Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2063(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0237/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0237/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 9.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0298

Pieņemtie teksti
PDF 142kWORD 53k
Trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Sarunu par ES un Tunisijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
P8_TA(2018)0298A8-0237/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08072018/2063(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0807),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0237/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Tunisiju tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Tunisijai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nolīgumā iekļaujamos nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Tunisijai;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Tunisijas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Tunisijas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Tunisijas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Tunisijas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Tunisijas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Tunisijā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Tunisijas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Tunisiju ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Tunisijas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Tunisijā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Tunisijai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Tunisijas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums