Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2018. gada 1. marts - BriseleGalīgā redakcija
Apdrošināšanas izplatīšana: dalībvalstu transponēšanas pasākumu piemērošanas datums ***I
 ES un ASV divpusējais nolīgums par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu ***
 Revīzijas palātas locekļa iecelšana: Annemie Turtelboom
 Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
 Īpašas komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveide
 Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
 Obligātā automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām *
 Ģenētiski modificēta kukurūza 59122 (DAS-59122-7)
 Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87427 × MON 89034 × NK603
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2017/006 ES/Galicia apparel
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2017/007 SE/Ericsson
 Komisijas lēmums piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā
 Pamattiesību stāvoklis ES 2016. gadā
 ES biškopības nozares perspektīvas un izaicinājumi
 Banku savienība — 2017. gada ziņojums
 Džihādistu ienākumu avotu likvidēšana — vēršanās pret terorisma finansēšanu
 ES prioritātes ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā

Apdrošināšanas izplatīšana: dalībvalstu transponēšanas pasākumu piemērošanas datums ***I
PDF 389kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/97 attiecībā uz dalībvalstu transponēšanas pasākumu piemērošanas datumu (COM(2017)0792 – C8-0449/2017 – 2017/0350(COD))
P8_TA(2018)0044A8-0024/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0792),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu un 62. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0449/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0024/2018),

A.  tā kā steidzamības apsvērumi pamato balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 1. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/97 attiecībā uz dalībvalstu transponēšanas pasākumu piemērošanas datumu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2018/411.)


ES un ASV divpusējais nolīgums par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu ***
PDF 306kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Divpusējo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu (08054/2017 – C8-0338/2017 – 2017/0075(NLE))
P8_TA(2018)0045A8-0008/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08054/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu divpusējo nolīgumu par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu (08065/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) apakšpunktu (C8-0338/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu (A8-0008/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai un parlamentam.

(1) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp


Revīzijas palātas locekļa iecelšana: Annemie Turtelboom
PDF 304kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta lēmums par priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli (C8-0008/2018 – 2018/0801(NLE))
P8_TA(2018)0046A8-0027/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0008/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0027/2018),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 20. februāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt Annemie Turtelboom par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšana
PDF 384kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta lēmums par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Vienotās noregulējuma valdes locekļa iecelšanu (N8-0052/2018 – C8-0036/2018 – 2018/0901(NLE))
P8_TA(2018)0047A8-0030/2018

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra priekšlikumu iecelt Boštjan Jazbec par Vienotās noregulējuma valdes locekli (N8-0052/2018),

–  ņemot vērā 56. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulā (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 122.a pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0030/2018),

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punkts paredz, ka šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos Vienotās noregulējuma valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām banku un finanšu jautājumos un pieredzi finanšu uzraudzības, regulējuma un banku noregulējuma jomā;

B.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punkts paredz, ka attiecīgajā atlases procedūrā ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principu;

C.  tā kā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu 2017. gada 20. decembrī pieņēma šīs regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto Vienotās noregulējuma valdes locekļu amata kandidātu sarakstu;

D.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 6. punktu minētais saraksts tika iesniegts Parlamentam;

E.  tā kā 2018. gada 14. februārī Komisija pieņēma priekšlikumu iecelt Boštjan Jazbec par Vienotās noregulējuma valdes locekli un šo priekšlikumu iesniedza Parlamentam;

F.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pēc tam izvērtēja ierosinātā kandidāta atbilstību Vienotās noregulējuma valdes locekļa amatam, it īpaši ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā noteiktās prasības;

G.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2018. gada 21. februārī noturēja Boštjan Jazbec uzklausīšanu, kurā viņš uzstājās ar ievadpaziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Boštjan Jazbec iecelšanu par Vienotās noregulējuma valdes locekli uz pieciem gadiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.


Īpašas komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveide
PDF 338kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta lēmums par Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveidi, pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (2018/2574(RSO))
P8_TA(2018)0048B8-0125/2018

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 12. februāra lēmumu(1) par Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 1 īpašā komiteja) izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(2),

—  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 2. decembra lēmumu(3) par Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos izveidi (TAXE 2), kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(4),

—  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 8. jūnija lēmumu(5) par Izmeklēšanas komitejas izveidi, kuras uzdevums ir pārbaudīt apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem un administratīvām kļūmēm Savienības tiesību aktu piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA izmeklēšanas komiteja), šīs komitejas kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu,

—  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(6),

—  ņemot vērā Reglamenta 197. pantu,

1.  nolemj izveidot īpašu komiteju finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos, kuras pilnvaras ir šādas:

   a) turpināt un papildināt TAXE 1 un TAXE 2 īpašās komitejas iesākto darbu, jo īpaši pievēršoties tam, lai dalībvalstis, Komisija un/vai Padome efektīvi īstenotu iepriekšminētajās Parlamenta 2015. gada 25. novembra un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijās izklāstītos ieteikumus un novērtētu šo ieteikumu ietekmi;
   b) turpināt un papildināt PANA izmeklēšanas komitejas iesākto darbu, jo īpaši pievēršoties tam, lai dalībvalstis, Komisija un/vai Padome efektīvi īstenotu iepriekšminētajā 2017. gada 13. decembra ieteikumā izklāstītos ieteikumus un novērtētu to ietekmi;
   c) sekot tam, cik rezultatīvi dalībvalstis pārtrauc piekopt nodokļu prakses, kas ļauj īstenot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kaitē vienotā tirgus pareizai darbībai, kā tas norādīts iepriekšminētajās 2015. gada 25. novembra un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijās un 2017. gada 13. decembra ieteikumā;
   d) balstoties uz Paradīzes dokumentiem, novērtēt, kā tika apieti ES PVN noteikumi, un plašāk novērtēt to, kādu ietekmi Savienībā atstāj krāpšana PVN jomā un administratīvās sadarbības noteikumi; analizēt, kā dalībvalstis un Eurofisc apmainās ar informāciju un kāda ir to sadarbības politika;
   e) dot ieguldījumu notiekošajās diskusijās par digitālās ekonomikas aplikšanu ar nodokļiem;
   f) novērtēt dalībvalstu shēmas, kurās ir paredzētas nodokļu privilēģijas (piemēram, programmas “pilsonība par veiktajiem ieguldījumiem”);
   g) cieši sekot darbam, ko Komisija un dalībvalstis veic starptautiskajās iestādēs, cita starpā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, G20, ANO un Finanšu darbību darba grupā (FATF), un to ieguldījumam šajā procesā, vienlaikus pilnībā ievērojot Ekonomikas un monetārā komiteja kompetenci nodokļu jautājumos;
   h) piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar tās darbu, un veidot nepieciešamos kontaktus un organizēt uzklausīšanas, tajā iesaistot starptautiskās un Eiropas iestādes (tostarp Uzņēmējdarbības nodokļu rīcības kodeksa jautājumu grupu), valstu iestādes un forumus, dalībvalstu un trešo valstu parlamentus un valdības, kā arī zinātnes aprindu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, tostarp sociālos partnerus, turklāt cieši sadarbojoties ar pastāvīgajām komitejām; un to darīt, efektīvi izmantojot Parlamenta resursus;
   i) analizēt un novērtēt, cik lielā mērā trešās valstis ir iesaistītas nodokļu apiešanas praksēs, tostarp šādu prakšu ietekmi uz jaunattīstības valstīm; uzraudzīt, kā šajā jomā uzlabojas informācijas apmaiņa ar trešām valstīm un kādas nepilnības vēl pastāv, īpašu uzmanību pievēršot atkarīgajām teritorijām un aizjūras teritorijām;
   j) novērtēt Komisijas veikto novērtējumu un izvērtēšanas procesu, saskaņā ar kuru valstis tiek iekļautas Direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu minētajā deleģētajā aktā kā augsta riska trešās valstis;
   k) novērtēt metodiku, valstu izvērtēšanu un ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (ES nodokļu oāžu melnais saraksts) ietekmi, valstu svītrošanu no šā saraksta un pret sarakstā iekļautajām valstīm pieņemtās sankcijas;
   l) izvērtēt, kādu ietekmi rada dalībvalstu noslēgtie divpusējie nodokļu līgumi;
   m) sagatavot attiecīgus ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem,

2.  nolemj, ka Īpašajai komitejai savā darbībā būtu jāņem vērā 2017. gada 5. novembra secinājumi par Paradīzes dokumentiem un visas norises, kas ietilpst Komitejas kompetencē un kas sākas tās pilnvaru laikā;

3.  nolemj, ka Īpašajā komitejā ir 45 locekļi;

4.  nolemj, ka Īpašās komitejas pilnvaru termiņš ir 12 mēneši, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

(1) OV C 310, 25.8.2016., 42. lpp.
(2) OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.
(3) OV C 399, 24.11.2017., 201. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.
(5) OV L 166, 24.6.2016., 10. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0491.


Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
PDF 1011kWORD 93k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (COM(2016)0750 – C8-0496/2016 – 2016/0392(COD))(1)
P8_TA(2018)0049A8-0021/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē un reputācijā. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības nozari būtu jāuzsver.
(3)  Pasākumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, novērst informācijas asimetriju, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības. Stipro alkoholisko dzērienu ražošanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/20021a, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/20111b un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/6251c, un tā ir cieši saistīta ar lauksaimniecības nozari. Līdztekus tam, ka šī saikne ir nozīmīgs Savienības lauksaimniecības produktu noieta tirgus faktors, tai ir izšķiroša nozīme Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātē, drošumā un reputācijā. Tāpēc šī ciešā saikne ar lauksaimniecības pārtikas nozari būtu jāuzsver tiesiskajā regulējumā.
____________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK, 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Pasākumi, kas piemērojami stipro alkoholisko dzērienu sektoram, ir īpašs gadījums salīdzinājumā ar lauksaimniecības pārtikas sektora vispārīgajiem noteikumiem. Īpašās raksturiezīmes šajā jomā ir saistītas ar to, ka joprojām tiek uzturētas dzīvas tradicionālās ražošanas metodes, stiprie alkoholiskie dzērieni ir cieši saistīti ar lauksaimniecības nozari, augstas kvalitātes produktu izmantošanu un apņemšanos aizsargāt patērētāju drošību, ko stipro alkoholisko dzērienu sektors sola nekad neatstāt novārtā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
(4)  Lai nodrošinātu sistemātiskāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē stipros alkoholiskos dzērienus, šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, noformēšanai un marķēšanai, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, neskarot Savienības oficiālo valodu un alfabētu daudzveidību. Šai regulā vajadzētu arī sniegt noteikumus par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Šādām izcelsmes norādēm būtu jāatbilst saskaņotiem kritērijiem. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.
(15)  Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji var vēlēties brīvprātīgi vai tiem var prasīt norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmi, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Tāpēc stiprā alkoholiskā dzēriena noformēšanā un marķēšanā būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK12.
(17)  Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), kas tika apstiprinātas ar Padomes Lēmumu 94/800/EK12. Lai uzlabotu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāattiecina arī uz precēm tranzītā caur Savienības muitas teritoriju.
__________________
__________________
12 Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
12 Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/201213 uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/201213 uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jānosaka noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ar ko identificē stipros alkoholiskos dzērienus, kuru izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā attiecīgās teritorijas apvidū, ja stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemītošā kvalitāte, reputācija, tradicionālās apstrādes un ražošanas metode vai citas īpašības galvenokārt ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.
_________________
_________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Ir lietderīgi noteikt, ka attiecībā uz tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kuri iegūti no vīniem bez aizsargātas cilmes vietas norādes un reģistrēti saskaņā ar šo regulu, būtu jāgūst labums no tiem pašiem ražošanas potenciāla pārvaldības instrumentiem, kas ir pieejami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/20131a.
_______________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs.
(19)  Būtu jānosaka procedūra ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus atzīstot spēkā esošo reģistrēto Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu. Lai padarītu procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm saskanīgus ar visām attiecīgajām nozarēm, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz līdzīgām procedūrām, kādas izmanto attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārredzams, visaptverošs un viegli pieejams elektronisks reģistrs, kam būtu tāds pats juridiskais spēks, kāds ir Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumam. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisijai būtu jāreģistrē automātiski. Komisijai pirms šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpabeidz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā iekļauto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un būtu jāveic pasākumi, lai Komisija varētu uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.
(20)  Augsta kvalitātes līmeņa saglabāšana ir būtiska stipro alkoholisko dzērienu nozares reputācijas un vērtības uzturēšanai. Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par kvalitātes standartu saglabāšanu, nodrošinot atbilstību šai regulai. Tomēr Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu, lai pārliecinātos, ka tā tiek piemērota vienādi. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt noderīgas informācijas savstarpēju apmaiņu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu.
(21)  Piemērojot kvalitātes politiku un lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, vajadzētu atļaut dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, definīciju, noformēšanu un marķēšanu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai ņemtu vērā patērētāju augošo pieprasījumu, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažiem no tiem, kas minēti šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas paredzēti šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas minētas šīs regulas III nodaļā un pārbaudēm un informācijas apmaiņu saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu.
(22)  Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos izturēšanas procesus un — izņēmuma gadījumos — importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai nodrošinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā tradicionālo prakšu nozīmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumiem tehniskajās definīcijās vai atkāpēm no tām un prasībām par stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un īpašajiem noteikumiem par dažām no šīm kategorijām, kas aplūkotas šīs regulas I nodaļā, marķēšanu un noformēšanu, kas aplūkota šīs regulas II nodaļā, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aplūkotas šīs regulas III nodaļā, un pārbaudēm un informācijas apmaiņu, kas aplūkota šīs regulas IV nodaļā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai ātri reaģētu uz ekonomikas un tehnoloģiju attīstību attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas šī regula un kuriem nav kategorijas un tehnisko parametru, kā arī lai aizsargātu patērētājus un ražotāju ekonomiskās intereses un vienādotu pastāvošās ražošanas un kvalitātes prasības attiecībā uz šiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus par šīs regulas II pielikuma attiecīgi I un II daļā uzskaitīto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju papildināšanu ar jaunām, ievērojot dažus nosacījumus, un to tehniskajām specifikācijām.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – ievaddaļa
i)  vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm:
i)  vai nu tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kopā ar kādu citu:
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – 2. ievilkums
—  macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos šīs regulas nozīmē,
—  macerēšanu vai līdzīgu augu izcelsmes materiālu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos vai to sajaukumos šīs regulas nozīmē,
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – i apakšpunkts – 3. ievilkums – ievaddaļa
—  viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – ii apakšpunkts – ievaddaļa
(ii)  viena vai vairāku šādu elementu pievienošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:
(ii)  pievienojot stiprajam alkoholiskajam dzērienam atsevišķi vai kopā šādus elementus:
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – d punkts – ii apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)
—  dzērienus;
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – ievaddaļa
(3)  “maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar jebkuru no šādiem elementiem:
(3)  “maisījums” ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas minēts II pielikuma I daļā vai kas atbilst ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi apzīmētam produktam maisījumā ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – ievaddaļa
(4)  “salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar jebkuru no šādiem elementiem:
(4)  “salikts apzīmējums” ir apvienojums, ko veido II pielikuma I daļā iekļautie stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukuma termini, vai tāda stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais spirts, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts
(6)  “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
(6)  “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, kas ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu un kas apliecina, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts
(7)  “tehniskā dokumentācija” ir datne, kas pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst;
(7)  “tehniskā dokumentācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst, un kura atbilst terminam “tehniskā dokumentācija” Regulā (EK) Nr. 110/2008;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)
(11a)  “grupa” ir stipro alkoholisko dzērienu tādu ražotāju, pārstrādātāju vai importētāju kopums, kuri ir organizēti nozarei raksturīgā veidā un rada ievērojamu apgrozījumu;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 11.b apakšpunkts (jauns)
(11b)  “lauksaimnieciskas izcelsmes” nozīmē iegūšanu no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
1.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī šādā ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanā vai šķīdināšanā, ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Etilspirts, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.
2.  Destilāti, ko lieto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī šādā ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu piedevu atšķaidīšanā vai šķīdināšanā, ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts vai destilāti ir paredzēti tirdzniecībai, izejvielas, no kurām tie iegūti, norāda elektroniskajos pavaddokumentos.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  tos saldina tikai tāpēc, lai papildinātu galaprodukta garšu, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu.
(e)  tos nesaldina, izņemot gadījumu, kad to dara, lai iegūtu galaprodukta garšu. Saldinātāju maksimālais saturs, kas izteikts kā invertcukurs, nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas katrai kategorijai II pielikumā.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētiem produktu parametriem, saskaņā ar I pielikuma 3. punktu un ņemot vērā attiecīgos dalībvalsts tiesību aktus.
(e)  tie var būt saldināti.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  tie var būt saldināti, lai atbilstu konkrētām produkta īpašībām, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 3. punktu.
(e)  tie var būt saldināti.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:
(a)   to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā;
(a)  to tehnisko definīciju grozīšanu, kuras minētas I pielikumā.
(b)  tām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām noteikto prasību grozīšanu, kuras uzskaitītas II pielikuma I daļā, un to uz dažiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecināmo īpašo noteikumu grozīšanu, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
Deleģētie akti, kas minēti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā, attiecas tikai uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa, būtisku starptautisko standartu attīstības vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
Deleģētie akti, kas minēti pirmās daļas a) apakšpunktā, kaut arī pieļauj atzīt dalībvalsts tradicionālās prakses nozīmi, attiecas tikai uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa, būtisku starptautisko standartu attīstības vai vajadzības pēc produkta inovācijas.
2.  Saskaņā ar 43. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz jaunu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju pievienošanu II pielikumā.
Jaunu kategoriju drīkst pievienot saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
(a)  stipro alkoholisko dzērienu tirgot ar konkrētu nosaukumu un saskaņā ar vienādiem tehniskajiem parametriem ir ekonomiski un tehniski nepieciešams, lai aizsargātu patērētāju un ražotāju intereses;
(b)  stiprajam alkoholiskajam dzērienam vismaz vienā dalībvalstī ir būtiska tirgus daļa;
(c)  jaunajai kategorijai izvēlētais nosaukums ir vai nu plaši izmantots nosaukums, vai, ja tas nav iespējams, aprakstošs nosaukums, jo īpaši tāds, kurā izmantota atsauce uz stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā izmantoto izejvielu;
(d)  jaunās kategorijas tehniskos parametrus nosaka, pamatojoties uz Savienības tirgū lietotu kvalitātes un ražošanas parametru novērtējumu. Nosakot tehniskās specifikācijas, ievēro piemērojamos Savienības tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ņem vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus. Tie nodrošina Savienības ražotāju godīgu konkurenci, kā arī Savienības stipro alkoholisko dzērienu izcilo reputāciju.
3.  Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no I pielikumā paredzētajām tehnisko definīciju prasībām, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas II pielikuma I daļā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
3.  Izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, Komisija arī tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no I pielikumā paredzētajām tehnisko definīciju prasībām, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas II pielikuma I daļā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri uzskaitīti II pielikuma II daļā.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Izejvielu vai augu nosaukumus, kas rezervēti noteiktu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju dzērienu norādēm, var izmantot visu pārtikas produktu aprakstā un noformējumā, tostarp stipro alkoholisko dzērienu noformējumā, ar nosacījumu, ka, jo īpaši stipro alkoholisko dzērienu gadījumā, netiek pieļauta patērētāju maldināšana.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāku tādu stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, kuras ietilpst II pielikuma I daļā un pieder pie tajā uzskaitītās 15.–47. kategorijas, tad to var pārdot ar vienu vai vairākiem attiecīgajiem tirdzniecības nosaukumiem, kas paredzēti šīm kategorijām.
3.  Ja kāds stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst vairāku II pielikuma I daļā iekļauto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, tad to var laist tirgū ar vienu vai vairākiem šīm kategorijām noteiktajiem tirdzniecības nosaukumiem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Ja tirdzniecības nosaukumu papildina vai aizstāj saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tad ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta šajā punktā, var papildināt tikai vai nu
Ja juridisko nosaukumu papildina vai aizstāj saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tad ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta šajā punktā, var papildināt tikai vai nu
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
(a)  ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, vai
(a)  ar apzīmējumiem, kas 2008. gada 20. februārī jau tiek izmantoti apstiprinātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm 34. panta 1. punkta nozīmē, tostarp apzīmējumiem, ko tradicionāli izmanto dalībvalstīs, lai norādītu, ka produktam atbilstoši valsts tiesību aktiem ir aizsargāta izcelsmes norāde, vai
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  ar atbilstošajā produkta specifikācijā norādītiem apzīmējumiem.
(b)  ar jebkuriem atbilstošajā tehniskajā dokumentācijā pieļautiem apzīmējumiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  spirtu, ko izmanto to pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot etilspirtu, kas var būt aromatizētājos, kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un
(a)  spirtu, ko izmanto pārtikas produktu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem ir atsauce saliktajā apzīmējumā vai pieminējumā(-os), izņemot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, ko var izmantot kā to aromatizētāju nesējvielu, kurus lieto šā pārtikas produkta ražošanai; un
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts
5.  Jebkāda stiprā alkoholiskā dzēriena vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieminējums pārtikas produkta noformējumā neatrodas tajā pašā rindā, kurā ir tirdzniecības nosaukums. Neskarot 10. panta 3. punkta otro daļu, alkoholisko dzērienu noformēšanai pieminējuma burtu lielums ir mazāks nekā burti, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā un saliktā apzīmējumā.
5.  Neskarot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktu, jebkāda stiprā alkoholiskā dzēriena vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieminējums pārtikas produkta noformējumā neatrodas tajā pašā rindā, kurā ir tirdzniecības nosaukums. Neskarot šīs regulas 10. panta 3. punkta otro daļu, alkoholisko dzērienu noformēšanai pieminējuma burtu lielums ir mazāks nekā burti, ko izmanto tirdzniecības nosaukumā un saliktā apzīmējumā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Marķēšana attiecībā uz pievienotu spirtu
Ja II pielikuma 1. līdz 14. kategorijā minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam pievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā minēts I pielikuma 4. punktā, minētā stiprā alkoholiskā dzēriena tirdzniecības nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Tam nevar būt nosaukums, kas ir rezervēts 1. līdz 14. kategorijā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa
Jauktam dzērienam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”.
Maisījumam jābūt ar tirdzniecības nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”, kam ir jābūt skaidri redzamam vienā no marķējuma galvenajām daļām.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
11. pants – 3. punkts
3.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka stiprais alkoholiskais dzēriens ir izturēts dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas.
3.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka visas darbības saistībā ar izturēšanu ir notikušas dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai uzraudzībā, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas. Komisija izveido publisku reģistru, kurā uzskaitītas izturēšanas procesa uzraudzības iestādes, ko izraudzījusies katra dalībvalsts.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja nogatavināšanas vai izturēšanas periods ir minēts stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā, to piemin arī elektroniskajos pavaddokumentos.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
11. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, dinamiskajā izturēšanas sistēmā jeb “criaderas y solera” sistēmā izturēta brendija vidējo vecumu, ko aprēķina, kā aprakstīts IIa pielikumā, var norādīt noformējumā vai marķējumā tikai tad, ja brendija izturēšana ir kontrolēta sistēmā, ko atļāvusi kompetentā iestāde. Vidējo brendija vecumu marķējumā izsaka gados un ietver atsauci uz “criaderas y solera” sistēmu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir norādīta, tā atbilst izcelsmes valstij vai izcelsmes teritorijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/201316 60. pantu.
1.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir norādīta, tā atbilst vietai vai reģionam, kur noticis gatavā produkta ražošanas procesa attiecīgais posms, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas tā raksturīgās iezīmes un būtiskās īpašības.
__________________
16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
Neskarot pirmo daļu, ja stipros alkoholiskos dzērienus ražo Savienībā un tie paredzēti eksportam, II pielikumā norādītās kursīvā rakstītās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un apzīmējumus var papildināt ar tulkojumu, ja to prasa importētājas valsts tiesību akti.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Savienības simbola izmantošana aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Savienības simbola izmantošana ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Savienības simbolu attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var izmantot stipro alkoholisko dzērienu marķējumā un noformējumā.
Savienības simbolu aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 7. punktu, var izmantot stipro alkoholisko dzērienu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
16. pants
16. pants
16. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas patērētāju pieprasījumā, tehnoloģiju attīstībā, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
1.  Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, vienlaikus nodrošinot patērētāju aizsardzību un ņemot vērā tradicionālo praksi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu attiecībā uz:
(a)  grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;
(a)  grozījumiem noteikumos par norādēm uz stipro alkoholisko dzērienu marķējuma attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem vai pieminējumiem;
(b)  grozījumiem noteikumos par jaukto dzērienu noformējumu un marķējumu; un
(b)  grozījumiem noteikumos par maisījumu noformējumu un marķējumu; un
(c)  pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei;
(c)  pasākumiem, lai atjauninātu un papildinātu Savienības standartmetodes stipro alkoholisko dzērienu analīzei.
2.  Lai ņemtu vērā tradicionālos izturēšanas procesus dalībvalstīs, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no 11. panta 3. punkta attiecībā uz nogatavināšanas vai izturēšanas laika vai vecuma norādīšanu stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā.
2.  Lai ņemtu vērā tradicionālos izturēšanas procesus dalībvalstīs, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz atkāpēm no 11. panta 3. punkta par nogatavināšanas vai izturēšanas laika vai vecuma norādīšanu stiprā alkoholiskā dzēriena noformējumā vai marķējumā.
3.  Izņēmuma gadījumos, kad to prasa importētājas trešās valsts tiesību akti, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par atkāpēm no noformēšanas un marķēšanas noteikumiem, kas iekļauti šajā nodaļā.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi produkta specifikācijai.
1.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar produkta specifikāciju, aizsargā pret:
2.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un stipros alkoholiskos dzērienus, kuriem izmanto šos aizsargātos nosaukumus saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, aizsargā pret:
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts
(i)  līdzīgos produktos, kas neatbilst ar aizsargāto nosaukumu apzīmētā produkta specifikācijai; vai
(i)  līdzīgos produktos, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma tehniskajai dokumentācijai, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa; vai
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai līdzīgu izteicienu;
(b)  jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs”, “stilā” vai līdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
(c)  jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu produkta izcelsmes, cilmes, sastāvdaļu, raksturīgo vai būtisko īpašību norādi produkta aprakstā vai marķējumā, kas var radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 32. panta 1. punkta nozīmē.
3.  Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nedrīkst Savienībā kļūt par sugasvārdiem 32. panta 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
18. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šā panta 2. punktā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību attiecina arī uz precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un nelaiž brīvā apgrozībā.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
4.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu vai pārtrauktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, kā minēts 2. punktā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
18. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Dalībvalstis var piemērot 61.–72. panta noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, attiecībā uz tādu vīnogu platībām, no kurām ražo vīnus, kas ir piemēroti stipro alkoholisko dzērienu ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi ražošanai. Piemērojot minētos noteikumus, attiecīgās platības var uzskatīt par platībām, kurās var ražot vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  apraksts par produkta iegūšanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iesaiņojumu, ja pieteikuma iesniedzēju grupa tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iesaiņošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
(e)  apraksts par produkta ražošanas metodi un — vajadzības gadījumā — par autentiskajām un nemainīgajām vietējām metodēm, kā arī informācija par iepildīšanu, ja pieteikuma iesniedzējs vai iesniedzēju grupa (turpmāk kopā “iesniedzējs”) tā nosaka un sniedz pietiekamu ar konkrēto produktu saistītu pamatojumu par to, kāpēc iepildīšanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  attiecīgā gadījumā — saikne starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un d) punktā minēto ģeogrāfisko izcelsmi;
(f)  informācija, kas parāda saikni ar ģeogrāfisko vidi vai ģeogrāfisko izcelsmi;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;
(a)  pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi un to iestāžu vai, ja pieejams, struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda tehniskās dokumentācijas noteikumu ievērošanu;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts – i punkts
(i)  produkta specifikācijas galvenos punkti: nosaukums, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,
(i)  tehniskās dokumentācijas galvenie punkti: nosaukums, kategorija, produkta apraksts, tostarp — attiecīgā gadījumā — īpašie noteikumi saistībā ar iepakojumu un marķējumu, un ģeogrāfiskā apgabala īss apraksts,
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;
(a)  pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzējas grupas iesniegto pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
(c)  dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikuma iesniedzēja pieteikumu, par ko var pieņemt labvēlīgu lēmumu, uzskata par atbilstīgu šīs regulas nosacījumiem un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 3. daļa
Kopēju pieteikumu Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzēja grupa no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību. Tajā iekļauj deklarāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 20. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Kopēju pieteikumu Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzējs no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību. Tajā iekļauj deklarāciju, kas minēta 20. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 20. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
21. pants – 5. punkts
5.  Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
5.  Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
22. pants
22. pants
svītrots
Valsts pagaidu aizsardzība
1.  Dalībvalsts var — vienīgi pārejas laikā — nosaukumam piešķirt šajā regulā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot no dienas, kad pieteikums iesniegts Komisijai.
2.  Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo regulu vai atsauc pieteikumu.
3.  Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo regulu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildībā.
4.  Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, rada sekas tikai valsts līmenī, un tie neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
1.  Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 21. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Šāda izskatīšana nedrīkstētu būt ilgāka par 12 mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
1.  Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 21 pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un vai tas atbilst šīs nodaļas nosacījumiem. Šāda izskatīšana ietver pārbaudi, vai nav acīmredzamu kļūdu pieteikumā, un parasti nav ilgāka par 6 mēnešiem. Ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija nekavējoties pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 23. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā pieņem īstenošanas aktus, ar ko pieteikumu noraida. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
1.  Ja Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju no 23. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijas nosacījumi, tā saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un noraida pieteikumu.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 24. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru.
2.  Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 24. pantu, tā saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un reģistrē nosaukumu.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
(a)  ja ir panākta vienošanās, saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un reģistrē nosaukumu, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 23. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja vienošanās nav panākta — pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
(b)  ja vienošanās nav panākta, saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu un pieņem lēmumu par reģistrāciju.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauns)
Ja ir piemērojamas valsts tiesību normas, pieteikuma iesniegšanu veic saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts
3.  Pieteikumu izskata, balstoties uz ierosināto grozījumu.
3.  Pieteikuma izskatīšanā pievēršas vienīgi ierosinātajam grozījumam.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju šādos gadījumos:
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus gadus.
(b)  ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
Pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 44. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas anulēšanas aktus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
Komisija, nepiemērojot 44. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido un kārto publiski pieejamu atjauninātu tādu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu (“reģistrs”).
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu un izveido un uztur publiski pieejamu, atjauninātu un saskaņā ar šo shēmu atzītu stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru (“reģistrs”), kas aizstāj Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu un kam ir tāds pats juridiskais spēks kā minētajam pielikumam. Reģistrs [iekļaut zemsvītras piezīmi ar saiti uz attiecīgo vietni] sniedz tiešu piekļuvi visu to stipro alkoholisko dzērienu tehniskajai dokumentācijai, kas reģistrēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, ar kuriem papildina šo regulu un paredz sīki izstrādātus noteikumus par reģistra formu un saturu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tikai pēc tam, kad Komisija par to ir pieņēmusi deleģēto aktu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
31. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība saskaņā ar šīs regulas 2. pantu neskar jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus produktiem, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 93. pantā.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
32. pants – 3. punkts
3.  Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja ražošanas vai sagatavošanas pasākumi, kas ir obligāti attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai, nenotiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
3.  Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja posmi, kas ir obligāti attiecīgā stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai, nenotiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
34. pants
34. pants
34. pants
Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz esošajām aizsargātajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Pilnvaras attiecībā uz esošajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
1.  Neskarot 2. punktu, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tās reģistrā.
Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir aizsargātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija ieraksta tās reģistrā.
2.  Laikposmā līdz diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija ar īstenošanas aktiem var pēc savas ierosmes nolemt anulēt Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. pantā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, ja tās neatbilst 2. panta 1. punkta 6) apakšpunkta prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)  tāda kontroles institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/200419 2. panta otrās daļas 5) punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.
(b)  tāda deleģētā institūcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/62519 3. panta 5punkta nozīmē, kura darbojas kā produktu sertifikācijas struktūra.
__________________
__________________
19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.). 1).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regula (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – 2. daļa
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi sedz pārtikas nozares uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu tehniskās dokumentācijas ievērošanas pārbaudi sedz uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
35. pants – 5. punkts
5.  Kompetentās iestādes vai struktūras kas minētas 1. un 2. punktā, kad tās pārbauda aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību produkta specifikācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
5.  Kompetentās iestādes vai struktūras kas minētas 1. un 2. punktā, kad tās pārbauda ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilstību tehniskajai dokumentācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts
1.  Procedūras un Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 35. un 36. pantā.
1.  Procedūras un Regulā (ES) 2017/625 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 35. un 36. pantā.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 41.–43. pantam.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (ES) 2017/625 109.–111. pantam.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
37. pants – 3. punkts
3.  Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.
3.  Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 2017/625 113. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
38. pants
38. pants
38. pants
Deleģētās pilnvaras
Deleģētās pilnvaras
1.  Lai ņemtu vērā ražošanas īpašās iezīmes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos saskaņā ar 43. pantu attiecībā uz:
(a)  ģeogrāfiskā apgabala robežu noteikšanas papildkritērijiem un
(b)  ierobežojumiem un atkāpēm, kas saistītas ar ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
2.  Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un izsekojamību, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem produkta specifikācijā var ietvert informāciju par iepakošanu, kā minēts 19. panta e) punktā, vai jebkādu īpašu marķēšanas noteikumu, kā minēts 19. panta h) punktā.
3.  Lai nodrošinātu ražotāju vai tirgus dalībnieku tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var noteikt:
3.  Lai nodrošinātu ražotāju vai uzņēmēju tiesības vai likumīgās intereses, Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 43. pantu, var noteikt:
(a)  kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
(a)  kādos gadījumos atsevišķs ražotājs var pieteikties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību;
(b)  nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.
(b)  nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz pieteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūras un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti.
4.  Lai nodrošinātu, ka produkta specifikācijas sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
4.  Lai nodrošinātu, ka tehniskā dokumentācija sniedz būtisku un kodolīgu informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, paredzot noteikumus, ar kuriem ierobežo tehniskajā dokumentācijā iekļaujamo informāciju, ja šāda ierobežošana ir nepieciešama, lai izvairītos no pārlieku apjomīgiem reģistrācijas pieteikumiem.
5.  Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums attiecas uz produkta specifikācijas pagaidu grozījumu, kas izriet no valsts iestāžu uzliktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli atzinušas kompetentās iestādes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai noteiktu nosacījumus un prasības attiecībā uz procedūru par grozījumiem, kas jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Komisijai.
5.  Lai atvieglotu grozījumu pieteikuma administratīvo procesu, tostarp ja grozījums attiecas uz tehniskās dokumentācijas pagaidu izmaiņām, kas izriet no valsts iestāžu uzliktiem obligātiem sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ko oficiāli atzinušas kompetentās iestādes, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, lai noteiktu nosacījumus un prasības attiecībā uz procedūru par grozījumiem, kas jāapstiprina gan dalībvalstīm, gan Komisijai.
6.  Lai nepieļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par attiecīgiem pasākumiem, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.
6.  Lai nepieļautu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu nelikumīgu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par attiecīgiem pasākumiem, kas šajā sakarā jāīsteno dalībvalstīm.
7.  Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par vajadzīgajiem pasākumiem attiecībā uz pārtikas nozares dalībnieku paziņošanu kompetentajām iestādēm.
7.  Lai nodrošinātu šajā nodaļā paredzēto pārbaužu efektivitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu par vajadzīgajiem pasākumiem attiecībā uz uzņēmēju paziņošanu kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
40. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstību šai regulai.
1.  Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstību šai regulai.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
43. pants – 2. punkts
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 5., 16., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus uz nenoteiktu laiku pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 5., 16., 27., 29., 30., 38., 41. pantā un 46. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
46. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Regulas 19.–23., 28. un 29. pantu piemēro aizsardzības pieteikumiem, grozījumu un anulēšanas pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu.
3.  Regulas 19.–23., 28. un 29. pantu piemēro aizsardzības pieteikumiem, grozījumu un anulēšanas pieteikumiem, kas iesniegti pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu. Atsauce uz tehnisko dokumentāciju, kā noteikts 2. panta 1. punkta 7) apakšpunktā, attiecīgā gadījumā attiecas arī uz tehnisko dokumentāciju tiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko aizsargā Regula (EK) Nr. 110/2008 un jo īpaši attiecībā uz šīs regulas šo pantu un 18., 28., 29., 35., 38., 39. pantu.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  “Lauksaimnieciskas izcelsmes” nozīmē iegūšanu no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
(1b)  “Destilācija” ir procedūra, ar kuru vielu maisījums, kas satur spirtu vai alkoholisku šķidrumu, tiek uzkarsēts un karsēšanas rezultātā iegūtais tvaiks atkal kondensēts (pārvērsts šķidrumā). Šīs termālās procedūras mērķis ir vai nu atdalīt sākotnējā maisījuma vielas, vai stiprināt dažas alkoholiskā šķidruma organoleptiskās īpašības. Destilācija tiek veikta vienreiz vai vairākas reizes atkarībā no produkta kategorijas, ražošanas metodes vai izmantotā aprīkojuma.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 2. punkts – 2. apakšpunkts
Dodot norādi uz izmantoto izejvielu, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no minētās izejvielas.
Dodot norādi uz izmantotajām izejvielām, destilātam ir jābūt iegūtam tikai un vienīgi no norādītajām izejvielām.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
(2a)  Šajā regulā ar vispārīgo apzīmējumu “destilācija” tiek saprasta gan vienreizēja destilācija, gan vairākkārtēja vai atkārtota destilācija.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   stēvija;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) –e) punktā minēto produktu iedarbībai.
(f)  citas dabīgas vielas vai lauksaimnieciskas izejvielas, kuru iedarbība ir līdzīga a)–e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “Spirta pievienošana” ir lauksaimniecības izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam.
(4)  “Spirta pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam. Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta izmantošanu krāsvielu, aromatizētāju vai citu pieļaujamu piedevu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai stipro alkoholisko dzērienu gatavošanā neuzskata par etilspirta pievienošanu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
(8a)   “Aromatizēšana” nozīmē aromatizētāju vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām pievienošana kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 14. punkts
(14)  “Iekrāsošana” ir kāda stiprā alkoholiskā dzēriena gatavošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.
(14)  “Iekrāsošana” ir vienas vai vairāku krāsvielu izmantošana stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
(16a)   “Izgatavošanas vieta” ir vieta vai reģions, kur notikusi tā galaprodukta ražošanas stadija, kurā stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir piešķirtas raksturīgās iezīmes un būtiskākās īpašības.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – 16.b punkts (jauns)
(16b)   “Apraksts” ir teksts, ko lieto dzērienu marķējumā, noformējumā un uz iepakojuma, dzēriena transportēšanas pavaddokumentos, komercdokumentos, jo īpaši faktūrrēķinos un pavadzīmēs un dzēriena reklāmā.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 1. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot tirdzniecības nosaukumu “rums”, kam pievienota jebkura no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
(ii)  stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai raudzējot un destilējot cukurniedru sulu, un kam piemīt rumam raksturīgs aromāts, un gaistošu vielu saturs tajā ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta. Šo stipro alkoholisko dzērienu var laist tirgū, ar vārdu “lauksaimniecības” papildinot juridisko nosaukumu “rums” tikai tad, ja tam pievienota viena no reģistrētajām Francijas aizjūras departamentu vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 1. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, rumu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – virsraksts
2.  Whisky jeb Whiskey
2.  Whisky jeb Whiskey
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Whisky vai Whiskey” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 54. punktā.
(c)  Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu spirtu, kā noteikts I pielikuma 4. punktā.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 2. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs, ko lieto iekrāsošanai.
(d)  Whisky jeb Whiskey nesaldina un nearomatizē, un tā vienīgās piedevas ir vienkāršs karamelizēts cukurs (E150a), ko lieto iekrāsošanai.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 3. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 37 %, izņēmums ir “Korn”.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne zemāka kā 35 %, izņēmums ir “Korn”.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 3. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, graudu spirtu drīkst saldināt, nekādā gadījumā nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 10 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
(d)  Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto tā ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīna spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 4. kategorija – fb apakšpunkts (jauns)
(fb)  Apzīmējums “vīna spirts” saistībā ar apzīmējumu “etiķis” joprojām ir atļauts etiķa aprakstā, noformējumā un marķējumā.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – virsraksts
5.  Brandy jeb Weinbrand
5.  Brandy jeb Weinbrand
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.
(d)  Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tādu vielu pievienošanu, ko tradicionāli izmanto to ražošanā. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot, kuras vielas ir atļautas Savienībā un, to darot, ņem vērā tradicionālos ražošanas procesus konkrētās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 5. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Brandy jeb Weinbrand drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 35 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Brandy jeb Weinbrand” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 6. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 7. kategorija – a apakšpunkts – iv punkts
(iv)  kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem;
(iv)  kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu; etilkarbamāta daudzums kauleņu čagu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 7. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu čagu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 8. kategorija – virsraksts
8.  Rozīņu spirts jeb raisin brandy
8.  Rozīņu spirts jeb raisin brandy
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 8. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, rozīņu spirtu jeb raisin brandy degvīnu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “raisin brandy” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – a apakšpunkts – iv punkts
(iv)  ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem.
(iv)  ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nepārsniedz 1 gramu. Etilkarbamāta daudzums kauleņu spirta galaproduktā nepārsniedz 1 mg/l.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)
(iia)  – Krimas pīlādžogām (Sorbus torminalis (L.) Crantz.),
–  māju pīlādža ogām (Sorbus domestica L.),
–  mežrozīšu augļiem (Rosa canina L.),
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – f apakšpunkts – 3.a daļa (jauna)
Arī tirdzniecības nosaukumu “Obstler” drīkst izmantot augļu spirtam, kas ir ražots tikai no dažādu šķirņu āboliem, bumbieriem vai abiem kopā.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Obstler” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – h apakšpunkts
(h)  Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu, attiecīgi, “augļu spirts” vai “augu spirts”. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
(h)  Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai augus, produktu pārdod ar nosaukumu “augļu un dārzeņu spirts” vai “dārzeņu un augļu spirts” atkarībā no tā, vai kopā ir destilētas misas no galvenokārt augļiem vai ogām, vai dārzeņiem. Tādiem nosaukumiem var pievienot visu augļu, ogu vai augu nosaukumus — dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 9. kategorija – ha apakšpunkts (jauns)
(ha)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, augļu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 18 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 10. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē.
(d)  Ne sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. Taču tas neizslēdz tradicionālo ražošanas metožu izmantošanu.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 10. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, ābolu un bumbieru sidra spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 15 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 11. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, medus spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – virsraksts
12.  Hefebrand
12.  Hefebrand jeb nogulu spirts
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdi “jeb nogulu spirts” jānorāda vienkāršajā treknrakstā).
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai destilējot vīna nogulas vai raudzētus augļus līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
(a)  Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, tikai un vienīgi destilējot vīna vai raudzētu augļu nogulas līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 12. kategorija – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Hefebrand jeb nogulu spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Hefebrand” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 13. kategorija – virsraksts
13.  Bierbrand jeb eau de vie de bière
13.  Bierbrand jeb eau de vie de bière
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 13. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Bierbrand jeb eau de vie de bière drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “Bierbrand jeb eau-de-vie de bière” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 14. kategorija – virsraksts
14.  Topinambur
14.  Topinambur jeb topinambūru spirts
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdiem “topinambūru spirts” jābūt vienkāršajā treknrakstā).
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 14. kategorija – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  Lai iegūtu galaprodukta garšu, Topinambur jeb topinambūru spirtu drīkst saldināt, nepārsniedzot invertcukurā izteiktā cukura saturu — 20 gramus uz litru galaprodukta.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “Topinambur” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – a apakšpunkts – 3. punkts
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā atbilst I pielikuma 1. punktā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ko izmanto degvīna ražošanā, atbilst I pielikuma 1. punktā noteiktajam, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne mazāka kā 37,5 % un ne lielāka kā 80 %.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – ba apakšpunkts (jauns)
(ba). Degvīns ir bezkrāsains.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – d apakšpunkts
(d)  Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.
(d)  Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne tikai no kartupeļiem vai graudiem, vai abiem, ir norāde “ražots no”, kura ir papildināta ar to izejmateriālu nosaukumu, kuri ir izmantoti lauksaimniecības izcelsmes etilspirta ražošanai.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Degvīnu var saldināt, lai iegūtu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 g saldinošo vielu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 15. kategorija – db apakšpunkts (jauns)
(db)  Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot tirdzniecības nosaukumu “vodka”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “vodka” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – i punkts
(i)  to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;
(i)  to ražo, macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus vai ogas, neatkarīgi no tā, vai tās ir daļēji raudzētas vai nav raudzētas, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu vai ogu piejaucot līdz 20 litru lauksaimniecības izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem atsevišķi vai sajaukumā, un tad destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 9. ievilkums
–  pīlādžogām (Sorbus aucuparia L.),
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 10. ievilkums
–  māju pīlādža ogas (Sorbus domestica L.),
–  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 16. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts – 32.a ievilkums (jauns)
–   aronijas,
–   cvečes (Prunus padus L.).
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
(a)  Geist (kopā ar augļu vai izmantoto izejvielu nosaukumu) ir stiprs alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas augļus un ogas vai augus, riekstus, sēnes vai citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus vai rožu ziedlapiņas macerējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – virsraksts
17.  Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
17.   Geist (kopā ar augļu vai izmantotās izejvielas nosaukumu)
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 17. kategorija – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Iztēles radītos stipro alkoholisko dzērienu nosaukumos arī turpmāk pirms nosaukuma daļas “-geist” ir jāļauj izmantot vārdi, kas nav augļa nosaukums.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 19. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to maisījumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
(a)  Stiprie alkoholiski dzērieni ar kadiķogu aromātu ir stiprie alkoholiskie dzērieni, ko ražo, aromatizējot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to sajaukumu ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 20. kategorija – virsraksts
20.  Gin
20.  Gin
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 21. kategorija – virsraksts
21.  Destilēts Gin
21.  Destilēts Gin
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 21. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta maisījums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;
(ii)  šādas destilācijas produkta un lauksaimniecības izcelsmes etilspirta sajaukums, kuram ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta saturs; destilētam džinam var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 22. kategorija – virsraksts
22.  London gin
22.  London gin
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 22. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Apzīmējumu London gin var papildināt ar apzīmējumu “dry”.
(c)  Apzīmējumā London gin var iekļaut apzīmējumu “dry”.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 24. kategorija – virsraksts
24.  Akvavit jeb aquavit
24.  Akvavit jeb aquavit
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 26. kategorija – virsraksts
26.  Pastis
26.  Pastis
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 27. kategorija – virsraksts
27.  Pastis de Marseille
27.  Pastis de Marseille
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 28. kategorija – virsraksts
28.  Anis
28.  Anis
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 28. kategorija – b apakšpunkts
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 37 %.
(b)  Spirta tilpumkoncentrācija anis ir ne zemāka kā 35 %.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 29. kategorija – virsraksts
29.  Destilēts anis
29.  Destilēts anis
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 30. kategorija – virsraksts
30.  Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
30.  Stiprie alkoholiski dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 30. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas.
(a)  Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu jeb bitter [rūgtie] ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru dominējošā garša ir rūgta un kurus ražo, lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam pievienojot aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus, vai abus.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 31. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Aromatizēta degvīna maksimālais cukura daudzums, kas izteikts kā invertcukurs, ir 100 grami litrā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 31. kategorija – db apakšpunkts (jauns)
(db)  Apzīmējumu “degvīns” jebkurā Savienības oficiālajā valodā var aizstāt ar “vodka”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “vodka” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to maisījumu, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
(ii)  ko ražo, izmantojot lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu vai lauksaimniecības izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to sajaukumu, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – d apakšpunkts – 2.a punkts (jauns)
Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot tirdzniecības nosaukumu “liqueur”.
(Ja šo grozījumu pieņem, vārdam “liqueur” jābūt kursīvā).
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 32. kategorija – da apakšpunkts (jauns)
(da)  Tirdzniecības nosaukumu “liqueur” var papildināt arī ar tā aromāta vai pārtikas produkta nosaukumu, kas izmantots produkta gatavošanā.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 34. kategorija – virsraksts
34.  Crème de cassis
34.  Crème de cassis
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 35. kategorija – virsraksts
35.  Guignolet
35.  Guignolet
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 36. kategorija – virsraksts
36.  Punch au rhum
36.  Punch au rhum
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 37. kategorija – virsraksts
37.  Sloe gin
37.  Sloe gin
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 38. kategorija – virsraksts
38.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán
31.a   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán
(kategorija “Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb Pacharán” ir jāpārvieto no 31. kategorijas “degvīns” uz 32. kategoriju “liķieris”.)
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 39. kategorija – virsraksts
39.  Sambuca
39.  Sambuca
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 39. kategorija – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  invertcukurā izteiktā cukura saturs tajā ir ne zemāks kā 370 grami uz litru;
(ii)  invertcukurā izteiktā cukura saturs tajā ir ne zemāks kā 350 grami uz litru;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 40. kategorija – virsraksts
40.  Maraschino jeb Marrasquino, jeb Maraskino
40.  Maraschino jeb Marrasquino, jeb Maraskino
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 41. kategorija – virsraksts
41.  Nocino
41.  Nocino
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – virsraksts
42.  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
42.  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma un kā sastāvā ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 grami uz litru.
(a)  Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to sajaukuma un kā sastāvā ir olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 grami uz litru. Ja tiek izmantotas olas no vistām, kas nepieder pie Gallus gallus sugas, tas jānorāda uz etiķetes.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – c apakšpunkts
(c)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
(c)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā drīkst izmantot tikai pārtikas produktus ar aromatizētāju īpašībām, dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 42. kategorija – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat gatavošanā var izmantot krējumu.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 43. kategorija – a apakšpunkts
(a)  Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to maisījuma, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 grami uz litru.
(a)  Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst no lauksaimniecības izcelsmes etilspirta, destilāta vai spirta, vai to sajaukuma, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs vai medus. Invertcukurā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 grami uz litru.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 44. kategorija – virsraksts
44.  Mistrà
44.  Mistrà
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 45. kategorija – virsraksts
45.  Väkevä glögi jeb spritglögg
45.  Väkevä glögi jeb spritglögg
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
II pielikums – I daļa – 46. kategorija – virsraksts
46.  Berenburg jeb Beerenburg
46.  Berenburg jeb Beerenburg
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
II pielikums – II daļa – 2.a punkts (jauns)
2.a  Guignolet Kirsch tiek ražots Francijā un iegūts, sajaucot guignolet un kirsch tā, ka vismaz 3 % kopējā tīrā alkohola gala produktā ir no kirsch. Spirta tilpumkoncentrācija Guignolet Kirsch ir vismaz 15 %. Aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “Guignolet” ir rakstīts ar tāda paša fonta, izmēra un krāsas rakstzīmēm kā vārds “Kirsch”, un tas ir uz pudeles priekšējās etiķetes. Alkohola sastāva informācijā norāda tīra spirta tilpumprocentus, ko katra sastāvdaļa, proti, guignolet un kirsch, dod kopējā Guignolet Kirsch tīra spirta tilpumkoncentrācijā.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
IIa pielikums (jauns)
IIa PIELIKUMS
DINAMISKĀ JEB “CRIADERAS Y SOLERA” IZTURĒŠANAS SISTĒMA
Dinamiskā jeb “criaderas y solera” izturēšanas sistēma sastāv no tā, ka periodiski tiek nolieta daļa brendija, kas atrodas katrā no ozolkoka mucām vai konteineriem, kuri veido izturēšanas rindu, un nolietā brendija vietā tiek atkal uzpildīts brendijs, kas noliets no iepriekšējās izturēšanas rindas.
Definīcijas
Izturēšanas rindas: katra no ozolkoka mucu vai tvertņu grupām ar viena izturēšanas vecuma brendiju, kas izturēšanas procesā tiek pakāpeniski noliets un uzpildīts. Katru rindu dēvē par “criadera”, izņemot pēdējo pirms brendija laišanas tirdzniecībā, kuru dēvē par “solera”.
Noliešana: daļas brendija noliešana no izturēšanas rindas katras ozolkoka mucas vai konteinera, lai to pielietu brendijam ozolkoka mucās vai konteineros nākamajā izturēšanas rindā vai, “solera” rindas gadījumā, laistu tirdzniecībā.
Uzpildīšana: no vienas rindas ozolkoka mucām vai tvertnēm nolietā brendija daudzuma pieliešana nākamās rindas ozolkoka mucās vai tvertnēs un sajaukšana ar tajās esošo brendiju, kas vecuma ziņā ir nākamais tuvākais.
Vidējais vecums: laika posms, kas atbilst visa izturamā brendija daudzuma iziešanai caur sistēmu, ko aprēķina kā attiecību starp kopējo brendija apjomu visās izturēšanas rindās un nolieto apjomu no pēdējās rindas “solera” viena gada laikā.
Vidējo tā brendija vecumu, kas noliets no “solera”, var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: 𝑡̅ = Vt/Ve,
kurā:
− 𝑡̅ ir vidējais vecums, kas izteikts gados,
− Vt ir kopējais izturēšanas sistēmā iekļautais apjoms, kas izteikts litros tīra spirta,
− Ve ir kopējais viena gada laikā no sistēmas nolietais apjoms, kas paredzēts iepildīšanai pudelēs un kas izteikts litros tīra spirta.
Minimālais vidējais vecums: ozolkoka mucās vai tvertnēs, kuru tilpums ir mazāks nekā 1000 litri, nolējumu un uzpildīšanu skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits, kas reizināts ar divi, vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz sešus mēnešus;
ozolkoka mucās vai tvertnēs, kuru tilpums ir 1000 litri vai vairāk, nolējumu un uzpildīšanu skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz vienu gadu.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0021/2018).


