Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2007(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0223/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0223/2018

Debates :

PV 02/07/2018 - 22
CRE 02/07/2018 - 22

Balsojumi :

PV 03/07/2018 - 11.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0274

Pieņemtie teksti
PDF 139kWORD 55k
Otrdiena, 2018. gada 3. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Trīsdimensiju drukāšana: intelektuālā īpašuma tiesības un civiltiesiskā atbildība
P8_TA(2018)0274A8-0223/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. jūlija rezolūcija par trīsdimensiju drukāšanu: intelektuālā īpašuma tiesību un civiltiesiskās atbildības jomā risināmie jautājumi (2017/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu,(1)

–  ņemot vērā Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Dzīvot rītdienā. Trīsdimensiju (3D) drukāšana kā Eiropas ekonomikas veicināšanas instruments”(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu “Līdzsvarota intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēma, kas reaģē uz mūsdienu sabiedrības problēmām” (COM(2017)0707),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumu “Norādījumi par dažiem aspektiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu” (COM(2017)0708),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017)0240),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0223/2018),

A.  tā kā 3D drukāšana kļuva pieejama plašai sabiedrībai, kad tirgū nonāca privātpersonām paredzēti trīsdimensiju (3D) printeri un kad tajā parādījās uzņēmumi, kas piedāvāja gan digitālos modeļus, gan 3D drukāšanas pakalpojumus;

B.  tā kā 3D drukāšana tiek uzskatīta par vienu no visievērojamākajām tehnoloģijām, attiecībā uz kuru Eiropa var uzņemties vadošo lomu; tā kā Komisija atzina 3D drukāšanas izdevīgumu, ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” laikposmam 2014.-2016. gadam sponsorējot 21 projektu, kura pamatā ir šī tehnoloģija;

C.  tā kā eksperimentālā līmenī 3D drukāšana radās 20. gs. 60. gados un sākotnēji tā attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, un to sāka regulāri izmantot rūpniecībā 20. gs. 80. gadu sākumā;

D.  tā kā 3D drukātāju tirgus ir uzskatāms par nozari, kurā notiek ātra izaugsme, un tā kā ir paredzams, ka šī tendence turpināsies arī turpmāk;

E.  tā kā, neskatoties uz tādu kopīgu telpu rašanos, kurās tiek drukāts 3D formātā (plašāk pazīstamas kā “ražnīcas”), un distances drukāšanas pakalpojumiem, kurus dažkārt saista ar tiešsaistes 3D datņu apmaiņu, ļauj ikvienam drukāt 3D priekšmetus, kas ir izdevīgi inovatoriem un projektu vadītājiem;

F.  tā kā 3D drukāšanas iespējas piegādes ķēdes pārvērst ražošanā ne tuvu nav izmantotas pilnībā un tā kā šis apstāklis varētu palīdzēt Eiropai palielināt produktivitātes līmeni; tā kā šīs tehnoloģijas izmantošana paver jaunas iespējas uzņēmumu attīstībā un inovācijā;

G.  tā kā ES 3D drukāšanu ir padarījusi par vienu prioritārajām tehnoloģijas jomām; tā kā Komisija nesenajā dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu šo tehnoloģiju min kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas izraisīs rūpnieciskas pārmaiņas;

H.  tā kā Komisija 3D drukāšanu ir identificējusi kā prioritāru rīcības jomu, kurai ir ievērojamas ekonomiskas iespējas nākotnē, jo īpaši no mazu inovatīvo uzņēmumu viedokļa; tā kā daudzas valstis jau ir atzinušas 3D drukāšanas pārveides iespējas un ir sākušas nesaskaņoti pieņemt dažādas stratēģijas, pamatojoties uz kurām, tiek radīta ekonomiska un tehnoloģiska ekosistēma nolūkā veicināt tās attīstību;

I.  tā kā lielāko daļu no pašlaik 3D drukā izgatavotajiem produktiem pagaidām veido prototipu izgatavošana; tā kā dažas nozares daudzus gadus jau izmanto gatavās daļas un gatavo daļu tirgus aizvien pieaug salīdzinoši ātri; tā kā pieaugoša šobrīd radīto 3D drukāto izstrādājumu daļa tagad ir uzskatāma vairāk par patēriņam un pārdošanai gatavu produktu, nevis tikai par prototipu daļu;

