Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0334(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0227/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0227/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 20
CRE 10/09/2018 - 20

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.1
CRE 04/07/2018 - 6.1
PV 11/09/2018 - 6.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0281
P8_TA(2018)0329

Pieņemtie teksti
PDF 526kWORD 55k
Trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs - Strasbūra Pagaidu redakcija
Strukturālo reformu atbalsta programma: finansējums un vispārīgais mērķis ***I
P8_TA-PROV(2018)0281A8-0227/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi (COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Savienībai pēc dalībvalstu pieprasījuma ir jāsniedz tām atbalsts, lai uzlabotu dalībvalstu administratīvo spēju īstenot Savienības tiesību aktus.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.
(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas ar Eiropas pievienoto vērtību, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas un noturīgas sabiedrības attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām, sociālām un teritoriālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. No programmas atbalstītajām reformām ir nepieciešama efektīva un lietderīga valsts un reģionālā publiskā pārvaldība, kā arī visu ieinteresēto personu atbildība un aktīva līdzdalība. Konkrētai valstij paredzētu institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana un vietēja līmeņa atbildība par Savienības interesēs īstenotām strukturālām reformām, jo īpaši tādām, kuras īsteno vietējā un reģionālā līmeņa iestādes un sociālie partneri, ir piemēroti instrumenti šādas attīstības panākšanai.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Efektīva programmas rezultātu sasniegšana un informēšana par tiem Savienības, valsts un reģionālā līmenī ir nepieciešama, lai nodrošinātu pēc katras valsts pieprasījuma īstenoto reformu rezultātu redzamību. Tas nodrošinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kas arī ir viens no programmas mērķiem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Tiek sagaidīts, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta arī turpmāk būs augsts, kas nozīmē, ka atsevišķi pieprasījumi būs jāuzskata par prioritāti. Attiecīgā gadījumā priekšroka būtu jādod pieprasījumiem, kuru mērķis ir pāriet no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz nodokļu uzlikšanu bagātībai un piesārņojumam, veicināt spēcīgāku nodarbinātības un sociālo politiku, līdz ar to sociālo iekļaušanu, cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, uzlabojot pārredzamību, izveidojot stratēģijas inovatīvai un ilgtspējīgai reindustrializācijai, kā arī uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiem atbalsta pieprasījumiem, kuriem ir liels demokrātiskais atbalsts un partneru līdzdalība un kuriem ir plašāka ietekme uz citām nozarēm. Programmai būtu jāpapildina citi instrumenti, lai nepieļautu pārklāšanos.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
1.c apsvērums (jauns)
(1c)   Tiecoties stiprināt dalībvalstu spējas sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, programmai nevajadzētu aizstāt vai aizvietot dalībvalstu budžeta finansējumu vai tikt izmantotai, lai segtu kārtējos izdevumus.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.
(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, nodrošinot tās ilgtermiņa stabilitāti un labklājību, un uzlabot tās faktisko konverģenci, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicot strukturālas reformas, kuras ir Savienības interesēs un atbilst tās principiem un vērtībām. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība vēl nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.
(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, sociālās iekļaušanas un cīņas pret nabadzību, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes, darbvietu radīšanas, sociālās iekļaušanas un atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm un reģioniem veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība vēl nav euro.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.
(5)  Ņemot vērā pozitīvo pieredzi, ko Savienība ir guvusi saistībā ar tehnisko palīdzību, kura piedāvāta citām valstīm, kas jau ir ieviesušas euro, nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras pievienojušās Savienībai vēlāk un vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Septiņām dalībvalstīm, proti, Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai un Zviedrijai, saskaņā ar Līgumu ir pienākums gatavoties dalībai eurozonā. Dažas no minētajām dalībvalstis pēdējos gados nav guvušas lielus panākumus šī mērķa sasniegšanā, un tādēļ kļūst aizvien aktuālāk sniegt Savienības atbalstu dalībai eurozonā. Dānijai un Apvienotajai Karalistei nav pienākuma pievienoties eurozonai.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Atkarībā no katras dalībvalsts konstitucionālās un administratīvās struktūras reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir svarīga nozīme strukturālo reformu īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi strukturālo reformu sagatavošanā un īstenošanā paredzēt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu pienācīgu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.
(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt to, ka Savienības interesēs tiek īstenotas strukturālas reformas dalībvalstīs, kuru naudas vienība vēl nav euro, programmai paredzētais finanšu piešķīrums, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a izmantojot elastības instrumentu, būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Minētajam palielinājumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citas kohēzijas politikas prioritātes. Turklāt nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumu pārvietot savus valsts un reģionālos Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) piešķīrumus nolūkā novērst finansējuma trūkumu programmā.
___________
1a Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.
(7)  Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību un novērtēšanu uz vietas. Šādiem izdevumiem vajadzētu būt samērīgiem salīdzinājumā ar atbalsta projektu izdevumu kopējo apmēru.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanu noritētu raiti, būtu jānosaka laikposms, kurā Komisijai ir jāsniedz gada uzraudzības ziņojumi.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2017/825
4. pants – 1. daļa
Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.
Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot dalībvalstu iestādēm, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālām un vietējām iestādēm, atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu, cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nabadzību, ieguldījumus un reālu konverģenci Savienībā, kas arī palīdzēs sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(1a)   regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“da) atbalstīt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām strukturālo reformu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā atbilstīgi pilnvarām un pienākumiem, kas šīm reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir uzticēti katras dalībvalsts konstitucionālajā un administratīvajā struktūrā.”
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) 2017/825
10. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.
1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000, no kuriem EUR 80 000 000 tiek piešķirti no elastības instrumenta saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*.
_________________
* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
16. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
(3a)   regulas 16. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
2.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:
2. Sākot no 2018. gada un līdz 2021. gadam ieskaitot, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
16. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
(3b)  regulas 16. panta 2. punktam pievieno da) apakšpunktu:
da) kvalitātes kontroles un atbalsta projektu uzraudzības uz vietas rezultātiem.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0227/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 5. jūlijsJuridisks paziņojums