Obligātā automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām *
PDF 581kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2017)0335 – C8-0195/2017 – 2017/0138(CNS))
P8_TA(2018)0050A8-0016/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0335),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. un 115. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0195/2017),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0016/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicināja Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Dalībvalstīm kļūst arvien grūtāk aizsargāt savu valsts nodokļu bāzi no samazināšanās, jo nodokļu plānošanas struktūras ir attīstījušās un kļuvušas īpaši sarežģītas un tajās nereti tiek izmantota kapitāla un personu arvien lielākā mobilitāte iekšējā tirgū. Šīs struktūras parasti sastāv no shēmām, kuras tiek izstrādātas dažādās jurisdikcijās un novirza ar nodokļiem apliekamo peļņu uz labvēlīgāku nodokļu režīmu vai samazina nodokļu maksātāja kopējo maksājamo nodokļu summu. Tādējādi dalībvalstis bieži vien saskaras ar nodokļu ieņēmumu ievērojamu samazinājumu, un tādēļ tās nevar piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstu nodokļu iestādes iegūst visaptverošu un būtisku informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām. Šāda informācija nodrošinātu iespēju minētajām iestādēm ātri vērsties pret kaitniecisku nodokļu praksi un novērst nepilnības, piemērojot tiesību aktus vai veicot atbilstošu riska novērtēšanu un nodokļu revīziju.
(2)  Dalībvalstīm kļūst arvien grūtāk aizsargāt savu valsts nodokļu bāzi no samazināšanās, jo agresīvas un sarežģītas nodokļu plānošanas struktūras ir attīstījušās un kļuvušas īpaši sarežģītas un tajās nereti tiek izmantota kapitāla un personu arvien lielākā mobilitāte iekšējā tirgū. Minētās struktūras parasti sastāv no shēmām, kuras tiek izstrādātas dažādās jurisdikcijās un novirza indivīdu un korporāciju ar nodokļiem apliekamo peļņu uz labvēlīgāku nodokļu režīmu vai samazina fiskālo ietekmi uz nodokļu maksātājiem. Tādējādi dalībvalstis bieži vien saskaras ar nodokļu ieņēmumu ievērojamu samazinājumu. Turklāt, uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes atšķirības dalībvalstīs un starp tām palielinās, un ir svarīgi neapdraudēt vienlīdzības principu nodokļu jomā. Tas kavē dalībvalstīm piemērot izaugsmi veicinošu nodokļu politiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstu nodokļu iestādes iegūst visaptverošu un būtisku informāciju par shēmām, kas atvieglo izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Šāda informācija nodrošinātu iespēju minētajām iestādēm ātri vērsties pret kaitniecisku nodokļu praksi un novērst nepilnības, piemērojot tiesību aktus vai veicot atbilstošu riska novērtēšanu un nodokļu revīziju. Taču nepietiekamu nodokļu iestāžu reakciju saistībā ar paziņotajām shēmām nevajadzētu interpretēt kā netieši piešķirtu atļauju tā rīkoties. Ziņošanas formātiem vajadzētu būt kodolīgiem un lietotājam draudzīgiem, tā, lai šīs direktīvas īstenošanas rezultātā radītais informācijas apjoms nekavētu jēgpilnu rīcību saistībā ar shēmām, par kurām tiek ziņots.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Ņemot vērā to, ka lielākā daļa iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu pārsniedz vienas jurisdikcijas robežas, informācijas izpaušana par šādām shēmām nodrošinātu vairāk pozitīvu rezultātu, ja šādas informācijas apmaiņa notiktu arī starp dalībvalstīm. Automātiskā informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu informāciju, kas šīm iestādēm ir vajadzīga, lai tās varētu rīkoties, ja konstatē agresīvu nodokļu praksi.
(3)  Ņemot vērā to, ka lielākā daļa iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu pārsniedz vienas jurisdikcijas robežas, informācijas izpaušana par šādām shēmām nodrošinātu vairāk pozitīvu rezultātu, ja šādas informācijas apmaiņa notiktu arī starp dalībvalstīm. Īpaši izšķiroša nozīme ir automātiskajai informācijas apmaiņai starp nodokļu iestādēm un koordinācijai ar finanšu izlūkošanas vienībām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu un teroristu finansējuma apkarošanu, lai nodrošinātu informāciju, kas šīm iestādēm ir vajadzīga, lai varētu rīkoties gadījumos, kad tās konstatē agresīvu nodokļu praksi. Tomēr vajadzētu mudināt dalībvalstis ieviest līdzīgas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz shēmām, kas pastāv valsts jurisdikcijā.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Atzīstot, ka pārredzams satvars uzņēmējdarbības attīstībai varētu palīdzēt novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas iekšējā tirgū, Komisija ir tikusi aicināta sākt iniciatīvas saistībā ar informācijas obligātu izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām atbilstoši ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) 12. darbībai. Eiropas Parlaments šajā kontekstā ir aicinājis ar stingrāku rīcību vērsties pret starpniekiem, kuri piedalās shēmās, kas var veicināt nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
(4)  Atzīstot, ka pārredzams satvars uzņēmējdarbības attīstībai varētu palīdzēt novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas iekšējā tirgū, Komisija ir tikusi aicināta sākt iniciatīvas saistībā ar informācijas obligātu izpaušanu par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām atbilstoši ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) 12. darbībai. Eiropas Parlaments šajā kontekstā ir parādījis starpnieku izšķiroši svarīgo lomu nodokļu shēmu ieteikšanā, izveidē un pārvaldībā un aicinājis ar stingrāku rīcību vērsties pret starpniekiem, kuri piedalās shēmās, kas var veicināt nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Atcerēsimies, ka daži finanšu starpnieki un citi nodokļu konsultāciju sniedzēji ir acīmredzot aktīvi palīdzējuši saviem klientiem slēpt savu naudu ārzonās. Turklāt, lai gan KZS, ko ieviesa ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES27, ir ievērojams panākums pārredzama nodokļu satvara izveidošanā Savienībā, vismaz attiecībā uz finanšu konta informāciju, to vēl var pilnveidot.
(5)  Atcerēsimies, ka daži finanšu starpnieki, citi nodokļu konsultāciju sniedzēji un revidenti ir aktīvi palīdzējuši saviem klientiem slēpt savu naudu ārzonās. Turklāt, lai gan KZS, ko ieviesa ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES27, ir ievērojams panākums pārredzama nodokļu satvara izveidošanā Savienībā, vismaz attiecībā uz finanšu konta informāciju, to vēl var pilnveidot. Turklāt atbilstoši būtu jāuzlabo dalībvalstu spēja apstrādāt saņemtās finanšu informācijas apjomu un attiecīgā gadījumā jāpalielina nodokļu iestāžu finanšu un IT resursi un cilvēkresursi, kā arī tie jāsaglabā pienācīgā līmenī.
_________________
_________________
27Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).
27Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīva 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Informācijas izpaušana par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ar pārrobežu dimensiju var efektīvi sekmēt centienus izveidot taisnīgu nodokļu vidi iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, pienākuma noteikšana starpniekiem informēt nodokļu iestādes par noteiktām pārrobežu shēmām, kas varētu tikt izmantotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, būtu solis pareizajā virzienā. Lai izstrādātu visaptverošāku politiku, būtu nozīmīgi arī noteikt, ka nodokļu iestāžu otrais solis pēc informācijas izpaušanas būtu apmainīties ar informāciju ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. Šādiem pasākumiem būtu arī jāuzlabo KZS efektivitāte. Turklāt būtu ļoti svarīgi nodrošināt Komisijai piekļuvi pietiekamam informācijas daudzumam, lai tā varētu uzraudzīt, vai šī direktīva darbojas pienācīgi. Šāda Komisijas piekļuve informācijai neatbrīvo dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu.
(6)  Informācijas izpaušana par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām ar pārrobežu dimensiju var efektīvi sekmēt centienus izveidot taisnīgu nodokļu vidi iekšējā tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, pienākuma noteikšana starpniekiem, revidentiem un attiecīgā gadījumā nodokļu maksātājiem, kas paredz informēt nodokļu iestādes par noteiktām pārrobežu shēmām, kas varētu tikt izmantotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, būtu vajadzīgais solis pareizajā virzienā. Lai izstrādātu visaptverošāku politiku, būtu nozīmīgi arī noteikt, ka nodokļu iestāžu otrais solis pēc informācijas izpaušanas ir automātiska informācijas apmaiņa ar līdzīgām iestādēm citās dalībvalstīs. Šādiem pasākumiem būtu arī jāuzlabo KZS efektivitāte. Turklāt būtu ļoti svarīgi nodrošināt Komisijai piekļuvi attiecīgajai informācijai, lai tā varētu uzraudzīt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu un pildīt savus pienākumus saistībā ar konkurences politiku. Šāda Komisijas piekļuve informācijai neatbrīvo dalībvalsti no tās pienākumiem paziņot Komisijai par jebkura veida valsts atbalstu. Visbeidzot, lai starpniekiem un nodokļu maksātājiem palielinātu juridisko noteiktību, Komisijai būtu jāpublicē saraksts ar paziņotajām pārrobežu nodokļu shēmām, ko būtu iespējams izmantot nodokļu apiešanas nolūkos, nenorādot attiecīgos starpniekus vai nodokļu maksātājus.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ir atzīts, ka ar informācijas izpaušanu par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām būtu lielākas izredzes panākt tās paredzēto atturošo ietekmi, ja attiecīgo informāciju dara zināmu nodokļu iestādēm agrīnā posmā jeb pirms izpaustās shēmas tiek faktiski īstenotas. Gadījumos, kad izpaušanas pienākums tiek pārnests uz nodokļu maksātājiem, būtu lietderīgi minēto iespējami agresīvo pārrobežu nodokļu plānošanas shēmu izpaušanas laiku noteikt nedaudz vēlāk, jo shēmu sākuma posmā nodokļu maksātāji varētu nezināt, kas tās ir par shēmām. Lai atvieglotu darbu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, pēc tam automātiska informācijas apmaiņa par minētajām shēmām varētu notikt katru ceturksni.
(7)  Ir atzīts, ka ar informācijas izpaušanu par iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām būtu lielākas izredzes panākt tās paredzēto atturošo ietekmi, ja attiecīgo informāciju dara zināmu nodokļu iestādēm agrīnā posmā jeb pirms izpaustās shēmas tiek faktiski īstenotas. Turklāt būtu jāpiemēro atbilstīgas sankcijas, lai novērstu un apturētu šādas shēmas. Gadījumos, kad izpaušanas pienākums tiek pārnests uz nodokļu maksātājiem, būtu lietderīgi minēto iespējami agresīvo pārrobežu nodokļu plānošanas shēmu izpaušanas laiku noteikt nedaudz vēlāk. Lai atvieglotu darbu dalībvalstu pārvaldes iestādēm, pēc tam automātiska informācijas apmaiņa par minētajām shēmām varētu notikt katru ceturksni.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Intelektuālā īpašuma tiesību aizvien pieaugošā loma un nozīme lielu korporāciju uzņēmējdarbības modeļos un nodokļu struktūrās ir vēl viens apliecinājums tam, ka steidzami jāuzlabo informācijas apmaiņa par nodokļu apiešanas shēmām, ņemot vērā dažādās viegli pieejamās iespējas, ko peļņas mākslīgas pārvietošanas jomā sniedz intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Tas, ka par nozīmīgu starptautisko uzņēmumu attiecīgajiem finanšu rādītājiem netiek sniegts visaptverošs publisks pārskats par katru valsti, ir veicinājis to, ka par ārzonas struktūrām apkopoto datu ticamība ir zema, uz ko norāda tas, ka daudzas no jaunākajām nodokļu apiešanas struktūrām, kas piesaistījušas lielu uzmanību, nav redzamas pašreizējās komercuzņēmumu finanšu kontu datubāzes. Šādu statistikas datu trūkums apgrūtina nodokļu iestāžu mēģinājumus veikt riska izvērtēšanu attiecībā uz riska jurisdikcijām un uzskatāmi parāda nepieciešamību uzlabot informācijas apmaiņu nodokļu plānošanas struktūru jomā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ņemot vērā to, ka šādiem tiesību aktiem vajadzētu būt vērstiem uz iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu, būtu ļoti svarīgi neregulēt Savienības līmenī vairāk, nekā tas ir nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc vajadzētu ierobežot jebkādus kopīgos noteikumus par izpaušanu, tos attiecinot tikai uz pārrobežu situācijām, proti, situācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī. Šādos apstākļos varbūtējas ietekmes dēļ uz iekšējā tirgus darbību var pamatot nepieciešamību ieviest vienotu noteikumu kopumu, nevis atstāt jautājumu risināšanai valstu līmenī.
(10)  Ņemot vērā to, ka šādiem tiesību aktiem vajadzētu būt vērstiem uz iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu un ierobežot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas, būtu ļoti svarīgi neregulēt Savienības līmenī vairāk, nekā tas ir nepieciešams paredzēto mērķu sasniegšanai. Tāpēc vajadzētu ierobežot jebkādus kopīgos noteikumus par izpaušanu, tos attiecinot tikai uz pārrobežu situācijām, proti, situācijām vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī. Šādos apstākļos varbūtējas ietekmes dēļ uz iekšējā tirgus darbību tiek pamatota nepieciešamība ieviest vienotu noteikumu kopumu, nevis atstāt jautājumu risināšanai valstu līmenī. Ja kāda dalībvalsts īsteno līdzīgus papildu ziņošanas pasākumus valsts līmenī, ievāktā papildu informācija attiecīgā gadījumā būtu jādara zināma citām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Tā kā ne visām dalībvalstīm varētu būt stimuls izstrādāt un īstenot efektīvas sankcijas un nolūkā nodrošināt konsekventu šīs direktīvas īstenošanu visās dalībvalstīs arī informācijas apmaiņai starp nodokļu iestādēm attiecībā uz sankciju piemērošanu un situācijām, kurās dalībvalsts ir atturējusies piemērot sankcijas, vajadzētu būt automātiskai.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai uzlabotu šīs direktīvas izredzes būt efektīvai, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu, un jānodrošina, ka minētās sankcijas tiešām piemēro praksē, ka tās ir samērīgas un ka tām ir atturoša ietekme.
(13)  Lai uzlabotu šīs direktīvas izredzes būt efektīvai, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno šo direktīvu, un jānodrošina, ka minētās sankcijas, tostarp finanšu sankcijas, tiešām nekavējoties piemēro praksē, ka tās ir iedarbīgas un samērīgas un ka tām ir atturoša ietekme. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai un jāpublisko to starpnieku un nodokļu maksātāju publisks saraksts, kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir tikušas noteiktas sankcijas, kā arī tajā jānorāda attiecīgā starpnieka vai nodokļu maksātāja vārds un uzvārds / nosaukums, valstspiederība un rezidences vieta.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar pazīmju atjaunināšanu to iekļaušanai iespējami agresīvu nodokļu plānošanas shēmu vai shēmu virknes pazīmju sarakstā, reaģējot uz atjauninātu informāciju par minētajām shēmām vai shēmu virkni, kas izriet no informācijas obligātas izpaušanas par šādām shēmām.
(14)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai saistībā ar pazīmju atjaunināšanu. Lai iekļautu jebkādas jaunas vai mainītas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas shēmas, kas identificētas kopš iepriekšējā atjauninājuma publicēšanas, Komisijai ik pēc diviem gadiem būtu jāpublicē to pazīmju atjauninātā saraksta projekts, pēc kurām nosaka agresīvu nodokļu plānošanu, un šādam sarakstam būtu jāstājas spēkā četrus mēnešus pēc minētā projekta publicēšanas.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Lai nodrošinātu pazīmju vienādu izmantošanu un interpretēšanu, Komisijai saskaņā ar šo direktīvu būtu regulāri jāuzrauga nodokļu iestāžu darbības.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, atturot no iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis darbojas atsevišķi un nesaskaņoti, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā to, ka direktīva ir vērsta uz tādu shēmu apkarošanu, kuras ir izstrādātas, lai potenciāli savā labā izmantotu tirgus nepilnības, kas rodas valstu atšķirīgo nodokļu noteikumu mijiedarbībā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minēto mērķi, jo īpaši ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz shēmām ar pārrobežu dimensiju vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī.
(18)  Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, būtiski ierobežot izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas katastrofālo ietekmi uz publiskajiem kontiem un uzlabot iekšējā tirgus darbību, atturot no iespējami agresīvām pārrobežu nodokļu plānošanas shēmām, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis darbojas atsevišķi un nesaskaņoti, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, ņemot vērā to, ka direktīva ir vērsta uz tādu shēmu apkarošanu, kuras ir izstrādātas, lai potenciāli savā labā izmantotu tirgus nepilnības, kas rodas valstu atšķirīgo nodokļu noteikumu mijiedarbībā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus, jo īpaši ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz shēmām ar pārrobežu dimensiju vairāk nekā vienā dalībvalstī, vai arī dalībvalstī un trešā valstī.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/16/ES
3. pants – 18. punkts – c apakšpunkts
(c)  viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura atrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma vai shēmu virkne veido visu attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;
(c)  viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai jebkāda veida kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, kurš atrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma vai shēmu virkne veido visu attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/16/ES
3. pants – 18. punkts – d apakšpunkts
(d)  viena vai vairākas shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, kura neatrodas minētajā jurisdikcijā, un shēma vai shēmu virkne veido visu attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību vai tās daļu;
(d)  viena vai vairākas attiecīgās shēmas vai shēmu virknes puses veic darījumdarbību citā jurisdikcijā, šajā jurisdikcijā neradot ar nodokli apliekamu klātbūtni;
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/16/ES
3. pants – 20. punkts
20.  “pazīme” ir kādai shēmai vai shēmu virknei raksturīgs elements vai iezīme, kas uzskaitīta IV pielikumā;
20.  “pazīme” ir shēma vai shēmu virkne, kas uzskaitīta IV pielikumā;
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2011/16/ES
3. pants – 23. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  nodokļa maksātājs ir cita nodokļu maksātāja faktiskais īpašnieks Direktīvas (ES) 2015/849 nozīmē.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Veicot klientu pārskatu obligāto revīziju, revidentiem ir pienākums saskaņā ar šajā pantā minētajiem identificēšanas un publiskošanas pienākumiem identificēt un atklāt iespējamos pārkāpumus, kuri revidentam ir kļuvuši zināmi un kurus izdarījušas revidētās struktūras vai to starpnieki. Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai pieprasītu revidentiem informāciju par šādiem pārkāpumiem iesniegt kompetentajām iestādēm desmit darbdienu laikā no dienas, kad publicēti revīzijas ziņojumi.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām vai šādu shēmu virkni, ja tiem ir tiesības uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā pienākums iesniegt informāciju par šādu shēmu vai shēmu virkni ir nodokļu maksātāja atbildībā un starpnieki informē nodokļu maksātājus par šo atbildību minēto tiesību dēļ.
2.  Katra dalībvalsts atbilstošā gadījumā var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai piešķirtu starpniekiem tiesības uz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām vai šādu shēmu virkni, ja tiem ir tiesības uz advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā pienākums iesniegt informāciju par šādu shēmu vai shēmu virkni ir nodokļu maksātāja atbildībā un starpnieki rakstiski informē nodokļu maksātājus par šo atbildību minēto tiesību dēļ un saglabā nodokļu maksātāja parakstītu apstiprinājumu par saņemšanu. Nodokļu maksātājs informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām vai šādu shēmu virkni iesniedz kompetentajām iestādēm desmit darbdienu laikā.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 4. punkts
4.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem un nodokļu maksātājiem iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras īstenotas laikposmā no [datums, kad panākta politiska vienošanās] līdz 2018. gada 31. decembrim. Starpnieki un nodokļu maksātāji attiecīgi iesniedz informāciju par minētajām ziņojamajām pārrobežu shēmām līdz 2019. gada 31. martam.
4.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieprasītu starpniekiem, revidentiem un nodokļu maksātājiem iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras tiek īstenotas .. [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums], un par tām, kuras stāsies spēkā pēc minēta datuma.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai izvērtētu nodokļu shēmas, kas atklātas, veicot šajā direktīvā paredzēto informācijas apmaiņu, un lai savām nodokļu iestādēm nodrošinātu nepieciešamos resursus.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 6. punkts – a apakšpunkts
(a)  starpnieku un nodokļu maksātāju identifikācija, ieskaitot vārdu un uzvārdu / nosaukumu, rezidences vieta nodokļu vajadzībām un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NMIN), un attiecīgā gadījumā personas, kuras ir ar starpnieku vai nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;
(a)  starpnieku — vai attiecīgā gadījumā revidentu — un nodokļu maksātāju identifikācija, tostarp vārds un uzvārds / nosaukums, valstspiederība, rezidences vieta nodokļu vajadzībām un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NMIN), un attiecīgā gadījumā personas, kuras ir ar starpnieku vai nodokļu maksātāju saistīti uzņēmumi;
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes saturu, ieskaitot to vispārzināmo nosaukumu, ja tāds ir, un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai shēmām, neizraisot komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa izpaušanu vai tādas informācijas izpaušanu, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;
(c)  kopsavilkums par ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes saturu, ieskaitot to vispārzināmo nosaukumu, ja tāds ir, un īss, vispārīgs apraksts par attiecīgo darījumdarbību vai shēmām, neizraisot intelektuālā īpašuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai tādas informācijas izpaušanu, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 6. punkts – d apakšpunkts
(d)  datums, kad jāsākas vai kad sākusies ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes pirmā posma īstenošana;
(d)  diena, kad sākas ziņojamās pārrobežu shēmas vai šādu shēmu virknes pirmā posma īstenošana;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 6. punkts – e apakšpunkts
(e)  attiecīgā gadījumā — informācija par valsts nodokļu noteikumiem, kuru piemērošana rada nodokļu priekšrocības;
(e)  attiecīgā gadījumā — sīkāka informācija par valsts nodokļu noteikumiem, kas veido pamatu ziņojamām shēmām vai šādu shēmu virknei;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 6. punkts – h apakšpunkts
(h)  jebkuras personas identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma vai šādu shēmu virkne, norādot, ar kurām dalībvalstīm attiecīgie starpnieki vai nodokļu maksātāji ir saistīti.
(h)  jebkuras personas identifikācija citās dalībvalstīs, ja tādas ir, kuras varētu ietekmēt ziņojamā pārrobežu shēma vai šādu shēmu virkne, norādot, ar kurām dalībvalstīm attiecīgie starpnieki, revidenti vai nodokļu maksātāji ir saistīti.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 7. punkts
7.  Lai veicinātu šā panta 5. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija kopā ar procedūru, ar ko nosaka 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu, pieņem praktiskus pasākumus, kuri vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 6. punktā minētās informācijas paziņošanu.
7.  Lai veicinātu šā panta 5. punktā minētās informācijas apmaiņu, Komisija kopā ar procedūru, ar ko nosaka 20. panta 5. punktā paredzēto standarta veidlapu, pieņem praktiskus pasākumus, kuri vajadzīgi šā panta īstenošanai, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu šā panta 6. punktā minētās informācijas paziņošanu, un nodrošina pietiekamus tam nepieciešamos resursus.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2011/16/ES
8.aaa pants – 8. punkts
8.  Komisijai nav piekļuves 6. punkta a), c) un h) apakšpunktā minētajai informācijai.
8.  Komisijai ir piekļuve 6. punkta b), c), d), e), f) un g) apakšpunktā minētajai informācijai. Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar paziņotajām pārrobežu shēmām, nenorādot attiecīgo starpnieku vai nodokļu maksātāju.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2011/16/ES
21. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido dalībvalstu drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.
Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurš ir pieejams tikai dalībvalstīm un pašai Komisijai un kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.a panta 1. un 2. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2011/16/ES
21. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izveido dalībvalstu drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.aaa panta 5., 6. un 7. punktu, lai īstenotu minētajos punktos paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu.
Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim izveido drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, kurš ir pieejams tikai dalībvalstīm un pašai Komisijai un kurā reģistrē informāciju, kas jāsniedz saistībā ar 8.aaa pantu, lai īstenotu minētajā pantā paredzēto automātisko informācijas apmaiņu, un nodrošina tam tehnisku un apgādes atbalstu. Turklāt informācijai, kuras apmaiņa notikusi saskaņā ar automātisko apmaiņu, kā paredzēts 8., 8.a un 8.aa pantā, ir jābūt arī atrodamai centrālajā reģistrā, kurš ir pieejams tikai dalībvalstīm un Komisijai.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2011/16/ES
21. pants – 5. punkts – 3. daļa
Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Arī Komisijai ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā, tomēr saskaņā ar ierobežojumiem, kuri noteikti 8.a panta 8. punktā un 8.aaa panta 8. punktā. Komisija pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.
Visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai ir pieejama informācija, kas reģistrēta minētajā direktorijā. Komisija pieņem vajadzīgos praktiskos pasākumus saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva 2011/16/ES
23. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nosūta Komisijai gada novērtējumu par 8., 8.a, 8.aa un 8.aaa pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru..
3.  Dalībvalstis nosūta Komisijai gada novērtējumu par 8., 8.a, 8.aa un 8.aaa pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti; apmainītās informācijas kvalitāti un kvantitāti; un tiesību aktu grozījumus, kas ierosināti, pamatojoties uz trūkumiem tiesiskajā regulējumā, uz kuriem norāda šī informācija. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru. Komisija, pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, lai novērstu nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Direktīva 2011/16/ES
23. pants – 3.a punkts (jauns)
(5a)  direktīvas 23. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Dalībvalstis paziņo Komisijai atklāto shēmu vai shēmu virkņu (saskaņā ar IV pielikumā norādīto klasifikāciju) skaitu, kā arī šādu shēmu aprakstu, no šīm shēmām labumu gūstošo nodokļu maksātāju valstspiederību un to sankciju skaitu un apmēru, kuras piemērotas starpniekiem vai nodokļu maksātājiem, kas atklāj šādas shēmas. Komisija sagatavo publisku gada ziņojumu, kurā iekļauj minēto informāciju.”.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Direktīva 2011/16/ES
23. pants – 3.b punkts (jauns)
(5b)  direktīvas 23. pantam pievieno šādu punktu:
“3.b Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai to pārrobežu shēmu sarakstu, kuras attiecīgās nodokļu iestādes uzskata par atbilstošām šīs direktīvas noteikumiem.”.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Direktīva 2011/16/ES
23.aapants – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu, lai grozītu IV pielikumu ar mērķi iekļaut pazīmju sarakstā iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai shēmu virkni, reaģējot uz atjauninātu informāciju par minētajām shēmām vai shēmu virkni, kas izriet no informācijas obligātas izpaušanas par šādām shēmām..
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26.a pantu, lai grozītu IV pielikumu ar mērķi iekļaut pazīmju sarakstā iespējami agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai shēmu virkni, reaģējot uz atjauninātu informāciju par minētajām shēmām vai shēmu virkni, kas izriet no informācijas obligātas izpaušanas par šādām shēmām. Tā minētos aktus pieņem ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama par jaunām vai mainītām izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas shēmām, un jauno kritēriju saraksta projektu publicē četrus mēnešus pirms tā stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva 2011/16/ES
25.a pants – 1. daļa
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un attiecas uz 8.aa un 8.aaa pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un attiecas uz 8.aa un 8.aaa pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Komisija var publicēt sankciju norādošo sarakstu.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2011/16/ES
26.a pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Komisija līdz … [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā datuma] un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
1.pielikums
Direktīva 2011/16/ES
IV pielikums – Galvenā ieguvuma tests – 1. daļa
Testu uzskata par izturētu, ja galvenais ieguvums no shēmas vai shēmu virknes ir panākt nodokļu priekšrocību, ja var noteikt, ka šī priekšrocība ir rezultāts, ko iespējams sagaidīt no šādas shēmas vai shēmu virknes, tostarp izmantojot konkrēto veidu, kādā shēma vai shēmu virkne ir strukturēta.
Testu uzskata par izturētu, ja viens no galvenajiem ieguvumiem no shēmas vai shēmu virknes ir panākt nodokļu priekšrocību, ja var noteikt, ka šī priekšrocība ir rezultāts, ko iespējams sagaidīt no šādas shēmas vai shēmu virknes, tostarp izmantojot konkrēto veidu, kādā shēma vai shēmu virkne ir strukturēta.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0310.


Ģenētiski modificēta kukurūza 59122 (DAS-59122-7)
PDF 359kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (D054772-02 – 2018/2568(RSP))
P8_TA(2018)0051B8-0122/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (D054772-02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 16. janvāra balsojumu, kurā netika sniegts atzinums;

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 18. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 29. jūnijā(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, ar kurām iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā ar Komisijas Lēmumu 2007/702/EK atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (“ĢM kukurūza 59122”), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pirms Komisijas 2007. gada 23. marta lēmuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2007. gada 3. aprīlī(5) (“pirmais EFSA atzinums”);

B.  tā kā 2016. gada 19. jūlijā Pioneer Overseas Corporation un Dow AgroSciences Ltd. (“pieteikuma iesniedzējs”) kopīgi iesniedza pieteikumu par atļaujas atjaunošanu, ar kuru atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantam atļauj laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ĢM kukurūzu 59122, sastāv vai ir ražota no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas 59122 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

C.  tā kā 2017. gada 18. maijā EFSA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2017. gada 29. jūnijā(6) (“otrais EFSA atzinums”);

D.  tā kā ĢM kukurūza 59122 izdala proteīnus CRY34Ab1 un CRY35Ab1, kas aizsargā pret vaboļu kārtas Diabrotica ģints kaitēkļiem, tādiem kā rietumu kukurūzas sakņu tārpa kāpuri, un PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret glufosinātu saturošiem herbicīdiem;

E.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.  tā kā dalībvalstis triju mēnešu apspriešanās laikposmā saistībā ar pirmo EFSA atzinumu iesniedza daudzas kritiskas piezīmes(7), kas inter alia attiecās uz neefektīvu uzraudzības plānu, BT toksīnu iedarbību uz nemērķa organismiem, neesošo pamatojumu slēdzienam, ka “barības produkti, kas ražoti no ĢM kukurūzas 59122, būtībā ir līdzvērtīgi un uzturvērtības ziņā vienādi un tikpat nekaitīgi kā barības produkti, kas ražoti no tirdzniecībā esošās kukurūzas”, kā arī piezīmēs norādīts, ka attiecībā uz 90 dienu pētījumu ar žurkām visā pētījuma laikā ĢM kukurūza 59122 tika ievadīta tikai vienas devas līmenī, kas ir pretrunā ieteikumam attiecīgajās ESAO vadlīnijās;

G.  tā kā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs bija iesniedzis pieteikumu atļaujas atjaunošanai, pie EFSA vērsās ar lūgumu novērtēt pieteikuma iesniedzēja sniegtos datus, tostarp pēctirgus vides monitoringa ziņojumus un 11 sākotnējos pētījumus, kas publicēti laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam; tā kā, pamatojoties uz iesniegto datu novērtējumu, EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu (iepriekš minētais otrais EFSA atzinums), secinot, ka “netika konstatēti nekādi jauni apdraudējumi vai iedarbības izmaiņas un nekādas jaunas zinātniskas neskaidrības, kas varētu mainīt kukurūzas 59122 sākotnējā riska novērtējuma slēdzienus”;

H.  tā kā dalībvalstis triju mēnešu apspriešanās laikposmā saistībā ar otro EFSA atzinumu iesniedza daudzas kritiskas piezīmes(8), inter alia norādot, ka “saistībā ar ĢM kukurūzu 59122 veiktajā monitoringā nav iespējams gūt nozīmīgus rezultātus, ko varētu izmantot pašreizējā novērtējumā un atrisināt neskaidrības, kas saistītas ar riska novērtējumu, ko veica pirms atļaujas piešķiršanas, piemēram, saistībā ar iedarbību uz vidi”, un ka “ĢM kukurūzai 59122 piemērotā monitoringa pieeja neatbilst Direktīvas  2001/18/EK VII pielikuma prasībām”;

I.  tā kā viena dalībvalsts jautāja, kāpēc pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis un līdz ar to EFSA nav novērtējusi vairākus publiskus pētījumus, kuros pierādīta Cry proteīnu imūngenicitāte pelēs, un ieteica, ka bažas, kas saistītas ar ĢM kukurūzā 59122 izdalīto Cry proteīnu imūngenicitāti un adjuvanticitāti, būtu jānovērš pirms atļaujas piešķiršanas;

J.  tā kā viena dalībvalsts atzīmēja, ka Savienība ir apstiprinājusi Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ar ko atbildību par bioloģisko daudzveidību prasa gan no eksportētājām, gan importētājām valstīm, un ka līdz ar to ir būtiski ņemt vērā ietekmi, ko uz Savienības, kā arī audzētāju valstu bioloģisko daudzveidību rada ĢM kukurūzas 59122 importēšana Savienībā;

K.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(9) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta atļauja ir derīga līdz 2018. gada 31. jūlijam(10);

L.  tā kā komplementāru herbicīdu izmantošana ir daļa no parastas lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā un tāpēc var prognozēt, ka atliekas no izsmidzināšanas vienmēr būs atrodamas ražā un ir neizbēgamas sastāvdaļas; tā kā ir pierādīts, ka pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūru izmantošana izraisa komplementāru herbicīdu izmantošanu lielākos apmēros salīdzinājumā ar to tradicionālajām alternatīvām(11);

M.  tā kā EFSA atzinumā netika izvērtētas atliekas no glufosināta izsmidzināšanas; tā kā glufosināta atliekas būs Savienībā importētajos ĢM kukurūzas 59122 graudos, ko paredzēts izmantot pārtikā un barībā;

N.  tā kā no pārtikas nekaitīguma viedokļa nebūtu pieņemami, kā arī nebūtu konsekventi piešķirt atļauju importēt pret glufosinātu noturīgu ĢM kukurūzu, ņemot vērā, ka glufosināta atļaujas derīgums beidzas 2018. gada 31. jūlijā, jo glufosināts ir toksisks reproduktīvajai sistēmai(12);

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2018. gada 16. janvārī balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 12 dalībvalstis balsoja pret, savukārt 12 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,83 % no Savienības iedzīvotājiem, balsoja par, un četras dalībvalstis atturējās;

P.  tā kā Komisija vairākkārt ir nosodījusi to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisijas lēmumi par atļauju piešķiršanu ir pieņemti bez Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalsta un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir visnotaļ liels izņēmums visā procedūrā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir nosodījis šādu praksi kā nedemokrātisku(13);

Q.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003(14), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

R.  tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā norādīts, ka Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jārīkojas tā, lai izvairītos no vēršanās pret jebkādu dominējošu nostāju, kas pārsūdzības komitejā varētu rasties pret īstenošanas akta piemērotību, jo īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002(15) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu tam, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju apturēt jebkādus īstenošanas lēmumus attiecībā uz pieteikumiem par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētiem organismiem līdz atļaujas piešķiršanas procedūra būs pārskatīta tā, lai novērstu nepilnības pašreizējā procedūrā, kas ir izrādījusies neatbilstīga;

5.  aicina atbildīgos likumdevējus steidzamības kārtā turpināt darbu pie Komisijas priekšlikuma grozīt Regulu (ES) Nr. 182/2011 un inter alia nodrošināt, ka gadījumā, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu par ĢMO apstiprinājumiem, Komisija savu priekšlikumu atsauc;

6.  Jo īpaši aicina Komisiju nepiešķirt importēšanas atļauju nevienam ģenētiski modificētam augam, kuru paredzēts izmantot pārtikā un barībā un kurš pārveidots tā, lai būtu noturīgs pret komplementāru herbicīdu, kas Savienībā ir aizliegts vai tiks aizliegts tuvākajā nākotnē;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4861
(4)–––––––––––––––––––– – Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016, 110. lpp.).Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0377).Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0378).Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0396).Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 x 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0397).Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 x Ms8 x Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 x Ms8 × (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 x Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0398).
(5) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/470
(6) http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4861
(7) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2016-00526
(8) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2016-00526
(9) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(10) Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/404 Pielikuma 7. punkts (OV L 67, 12.3.2015., 6. lpp.).
(11) https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs00267-015-0589-7
(12) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-01002
(13) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(14) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.
(15) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87427 × MON 89034 × NK603
PDF 373kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (D054771-02 – 2018/2569(RSP))
P8_TA(2018)0052B8-0124/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON‑ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D054771-02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 16. janvāra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts;

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 28. jūnijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 1. augustā(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085 – COD(2017)0035),

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 13. septembrī uzņēmums Monsanto Europe S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Beļģijas kompetentajai iestādei pieteikumu, lūdzot atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 vai sastāv no tās un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai kā jebkuru citu kukurūzu, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā pieteikumā bija paredzēts citiem nolūkiem, ne pārtikai un barībai, izmantot visu trīs ĢM kukurūzas MON 87427 × MON 89034 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijas;

C.  tā kā ĢM kukurūza MON 87427 × MON 89034 × NK603 satur divus gēnus, kas nodrošina rezistenci pret glifosātu, un sintezē Cry1A.105 un Cry2Ab2 proteīnus, kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem;

D.  tā kā 2017. gada 28. jūnijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2017. gada 1. augustā šis atzinums ir publicēts(5);

E.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(6); tā kā viskritiskākajās piezīmēs cita starpā ir norādīts, ka sastāva analīzē nav izvērtētas nedz papildu herbicīdu atliekas, nedz to metabolīti; ka secinājumu par riskiem, kas saistīti ar ĢM organismu (ĢMO) izmantošanu cilvēku pārtikā un dzīvnieku barībā, izdarīt nevar, ņemot vērā bažas, ko rada (ne tikai) pētījumi, kuri liecina, ka ar MON 89034 barotām pelēm urīnpūslī biežāk veidojas akmeņi; ka ir vajadzīga papildu informācija, lai pabeigtu riska novērtējumu, un ka nevar izdarīt secinājumus par to, kāda kopumā varētu būt attiecīgās pārtikas un/vai barības subhroniskā ietekme (90 dienu pētījums nav veikts), ilgtermiņa ietekme, ietekme uz reproduktīvo sistēmu un ietekme uz attīstību;

G.  tā kā vienas dalībvalsts kompetentā iestāde ir vērsusi uzmanību uz to, ka 16 graudu beigupunktos(7) un 2 stiebru beigupunktos(8) ir konstatētas statistiski būtiskas atšķirības starp ĢM kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (apstrādātu ar glifosātu) un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru, ka graudu beigupunktos (42) ir konstatētas statistiski vēl būtiskākas atšķirības starp ĢM kukurūzu, kas nav apstrādāta ar glifosātu, un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru un ka nopietnas bažas cilvēka un dzīvnieku veselībai rada būtiska vitamīnu un minerālvielu satura samazināšanās kultūraugos, jo pasaules mērogā aktuāla ir B tipa nepilnvērtīga uztura problēma;

H.  tā kā neatkarīgā pētījumā(9) ir konstatēts — ņemot vērā statistiskās atšķirības, var prezumēt, ka daudzu sastāva un bioloģisko īpašību ziņā ĢM kukurūza būtiski atšķiras no sava komparatora, un ka pat tad, ja, vērtējot izmaiņas kā izolētus datus, bažas par drošumu, iespējams, neradās, kopējo ļoti nopietnas ietekmes faktoru skaitu būtu vajadzējis uzskatīt par sākumpunktu sīkākai izpētei; tā kā EFSA sīkāku izpēti neveica;

I.  tā kā no pieteikuma iesniedzēja nav saņemti eksperimentu dati par MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijām; tā kā pēc ekstrapolācijas, kurai izmantoti eksperimentu dati, kas sniegti par citām modifikācijas gadījumu kombinācijām un transformācijas gadījumiem, EFSA ĢMO ekspertu grupa prognozē, ka abas minētās modifikācijas gadījumu kombinācijas varētu būt tikpat drošas kā izvērtētie kukurūzas transformācijas gadījumi (MON 89034 × NK603 un MON 87427 × MON 89034 × NK603), tomēr nav izvērtēta ekstrapolācijas nenoteiktība; tā kā šī trūkuma dēļ var izrādīties, ka vairs nav spēkā vispārīgais slēdziens, pie kura EFSA nonākusi savā atzinumā, un šīs trūkums, iespējams, nozīmē arī to, ka nav ievēroti 2018. gada janvārī publicētie EFSA norādījumi par nenoteiktības analīzi zinātniskos pētījumos(10); tā kā par atļaujas piešķiršanu nevajadzētu lemt, ja nav pamatīgi izanalizēti eksperimentu dati par katru modifikācijas gadījumu kombināciju vairākiem transformācijas gadījumiem;

J.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa konstatēja, ka plānā, kas vides monitoringam pēc laišanas tirgū no pieteikuma iesniedzēja ir saņemts attiecībā uz trijiem kukurūzas transformācijas gadījumiem, nav noteikumu, kuri būtu piemērojami divām modifikācijas gadījumu kombinācijām MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603, un tāpēc ieteica pieteikuma iesniedzējam savu plānu attiecīgi pārstrādāt; tā kā no pieteikuma iesniedzēja saņemtais monitoringa plāns liecina, ka šis ieteikums nav ņemts vērā(11);

K.  tā kā viens no galvenajiem vairāku transformācijas gadījumu mērķiem ir palielināt auga noturību pret glifosātu (gan NK603, gan MON 87427 sintezē EPSPS fermentus, kas piešķir noturību pret glifosātu); tā kā līdz ar to var prognozēt, ka augs ar glifosātu tiks apstrādāts lielākās devās un vairākas reizes, kas savukārt ne vien palielinās atlieku īpatsvaru ražā, bet var arī ietekmēt augu sastāvu un to agronomiskās īpašības; tā kā šis faktors riska novērtējumā nav analizēts; tā kā EFSA atzinumā nav arī analizētas atliekas no apsmidzināšanas ar glifosātu;

L.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu; tā kā Parlaments ir izveidojis īpašu komiteju jautājumos par Savienības atļaujas piešķiršanu pesticīdiem un tā palīdzēs noskaidrot, vai pie secinājumiem par glifosāta kancerogenitāti Savienības aģentūras nav nonākušas nepieļaujamas uzņēmumu ietekmes rezultātā;

M.  tā kā EFSA pesticīdu ekspertu grupa uzskata, ka, pamatojoties uz datiem, kas ir saņemti līdz šim, nevar izdarīt secinājumus par to, cik drošas ir atliekas no ģenētiski modificētu kultūraugu apsmidzināšanas ar glifosāta preparātiem(12); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto glifosāta izsmidzināšanas tirdzniecības preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu(13); tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā tomēr ir iespējams, ka problemātiskas piedevas un maisījumus vēl arvien ir atļauts izmantot valstīs, kur šī ĢM kukurūza tiek kultivēta;

N.  tā kā importēta ĢM kukurūza Savienībā plaši tiek izmantota dzīvnieku barībai; tā kā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā ir konstatēts, ka glifosātam grūsnu sivēnmāšu barībā, iespējams, ir sakars ar to, ka sivēnmātēm biežāk dzimst sivēni ar smagām iedzimtām anomālijām(14);

O.  tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt tika izstrādāti tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem;

P.  tā kā noturību pret insektiem vairākos transformācijas gadījumos nodrošina MON 89034, kas sintezē Bt proteīnus (Cry1A.105 un Cry2Ab2), kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem (piem., Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis)); tā kā saistībā ar EFSA veikto riska novērtējumu īstenots neatkarīgs pētījums liecina, ka atliekas no glifosāta arī būtu vajadzējis ņemt vērā kā vienlīdz spēcīgu stresa faktoru, jo vairāku stresa faktoru vienlaicīgas iedarbības ietekme uz šūnām un organismiem var būt ļoti nozīmīga Bt toksīnu iedarbības efektam(15); tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem(16); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

Q.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2018. gada 16. janvārī balsojot nolēma atzinumu nesniegt; tā kā 14 dalībvalstis balsoja „pret”, savukārt „par” balsoja vien 11 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,75 % no Savienības iedzīvotāju skaita, un trīs dalībvalstis balsojot atturējās;

R.  tā kā Komisija ne reizi vien ir paudusi nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalstu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker ir paudis nožēlu par šādu nedemokrātisku praksi(17);

S.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003(18), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

T.  tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā ir norādīts, ka Komisija, ciktāl vien iespējams, darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā dominējošai nostājai, kas pret īstenošanas akta piemērotību varētu rasties pārsūdzības komitejā, un jo īpaši tādos sensitīvos jautājumos kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 noteiktajiem vispārīgajiem principiem ir — nodrošināt pamatu, kas saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību augstā līmenī garantē cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, kā arī vides aizsardzību un patērētāju interešu aizsardzību, tomēr nodrošinot arī efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumu par ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

5.  aicina atbildīgos likumdevējus steidzami panākt progresu, strādājot pie Komisijas priekšlikuma grozīt Regulu (ES) Nr. 182/2011, un nodrošināt, ka turpmāk Komisija savus priekšlikumus atsauc, cita starpā arī tad, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu par ĢMO atļaujām;

6.  aicina Komisiju neizsniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu kultivēšanas valstīs;

7.  aicina Komisiju pieprasīt, lai krietni detalizētāk būtu veikta testēšana attiecībā uz veselības apdraudējumu, kas saistīts ar vairākiem transformācijas gadījumiem, kāda ir, piemēram, ģenētiski modificēta kukurūza MON 87427 x MON 89034 x NK603;

8.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas veselības apdraudējuma novērtēšanai un toksikoloģijai, arī monitoringam pēc laišanas tirgū, kuras aptvertu visu pārtikas un barības apriti;

9.  aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūraugu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu Savienībā ir paredzēts kultivēt vai importēt pārtikai vai barībai;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4922.
(4)–––––––––––––––––––– –  Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0377).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0378).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0396).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0397).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON‑883Ø2‑9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0398).
(5) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4922.
(6) G pielikums — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-00765.
(7) Nesagremojamā šķiedra (Acid Detergent Fiber — ADF), pelnvielas, kalcijs, magnijs, fosfors, cinks, arginīns, glicīns, stearīnskābe, niacīns, α-tokoferols, ferulskābe un ρ-kumarskābe. Sk. 94. lpp. G pielikumā — dalībvalstu piezīmes un ĢMO ekspertu grupas atbildes (http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-00765) un 13. lpp. EFSA atzinumā (https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4922).
(8) Mitrums un kalcijs.
(9) https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_Maize%20MON%2087427%20%C3%97%20MON%2089034%20%C3%97%20NK603%20.pdf
(10) https://www.efsa.europa.eu/en/press/news/180124-0
(11) F pielikums — plāns vides monitoringam pēc laišanas tirgū, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-00765.
(12) EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifosāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi. EFSA Journal 2015, 13 (11):4302, http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2015.4302/epdf.
(13) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3955666.
(14) https://www.omicsonline.org/open-access/detection-of-glyphosate-in-malformed-piglets-2161-0525.1000230.php?aid=27562.
(15) https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_Maize%20MON%2087427%20%C3%97%20MON%2089034%20%C3%97%20NK603%20.pdf.
(16) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5236067/.
(17) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(18) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2017/006 ES/Galicia apparel
PDF 421kWORD 52k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Spānijas pieteikums EGF/2017/006/ ES/ Galicia apparel) (COM(2017)0686 – C8-0011/2018 – 2018/2014(BUD))
P8_TA(2018)0053A8-0033/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0686 – C8-0011/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0033/2018),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Spānija iesniedza pieteikumu EGF/2017/006 ES/Galicia apparel, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc 303 darba ņēmēju atlaišanas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 14. nodaļā (“Apģērbu ražošana”) NUTS 2. līmeņa reģionā Galisijā (Galicia) (ES11) Spānijā;

D.  tā kā pieteikums ir iesniegts, pamatojoties uz EGF regulas 4. panta 2. punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, ar kuriem pieļauj atkāpi no 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem atbilstības kritērijiem, kas nosaka, ka deviņu mēnešu atskaites periodā vismaz 500 darba ņēmēji atlaisti uzņēmumos, kuri darbojas vienā un tajā pašā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Spānija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 720 000 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 1 200 000;

2.  norāda, ka Spānijas iestādes pieteikumu iesniedza 2017. gada 19. jūlijā un pēc tam, kad Spānija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2017. gada 28. novembrī un 2018. gada 15. janvārī par to paziņoja Parlamentam;

3.  norāda — Spānija apgalvo, ka darba ņēmēju atlaišana ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un jo īpaši ar tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības liberalizāciju pēc tam, kad 2004. gada beigās beidzās Pasaules Tirdzniecības organizācijas Tekstilizstrādājumu starptautiskās tirdzniecības nolīguma termiņš, un tā rezultātā notikušajām lielajām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos;

4.  atgādina, ka piecos uzņēmumos notikusī darbinieku atlaišana, sagaidāms, radīs ārkārtīgi smagu situāciju skartajā teritorijā un ka darbinieku atlaišanas sekas ir saistītas ar grūtībām atrast jaunu darbu saistībā ar to, ka trūkst darbvietu, jo attiecīgā teritorija atrodas tālu no lielākajiem rūpniecības centriem, atlaistajiem darbiniekiem ir zems izglītības līmenis, viņu specifiskās profesionālās prasmes ir iegūtas nozarē, kurā tagad vērojams noriets, un darbu meklē liels skaits darba ņēmēju;

5.  uzsver, ka Ordesas reģions, kuru ir visvairāk skārusi darbinieku atlaišana, ir ārkārtīgi atkarīgs no apģērbu ražošanas nozares un pēdējos gados tajā ir krasi samazinājies apģērbu ražošanas uzņēmumu skaits; pauž nožēlu par to, ka ir samazinājies arī reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju;

6.  uzskata, ka, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgā reģiona rūpniecisko bāzi, pieteikums atbilst EGF intervences kritērijiem, lai gan no darba ir atlaisti mazāk nekā 500 darbinieki;

7.  apzinās, ka importa apmēra palielināšanās Savienībā ir likusi samazināt cenas un tas ir negatīvi ietekmējis Savienības tekstilizstrādājumu nozares uzņēmumu finansiālo stāvokli un radījis tekstilizstrādājumu un apģērbu nozarē vispārēju tendenci pārcelt ražošanu uz valstīm ārpus Savienības, kurās ražošanas izmaksas ir zemākas; pieņem zināšanai, ka tā rezultātā Galisijā ir pastāvīgi samazinājies apģērbu ražošanas uzņēmumu skaits un tādēļ palielinājies atlaisto darbinieku skaits;

8.  uzsver, ka 83,5 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir sievietes un lielākā daļa no viņām ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem; ņemot to vērā, atzīst, ka svarīga nozīme ir EGF līdzfinansētiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, lai uzlabotu iespējas šo neaizsargāto grupu reintegrēt darba tirgū;

9.  pauž bažas par to, ka šāda atlaišana var vēl vairāk pasliktināt pašreizējo bezdarba situāciju, ar ko minētais reģions saskaras kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma;

10.  norāda, ka Spānija plāno īstenot sešu veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums: uzņemšana un sagatavošanās darbsemināri, ii) profesionālā orientācija, iii) apmācības, iv) intensīva palīdzība darba meklēšanā, v) konsultācijas pēc atgriešanās darbā, vi) stimuli; uzskata, ka, ņemot vērā atlaisto darba ņēmēju profilu, īpaši svarīga ir palīdzība apgādājamu personu aprūpētāju izdevumu segšanai;

11.  uzskata, ka ar piedāvātajām arodmācībām ir jāpaplašina bez darba palikušo cilvēku iespēju klāsts, ka mācību pasākumiem vajadzētu būt saistītiem ar nodarbinātības tendenču perspektīvas izpēti, kas būtu jāiekļauj ar piešķirtā finansējuma palīdzību īstenotajās darbībās, un ka tādējādi būtu jāpaplašina profesionālo aprūpētāju iespējas bez jebkādiem dzimumu stereotipiem vai ierobežojumiem attiecībā uz nekvalificētu darbu;

12.  uzskata, ka apstiprinātās programmas satvarā, izmantojot konsultācijas un finansiālu atbalstu, būtu jāpalīdz personām, kuras saņem paredzētos individualizētos pakalpojumus, īstenot kooperatīvu dibināšanas iniciatīvas;

13.  norāda, ka saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt orientētam uz iniciatīvām, kas sekmē nodarbinātību, darbinieku prasmes un viņu darba pieredzes izmantošanu, lai viņus tuvinātu uzņēmējdarbības videi, tostarp kooperatīviem, un tas būtu jākoordinē ar esošajām Savienības programmām, tostarp Eiropas Sociālo fondu;

14.  pieņem zināšanai to, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar sociālajiem partneriem;

15.  pauž nožēlu par to, ka šajā pieteikumā nav paredzēti pasākumi jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), ņemot vērā jauniešu tendenci labāku ekonomisko iespēju meklējumos doties prom no reģiona;

16.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 18,21 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir ievērojami mazāk nekā EGF regulā paredzētais maksimālais apjoms — 35 %, un ka šīs darbības ir atkarīgas no paredzēto atbalsta saņēmēju aktīvas līdzdalības darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

17.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi; atzinīgi vērtē Spānijas paziņojumu, ka saskaņotajam pakalpojumu kopumam ir liels potenciāls šādas pārejas veicināšanā;

18.  uzsver — Spānijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem;

19.  atzinīgi vērtē Spānijas sniegto apstiprinājumu, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās darbības, kas attiecīgajam uzņēmumam jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, vai uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

20.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valstu iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ, iespējams, tiks pieņemti jauni darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, cita starpā uz darbvietu kvalitāti, un par reintegrācijas līmeni, kas sasniegts, izmantojot EGF;

21.  atgādina par savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar EGF pieteikumiem;

22.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

23.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Spānijas pieteikumu EGF/2017/006 ES/Galicia apparel

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/515.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2017/007 SE/Ericsson
PDF 424kWORD 53k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Zviedrijas pieteikums EGF/2017/007 SE/Ericsson) (COM(2017)0782 – C8-0010/2018 – 2018/2012(BUD))
P8_TA(2018)0054A8-0032/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0782 – C8-0010/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0032/2018),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, lai atvieglotu atlaisto darbinieku pārcelšanu un atgriešanos darba tirgū;

C.  tā kā Zviedrija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/007 SE/Ericsson, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar 2388 darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 26. nodaļā (“Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”), NUTS 2. līmeņa reģionos, proti, Stokholmas reģionā (SE11), Västsverige (SE23) un Östra Mellansverige (SE12), kā arī Sydsverige (SE22) apgabalā;

D.  tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie intervences kritēriji, kuros paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp darbinieki ir atlaisti šī uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos un ir beigusies pašnodarbinātu personu darbība;

E.  tā kā pēdējos gados ir iesniegti vairāki pieteikumi attiecībā uz lieliem uzņēmumiem šajā pašā vai ar to saistītās nozarēs,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Zviedrija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 2 130 400 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 3 550 667;

2.  norāda, ka Zviedrijas iestādes pieteikumu iesniedza 2017. gada 9. augustā un pēc tam, kad Zviedrija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2017. gada 18. decembrī un 2018. gada 15. janvārī par to paziņoja Parlamentam;

3.  atgādina, ka šis ir otrais Zviedrijas pieteikums finansiālam ieguldījumam no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Ericsson — pirmais pieteikums tika iesniegts 2016. gada martā un tika apstiprināts(4);

4.  pauž nožēlu par zemo apguves līmeni saistībā ar iepriekšējo 2016. gada EGF pieteikumu, kas attiecās uz darbinieku atlaišanu uzņēmumā Ericsson, bet pauž gandarījumu, ka no tā ir izdarīti secinājumi; izsaka atzinību par to, ka bijušie darbinieki, uz kuriem attiecas pašreizējais pieteikums, varēs iesaistīties izglītības un apmācības pasākumos un tas negatīvi neietekmēs viņu atlaišanas pabalstus;

5.  norāda — Zviedrija apgalvo, ka darbinieku atlaišana ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, jo īpaši ar negatīvo izaugsmi telekomunikāciju nozares uz aparatūru orientētajā uzņēmējdarbības virzienā, ko Ericsson Zviedrijā piedzīvojis globālās konkurences dēļ; norāda, ka Ericsson ir pakāpeniski samazinājis darbinieku skaitu Zviedrijā, taču vienlaikus uzņēmums ir audzis citviet pasaulē;

6.  apzinās — lai gan dažādos reģionos ir liels pieprasījums pēc cilvēkiem ar prasmēm IT jomā, Ericsson atlaisto darbinieku prasmes neatbilst darba tirgus prasībām; konstatē, ka vienlaicīgi un vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā tiek atlaists daudz cilvēku ar vienādām prasmēm; uzskata, ka fiziska darba strādniekiem un gados vecākiem strādniekiem palīdzība ir īpaši nepieciešama; norāda, ka EGF varētu arī atvieglot darba ņēmēju pārrobežu pārvietošanos no sarūkošām nozarēm dažās dalībvalstīs uz augošām nozarēm citās dalībvalstīs;

7.  atgādina, ka atlaišana skārusi dažādus darbiniekus — gan fiziska darba strādniekus, gan biroja darbiniekus; pauž bažas, ka daži darba ņēmēji saskaras ar darba tirgu, kurā pieprasījums tradicionālajās ražošanas nozarēs ir diezgan zems; ņem vērā, ka būtu nepieciešami vērienīgi pārkvalifikācijas pasākumi, lai šiem darba ņēmējiem būtu iespējas strādāt valsts vai privātā sektora pakalpojumu nozarēs;

8.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 2388 Ericsson atlaistiem darbiniekiem, bet ierosinātie pasākumi tiks piemēroti 900 no šiem darbiniekiem; norāda, ka vairāk nekā 30 % šīs grupas ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem un viņu prasmes telesakaru aparatūras ražošanas nozarē pašreizējā darba tirgū tiek uzskatītas par novecojušām, tādēļ viņi atrodas nelabvēlīgā situācijā un riskē kļūt par ilgtermiņa bezdarbniekiem; atzinīgi vērtē to, ka projekta uzmanības centrā ir nelabvēlīgā situācijā esošām grupām paredzēti pasākumi;

9.  atzinīgi vērtē lēmumu sniegt specializētu palīdzību atlaistajiem darbiniekiem, kuri vecāki par 50 gadiem un kuri riskē kļūt par ilgtermiņa bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai fiziska invaliditāte, ņemot vērā grūtības, ar ko viņiem, visticamāk, nāksies saskarties cita darba meklējumos;

10.   norāda, ka atlaistajiem darbiniekiem paredzēto pabalstu un stimulu izmaksas veido gandrīz maksimāli atļautos 35 % no kopējām izmaksām par saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, kas minēts EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un ka šo darbību priekšnoteikums ir personu, kurām paredzēts atbalsts, aktīva līdzdalība darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

11.  norāda, ka Zviedrija plāno īstenot piecu veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums: i) konsultēšana un karjeras plānošana, ii) pasākumi nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, iii) atbalsts uzņēmējdarbībai, iv) izglītība un apmācība, v) darba meklēšanas pabalsti un mobilitātes pabalsts; norāda arī to, ka ierosinātie pasākumi palīdzēs atlaistajiem darbiniekiem pielāgot viņu prasmes un atvieglos viņu pāreju jaunā darbā vai palīdzēs izveidot pašiem savus uzņēmumus; uzsver, ka izklāstītie pasākumi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, kas atbilst EGF regulas 7. panta 1. punktā norādītajām atbalsttiesīgajām darbībām, un neaizstāj sociālās aizsardzības pasākumus; atzinīgi vērtē Zviedrijas lēmumu individualizētos pakalpojumus personām, kurām paredzēts atbalsts, sniegt no 2017. gada februāra — pirms pieteikuma EGF iesniegšanas;

12.  konstatē, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar paredzētā atbalsta saņēmējiem un to pārstāvjiem, kā arī ar vietējiem publiskā sektora dalībniekiem; prasa vairāk konsultēties ar uzņēmējiem, lai jaunu prasmju attīstīšanu un izglītību saskaņotu ar viņu vajadzībām;

13.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi; atzinīgi vērtē Zviedrijas Valsts nodarbinātības dienesta pienākumu iekļaut vides aizsardzības prasības savos piedāvājumu konkursos un praksē;

14.  uzsver, ka Zviedrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

15.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

16.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valstu iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ, iespējams, tiks pieņemti jauni darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, cita starpā uz jaunu darbvietu kvalitāti, pastāvēšanas ilgumu un ilgtspēju, uz pašnodarbināto personu un jaunuzņēmumu skaitu un procentuālo īpatsvaru, un par reintegrācijas līmeni, kas sasniegts, izmantojot EGF;

17.  atgādina savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem par EGF pieteikumiem;

18.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Zviedrijas pieteikumu EGF/2017/007 SE/Ericsson)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/514.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. oktobra Lēmums (ES) 2016/1858 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (saskaņā ar Zviedrijas pieteikumu EGF/2016/002 SE/Ericsson) (OV L 284, 20.10.2016., 25. lpp.).


Komisijas lēmums piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā
PDF 309kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par Komisijas lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā (2018/2541(RSP))
P8_TA(2018)0055B8-0119/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra Pamatoto priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. panta 1. punktu par tiesiskumu Polijā — priekšlikums Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra Ieteikumu (ES) 2018/103 par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Komisijas Ieteikumus (ES) 2016/1374, (ES) 2017/146 un (ES) 2017/1520(1),

–  ņemot vērā Komisijas Lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu vērsties pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā par to, ka Polija ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, pieņemot likumu, ar ko tiek grozīts likums par parasto tiesu organizāciju(2),

–  ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā(3) un tā iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 15. novembra rezolūcijā par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā ir norādīts, ka pašreizējā situācija Polijā rada nepārprotamu risku, ka var notikt nopietni to vērtību pārkāpumi, kuras minētas LES 2. pantā,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 20. decembra lēmumu piemērot LES 7. panta 1. punktu attiecībā uz stāvokli Polijā un atbalsta Komisijas aicinājumu Polijas iestādēm risināt attiecīgās problēmas;

2.  aicina Padomi nevilcinoties sākt rīkoties saskaņā ar LES 7. panta 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem;

3.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai Parlaments pastāvīgi būtu pilnībā un regulāri informēts par to, kāds progress ir panākts un kādi pasākumi ir veikti katrā procedūras posmā;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, Polijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO).

(1) OV L 17, 23.1.2018., 50. lpp.
(2) SEC(2017)0560.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0442.


Pamattiesību stāvoklis ES 2016. gadā
PDF 441kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par pamattiesību stāvokli ES 2016. gadā (2017/2125(INI))
P8_TA(2018)0056A8-0025/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā atsauces, kas iekļautas iepriekšējos ziņojumos par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Parlamenta un citas Eiropas un starptautisko iestāžu un aģentūru agrāk pieņemtās rezolūcijas,

–  ņemot vērā valsts, Eiropas un starptautiskā līmeņa NVO ziņojumus,

–  ņemot vērā darbu, ko ir veikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Padome un Venēcijas komisija,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas paveikto darbu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai,

–  ņemot vērā Āfrikas un Eiropas līderu 2017. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu par migrantu stāvokli Lībijā, ar kuru tie nāca klajā pēc Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības (ĀS-ES) samita Abidžanā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0025/2018),

A.  tā kā Eiropas integrācijas pamatā ir cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas, tiesiskuma un ES līgumos, ES Pamattiesību hartā un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos nostiprināto vērtību un principu ievērošana un popularizēšana;

B.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu ES ir dibināta, pamatojoties uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, primāta ievērošanu — tās ir visu dalībvalstu kopīgās vērtības, kas ir jāievēro un jāpopularizē, konsekventi rīkojoties gan ES, gan katrai atsevišķai dalībvalstij visos politikas virzienos gan iekšējā, gan ārējā līmenī; tā kā saskaņā ar LES 17. pantu Komisijai ir jānodrošina līgumu piemērošana;

C.  tā kā tiesiskuma ievērošana ir pamattiesību aizsardzības priekšnoteikums un tā kā dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par visu personu cilvēktiesību ievērošanu, ratificējot un īstenojot starptautisko cilvēktiesību nolīgumus un konvencijas; tā kā tiesiskums un pamattiesības ir nemitīgi jāstiprina; tā kā jebkurš mēģinājums šos principus pārkāpt kaitē ne tikai attiecīgajai dalībvalstij, bet arī Savienībai kopumā;

D.  tā kā ES pievienošanās Eiropas Konvencijai par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību ir LES 6. panta 2. punktā paredzēts pienākums;

E.  tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš visneaizsargātāko grupu cilvēktiesību aizsardzībai;

F.  tā kā dažās dalībvalstīs konstatētie neatbilstīgie pārvaldības paņēmieni liecina par selektīvu pieeju dalības Eiropas Savienībā priekšrocībām un pienākumiem un tā kā šo dalībvalstu atteikšanās pilnībā ievērot ES tiesību aktus un nodrošināt varas dalīšanu, tiesu varas neatkarību un valsts rīcības prognozējamību apdraud ES kā tiesību telpas uzticamību;

G.  tā kā 2016. gadā turpinājās migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā(1); tā kā daudzi no šiem migrantiem izmanto ārkārtīgi bīstamus maršrutus un riskē ar dzīvību, paļaujoties uz cilvēku kontrabandistiem un kriminālnoziedzniekiem, un nav aizsargāti pret vardarbību, ļaunprātīgu izturēšanos un ekspluatāciju; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 27 % no migrantiem, kuri ierodas Eiropā pa Vidusjūru, ir bērni; tā kā saskaņā ar UNICEF-IOM (Starptautiskā Migrācijas organizācija) ziņojumiem aptuveni ceturtā daļa Vidusjūras centrālās daļas maršrutā apsekoto pusaudžu nekad nav apmeklējuši skolu;

H.  tā kā 2016. gadā plaši novērojama bija rasistiska un ksenofobiska reakcija uz bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem un tā kā īpaši neaizsargātas iedzīvotāju grupas patvēruma procesa laikā joprojām cieš no pastiprinātas diskriminācijas, vardarbības un atkārtotas traumatiskas pieredzes;

I.  tā kā spēcīgais migrācijas spiediens, ko jau vairākus gadus izjūt atsevišķas dalībvalstis, liek īstenot patiesu ES solidaritāti, lai ieviestu vistrūcīgākajām un neaizsargātākajām personām paredzētas pienācīgas uzņemšanas struktūras; tā kā daudzi migranti riskē ar dzīvību, paļaujoties uz cilvēku kontrabandistiem un kriminālnoziedzniekiem, un nav aizsargāti pret savu tiesību pārkāpumiem, tostarp pret vardarbību, ļaunprātīga izturēšanos un ekspluatāciju;

J.  tā kā sievietes un bērnus vairāk apdraud cilvēku tirdzniecība, ekspluatācija un seksuāla izmantošana no cilvēku kontrabandistu puses un tā kā šā iemesla dēļ ir jāizstrādā un jāpastiprina bērnu aizsardzības sistēmas, lai nepieļautu vardarbību pret bērniem, ļaunprātīgu un nevērīgu izturēšanos pret bērniem un bērnu ekspluatāciju un reaģētu uz šiem pārkāpumiem saskaņā Valletas rīcības plānā noteiktajām saistībām;

K.  tā kā nemitīgais teroristu uzbrukumu vilnis visā ES teritorijā ir uzkurinājis plašu neuzticēšanos musulmaņiem — gan ES pilsoņiem, gan migrantiem — un tā kā atsevišķas politiskās partijas šo neuzticēšanos izmanto un liek lietā kultūrizolacionisma retoriku un naida runu pret cilvēkiem, kas ir citādi;

L.  tā kā sistemātiska ārkārtas stāvokļa un izņēmuma tiesu un administratīvo un robežkontroles pasākumu izmantošana ir samērā neefektīvi attur teroristus, kuri bieži vien ir bijuši ES dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji un pat to pilsoņi;

M.  tā kā politikas pasākumi, kurus ir īstenojušas vairākas dalībvalstis, reaģējot uz patvēruma meklētāju un migrantu ieceļošanu, ietver robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām Šengenas zonā un tā kā minētā robežkontroles atjaunošana aizvien vairāk kļūst par ilgtermiņa, nevis pagaidu pasākumu;

N.  tā kā par naida runu ir uzskatāmi visu veidu izteikumi, kuri pausti tiešsaistē vai bezsaistē un ar kuriem izplata, kurina, popularizē vai attaisno rasu naidu, ksenofobiju vai aizspriedumus par kādas personas dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, dzimšanu, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju vai cita veida naidu, kura pamatā ir neiecietība, tostarp politisko partiju un politisko līderu īstenotā rasisma un ksenofobijas ideju, politikas nostādņu, runu un rīcības popularizēšana, kā arī viltus ziņu izplatīšana; tā kā jaunu mediju veidu attīstība atvieglina piedalīšanos tiešsaistes naida runā; tā kā Eiropas Padome ir atzinusi, ka naida runa tiešsaistē ir jāanalizē dziļāk un uz to ir jāreaģē, lai ieviestu regulējumu un rastu jaunus līdzekļus, ar ko apkarot šādu retoriku;

O.  tā kā pastāv risks, ka pieaugošo rasistiskā vai dzimumbalstītā naida kurināšanu, vardarbību un ksenofobiju, kas var izpausties gan kā naida noziegumi, gan kā viltus ziņas, gan kā sociālajos tīklos un citās interneta platformās izplatīti anonīmi vēstījumi, gan kā protesti vai politiska propaganda, dalībvalstīs sāk uzskatīt par normālu parādību;

P.  tā kā mūsdienu sabiedrības nevar darboties un attīstīties bez brīvas, neatkarīgas, profesionālas un atbildīgas plašsaziņas līdzekļu sistēmas, kuras pamatā ir tādi principi kā faktu apstiprināšana, uz informāciju balstītu viedokļu daudzveidības atspoguļošana, plašsaziņas līdzekļu avotu konfidencialitātes aizsardzība, žurnālistu drošība, vārda brīvības aizsardzība un viltus ziņu ierobežošanas līdzekļi; tā kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme plašsaziņas līdzekļu neatkarības nodrošināšanā;

Q.  tā kā no visiem nesenajiem starptautisko un Eiropas aģentūru un organizāciju, kā arī pilsoniskās sabiedrības, tostarp NVO, ziņojumiem var secināt, ka daudzās jomās ir gūti panākumi; tā kā, neskatoties uz to, dažās dalībvalstīs joprojām tiek konstatēti pamattiesību pārkāpumi, tostarp diskriminācija pret minoritātēm, korupcija, iecietība pret naida runu, neatbilstīgi migrantu aizturēšanas un dzīves apstākļi;

R.  tā kā ES Pamattiesību aģentūras 2014. gada martā publicētajā ziņojumā “Pret sievietēm vērsta vardarbība: ES mēroga apsekojums” ir secināts, ka viena trešdaļa visu Eiropas sieviešu vismaz vienreiz savas dzīves pieaugušajā posmā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības un ka 20 % sieviešu ir piedzīvojušas uzmākšanos tiešsaistē; tā kā fiziska un psiholoģiska vardarbība pret sievietēm un dzimumbalstīta vardarbība Eiropas Savienībā ir izplatīta un ir jātraktē kā galēja diskriminācijas forma, kas ietekmē visu sabiedrības slāņu sievietes; tā kā ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sievietes, kas cietušas no vardarbības, iedrošinātu ziņot par savu pieredzi un vērsties pēc palīdzības;

S.  tā kā pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana un tiesības uz vienādu attieksmi ir viens no ES pamatprincipiem; tā kā aptuveni 8 % ES pilsoņu ir piederīgi pie kādas nacionālās minoritātes un aptuveni 10 % runā reģionālā vai minoritātes valodā; tā kā patlaban ES rīcībā bez pienākumu neizpildes procedūras ir tikai ierobežotas iedarbības instrumenti, ar ko reaģēt uz sistemātiskas un institucionalizētu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju pret minoritātēm; tā kā dalībvalstīs pastāv atšķirības attiecībā uz minoritāšu atzīšanu un to tiesību ievērošanu; tā kā, neskatoties uz daudzkārtējiem Komisijai adresētiem aicinājumiem, veiktās darbības nav pietiekamas, lai nodrošinātu minoritāšu efektīvu aizsardzību;

T.  tā kā digitālie mediji bērniem piedāvā plašas iespējas; taču tā kā bērni vienlaikus saskaras arī ar jauna veida risku; tā kā bērni būtu jāizglīto par savām digitālās vides pamattiesībām, lai šo vidi viņiem padarītu drošāku; tā kā palīdzības tālruņa numuri bērniem ir ārkārtīgi svarīgi instrumenti gadījumos, kas ir saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem; tā kā pamatizglītības mācību programmā jau no agrīna skolas vecuma būtu jāsekmē digitālās pratības, tostarp medijpratības un informācijpratības, attīstība; tā kā pamattiesības tiešsaistē būtu jāpopularizē un jāaizsargā tādā pašā veidā un tādā pašā mērā, kā tas tiek darīts bezsaistē;

U.  tā kā e-pārvaldes pakalpojumi visā ES 2016. gadā kļuva pieejami aizvien vairāk; tā kā Eiropas e-tiesiskuma portāls sniedz iespēju iedzīvotājiem un juristiem iegūt informāciju par Eiropas un valstu tiesiskajām procedūrām un tiesiskuma sistēmas darbību,

Tiesiskums

1.  uzstāj, ka ne ar valstu suverenitāti, ne subsidiaritāti nevar pamatot vai leģitimizēt kādas dalībvalsts sistemātisku atteikšanos ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības, kas kalpoja par pamatu ievadpantiem Eiropas Līgumos, kuriem visas dalībvalstis ir brīvprātīgi piekritušas un kurus tās ir apņēmušās ievērot;

2.  konstatē, ka ir pastāvīgi jāuzrauga, vai dalībvalstis ievēro Kopenhāgenas kritērijus, kam tās atbilda laikā, kad tās pievienojās ES, un ka par šo jautājumu ir jārīko pastāvīgs dialogs gan Parlamentā, gan Komisijā, gan Padomē, gan šo iestāžu starpā;

3.  atgādina, ka saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu Komisijai kā līgumu pareizas izpildes uzraudzītājiestādei ir tiesības un pilnvaras gādāt par tiesiskuma un citu LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu visās dalībvalstīs; tāpēc uzskata, ka pasākumi, ko Komisija veic, lai izpildītu šo uzdevumu un pārliecinātos, vai nosacījumi, kas tika izpildīti pirms attiecīgās dalībvalsts pievienošanās, joprojām tiek ievēroti, nav uzskatāmi par dalībvalstu suverenitātes pārkāpumu; atgādina, ka arī Padomei pašai ir pienākums iesaistīties tiesiskuma un pārvaldības jautājumu risināšanā; atzinīgi vērtē ideju rīkot regulāras sarunas par tiesiskumu Vispārējo lietu padomē un aicina Padomi arī turpmāk ieturēt šo kursu, lai regulāri tiktu izvērtēta katra dalībvalsts;

4.  ņem vērā Komisijas centienus nodrošināt, ka visas dalībvalstis pilnībā ievēro tiesiskuma principu, taču arī norāda, ka līdz šim izmantotie instrumenti ir bijuši neefektīvi; uzskata, ka būtu jāizmēģina visas dialoga iespējas, taču to izmantošanu nedrīkst turpināt bezgalīgi, negūstot nekādus jūtamus rezultātus; uzstāj, ka LES 7. pants vairs nav uzskatāms par tikai teorētisku instrumentu, bet tas ir jāizmanto gadījumā, ja visi citi līdzekļi nav nesuši augļus; šajā sakarā atgādina, ka 7. panta piemērošana pati par sevi nenozīmē, ka attiecīgajai dalībvalstij tiks noteiktas sankcijas;

5.  uzsver, ka ES ir vajadzīga kopēja pieeja demokrātiskai valsts pārvaldībai un pamatvērtību piemērošanai, kas pagaidām nepastāv un kas būtu demokrātiski jāvirza un jāizstrādā, apvienojot Eiropas pārvaldības pieredzi; uzskata, ka šādā kopējā pieejā pārvaldībai būtu jāietver kopēja izpratne par vairākuma lomu demokrātijā, lai nepieļautu nekādas novirzes, kas varētu izraisīt vairākuma diktatūru;

6.  atgādina par tiesiskuma un pamattiesību nesaraujamo saikni; ņem vērā ES iedzīvotāju spēcīgo aktivizēšanos, ar ko viņi apliecina stipro pārliecību par vajadzību ievērot pamattiesības un Eiropas vērtības; šajā sakarā atgādina, ka jāpanāk, lai visi Eiropas iedzīvotāji labāk pārzina ES kopējās vērtības un Hartu;

7.  uzskata, ka interpretācijas atšķirības un LES 2. pantā minēto vērtību neievērošana vājina Eiropas projekta kohēziju, visu Eiropas iedzīvotāju tiesības un dalībvalstu nepieciešamo savstarpējo uzticēšanos;

8.  norāda uz Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju(2), kurā tika pausts ieteikums izveidot ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismu; norāda, ka šāds mehānisms būtu uzskatāms par galveno līdzekli, ar ko varētu koordinēt Eiropas pieeju pārvaldībai, kādas pagaidām nav; mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par šāda mehānisma izveidi saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

9.  uzsver, ka plašāka tiesiskuma uzraudzības sistēma uzlabotu pastāvošo instrumentu kohēziju, palielinātu efektivitāti un mazinātu gada izmaksas; uzsver, ka uzraudzības procesā ir svarīgi izmantot dažādus un neatkarīgus avotus; vēlreiz norāda, ka ir svarīgi novērst pamattiesību pārkāpumus, nevis tikai reaģēt, kad šādi pārkāpumi notiek atkārtoti;

10.  stingri nosoda aizvien lielākos pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kas atsevišķos gadījumos izpaužas kā pārvaldes iestāžu vardarbība pret protestētājiem; vēlreiz apstiprina, ka šīm pamatbrīvībām ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā, un aicina Komisiju aktīvi iesaistīties šo tiesību ievērošanas veicināšanā saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartiem;

11.  norāda, ka tiesības vērsties tiesā ir būtiskas no visu pamattiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzības viedokļa;

12.  norāda, ka Parlaments 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā aicina Komisiju partnerībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt un īstenot izpratnes veidošanas kampaņu, lai ļautu Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem pilnībā izmantot savas Līgumos un Hartā paredzētās tiesības (piem., vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesības balsot), un sniegt informāciju par iedzīvotāju tiesībām uz tiesisko aizsardzību un strīdu izšķiršanas veidiem tādu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumu gadījumos, kurus ir veikušas dalībvalstu valdības vai ES iestādes;

13.  aicina Komisiju kā līgumu pareizas izpildes uzraudzītājiestādi sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA) izveidot jaunāko informāciju saturošas datubāzes par pamattiesību stāvokli atsevišķās dalībvalstīs;

14.  atgādina, ka korupcija apdraud tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem; atkārtoti pauž viedokli, ka tā ir uzskatāma par draudu labai pārvaldībai un tiesiski un sociāli taisnīgas tiesu sistēmas pastāvēšanai un ka tā kavē ekonomikas attīstību; prasa, lai dalībvalstis un ES iestādes pastiprināti cīnītos pret korupciju, regulāri pārbaudot, kā tiek izmantots ES un dalībvalstu publiskais finansējums;

15.  uzsver, ka liecinieki un informētāji ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu kriminālvajāšanu un sodīšanu par noziedzīgo organizāciju darbībām vai nopietniem tiesiskuma pārkāpumiem;

16.  aicina dalībvalstis sekmēt ātru Eiropas Prokuratūras izveidi;

Migrācija un integrācija

17.  konstatē, ka galvenie migrācijas trešās valstīs izraisītāji ir vardarbīgi konflikti, vajāšana, nevienlīdzība, terorisms, represīvi režīmi, dabas katastrofas, cilvēka radītas krīzes un hroniska nabadzība;

18.  atgādina, ka daudzi patvēruma meklētāji un migranti, cenšoties neatbilstīgi šķērsot ES ārējo robežu, joprojām iet bojā un saskaras ar dažādām briesmām;

19.  pauž bažas par to, ka vairākas dalībvalstis ir padarījušas stingrāku savu politisko pieeju patvēruma un migrācijas jautājumam un ka atsevišķas dalībvalstis tām šajā jomā noteiktos pienākumus izpilda nepilnīgi;

20.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis nodrošinātu, ka ES migrācijas politikas pamatā ir solidaritāte, kā arī migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību ievērošana;

21.  aicina dalībvalstis ievērot un pilnībā īstenot pieņemto Eiropas kopējās patvēruma sistēmas paketi un kopējos migrācijas jomas tiesību aktus, jo īpaši, lai aizsargātu patvēruma meklētājus pret vardarbību, diskrimināciju un atkārtoti traumatizējošu pieredzi patvēruma procesa laikā, sevišķu uzmanību pievēršot neaizsargātu personu grupām; atgādina, ka gandrīz trešā daļa no patvēruma meklētājiem ir bērni un ka viņi ir īpaši neaizsargāti; prasa, lai ES un tās dalībvalstis pastiprinātu savus centienus novērst nepavadītu nepilngadīgo pazušanu;

22.  atzinīgi vērtē FRA un FRONTEX sadarbību rokasgrāmatas par apiešanos ar bērniem uz sauszemes robežām izstrādē;

23.  ir nobažījies par to, cik ļoti atšķirīgi ir dalībvalstu nodrošinātie uzņemšanas apstākļi, un ka atsevišķas dalībvalstis nenodrošina pienācīgu un cieņpilnu attieksmi pret starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem;

24.  stingri nosoda to, ka pieaug cilvēku kontrabanda, kuras īstenotāji, tostarp amatpersonas un valsts pārvaldes aktori, būtu jāsauc pie atbildības un jātiesā, un mudina dalībvalstis sadarboties ciešāk un pastiprināt savu cīņu ne tikai pret organizēto noziedzību, tostarp cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, bet arī pret ekspluatāciju, piespiedu darbu, seksuālo izmantošanu un spīdzināšanu, turklāt to darīt, aizsargājot cietušās personas;

25.  atgādina, ka sievietes un bērni ir pakļauti lielākam tādas cilvēku tirdzniecības, ekspluatācijas un seksuālas izmantošanas riskam, ko veic cilvēku kontrabandisti;

26.  uzskata, ka migrācijas nolūkā ir jāpiedāvā droši un legāli maršruti un ka labākais veids, kā aizsargāt to cilvēku tiesības, kas nespēj likumīgi ieceļot Eiropā, ir novērst migrācijas plūsmu pamatcēloņus, rast ilgtspējīgus konfliktu noregulējumus un iedibināt sadarbību un partnerattiecības; uzskata, ka, šādi rīkojoties, būtu jāsekmē ātra un noturīga izcelsmes un tranzīta valstu attīstība, kas jāpanāk, attīstot vietējās ekonomikas un tajās piedāvājot jaunas iespējas, kā arī investējot to tranzīta valstu patvēruma sistēmās, kas pilnībā ievēro šīs jomas starptautiskās tiesības un pamattiesības;

27.  aicina ES un dalībvalstis stiprināt drošus un legālus bēgļu maršrutus un jo īpaši palielināt to pārmitināšanas vietu skaitu, ko piedāvā visneaizsargātākajiem bēgļiem;

28.  atgādina, ka, īstenojot atgriešanas politiku, būtu pilnībā jāievēro migrantu pamattiesības, tostarp tiesības uz neizraidīšanu; uzskata, ka uzmanība noteikti būtu jāpievērš to fizisko personu cieņas aizsardzībai, kuras nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti, un šajā sakarā prasa pastiprināt brīvprātīgu atgriešanos un atbalstu reintegrācijai izcelsmes sabiedrībā;

29.  uzsver, ka ES visās dalībvalstīs būtu jāveicina uzņemšanas un integrācijas politika un ka ir nepieņemami, ka atsevišķas dalībvalstis uzskata, ka migrācijas parādība uz tām neattiecas; uzsver, ka, īstenojot visas migrācijas un integrācijas politikas nostādnes, vienmēr būtu jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principa ievērošana; atzinīgi vērtē Eiropas integrācijas tīkla darbības sākšanu un iesaka dalībvalstīm pastiprināti apmainīties ar paraugpraksi integrācijas jomā;

30.  atgādina, ka ir svarīgi migrantiem — kā bērniem, tā pieaugušajiem — sniegt izglītību, kas ir nepieciešama viņu integrācijai uzņēmējas valsts sabiedrībā; uzstāj uz viņu īpašajām vajadzībām, sevišķi attiecībā uz valodu apguvi; uzsver vajadzību visās dalībvalstīs veikt pasākumus, ar kuriem viņiem nodrošinātu pieeju veselības aprūpei un labiem dzīves apstākļiem un iespēju atkalapvienoties ar savām ģimenēm;

31.  uzsver nepieciešamību sabiedrībai nodrošināt izglītības resursus par starpkultūru dialogu;

32.  uzsver vajadzību visās dalībvalstīs prioritārā kārtā veikt pasākumus, ar kuriem visiem migrantu bērniem garantētu pienācīgus un cieņpilnus uzņemšanas apstākļus, valodu kursus, dalību starpkultūru dialogā un iespējas saņemt izglītību un profesionālo apmācību;

33.  aicina dalībvalstis pastiprināt bērniem, tostarp bērniem patvēruma meklētājiem, bēgļiem un migrantiem, domātos aizsardzības pakalpojumus; mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu aizbildniecības sistēmu koncepciju, lai aizsargātu nepavadītu nepilngadīgo intereses; prasa izstrādāt un īstenot īpašas procedūras, ar kurām nodrošinātu visu bērnu aizsardzību, kā paredzēts ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

34.  uzsver absolūto nepieciešamību pēc iespējas efektīvāk Eiropas sabiedrībā integrēt cilvēkus ar dažādu reliģisko piederību, tostarp tos, kas Eiropas Savienībā jau ir dzīvojuši ilgstoši;

35.  uzsver, ka sociālās iekļaušanas un izglītības stratēģiju un diskriminācijas un atstumšanas novēršanas politikas izstrāde varētu atturēt neaizsargātās personas no pievienošanās vardarbīgām ekstrēmistu organizācijām;

36.  iesaka drošības risinājumus, kuri vērsti pret visu veidu radikalizāciju un terorismu Eiropā, papildināt, jo īpaši tiesu jomā, īstenojot ilgtermiņa politiku, kas nepieļautu radikalizāciju un ES iedzīvotāju iesaistīšanu vardarbīgās ekstrēmistu organizācijās;

37.  ir nobažījies par satraucošo naida, naida runas un viltus ziņu izpausmju skaita pieaugumu; nosoda Eiropas Savienībā ik dienas notiekošos naida noziegumu un naida runas gadījumus, kuru pamatā ir rasisms, ksenofobija vai reliģiskā neiecietība vai aizspriedumi pret personas invaliditāti, seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; uzsver, ka iecietība pret naida retorikas un viltus ziņu izplatību katalizē populismu un ekstrēmismu; uzskata, ka sistemātiski civiltiesību vai krimināltiesību pasākumi var šo bīstamo ievirzi apturēt;

38.  uzsver, ka mērķtiecīga viltus informācijas izplatīšana par jebkuru Eiropas Savienībā dzīvojošu personu kategoriju ES, tiesiskumu vai pamattiesībām ir uzskatāma par milzīgu apdraudējumu ES demokrātijas vērtībām un vienotībai;

39.  atgādina, ka sociālie tīkli un anonimitāte, ko garantē daudzas dažādas mediju platformas, veicina daudzējādas naida izpausmes, tostarp galēji labējo un džihāda ekstrēmismu, un atgādina, ka internets nevar darboties kā anarhistiska teritorija;

40.  atgādina, ka vārda, informācijas un mediju brīvība ir būtiska no demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanas viedokļa; stingri nosoda pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem vērstu vardarbību, spiedienu vai draudus, tostarp saistībā ar informācijas atklāšanu par pamattiesību pārkāpumiem;

41.  nosoda tādas naida runas normalizāciju, kuru finansē vai atbalsta valsts iestādes, politiskās partijas vai politiskie līderi un kuru reproducē sociālie mediji;

42.  atgādina, ka, lai cīnītos pret šīm parādībām, ir nepieciešama izglītība un sabiedrības izpratne; aicina dalībvalstis izpratnes veidošanas programmas ieviest skolās un mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus šajā jomā, jo īpaši, izstrādājot šim procesam paredzētas vadlīnijas;

43.  uzskata, ka būtu sistemātiski jāuzlabo dalībvalstu policijas un tiesu iestāžu darbinieku informētība par naida noziegumiem un ka šādos noziegumos cietušajām personām būtu jāiesaka ziņot par notikušo un viņas būtu jāiedrošina to darīt; prasa ES mērogā ieviest policijas darbinieku apmācību, lai viņi spētu efektīvi apkarot naida noziegumus un naida runu; uzsver, ka šī apmācība būtu jānodrošina Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL) un ka tās pamatā vajadzētu būt valsts līmeņa paraugprakses piemēriem un FRA darbam;

44.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa grupu nolūkā apkarot rasismu, ksenofobiju un citas neiecietības formas;

45.  aicina šo Komisijas izveidoto augsta līmeņu grupu jo īpaši pievērsties jautājumam par jēdzienu “naida noziegums” un “naida runa” definīciju saskaņošanu Eiropā; uzskata, ka minētajai grupai būtu jāizskata arī naida runa un aicinājumi uz vardarbību, ko pauduši politiķi;

46.  prasa dalībvalstīm šīs tendences ierobežot, attiecīgajām tiesu iestādēm sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un IT uzņēmumiem labāk uzraugot, izmeklējot un kriminālvajājot tādu izteikumu vai vārdu autorus, kas nav saskanīgi ar Eiropas normatīvajiem aktiem, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību un tiesības uz privātumu;

47.  ņemot to vērā, aicina Komisiju ierosināt pārstrādāt Padomes pamatlēmumu par cīņu pret konkrētiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, izmantojot krimināltiesības, lai tajā reglamentētu arī citus aizspriedumnoziegumu veidus;

Diskriminācija

48.  nosoda visu veidu diskrimināciju, lai kādi būtu tās pamati — aizspriedumi pret kādas personas dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, dzimšanu, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, kā ir teikts Hartas 21. pantā, un visu citu veidu neiecietību vai ksenofobiju un atgādina par LES 2. pantu;

49.  atzīst, ka sekulārisms, proti, baznīcas un valsts stingra nošķirtība, un valsts neitralitāte ir būtiska, lai aizsargātu reliģijas vai pārliecības brīvību, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām reliģijām un pārliecībām un cīnītos pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības dēļ;

50.  norāda, ka Padome joprojām nav apstiprinājusi 2008. gadā ierosināto Vienlīdzīgas attieksmes direktīvu; vēlreiz aicina Padomi cik vien iespējams drīz pieņemt nostāju par šo priekšlikumu;

51.  atgādina dalībvalstīm par to pienākumu pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

52.  atgādina, ka cilvēktiesības ir universālas un ka nevienai minoritātei nebūtu jācieš no diskriminācijas; uzsver, ka minoritāšu tiesības ir tiesiskuma principa neatņemama daļa; norāda, ka minoritāšu tiesību neievērošanas risks ir lielāks, ja netiek ievērots tiesiskuma princips;

53.  nosoda diskriminācijas, segregācijas, naida runas, naida noziegumu un sociālās atstumtības gadījumus, ar kuriem saskaras romi; nosoda romu pastāvīgo diskrimināciju attiecībā uz mājokļu, veselības aprūpes, izglītības un darba tirgus piekļūstamību; atgādina, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no etniskās izcelsmes būtu jāsaņem vienāds atbalsts un aizsardzība;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis, apspriežoties ar minoritāšu pārstāvjiem, iegūt ticamus un salīdzināmus datus par vienlīdzību, lai novērtētu nevienlīdzības un diskriminācijas pakāpi;

55.  aicina dalībvalstis, risinot problēmas, ar kurām Eiropas Savienībā saskaras minoritātes, apmainīties ar paraugpraksi un piemērot izmēģinātus un pārbaudītus risinājumus;

56.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot egalitāru politiku, kas ļautu visām etniskajām, kultūras un reliģiskajām minoritātēm netraucēti izmantot savas pamattiesības;

57.  mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, to izdarīt; turklāt atgādina, ka ir jāīsteno principi, kas ir izstrādāti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO);

58.  mudina dalībvalstis pienācīgi ņemt vēra minoritāšu tiesības un ievērot tiesības izmantot minoritātes valodu, kā arī Savienībā aizsargāt valodu daudzveidību; aicina Komisiju pastiprināt savu plānu par atbalstu reģionālo valodu mācīšanai un izmantošanai, jo tas ir potenciāls līdzeklis, ar ko Eiropas Savienībā var novērst diskrimināciju valodas dēļ;

59.  mudina skolu mācību programmās iekļaut priekšmetu par iecietības nozīmi, lai bērniem būtu nepieciešamās prasmes atpazīt visus diskriminācijas veidus neatkarīgi no tā, vai tie ir vērsti pret musulmaņiem, ebrejiem, afrikāņiem, romiem, LGBTI personām vai jebkuru citu minoritāti;

60.  aicina Komisiju izplatīt dalībvalstu paraugpraksi, kā vērsties pret dzimtiskajiem stereotipiem skolās;

61.  pauž nožēlu, ka LGBTI cieš no iebiedēšanas un vajāšanas, kā arī dažādos dzīves aspektos saskaras ar diskrimināciju;

62.  nosoda visu veidu pret LGBTI vērstu diskrimināciju; mudina dalībvalstis pieņemt normatīvus aktus un politikas nostādnes, lai cīnītos pret homofobiju un transfobiju;

63.  mudina Komisiju nākt klajā ar darbības programmu, kas nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības un iespējas un vienlaikus respektētu dalībvalstu kompetenci, kā arī raudzīties, lai tiktu pareizi transponēti un īstenoti ES tiesību akti, kas attiecas uz LGBTI; mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iestājas par LGBTI personu tiesībām;

64.  aicina dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas tiesību aktus par viena dzimuma partnerību un/vai laulību, atzīt citu dalībvalstu pieņemtos noteikumus, kuriem ir līdzīga ietekme; atgādina dalībvalstīm pienākumu pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK, tostarp attiecībā uz viendzimuma partneriem un viņu bērniem; atzinīgi vērtē to, ka aizvien vairāk dalībvalstu ir ieviesušas un/vai pielāgojušas savus tiesību aktus kopdzīves, reģistrēto partnerattiecību un laulību jomā, lai pārvarētu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kas vērsta pret viendzimuma pāriem un viņu bērniem, un aicina citas dalībvalstis ieviest līdzīgus tiesību aktus; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par visu to dokumentu radīto seku savstarpēju atzīšanu ES, kas apliecina civilstāvokli, ietverot dzimuma juridisku atzīšanu, laulību un reģistrēto partnerattiecību atzīšanu, lai mazinātu diskriminējošos juridiskos un administratīvos šķēršļus attiecībā uz iedzīvotājiem, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties;

65.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas aizliedz LGBTI konversijas terapiju un aizliedz transpersonu dzimumidentitātes patoloģizēšanu, un mudina visas dalībvalstis pieņemt līdzīgus pasākumus, ar kuriem īsteno un aizstāv tiesības uz dzimumidentitāti un dzimumizpausmi;

66.  pauž nožēlu, ka transpersonas vairumā dalībvalstu joprojām tiek uzskatītas par garīgi slimām personām, un aicina attiecīgās dalībvalstis pārskatīt savus garīgās veselības katalogus un izstrādāt atšķirīgus, no aizspriedumiem brīvus piekļuves modeļus, nodrošinot, lai visām transpersonām joprojām būtu pieejama medicīniski nepieciešamas procedūras; pauž nožēlu par to, ka mūsdienās vairākās dalībvalstīs joprojām ir spēkā prasības, kas attiecas uz transpersonām, piemēram, medicīniska iejaukšanās, kas vajadzīga, lai tiktu atzīta viņu dzimuma maiņa (tostarp pasēs un oficiālajos identitāti apliecinošajos dokumentos), un piespiedu sterilizācija kā dzimuma maiņas nosacījums; norāda, ka šādas prasības ir klaji cilvēktiesību pārkāpumi; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm norādījumus par labākajiem Eiropā piekoptajiem dzimuma atzīšanas tiesiskajiem risinājumiem; aicina dalībvalstis atzīt dzimuma maiņu un nodrošināt piekļuvi ātrām, pieejamām un pārredzamām dzimuma atzīšanas tiesiskajām procedūrām, nenosakot medicīniskas prasības, piemēram, ķirurģisku iejaukšanos, sterilizāciju vai psihiatra piekrišanu;

67.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, ka, pārskatot Pasaules Veselības organizācijas Starptautisko slimību klasifikatoru (SSK), transpersonu identitāte par patoloģiju atzīta netiek; aicina Komisiju pastiprināt centienus nepieļaut, ka bioloģiskā dzimuma nepieņemšana bērnībā kļūst par jaunu SSK iekļautu diagnozi;

68.  aicina Komisiju apzināt datus par cilvēktiesību pārkāpumiem, ar kuriem visās dzīves jomās saskaras interseksuāļi, un sniegt dalībvalstīm norādījumus par paraugpraksi interseksuāļu pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā; pauž nožēlu par to, ka ES dalībvalstīs joprojām tiek veikta interseksuālu bērnu dzimumorgānu ķirurģiska “normalizācija”, lai gan tā nav medicīniski nepieciešama un bērniem veiktas medicīniskas procedūras viņiem rada ilgtermiņa psiholoģisko traumu;

69.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Cietušo personu tiesību direktīvu(3) un apzināt un labot nepilnības savā cietušo personu aizsardzības sistēmā, īpašu uzmanību veltot neaizsargātu iedzīvotāju grupām, piemēram, bērnu, minoritāšu grupu vai no naida noziegumiem cietušo personu tiesībām;

70.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis steidzami apkarotu visu veidu pret sievietēm vērstu vardarbību un diskrimināciju un saukt pie atbildības šajos pārkāpumos vainīgās personas; aicina dalībvalstis jo īpaši efektīvi risināt vardarbības ģimenē un seksuālās izmantošanas problēmu visās tās izpausmēs, tostarp attiecībā uz bēgļiem un migrantu bērniem un attiecībā uz agrīnām vai piespiedu laulībām;

71.  aicina dalībvalstis savstarpēji apmainīties ar paraugpraksi un nodrošināt regulāru apmācību policijas un tiesu iestāžu darbiniekiem par jauniem pret sievietēm vērstas vardarbības veidiem;

72.  atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ir parakstījušas Stambulas konvenciju un ka Eiropas Savienība ir to parakstījusi; aicina dalībvalstis, kuras minēto konvenciju vēl nav ratificējušas, to izdarīt;

73.  mudina dalībvalstis pastiprināt savus seksuālas uzmākšanās un seksuālas vardarbības apkarošanas pūliņus;

74.  atgādina, ka nabadzība vecumdienās ir īpaši satraucoša sieviešu gadījumā, ņemot vērā joprojām pastāvošo darba samaksas dzimumšķirtni, no kuras izriet arī pensiju dzimumšķirtne;

75.  aicina dalībvalstis sagatavot atbilstīgas politikas nostādnes vecāka gadagājuma sieviešu atbalstam un novērst uz dzimumu balstīto atlīdzinājuma atšķirību strukturālos cēloņus;

76.  uzsver, ka ir jāizbeidz cilvēku ar invaliditāti diskriminācija, viņiem nodrošinot vienlīdzīgas sociālās un politiskās tiesības, tostarp tiesības balsot, kā noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām;

77.  atzīst, ka sieviešu seksuālā un reproduktīvā veselība ir saistīta ar daudzām cilvēktiesībām, tostarp ar tiesībām uz dzīvību, tiesībām netikt pakļautam spīdzināšanai, tiesībām uz veselību, tiesībām uz privātumu, tiesībām uz izglītību, kā arī ar diskriminācijas aizliegumu; šajā sakarā uzsver, ka personām ar invaliditāti tieši tāpat kā visiem citiem ir tiesības izmantot visas savas pamattiesības;

78.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis atzītu pamattiesības uz profilaktisko veselības aprūpi; uzstāj, ka Savienībai ir jāpiedalās labākas izpratnes veidošanā un paraugprakses sekmēšanā šajā jautājumā, tostarp saistībā ar ES Veselības aprūpes stratēģiju, vienlaikus respektējot dalībvalstu kompetenci, jo veselība ir viena no pamata cilvēktiesībām, kurai ir svarīga nozīme arī citu cilvēktiesību izmantošanā; šajā sakarā atgādina, ka ļoti svarīga ir ES iekšējās politikas un ārpolitikas cilvēktiesību jomā saskaņotība un konsekvence;

79.  uzsver, ka jebkāda nediferencētas masveida novērošanas sistēma ir uzskatāma par nopietnu iejaukšanos iedzīvotāju pamattiesībās; uzsver, ka vienmēr būtu jāpanāk visu dalībvalstu tiesību aktu priekšlikumu, kas reglamentē izlūkošanas struktūru novērošanas spēju, atbilstība Hartai un nepieciešamības, proporcionalitātes un legalitātes principam;

80.  aicina Komisiju un dalībvalstis sabiedrībā un valsts bērnu aizsardzības sistēmās iesaistīto personu vidū popularizēt uzticības tālruņa numuru, pa kuru ziņo par pazudušiem bērniem (116 000), un palīdzības tālruņa numurus bērniem (116 un 111); aicina dalībvalstis nodrošināt, ka iedzīvotājiem ES teritorijā 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā ir pieejami pienācīgi un bērniem pretimnākoši pakalpojumi; aicina dalībvalstis un Komisiju vajadzības gadījumā piešķirt pietiekami daudz finanšu līdzekļu;

81.  prasa, lai ES iestādes un dalībvalstis steidzami kopīgiem pūliņiem apkarotu tiešsaistē izdarītos bērnu tiesību pārkāpumus; atkārtoti prasa, lai dalībvalstis efektīvi transponētu un īstenotu direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(4), ja tas vēl nav izdarīts; aicina dalībvalstis palielināt tiesībaizsardzības iestāžu juridisko spēju, tehnisko jaudu un finanšu resursus nolūkā padarīt ciešāku sadarbību, tostarp ar Eiropolu, un šo parādību novērst; uzsver to speciālistu nozīmi fiziskas un psiholoģiskas vardarbības pret bērniem pazīmju noteikšanā, tostarp kiberiebiedēšanas atpazīšanā, kuri strādā ar bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šo speciālistu uzmanība tiek pievērsta šiem jautājumiem un ka viņi saņem atbilstošu apmācību;

82.  pieņem zināšanai atsevišķās dalībvalstīs attiecībā uz cietušo personu tiesībām novērotās uzmundrinošās tendences; tomēr konstatē, ka joprojām pastāv acīmredzamas nepilnības noziegumos cietušo vispārējos atbalsta pakalpojumos;

83.  atzinīgi vērtē ES e-pārvaldes rīcības plānu 2016.–2020. gadam un Eiropas e-tiesiskuma rīcības plānu 2014.–2018. gadam;

84.  mudina Komisiju iecelt ES afrofobijas un antičigānisma koordinatorus, kas būtu atbildīgi par ES iestāžu, ES aģentūru, dalībvalstu un starptautisko aktoru rīcības koordinēšanas un saskaņošanas uzlabošanu, attīstītu pašreizējās politikas nostādnes un izstrādātu jaunas nolūkā novērst afrofobiju un antičigānismu; jo īpaši uzsver, ka ES antičigānisma koordinatora funkcijai vajadzētu būt stiprināt un papildināt Komisijas Nediskriminēšanas un romu koordinēšanas nodaļas darbu, stiprinot grupu, piešķirot līdzekļus pienācīgā apjomā un pieņemot papildu darbiniekus, lai nodrošinātu pietiekamas spējas cīņā pret antičigānismu, veicinātu izpratni par romu holokaustu un uzturētu dzīvu holokausta piemiņu; iesaka pieņemt Eiropas nacionālo afrofobijas, antisemītisma un islamofobijas apkarošanas stratēģiju satvarus;

85.  nosoda pasākumus, kurus veic dalībvalstu valdības, lai iedragātu un nomelnotu pilsonisko sabiedrību un NVO; mudina dalībvalstis atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo tās bieži veic svarīgu darbu, kas papildina valsts sniegtos sociālos pakalpojumus, vai pat rīkojas jomās, par kurām valsts neinteresējas;

86.  ierosina izraudzīties ES koordinatoru pilsoniskās telpas un demokrātijas jautājumos, kura uzdevums būtu koordinēt šajā jomā veikto ES un dalībvalstu darbu, kā arī vienlaikus veikt uzraudzību un darboties kā NVO kontaktpunktam attiecībā uz represīva rakstura incidentiem, kas ierobežo to darbu;

87.  aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas par pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos un pilsoniskās telpas rādītājiem;

o
o   o

88.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) http://migration.iom.int/docs/2016_Flows_to_Europe_Overview.pdf
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).


ES biškopības nozares perspektīvas un izaicinājumi
PDF 560kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par ES biškopības nozares perspektīvām un izaicinājumiem (2017/2115(INI))
P8_TA(2018)0057A8-0014/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par medus bišu veselību un biškopības nozares problēmām(1),

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes secinājumus (8606/11 ADD 1 REV 1) par Komisijas paziņojumu par medus bišu veselību (COM(2010)0714),

–  ņemot vērā Eiropas Bišu un apputeksnēšanas nedēļu (EU BeeWeek), ko Eiropas Parlaments rīko kopš 2012. gada,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada septembra ziņojumu "Collecting and Sharing Data on Bee Health: Towards a European Bee Partnership" ("Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos"), ar ko īsteno Eiropas partnerību bišu jautājumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0014/2018),

A.  tā kā biškopības nozare ir Eiropas lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, ko pārstāv vairāk nekā 620 000 biškopju Eiropas Savienībā(2); tā kā biškopība tiek plaši praktizēta kā vaļasprieks vai ar mērķi ražot medu pašpatēriņam, kā arī profesionālā līmenī;

B.  tā kā bišu nodrošinātā ekonomiskā vērtība ir saistīta ar apputeksnēšanu un medus, vaska un citu biškopības produktu ražošanu, lai gan liela nozīme ir arī koka rāmjiem un bišu stropiem, kā arī "bišu tūrismam";

C.  tā kā biškopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai un sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai — gan no ekonomiskā viedokļa, nodrošinot aptuveni EUR 14,2 miljardus gadā, gan arī vides ziņā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, jo 84 % augu sugu un 76 % pārtikas ražošanai Eiropā ir vajadzīga apputeksnēšana, ko veic savvaļas un mājas bites;

D.  tā kā bites un citi apputeksnētāji veic apputeksnēšanu un tādējādi veicina daudzu kultūraugu un savvaļas augu pavairošanu, bez maksas nodrošinot pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājumu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un visā pasaulē; tā kā apputeksnēšanas nozīme Eiropas Savienībā nav pietiekami atzīta, jo bieži vien tā tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kamēr, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mākslīgajai apputeksnēšanai tiek izlietoti pavisam EUR 2 miljardi gadā; tā kā Eiropā ir sastopami aptuveni 10 % no pasaules bišu sugām; tā kā saskaņā ar Francijas Nacionālā lauksaimnieciskās pētniecības institūta aplēsēm bišu mirstība visā pasaulē izmaksātu EUR 150 miljardus jeb 10 % no pārtikas tirgus vērtības, kas apliecina vajadzību aizsargāt apputeksnētājus kukaiņus;

E.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) nesen veiktā pētījumā ir norādīts, ka apputeksnētāju kukaiņu blīvuma un daudzveidības palielināšana tieši ietekmē ražas apjomu un tādējādi var palīdzēt mazajiem lauksaimniekiem palielināt ražīgumu kopumā par vidēji 24 %;

F.  tā kā ne visām valstīm ir biškopju un bišu stropu reģistrācijas sistēma, kas palīdzētu uzraudzīt norises nozarē, tirgū un bišu veselības jomā;

G.  tā kā 2004. gadā valstu biškopības programmām Komisija nodrošināja EUR 32 miljonus gadā, kas bija paredzēti tikai biškopības vajadzībām, un tā kā līdz 2016. gadam šī summa pieauga līdz EUR 36 miljoniem, kas vēl aizvien ne tuvu nav pietiekami (tikai 0,0003 % no KLP budžeta);

H.  tā kā, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, medus bišu saimju skaits no 2004. līdz 2016. gadam palielinājās par 47,8 %, bet ES finansējums — tikai par 12 %, kas nozīmē to, ka pieejamais ES finansējums nav pietiekams, lai uzturētu bišu populāciju un pienācīgi palīdzētu biškopjiem atjaunot savas bišu saimes pēc populācijas samazināšanās dalībvalstīs, kurās ir augsts bišu mirstības rādītājs;

I.  tā kā, neraugoties uz šo statistisko pieaugumu, klimata pārmaiņu ietekmes (piemēram, pavasara salnu, sausuma, ugunsgrēku), dažu ķīmiski aktīvo vielu un ES iekšējā medus tirgus traucējumu dēļ daudzi profesionālie biškopji ir pārtraukuši darbību un bišu saimju skaits dažās dalībvalstīs ir samazinājies pat par 50 vai vairāk procentiem(3); tā kā joprojām tiek reģistrēti daudzi gadījumi, kas saistīti ar bišu saimju zudumu un traucējumiem ziemas periodā;

J.  tā kā valstu biškopības programmām, kas saņem ES līdzfinansējumu, ir kopumā pozitīva ietekme; tā kā ir ļoti iespējams, ka šo programmu īstenošana valstīs var dažkārt radīt paļāvības trūkumu nozares pārstāvju vidū un tādējādi samazināt līdzekļu apguvi;

K.  tā kā biškopības nozare saskaras ar ļoti nopietnu demogrāfisku un novecošanas problēmu — tikai neliela daļa biškopju ir vecumā līdz 50 gadiem —, kas apdraud nozares nākotni; tā kā biškopība ir potenciāls darba un integrācijas iespēju avots lauku apvidos dzīvojošiem jauniešiem, jo zemes pieejamība daudzos Eiropas reģionos ir ierobežota;

L.  tā kā labas teorētiskās zināšanas apvienojumā ar praktisko apmācību var palīdzēt labāk izprast un risināt problēmas, kas sagaida bišu saimes, tāpēc šīs zināšanas ir svarīgas; tā kā biškopjiem būtu jārīkojas atbildīgi, profesionāli un ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem, lai risinātu tādas nākotnē sagaidāmas problēmas kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, bišu barības meklēšanas teritorijas samazināšanās, savvaļas dzīvnieku un gājputnu uzbrukumi dažos reģionos (bišu stropi ir lielā mērā pakļauti šādam uzbrukumu riskam, jo biškopība parasti tiek praktizēta brīvā dabā) un liels administratīvais slogs dažās dalībvalstīs;

M.  tā kā ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas to dalībniekiem sniedz iespēju īstenot pētniecības un izstrādes projektus; tā kā veiksmīgi projekti var būtiski stiprināt nozari un uzlabot tās spēju pretoties dabas katastrofām un tirgus krīzēm; tā kā zināšanu nodošana un labas un novatoriskas prakses apmaiņa sniedz pievienoto vērtību Eiropas biškopības nozarei, sevišķi ja to papildina īpaša programma, tāda kā pašreizējā "Erasmus biškopjiem" saskaņā ar KLP otro pīlāru;

N.  tā kā tā dēvētās nomadu lauksaimniecības praksei ir daudz pozitīvu aspektu, bet ir arī daži problēmjautājumi, jo īpaši attiecībā uz atbilstību noteikumiem, kas paredzēti, lai novērstu bīstamu situāciju izplatīšanos; tā kā tāpēc ir vajadzīga rūpīgāka uzraudzība;

O.  tā kā pašlaik novērotā medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās Eiropā ir satraucoša, jo tā negatīvi ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; tā kā bišu mirstības palielināšanos izraisa daudzi stresa faktori, kas atkarībā no ģeogrāfiskās teritorijas, vietējām īpatnībām vai klimata apstākļiem atšķiras; tā kā šie faktori ietver spēcīgo ietekmi, ko rada invazīvas svešzemju sugas, tādas kā Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (Vespa velutina) un Amerikas peru puve, kā arī tādi dzīvnieku patogēni kā nozematoze, un ietekmi, ko rada dažas aktīvās vielas augu aizsardzības līdzekļos un citi biocīdi, klimata pārmaiņas, vides degradācija, dzīvotņu deģenerācija un ziedaugu pakāpeniska izzušana; tā kā bites ir atkarīgas no lauksaimniecības zemes, kuras platība un kultūraugu daudzveidība ir to galvenais barības avots, tāpēc gan biškopjiem, gan lauksaimniekiem būtu noderīgi izmantot noteikta veida ekoloģiski nozīmīgas platības — tā dēvētās "biškopības platības", kuras pēc tam varētu plaši izmantot visās dalībvalstīs, it īpaši minimālas ziedēšanas periodos;

P.  tā kā biškopji bieži ir bezspēcīgi cīņā pret bišu slimībām un parazītiem, jo viņiem trūkst informācijas, izglītības un efektīvu līdzekļu, lai tos apkarotu, piemēram, piekļuves bišu ārstēšanas zālēm; tā kā biškopji saņem atbalstu aizsardzības pasākumiem pret Varroa destructor ērci, lai gan šie pasākumi vēl nav pilnībā efektīvi, jo pētniecības un izstrādes centieni attiecībā uz aizsardzību pret parazītiskām sugām, bišu uztura ietekmi un pakļaušanu ķīmisko produktu iedarbībai joprojām nav pietiekami;

Q.  tā kā biškopju pienākums ziņot par slimībām un parazītiem liek sistemātiski iznīcināt stropus un varētu viņus no šīs ziņošanas atturēt; tā kā tirgū pieejamās zāles bišu slimību ārstēšanai ir ierobežotas un neatbilst pieaugošajai vajadzībai pēc efektīvām veterinārajām zālēm; tā kā varrozes kontroles nolūkos ir pārbaudītas vairākas dabiskas vielas, no kurām trīs ir kļuvušas par pamatu bioloģiskai ārstēšanai, proti, skudrskābe, skābeņskābe un timols;

R.  tā kā uz monokultūru balstīta lauksaimniecība, kurā izmanto kultūraugu šķirnes un hibrīdus ar mazāku nektāra un ziedputekšņu ražu un īsāku ziedēšanas periodu, būtiski samazina gan bioloģisko daudzveidību, gan arī bišu barības meklēšanas teritoriju platību; tā kā britu zinātnieki nesen secināja, ka vietējās un reģionālās bišu sugas labāk izdzīvo attiecīgajā teritorijā nekā medus bišu sugas no citiem reģioniem(4); tā kā Eiropas biškopības nozares ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai tiek nodrošināta medus bišu vietējo ekotipu ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja, ņemot vērā to daudzveidību un spēju pielāgoties vietējai videi;

S.  tā kā Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2016. gada 26. februāra ziņojumā, kā arī Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) vispasaules integrētajos novērtējumos par sistēmiskiem insekticīdiem brīdināja par apputeksnētāju skaita samazināšanos; tā kā bites ir svarīgs vides kvalitātes rādītājs;

T.  tā kā biškopji, lauksaimnieki, vides aktīvisti un iedzīvotāji sagaida rīcību, kas balstīta uz zinātnieku skaidru vienprātību jautājumā par visiem bišu mirstības cēloņiem, tostarp pesticīdu aktīvo vielu (piemēram, dažu neonikotinoīdu un dažu citu sistēmisku insekticīdu) ietekmi, uz ko norādījusi EFSA;

U.  tā kā atšķirīgie zinātniskie secinājumi ir daļēji skaidrojami ar dažādu analīzes metožu un pētniecības protokolu izmantošanu; tā kā, nekoordinējot pētniecisko darbu par apputeksnētājiem ES līmenī un nenodrošinot ieinteresētajām personām pieejamus un saskaņotus datus, atšķirīgu vai pretrunīgu pētījumu skaits aizvien pieaug;

V.  tā kā ir svarīgi uzturēt un padziļināt dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām personām (biškopjiem, lauksaimniekiem, zinātniekiem, NVO, vietējām iestādēm, augu aizsardzības nozarēm, privāto sektoru, veterinārārstiem un plašu sabiedrību), lai koordinētu pētniecisko darbu un savlaicīgi sniegtu visus attiecīgos savāktos datus;

W.  tā kā ir vispārējs pieprasījums pēc kopējas un saskaņotas datubāzes, kurā cita starpā ir ietverta informācija par kultūraugu veidu un lauksaimniecības praksi, kaitēkļu un slimību klātbūtni, klimata un meteoroloģiskajiem apstākļiem, ainavu un infrastruktūru, bišu saimju blīvumu un bišu mirstības rādītāju katrā reģionā, kā arī pēc attiecīgiem digitāliem rīkiem un tehnoloģijām, kas nenodara kaitējumu bitēm, un datu nesējiem, kā tika ierosināts 2017. gada jūnijā pieņemtajā iniciatīvā "Eiropas partnerība bišu jautājumos"; tā kā, lai pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz jaunākajām zinātnes atziņām, ir vajadzīgi EFSA visaptverošā zinātniskā pārskata rezultāti, kas jau ir aizkavējušies par vairāk nekā gadu; tā kā, lai apturētu un samazinātu bišu mirstību, pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgi skaidri rezultāti par visiem bišu veselības rādītājiem, it īpaši izmantojot laukizmēģinājumus; tā kā biškopji, lauksaimnieki un iedzīvotāji sagaida, ka Komisija kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīs EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un sagaida, ka dalībvalstis tās pienācīgi īstenos;

X.  tā kā medus ražošanu ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi, jo silts un mitrs klimats veicina medus ražošanu, savukārt auksts un lietains laiks to kavē; tā kā rudens un ziemas radītie zudumi veicina bišu saimju novājināšanos un saražotā medus daudzuma samazināšanos, kas dažās dalībvalstīs var sasniegt 50 % un dažos reģionos — pat 100 %;

Y.  tā kā uzmanība būtu jāpievērš medus bišu populācijas mainīgajam lielumam dažādos lauksaimniecības apgabalos, ņemot vērā, ka dažās medus ražotājvalstīs šī populācija palielinās, bet citās — samazinās;

Z.  tā kā bišu mirstības pieaugums liek biškopjiem biežāk iegādāties jaunas saimes, kā rezultātā pieaug ražošanas izmaksas; tā kā bišu saimes cena kopš 2002. gada ir pieaugusi vismaz četrkārtīgi; tā kā bišu saimju nomaiņa bieži vien var samazināt ražošanas apjomu īsā un vidējā termiņā, jo jaunās saimes sākumā ir mazāk ražīgas; tā kā biškopji medus ieguvei nekad neizmanto tik daudz bišu saimju, cik rāda statistika, jo bišu saimju sākotnējo skaitu tie gada laikā atjauno uz ražošanas apjoma rēķina, ņemot vērā, ka zudušo saimju atjaunošanai arī ir vajadzīgs medus;

AA.  tā kā pēdējos 15 gados dažās trešās valstīs saražotā un eksportētā medus daudzums ir divkāršojies; tā kā ES tikko spēj nodrošināt 60 % no vajadzīgā medus daudzuma, turklāt šis skaitlis nepalielinās, lai gan stropu skaits Eiropas Savienībā laikposmā no 2003. līdz 2016. gadam gandrīz divkāršojās un biškopju skaits tajā pašā periodā pieauga no aptuveni 470 000 līdz aptuveni 620 000; tā kā 2016. gadā trīs galvenie medus ražotāji Eiropā bija Rumānija, Spānija un Ungārija, kurām sekoja Vācija, Itālija un Grieķija;

AB.  tā kā ES katru gadu importē aptuveni 40 % no patērētā medus; tā kā 2015. gadā importētais medus bija vidēji 2,3 reizes lētāks par Eiropas Savienībā saražoto; tā kā ES importē aptuveni 200 000 tonnu medus gadā, galvenokārt no Ķīnas, Ukrainas, Argentīnas un Meksikas, Eiropas biškopjiem radot ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem un neļaujot sasniegt augstāku pašpietiekamības līmeni; tā kā importētais medus bieži vien neatbilst ES biškopjiem piemērotajiem standartiem;

AC.  tā kā patērētāji bieži domā, ka viņi uzturā lieto ES izcelsmes medu, lai gan daļa no tā faktiski ir ES un trešās valsts medus maisījums, turklāt liela daļa no importētā medus ir viltojums;

AD.  tā kā kopš 2002. gada medus daudzums, kas saražots pasaules lielākajos medus ieguves reģionos, bišu sliktās veselības dēļ nav palielinājies vai ir samazinājies, kamēr Ķīnā saražotais medus daudzums ir divkāršojies (līdz aptuveni 450 000 tonnām gadā, sākot ar 2012. gadu), kas ir vairāk nekā ES, Argentīnā, Meksikā, ASV un Kanādā saražotais medus daudzums kopā;

AE.  tā kā 2015. gadā vairāk nekā pusi no ES importētā medus — aptuveni 100 000 tonnu jeb divreiz vairāk nekā 2002. gadā — ieveda no Ķīnas, lai gan pārējās pasaules daļās bišu saimju skaits ir samazinājies; tā kā biškopju apvienības un nozares profesionāļi uzskata, ka liela daļa medus, kas importēts no Ķīnas, varētu būt viltojums, kurā izmantots no niedrēm vai kukurūzas iegūts cukurs; tā kā ne visas dalībvalstis spēj veikt analīzes, lai ES ārējās robežkontroles punktos atklātu pārkāpumus saistībā ar importēto medu;

AF.  tā kā medus ir trešais visbiežāk viltotais produkts pasaulē; tā kā viltošana nodara būtisku kaitējumu Eiropas biškopjiem un nopietni apdraud patērētāju veselību;

AG.  tā kā saskaņā ar ekspertu norādīto uzņēmumi, kas eksportē medu no Ķīnas, 2002. gadā konstatēto hloramfenikola problēmu risināja, nevis ievērojot noteikumus, bet gan izmantojot sveķu filtrus;

AH.  tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 2015. gada decembra sanāksmē apsprieda medus importa kvalitātes jautājumus un Eiropas biškopības nozares konkurētspēju; tā kā, pamatojoties uz to, Komisija uzdeva veikt medus centralizētu pārbaudi;

AI.  tā kā dalībvalstu medus paraugu pārbaudes veica Kopīgajā pētniecības centrā, kas cita starpā konstatēja, ka 20 % medus paraugu, kuri ņemti pie ES ārējām robežām un importētāju telpās, neatbilst medus sastāva un/vai ražošanas procesu kritērijiem, kas noteikti tā dēvētajā Medus direktīvā (2001/110/EK), un ka 14 % paraugu satur pievienoto cukuru; tā kā, neraugoties uz to, Eiropā joprojām nonāk viltots medus;

AJ.  tā kā saskaņā ar Pārtikas kodeksu, ko izmanto ES, medus ir dabīgs produkts, kuram nedrīkst pievienot un no kura nedrīkst atdalīt citas vielas, un kuru nedrīkst žāvēt ārpus stropa;

AK.  tā kā Eiropas medus tirgus nelīdzsvarotības dēļ, ko radījusi viltota un lēta medus masveida importēšana, medus iepirkuma cena ES galvenajās medus ieguves valstīs (Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Bulgārijā, Portugālē, Francijā, Itālijā un Horvātijā) no 2014. līdz 2016. gadam samazinājās uz pusi, tāpēc Eiropas biškopji joprojām atrodas sarežģītā un neizdevīgā situācijā;

AL.  tā kā Medus direktīvas, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, 2. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā ir noteikts, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, obligāto norādi par izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: "ES valstīs ražotu medu maisījums", "valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" vai "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums"; tā kā norāde "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" nav pietiekami informatīvs patērētājam;

AM.  tā kā tagad daudzi medus iepakotāji un tirgotāji ļaunprātīgi izmanto šo izcelsmes norādīšanas iespēju, lai slēptu īsto izcelsmes valsti, kā arī no dažādām attiecīgām valstīm iegūta medus īpatsvaru, jo pircēji kļūst aizvien zinošāki un neuzticas konkrētu valstu izcelsmes pārtikas produktiem; tā kā daudzām lielām medus ieguves valstīm, tādām kā ASV, Kanāda, Argentīna vai Meksika, prasības attiecībā uz medus marķēšanu ir daudz stingrākas par ES vienkāršotajiem noteikumiem, tāpēc šīs valstis nodrošina daudz labākas garantijas nekā ES attiecībā uz vajadzīgās informācijas sniegšanu patērētājiem;

AN.  tā kā spēkā esošie noteikumi neattiecas uz krāpniecisku praksi, kas skar pārstrādātus produktus, tādus kā cepumi, sausās brokastis, konditorejas izstrādājumi u. c.; tā kā marķējums "medus" var patērētajiem radīt nepareizu priekšstatu par attiecīgā produkta patieso sastāvu, jo tas tiek bieži izmantots, kad medus veido daudz mazāk nekā 50 % no cukura satura produktā;

AO.  tā kā 2014. gadā uzsāktā iniciatīva "Eiropas brokastis ar medu" guva lielus panākumus un šī lieliskā iniciatīva ir atvērta visām dalībvalstīm ar mērķi veicināt bērnu izglītošanu par tādu veselīgu produktu kā medus lietošanu uzturā un atbalstīt biškopības nozari; tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 11. maija sanāksmē Slovēnija ierosināja, lai 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu, un šo ierosmi plaši atbalstīja visas dalībvalstis, kā arī FAO to apstiprināja 2017. gada jūlija Romas konferencē; tā kā šajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka biškopības nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecībai, augu aizsardzībai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, jo bitēm ir liela ietekme uz ekoloģisko līdzsvaru visā pasaulē;

AP.  tā kā ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ir svarīgs instruments, lai atjaunotu bērnu saikni ar lauksaimniecību un ES lauksaimniecības produktu — jo īpaši viņu reģionā saražoto produktu — dažādību; tā kā papildus svaigiem augļiem, dārzeņiem un pienam dalībvalstis šajās programmās var iekļaut citus vietējai teritorijai, reģionam vai valstij raksturīgus produktus, piemēram, medu;

AQ.  tā kā, lai gan vietējo ražotāju iesaistīšana ES programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu nozīmē papildu administratīvo un finansiālo slogu, iespējamie ieguvumi, ko rada informētības palielināšana par medus uzturvērtību un biškopības nozīmi, lielāka patēriņa veicināšana un galvenokārt vietējo biškopju netraucēta iesaistīšana, varētu dot labumu nozarei un medus piegādes ķēdei kopumā; tā kā vietējie ražotāji saskaras ar grūtībām piedalīties ES skolu apgādes programmās, jo tiesību akti par neliela medus daudzuma tiešu piegādi dažās dalībvalstīs tiek piemēroti ierobežojošā veidā; tā kā ir jāveicina vietējā ražošana un vietējais patēriņš;

AR.  tā kā ikgadējais medus patēriņš dalībvalstīs ievērojami atšķiras: kamēr Rietumeiropas dalībvalstīs vidējais patēriņš ir 2,5–2,7 kg uz cilvēku, dalībvalstīs, kas ES pievienojās no 2004. gada, šis skaitlis dažos gadījumos ir tikai 0,7 kg; tā kā Eiropas kvalitātes shēmām un jo īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmām ir liela nozīme darbvietu saglabāšanā un radīšanā; tā kā līdz šim ir reģistrētas vairāk nekā 30 medus ĢIN; tā kā marķējumi "Eiropas" un "Izgatavots Eiropā" bieži tiek saistīti ar augstvērtīgiem produktiem;

AS.  tā kā, ņemot vērā medus antiseptiskās, pretiekaisuma un dziedinošās īpašības, tam ir pozitīva psiholoģiskā ietekme, jo īpaši uz veselību, ko varētu vēl vairāk uzsvērt turpmākajā lauksaimniecības politikā;

AT.  tā kā daudzi pašorganizēšanās un biškopju īstenotās tiešās pārdošanas piemēri rāda, ka medus, it īpaši bioloģiski ražotā medus, un citu biškopības produktu tirdzniecībai, veidojot īsas piegādes ķēdes un iesaistot vietējos ražotājus, ir lieli panākumi;

AU.  tā kā biškopības praktizēšana pilsētās pēdējos gados ir kļuvusi populārāka un var palīdzēt uzlabot plašāka iedzīvotāju loka, tostarp bērnu, informētību par biškopību un tās sniegtajiem ieguvumiem; tā kā arī ziedaugu stādīšana dārzos un pilsētās, ko veic iedzīvotāji un/vai vietējās un reģionālās iestādes, palīdz bagātināt apputeksnētāju uztura avotus;

AV.  tā kā arī citi biškopības produkti, piemēram, ziedputekšņi, propoliss, bišu vasks, bišu inde un peru pieniņš, ievērojami veicina iedzīvotāju labklājību un tiek lietoti kā augstas kvalitātes pārtikas produkti un uzskatīti par dabiska dzīvesveida sastāvdaļu; tā kā tie ieņem būtisku vietu arī veselības aprūpes un kosmētikas nozarēs un tāpēc ir papildu resurss biškopju ekonomiskās situācijas uzlabošanai; tā kā minētie produkti tomēr nav noteikti Medus direktīvā, apgrūtinot nozares politikas efektīvu īstenošanu un nelabvēlīgi ietekmējot uz kvalitāti balstītu pieeju un cīņu pret krāpšanu un viltošanu; tā kā ikviena dalībvalsts var nolemt savā teritorijā aizliegt audzēt ĢMO, lai Eiropas patērētājus pasargātu no medus, kas piesārņots ar ģenētiski modificētiem ziedputekšņiem;

AW.  tā kā liels daudzums medus Eiropas Savienībā tiek importēts, kas bieži vien var radīt nopietnus traucējumus un pat krīzi ES medus tirgū, veicinot Eiropas biškopības nozares vājināšanos; tā kā biškopības nozare ir pelnījusi, lai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem to uzskatītu par ES prioritāti, un medus un citi biškopības produkti būtu jāklasificē kā paaugstināta riska produkti,

Biškopības nozīme

1.  uzsver, ka medus bites, kā arī savvaļas bites un citi apputeksnētāji, apputeksnējot ziedus, tostarp kultūraugus, sniedz būtiskus ekosistēmu un lauksaimniecības pakalpojumus, bez kuriem Eiropas lauksaimniecība un jo īpaši entomofīlo augu (augu, ko apputeksnē kukaiņi) audzēšana nebūtu iespējama; šajā saistībā uzsver tādas KLP nozīmi, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību un bioloģiskās daudzveidības stiprināšanu, kas nāk par labu ne tikai bišu turpmākajai pastāvēšanai un populācijas atjaunošanai, bet arī kultūraugu ražīgumam;

2.  aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos lauksaimniecības politikas priekšlikumos pietiekama uzmanība tiek veltīta biškopības nozarei, tās atbalstam un vienkāršošanai, pētniecībai un inovācijai, kā arī biškopības izglītības programmām;

3.  uzsver, ka, lai gan ES var veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz biškopjiem un bitēm, ir jāatzīst pašreizējās KLP ieguldījums biškopības nozares atbalstīšanā un arī vides un bioloģiskās daudzveidības iespējamā uzlabošanā, izmantojot dažādus instrumentus, tādus kā kultūraugu dažādošanas pasākumi, ekoloģiski nozīmīgas platības, Natura 2000, bioloģiskā lauksaimniecība, citi agrovides pasākumi, kas palīdz izveidot bišu saimes, klimata aizsardzības pasākumi vai Eiropas inovācijas partnerība;

ES atbalsts biškopjiem

4.  uzsver, ka turpmākajā lauksaimniecības politikā (gaidāma no 2021. gada) ir mērķtiecīgāk un efektīvāk jāstrukturē un attiecīgi jāpalielina biškopības nozarei piešķirtais finansējums, kas paredzēts pārtikas ražošanas un ārstnieciskiem mērķiem;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu ES biškopības nozarei, izmantojot spēcīgus politikas instrumentus un attiecīgus finansēšanas pasākumus, kas atbilst pašreizējam bišu saimju skaitam; tāpēc ierosina 50 % palielinājumu valstu biškopības programmām paredzētajā ES budžeta pozīcijā, atspoguļojot medus bišu pašreizējo populāciju Eiropas Savienībā un nozares nozīmi kopumā; stingri iesaka visām dalībvalstīm izstrādāt valsts programmu biškopības nozarei, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 par vienotu TKO 55. pantā;

6.  aicina Komisiju rūpīgi apsvērt jaunas biškopju atbalsta shēmas iekļaušanu KLP pēc 2020. gada, lai pienācīgi atspoguļotu bišu kā apputeksnētāju ekoloģisko nozīmi; šajā saistībā uzsver, ka ir jāņem vērā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp to, kuri darbojas tālākos un kalnu reģionos un salās, īpašās vajadzības; turklāt aicina Komisiju izpētīt papildu pasākumus, tādus kā atbalsts kāru pamatņu iegādei;

7.  aicina biškopjus iesaistīties aktīvā dialogā ar kompetentajām iestādēm, lai efektīvāk piemērotu valsts biškopības programmas, tās uzlabotu un novērstu jebkādas iespējamās problēmas;

Riska pārvaldība

8.  aicina Komisiju uzsākt pētījumu par biškopības riska pārvaldības shēmas iekļaušanu valstu biškopības programmās, lai segtu profesionālo biškopju ražošanas zaudējumus; tāpēc iesaka ieviest kvotu, ko aprēķina, pamatojoties uz skarto uzņēmumu vidējo apgrozījumu; uzsver, ka vairākās dalībvalstīs apdrošināšanas sabiedrības atsakās apdrošināt bišu saimes un ka biškopjiem ir grūtības izmantot KLP otrā pīlāra riska pārvaldības instrumentus; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot biškopju piekļuvi riska pārvaldības instrumentiem;

ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas

9.  uzsver, ka ir vajadzīga atbilstoša apmācība biškopības nozarē, un mudina dalībvalstis to iekļaut kā priekšnoteikumu valsts programmās; uzskata, ka attiecināmie izdevumi par biškopības aprīkojuma iegādi, kurus līdzfinansē saskaņā ar atsevišķām valsts biškopības programmām, būtu jāatzīst visā triju gadu plānošanas periodā, nevis tikai tajā programmas gadā, kurā šie izdevumi ir radušies;

10.  aicina dalībvalstis apsvērt iespēju savās biškopības programmās ieviest kompensāciju shēmu par bišu saimju bojāeju, ko izraisījušas dabas katastrofas, slimības vai plēsoņu uzbrukumi;

11.  aicina Komisiju valstu biškopības programmu mērķiem ierosināt izmaiņas programmas gada laika grafikā, gada beigas pārceļot uz 30. oktobri, tā kā saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu programmas gads beidzas 31. jūlijā — datumā, kad dažās dalībvalstīs biškopības sezonā ir vislielākā aktivitāte, kas šo laiku padara par nepiemērotu;

12.  norāda, ka brūno lāču un citu plēsēju izplatība dažos Eiropas reģionos rada jaunas problēmas biškopjiem saistībā ar personisko drošību un saimniecisko darbību, un aicina Komisiju un dalībvalstis šim nolūkam izstrādāt attiecīgus pasākumus, it īpaši kompensējot nodarītos zaudējumus;

Pētniecība, apmācība un izglītība

13.  lai izvairītos no dubulta darba, iesaka dalībvalstīm paplašināt pētniecības tematus un atklājumus biškopības nozarē un dalīties tajos, arī pēc apiterapijas projekta konsorcija parauga, it īpaši, ja šos pētījumus ir finansējusi ES; šajā saistībā aicina izveidot ES līmenī saskaņotu kopējo digitālo datubāzi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp biškopjiem, pētniekiem un visām iesaistītajām pusēm; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt un veicināt Eiropas pētniecības projektus biškopības nozarē, tādus kā EFSA pētniecības programma saskaņā ar projektu "Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos"; uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki privātie un publiskie ieguldījumi tehniskajā un zinātniskajā kompetencē, kas būtu jāstimulē valsts un ES līmenī, it īpaši attiecībā uz ģenētiskajiem un veterinārajiem aspektiem un novatorisku bišu zāļu izstrādi; atbalsta ES references institūtu un laboratoriju darbību, kuras rezultātā tiek uzlabota pētniecības koordinācija, tostarp lai sīkāk pētītu bišu mirstības cēloņus;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošas pamatizglītības un profesionālās apmācības programmas biškopjiem; uzsver, ka papildus lauksaimnieciskajiem un citiem biškopības saimnieciskajiem aspektiem mācību materiālos būtu jāiekļauj informācija par apputeksnēšanu un citiem vides pasākumiem, tādiem kā ekoloģiskā līdzsvara uzturēšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un apputeksnētāju izdzīvošanas apstākļu uzlabošana lauku saimniecību ainavā; uzskata, ka kopā ar biškopjiem būtu jāizstrādā arī īpaši mācību moduļi par šiem jautājumiem lauksaimniekiem, kuri iesaistīti zemes apstrādāšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt plašāku sadarbību un zināšanu un informācijas apmaiņu, tostarp uzlabotas agrīnās brīdināšanas sistēmas, kurās sadarbotos lauksaimnieki un biškopji, mežsaimnieki, zinātnieki un veterinārārsti, par izsmidzināšanas periodiem un citiem insekticīdu izmantošanas noteikumiem, slimību profilaksi un kontroli, bitēm nekaitīgām tehnoloģijām un augu aizsardzības metodēm, kas līdz minimumam samazina apputeksnētāju mirstību;

15.  aicina Komisiju pieņemt ieteikumus, lai Eiropas Savienībā atbalstītu dažādas kvalitatīvas pamatizglītības un profesionālās apmācības valsts programmas biškopības nozarē; aicina izstrādāt tādas programmas, kas mudinātu jauniešus izvēlēties biškopja profesiju, ņemot vērā steidzamo vajadzību pēc paaudžu maiņas šajā nozarē; uzskata, ka ir tālāk jāattīsta biškopības nozares potenciāls, ņemot vērā visu biškopju vajadzības; turklāt aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un nozari, lai izstrādātu biškopības paraugprakses kodeksu, nodrošinot piekļuvi augstas kvalitātes apmācībai dalībvalstu līmenī; attiecībā uz profesionālo izglītību mudina veterinārās medicīnas fakultātes universitātēs stiprināt veterinārās uzraudzības un darbības jomas; uzskata ka tādām programmām kā "Apvārsnis 2020" un "Erasmus+" būtu jāveicina pētniecība un apmācība apiterapijas jomā;

Bišu veselība un vides aspekti

16.  atkārtoti pauž bažas, ka medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās un skaita samazināšanās Eiropā ļoti negatīvi ietekmēs lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un nodrošinājumu, bioloģisko daudzveidību, vides ilgtspēju un ekosistēmas;

17.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie neatliekamie pasākumi, lai plašā mērogā īstenotu bišu veselības un populācijas atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju un tādējādi saglabātu ES savvaļas bišu populāciju, kuras lielums pašlaik samazinās, tāpēc būtu vajadzīgi arī agrovides pasākumi, lai atbalstītu bišu saimju izveidi;

18.  uzsver bioloģiskās daudzveidības nozīmi bišu veselībai un labklājībai, nodrošinot tām barības meklēšanas vietas un dabiskas un pusdabiskas dzīvotnes, kā arī plašas pastāvīgās ganības; vērš uzmanību uz tādu vērtīgu nektāraugu kā rudzupuķes, vīķi, dadži vai baltais āboliņš pakāpenisku izzušanu, kas notiek, nepareizi lietojot augu aizsardzības līdzekļus un pļavas mazāk izmantojot ganībām, bet vairāk — siena vākšanai; norāda, ka tā rezultātā bites neievāc pietiekami daudz ziedputekšņu un nespēj apgādāt sevi ar pārtiku, līdz ar to bišu veselība pasliktinās un to uzņēmība pret patogēniem un parazītiem palielinās; uzsver, ka ir jāaizsargā savvaļas ziedi un kukaiņiem labvēlīgas augu sugas visā Eiropā; atgādina, ka "biškopības platības"ar svēruma koeficientu 1,5 ir KLP zaļināšanas kontekstā; aicina Komisiju, sēklaudzētājus un lauksaimniekus veicināt kvalitatīvu augu audzēšanas shēmas, selekcijas kritērijos iekļaujot izteiktu un pierādītu medainumu un spēju veidot ziedputekšņus un priekšroku dodot vietējiem apstākļiem pielāgotu un vietējas izcelsmes sugu un šķirņu maksimālai bioloģiskajai daudzveidībai;

19.  norāda, ka ir vajadzīgi atbilstīgi finanšu stimuli bioloģiskajiem biškopjiem, ņemot vērā papildu prasības, kas viņiem jāievēro, un aizvien lielāko vides radīto ietekmi;

20.  uzsver, ka ir jāsaglabā vietējo endēmisko medus bišu populāciju neparastais ģenētiskais mantojums, daudzveidība un spēja pielāgoties, ņemot vērā, ka paaudžu gaitā ikviena no tām ir piemērojusies vietējās vides īpatnībām, un atgādina, ka šī daudzveidība ir svarīga cīņā pret invazīvām sugām, tostarp parazītiem un slimībām;

21.  norāda, ka uz monokultūru balstīta lauksaimniecība samazina bioloģisko daudzveidību un rada nepietiekamas apputeksnēšanas un medus augu izzušanas risku, un aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas nektāraugu sēšanai neizmantotā zemē; šajā saistībā uzsver, ka bišu aizsardzībai būtiska ir abiotisko resursu, īpaši augsnes un ūdens, saglabāšana, kā arī liela ziedputekšņu dažādība un barības daudzveidība;

22.  tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vajadzīgos stimulus, lai atbalstītu vietējā līmenī izveidotu praksi, tādējādi saglabājot medus bišu ekotipus un audzēšanu visā ES;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus ar mērķi uzlabot tiesisko aizsardzību un finansiālo atbalstu vietējiem medus bišu ekotipiem un populācijām visā ES, tostarp izmantojot tiesiski aizsargājamas vietējo endēmisko medus bišu teritorijas;

24.  aicina Komisiju izveidot sarakstu pašreizējo un jaunu veselības risku novērtēšanai ES un starptautiskā līmenī, lai noteiktu rīcības plānu cīņai pret bišu mirstību;

25.  mudina Komisiju ar panākumiem īstenot pilotprojektus saistībā ar bitēm un citiem apputeksnētājiem kā vides un dzīvotņu veselīguma rādītājiem, jo tie var izrādīties lietderīgi turpmākās politikas izstrādē;

26.  aicina Komisiju nodrošināt, ka, lauku saimniecībām piešķirot subsīdijas no dažādām KLP budžeta pozīcijām, tiek ņemta vērā bitēm labvēlīga prakse, piemēram, izveidojot ekoloģiski nozīmīgas platības vai papuvēs audzējot savvaļas ziedus, kas pievilina bites;

27.  uzsver vajadzību piemērot piesardzības principu, lai aizsargātu visus apputeksnētājus — mājas un savvaļas;

28.  norāda, ka veselīga bite spēj labāk pretoties parazītismam, slimībām un plēsoņu uzbrukumiem; apzinās, ka dažas invazīvas svešzemju sugas, piemēram, Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (suga, kas ir ļoti agresīva pret citiem kukaiņiem), kā arī Amerikas peru puve un noteikti patogēni, tādi kā nozematoze, ir galvenie bišu mirstības cēloņi un nodara būtisku ekonomisko kaitējumu biškopjiem; atkārtoti pauž atbalstu Parlamenta uzsāktajam pilotprojektam par audzēšanas un selekcijas programmu, lai pētītu rezistenci pret Varroa ērcēm; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ES mēroga lietišķos pētījumus, īstenojot efektīvas programmas, lai audzētu pret invazīvām sugām un slimībām noturīgas bišu sugas, kurām ir pret Varroa ērci vērsts uzvedības aizsargmehānisms; ņemot vērā risku, ka dažas invazīvas svešzemju sugas, piemēram, Varroa destructor ērce, spēj iegūt rezistenci pret dažām veterinārajām zālēm, mudina dalībvalstis katru gadu veikt testus, lai pārbaudītu ērču rezistences līmeni pret dažādajām aktīvajām vielām, kas tiek izmantotas veterinārajās zālēs; ierosina turpināt obligāto cīņu pret Varroa ērcēm ES līmenī;

29.  aicina Komisiju iesaistīt visus attiecīgos zāļu ražotājus pētījumos par bišu ārstniecības līdzekļiem, tostarp lai cīnītos pret Varroa destructor ērcēm un izvairītos no šo zāļu izraisītas negatīvas blakus ietekmes uz bišu imūnsistēmu, un izveidot kopēju IT platformu, lai ar ieinteresētajām personām dalītos informācijā par labākajiem risinājumiem un zālēm, uzlabotu biškopībai būtisko veterināro produktu pieejamību, pastiprinātu veterinārārstu nozīmi bišu veselības pārvaldībā un informētu biškopjus par visiem pieejamajiem risinājumiem; aicina veikt publiskus un privātus pētījumus par alternatīvām bioloģiskām un fizikālām metodēm, kas nekaitē cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par dabisko vielu un savienojumu izmantošanu varrozes kontrolei, ņemot vērā bioloģisko ārstniecības līdzekļu īpašās priekšrocības;

30.  atzīst, ka dažas dalībvalstis, veicot bišu veselības uzraudzības pasākumus, ir sasniegušas ievērojamus rezultātus, kas būtu jādara zināmi pārējām dalībvalstīm un Komisijai;

31.  aicina dalībvalstis un reģionus izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai aizsargātu vietējās un reģionālās medus bišu sugas (Apis Mellifera bišu paveidus) no adaptējušos vai invazīvu svešzemju sugu nevēlamās izplatības, kurai ir tieša vai netieša ietekme uz apputeksnētājiem; atbalsta invazīvu svešzemju sugu iedarbības rezultātā zaudētās bišu populācijas atjaunošanu, izmantojot vietējās bišu sugas; iesaka dalībvalstīm izveidot centrus, kuros audzē un aizsargā vietējās bišu sugas; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt audzēšanas stratēģijas, lai palielinātu vērtīgu īpašību sastopamību vietējā medus bišu populācijā; norāda uz iespējām, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām, kā arī, iespējams, nesen pieņemtajās regulās par dzīvnieku un augu veselību (attiecīgi Regulā (ES) 2016/429 un Regulā (ES) 2016/2031); pauž bažas, ka piesārņotais vasks, ko importē no Ķīnas, bitēm bieži var radīt veselības problēmas;

32.  aicina izveidot pārdomātu procedūru, lai paplašinātu tādu invazīvu augu sugu sarakstu, kuras varētu samazināt bišu ganību daudzveidību ES;

Bitēm kaitīgas ķīmiskās vielas

33.  aicina Komisiju līdz brīdim, kad EFSA būs publicējusi galīgo padziļināto ietekmes novērtējumu, apturēt atļauju piešķiršanu to pesticīdu aktīvo vielu izmantošanai, kas, pamatojoties uz laukizmēģinājumos izdarītajiem EFSA zinātniskajiem atklājumiem, apdraud bišu veselību; atkārtoti norāda, ka ikvienam lēmumu pieņemšanas procesam ir jābūt balstītam uz zinātniskiem novērtējumiem un atklājumiem;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties atbilstoši zinātnieku panāktajai vienprātībai un atcelt tādas pesticīdu aktīvās vielas, tostarp tos neonikotinoīdus un tos sistēmiskos insekticīdus, kuru kaitīgums bišu veselībai ir zinātniski pierādīts (pamatojoties uz laboratorisko analīžu un jo īpaši laukizmēģinājumu rezultātiem); tajā pašā laikā aicina ieviest drošus alternatīvus produktus vai agronomijas metodes (piemēram, dažādus efektīvus augu aizsardzības paņēmienus, kuros izmanto maz pesticīdu, bioloģiskās kontroles metodes un integrēto augu aizsardzību), lai aizstātu tās aktīvās vielas, kas rada risku bitēm;

35.  aicina Komisiju kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīt EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un aicina dalībvalstis tās īstenot;

36.  uzsver, ka ikviens produkts, kas satur vielas, kuras ir atzītas par kaitīgām bitēm, un ko izmanto lauksaimniecībā, būtu jāmarķē kā "kaitīgs bitēm";

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties pastiprināt zinātniski pētniecisko darbu par visām vielām, kas var apdraudēt bišu veselību, saskaņā ar skaidri noteiktu grafiku;

38.  uzsver, ka sistēmisko augu aizsardzības līdzekļu ilgtermiņa ietekme ir novērtēta par zemu; atzinīgi vērtē nesen pieņemto pilotprojektu par vides monitoringu attiecībā uz pesticīdu izmantošanas ietekmi uz medus bitēm;

39.  atzīst, ka, balstoties uz neatkarīgiem un salīdzinoši izvērtētiem zinātniskajiem pierādījumiem, bišu rezistenci ievērojami vājina kopējā ķīmisko vielu iedarbība, kas tām neļauj pārciest negatīvus faktorus, tādus kā gadi ar lielu mitruma daudzumu, nektāra trūkums, slimības vai parazīti;

40.  atgādina par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai, un jo īpaši tās 14. pantu, saskaņā ar kuru visiem lauksaimniekiem savās saimniecībās no 2014. gada obligāti jāpiemēro integrētās augu aizsardzības vispārīgie principi, un 9. pantu, kas aizliedz izsmidzināšanu no gaisa;

41.  norāda, ka ES ir ieviesusi pagaidu ierobežojumus četru neonikotinoīdu grupas insekticīdu (klothianidīns, tiametoksāms, imidakloprīds un fipronils) izmantošanai, lai mazinātu ietekmi uz bitēm;

Medus viltošanas apkarošana

42.  sagaida, ka dalībvalstis un Komisija garantēs importētā medus un citu biškopības produktu pilnīgu atbilstību ES kvalitātes standartiem, tādējādi cīnoties gan pret tiem medus ražotājiem trešās valstīs, kuri izmanto negodīgus paņēmienus, gan arī pret ES reģistrētajiem iepakotājiem un tirgotājiem, kuri ES medum apzināti piemaisa viltotu importēto medu;

43.  aicina Komisiju izstrādāt efektīvas laboratorijas analīžu procedūras, tādas kā kodolu magnētiskās rezonanses testēšana, bitēm raksturīgu peptīdu vai citu bitēm raksturīgu marķieru atklāšana, lai konstatētu medus viltošanas gadījumus, un aicina dalībvalstis stingrāk sodīt pārkāpējus; aicina Komisiju iesaistīt starptautiski atzītas privātas laboratorijas, piemēram, Francijas Eurofins vai Vācijas QSI, lai veiktu vissarežģītākās pārbaudes; aicina Komisiju izveidot oficiālu medus datubāzi, lai iedalītu kategorijās dažādas izcelsmes medu, izmantojot kopēju analīzes metodi;

44.  norāda, ka medus iepakošanas rūpnīcās, kurās ražo medus maisījumus vai apstrādā medu no vairākiem ražotājiem, ir jāveic ES pārtikas nekaitīguma uzraudzība, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 853/2004; uzskata, ka šī prasība būtu jāattiecina uz visām rūpnīcām, kurās apstrādā importēto medu; norāda, ka nevajadzētu uzlikt nekādu finansiālu vai administratīvu slogu tiem ES biškopjiem, kuri iepako savu medu;

45.  uzsver, ka ierosinātie pasākumi pastiprinātu ES mēroga uzraudzību, ko piemēro medus iepakotājiem trešās valstīs, ļaujot apstiprinātajiem revidentiem konstatēt, vai ir izmantots viltots medus, un nodrošinot tā izņemšanu no pārtikas aprites;

46.  uzskata, ka medum vienmēr būtu jābūt identificējamam visā pārtikas piegādes ķēdē un gan vietējiem, gan importētiem produktiem jābūt klasificējamiem pēc attiecīgo augu izcelsmes, izņemot tiešos darījumus starp ražotāju un patērētāju; šajā nolūkā prasa pastiprināt izsekojamības prasību attiecībā uz medu; uzskata, ka uzņēmumiem, kas importē ārvalstu medu, kā arī mazumtirgotājiem ir jāievēro ES noteikumi un jāpārdod tikai tādi biškopības produkti, kas atbilst Pārtikas kodeksā noteiktajai medus definīcijai;

47.  prasa Komisijai grozīt Medus direktīvu, lai sniegtu skaidras definīcijas un norādītu galvenās īpašības, kas raksturīgas visiem biškopības produktiem, tādiem kā monoflorais un dažādu ziedu medus, propoliss, peru pieniņš, bišu vasks, ziedputekšņi, bišu maize un bišu inde, kā tas jau pieprasīts Parlamenta pieņemtajos tekstos;

48.  aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, kā darbojas ES bišu barības, uztura bagātinātāju un ārstniecības līdzekļu tirgus, un veikt vajadzīgos pasākumus, lai to sakārtotu un novērstu šo produktu viltošanu un nelikumīgu tirgošanu;

49.  aicina Komisiju noteikt NAL (izvēle nerīkoties) protokolus, darbības uzsākšanas atsauces vērtības vai maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu medū un citos biškopības produktos attiecībā uz vielām, kas nevar tikt atļautas ES biškopības nozarē, un saskaņot veterinārās robežpārbaudes un pārbaudes iekšējā tirgū, ņemot vērā, ka attiecībā uz medu zemas kvalitātes produkcijas imports, viltojumi un aizstājējprodukti kropļo tirgu un rada pastāvīgu spiedienu uz cenām un, galu galā, uz produktu kvalitāti iekšējā tirgū un ka produkcijai un ražotājiem no ES un no trešām valstīm ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

50.  apzinās praktisko nozīmi, kāda ir agrīnās brīdināšanas sistēmai pārtikas un barības jomā, un tāpēc aicina Komisiju nepārprotami viltota medus gadījumus vienmēr iekļaut RASFF (ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā) sarakstā;

51.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk aizliegt tāda medus izplatīšanu, kas filtrēts sveķu filtrā, jo šādam medum nav nekādas bioloģiskās vērtības;

52.  prasa pastāvīgi pārbaudīt tāda medus kvalitāti, ko importē no trešām valstīm, kuru tiesību akti ļauj bišu saimju ārstēšanā lietot antibiotikas;

53.  aicina Komisiju izstrādāt izgatavošanas standartus kāru pamatnēm, kurās būtu jāietver attiecīgā atļautā daļa parafīna, peru puves sporu un akaricīda atliekvielu, ar nosacījumu, ka akaricīda atliekvielu saturs vaskā, kas jāietver kāru pamatnēs, nedrīkst būt tāds, ka atliekvielas varētu nokļūt medū;

54.  aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt apjomīgo medus importu no Ķīnas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1036 un jo īpaši izpētīt to uzņēmumu darbību, kuri eksportē medu no Ķīnas, kā arī novērtēt medus kvalitāti un tā daudzuma un pārdošanas cenu līmeņa attiecību ES medus tirgū;

55.  uzskata, ka, ņemot vērā lielo daudzumu medus, kas tiek importēts no Ķīnas, šai tendencei pēdējos 15 gados pastiprinoties, medus iepirkuma cenu, kas zemāka par faktiskajām ražošanas izmaksām ES, un "izgatavotā" (nevis ražotā) importa medus slikto kvalitāti, Komisijai būtu jāsaprot, ka ir laiks sākt izmeklēt dažu Ķīnas eksportētāju darbību, lai, iespējams, uzsāktu antidempinga procedūru;

56.  aicina Komisiju pieprasīt oficiālu partijas paraugu ņemšanu un testēšanu pie ES ārējām robežām medum, kas importēts no trešām valstīm, saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 (agrāko Regulu (EK) Nr. 882/2004);

57.  norāda, ka Medus direktīvā, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, ir ietverta prasība marķējumā norādīt valsti, kurā medus ir ievākts, ja medus izcelsme ir vienā dalībvalstī vai trešā valstī; tomēr atzīst, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu krāpšanu biškopības produktu jomā un nepieļautu negodīgu konkurenci, ko rada viltota medus ražotāji;

58.  atgādina Komisijai, ka patērētājiem ir tiesības zināt visu pārtikas produktu izcelsmes vietu; tomēr uzskata, ka tādi marķējumi kā "ES valstīs ražotu medu maisījums", "valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" un jo īpaši "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" medus izcelsmi pilnībā slēpj no patērētāja un tādējādi tiek pārkāpti ES patērētāju aizsardzības tiesību aktos noteiktie principi; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt precīzu un obligātu medus un biškopības produktu marķēšanu, kā arī medus ražošanas labāku saskaņošanu atbilstoši tiesību aktiem par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu un veicinātu krāpšanas gadījumu atklāšanu; atzīst medus tiešās pārdošanas panākumus, kas atrisina daļu problēmu attiecībā uz izcelsmes marķēšanu;

59.  prasa marķējumu "ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums" aizstāt ar precīzu norādi par galaproduktā izmantotā medus izcelsmes valsti vai valstīm, uzskaitot tās secībā atbilstīgi galaproduktā izmantotajām procentuālajām daļām (norādot arī valstu procentuālo daļu attiecīgajā produktā);

60.  aicina Komisiju grozīt Medus direktīvu attiecībā uz vārda "medus" vai terminu "satur medu" vai "izgatavots no medus" izmantošanu apstrādātu produktu nosaukumos vai jebkādos grafiskos vai citos elementos, kas norāda, ka attiecīgais produkts satur medu, lai šos terminus drīkstētu izmantot tikai tad, ja vismaz 50 % no produkta cukura satura veido medus;

61.  atbalsta ierosinājumu, ka uz medus un citu biškopības produktu iepakojuma dalībvalstīm ir obligāti jānorāda medus izcelsmes vieta, kā tas ir prasīts attiecībā uz noteiktiem gaļas un piena produktiem;

Biškopības produktu popularizēšana un medus izmantošana ārstniecībā

62.  atzinīgi vērtē iniciatīvu "Eiropas brokastis ar medu" un mudina dalībvalstis informēt bērnus par vietējiem produktiem un sen iedibināto ražošanas tradīciju atjaunošanu; norāda, ka medū ir daudz kaloriju un to var lietot mērenos daudzumos, lai aizstātu rafinēto cukuru un citus saldinātājus, tādējādi uzlabojot sabiedrības veselību;

63.  uzsver, ka medus ir starp tiem lauksaimniecības produktiem, kurus varētu iekļaut programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu; mudina dalībvalstis veicināt vietējo medus ražotāju dalību attiecīgajās skolu programmās un uzsver, cik svarīgi ir izglītojoši pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu informētību par vietējiem produktiem, vienlaikus iepazīstinot bērnus ar lauksaimniecības pasauli;

64.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par 50 % palielināt ES ikgadējo atbalstu šīm programmām, lai tās varētu tikt īstenotas efektīvi, organizējot konkursus pirmsskolas iestādēs un pienācīgi iekļaujot tādus vietējos produktus kā medus, olīvas un olīveļļa;

65.  aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par patērētā medus daudzumu un patēriņa paradumiem visās dalībvalstīs, kā arī ziņojumu par dažādajām ārstniecības praksēm ES, kurās izmanto medu, ziedputekšņus, peru pieniņu un bišu indi; uzsver apiterapijas kā tradicionālās medicīnas dabiskas alternatīvas pieaugošo nozīmi, tāpēc mudina visas dalībvalstis popularizēt šos produktus ES mediķu un vidējā medicīniskā personāla aprindās un sabiedrībā;

66.  aicina Komisiju apsvērt iespēju brīvprātīgi ieviest zīmolu "ES medus", ar ko apzīmē medu, kura izcelsme 100 % apmērā un ekskluzīvi ir ES dalībvalstis; tāpat aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu;

67.  aicina Komisiju piešķirt noteiktu summu no ES veicināšanas pasākumu budžeta, lai reklamētu patēriņam un ārstnieciskiem nolūkiem paredzētos ES medus produktus, ietverot tādus pasākumus kā medus tiešās pārdošanas veicināšana vietējos tirgos, medus degustācijas sabiedriskās vietās, semināri un citi pasākumi; mudina dalībvalstis veicināt medus un jo īpaši bioloģiski ražotā medus vietējo un reģionālo tirdzniecību, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, jo īpaši ar lauku attīstības programmu palīdzību sniedzot intensīvu atbalstu īsām piegādes ķēdēm un popularizējot augstas kvalitātes produktus, pamatojoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmām; atzīst, ka, uzturā lietojot vietējā ražojuma medu, uzlabojas spēja pretoties vietējiem alergēniem; aicina Komisiju iekļaut bišu vasku to produktu klāstā, kuriem piemēro Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, ņemot vērā patērētāju un ražotāju pieaugošo interesi, kā arī tā senās ražošanas tradīcijas dažās dalībvalstīs;

68.  ierosina dalībvalstīm, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, veicināt biškopības produktu, piemēram, ziedputekšņu, propolisa vai peru pieniņa, izmantošanu farmācijas nozarē;

69.  aicina Komisiju veicināt dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu bioloģiskā medus ražošanas jomā, lai novērstu iespējamās atšķirības, kas var traucēt Eiropas bioloģiskajiem biškopjiem iekļūt tirgū saskaņā ar vienādiem noteikumiem;

70.  prasa Komisijai nodrošināt, ka pašreizējās vai turpmākajās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem medus un citi biškopības produkti tiek uzskatīti par paaugstināta riska produktiem, jo tieša konkurence var ES biškopības nozari pakļaut pārmērīgam vai ilgtspēju neveicinošam spiedienam; tāpēc aicina Komisiju šos produktus no brīvās tirdzniecības sarunām potenciāli izņemt;

71.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar lauksaimniecības un biškopības nozarēm izstrādāt marķēšanas sistēmu, kas veicinātu atbildīgas ražošanas sistēmas izveidi attiecībā uz bitēm;

72.  atzinīgi vērtē pašreizējo tendenci praktizēt biškopību pilsētās un vienlaikus aicina veidot reģionālo biškopju apvienību un iestāžu ciešu un obligātu integrāciju, kā arī ieviest obligātus standartus, lai pārtrauktu ļaunprātīgu saimniekošanas praksi un novērstu slimību apzinātu izplatīšanu bišu populācijās;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV C 153 E, 31.5.2013., 43. lpp.
(2) https://ec.europa.eu/agriculture/honey_lv.
(3) Tādējādi samazinās ražīgums, jo, lai saražotu tādu pašu medus daudzumu, biškopjiem ir jāpalielina bišu populācija.
(4) "Honey bee genotypes and the environment" [Medus bišu genotipi un vide], Journal of Agricultural Research, 53. sējums (2. izdevums), 183.–187. lpp., 2014. gads.


Banku savienība — 2017. gada ziņojums
PDF 446kWORD 65k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par banku savienību — 2017. gada ziņojums (2017/2072(INI))
P8_TA(2018)0058A8-0019/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra ziņojumu par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) (COM(2017)0591),

–  ņemot vērā priekšlikumus grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (CRR), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2017. gada 9. jūlija ziņojumu par SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par rīcības plānu, kā risināt ienākumus nenesošu aizdevumu problēmu Eiropā,

–  ņemot vērā Padomes Finanšu pakalpojumu komitejas Ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) apakšgrupas 2017. gada 31. maija ziņojumu,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 20. marta norādījumus bankām par ienākumus nenesošiem aizdevumiem un publisko apspriešanos par šo norādījumu pielikuma projektu, kas publicēts 2017. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. novembra konsultatīvo dokumentu par likumā noteiktiem prudenciāliem atbalsta mehānismiem, kuri izmantojami nepietiekama nodrošinājuma gadījumā attiecībā uz jaunizveidotiem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši,

–  ņemot vērā ESRK 2017. gada 11. jūlija ziņojumu par ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšanu Eiropā,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. jūlija publisko apspriešanos par ienākumus nenesošu aizdevumu un problemātisku aktīvu sekundāro tirgu attīstību un nodrošinātu kreditoru aizsardzību kredītņēmēju saistību nepildīšanas gadījumā,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 6. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Banco Popular Español S.A. kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga,

–  ņemot vērā Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija paziņojumu par noregulējuma lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Banco Popular Español S.A.,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 23. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas,

–  ņemot vērā VNV 2017. gada 23. jūnija paziņojumu par lēmumu neveikt Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza noregulēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 25. jūnija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza aiziešanai no tirgus saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem par maksātnespēju un izrietošo Intesa Sanpaolo dažu daļu pārdošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. jūlija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Monte dei Paschi di Siena piesardzīgai rekapitalizācijai,

–  ņemot vērā 2017. gada februāra versiju ECB norādījumiem par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu,

–  ņemot vērā 2017. gada jūlija versijas projektu ECB norādījumiem par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izpēti,

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) 2017. gada 31. maija atzinumu par vispārējiem principiem, lai atbalstītu uzraudzības konverģenci saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī ESMA trīs 2017. gada 13. jūlija atzinumus par uzraudzības konverģenci attiecīgi ieguldījumu pārvaldības, ieguldījumu sabiedrību un sekundāro tirgu pārvaldības jomā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) 2017. gada 12. oktobra atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu par integrētas uzraudzības pastiprināšanu nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē (COM(2017)0542) un Komisijas 2017. gada 20. septembra priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanu, tostarp Omnibus priekšlikumu, kas paredz grozīt Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārvaldību, finansēšanu un pilnvaras,

–  ņemot vērā ECB 2017. gada 21. septembrī notikušo publisko apspriešanos par projektu norādījumiem par kredītiestāžu licences pieteikumu un FinTech kredītiestāžu licences pieteikumu izvērtēšanu,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2015. gada novembrī publicētos kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND)),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (VNM regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK (COM(2016)0852), un Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju (COM(2016)0851),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par pārmaiņām Savienības krīzes pārvaldības regulējumā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 19. decembra īpašo ziņojumu "Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic",

–  ņemot vērā to, ka Komisija atsauca priekšlikumu par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (COM(2014)0043),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. aprīļa dokumentu "Pienākumu neizpildes pakete aprīlī: galvenie lēmumi" (MEMO/17/1045),

–  ņemot vērā EBI riska paneli, ESMA ziņojumu par tendencēm, riskiem un apdraudējumiem Nr. 2 (2017), ESRK riska paneli, ESRK 2016. gada ziņojumu, ESRK 2017. gada aprīļa pārskatu par makroprudenciālo politiku Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2399, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi ("Banku darbības paziņojums")(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (NGSD),

–  ņemot vērā 2015. gada 22. jūnija piecu priekšsēdētāju ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) (COM(2015)0586),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra paziņojumu "Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu" (COM(2015)0587),

–  ņemot vērā ECOFIN padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu par banku savienības izveides pabeigšanu (COM(2017)0592),

–  ņemot vērā 2017. gada maijā publicēto ESRK otro ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību,

–  ņemot vērā ESRK 2015. gada marta ziņojumu par valsts riska darījumu regulēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0019/2018),

A.  tā kā nekonsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 5073, proti, mazāks nekā 2015. gada beigās (5474) un 2008. gada beigās (6768), kas liecina par 25 % samazinājumu laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam; tā kā konsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 2290, proti, mazāks nekā 2008. gada beigās (2904) un 2015. gada beigās (2379)(6); tā kā tomēr būtu vēlams iekļaut norādi par to, kā tajā pašā periodā ir mainījusies to banku proporcija, kuras ir "pārāk lielas, lai bankrotētu";

B.  tā kā ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) kopējais apjoms un īpatsvars dalībvalstīs ir ļoti izkliedēts un tā kā valstīs, kurās ir augstākais INA īpatsvars, pastāv būtiskas atšķirības starp bankām; tā kā saskaņā ar ESRK 2017. gada jūlija ziņojumu "Ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšana Eiropā" INA kopējais uzkrātais apjoms ir sasniedzis 1 triljonu EUR; tā kā saskaņā ar EBI ceturkšņa riska paneli Eiropas lielākās bankas ziņoja, ka vidējais svērtais INA īpatsvars (ienākumus nenesoši aizdevumi, ieskaitot vērtības samazinājumus, dalīti ar aizdevumu kopsummu) 2017. gada 30. jūnijā bija 4,47 %; tā kā šim īpatsvaram pēdējos 30 mēnešos ir bijusi tendence samazināties;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) nesen veikto pētījumu atvasināto instrumentu tirgus kopējā nosacītā vērtība Eiropas Savienībā ir 453 triljoni EUR;

D.  tā kā banku savienības izveide ir jāpastiprina, jo tas ir viens no eurozonas finanšu stabilitātes pamatmērķiem un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības neaizstājamiem pamatelementiem; tā kā, lai pabeigtu banku savienības izveidi, ir jāveic turpmāki pasākumi, jo tā netiks pabeigta, kamēr vien netiks nodrošināts fiskālā atbalsta mehānisms vienotajam noregulējuma fondam un trešais pīlārs, kas būtu Eiropas mēroga pieeja noguldījumu (pār)apdrošināšanai; tā kā ECB priekšsēdētājs Mario Draghi ir vairākkārt norādījis, ka ENAS joprojām ir banku savienības pamata pīlārs; tā kā banku savienības izveides pabeigšana ir ļoti svarīga, lai sarautu saikni starp bankām un valstīm; tā kā ir jāpastiprina centieni, lai no glābšanas pasākumiem pārietu uz iekšējo rekapitalizāciju; tā kā joprojām pietiekama uzmanība netiek pievērsta riskiem atsevišķu valstu banku sistēmās; tā kā pašreizējie labvēlīgie ekonomiskie apstākļi dod iespēju virzīt reformas, kas vajadzīgas, lai pabeigtu banku savienības izveidi;

E.  tā kā tika novēlota banku bilanču pienācīga sakārtošana pēc krīzes, turpinot kavēt ekonomikas izaugsmi; tā kā ES banku kapitāla un likviditātes rādītāji pēdējos gados ir kopumā uzlabojušies, lai gan joprojām ir bankas, tostarp lielas bankas, kuru kapitalizācijas līmenis vēl aizvien nav pietiekams; tā kā riski finanšu stabilitātei ir saglabājušies, bet kopš banku savienības izveides sākuma tie jau ir būtiski samazinājušies; tā kā Eiropas banku institucionālais un normatīvais regulējums ir būtiski pastiprināts;

F.  tā kā banku savienībai var pievienoties arī dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro; tā kā līdz šim neviena ES dalībvalsts nav vēl nolēmusi piedalīties uz šāda pamata; tā kā vairākas dalībvalstis apspriež iespēju pievienoties banku savienībai; tā kā dažādas finanšu iestādes atzīst priekšrocības, ko sniedz dalība banku savienībā;

G.  tā kā mūsu darbs pie kapitāla tirgu savienības nedrīkst mazināt spiedienu uz to, ka ir jāpabeidz darbs pie banku savienības izveides, kas joprojām ir priekšnoteikums finanšu stabilitātes nodrošināšanai no bankām atkarīgajā Eiropas Savienībā;

H.  tā kā banku galvenais uzdevums ir nodrošināt finansējumu reālajai ekonomikai;

I.  tā kā ECB ir vajadzīga zināma elastība uzraudzības darbību veikšanā, bet tālejoši principiāli lēmumi galu galā ir jāpieņem Eiropas likumdevējam,

1.  aicina Komisiju izmantot regulējumu kā likumdošanas instrumentu, ierosinot tiesību aktus banku jomā;

Uzraudzība

2.  ņem vērā ECB 2017. gada izvērtējumus par bankām, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas; ņem vērā arī to, ka uzraudzības un vienotie noregulējuma mehānismi šajā kontekstā ir kopumā darbojušies labi, un piekrīt Komisijai, ka procedūras, kurās tiek pieņemts lēmums par to, vai banka kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ir jāuzlabo;

3.  norāda uz 2018. gadā gaidāmajiem EBI spriedzes testiem; aicina EBI, ESRK, ECB un Komisiju, nosakot spriedzes testus, izmantot konsekventas metodes, scenārijus un pieņēmumus, lai maksimāli izvairītos no rezultātu iespējamas sagrozīšanas un nesakritības, kāda novērojama starp spriedzes testu rezultātiem un noregulējuma lēmumiem, kuri pieņemti drīz vien pēc šo rezultātu iesniegšanas; tomēr uzsver, ka bankas stabilitāti nav iespējams noteikt, veicot tikai tās bilances izvērtēšanu kādā noteiktā brīdī, jo tā tiek nodrošināta dinamiskā mijiedarbībā starp banku un tirgiem un to ietekmē dažādi elementi visā ekonomikā; turklāt uzskata, ka spriedzes tests, ko pati ECB veic attiecībā uz tās uzraudzībā esošajām papildu bankām, varētu būt pārredzamāks;

4.  uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp EBI kā regulatīvo iestādi un VUM kā uzraudzības iestādi; šajā saistībā vērš uzmanību uz pienākumu sadali starp ECB un EBI un uz katras iestādes atšķirīgo ģeogrāfisko darbības jomu; šajā sakarā iesaka, kur iespējams, uzlabot abu iestāžu īstenojamo iniciatīvu konkrēto koordināciju, lai nodrošinātu vienotā noteikumu kopuma konsekventu piemērošanu, vienlaikus atzīstot, ka VUM būtu jāuzņemas vadošā loma gadījumos, kad tiek konstatēti ar banku savienību saistīti jautājumi vai regulējuma nepilnības;

5.  atzinīgi vērtē to, ka banku savienība ir uzlabojusi attiecīgās informācijas apmaiņu starp uzraudzības iestādēm, kā arī datu vākšanu un apmaiņu par Eiropas banku sistēmu, veicinot, piemēram, banku salīdzinošo novērtēšanu un dodot iespēju vispusīgāk uzraudzīt pārrobežu banku grupas; atzinīgi vērtē kopējo uzraudzības komandu teicamo darbu; norāda, ka Komisija ir apzinājusi jomas, kurās varētu uzlabot informācijas apmaiņu un koordināciju starp ECB banku uzraudzības un VNV darbu, īpaši attiecībā uz būtiskajiem jautājumiem par to, vai iestādei var veikt piesardzīgu rekapitalizāciju un vai tā kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga; norāda, ka pašreizējais saprašanās memorands starp ECB un VNV nav pietiekami visaptverošs, lai nodrošinātu, ka VNV no ECB saņem visu informāciju, kas tai vajadzīga savu uzdevumu savlaicīgai un efektīvai izpildei; aicina ECB un VNV izmantot iespējas, ko sniedz pašreizējās diskusijas par savstarpēji noslēgtā saprašanās memoranda atjaunināšanu, lai novērstu esošās nepilnības un uzlabotu noregulējuma darbību efektivitāti; prasa uzlabot praktiskos nosacījumus attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp uzraudzības un noregulējuma iestādēm, kas ir būtisks priekšnoteikums netraucētai un efektīvai noregulējuma darbību īstenošanai, un starp visām Eiropas un valstu struktūrām, kas iesaistītas agrīnās intervences un noregulēšanas pasākumos; aicina ECB un VNV turpināt uzlabot ikdienas sadarbību un stiprināt darba attiecības; šajā saistībā atbalstītu izmaiņas attiecīgajā VUM regulā, lai Vienotās noregulējuma valdes pārstāvim dotu iespēju piedalīties VUM Uzraudzības valdes sanāksmēs kā pastāvīgajam novērotājam; prasa noslēgt iestāžu nolīgumu starp ECB un Eiropas Revīzijas palātu, lai precizētu informācijas apmaiņu starp abām iestādēm saistībā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas noteiktas Līgumos;

6.  norāda, ka BAND noteikums par piesardzīgu rekapitalizāciju tika piemērots 2017. gadā; norāda, ka būtu jāprecizē aktīvu kvalitātes pārbaužu izmantošana, lai noteiktu, vai piesardzīgās rekapitalizācijas nosacījumi ir izpildīti; uzsver, ka aktīvu iepriekšējo novērtējumu pamatā jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, tostarp pierādījumiem, kas apliecina bankas maksātspēju un atbilstību ES noteikumiem valsts atbalsta jomā; aicina Komisiju, VUM un VNV apsvērt iespējas, kā varētu uzlabot pārredzamību, novērtējot kredītiestāžu maksātspēju un izskatot noregulējuma lēmumus;

7.  atkārtoti pauž bažas par ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) augsto līmeni atsevišķās jurisdikcijās; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu centienus šo līmeni samazināt; piekrīt Komisijai, ka, "lai gan dalībvalstis un pašas bankas ir galvenās atbildīgās par ienākumus nenesošo aizdevumu problēmas risināšanu, valstu un Eiropas Savienības līmeņa pasākumu integrēšana ir pamatota, lai ietekmētu ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājumus un novērstu jaunu ienākumus nenesošu aizdevumu turpmāku uzkrāšanos banku bilancēs"(7);

8.  kopumā atzinīgi vērtē darbu, ko šajā jomā ir paveikušas dažādas ES iestādes un struktūras; tomēr vēlētos, lai šie pasākumi tiktu labāk koordinēti; aicina šos dalībniekus un dalībvalstis pienācīgi un ātri īstenot Padomes 2017. gada 11. jūlija secinājumus par rīcības plānu INA problēmas risināšanai Eiropā; ar nepacietību gaida pasākumu kopumu, kas būs paredzēts, lai paātrinātu INA samazināšanu, un tiks ierosināts tuvākajos mēnešos; šajā saistībā atbalsta Komisijas lēmumu izpētīt iespējamo prudenciālo saskaņošanu ES līmenī attiecībā uz jauniem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši; aicina Komisiju veikt likumdošanas un ar likumdošanu nesaistītas darbības, lai veicinātu informācijas sniegšanu potenciālajiem ieguldītājiem, īpašu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību ("slikto banku") izveidi un INA sekundāro tirgu attīstību, lai risinātu milzīgo problēmu, kas saistīta ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem; atgādina, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo un vajadzības gadījumā jāsaskaņo maksātnespējas regulējums, tostarp strādājot pie Komisijas priekšlikuma par agrīnu pārstrukturēšanu un otro iespēju, un lai pasargātu vismazāk aizsargātos parādniekus, tādus kā MVU un mājsaimniecības;

9.  atzinīgi vērtē nodomu paātrināt banku bilanču sakārtošanu, vienlaikus uzsverot, ka INA obligātā atsavināšana nelikvīdā un necaurredzamā tirgū var radīt nepamatotus zaudējumus banku bilancēs; atkārtoti pauž bažas attiecībā uz ECB norādījumu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem pielikuma projektu; uzsver, ka banku uzraudzības noteikumos paredzētajā uzraudzības un novērtēšanas procesā ECB nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt ES likumdevēja prerogatīvas; atgādina, ka Eiropas Savienībā likumdošanas procesa vispārējie principi, kas paredz ietekmes novērtēšanu un apspriešanos, kā arī proporcionalitātes un subsidiaritātes novērtēšanu, attiecas arī uz 3. līmeņa tiesību aktiem;

10.  atkārtoti pauž bažas par riskiem, kas saistīti ar III līmeņa aktīvu, tostarp atvasināto instrumentu, turēšanu un it īpaši ar šo aktīvu vērtēšanas grūtībām; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada spriedzes testu procedūrās EBI ir iekļāvusi īpašus riska pārvaldības pasākumus, kuri attiecas uz 2. un 3. līmeņa instrumentiem; atkārtoti aicina VUM šo jautājumu noteikt par vienotās uzraudzības prioritāti 2018. gadā;