J.  tā kā iespējamās 3D drukāšanas priekšrocības novatorisku uzņēmumu skatījumā ir daudzskaitlīgas; tā kā, pateicoties 3D drukāšanai, var jo īpaši samazināt kopējās izmaksas, kas rodas projektējot, izstrādājot un pārbaudot jaunos produktus vai uzlabojot esošos;

K.  tā kā 3D drukāšana sabiedrībā kļūst aizvien populārāka, jo īpaši izglītības jomā, pilsoņu un jaunuzņēmuma forumos, piemēram, “kopdarbnīcās”, un privātajā sfērā;

L.  tā kā 3D drukāšana ir kļuvusi vienkāršāka un pieejamāka visiem; tā kā ierobežojumi, kas attiecas uz izmantojamajiem materiāliem, ātrumu un izejmateriālu un enerģijas patēriņu, domājams, īsā laikā tiks ievērojami samazināti;

M.  tā kā šī tehnoloģija ir izmantota lielākajā daļā mūsdienu augsto tehnoloģiju nozaru, savukārt iespējas izmantot 3D drukāšanu daudzās jomās ir ievērojami palielinājušās, un tā kā daudzās jomās ir lielas cerības, piemēram, medicīnas (sākot ar reģeneratīvo medicīnu un beidzot ar protēžu izgatavošanu), gaisakuģu būves, kosmosa, automobiļu, sadzīves elektrotehnikas, celtniecības, arheoloģisko pētījumu, arhitektūras, mašīnbūves, brīvā laika un veidola nozarēs;

N.  tā kā regulējuma trūkums ir ierobežojis 3D drukāšanas pielietojumu tādās galvenajās rūpniecības nozarēs kā kosmosa un medicīnas/zobārstniecības nozare, un tā kā 3D drukātāju izmantošanas regulēšana palīdzēs palielināt tehnoloģiju izmantošanu un piedāvā pētniecības un izstrādes iespējas;

O.  tā kā iepriekš minētais Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumā ir teikts, ka, pamatojoties uz digitālo revolūciju kā katalizatoru un izmantojot “pareizās modernās ražošanas tehnoloģijas, Eiropa varētu rūpniecību no zemāku algu reģioniem pārcelt atpakaļ, lai rosinātu inovācijas un radītu izaugsmi šeit”;

P.  tā kā 3D drukāšana arī samazinātu gan transporta izmaksas, gan CO2 emisijas;

Q.  tā kā ir sagaidāms, ka 3D drukāšanas tehnoloģija varētu radīt lielāku skaitu jaunu darbvietu, kurās vairāk strādātu kvalificētais darbaspēks un kuras dažkārt ir mazāk fiziski darbietilpīgas un mazāk bīstamas (apkopes tehniķi, inženieri, dizaineri. utt.), un tā kā, veidojoties jaunām tehniķu darbvietām (piemēram, 3D drukātāju operatori), rodas jauna atbildība un tā kā 3D drukāšanas nozarei būs jānodrošina, lai atbilstoši apmācības kursi, lai tehniķi būtu tādā pašā līmenī, kādā viņu kolēģi ir parastās ražošanas jomās; tā kā 3D drukāšanas tehnoloģija samazinās arī ražošanas un glabāšanas izmaksas (maza apjoma ražošana, personalizēta ražošana utt.); tā, neskatoties uz to, ražošanas darbvietu skaita samazināšanās lielā mērā ietekmēs to valstu ekonomiku, kas izmanto lielu mazkvalificēta darbaspēka apjomu;

R.  tā kā 3D nozares attīstības ekonomiskā ietekme dalībvalstīs precīzi novērtēt nevar;

S.  tā kā, pateicoties 3D drukāšanai, patērētāji varētu kompensēt izstrādājumos ieprojektēto nederīgumu, jo viņi paši varēs izgatavot to sadzīves elektrotehnikas rezerves daļas, kuru ekspluatācijas termiņš kļūst aizvien īsāks;

T.  tā kā 3D drukāšanas tehnoloģija varētu visās intelektuālās jomās radīt īpašas juridiskas un ētiskas dabas problēmas, piemēram, autortiesību, rūpnieciskā īpašuma, dizainparaugu, trīsdimensionālo preču zīmju jomā un pat ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, kā arī attiecībā uz civiltiesisko atbildību un tā kā turklāt šīs problēmas attiecas uz Parlamenta Juridiskās komitejas kompetenci;

U.  tā kā ar jauno tehnoloģiju palīdzību var skenēt objektus vai cilvēkus un radīt digitālas datnes, kuras pēc tam var drukāt 3D formātā, un tā kā šāds solis var ietekmēt tēla tiesības un tiesības uz privāto dzīvi;

V.  tā kā 3D drukāšanas tehnoloģija var radīt arī jautājumus par drošību un jo īpaši kiberdrošību, jo sevišķi attiecībā uz ieroču, sprāgstvielu vai narkotiku un visu citu bīstamu priekšmetu ražošanu, un šāda veida ražošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība;

W.  tā kā no autortiesību viedokļa būtu lietderīgi nošķirt ne tikai, piemēram, mājas apstākļos privātām vajadzībām veiktu drukāšanu no komerciāla rakstura drukāšanas, bet arī pakalpojumus, kurus viens otram sniedz profesionāļi, no pakalpojumiem, kurus profesionāļi sniedz patērētājiem;

X.  tā kā Francijas Augstākā literārā un mākslinieciskā īpašuma padome 3D drukāšanai un autortiesībām veltītā ziņojumā secināja, ka “nešķiet, ka 3D drukāšanas populāra izplatība šobrīd radītu autortiesību masveida pārkāpšanas problēmu”; tā kā minētā padome atzīst, ka “viltojumu risks galvenokārt attiecas uz tēlotājmākslu”;

Y.  tā kā, šai tehnoloģijai attīstoties, daži tagad paredzamie prototipi, iespējams, kļūs vēl sarežģītāki; tā kā tie liek uzdot jautājumu par to, kas ir jādara, lai novērstu viltošanas iespējas, izmantojot 3D drukāšanas tehnoloģijas;

Z.  tā kā 3D drukāšana, pateicoties tajā izmantotajiem procesiem, izraisa to, ko nozarē apzīmē kā sava veida “radošā akta sadrumstalošanu”, ciktāl darbs pirms fiziska apveida iegūšanas var pastāvēt digitālā formātā, kas atvieglo tā kopēšanu un sarežģī viltošanas apkarošanu;

AA.  tā kā attiecīgi var secināt, ka tiesību eksperti uzskata, ka 3D drukāšana nav radījusi drastisku apvērsumu autortiesībās, radīto datni var uzskatīt par darbu un tā kā, ņemot to vērā, ir jāaizsargā arī šāds darbs; tā kā īsā un vidējā termiņā galvenais izaicinājums būs profesionālo starpnieku ciešāka iesaistīšana autortiesību aizsardzībā — tas pats attiecas uz vajadzību apkarot viltošanu;

AB.  tā kā, neskatoties uz to, ka 3D drukāšanas attīstība paver iespējas ražot industriāli, ir jāapsver vajadzība noteikt kolektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus, lai patērētājiem atlīdzinātu nodarīto kaitējumu;

AC.  tā kā būtu rūpīgi jānoskaidro 3D drukāšanas ietekme uz patērētāju tiesībām un patērētāju tiesības regulējošām normām kā tādām, ņemot vērā direktīvu, kuru patlaban apspriež sarunās par dažiem līgumtiesību aspektiem digitālā satura piegādē;

AD.  tā kā Direktīva 85/374/EEK attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem attiecas uz visiem līgumiem; tā kā būtu jānorāda, ka tieši 3D drukāšanas attīstība cita starpā ir likusi Komisijai veikt sabiedrības apspriešanos, lai novērtētu, vai šī direktīva atbilst mērķim attiecībā uz jauno tehnoloģisko dinamiku;

AE.  tā kā vispārējie atbildību reglamentējošie noteikumi reglamentē arī starpniekpakalpojumu sniedzēju atbildību, kā tā ir definēta E-komercijas direktīvas 12. un 14. pantā; tā kā attiecībā uz kaitējumu, ko rada 3D drukāšanas tehnoloģijā izgatavoti priekšmeti, būtu jāparedz īpašs atbildības režīms, jo iesaistīto dalībnieku daudzuma un galaizstrādājuma ražošanā izmantotā sarežģītā procesa dēļ cietušajam bieži ir grūti noteikt atbildīgo personu; tā kā atkarībā no konstatētās kļūdas izcelsmes par atbildīgo varētu noteikt 3D datnes radītāju vai pārdevēju, 3D drukātāja ražotāju, 3D drukātājā izmantotās programmatūras ražotāju, izmantotā materiāla piegādātāju vai pat pašu personu, kas priekšmetu izgatavoja;

