšanai un darbam komandā; mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt ES pamatprasmju sistēmas izmantošanu visās izglītības situācijās un radīt iespēju piemērot to formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā, tādējādi maksimāli izmantojot tās kā izšķirīgi nozīmīga mūžizglītības instrumenta potenciālu;

88.  mudina dalībvalstis vairot sabiedrības informētību par mūžizglītību un integrēt dzimumperspektīvu attiecīgo politikas virzienu un programmu izstrādē, īpašu uzmanību veltot sievietēm ar zemāku izglītības līmeni gan pilsētās, gan lauku teritorijās, lai piedāvātu viņām kvalifikācijas celšanas iespējas;

89.  atbalsta ES kritērija paaugstināšanu attiecībā uz iesaistīšanos mūžizglītībā; šajā sakarībā aicina Komisiju ierosināt paraugprakses ieteikumus, lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi; mudina likt lielāku uzsvaru uz mūžizglītību visos izglītības līmeņos; šajā sakarībā uzsver augstākās izglītības iestāžu lomu mūžizglītības stratēģijas īstenošanā, strādājošu cilvēku izglītošanā, kompetenču attīstīšanā un mācīšanās kultūras veidošanā dažāda vecuma cilvēkiem, kas nākuši no dažādām vidēm;

90.  mudina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu apmācības un izglītības programmu izstrādē, popularizēšanā un nostiprināšanā, kuras veicina pieaugušo izglītību un aktīvu iekļaušanos izglītības sistēmā; atgādina, ka pieaugušo izglītībai būtu jāpiedāvā dažādi mācīšanās virzieni un elastīgas mācīšanās iespējas, tostarp atbalsts cilvēkiem visās mūžizglītības gaitās un otrās iespējas programmas cilvēkiem, kuri nekad nav gājuši skolā, mācības pārtraukuši priekšlaicīgi un nav pabeiguši skolu; aicina Komisiju īstenot ES jaunajā Prasmju programmā paredzētās saistības, piemēram, Prasmju garantiju, un rīkoties, lai uzlabotu mazprasmīgu pieaugušo nodarbinātības iespējas Eiropas Savienībā;

91.  aicina dalībvalstis izstrādāt starppaaudžu projektus, lai veicinātu izpratni par problēmām, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī dotu viņiem iespēju dalīties ar savām prasmēm, zināšanām un pieredzi;

92.  mudina attīstīt sinerģiju un sadarbību starp formālo, neformālo un ikdienējo izglītību; atzinīgi vērtē progresu, kas pēdējos gados panākts, īstenojot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu līdz 2018. gadam; tomēr aicina dalībvalstis arī pēc 2018. gada turpināt centienus vēl vairāk pilnveidot šo ieteikumu īstenošanu un izveidot attiecīgu tiesisko regulējumu un izstrādāt vispusīgas validēšanas stratēģijas, lai validēšana kļūtu iespējama; uzsver, ka ikdienējās un neformālās izglītības, tostarp bezmaksas tiešsaistes kursos gūtas izglītības, atzīšana ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu izglītības pieejamību cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgākos apstākļos;

93.  uzsver vecāku būtisko lomu izglītības trijstūri, atbalstot bērnu mācīšanos; uzsver ieguvumus, ko nodrošina vecāku iesaistīšanās bērnu izglītībā, proti, tas nāk par labu skolēnu sekmēm, skolēnu labklājībai un skolas attīstībai;

94.  aicina Komisiju atbalstīt pārrobežu iniciatīvas saistībā ar atvērtām mācībām tiešsaistē;

95.  uzsver, ka izglītības kvalitāte būtu jānovērtē, ņemot vērā ne tikai izglītības guvēja iegūto zināšanu un kompetenču pakāpi, bet arī viņa spēju īstenot un izvērst mūžizglītību un radošās ieceres;

96.  atbalsta Komisijas ieceri izveidot rezultātu pārskatu, lai tādējādi atbalstītu pamatprasmju attīstīšanu, kā arī kompetencēs balstītu izglītību, mācīšanos un apmācību;

97.  aicina dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus izglītībā, lai nodrošinātu, ka sievietēm no iecerētās profesionālās dzīves viedokļa būtu vienlīdzīgas iespējas un izvēles brīvība; šajā sakarībā pauž bažas, ka dažu dalībvalstu mācību materiālos joprojām ir konstatējami dzimumu stereotipi un skolotāji atšķirīgi prezumē, kā jāuzvedas meitenēm un zēniem; norāda uz nepieciešamību gan skolotāju sākotnējā sagatavošanā, gan kvalifikācijas celšanā, gan mācīšanas praksē integrēt dzimumu līdztiesības principu, lai likvidētu jebkādus šķēršļus, kas skolēniem liedz neatkarīgi no dzimuma pilnībā īstenot savu potenciālu; aicina dalībvalstis, nodrošinot dzimumu līdztiesību reģionālo izglītības sistēmu mācību programmās un plānos, īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, jo tajos tiek reģistrēts augsts pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis; uzsver, ka visu līmeņu izglītības sistēmās ir jāiekļauj dzimumperspektīva un jāņem vērā diskriminēto cilvēku vajadzības;

98.  mudina dalībvalstis sekmēt vienlīdzības un nediskriminācijas principus izglītības iestādēs gan formālajā, gan ikdienējā izglītībā;

99.  iesaka Komisijai un/vai dalībvalstīm izveidot un popularizēt Eiropas/valsts līmeņa balvu, kuru galvenokārt piešķirtu par sasniegumiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanā izglītības iestādēs nolūkā atbalstīt paraugpraksi;

100.  uzsver, ka izglītība ir ļoti svarīgs līdzeklis sociālās iekļautības sekmēšanai un prasmju un kvalifikāciju līmeņa uzlabošanai migrantu un bēgļu vidū un tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem; šajā sakarībā mudina apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz to, kā panākt integrāciju ar izglītības un kopīgu vērtību palīdzību un uzlabojot un sekmējot diplomu un kvalifikāciju atzīšanu, nodrošinot stipendijas un izveidojot partnerības ar universitātēm izcelsmes valstīs, kā arī balstoties uz vērtīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar t. s. izglītības koridoriem;

101.  uzsver, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu visu līmeņu izglītības un apmācības pieejamību autohtono minoritāšu skolēniem un atbalstītu izglītības iestādes, kuras piedāvā pakalpojumus autohtono etnisko vai lingvistisko minoritāšu dzimtajā valodā; aicina Komisiju vairāk popularizēt programmas, kas vērstas uz pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz izglītību Eiropas reģionālajās un mazākumtautību valodās; mudina dalībvalstis veicināt mācību piedāvājuma attīstīšanu skolēnu un studentu dzimtajā valodā;

102.  mudina dalībvalstis paaugstināt valodu kompetences līmeni, izmantojot labu praksi, piemēram, oficiāli sertificējot līdz noteiktam vecumam apgūtas svešvalodas prasmi;

103.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvu un elastīgu dotāciju sistēmu talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras cenšas ieviest stipendiju programmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

104.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381), kurā ierosināti risinājumi prasmju neatbilstības un prasmju deficīta jautājumam un līdzekļi, kā rast pareizo sistēmu prasmju atzīšanai; šajā kontekstā mudina dalībvalstis izveidot kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas (ārkārtīgi vērtīgas, raugoties no vispusīgas personiskās izaugsmes un mūžizglītībai nepieciešamo prasmju attīstīšanas viedokļa), koordinējot to ar vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem un ievērojot atbilstību katras izglītības sistēmas īpašajām iezīmēm; norāda uz hibrīdas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, ko vienādā mērā veido izglītības iestādē un darbavietā īstenota mācīšanās, priekšrocībām un arvien lielāko pievilcīgumu;

105.  iesaka nostiprināt izglītības konsultācijas kā būtisku instrumentu, kas elastīgi aptver dažādas izglītības sistēmas, vienlaikus bagātinot un aktualizējot zināšanas un prasmes;

106.  atbalsta un rosina izglītības un karjeras konsultācijas, jo tas ir būtisks izglītības uzdevums jaunās paaudzes individuālās un sociālās attīstības labad;

107.  uzskata, ka uzņēmējdarbība ir izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks un arī līdzeklis, kas ļauj padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku un inovatīvāku, un tas savukārt palīdz nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm;

108.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir augoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tādēļ uzskata — lai panāktu sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, izglītībai uzņēmējdarbības jomā būtu jāietver sociālā dimensija un ka ar tās palīdzību būtu jārisina tādi jautājumi kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi, uzņēmumu sociālā atbildība un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi;

109.  aicina dalībvalstis izglītībā galvenokārt pievērsties uzņēmējdarbības un finanšu izglītībai, brīvprātīgajam darbam un svešvalodu prasmei un piešķirt šīm prasmēm prioritāru nozīmi profesionālās izglītības un apmācības programmās;

110.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt konkrētās darba iespējas, kas saistītas ar profesionālo izglītību un apmācību, un izcelt to nozīmīgumu darba tirgū;

111.  aicina dalībvalstis attīstīt profesionālās ievirzes konsultācijas, kas veicinātu skolēnu un studentu spēju un interešu apzināšanu un nostiprinātu personalizētu mācīšanas procesu;

112.  uzsver, ka izglītības jomā īpašā situācijā atrodas bērni un jaunieši, kuru vecāki profesionālos nolūkos ceļo pa Eiropu, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai vērstu uzmanību uz šo bērnu un jauniešu īpašo situāciju, proti, sarežģījumiem, ar ko viņi saskaras pirmsskolas un skolas izglītības kontekstā;

113.  iesaka Komisijai, rīkojoties saskaņā ar LESD 349. pantu, sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm, kurām ir tālākie reģioni, lai uzlabotu to izglītības sistēmas visos līmeņos;

114.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes regulāri novērtēt un uzraudzīt izglītības politikas, stratēģiju un programmu būtiskumu, ņemot vērā arī atsauksmes no skolotājiem un izglītības guvējiem, lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas arī turpmāk atbilst mainīgajām vajadzībām un attiecīgās valsts sociālekonomiskās situācijas attīstībai; iesaka uzlabot saikni starp izglītības politiku un citām politikas jomām, lai veicinātu un izvērtētu izglītības reformu efektivitāti un sniegumu;

115.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt uz jauniešu nodarbinātību vērsto ES programmu rezultātus un novērtēt to ietekmi; uzsver, ka liela nozīme ir efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām;

116.  atzinīgi vērtē Komisijas veikumu izglītības sistēmu modernizēšanas jomā un šajā sakarībā aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties un apņemties īstenot ierosinātos uzlabojumus;

117.  mudina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju atbalstīt izglītības iestādes modernizācijas reformu procesā, piesaistot specializētus kontaktpunktus valsts un/vai reģionālā līmenī, lai tie sniegtu attiecīgu informāciju, norādes un palīdzību;

118.  atkārtoti uzsver nepieciešamību radīt izglītības vidi, kurā tiktu ievērotas visu audzēkņu tiesības un ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, lai viņi varētu apgūt un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un bērnu tiesības, pamatvērtības un iedzīvotāju pilsonisko dalību, tiesības un atbildību, demokrātiju un tiesiskumu, iegūt pārliecību par savu identitāti un pārliecību, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts, un sajūtu, ka viņi tiek novērtēti savās kopienās;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

119.  aicina dalībvalstis nodrošināt bezmaksas un taisnīgu piekļuvi augstas kvalitātes agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un mudina tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu materiālo un finansiālo nosacījumu izpildi, lai tādējādi ikvienam bērnam būtu nediskriminējoši pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un paredzēt bērnu vajadzībām vairāk vietu mazbērnu novietnēs un bērnudārzos;

120.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot kopēju Eiropas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu, pamatojoties uz kvalitātes sistēmā ierosinātajiem principiem; atbalsta Eiropas kritērija noteikšanu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes novērtēšanai, kurš tiktu izstrādāts sadarbībā ar skolotājiem un nozares speciālistiem saskaņā ar valsts vai reģionālajiem kvalitātes rādītājiem;

121.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādara vairāk, lai mudinātu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu pārvaldības struktūras izpētīt iespēju īstenot Eiropas mēroga projektus; norāda, ka profesionāļi tādējādi varētu sekot līdzi didaktiskām inovācijām un padarīt pirmsskolas izglītību nozīmīgāku;

122.  uzskata, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes nevajadzētu izslēgt no Eiropas izglītības telpas; uzskata, ka arī šīm iestādēm tieši tāpat vajadzētu veicināt zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm, īpaši nolūkā apmainīties ar informāciju, īstenojot inovatīvus projektus;

123.  iesaka palielināt sadarbību starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem un pirmsskolas izglītības pedagogiem, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un saikni starp dažādiem izglītības līmeņiem, sagatavotu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus skolas gaitu uzsākšanai sākumskolā un koncentrētos uz bērnu attīstību; uzsver, cik svarīgas ir attiecības starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu īstenotājiem un bērnu vecākiem un aizbildņiem, starp skolu darbiniekiem un bērniem un starp pašiem bērniem;

124.  mudina dalībvalstis palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansējumu, kā arī ekonomisko atbalstu un iniciatīvas (piemēram, nodokļu atlaides, subsīdijas vai atbrīvošana no maksām) vecākiem un aizbildņiem, īpaši tiem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, lai dotu viņiem iespēju un mudinātu viņus izmantot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus;

125.  aicina dalībvalstis turpināt investēt darbiniekos, lai piesaistītu attiecīgajai profesionālajai karjerai vairāk cilvēku un tādējādi nodrošinātu augsti kvalificētu darbinieku pieejamību agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā;

126.  aicina dalībvalstis reformēt un uzlabot savas sistēmas, tiecoties sasniegt Barselonas mērķi, kas paredz, ka vismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem būtu jāpiedalās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes programmās;

Skolu izglītība

127.  iesaka īstenot t. s. visas skolas pieeju (whole school approach), lai palielinātu sociālo iekļautību, izglītības pieejamību, demokrātisku pārvaldību, kvalitāti un izglītības daudzveidību, kā arī pievērstos priekšlaicīgas mācību pamešanas un NEET situācijā esošu jauniešu problēmai, vienlaikus cenšoties panākt, lai visu pasākumu centrā būtu mācību rezultāti, skolēnu vajadzības, labklājība un iesaistīšanās skolas dzīvē; iestājas par demokrātisku skolēnu pārstāvības struktūru veicināšanu un atbalstīšanu;

128.  uzsver, ka NEET situācijā esošo jauniešu (kuri nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu) lielo skaitu — gandrīz 6,3 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem — būtu iespējams samazināt, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un padarot skolas praktiskākas un saistītas ar vietējo vidi, kā arī veidojot saikni ar vietējiem uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām, sociālajām iestādēm un NVO; uzskata, ka pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši pēcāk nokļūst NEET situācijā, varētu cīnīties, risinot nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; uzskata, ka svarīgi ir arī atbalstīt audzēkņu centienus atrast pašiem savas mācīšanās metodes, tostarp arī mācību kursu apguvi tiešsaistē un jaukta tipa mācīšanos; atzinīgi vērtē aktuālu un saistošu mācību programmu un spēcīgu, labi izstrādātu konsultēšanas sistēmu īstenošanu, kuru ietvaros visiem audzēkņiem tiek piedāvātas augstas kvalitātes konsultācijas un orientācijas pakalpojumi;

129.  uzsver, ka ir nepieciešams nostiprināt iespējas un struktūras skolu iekšējai un ārējai sadarbībai, tostarp starpdisciplināro sadarbību, skolotāju darbu komandā, skolu klasterus un mijiedarbību ar dalībniekiem, kas iesaistīti mācību virzienu izstrādē un īstenošanā, tostarp ar vecākiem; norāda uz starptautisko apmaiņu un skolu partnerību nozīmi, kuras tiek īstenotas, izmantojot tādas programmas kā „Erasmus+” un „e-Twinning”;

130.  uzsver, ka skolu izglītība arī būtu jāpadara elastīgāka, lai uzlabotu reakciju uz faktiskajiem skolēnu dzīves apstākļiem studentiem, piemēram, plašāk izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, lai būtu iespējams uzlabot, piemēram, jaukta tipa mācīšanās iespējas;

131.  uzskata — jo agrāk cilvēki apgūs STEAM prasmes, jo lielākas būs viņu izredzes nākotnē gūt panākumus izglītībā un profesionālajā dzīvē; tādēļ mudina skolās īstenot vairāk STEAM iniciatīvu un vienlaikus veicināt arī sociālo un humanitāro priekšmetu apguvi, cita starpā veidojot ciešāku un diferencētāku sadarbību ar augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm;

132.  mudina Komisiju atbalstīt Eiropas jauniešu valodu prasmju pilnveidošanu formālās un neformālās izglītības situācijās, attīstot inovatīvu daudzvalodu pedagoģiju, apmainoties ar daudzvalodu pedagoģisko paraugpraksi un uzlabojot skolotāju valodu prasmes;

133.  mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pašreizējās iniciatīvas un izstrādāt un īstenot visaptverošu iekļaujošas izglītības politiku un stratēģijas konkrētu vajadzību apmierināšanai, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu tiesību veicināšanai, iekļaujošākas mācību vides veidošanai un atvērtības un iesaistīšanās veicināšanai; aicina Komisiju kopā ar Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru izstrādāt inovatīvas metodes un mācību līdzekļus iekļautības veicināšanai un skolēnu individuālo vajadzību apmierināšanai;

134.  iesaka dalībvalstīm iekļaut vidusskolu mācību programmās mācīšanos par Eiropas Savienību, lai iepazīstinātu skolēnus ar Savienības darbību, vēsturi un Eiropas pilsonības vērtībām;

135.  uzsver, ka skolu mācību programmās un izglītības materiālos ir svarīgi iekļaut un popularizēt zināšanas par sieviešu emancipācijas vēsturi, īpaši zināšanas par sieviešu vēlēšanu tiesībām, tostarp atzīmējot simboliskas gadadienas (piemēram, 2018. gadā aprit 100 gadi, kopš sievietes Polijā un Vācijā ieguva balsošanas tiesības), lai uzlabotu informētību šajā jautājumā un veicinātu sieviešu tiesības izglītības kontekstā;

136.  uzsver, cik svarīga ir veselības mācība un izglītošana attiecību jautājumos, kuras ietvaros jāparedz bērnu un jauniešu izglītošana par attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzību, piekrišanu, cieņu un savstarpīgumu, kā arī izglītošana par sieviešu un meiteņu tiesībām, tostarp par reproduktīvo un seksuālo veselību un tiesībām, jo tas ir līdzeklis, lai cīnītos pret stereotipiem, novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību un sekmētu labklājību;

137.  mudina skolās piedāvāt skolēniem, skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem Sarkanā Krusta apmācību, lai iemācītu būtiskas pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas un to, kā rīkoties ārkārtas situācijās;

138.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vidusskolēnu apmaiņas izmēģinājuma programmu, kurā piedaloties, skolēni vismaz pusi no mācību gada pavadītu citā dalībvalstī;

139.  aicina dalībvalstis līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot standartizētu testu izmantošanu iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanai;

140.  mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, kas ļautu atzīt tādus ārvalstīs pavadītus studiju periodus, kuru noslēgumā netiek saņemts diploms vai iegūta kvalifikācija; aicina Komisiju šajā sakarībā ierosināt pamatnostādnes ārvalstīs pavadīto studiju periodu atzīšanai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošo paraugpraksi, izglītības sistēmu savstarpējo novērtēšanu un pamatkompetencēs balstītu pieeju, kā arī valstu izglītības sistēmu un kultūru specifiskās iezīmes;

141.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes cīnīties pret iebiedēšanu, kiberiebiedēšanu, aizskarošu izturēšanos, atkarībām un vardarbību, skolās sadarbībā ar tiešajiem labuma guvējiem un visām ieinteresētajām personām (it īpaši skolotājiem, vecāku apvienībām un specializētām NVO) izstrādājot skolu profilakses programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas, paredzot iekļautības veicināšanu;

142.  iesaka dalībvalstīm, dalībvalstu izglītības iestādēm un Komisijai aktīvāk popularizēt skolēnu vidū nodarbošanos ar sportu;

Augstākā izglītība

143.  aicina veidot Eiropas izglītības telpu, pamatojoties uz jau pastāvošo sistēmu potenciālu, piemēram, Eiropas pētniecības telpu, Inovācijas savienību un Eiropas augstākās izglītības telpu, lai tās varētu stiprināt un papildināt cita citu;

144.  mudina dalībvalstis investēt augstākajā izglītībā vismaz 2 % no valsts IKP un ievērot ES kritēriju līdz 2020. gadam panākt, lai pētniecībā un izstrādē (R&D) tiktu investēti 3 % no ES IKP;

145.  ierosina dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm, izmantojot valsts un reģionālos resursus un piešķirot Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus, dot priekšroku izglītības programmām, kā arī sadarbības veicināšanai starp augstākās izglītības vidi, darba vidi, rūpniecības un pētniecības aprindām un sabiedrību kopumā;

146.  aicina dalībvalstis veicināt iekļaujošāku un pieejamāku mobilitāti studentiem, praktikantiem, mācekļiem pasniedzējiem, pētniekiem un administratīvajam personālam, jo mobilitāte gan veicina personīgo un profesionālo attīstību, gan uzlabo mācīšanās, mācīšanas, pētniecības un administrēšanas kvalitāti; uzstājīgi atbalsta visiem paredzētas mobilitātes veicināšanu, šajā nolūkā cita starpā nodrošinot raitu kredītpunktu un ārvalstīs iegūtu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, pienācīgu finansējumu un personisku atbalstu, sociālo tiesību garantijas un attiecīgā gadījumā — izglītības mobilitātes iekļaušanu izglītības programmās kā šo programmu elementu; šajā sakarībā pieņem zināšanai Komisijas jaunās iniciatīvas, tostarp eCard, kas paredzētas studentu pārrobežu mobilitātes veicināšanai;

147.  uzskata, ka finansējums pasniedzēju un pētnieku mobilitātei būtu jāpalielina, līdzās izdevumu atlīdzināšanai nodrošinot mācību/pētniecības stipendijas, pagarinot uzturēšanās ilgumu ārzemēs, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī veicinot mācībspēku/pētnieku savstarpējas konsultējošas palīdzības veidus;

148.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pastiprināt mobilitāti pieaugušo izglītībā, kā tas jau notiek programmā „Erasmus+”;

149.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kvalifikāciju un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un saderīgumu pārrobežu mērogā, lai nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Eiropas Savienības līmenī un visās valstīs, kas pievienojušās Eiropas augstākās izglītības telpai;

150.  uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas un piemērotus instrumentus jaunu mācīšanas un mācīšanās veidu kvalitātes noteikšanai, piemēram, attiecībā uz e-mācībām, masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC) un atvērtās piekļuves resursiem; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) un citu nozīmīgu Eiropas tīklu ieguldījumu kvalitātes nodrošināšanas ieviešanā;

151.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt atjaunināto ES augstākās izglītības programmu augstākās izglītības iestāžu, reģionālo un vietējo pašvaldību un darba devēju vidū, lai risinātu augstākās izglītības iestāžu un studentu vajadzības un grūtības, veidotu sadarbību ar vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, iesaistītu vietējās kopienas, veicinātu vietējo un reģionālo attīstību un inovāciju, veidotu iekļaujošas un savstarpēji saistītas augstākās izglītības sistēmas, stiprinātu sadarbību ar darba devējiem un apmierinātu prasmju vajadzības reģionos; turklāt mudina augstākās izglītības iestādes vairāk iesaistīties vietējā un reģionālajā attīstībā, cita starpā piedaloties kopienu sadarbības projektos;

152.  prasa pildīt jaunajā Prasmju programmā iekļautās apņemšanās, tostarp atbalstīt dalībvalstu centienus sniegt vairāk informācijas par augstskolu absolventu panākumiem darba tirgū; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2020. gadam izveidot Eiropas absolventu gaitu apzināšanas sistēmu; uzskata, ka absolventu gaitu apzināšanai un precīzu un attiecīgu datu vākšanai — ne tikai valstu, bet arī ES līmenī — ir būtiska nozīme kvalitātes nodrošināšanā un kvalitatīvas izglītības izstrādāšanā;

153.  mudina Komisiju pastiprināt centienus mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā starp dalībvalstīm un reģioniem, ierosinot jaunas iniciatīvas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros, un atbalstīt pētniecības un mācīšanas pasākumu apvienošanu Marijas Sklodovskas-Kirī programmas stipendiātiem, kuri gatavojas akadēmiskai karjerai;

154.  ierosina paredzēt ES STE(A)M koalīcijā plašu disciplīnu klāstu, lai sagatavotu skolēnus dzīvei un darbam dinamiski mainīgā realitātē;

155.  atbalsta Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktu piešķiršanu studentiem par sabiedrības labā veiktu brīvprātīgo darbu, lai tādējādi veicinātu studentu profesionālo un personisko attīstību;

156.  uzsver, ka starptautiskās sadarbības programmas, kultūras diplomātija un politiski dialogi ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā ne tikai rada brīvāku zināšanu apriti, bet arī palīdz uzlabot Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un starptautiskās pozīcijas, vienlaikus veicinot pētniecību un inovāciju, sekmējot mobilitāti un starpkultūru dialogu un veicinot starptautisko attīstību saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem;

157.  uzskata, ka nākotnes prasībām atbilstošās izglītības sistēmās būtu jāiekļauj mācīšanās par ilgtspējību un miera veidošanu, un tām vajadzētu būt daļai no plašākām pārdomām par darbam nepieciešamajām prasmēm brīdī, kad Eiropas sabiedrībā aug digitalizācijas un robotizācijas līmenis, galveno uzmanību pievēršot ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet arī izglītības guvēju personīgajai attīstībai, veselības uzlabošanai un labklājībai;

158.  aicina dalībvalstis veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba pasauli, lai labāk sagatavotu studentus darba tirgum, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu prasmju neatbilstību un prasmju deficītu; šajā sakarībā mudina iekļaut augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības programmās kvalitatīvas un būtiskas darba prakses, kas tiktu atzītas ar ECTS kredītpunktiem, un paredzēt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, darba tirgu, pētniecības sektoru un vietējiem un reģionālajiem ekonomikas dalībniekiem kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, profesionālās orientācijas, māceklības un stažēšanās izstrādē un paredzēt arī reālajā dzīvē balstītu apmācību, kas būtu jāiekļauj profesionālās un augstākās izglītības programmās; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt ikvienam ES jaunietim tiesības saņemt darba piedāvājumu, kļūt par mācekli, saņemt papildu apmācību vai apvienot darbu un apmācību;

159.  uzskata — lai nodrošinātu kvalitatīvu mācekļa vietu vai prakses vietu piedāvājumu, būtiska nozīme ir līgumiem, kuros skaidri noteikti visu pušu pienākumi un atbildība un norādīts prakses vai māceklības ilgums, mācīšanās mērķi un uzdevumi, kas atbilst skaidri noteiktām apgūstamajām prasmēm, nodarbinātības statuss, adekvāta kompensācija/atalgojums, tostarp par virsstundu darbu, sociālā aizsardzība un nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un/vai piemērojamie koplīgumi;

160.  uzsver, ka mācekļiem un praktikantiem ir jāpiedāvā pienācīgs mācīšanās un apmācības saturs un pienācīgi darba apstākļi, lai nodrošinātu viņu izšķirīgo lomu pārejā no izglītības uz profesionālo dzīvi; norāda, ka stažēšanos un māceklību nekad nedrīkst izmantot, lai aizstātu pilnvērtīgas amata vietas, un pret stažieriem un mācekļiem nedrīkst attiekties kā pret lētu vai pat neatalgotu darbaspēku;

161.  ierosina augstskolām un mācību centriem piedāvāt profesionālās izglītības skolotāju sākotnējo sagatavošanu un tālākizglītību, piesaistot ekspertus, kas strādā specializētās jomās, uz kurām attiecas attiecīgie profesionālās izglītības kursi;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

162.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt skolotājus saistībā ar inovācijas un tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, nostiprinot viņu digitālās prasmes, kā arī nodrošinot viņiem attiecīgos resursus un atbalstu, piemēram, palielinot prasmju atsvaidzināšanas piedāvājumu un attīstot tiešsaistes kopienas un atvērtos izglītības resursus un kursus;

163.  atbalsta Mācīšanas un mācīšanās akadēmijas izveidi, kas varētu būt papildu instruments, kuru skolotāji varētu izmantot, lai mācītos un apmainītos ar labāko praksi Eiropas līmenī, proti, tā būtu tiešsaistes apmaiņas, pieredzes apmaiņas un savstarpējas mācīšanās centrs, kā arī vieta, kur regulāri notiktu sanāksmes — darbsemināri, semināri un konferences, kas būtu veltītas skolotāju sadarbības veicināšanai, mācīšanas kvalitātes uzlabošanai un skolotāju profesionālās attīstības sekmēšanai; aicina Komisiju ierosināt projektu šādas akadēmijas izveidei, pamatojoties arī uz European Schoolnet Academy zinātību;

164.  atgādina par pedagoģiskās izglītības nozīmi augstākās izglītības iestāžu mācībspēku sagatavošanā, kā arī to, ka, pieņemot darbā pasniedzējus, pedagoģiskajām kompetencēm būtu jāpiešķir vismaz tikpat liela nozīme kā pētniecības kompetencēm; uzsver uz pētniecību balstītas izglītības un pedagoģisko pētījumu lomu uz studentiem orientētas pieejas stimulēšanā mācīšanās un mācīšanas procesā, aktīvas mācīšanās veicināšanā, prasmju attīstības pilnveidošanā un mācīšanas metožu uzlabošanā;

165.  aicina dalībvalstis ieviest stimulus jauniešu un kvalificētu mācībspēku piesaistīšanai un motivēšanai iesaistīties un strādāt izglītības sistēmā;

166.  uzsver, ka ir jāatzīst agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku profesionālais statuss;

167.  prasa sniegt atbalstu skolotājiem, kuri pasniedz mācību priekšmetus vairākās valodās, jo tas ir svarīgs izglītības internacionalizācijas faktors;

168.  uzsver starpkultūru mācīšanās nozīmi skolotāju izglītībā nolūkā uzlabot skolotāju starpkultūru kompetences, lai veicinātu Eiropas kultūru un kopējas vērtības, kā arī Eiropas dimensiju mācību procesā; atzīmē, ka starpkultūru prasmes ir būtiskas darbam arvien daudzveidīgākā sabiedrībā, kā arī internacionalizācijas veicināšanai skolās;

169.  apzinās, ka ir nepieciešams radīt sinerģiju starp skolotāju zināšanām un skolēnu potenciālu tehnoloģiju jomā, lai gūtu maksimālus mācību rezultātus;

170.  iesaka iekļaut visos skolotāju sagatavošanas posmos mācību praksi, kuru vadītu īpaši apmācīti mentori;

171.  mudina skolotājus un skolu vadītājus veicināt inovācijas ieviešanu skolu vidē un sekmēt tās attīstību, un uzņemties vadošo lomu šajā jomā;

172.  mudina augstākās izglītības iestādes piešķirt prioritāru nozīmi augstākās izglītības mācībspēku un pētnieku pedagoģisko zināšanu pilnveidošanai un aktualizēšanai un to atbalstīt un atzinīgi novērtēt, tostarp attiecībā uz mūsdienu tehnoloģiju piedāvātajām izglītības iespējām, raugoties uz to kā veidu, kā vairot studentu panākumus un mācību procesa efektivitāti;

173.  atbalsta jaunu, inovatīvu un vērienīgu mācību metožu un izglītības standartu izstrādi, lai labāk apmierinātu studentu un augstākās izglītības iestāžu vajadzības, kā arī labāk reaģētu uz problēmjautājumiem strauji mainīgajā pasaulē;

o
o   o

174.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 183, 14.6.2014., 22. lpp.
(2) OV C 183, 14.6.2014., 30. lpp.
(3) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(4) OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0360.
(6) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(8) OV C 346, 21.9.2016., 2. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.
(10) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(11) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(12) http://www.socialsummit17.se/wp-content/uploads/2017/11/Concluding-report-Gothenburg-summit.pdf
(13) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/educ/122123.pdf
(14) OV C 104, 16.4.1984., 69. lpp.
(15) OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0303.
(17) http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Gender_statistics
(18)  http://www.cedefop.europa.eu/lv/publications-and-resources/publications/3072, https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1502en_0.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. janvārisJuridisks paziņojums