11.  atgādina, ka pastāv ar valsts parādu saistīti riski; norāda, ka dažās dalībvalstīs finanšu iestādes ir pārāk daudz ieguldījušas savas valsts valdības emitētajās obligācijās, tādējādi radot pārmērīgu "iekšzemes novirzi", lai gan viens no banku savienības galvenajiem uzdevumiem ir saraut saikni starp bankas un valsts risku; atzīmē, ka ir vēlama lielāka daudzveidība banku valsts obligāciju portfeļos, lai samazinātu finanšu stabilitātes riskus; uzskata, ka ES normatīvajam regulējumam par prudenciālu pieeju valsts parādam būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem; norāda uz Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) pašreizējo darbu valsts riska jomā un, konkrētāk, uz tās nesen publicēto diskusiju dokumentu "Valsts riska darījumu regulēšana"; tāpēc ar lielu interesi gaida FSP darba rezultātus valsts parāda jomā, kas palīdzēs pieņemt turpmākos lēmumus; uzsver valsts obligāciju būtisko lomu, nodrošinot kvalitatīvus likvīdos aktīvus ieguldītājiem un stabilus finansējuma avotus valdībām; šajā saistībā ņem vērā Komisijas pašreizējo darbu pie idejas par t. s. ar valsts obligācijām nodrošinātajiem vērtspapīriem, kas varētu palīdzēt risināt šo problēmu; atgādina, ka ar valsts obligācijām nodrošinātos vērtspapīrus nevarētu izmantot parāda kopīgošanai; uzskata, ka tirgus dalībnieku ieguldījums varētu palīdzēt nodrošināt tirgus interesi par šiem vērtspapīriem;

12.  uzsver, cik svarīgi ir novērst iekšējos modeļos konstatētos trūkumus, lai atjaunotu to ticamību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās iestādēs; šajā saistībā norāda uz Eiropas Parlamenta Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļas pasūtīto ārējo pētījumu "Kādus secinājumus var izdarīt no EBI 2016. gada tirgus riska salīdzinošās novērtēšanas?", kur cita starpā ir norādīts, ka, ja EBI salīdzinošā pētījuma rezultāti ir pareizi un ciktāl testa portfeļa instrumenti ir reprezentatīvi, iekšējā tirgus riska modeļi, ko pašlaik izmanto Eiropas bankas, būtiski pārkāpj vienlīdzīgu konkurences apstākļu principu (ja dažādas bankas pārvalda vienādu portfeli, tām būtu jāpārvalda arī vienāds pašu kapitāls); šajā kontekstā norāda, ka BCBS ir apstiprinājusi grozījumus Bāzeles III pabeigšanai un EBI ir novērtējusi tās ietekmi uz ES banku nozari; atgādina, ka šīs vienošanās rezultātā nevajadzētu būtiski pieaugt kapitāla prasībām ES līmenī vai tikt apdraudētai banku spējai finansēt reālo ekonomiku, jo īpaši MVU; atzinīgi vērtē ECB paveikto darbu pie iekšējo modeļu atbilstības izvērtēšanas, tostarp tās jauno rokasgrāmatu par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu, lai risinātu problēmu saistībā ar atšķirīgajām riska pakāpēm, kas tiek piemērotas tās pašas kategorijas riska svērtajiem aktīviem dažādās kredītiestādēs; visbeidzot, atzinīgi vērtē darbu, ko saistībā ar salīdzinošo novērtēšanu paveikusi EBI; uzskata, ka banku kapitāla pozīciju var stiprināt, cita starpā samazinot dividenžu maksājumus un piesaistot jaunu pašu kapitālu, un ka Eiropas banku vispārējā finanšu stāvokļa stiprināšana arī turpmāk būtu jānosaka par prioritāti;

13.  uzsver, ka starptautisko iestāžu priekšlikumi Eiropas tiesību aktos būtu jāpārņem tā, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropas banku nozares īpašās iezīmes;

14.  uzsver, ka jo īpaši BCBS standarti nebūtu bez izmaiņām jāievieš Eiropas tiesību aktos, pienācīgi neņemot vērā Eiropas banku sistēmas īpašās iezīmes un proporcionalitātes principu;

15.  atgādina, ka VUM monetārās politikas funkcija ir jānošķir no uzraudzības funkcijas, un uzskata, ka šo principu ir svarīgi ievērot, lai izvairītos no interešu konflikta; uzskata, ka būtībā šis princips tiek ievērots; uzskata, ka, lai noteiktu kopīgo pakalpojumu lietderību, būtu jāpārbauda veikto uzdevumu saistība ar politiku; tāpēc uzskata, ka kopīgi pakalpojumi nerada problēmas, ja tie attiecas uz jautājumiem, kas nav būtiski svarīgi politikas veidošanai, bet citos gadījumos tie varētu būt iemesls bažām un attaisnot papildu aizsardzības pasākumus;

16.  uzskata, ka, pārbaudēs uz vietas iesaistot vairāk ECB darbinieku, varētu tikt palielināta banku uzraudzības neatkarība no valsts līmeņa apsvērumiem;

17.  ņem vērā Komisijas 2016. gada novembrī ierosināto banku nozares reformas paketi; uzsver, cik svarīga ir paātrinātā procedūra, kuras rezultātā tika panākta vienošanās par starptautiskā finanšu pārskatu standarta (SFPS) Nr. 9 pakāpenisku ieviešanu, kā arī pārejas pasākumi attiecībā uz izņēmumiem tāda lielā riska darījumu limita piešķiršanai, kas ir pieejams riska darījumiem ar noteiktu dalībvalsts publiskā sektora parādu, kurš izteikts jebkuras dalībvalsts valūtā (Regula (ES) 2017/2395), lai izvairītos no nesamērīgas ietekmes (t. s. klints efekta) uz kredītiestāžu pašu kapitālu; tomēr ņem vērā ECB un EBI atzinumus par to, ka pārejas pasākumiem nevajadzētu nepamatoti aizkavēt SFPS Nr. 9 īstenošanu; uzsver, ka ir jāuzrauga SFPS Nr. 9 ietekme uz banku aizdevumiem un to piešķiršanu, kā arī uz iespējamajām procikliskajām sekām, kas izriet no kredītriska rādītāju cikliskās jutības; aicina ESRK un VUM izpētīt šos jautājumus; lūdz EBI un Starptautisko norēķinu banku šajā saistībā sniegt attiecīgus norādījumus;

18.  norāda, ka saskaņā ar uzraudzības noteikumiem iestādēm ir jāsagatavo daudzi līdzīgi ziņojumi dažādos formātos, kas iesniedzami vairākām iestādēm, un ka tas rada būtisku papildu slogu; tāpēc prasa ieviest vienotu ziņošanas sistēmu, kurā visu par uzraudzību atbildīgo iestāžu uzdotie jautājumi tiktu apkopoti vienā centrālā kontaktpunktā, no kura tos pārsūtītu uzraugāmajām iestādēm un iegūtos datus pēc tam nosūtītu kompetentajām iestādēm; uzsver, ka tas varētu būt viens no veidiem, kā novērst jautājumu un identisku datu pieprasījumu dublēšanu, tādējādi ievērojami samazinot administratīvo slogu bankām un kompetentajām iestādēm, un ka tas arī ļautu nodrošināt efektīvāku uzraudzību;

19.  atzīst, ka uzraudzības prasību īstenošanas lielās izmaksas īpaši grūti varētu būt segt mazākām bankām; uzskata, ka ECB, veicot uzraudzības darbības, dažos uzraudzības noteikumos varētu labāk ņemt vērā proporcionalitātes principu; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jāveic papildu pasākumi, lai ieviestu samērīgākus banku uzraudzības noteikumus attiecībā uz mazajām iestādēm ar zemu riska pakāpi; uzsver, ka proporcionalitātes uzlabošana nekādā gadījumā nenozīmē uzraudzības standartu pazemināšanu, bet tikai administratīvā sloga samazināšanu, piemēram, samazinot atbilstības un informācijas atklāšanas prasības; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas atbildi uz 2016. gada ziņojumu par banku savienību, kurā tā piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ziņošanas prasības būtu jāvienkāršo, kā arī Komisijas centienus ieviest lielāku proporcionalitāti uzraudzībā;

20.  atgādina, ka pēc iespējas vairāk ir jāsaskaņo ES tiesību aktos paredzētās izvēles iespējas un rīcības brīvība attiecībā uz banku uzraudzību; uzskata, ka tām pēc iespējas jābūt īslaicīgām un jātiek anulētām, tiklīdz tās vairs nav vajadzīgas, lai pārmērīgi nesarežģītu Eiropas un valstu uzraudzības iestāžu ikdienas darbu;

21.  uzsver, ka normatīvajā regulējumā būtu jāietver konkrētie darbības principi un jāņem vērā kooperatīvo un kopieguldījumu banku īpašā misija un ka uzraudzības iestādēm tie būtu jāievēro un jāatspoguļo savā darbībā un pieejā;

22.  atgādina par savu 2017. gada 17. maija rezolūciju(8) attiecībā uz FinTech; uzskata, ka FinTech, kas veic tāda paša veida darbības kā citi finanšu sistēmas dalībnieki, tādējādi būtu jāpakļauj tādiem pašiem darbības noteikumiem; šajā saistībā aicina piemērot tādu pieeju FinTech, kas nodrošinātu pareizo līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību, finanšu stabilitātes saglabāšanu un inovācijas veicināšanu; šajā sakarā ņem vērā Komisijas darbu, ierosinājumu EUI pilnvarās iekļaut tehnoloģisko inovāciju un publisko apspriešanos par projektu ECB norādījumiem attiecībā uz FinTech banku licences pieteikumu izvērtēšanu;

23.  atzīst, ka banku darbības visu aspektu aizvien lielākas digitalizācijas rezultātā tās ir kļuvušas daudz vairāk pakļautas kiberdrošības riskiem; uzsver, ka kiberdrošības pārvaldība pirmkārt un galvenokārt ir pašas bankas atbildība; uzsver kiberdrošības būtisko lomu banku pakalpojumu sniegšanā un vajadzību mudināt finanšu iestādes izvirzīt ļoti vērienīgus mērķus patērētāju datu aizsardzības un kiberdrošības garantēšanas jomā; aicina uzraudzības iestādes cieši uzraudzīt un izvērtēt kiberdrošības riskus, kā arī mudina finanšu iestādes visā ES izvirzīt ļoti vērienīgus mērķus patērētāju datu aizsardzības un kiberdrošības garantēšanas jomā; atzinīgi vērtē ECB iniciatīvu noteikt pienākumu uzraudzītajām bankām, izmantojot reāllaika brīdināšanas mehānismu, ziņot par būtiskiem kiberuzbrukumiem, kā arī atzinīgi vērtē kiberdrošības uzraudzības nolūkā veiktās VUM pārbaudes uz vietas; aicina VUM pastiprināt centienus un panākt, ka kiberdrošība tiek formāli uzskatīta par vienu no tā augstākajām prioritātēm;

24.  atzinīgi vērtē EBI, ESMA un VUM darbu, kas veikts pie uzraudzības konverģences veicināšanas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, lai mazinātu regulatīvās un uzraudzības arbitrāžas risku; uzskata, ka ir jāizstrādā tāds ES un Apvienotās Karalistes sadarbības modelis uzraudzības jomā, kas respektētu ES finanšu stabilitāti, tās regulatīvo un uzraudzības sistēmu un standartus, kā arī to īstenošanu; atgādina, cik būtiska nozīme ir banku sagatavotībai un atbilstošai ārkārtas situāciju plānošanai, lai mazinātu Brexit destabilizējošo ietekmi; pauž bažas, ka dažas bankas, jo īpaši mazākās, varētu atpalikt Brexit sagatavošanās darbu īstenošanā, un aicina tās darboties aktīvāk; atgādina, ka bankas licences iegūšanai un iekšējo modeļu apstiprināšanai ir vajadzīgi vairāki gadi un to vajadzētu ņemt vērā;

25.  ņem vērā priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanu, tostarp Omnibus priekšlikumu, kas paredz grozīt EUI pārvaldību, finansēšanu un pilnvaras;

26.  pauž bažas par banku grupām raksturīgo tendenci izmantot aizvien sarežģītākas struktūras un vienības, kuras veic galvenokārt tādas pašas darbības kā bankas, tomēr izvairās no banku uzraudzības; šajā saistībā norāda uz Komisijas priekšlikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuram vajadzētu veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm un novērst nepilnības, kuru dēļ lielas ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu tikt izmantotas, lai izvairītos no banku regulatīvo prasību izpildes;

27.  pauž bažas par ēnu banku darbības izplatīšanos ES; ņem vērā 2017. gadā publicēto ESRK ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību, kurā uzsvērti vairāki riski un apdraudējumi, kas jāuzrauga ES ēnu banku darbības sistēmā; tāpēc pieprasa saskaņotu rīcību šo risku novēršanā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un finanšu stabilitāti; tomēr atzīst, ka kopš finanšu krīzes ir ieviesta politika ēnu banku darbības radīto finanšu nestabilitātes risku novēršanai; mudina iestādes turpināt rūpīgi uzraudzīt un novērst jaunus finanšu stabilitātes riskus un jebkuru rīcību attiecībā uz regulējumu banku nozarē papildināt ar atbilstošu regulējumu ēnu banku sektorā; pauž nožēlu, ka pēdējo jautājumu Komisija nerisināja savās atbildēs uz pagājušā gada ziņojumu(9);

28.  uzskata, ka, lai gan ir vēlami uzlabojumi, īpaši attiecībā uz komunikāciju un pārredzamību, banku savienība joprojām nes pozitīvas un būtiskas pārmaiņas dalībvalstīm, kuru valūta ir euro; atgādina, ka banku savienība ir pieejama visām dalībvalstīm; mudina visas dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pievienotos banku savienībai un tādējādi to pakāpeniski pielīdzinātu visam iekšējam tirgum;

29.  atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti ar ECB 2017. gada jūnija lēmumu, pieļaujot zināmu deleģēšanu atbilstošu un pienācīgu lēmumu pieņemšanas jomā; atkārtoti norāda, ka, lai Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanu par dažiem kārtējiem jautājumiem biežāk un vieglāk deleģētu attiecīgajām amatpersonām, ir jāmaina noteikumi; atkārtoti pauž atbalstu šādām izmaiņām, kas ECB īstenoto banku uzraudzību padarītu efektīvāku un lietderīgāku; aicina ECB precizēt uzdevumus attiecībā uz lēmumu pieņemšanas deleģēšanu;

Noregulēšana

30.  atzinīgi vērtē jaunā noregulējuma režīma pirmo piemērošanu 2017. gadā; ņem vērā lielo skaitu juridisko prasījumu, kas iesniegti ES Vispārējā tiesā saistībā ar šo lietu; aicina Komisiju izvērtēt, vai un kā tas varētu apdraudēt jaunā noregulējuma režīma efektivitāti un to padarīt faktiski nepiemērojamu; aicina VNV un Komisiju kopīgi publicēt to jautājumu kopsavilkumu, kas juridiskajos prasījumos tiek kritizēti visvairāk; uzskata, ka 2017. gada banku lietas rada jautājumus par pārredzamību un komunikāciju, un aicina nodrošināt lielāku pārredzamību turpmākajos noregulējuma lēmumos, tostarp par piekļuves nodrošināšanu Eiropas Parlamentam, balstoties uz skaidriem un atbilstošiem nosacījumiem, galvenajiem dokumentiem, kuros sniegta informācija par noregulējuma lēmumiem, tādiem kā neatkarīgo vērtētāju sniegtie novērtēšanas ziņojumi, lai ex ante labāk izprastu noregulējuma režīmu; aicina abus likumdevējus ņemt vērā 2017. gada banku lietas, lai izdarītu no tām secinājumus, pieņemot kopīgus lēmumus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz TLAC/MREL un moratorija instrumentu;

31.  pauž bažas par neatbilstību starp valsts atbalsta noteikumiem un ES tiesību aktiem saistībā ar noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) spēju piedalīties noregulējumā saskaņā ar BAND un NGSD, kā norādīts iepriekšējā ziņojumā(10); aicina Komisiju pārskatīt savu interpretāciju par valsts atbalsta noteikumiem, atsaucoties uz NGSD 11. panta 3. un 6. punktu, lai nodrošinātu, ka Eiropas likumdevēja paredzētie preventīvie un alternatīvie pasākumi var tikt faktiski īstenoti; uzskata, ka 2017. gada banku lietās apstiprinājās BAND noteiktais, ka dalībvalstis var turpināt parasto maksātnespējas procedūru, ko noteiktos apstākļos var papildināt t. s. likvidācijas atbalsts; uzskata, ka iemesls arbitrāžas iespējām, ko atklāja nesenās noregulēšanas lietas, ir neatbilstība starp valsts atbalsta noteikumu piemērošanu saskaņā ar noregulējuma režīmu un valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt banku maksātnespējas regulējumu ES, tostarp 2013. gada Banku darbības paziņojumu, lai izdarītu secinājumus no 2017. gada banku lietām;

32.  atgādina, ka BAND mērķi bija nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, novērst negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti, aizsargāt publiskos līdzekļus, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas publisko finansiālo atbalstu iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas, un aizsargāt segto noguldījumu veicējus, ieguldītājus, klientu līdzekļus un klientu aktīvus; atgādina, ka ārkārtas publiskā finansiālā atbalsta pasākumus var izmantot tikai tam, lai "novērstu nopietnus traucējumus (..) ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti", un ka tie "netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā"; uzskata, ka ārkārtas publiskais finansiālais atbalsts attiecīgā gadījumā būtu jāpapildina arī ar korektīviem pasākumiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt BAND 32. panta 4. punkta pēdējā daļā minēto izvērtēšanu, ko vajadzēja veikt jau 2015. gadā; norāda, ka piesardzīgā rekapitalizācija ir banku krīzes pārvaldības instruments;

33.  aicina Komisiju reizi gadā no jauna pārbaudīt, vai LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas prasības attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanas iespējām finanšu nozarē joprojām tiek izpildītas;

34.  aicina Komisiju izvērtēt, vai banku nozare kopš krīzes sākuma nav saņēmusi netiešas subsīdijas un valsts atbalstu netradicionāla likviditātes atbalsta veidā;

35.  atzinīgi vērtē to, ka VNV prioritāti piešķir kredītiestāžu noregulējamības uzlabošanai, kā arī progresu, kas panākts, konsolidētā līmenī nosakot saistošus mērķus attiecībā uz individuāliem mērķiem saistībā ar minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL); uzsver operatīvu un uzticamu noregulējuma plānu nozīmi un šajā saistībā atzīst problēmas, ko vienotā kontaktpunkta stratēģijas, ja tās netiek atbilstoši izstrādātas, var radīt uzņēmējvalstu finanšu stabilitātei; uzsver, ka ir vajadzīgs efektīvs režīms, lai vērstos pret šīs prasības pārkāpumiem, un ka, nosakot MREL, būtu jāņem vērā iestāžu uzņēmējdarbības modeļi, lai nodrošinātu šo iestāžu noregulējamību; aicina VNV sniegt visaptverošu sarakstu, kurā uzskaitīti šķēršļi noregulējamībai, kas konstatēti valstu vai Eiropas tiesību aktos; uzsver, ka BAND pārskatīšana nekādā gadījumā nedrīkst atpalikt no starptautiski pieņemtajiem standartiem;

36.  atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritātes turpmāku saskaņošanu, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2017/2399; prasa dalībvalstīm nodrošināt ātru īstenošanu, lai bankas varētu emitēt parāda vērtspapīrus jaunajā maksātnespējas kategorijā un tādējādi izveidot vajadzīgās rezerves; atkārto iepriekšējā ziņojumā(11) pausto nostāju, ka rekapitalizējami instrumenti būtu jāpārdod atbilstīgiem ieguldītājiem, kuri var absorbēt potenciālos zaudējumus, neapdraudot savu finansiālo stāvokli; tāpēc iesaka noregulējuma iestādēm uzraudzīt, cik lielā apmērā instrumenti, kas pakļauti iekšējai rekapitalizācijai, pieder neprofesionāliem ieguldītājiem, un iesaka EBI arī turpmāk reizi gadā atklāt šīs summas, kā arī attiecīgā gadījumā sniegt brīdinājumus un ieteikumus attiecībā uz korektīvu darbību;

37.  ņem vērā pašreizējos tiesību aktu priekšlikumus par kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) ieviešanu ES tiesību aktos, lai samazinātu riskus Eiropas banku nozarē;

38.  atgādina, ka Starpvaldību nolīguma par vienoto noregulējuma fondu (VNF) saturu galu galā ir paredzēts iekļaut ES tiesiskajā regulējumā; atgādina, ka fiskālais atbalsts ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu uzticamu un efektīvu noregulējuma režīmu un spēju tikt galā ar sistēmiskām krīzēm banku savienībā, kā arī lai izvairītos no banku glābšanas, izmantojot publiskā sektora līdzekļus; ņem vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Stabilizācijas mehānismu pārveidot par Eiropas Monetāro fondu, kas nodrošinātu fiskālā atbalsta funkciju vienotajam noregulējuma fondam;

39.  atzinīgi vērtē VNV darbu banku noregulējuma spēju veidošanā ES līmenī; tomēr norāda, ka noregulējuma plānošana pašlaik joprojām ne tuvu nav pabeigta; norāda arī to, ka VNV trūkst daudzu darbinieku; aicina VNV pastiprināt darbā pieņemšanas pasākumus un mudina valstu iestādes nodrošināt norīkoto ekspertu vieglu pieejamību VNV; šajā saistībā atgādina, ka Vienotajā noregulējuma valdē ir vajadzīgs pienācīgs līdzsvars starp darbiniekiem no centrālā līmeņa un tiem, kurus nodrošina valstu noregulējuma iestādes, kā arī ir vajadzīgs skaidrs darba sadalījums starp VNV un valstu noregulējuma iestādēm; šajā sakarā atzinīgi vērtē VNV veiktos pasākumus VNM funkciju un uzdevumu sadalē; norāda, ka papildus bankām, kas atrodas ECB tiešā uzraudzībā, VNV ir tieši atbildīga arī par nozīmīgām pārrobežu iestādēm; aicina dalībvalstis, valstu kompetentās iestādes un ECB rīkoties tā, lai pēc iespējas samazinātu Vienotajai noregulējuma valdei uzlikto papildu slogu un sarežģītību, kas izriet no šīs atšķirības darbības jomā;

40.  prasa ex ante iemaksas vienotajā noregulējuma fondā aprēķināt pārredzamā veidā, sniedzot informāciju par aprēķināšanas metodiku, kā arī cenšoties saskaņot informāciju par aprēķinu rezultātiem;

41.  pauž bažas par noregulējuma lēmumu iespējamo ietekmi uz banku sistēmas struktūru; aicina Komisiju cieši sekot līdzi šim jautājumam, uzraudzīt pieņemto lēmumu izpildi un regulāri informēt Eiropas Parlamentu par konstatētajiem faktiem;

Noguldījumu apdrošināšana

42.  atzinīgi vērtē EBI lēmumu reizi gadā publicēt datus, ko tā saņem saskaņā ar NGSD 10. panta 10. punktu; ierosina uzlabot šo datu iesniegšanas formātu, lai ļautu tiešā veidā salīdzināt finansējuma atbilstību starp noguldījumu garantiju sistēmām (NGS); tomēr atzīmē, ka vairākām NGS ir jāpaātrina pieejamo finanšu līdzekļu uzkrāšana, lai līdz 2024. gada 3. jūlijam sasniegtu noteiktos mērķa līmeņus;

43.  aicina EBI paplašināt savu analīzi, cita starpā tajā ietverot alternatīvus finansēšanas mehānismus, kurus dalībvalstis ieviesušas saskaņā ar NGSD 10. panta 9. punktu, un publicēt šīs analīzes rezultātus kopā ar informāciju, ko tā saņem saskaņā ar NGSD 10. panta 10. punktu;

44.  vērš uzmanību uz NGSD paredzētajām plašajām izvēles iespējām un rīcības brīvību; uzskata, ka ir jāturpina saskaņot noteikumus, kurus piemēro noguldījumu garantiju sistēmām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā;

45.  atgādina, ka noguldījumu aizsardzība ir visiem ES iedzīvotājiem svarīgs jautājums un ka banku savienība bez trešā pīlāra ir nepilnīga; pašlaik komiteju līmenī apspriež priekšlikumu par ENAS; šajā saistībā ņem vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu;

46.  norāda, ka pašlaik notiek diskusijas par atbilstošu juridisko pamatu ierosinātā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonda izveidei;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EBI, ECB, VNV, valstu parlamentiem un kompetentajām iestādēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0041.
(2) OV C 34, 31.1.2018., 5. lpp.
(3) OV C 34, 31.1.2018., 17. lpp.
(4) OV C 11, 12.1.2018., 24. lpp.
(5) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.
(6) Eiropas Centrālās bankas ziņojums par finanšu struktūrām, 2017. gada oktobris, 23.–24. lpp.
(7) Komisijas paziņojums par banku savienības izveides pabeigšanu, 2017. gada 11. oktobris (COM(2017)0592), 15. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.
(9) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 9. punkts.
(10) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 38. punkts.
(11) Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūcija par banku savienību — 2016. gada ziņojums, 48. punkts.


Džihādistu ienākumu avotu likvidēšana — vēršanās pret terorisma finansēšanu
PDF 452kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par džihādistu ienākumu avotu likvidēšanu — vēršanos pret terorisma finansēšanu (2017/2203(INI))
P8_TA(2018)0059A8-0035/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1999. gadā pieņemto Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā(1) un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu(2),

–  ņemot vērā ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un ANO Drošības padomes rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1989 (2011), 2133 (2014), 2199 (2015), 2253 (2015) un 2368 (2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(4),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (COM(2016)0450),

–  ņemot vērā 2014. gada 9. novembra Manāmas deklarāciju par cīņu pret teroristu finansēšanu,

–  ņemot vērā Finanšu darbību darba grupas (FATF) dokumentu “Best Practices on Targeted Financial Sanction related to Terrorism and Terrorist Financing” (“Labākā prakse mērķtiecīgām finanšu sankcijām attiecībā uz terorismu un terorisma finansēšanu”),

–  ņemot vērā FATF 2014. gada 24. oktobra paziņojumu par cīņu pret teroristiskās organizācijas “Islāma valsts Irākā un Levantē” (ISIL) finansēšanu, kā arī FATF 2015. gada februāra ziņojumu par ISIL finansēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobrī publicēto 11. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,

–  ņemot vērā Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) 2015. gada septembra papildinājumu Alžīras memorandam par labu praksi, kā novērst un nepieļaut, ka teroristi saņem izpirkuma maksu,

–  ņemot vērā G7 sanāksmes Taorminā 2017. gada 26. maija paziņojumu par cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu,

–  ņemot vērā nesen izveidoto Īpašo komiteju terorisma jautājumos,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu par personas datu aizsardzību,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 28. maija Regulu (ES) 2015/827, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada februāra rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu,

–  ņemot vērā Eiropola ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm ES 2017. gadā (TE-SAT),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām (COM(2017)0340),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(7),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. jūlija Regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. jūlijā publicēto 9. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2017)0608),

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0035/2018),

A.  tā kā viens no terorisma apkarošanas būtiskiem uzdevumiem ir likvidēt terorisma finansēšanas avotus, tostarp ar slēptām krāpnieciskām plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāzēm;

B.  tā kā daļa finansējuma var nākt no Eiropas valstīm, lai to izmantotu teroristu organizācijas kur citur, bet daļa finansējuma no vietām ārpus Eiropas, lai finansētu radikalizāciju un faktiskos teroraktus; tā kā ārējie un iekšējie aspekti terorisma apkarošanas jomā ir savstarpēji saistīti; tā kā terorisma finansēšanas avotu likvidēšanai vajadzētu būt daļai no plašākas ES stratēģijas, kurā integrēti gan ārējās, gan iekšējās drošības aspekti;

C.  tā kā mūsdienu sakaru tīkli un jo īpaši kolektīvā finansēšana ir izrādījies lēts un efektīvs veids, kā iegūt līdzekļus, lai finansētu teroristu darbības vai pārvaldītu džihādistu tīklu; tā kā teroristu grupējumi ir spējuši savākt papildu līdzekļus savām darbībām, izmantojot pikšķerēšanas uzbrukumus un identitātes zādzības vai pērkot zagtu kredītkaršu informāciju tiešsaistes forumos;

D.  tā kā šādu finansējumu var izlietot trijos veidos: teroraktiem, kuriem nepieciešami lieli finanšu līdzekļi; citiem uzbrukumiem, kuriem nepieciešams mazāk finanšu līdzekļu, bet kuru rezultāti ir tikpat šausminoši, un propagandai, kas var iedvesmot “vientuļo vilku” uzbrukumus, kuriem var būt nepieciešams ļoti maz iepriekšējas plānošanas vai finanšu līdzekļu; tā kā atbildes pasākumiem ir jābūt efektīviem visās šajās situācijās;

E.  tā kā likumīgas izcelsmes finansējumu saņēmējs var novirzīt trešām personām, fiziskām personām, grupējumiem, uzņēmumiem vai juridiskām personām, kuras ir saistītas ar terorismu;

F.  tā kā ņemot vērā to, ka terorisms ir globāls kriminālnoziegums, arī efektīvai atbildes reakcijai uz to ir jābūt globālai un holistiskai, piešķirot ļoti lielu nozīmi koordinācijai starp finanšu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm un būtiskas informācijas apmaiņai par fiziskām un juridiskām personām un aizdomīgām darbībām, paturot prātā, ka personas datu aizsardzība un privātuma ievērošana ir svarīgas pamattiesības;

G.  tā kā datu noplūdes rezultātā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi izpratne par saikni starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, no vienas puses, ar organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu, no otras puses, un tā kā šie jautājumi ir nokļuvuši starptautiskās politiskās uzmanības centrā; tā kā — kā Komisija ir atzinusi — nesenie ziņojumi plašsaziņas līdzekļos arī norāda uz saistību starp plaša mēroga krāpšanu ar PVN un akcīzes nodokļiem un organizēto noziedzību, tostarp terorismu(8);

H.  tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ir noteikta kriminālatbildība par teroristu finansēšanu kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu;

I.  tā kā finanšu dati ir nozīmīgs līdzeklis izlūkdatu vākšanai, lai analizētu teroristu tīklus un to, kā labāk izjaukt to darbību; tā kā joprojām ir nepieciešama pienācīga tiesību aktu izpilde, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; tā kā ir jāizstrādā visaptveroša un preventīva stratēģija, kura balstās uz pamatinformācijas apmaiņu un labāku koordināciju to finanšu izlūkošanas vienību, izlūkdienestu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā, kuras apkaro terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijai būtu jāattiecas uz jaunajām tendencēm starptautiskajā finanšu darbībā, piemēram, Bitmap, SWIFT kodēšana, kriptovalūtas un to attiecīgie regulēšanas mehānismi; tā kā cīņā pret terorisma finansēšanu visā pasaulē ir jāievēro pasaules mēroga pārredzamības standarti attiecībā uz korporatīvo struktūru, trastu un līdzīgu veidojumu galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, lai mazinātu finanšu nepārredzamību, kas atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu organizāciju un dalībnieku finansēšanu;

J.  tā kā esošo struktūru satvarā ir vajadzīga formalizēta Eiropas platforma, kura līdz šim ir pastāvējusi neformālā veidā, lai varētu centralizēti vākt informāciju, kas pašlaik ir izkaisīta 28 dalībvalstīs, un ar kuras palīdzību dalībvalstis var sniegt informāciju par savu iesaistīšanās līmeni un panākto progresu attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijas apmaiņai vajadzētu notikt proaktīvi;

K.  tā kā vairākas starptautiskas bezpeļņas organizācijas, labdarības organizācijas, citi fondi, tīkli un privāti līdzekļu devēji, kuriem ir vai kuri apgalvo, ka tiem ir sociāli vai kultūras mērķi, izveidoja pamatu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citu džihādistu organizāciju finansiālajām spējām un kalpo par aizsegu ļaunprātīgai praksei; tā kā tādēļ ir būtiski novērot šīs organizācijas, to finansētājus, darbības un bieži vien izvērstas saiknes ar dalībniekiem Eiropas Savienībā un vākt izlūkdatus par tiem; tā kā būtu jābloķē to atbalsts džihādistu radikālisma izplatīšanai Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Eiropā; tā kā īpašu satraukumu rada šī ekspansija pie ES robežām un mūsu kaimiņvalstīs un partnervalstīs; tā kā tam, lai Persijas līča sadarbības padome (GCC) un tās dalībvalstis pilnībā īstenotu FATF ieteikumus šajās jomās, ir izšķiroša nozīme cīņā pret pasaules mēroga terorismu;

L.  tā kā Al-Qaeda globālā līdzekļu vākšanas tīkla pamatā ir ziedojumi labdarības organizācijām un NVO, kuras sazinās ar līdzekļu devējiem, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes forumus; tā kā konti arī ir tikuši izmantoti, lai aicinātu atbalstītājus ziedot džihādam; tā kā pēdējos gados teroristiskas organizācijas ir izstrādājušas vairākas viedtālruņu lietojumprogrammas, lai palielinātu aptverto personu loku un veicinātu ziedojumus no atbalstītājiem, no kuriem lielākā daļa atrodas Persijas līča valstīs;

M.  uzsver, ka vismazākās valstis un valstis ar vājiem rezultātiem tiesiskuma jomā ir īpaši neaizsargātas un pakļautas riskam kļūt par karstajiem punktiem terorisma finansēšanā;

N.  tā kā izlūkdati liecina, ka struktūras un personas Persijas līča valstīs sniedz finansiālu un loģistikas atbalstu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem radikāliem grupējumiem; tā kā bez šī finansējuma daudzi no šiem teroristu grupējumiem nebūtu pašpietiekami;

O.  tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda ir kļuvušas finansiāli pašpietiekamas; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda mēģina novirzīt savu naudu uz Sīriju un Irāku, izmantojot naftas eksportu un investīcijas uzņēmumos, tostarp ar naudas un profesionāliem kurjeriem, nelikumīgiem līdzekļu pārvedumiem un naudas un profesionāliem pakalpojumiem; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda legalizē ar savu kriminālo darbību radītos ienākumus, iegādājoties visu veidu uzņēmumus un aktīvus; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī legalizē ieņēmumus no zagtām senlietām un mākslas un artefaktu kontrabandas, pārdodot tos ārzemēs, tostarp tirgos dalībvalstīs; tā kā nelegāla tirdzniecība ar cita starpā precēm, šaujamieročiem, naftu, narkotikām, cigaretēm un kultūras objektiem, kā arī cilvēku tirdzniecība, verdzība, bērnu izmantošana, rekets un izspiešana ir kļuvuši par veidiem, kā teroristu grupējumi iegūst finansējumu; tā kā arvien ciešākas saiknes starp organizēto noziedzību un teroristu grupējumiem rada arvien lielāku apdraudējumu Savienības drošībai; tā kā šie avoti varētu ļaut ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī turpmāk finansēt kriminālas darbības pēc to teritoriālās sagrāves Sīrijā un Irākā;

P.  tā kā saskaņā ar starptautiskām saistībām, kuru pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcijas un iekšzemes tiesību akti, ir noteikts starptautisks aizliegums pieprasīt izpirkuma maksu; tā kā praksē ANO aizliegumu neatbalsta nozīmīgas parakstītājvalstis, kuras izvēlas tūlītēju dzīvības saglabāšanu, nevis terorisma apkarošanas saistību ievērošanu, un šāda rīcība ļauj finansēt teroristu organizācijas,

1.  adresē Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) šādus ieteikumus:

   a) aicina dalībvalstis un Komisiju uzskatīt teroristu tīklu finansēšanas avotu likvidēšanu par noteicošu prioritāti, jo tas ir efektīvs veids, kā mazināt šo tīklu efektivitāti; uzskata, ka, lai apkarotu terorisma finansēšanu un vispārīgāk —teroristu uzbrukumus, ārkārtīgi liela nozīme ir preventīvai stratēģijai, kas pamatojas uz dalīšanos ar labāko praksi un apmaiņu ar aizdomīgu finanšu informāciju izlūkdienestu starpā; tādēļ aicina dalībvalstu izlūkdienestus uzlabot koordināciju un sadarbību, izveidojot stabilu Eiropas terorisma apkarošanas finanšu izlūkošanas platformu esošo struktūru (piem., Eiropola) satvarā, lai novērstu vēl vienas aģentūras izveidi, padziļināti koncentrējoties uz proaktīvu informācijas apmaiņu par finansiālo atbalstu teroristu tīkliem; uzskata, ka ar šādu platformu tiktu izveidota kopēja datubāze ar datiem par fiziskām un juridiskām personām un aizdomīgiem darījumiem; uzsver, ka augstas vērtības dati, ko ieguvis kādas valsts drošības dienests, steidzami jānosūta brīdī, kad tie tiek reģistrēti centrālajā sistēmā, kurā vajadzētu atļaut iekļaut informāciju arī par trešo valstu valstspiederīgajiem, īpaši ņemot vērā iespējamo ietekmi uz pamattiesībām un jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principam; uzsver, ka cita starpā jāizveido saraksts ar bankām, finanšu iestādēm un komercstruktūrām, kuras atrodas Eiropā un ārpus tās, kā arī trešās valstīs un kurās nepietiekami tiek apkarota terorisma finansēšana; aicina Komisiju izstrādāt šādu sarakstu pēc iespējas drīz, pamatojoties uz saviem kritērijiem un analīzi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849; atkārtoti norāda, ka tie, kas tieši vai netieši veic, organizē vai atbalsta terora aktus, ir jāsauc pie atbildības par viņu rīcību;
   b) aicina Eiropas valstis — gan ES dalībvalstis, gan trešās valstis —nodrošināt finansējumu programmām, kuras paredz sekmēt dalīšanos ar labāko praksi izlūkdienestu starpā, tostarp par izmeklēšanu un analīzi par teroristu un teroristu organizāciju vervēšanas metodēm un finansējuma pārvešanu terorisma mērķiem; iesaka ieviest publiskā apdraudējuma novērtējumus, kas tiktu sagatavoti reizi ceturksnī un apvienotu izlūkdatus un informāciju, ko ieguvis Eiropols un ES Izlūkdatu analīzes centrs (INTCEN); aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu un cilvēkresursus izlūkdienestiem;
   c) uzsver — kā to atkārtoti ir paudusi Finanšu darbību darba grupa (FATF), kura ir izstrādājusi stratēģiju cīņai pret teroristu finansēšanu, — ka ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot un paātrināt informācijas apmaiņu starp finanšu izlūkošanas vienībām, starp finanšu izlūkošanas vienībām un drošības spēkiem, tiesībaizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem to jurisdikcijās, dažādu juridiskciju starpā un privātajā sektorā, īpaši banku nozarē;
   d) atzinīgi vērtē Persijas līča sadarbības padomes (GCC) sadarbību ar FATF; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi mudināt ES partnerus, jo īpaši GCC un tās dalībvalstis, pilnībā īstenot FATF ieteikumus, pievēršoties trūkumu novēršanai tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, un piedāvāt tehnisku palīdzību panākumu gūšanai šajās jomās;
   e) aicina PV/AP atbalstīt FATF centienus un piešķirt prioritāti cīņai pret teroristu finansēšanu, jo īpaši identificējot un strādājot ar tām ANO dalībvalstīm, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;
   f) aicina pastiprināt sadarbību starp Eiropolu un ES galvenajiem stratēģiskajiem partneriem, jo tam ir būtiska nozīme cīņā pret terorismu visā pasaulē; uzskata, ka ciešāka sadarbība ļautu labāk novērst un atklāt terorisma finanšu centrus un attiecīgi reaģēt; aicina dalībvalstis, pamatojoties uz darbu, ko veic Eiropols, labāk izmantot Eiropas finanšu izlūkošanas vienību neformālo tīklu (FIU.net), īstenojot Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pieņemot reglamentējošus pasākumus, kuru mērķis būtu risināt citas problēmas, kas izriet no finanšu izlūkošanas vienību atšķirīgajiem statusiem un kompetencēm, jo īpaši, lai veicinātu koordināciju un informācijas apmaiņu finanšu izlūkošanas vienību starpā, kā arī starp finanšu izlūkošanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm nolūkā dalīties ar informāciju ar Eiropas terorisma apkarošanas finanšu izlūkošanas platformu;
   g) atgādina, ka ārkārtīgi svarīgs ir pastiprināts politiskais dialogs, lielāka finansiālā palīdzība un atbalsts to ES partneru terorisma apkarošanas spēju veidošanai, kuri ir vistiešāk iesaistīti cīņā pret terorismu;
   h) aicina dalībvalstis, izveidojot kopīgas izmeklēšanas komandas ar Eiropolu, nopietnāk sekot līdzi aizdomīgām organizācijām, kuras iesaistītas šāda veida darbībās, piemēram, nelikumīgā tirdzniecībā, kontrabandā, viltošanā un krāpnieciskā praksē, tādējādi atvieglojot tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi aizdomīgiem darījumiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un tiesības uz privātumu; šajā nolūkā aicina dalībvalstis uzlabot izmeklētāju apmācību un specializāciju; aicina Komisiju atbalstīt un pienācīgi finansēt tādu apmācības programmu izstrādāšanu, kas ir paredzētas tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm dalībvalstīs;
   i) aicina dalībvalstis un Komisiju iesniegt gada ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu un jo īpaši centieniem likt šķēršļus ISIS/Daesh un Al-Qaeda finansēšanai; atgādina, ka jomā, kas vērsta pret terorisma finansēšanu, dažas dalībvalstis iegulda vairāk nekā citas un tāpēc labākais risinājums būtu palielināt informācijas apmaiņu, proti, attiecībā uz jau ieviesto pasākumu efektivitāti;
   j) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot bankas kontu reģistrus un atvieglot finanšu izlūkošanas vienību un citu kompetentu iestāžu, kas iesaistītas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, piekļuvi šiem reģistriem; norāda, ka Komisijai drīzumā jānāk klajā ar iniciatīvu, lai dotu tiesībaizsardzības iestādēm plašāku piekļuvi reģistriem; uzsver, ka, apmainoties ar bankas kontu informāciju, nepieciešams ievērot noteikumus par policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesu; šajā saistībā aicina dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, to izdarīt pēc iespējas drīzāk;
   k) aicina dalībvalstis īstenot nepieciešamos likumdošanas pasākumus nolūkā nodrošināt, ka bankas veic ciešu priekšapmaksas karšu uzraudzību, lai tās varētu no jauna papildināt tikai ar bankas pārskaitījumu un no personiski identificējamiem kontiem; uzsver tādas attiecināšanas ķēdes nozīmīgumu, kas ļauj izlūkdienestiem noteikt, vai darījums satur nopietnu risku tikt izmantotam teroristiskiem vai citiem smagiem noziegumiem; turklāt aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā veicinātu bankas kontu atvēršanu visiem, kas atrodas to teritorijā;
   l) uzsver nepieciešamību likvidēt jebkāda veida nodokļu oāzes, kas atvieglo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kam var būt loma teroristu tīklu finansēšanā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un mudina Komisiju ierosināt un īstenot pasākumus ciešai finanšu plūsmu un nodokļu oāžu uzraudzībai;
   m) ņem vērā to, ka sadarbība starp ASV un citiem partneriem ir bijusi sekmīga, un saistībā ar ES un ASV nolīgumu, lai apmainītos ar informāciju, kas pieejama ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmā (TFTP), iegūtā informācija — lietderīga; aicina Komisiju ierosināt šajā jomā izveidot Eiropas sistēmu, kas papildinātu pašreizējo sistēmu un pievērstos esošajām nepilnībām, īpaši saistībā ar SEPA, ievērojot drošības un individuālo brīvību līdzsvaru; norāda, ka šai Eiropas iekšējai sistēmai būs jāpiemēro Eiropas datu aizsardzības standarti;
   n) aicina PV/AP un dalībvalstis sadarbībā ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru sagatavot to fizisku un juridisku personu sarakstu, kuras darbojas nepietiekami pārredzamos režīmos, un kurām ir augsti aizdomīgu finanšu darbību rādītāji, ja ir pierādījumi, ka attiecīgās iestādes nav rīkojušās, jo īpaši ja pastāv to saistība ar džihādistu radikālismu; aicina PV/AP un dalībvalstis to attiecībās ar attiecīgo valsti ņemt vērā šīs valsts iesaistīšanos terorisma finansēšanā;
   o) aicina Eiropas Savienības Padomi stiprināt selektīvo sankciju un citu ierobežojošu pasākumu piemērošanu pret visām tām fiziskām un juridiskām personām, kas jebkādā veidā dara pieejamus saimnieciskos resursus ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem džihādistu grupējumiem; prasa iesaldēt šo indivīdu, grupu, uzņēmumu un struktūru līdzekļus un citus finanšu aktīvus vai ekonomiskos resursus (tostarp līdzekļus, kas ir saistīti ar īpašumu, kurš tām pieder vai kuru tās vai personas, kas rīkojas to vārdā vai atbilstoši to pilnvarojumam, tieši vai netieši kontrolē); atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ANO Drošības padomes komiteja, kuras uzdevums ir pārraudzīt sankciju piemērošanu; norāda, ka ANO Drošības padomes rezolūcija 2253(2015) uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm steidzami rīkoties, bloķējot finanšu līdzekļus vai aktīvus ISIS/Daesh, Al-Qaeda un ar tiem saistītajiem indivīdiem, grupējumiem, uzņēmumiem un struktūrām; aicina PV/AP atbalstīt ANO Drošības padomes aicinājumu ANO dalībvalstīm rīkoties enerģiski un apņēmīgi, lai likvidētu līdzekļu un citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu plūsmu pie indivīdiem un struktūrām, kas iekļauti sankciju sarakstā, kuras piemērojamas pret ISIS/Daesh un Al-Qaeda;
   p) aicina ES dalībvalstis izveidot kontroles un tīrvērtes sistēmu, ar kuru lūgšanu un izglītības vietām, iestādēm, centriem, labdarības organizācijām, kultūras asociācijām vai līdzīgām struktūrām, ja pastāv pamatotas aizdomas par saiknēm ar teroristiskiem grupējumiem, ir jāsniedz pārskats par to, no kā tie saņem līdzekļus un kā saņemtie līdzekļi tiek sadalīti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un prasa, lai visi līdzekļu pārskaitītāju darījumi tiktu reģistrēti centralizētā datubāzē, kura izveidota ar visām atbilstošām garantijām; pieprasa ieviest obligātu ex ante pārbaudi par naudas izcelsmes avotu un galamērķi labdarības organizāciju gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par saistību ar terorismu, lai nepieļautu tās ļaunprātīgu vai netīšu izplatīšanu terorisma nolūkā; mudina visus šādus pasākumus veikt kā daļu no konkrētām programmām, kas paredzētas cīņai pret islamofobiju, lai novērstu to, ka pieaug naida noziegumi, uzbrukumi musulmaņiem vai rasistiskas un ksenofobiskas motivācijas uzbrukumi reliģijas vai etniskās piederības dēļ;
   q) aicina dalībvalstis nodrošināt labāku pārraudzību pār tradicionāliem naudas pārvedumu veidiem (cita starpā, piemēram, hawala vai ķīniešu fei-chien) un regulēt tos vai neformālas vērtību pārvedumu sistēmas, proti, izmantojot notiekošo procedūru regulas pieņemšanai par Savienības teritorijā ievestās naudas vai no tās izvestās naudas kontroli (2016/0413(COD)), nosakot aģentiem, kuri veic pārvedumus, pienākumu deklarēt attiecīgajās iestādēs katru nozīmīgu saskaņā ar minētajām sistēmām veikto darījumu un saziņā ar grupām, kuras skar šie pasākumi, uzsverot, ka mērķis nav ierobežot tradicionālus neformālus naudas pārvedumus, bet gan organizētās noziedzības, terorisma vai no nelikumīgi iegūtās naudas radītos rūpnieciskos/komerciālos ienākumus; šajā sakarībā prasa:
   i) visiem starpniekiem un/vai fiziskām personām, kuras piedalās minētajā darbībā (apmaiņas kontrolieri vai veicēji, starpnieki un sarunātāji, koordinatori, līdzekļu vācēji un pārvedēji), reģistrēties attiecīgajā nacionālajā iestādē;
   ii) deklarēt visus darījumus un tos dokumentēt tā, lai atvieglotu informācijas nodošanu pēc pieprasījuma;
   iii) noteikt atturošas sankcijas starpniekiem un/vai citiem, kuri piedalās nedeklarētos darījumos;
   r) prasa Komisijai ierosināt tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai labāk uzraudzītu visus elektroniskos finanšu darījumus un uzņēmumus, kuri izdod e-valūtu, tostarp starpniekus, lai nepieļautu līdzekļu pārveidošanu lietotājiem, kuri nav pilnībā identificēti, kā tas var notikt publisku tīklu vai anonīmu navigācijas sistēmu gadījumā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jābūt obligātai prasībai veikt kriptovalūtas apmaiņu uz skaidru naudu un otrādi, izmantojot identificējamu bankas kontu; aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kā terorisma finansēšanu ietekmē e-spēļu darbības, virtuālās valūtas, kriptovalūtas, blokķēžu un FinTech tehnoloģijas; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespējamos pasākumus, tostarp iespēju pieņemt tiesību aktus, lai izveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz šādām darbībām nolūkā ierobežot instrumentus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai;
   s) aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt uzraudzību attiecībā uz zelta, dārgmetālu un dārgakmeņu tirdzniecības regulēšanu un kontroli, lai šīs preces netiktu izmantotas kā teroristu darbību finansēšanas veids; prasa ieviest kritērijus, par kuriem dalībvalstis kopīgi vienotos un kurus tās ievērotu; aicina Komisiju un dalībvalstis aizliegt un uzlikt sodus par jebkādu tirdzniecības pārvadājumu darbību (gan eksportu, gan importu) ar teritorijām, kuras kontrolē džihādisti, izņemot saistībā ar humānās palīdzības precēm, kas nepieciešamas pakļautajiem iedzīvotājiem; prasa saukt pie atbildības un sodīt par neapdomīgu vai ļaunprātīgu rīcību visus (fiziskas un juridiskas personas), kas jebkādā veidā (pirkšana, pārdošana, izplatīšana, starpniecība vai citi veidi) piedalās minētajā nelikumīgajā tirdzniecībā; norāda uz specifisku risku, ka terorisms tiek finansēts, izmantojot bezkonta naudas pārvedumus (MVTS); aicina dalībvalstis izstrādāt padziļinātu partnerību un sadarbību starp MTVS aģentiem un Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt pamatnostādnes, lai konstatētu un novērstu jebkādus īpašus šķēršļus, kas liedz apmainīties ar informāciju par aizdomīgiem naudas pārvedumiem;
   t) atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par kultūras preču importu un uzsver tās būtisko nozīmi cīņā pret šo preču nelegālu importēšanu terorisma finansēšanai; aicina Komisiju ieviest izsekojamības sertifikātu mākslas objektiem un antikvāriem priekšmetiem, kuri tiek ievesti ES tirgū, jo īpaši attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir teritorijas vai vietas, ko kontrolē jebkādi bruņoti nevalstiski dalībnieki, kā arī organizācijas, grupas vai personas, kas iekļautas ES teroristu sarakstā; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, UNESCO, Interpolu, Pasaules Muitas organizāciju un Starptautisko Muzeju padomi, lai stiprinātu cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību kā līdzekli terorisma finansēšanai; aicina dalībvalstis izveidot policijas vienības, kas ir specializējušās kultūras preču nelikumīgā tirdzniecībā, un koordinēt to darbību dalībvalstu starpā; aicina dalībvalstis noteikt pienākumu uzņēmumiem, kuri tirgojas ar mākslas priekšmetiem, deklarēt visus aizdomīgos darījumus un par netīšu terorisma finansēšanu noteikt iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus, tostarp vajadzības gadījumā izvirzot kriminālas apsūdzības, to ar attiecīgo mākslas un antikvāru priekšmetu pārdošanu saistīto uzņēmumu īpašniekiem, kuri iesaistās šāda veida preču nelikumīgā tirdzniecībā; aicina Komisiju stiprināt atbalstu trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm, to centienos cīnīties pret noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību kā terorisma finansēšanas avotu;
   u) aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz patēriņa preču, jo īpaši naftas ķīmijas produktu, izcelsmi, transportu un tirdzniecības starpniecību, pastiprināt izsekojamību un apturēt teroristu organizāciju neapzinātu finansēšanu;
   v) aicina Komisiju izpētīt iespēju reformēt attiecīgās regulas un direktīvas, lai finanšu iestādēm būtu pienākums pieprasīt informāciju par iemeslu, kādēļ tiek īstenoti aizdomīgie darījumi ar nelielām un ievērojamām naudas summām, nolūkā kontrolēt izpirkuma maksas, kas tiek maksātas teroristu organizācijām; aicina dalībvalstis veikt preventīvus pasākumus, kas vērsti uz ekonomikas dalībniekiem apdraudētajās zonās, ar mērķi atbalstīt tos viņu darbībās;
   w) aicina EĀDD izraudzīties finanšu izlūkošanas speciālistu jaunajai KDAP misijai Irākā, lai sniegtu atbalstu Irākas valdībai nolūkā nepieļaut, ka ISIS/Daesh un Al-Qaeda aktīvi tiek izvesti no valsts, kā arī palīdzēt Irākas iestādēm attīstīt programmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
   x) aicina Komisiju un dalībvalstis to dialogā ar trešo valstu partneriem par cīņu pret terorismu koncentrēt uzmanību uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību un apmaiņu ar datiem un labāko praksi, lai stiprinātu sinerģiju globālajos terorisma finansēšanas apkarošanas centienos;
   y) atzinīgi vērtē terorisma apkarošanas ekspertu tīkla izveidošanu ES delegācijās; aicina pastiprināt šo tīklu un to paplašināt, attiecinot uz vairākiem reģioniem un jo īpaši Āfrikas ragu un Dienvidaustrumāziju; norāda, ka ir svarīgi iekļaut terorisma apkarošanas mērķus ES KDAP misiju pilnvarās un operācijās, jo īpaši Lībijā, Sāhelā, Āfrikas ragā un Tuvajos Austrumos; mudina EĀDD izraudzīties finanšu izlūkošanas speciālistu KDAP misijām valstīs, kurās, iespējams, ir raduši patvērumu teroristi (terrorist hubs), un Sāhelas reģionā, un efektīvi veidot ciešu sadarbību ar vietējām valdībām;
   z) aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai veicinātu trešo valstu partnerus parakstīt un ratificēt 1999. gada Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu, kurā izklāstīti vairāki principi un standarti nolūkā izskaust terorisma finansēšanu, un efektīvi īstenot konvenciju;
   aa) uzsver, ka novērst un mazināt sociālekonomiskās problēmas reģionā, veicināt dzīvotspējīgas valstis un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu ir būtiski svarīgi, lai mazinātu augsni, kurā veidojas ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citi džihādistu grupējumi, tostarp to finansiālas autonomijas spējas;
   ab) prasa PV/AP un EĀDD padziļināt sadarbību ar valstīm, kurās atrodas no narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības vai komerciālu preču nelikumīgas tirdzniecības iegūti līdzekļi, un ar nelikumīgu cigarešu izcelsmes valstīm, lai šos līdzekļus varētu konfiscēt;
   ac) mudina PV/AP un EĀDD virzīt iniciatīvas starptautiskajos forumos, lai sekmētu uzņēmumu īpašumtiesību pārredzamību, proti, izveidojot publisku reģistru juridiskajām personām, tostarp uzņēmumiem, trastiem un fondiem, un centrālu reģistru banku kontiem, finanšu instrumentiem, nekustamajam īpašumam, dzīvības apdrošināšanas līgumiem un citiem atbilstīgajiem aktīviem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;
   ad) aicina Padomi un Komisiju izveidot un īstenot gada standarta ziņošanas mehānismu, lai ziņotu Parlamentam par dalībvalstu un Komisijas veiktajiem pasākumiem pret terorisma finansēšanu;
   ae) mudina PV/AP un EĀDD atbalstīt mūsu ārvalstu partnerus to centienos uz vietas ierobežot finanšu plūsmas no privātpersonām uz organizācijām, par kurām tiek uzskatīts, ka tās sniedz atbalstu un resursus teroristiem;
   af) mudina dalībvalstis steidzami pieņemt Komisijas ierosinātās PVN reformas, lai novērstu to, ka noziedzīgas organizācijas izmanto nepilnības Eiropas PVN sistēmā, lai finansētu terorismu un citas noziedzīgas darbības;
   ag) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu;
   ah) atkārtoti pauž viedokli, ka cīņai — vai tā būtu finansiāla, militāra vai ideoloģiska — pret ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem džihādistu grupējumiem un to sagraušanai joprojām jābūt vienam no svarīgākajiem drošības un aizsardzības programmas darba kārtības uzdevumiem; aicina EĀDD izmantot savu diplomātisko sadarbību ar reģiona valstīm, lai uzsvērtu šo kopīgo ieinteresētību gan ES, gan reģionālajiem dalībniekiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0422.
(2) OV C 346, 21.9.2016., 55. lpp.
(3) OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.
(4) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(5) OV L 132, 29.5.2015., 1. lpp.
(6) OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.
(7) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(8) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-17-3441_en.htm; https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/eu-targets-terror-financing-with-vat-fraud-crackdown/.


ES prioritātes ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā
PDF 429kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta ieteikums Padomei par Savienības prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā (2017/2194(INI))
P8_TA(2018)0060A8-0022/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesiju, tās prioritāro tēmu "Problēmas un iespējas, lai panāktu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu lauku sievietēm un meitenēm", kā arī pārskatīšanas tēmu "Sieviešu dalība un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, un to ietekme un izmantošana sieviešu stāvokļa uzlabošanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai",

–  ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī ar tām saistītos turpmākos noslēguma dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā, 2010. gada 2. martā un 2015. gada 9. martā pieņēma ANO īpašajās sesijās "Pekina +5", "Pekina +10", "Pekina +15" un "Pekina +20", par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par dzimumu līdztiesības veicināšanu garīgās veselības un klīniskās pētniecības jomā(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos(4),

–  ņemot vērā ANO rezolūciju "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK(5),

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas Vispārīgo ieteikumu Nr. 34 (2016. gads) par lauku sieviešu tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju(6) par ES pievienošanos šai konvencijai,

–  ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0022/2018),

A.  tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesības princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas atzīts Līgumos un Pamattiesību hartā;

B.  tā kā piektais ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM Nr. 5) ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē, un tā kā šis mērķis būtu pilnībā jāintegrē Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai panāktu progresu attiecībā uz visiem IAM un uzdevumiem; tā kā viens no IAM mērķiem ir dubultot lauksaimniecības ražīgumu un ienākumus mazajiem pārtikas ražotājiem, jo īpaši sievietēm;

C.  tā kā Savienībai un tās dalībvalstīm ir jābūt līderēm pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm un meitenēm, un tām ir apņēmīgi jāveicina absolūta dzimumu līdztiesība Savienībā, kā arī visās ārējās attiecībās;

D.  tā kā pēdējās desmitgadēs sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un dažādās valstīs ievērojami atšķiras;

E.  tā kā valdību reakcijas trūkums pret dzimumu nelīdztiesību apdraud pašreizējos un turpmākos sasniegumus šajā jomā; tā kā tradicionālo dzimumu varas attiecību, stereotipu un uzskatu risināšana ir veids, kā nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un izskaust nabadzību;

F.  tā kā sieviešu diskriminācija skar arī lauku apvidu sievietes; tā kā lielākā daļa pasaules sieviešu dzīvo lauku apvidos un tādēļ ir vairāk pakļautas daudzējādiem diskriminācijas veidiem vecuma, šķiras, etniskās piederības, rases, invaliditātes un dzimuma identitātes dēļ;

G.  tā kā sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē;

H.  tā kā daudzkārt lauku apvidu sieviešu darbs ir mazāk apmaksāts nekā vīriešu darbs, lai gan rezultāti ir vienādi, tas nav oficiāli atzīts, kā, piemēram, neapmaksāts aprūpes darbs, un neatspoguļojas to sieviešu skaitā, kuras ir lauku saimniecību īpašnieces; tā kā sievietes tomēr sniedz būtisku ieguldījumu, lai panāktu ekonomiskās, vides un sociālās pārmaiņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai attīstībai;

I.  tā kā lauku apvidu sievietes nereti ir savu ģimeņu un kopienu galvenās aprūpētājas un saskaras ar daudziem ierobežojumiem, lai piekļūtu bērna aprūpei un vecāka gadu gājuma cilvēka aprūpei savas ģimenes vajadzībām, kas sievietēm rada nesamērīgu slogu un kavē viņu integrāciju darba tirgū; tā kā sievietēm ir būtiski, lai tiktu sniegti kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi, kas sekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru;

J.  tā kā lauku apvidu sievietes saskaras ar daudziem ierobežojumiem pienācīgu sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā viņu nepietiekamās mobilitātes dēļ un tādēļ, ka nav pieejams transports vai līdzekļi, ar kuriem var sazināties par transporta iespējām (piemēram, mobilais tālrunis); tā kā ir nepieciešami visaptveroši veselības aprūpes pakalpojumi, kuri pievēršas lauku sieviešu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai labklājībai (piemēram, lai reaģētu ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā); tā kā lauku apvidos ir ierobežotāka piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām un izglītībai;

K.  tā kā iedzīvotāju noturēšana lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, ir būtiski sabiedrībai kopumā, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;

L.  tā kā pastāv tieša saikne starp dzimumu nelīdztiesību un vides degradāciju;

M.  tā kā klimata pārmaiņas un to sekas īpaši un nesamērīgi negatīvi ietekmē lauku apvidu sievietes un meitenes; tā kā lauku apvidu sievietes ir arī spēcīgs pārmaiņu virzītājspēks pārejai uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, un viņām var būt svarīga nozīme zaļo darbvietu radīšanā; tā kā dzimumu līdztiesības, pārtikas nodrošinājuma un efektīvas klimata politikas pamatā ir sieviešu lauksaimnieču vienlīdzīga piekļuve zemei un citiem ražošanas resursiem;

N.  tā kā gados jaunas sievietes lauku apvidos joprojām saskaras ar nelīdztiesību un daudzējādiem diskriminācijas veidiem; tā kā ir vajadzīgi pasākumi vīriešu un sieviešu efektīvas līdztiesības sekmēšanai, lai radītu lielākas darba iespējas, tostarp pašnodarbinātībā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, ļaujot sievietēm palikt lauku apvidos un tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu un lauksaimniecības nozares un lauku apvidu dzīvotspēju;

O.  tā kā lauksaimniecības nozare, kurā sievietēm ir būtiska nozīme, ir lauku apvidu dzīvotspējas un paaudžu nomaiņas, sociālās kohēzijas un ekonomikas izaugsmes veicināšanas pamatā; tā kā lauksaimniecībai būtu jānodrošina nekaitīga, pilnvērtīga un veselīga pārtika; tā kā lauksaimniecības nozarei būtu arī jāsekmē ainavas dažādošana, klimata pārmaiņu mazināšana un bioloģiskās daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšana;

P.  tā kā uzturam ir būtiska nozīme meiteņu attīstībā un labklājībā; tā kā nepietiekams uzturs rada fiziskas un garīgas problēmas, piemēram, kavētu augšanu, neauglību, apātiju, nogurumu un vāju koncentrēšanās spēju, tādējādi samazinot sieviešu ekonomisko potenciālu un ietekmējot visas ģimenes un kopienas labklājību;

Q.  tā kā lauku sievietēm ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanas struktūrās publiskajā jomā; tā kā ir jāpanāk līdzsvarota pārstāvība, lai sasniegtu līdztiesību;

R.  tā kā saistībā ar arodriska novēršanu riski, kuriem ir pakļauti vīrieši un sievietes, ir dažādi; tā kā, piemēram, bieži vien, lai novērtētu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi, tiek veiktas aplēses, ņemot vērā vīriešu uzbūvi, kuriem parasti ir lielāka muskuļu masa, un netiek ņemti vērā konkrēti ieteikumi attiecībā uz grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm; tā kā tādēļ ir jāņem vērā dažādi faktori, lai pieņemtu pasākumus, kuri nodrošina lauksaimniecības nozarē iesaistīto sieviešu veselību;

S.  tā kā diskriminācija skar sievietes arī plašsaziņas līdzekļu nozarē; tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme visas sabiedrības dzīvē, tādēļ vēlams, lai sievietes, kas ir vismaz puse no sabiedrības, tiktu taisnīgi iesaistītas plašsaziņas līdzekļu satura veidošanā un lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

T.  tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo plašsaziņas līdzekļi ne tikai atspoguļo, bet arī veido paraugus un rīcības standartus, tādējādi būtiski ietekmējot sabiedrisko domu un kultūru;

U.  tā kā plašsaziņas līdzekļu atspoguļotā informācija sekmē visu sabiedrības slāņu padziļinātu izpratni par sieviešu un vīriešu situāciju sarežģītību;

V.  tā kā konflikts nesamērīgi skar sievietes un bērnus, kas veido lielāko daļu no bēgļiem nometnēs vai drošības meklējumos;

W.  tā kā daudzās sabiedrībās sievietēm nav vienlīdzīgu likumīgu tiesību uz zemi un īpašumu, un tas saasina nabadzības problēmu un ierobežo sieviešu ekonomisko attīstību;

X.  tā kā sievietes transpersonas saskaras ar nesamērīgu diskrimināciju savas dzimuma identitātes dēļ;

Y.  tā kā spēcīgāks atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām ir dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm priekšnoteikums;

Z.  tā kā sociālās normas, kas nosaka sieviešu un vīriešu lomas, nostāda sievietes neaizsargātākā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un saistībā ar kaitīgām paražām, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnu un piespiedu laulību,

1.  iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

Vispārīgi nosacījumi pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un meitenēm

Pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana lauku apvidu sievietēm

Sieviešu līdzdalība un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un to ietekme un izmantošana progresa un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm

   a) atkārtoti apstiprināt savu stingro apņemšanos, kas pausta attiecībā uz Pekinas rīcības platformu;
   b) atbalstīt mātes, kuras lauku apvidos veic uzņēmējdarbību, jo viņas saskaras ar konkrētām grūtībām; uzsver, ka, veicinot uzņēmējdarbību šo sieviešu vidū, ir iespējams ne tikai panākt sekmīgu darba un privātās dzīves saskaņošanu, bet arī stimulēt jaunas darba iespējas un labāku dzīves kvalitāti lauku apvidos, un mudināt citas sievietes īstenot praksē savus projektus;
   c) pieprasīt izbeigt visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē un cīnīties pret jebkuru vardarbību, kas ietver smagus sieviešu un meiteņu pamattiesību pārkāpumus, kuri savukārt tieši izriet no šādas diskriminācijas;
   d) iesaistīt visas valdības un pieprasīt tām izstrādāt programmas, kuru mērķis ir izskaust seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī kaitīgu praksi, piemēram, bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un cilvēku tirdzniecību;
   e) aicināt dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus un veikt ieguldījumus sieviešu un meiteņu piekļuvē pielāgotai izglītībai, mūžizglītībai un arodapmācībai, it sevišķi lauku apvidos un īpaši STEM nozarē, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju jomās, jo tās ir svarīgi instrumenti ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, un veicināt līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kā arī tūrisma un citās nozarēs lauku apvidos;
   f) izstrādāt politiku, kuras mērķis ir izskaust nabadzību un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni sevišķi neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un meitenēm, īpaši izmantojot sociālās aizsardzības sistēmas;
   g) veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām līdzstrādājošajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;
   h) novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, dzīves laikā gūto ienākumu (peļņas) un pensiju atšķirību;
   i) aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt vispārēju piekļuvi atbilstīgai bērnu un vecāka gadu gājuma cilvēku aprūpei lauku apvidos;
   j) aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu infrastruktūru un sabiedriskos un privātos ikdienas pakalpojumus, it sevišķi lauku apvidos un jo īpaši saistībā ar veselību, izglītību un aprūpi; atzīmē, ka šādā nolūkā būtu jāintegrē lauku apvidu bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības infrastruktūra, pansionāti vecāka gadu gājuma cilvēkiem un aprūpējamām personām, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumā un kultūras pakalpojumi;
   k) nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai, izmantojot pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, visos politikas virzienos un programmās iekļautu sieviešu un vīriešu līdztiesības principu un apkarotu diskrimināciju;
   l) mobilizēt dzimumu līdztiesības nodrošināšanai vajadzīgos resursus, integrējot dzimuma aspektu visos politikas virzienos un darbībās, tostarp budžeta plānošanā saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu, lai šādā veidā apkarotu diskrimināciju;
   m) nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par Eiropas Savienības nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā tiek pilnībā iesaistīts Parlaments un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;
   m) atgādināt, ka Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir noteikts pienākums novērst tiešu un netiešu diskrimināciju pret sievietēm, īstenojot juridiskus, politiskus un plānošanas pasākumus visās dzīves jomās, un ka konvencijas 14. pants ir vienīgais starptautiskais pienākums, ar kuru tiek pievērsta uzmanība sieviešu īpašajām vajadzībām lauku apvidos;
   o) nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir pieejama kvalitatīva formālā un neformālā izglītība par pieejamu cenu, tostarp jaunu prasmju apmācība vai iegūto zināšanu pilnveidošana vadības, finanšu, ekonomikas, mārketinga un uzņēmējdarbības, kā arī pilsonības, pilsoniskās un politiskās izglītības jautājumos, un apmācība tehnoloģiju un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; nodrošināt, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas un izvēles brīvība attiecībā uz vēlamās karjeras veidošanu;
   p) nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir viegli pieejami kredītresursi un ražošanas resursi un viņas var saņemt atbalstu savām uzņēmējdarbības un inovāciju iniciatīvām;
   q) aizsargāt tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai vispārējai veselības aprūpei, kurā ņemtas vērā sieviešu un vīriešu fizioloģiskās atšķirības un veikti pielāgojumi lauku apvidu sieviešu un meiteņu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām;
   r) nosodīt visu veidu vardarbību pret sievietēm un nodrošināt, ka lauku un tālākos apvidos dzīvojošām cietušajām sievietēm netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai;
   s) uzlabot efektivitāti, pārredzamību un demokrātiskumu starptautiskajās, valsts, reģionālajās un vietējās iestādēs, kuras atbalsta un stiprina lauku sieviešu lomu, nodrošinot viņu klātbūtni uz vienlīdzīgas līdzdalības pamata;
   t) atvieglot lauku apvidu sievietēm pāreju no ēnu ekonomikas uz oficiālo ekonomiku un atzīt, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādās jomās un bieži vien ir pārmaiņu virzītājspēks ceļā uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un zaļo darbvietu radīšanu;
   u) plānot un īstenot pret klimata pārmaiņām noturīgu lauksaimniecības politiku, pienācīgi ņemot vērā īpašos draudus, ar kuriem saskaras lauku apvidu sievietes dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu rezultātā;
   v) nodrošināt lauku apvidu sieviešu un meiteņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par plānošanu un reaģēšanu visos katastrofu un citu krīžu posmos, sākot no agrīnas brīdināšanas līdz palīdzības sniegšanai, atveseļošanai, rehabilitācijai un atjaunošanai, un nodrošināt viņu aizsardzību un drošību katastrofu un citu krīžu gadījumā;
   w) veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauku apvidu sieviešu apkārtējā vide ir droša, tīra un veselīga;
   x) nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu infrastruktūru un sabiedriskos pakalpojumus lauku apvidu sievietēm un kopienām un veikt ieguldījumus to attīstīšanā un uzturēšanā;
   y) sekmēt digitālo attīstību, jo tā spēj būtiski veicināt jaunu darbvietu radīšanu, vienkāršojot iesaisti pašnodarbinātībā, sekmējot konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošinot labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;
   z) atbalstīt vietējo kopienu grupu izveidi, kurām būtu regulāri jātiekas, lai apspriestu attīstības problēmas un izaicinājumus un pieņemtu konstruktīvus risinājumus, un atbalstīt šādu grupu darbības;
   aa) aicināt dalībvalstis, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un dalību profesionālo, uzņēmējdarbības asociāciju un arodbiedrību organizāciju vadības struktūrās, darbojoties lauku apvidu politikas, veselības, izglītības un lauksaimniecības jomās, kā arī sieviešu vienlīdzīgu klātbūtni vadības un pārstāvības struktūrās;
   ab) uzsvērt un atbalstīt sieviešu aktīvo lomu lauku apvidos un atzīt sieviešu – uzņēmēju, ģimenes uzņēmumu vadītāju un ilgtspējīgas attīstības veicinātāju – sniegto ieguldījumu ekonomikā;
   ac) nodrošināt lauku apvidu sieviešu īpašumtiesības, it sevišķi uz lauku saimniecībām un zemes mantošanu, kas ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu sieviešu iespējas ekonomikā, kā arī nodrošinātu viņu līdzdalību lauku apvidu attīstībā un tās sniegtos ieguvumus;
   ad) nodrošināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi ražošanas resursiem, elektroniskajām platformām, tirgiem, tirdzniecības struktūrām un finanšu pakalpojumiem; veicināt vietējos, reģionālos un tradicionālos tirgus, tostarp pārtikas tirgus, jo tajos sievietes parasti var sekmīgāk pārdot savus produktus tieši pircējiem un tas nodrošina pilnvērtīgākas ekonomiskās iespējas;
   ae) veicināt sieviešu nodarbinātību STEM nozarē, it sevišķi amatos, kas sekmē aprites ekonomiku un cīņu pret klimata pārmaiņām;
   af) izstrādāt nodarbinātības politiku, pakalpojumus un programmas, lai risinātu lauku apvidu sieviešu nestabilo situāciju, jo viņas nereti strādā ēnu ekonomikas nozarēs un var saskarties ar daudzējādiem starpnozaru diskriminācijas veidiem dzimuma, vecuma, šķiras, reliģijas, etniskās piederības, invaliditātes vai dzimuma identitātes dēļ; sniegt pielāgotu palīdzību un atbalstu viņu vajadzībām un viņu interesēs;
   ag) izstrādāt programmas, lai nodrošinātu, ka sievietes un viņu ģimenes var piekļūt universālām sociālās aizsardzības sistēmām, kas ietekmē viņu pensionēšanās situāciju nākotnē un tādējādi samazina pensiju atšķirības to daudzveidīgajās izpausmēs;
   ah) apkopot dzimumu izpratnē nodalītus datus un izstrādāt statistiku par lauku apvidu sieviešu vērtībām, situācijām, apstākļiem un vajadzībām, lai varētu izstrādāt piemērotu politiku; regulāri uzraudzīt sieviešu situāciju lauku apvidos;
   ai) mudināt ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, tostarp tās 6. pantu "Sievietes ar invaliditāti"; nodrošināt piekļuvi precēm, infrastruktūrai un pakalpojumiem;
   aj) aicināt Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu infrastruktūru un sabiedriskos un privātos pakalpojumus ikdienai lauku apvidos un radīt vajadzīgos nosacījumus, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm lauku apvidos, jo īpaši, nodrošinot atbilstīgu aprūpes infrastruktūru aprūpējamām personām, piekļuvi veselības aprūpei un sabiedriskajam transportam;
   ak) uzsvērt, ka ES politikā ir svarīgi paredzēt dzīves un darba apstākļu aizsardzību sievietēm, kuras tiek nodarbinātas sezonas darbā lauksaimniecībā, it sevišķi saistībā ar nepieciešamību sievietēm nodrošināt sociālo aizsardzību, veselības apdrošināšanu un veselības aprūpi; mudināt reģionālās un vietējās pašvaldības, valsts iestādes un citas struktūras nodrošināt migrantu un sezonas darbinieku, kā arī viņu ģimeņu, it sevišķi sieviešu un neaizsargātu cilvēku, pamata cilvēktiesības un sekmēt viņu integrāciju vietējā kopienā;
   al) nodrošināt piekļuvi stabilai ātrdarbīgai platjoslas interneta infrastruktūrai un pakalpojumiem; veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās lauku apvidos un lauksaimniecībā un veicināt to izmantošanu; atzīt ievērojamos sociālos, psiholoģiskos un ekonomiskos ieguvumus, ko tās sniedz; neatlaidīgi pieprasīt holistiskas pieejas (tā dēvētā digitālā ciemata) izstrādi; veicināt vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz piekļuvi šādām tehnoloģijām un apmācību to izmantošanā;
   am) veltīt uzmanību sieviešu klātbūtnei un profesionālajai attīstībai plašsaziņas līdzekļu nozarē un no stereotipiem brīvam plašsaziņas līdzekļu saturam;
   an) mudināt plašsaziņas līdzekļu organizācijas izstrādāt pašām savu līdztiesības politiku, lai panāktu vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās;
   ao) nodrošināt, lai tiktu efektīvi apkarota pieaugošā sieviešu un meiteņu seksualizācija plašsaziņas līdzekļos, pienācīgi ievērojot vārda brīvību;
   ap) mudināt plašsaziņas līdzekļu organizācijas nepieļaut tādas organizatoriskās vides procedūras, kas nereti kaitē darba un privātās dzīves līdzsvaram;
   aq) risināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības plašsaziņas līdzekļu nozarē, īstenojot diskriminācijas novēršanas pasākumus un nodrošinot sievietēm un vīriešiem vienādu samaksu par vienādi vērtīgu darbu;
   ar) īstenot visus vajadzīgos pasākumus, lai izskaustu pret pētnieciskajiem žurnālistiem vērstu vardarbību, īpašu uzmanību veltot sievietēm žurnālistēm, kuras nereti ir neaizsargātākas;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.

(1) OV C 316, 22.9.2017., 182. lpp.
(2) OV C 50, 9.2.2018., 25. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0028.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0099.
(5) OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0329.

Juridisks paziņojums