AF.  tā kā noteikumi par atbildību attiecībā uz 3D drukāšanas īpašo izmantošanu komerciālos nolūkos lielākoties tiek paredzēti līgumattiecībās starp iesaistītajām pusēm;

AG.  tā kā visiem komplektējošās ražošanas tehnoloģijas elementiem ir jāatbilst atsevišķiem kritērijiem un jābūt sertificētiem, lai nodrošinātu reproducējamu kvalitatīvu detaļu izgatavošanas iespēju; tā kā sertifikāciju sarežģī daudzās iekārtu, materiālu un procesu transformācijas un datubāzes neesamība; tā kā tāpēc būs nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem visu materiālu, procesu un produktu sertifikāciju var veikt ātrāk un ekonomiskāk;

AH.  tā kā 3D drukāšana ir nozīmīga no energopatēriņa un dabas resursu izmantošanas viedokļa nolūkā apkarot klimata pārmaiņas; tā kā 3D drukāšana samazinātu ražošanas procesā rodošos atkritumu daudzumu un paildzinātu patēriņa produktu ekspluatācijas ilgumu, dodot iespēju patērētājiem izgatavot rezerves daļas,

1.  uzsver, ka nolūkā paredzēt problēmas, kas ir saistītas ar civiltiesisko atbildību vai intelektuālā īpašuma pārkāpumu, kuru 3D drukāšana varētu turpmāk izraisīt, ES, iespējams, nāksies pieņemt jaunus tiesību aktus un pielāgot spēkā esošos 3D tehnoloģijas īpašajiem parametriem, ņemot vērā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) lēmumus un attiecīgo ES un dalībvalstu tiesu judikatūru, pēc tam, kad būs rūpīgi novērtēta visu politisko risinājumu ietekme; uzsver, ka jebkurā gadījumā, formulējot tiesisko reakciju, būtu jānovērš spēkā esošo noteikumu pārklāšanās un jāņem vērā attiecīgajā brīdī īstenošanas stadijā jau esošie projekti; jo īpaši tas attiecas uz tiesību aktiem, kas patlaban reglamentē 2D drukāšanu; piebilst, ka inovācijas ir jāsekmē un ir jāīsteno roku rokā ar tiesībām, taču tiesības nedrīkst kļūt par bremzējošu vai ierobežojošu faktoru;

2.  norāda, ka pret atsevišķiem jautājumiem ir jāizturas ar pienācīgu rūpību un uzmanību, piemēram, pret datņu šifrēšanu un aizsardzību, lai novērstu šādu datņu vai aizsargāto priekšmetu nelikumīgu lejupielādi un reproducēšanu, kā arī nelikumīgu priekšmetu reproducēšanu;

3.  uzskata, ka pret 3D drukāšanas nozari būtu, protams, jāizturas piesardzīgi, jo īpaši attiecībā uz drukāto priekšmetu kvalitāti un visiem riskiem, kurus attiecīgais ražojums var radīt lietotājiem vai patērētājiem, un ka pienācīgi būtu jāapsver tādu identifikācijas un izsekošanas līdzekļu iekļaušana, ar kuriem nodrošina ražojumu izsekojamību, kā arī, ka būtu jāveicina to turpmākās izmantošanas komerciālām un nekomerciālām vajadzībām novērošana; uzskata, ka tiesību subjektu un 3D ražotāju cieša sadarbība šādu līdzekļu izstrādē būtu izdevīga; papildus tam uzskata, ka šāda sadarbība palīdzētu nodrošināt radīto priekšmetu izsekojamību un samazinātu viltošanu;

4.  konstatē, ka, rodot juridiska rakstura risinājumus, ja tādi ir nepieciešami, varētu praksē kontrolēt legālo 3D priekšmetu reproducēšanu, piemērojot autortiesības, piemēram, digitālo un 3d drukāšanas pakalpojumu sniedzēji varētu regulāri afišēt paziņojumu par vajadzību ievērot intelektuālās tiesības; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir elementi, pateicoties kuriem, var izsekot 3D objektus; uzsver, ka, ja 3D kopija ir uzskatāma par privātu kopiju, ir jāpiemēro dalībvalstu tiesību akti, kas reglamentē privātu kopiju izņēmumus, tostarp attiecībā uz atlīdzību un vai peļņu;

