Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2018(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0158/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0158/2018

Debates :

PV 12/06/2018 - 11
CRE 12/06/2018 - 11

Balsojumi :

PV 13/06/2018 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0256

Pieņemtie teksti
PDF 411kWORD 54k
Trešdiena, 2018. gada 13. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Sarunas par ES un Čīles asociācijas nolīguma modernizāciju
P8_TA(2018)0256A8-0158/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. jūnija ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par modernizētu ES un Čīles asociācijas nolīgumu (2018/2018(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., un 3. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21. un 36. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā LESD 218. pantu,

–  ņemot vērā esošo asociācijas nolīgumu starp Čīles Republiku un Eiropas Savienību,

–  ņemot vērā, ka 2017. gada 16. novembrī tika uzsāktas sarunas starp Eiropas Savienību un Čīli par modernizētu asociācijas nolīgumu,

–  ņemot vērā to, ka Padome 2017. gada 13. novembrī pieņēma sarunu norādes attiecībā uz šo nolīgumu,

–  ņemot vērā ES un Čīles Apvienotās parlamentārās komitejas 2018. gada 22. janvāra 25. sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Čīles asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāra modernizēšanu(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku(2),

–  ņemot vērā ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) Pilsoniskās sabiedrības foruma 2015. gada 11. maijā pieņemto deklarāciju „Eiropas un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona tautu līdztiesība, tiesības un demokrātiskā dalība“,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0158/2018),

A.  tā kā Čīli un ES vieno kopīgas vērtības un ciešas kultūras, ekonomiskās un politiskās saites;

B.  tā kā Čīle un ES ir tuvas partneres, risinot tādas reģionālās un globālās problēmas kā klimata pārmaiņas, starptautiskā drošība, ilgtspējīga attīstība un globālā pārvaldība;

C.  tā kā Čīle nelokāmi atbalsta demokrātiju un cilvēktiesības, brīvu un atklātu tirdzniecību un daudzpusīgumu; tā kā tā ir arī svarīga Klusā okeāna valstu alianses, Amerikas valstu organizācijas (OAS) un Dienvidamerikas valstu savienības (UNASUR) dalībniece un valsts ar augstiem ienākumiem, kā arī ESAO locekle;

D.  tā kā Čīlei ir bijusi nozīmīga reģionālā loma, piemēram, kā garantētājai valstij Kolumbijas miera procesā un Santodomingo sarunās starp Venecuēlas valdību un opozīciju; tā kā Čīle izstājās no Venecuēlas sarunām, jo netika sasniegti minimālie priekšnoteikumi attiecībā uz demokrātiskām prezidenta vēlēšanām un institucionālo normalizēšanu;

E.  tā kā kopš 2014. gada janvāra ir spēkā dalības pamatnolīgums Čīles dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās; tā kā Čīle piedalās EUFOR ALTHEA operācijā Bosnijā un Hercegovinā, kā arī vairākās ANO miera uzturēšanas operācijās, atspoguļojot tās saistības panākt vispasaules mieru un drošību;

F.  tā kā nesenās parlamenta un prezidenta vēlēšanas ir no jauna pierādījušas Čīles demokrātijas stabilo un nobriedušo raksturu; tā kā Čīle ir guvusi labumu no spēcīgas ekonomikas izaugsmes un ir bijusi viena no pēdējās desmitgadēs straujāk augošajām tautsaimniecībām Dienvidamerikā; tā kā valstī joprojām notiek reformas;

G.  tā kā nesen tika dekriminalizēta abortu veikšana noteiktos apstākļos, kas norāda, ka Čīles sabiedrība ir atvērtāka pret lielāku iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm;

H.  tā kā 2016. gada tautas attīstības indeksā Čīle ir iekļauta ļoti augstas tautas attīstības kategorijā un ierindojas pirmajā vietā starp Latīņamerikas valstīm un 38. vietā pasaulē, apsteidzot septiņas ES dalībvalstis;

I.  tā kā spēkā esošajam asociācijas nolīgumam ir bijusi būtiska loma, padziļinot ES un Čīles politiskās attiecības un ievērojami palielinot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas; tā kā pastāvīga tiesiskuma ievērošana un stabila tiesiskā un politiskā sistēma ļauj Čīlē un ES nodrošināt brīvu uzņēmējdarbību un atbilstošu investīciju vidi, kas ietver juridiskās noteiktības principa aizsardzības pasākumus;

J.  tā kā ES un Čīle pēdējo gadu laikā ir ir noslēgušas tālejošākus un visaptverošākus nolīgumus ar citām partnervalstīm; kā ES un Čīles asociācijas nolīguma modernizācijai tādēļ ir potenciāls ievērojami padziļināt esošās attiecības, tostarp attiecības ārlietu un drošības jomās;

K.  tā kā gaidāmam ES un Čīles asociācijas nolīgumam ir pilnībā jāatspoguļo Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam transformatīvais raksturs un ieguldījums, ko sniedz starptautiskā sadarbība attīstības jomā ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā;

L.  tā kā atjauninātais asociācijas nolīgums, kopā ar Meksikas un Mercosur nolīgumiem, par kuriem patlaban (no jauna) notiek sarunas, stiprinās ES kā Latīņamerikas svarīgas sabiedrotās lomu laikā, kad citi dalībnieki, piemēram, Ķīna un Krievija, cenšas iegūt aizvien lielāku ietekmi šajā reģionā;

M.  tā kā ES un Čīles Apvienotā parlamentārā komiteja (APK) ir atkārtoti paudusi savu atbalstu asociācijas nolīguma modernizācijai, tostarp nesenajā kopīgajā deklarācijā, kas pieņemta 25. sanāksmē, kura notika 2018. gada 22. janvārī,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP):

Vispārēji principi

Daudzpusīgums un reģionālās un starptautiskās sadarbības veicināšana

Politiskais dialogs un sadarbība

Institucionālie noteikumi

   a) ievērojami stiprināt sadarbību starp Čīli un ES — diviem līdzīgi domājošiem partneriem situācijā, kad rodas jaunas starptautisko attiecību neskaidrības, pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām un demokrātijas, klimata pārmaiņu apkarošanas, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma, labas pārvaldības principiem, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
   b) nodrošināt, ka modernizētais nolīgums ar Čīli ir tālejošs, visaptverošs un līdzsvarots, nodrošinot taustāmus ieguvumus abu pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un tautsaimniecībām; nodrošināt, ka tas ir līderis to progresīvāko nolīgumu starpā, kurus ES ir noslēgusi ar trešām valstīm;
   c) stiprināt cilvēktiesību aspektu ES un Čīles sadarbībā, ņemot vērā ES un Čīles cilvēktiesību stratēģiju 2016.-2020. gadam; iekļaut kopīgas saistības aizsargāt un sekmēt cilvēktiesības, pamatbrīvības, dzimumu līdztiesību un tādu minoritāšu tiesības kā LGBTI kopiena un pirmiedzīvotāji, paredzot izpildāmus mehānismus uzraudzībai, regulārai ziņošanai un strīdu atrisināšanai; mudināt Čīli atrast risinājumu jautājumiem, kas skar vietējo mapuču tautu un citas pirmiedzīvotāju tautas; arī turpmāk visos asociācijas nolīgumos iekļaut cilvēktiesību klauzulu; turpināt regulāro ES un Čīles dialogu par cilvēktiesībām, lai stiprinātu iestāžu sistēmu un valsts politiku cilvēktiesību sekmēšanai, tostarp ar daudzpusēju sadarbību;
   d) mudināt Čīli nodrošināt tiesību aktos paredzēto kārtību un taisnīgu tiesas procesu, kas pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem;
   e) censties veicināt ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, apkarot nabadzību un mazināt nevienlīdzības līmeni, ņemot vērā Čīles apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredzēti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam;
   f) atbalstīt Čīles centienus uzlabot izglītības līmeni un izglītojošās programmas, nodrošinot, ka cilvēkiem ar zemākajiem ienākumiem ir pilnīga piekļuve augstākajai izglītībai; stiprināt saikni starp augstskolām un darba tirgu, mazinot prasmju neatbilstību, un veicināt jauniešu nodarbinātību;
   g) veicināt sociālo un vides tiesību aizsardzību un nodrošināt efektīvu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju īstenošanu, kā arī piespiedu darba un bērnu darba izskaušanu;
   h) stiprināt dialogu un sadarbību par tādām reģionālām un globālām problēmām kā organizētā noziedzība, narkotiku tirdzniecība, augošā nevienlīdzība, migrācija, terorisms un klimata pārmaiņas, tostarp īstenojot Ilgtspējīgas attīstības programmu laikposmam līdz 2030. gadam; atbalstīt ES un Čīles sadarbību migrācijas pārvaldīšanā un ieviest atpakaļuzņemšanas mehānismus, tostarp attiecībā uz bezvalstniekiem un trešo valstu valstspiederīgajiem;
   i) paturēt prātā daudzpusējās programmas svarīgumu un to, ka nevienas daudzpusējas sarunas nedrīkst apdraudēt mērķi panākt progresu visās pusēs;
   j) sniegt ieguldījumu daudzpusīguma un starptautiskās sadarbības stiprināšanā, lai sekmētu starptautisko drošību un efektīvi stātos pretī globālajām problēmām; stiprināt sadarbību attiecībā uz starptautiskajās organizācijās un forumos paustajām abu pušu nostājām;
   k) mudināt Čīli arī turpmāk atbalstīt reģionālās integrācijas un sadarbības mehānismus, jo īpaši Klusā okeāna valstu aliansi, ņemot vērā tās cerīgos sasniegumus, patiesi un aktīvi atbalstot reģiona dalībnieku ekonomisko integrāciju, bet arī UNASUR un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu Kopienu (CELAC); izskatīt iespēju ES iegūt novērotājas statusu Klusā okeāna valstu aliansē;
   l) nodrošināt jēgpilnu regulāru dialogu par visiem svarīgiem jautājumiem, izmantojot jau esošo formātu un paplašinot to; mobilizēt pieejamos resursus, izmantojot partnerības instrumentu (PI), lai sasniegtu stratēģiskos mērķus;
   m) nodrošināt ciešu sadarbību drošības un aizsardzības jomā, īpaši saistībā ar konfliktu novēršanu, krīžu pārvaldību, jūras satiksmes drošību, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu; dot iespēju Čīlei plašāk piedalīties ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās;
   n) pastiprināt sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī radikalizācijas un pārrobežu noziedzības novēršanā, neapdraudot pilsoniskās brīvības un pamattiesības; veikt pasākumus saistībā ar pasaules mēroga cīņu pret terorismu, pastiprinot mehānismus, pasākumus un struktūras globālai un reģionālai sadarbībai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos;
   o) uzlabot sadarbību cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; iekļaut noteikumus par labu nodokļu pārvaldību un pārredzamības standartiem, kas apstiprina pušu apņemšanos īstenot starptautiskus standartus cīņā pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
   p) paturēt prātā, ka korupcija grauj cilvēktiesības, līdztiesību, sociālo taisnīgumu, tirdzniecību un godīgu konkurenci, līdz ar to kavējot ekonomikas izaugsmi; iekļaut īpašu sadaļu, kurā izklāstīti skaidri un noteikti pienākumi un pasākumi, lai apkarotu korupciju visos tās veidos un īstenotu starptautiskos standartus un daudzpusējās pretkorupcijas konvencijas;
   q) sekmēt mobilitāti starp ES un Čīli; stiprināt jauniešu un studentu apmaiņas, stipendiju programmas un apmācību programmas, tostarp ar „ERASMUS+“ programmu; turpināt centienus panākt pilnīgu akadēmisko kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un augstākās izglītības modernizēšanu, pieejamību un internacionalizāciju;
   r) sekmēt zinātnes un tehnoloģijas zināšanu nodošanu un stiprināt sadarbību pētniecības un sadarbības jomā, pilnībā izmantojot tādas pašreizējās programmas kā pamatprogramma „Apvārsnis 2020”;
   s) sekmēt un stiprināt attiecības starptautiskās sadarbības jomā, izmantojot 2015. gadā parakstīto saprašanās memorandu par starptautisko sadarbību; radīt inovatīvus mehānismus, kas paplašina un stiprina trīspusējo un reģionālo sadarbību ar trešām pusēm Latīņamerikā un ārpus tās, izmantojot tādas programmas kā „EUROsociAL+“ un „Euroclima+“ un sadarbību narkotiku apkarošanas politikas jomā, piemēram, „COPOLAD”;
   t) izstrādāt metodiku modernizētā nolīguma ietekmes uz vīriešiem un sievietēm atklāšanai un izmantot rezultātus, izstrādājot dzimumu līdzsvara panākšanas politiku;
   u) atkārtoti apstiprināt kopīgo apņemšanos īstenot Parīzes klimata nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un nodrošināt ciešu ES un Čīles sadarbību attiecībā uz vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām; stiprināt partnerību attiecībā uz tehnisko un politisko sadarbību galvenajās vides aizsardzības jomās, tostarp attiecībā uz starptautiskā transporta radītajām CO2 emisijām, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu; veicināt ciešāku sadarbību aprites ekonomikas jomā, lai uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ekoinovācijas un ūdens apsaimniekošanu; palielināt atbalstu projektiem, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi;
   v) stiprināt sadarbību pētniecības un izstrādes jomā un attiecībā uz ES programmas “Copernicus” izmantošanu Zemes satelītnovērošanas datu apkopošanai ar vidi saistītiem mērķiem;
   w) veicināt sadarbību kultūras jomā, un atbalstīt diasporu gan Čīlē, gan arī ES, lai atbalstītu ārvalstu investīcijas gan ES, gan arī Čīlē;
   x) atkārtoti apstiprināt, ka ūdens pieejamība ir viena no cilvēktiesībām;
   y) nodrošināt, ka asociācijas nolīguma pamatā ir spēcīga parlamentārā iesaistīšanās, stiprinot pašreizējos noteikumus un sadarbības mehānismus, lai palielinātu ieguldījumu tā īstenošanā, kā arī uzlabotu nolīguma kontroli, īpaši, izmantojot pašreizējo Apvienotās parlamentārās komitejas (APK) parlamentārās sadarbības modeli; nodrošināt iespēju APK pieprasīt atbilstīgu informāciju par asociācijas nolīguma īstenošanu;
   z) nodrošināt pienācīgu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos gan asociācijas nolīguma apspriešanas, gan arī īstenošanas posmā, tostarp, bet ne tikai saistībā ar apvienoto konsultatīvo komiteju; uzsvērt, ka ir jāizveido institucionalizēts mehānisms, lai sekmētu politisko dialogu, kurā iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas abos reģionos;
   aa) nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos sarunu posmos saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu; tāpat nodrošināt Parlamentam katras sarunu kārtas sarunu tekstus un protokolus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2018. gada 22. janvāra Padomes lēmumu publicēt Komisijai un AP/PV 2017. gada novembrī piešķirtās sarunu pilnvaras;
   ab) uzskatīt neseno sarunu norāžu publikāciju par nozīmīgu precedentu un apņemties turpmāk publicēt visu starptautisko nolīgumu sarunu norādes;
   ac) paātrināt sarunas par asociācijas nolīgumu, lai Parlaments varētu to ratificēt līdz pašreizējā Eiropas likumdevēja pilnvaru beigām;
   ad) visos līmeņos nodrošināt atbilstību ilggadējai praksei provizoriski nepiemērot jauno nolīgumu, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Čīles Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0354.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0345.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. janvārisJuridisks paziņojums