5.  norāda, ka ir jāveicina sabiedrības izpratne nolūkā aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības 3D drukāšanas jomā un arī attiecībā uz dizainparaugu, preču zīmju un rūpnieciskā īpašuma pārkāpumiem;

6.  tomēr uzsver, ka nevajadzētu aizmirst par tehniskiem risinājumiem, kas pašlaik nav pietiekami izpētīti, piemēram, šifrētu un aizsargātu datņu datubāžu izveide vai tādu printeru izstrāde, kas ir savienoti un ir aprīkoti ar intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības sistēmu, vai ražotāju un platformu sadarbības veicināšana, lai legālās datnes darītu pieejamas profesionāļiem un patērētājiem; vēl norāda uz to, ka neatkarīgi no tā, kurš no minētajiem pasākumiem tiek noteikts, to īstenošana nedrīkstētu ietekmēt to darbību izmaksas, kuras jau veic tirgus dalībnieki;

7.  konstatē, ka pašlaik neviena no minētajām iespējām pati par sevi nav pilnībā apmierinoša;

8.  izsakās kritiski par to, ka Komisija šo pilnvaru laikā nav pārskatījusi Direktīvu 2004/48/EK un tā vietā ir izklāstījusi tikai nesaistošus norādījumus, nesniedzot precizējumus par konkrētiem jautājumiem, kas skar 3D drukāšanas tehnoloģiju; tomēr atzinīgi vērtē pasākumus, par kuriem Komisija paziņoja 2017. gada 29. novembrī un kas tika noteikti, lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma aizsardzību;

9.  konstatē, ka intelektuālā īpašuma tiesības, kas attiecas uz dažādiem 3D drukāšanas tehnoloģijas elementiem, ir spēkā un ka līdz ar to nākamais jautājums ir par to, kā tās ievērot;

10.  aicina Komisiju, nosakot tās paziņojumā (COM(2017) 0707) minētos pasākumus, integrāli ņemt vērā visus 3D drukāšanas tehnoloģijas aspektus, nepārklājoties ar spēkā esošajiem tiesību aktiem; uzsver visu ieinteresēto personu, tostarp MVU un patērētāju, iesaistes šajā darbā nozīmību;

11.  aicina Komisiju rūpīgi izskatīt civiltiesiskās atbildības jautājumus, kas skar 3D drukāšanas tehnoloģiju, tostarp to darīt, novērtējot Padomes Direktīvas 85/374/EEK darbību;

12.  aicina Komisiju izskatīt iespēju izstrādāt civiltiesiskās atbildības sistēmu attiecībā uz zaudējumiem, ko neaptver Direktīva 85/374/EEK;

13.  norāda, ka 3D drukāšanas tehnoloģijai no ES viedokļa ir daudzas ekonomiska rakstura priekšrocības, jo tā nodrošina tādas individualizētas ražošanas iespēju, kurā konkrēti ņem vērā Eiropas patērētāju prasības, un ka tā varētu padarīt iespējamu ražošanas repatriāciju un tādējādi palīdzēt radīt jaunas darbvietas, kas ir mazāk fiziski darbietilpīgas un mazāk bīstamas;

14.  aicina Komisiju precīzi definēt dažādās atbildības, identificējot 3D priekšmetu drukāšanā iesaistītās puses: programmatūras izstrādātāju un piegādātāju, 3D drukātāju ražotāju, izejvielu piegādātāju, priekšmetu drukātāju un visas citas personas un priekšmetus, kas ir iesaistīti attiecīgā priekšmeta izgatavošanā;

15.  vērš uzmanību uz jauno tirdzniecības paņēmienu iespējamajām sekām, kas izriet no devīzes “izgatavo pats”, saskaņā ar kuru tiek piegādāts nevis galaprodukts, bet tikai programmatūra, ar kuru lejuplādē, un produkta drukāšanas specifikācijas;

16.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot saskanīgu tiesisko satvaru, saskaņā ar kuru nodrošina raitu pāreju un juridisko noteiktību patērētājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu inovācijas Eiropas Savienībā;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.
(2) OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp.
(3) OV C 332, 8.10.2015., 36. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums