Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2024(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0247/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0247/2018

Debates :

PV 04/07/2018 - 19
CRE 04/07/2018 - 19

Balsojumi :

PV 05/07/2018 - 6.11
CRE 05/07/2018 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0311

Pieņemtie teksti
PDF 194kWORD 68k
Ceturtdiena, 2018. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
2019. gada budžets — pilnvarojums trialogam
P8_TA(2018)0311A8-0247/2018
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūcija par pilnvarojumu trialogam par 2019. gada budžeta projektu (2018/2024(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 23. maijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2019. gada budžeta izstrādi, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2019. gadam (06315/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0247/2018),

2019. gada budžeta projekts: solidaritātes stiprināšana un gatavošanās ilgtspējīgai nākotnei

1.  atgādina, ka 2018. gada 15. marta rezolūcijā Parlaments 2019. gada ES budžetam noteica šādas prioritātes: ilgtspējīga izaugsme, inovācija, konkurētspēja, drošība, cīņa pret klimata pārmaiņām, pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un migrācija, kā arī aicināja īpašu uzmanību pievērst jauniešiem;

2.  uzsver, ka ES jābūt pirmajās rindās ANO ilgstpējīgas attīstības mērķu īstenošanā, plaši integrējot tos visās ES politikas jomās;

3.  atgādina, ka ES 2019. gada budžets būs pēdējais budžets pašreizējā Parlamenta sasaukuma laikā un sarunas par to notiks vienlaikus ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ES pašu resursu reformu; atgādina arī to, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies dot ieguldījumu un piedalīties Savienības 2019. un 2020. gada budžeta izpildē tā, it kā tā joprojām būtu Savienības sastāvā pēc 2019. gada marta;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un uzskata, ka tas lielā mērā atbilst paša Parlamenta prioritātēm; gatavojas arī turpmāk stiprināt svarīgākās programmas un nodrošināt tām atbilstošu finansējuma apmēru; norāda uz saistību apropriāciju palielinājumu 3,1 % apmērā un NKI īpatsvaru, kas ir zemāks nekā 2018. gadā gan saistību apropriācijās (1 % salīdzinājumā ar 1,02 %), gan maksājumu apropriācijās (0,9 % salīdzinājumā ar 0,92 %);

5.  atzinīgi vērtē palielinājumus, kas ierosināti pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), Erasmus+ un programmām, kuras veicina ES iedzīvotāju drošību; tomēr norāda, ka ir vēl vairāk jāpalielina atbalsts MVU, kuriem ir svarīga nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā un darbvietu veidošanā, un jāparedz atbilstoši resursi ES rūpniecības digitalizācijai un digitālo prasmju un digitālās uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī jauniešus atbalstošām programmām un jo īpaši ErasmusPro; atkārtoti pauž pārliecību, ka Erasmus+ 2019. gada budžets ir vismaz jādivkāršo;

6.  atzinīgi vērtē “DiscoverEU” darbības sākšanu, proti, 15 000 Interrail biļešu izdalīšanu 18 gadus veciem Eiropas iedzīvotājiem 2018. gadā, kā arī Komisijas priekšlikumu par EUR 700 miljonu piešķiršanu DFS 2021.–2027. gadam, kas labi saskan ar ES iecerēm veicināt mācību mobilitāti, aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti visu jauniešu vidū; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi apropriācijas 2019. un 2020. gadam; ir apņēmības pilns turpināt šo sagatavošanas darbību 2019. un 2020. gadā;

7.  pieņem zināšanai Komisijas priekšnovērtējumu par sagatavošanas darbību Bērnu garantiju shēmas izveidei; uzsver tajā ietverto atsauci uz iespējamo lielāka mēroga īstenošanu saskaņā ar Eiropas Sociālo fondu; iesaka izmantot trešā īstenošanas posma iespēju, lai sagatavotos šādai lielāka mēroga īstenošanai saskaņā ar ESF+;

8.  pauž nožēlu par to, ka ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME) paredzētais palielinājums salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu ir tikai 2,3 % (EUR 362,2 miljoni saistību apropriācijās) un ka ierosinātās maksājumu apropriācijas ir par 0,6 % zemākas; atgādina, ka šī ir veiksmīga programma, kurā pieteikuma iesniedzēju skaits ir krietni lielāks nekā finansējuma saņēmēju skaits; uzsver, ka MVU ir ES nodarbinātības, ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas nozīmīgs dzinējspēks, veido Eiropas ekonomikas pamatu un spēj radīt izaugsmi un darbvietas; mudina šo kā vienu no svarīgākajām prioritātēm atspoguļot, piešķirot pietiekamu finansējumu MVU paredzētām programmām un vēl vairāk palielinot apropriācijas programmai COSME, ņemot vērā tās veiksmīgo darbību;

9.  izceļ Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nozīmi investīciju nepietiekamības mazināšanā ES; prasa, ievērojot optimālu sadalījumu reģioniem un nozarēm, pastiprināt sociālo dimensiju ESIF izmantošanā, cita starpā piešķirot līdzekļus inovācijai veselības aprūpē un medicīnā, sociālajai infrastruktūrai, vides aizsardzībai, ilgtspējīgam transportam, atjaunojamo energoresursu enerģijai un enerģijas uzkrāšanas infrastruktūrām; atgādina savu izsenis pausto nostāju, proti, to, ka visas jaunās iniciatīvas DFS ir jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas un nekaitējot jau pastāvošām programmām; atkārtoti apliecina arī savu apņemšanos palielināt līdzekļus pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un EISI, lai 2019. gada budžetā pēc iespējas kompensētu samazinājumus, kas minētajās programmās tika veikti, lai finansētu ESIF darbības pagarināšanu;

10.  pieņem zināšanai apņemšanos īstenot atjauninātu ES aizsardzības programmu, proti, vienošanos izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) kā pirmo posmu Eiropas Aizsardzības fonda izveidē; uzskata, ka šī kopīgā apņemšanās palīdzēs panākt apjomradītus ietaupījumus un lielāku koordināciju starp dalībvalstīm un uzņēmumiem, dodot ES iespēju saglabāt savu stratēģisko autonomiju un kļūt patiesi nozīmīgai pasaules mērogā;

11.  norāda, ka Komisija saskaņā ar finanšu plānojumu ir ierosinājusi palielinājumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) EUR 233 miljonu apmērā; vēlreiz apstiprina, ka Parlaments nav atbalstījis 2018.–2020. gadam iedalīto papildu līdzekļu agrāku piešķiršanu, ko noteica DFS vidusposma pārskatīšana; joprojām uzskata, ka budžeta lēmējinstitūcija pilnībā saglabā savas prerogatīvas attiecībā uz visu programmu finansējuma apmēra noteikšanu, tostarp to programmu, kuras ir skārusi DFS vidusposma pārskatīšana; uzsver patiesas sadarbības starp iestādēm nozīmību un aicina visus attiecīgos dalībniekus saglabāt uzticēšanos visas 2019. gada budžeta procedūras laikā;

12.  joprojām pauž apņēmību cīnīties pret bezdarbu un jo īpaši jauniešu bezdarbu; šajā sakarībā uzskata, ka JNI būtu jāstiprina vēl vairāk, tādējādi apliecinot nepieciešamību palielināt ES finansējumu, lai izpildītu sociālo tiesību pīlāru, neraugoties uz to, ka JNI finansējuma izmaiņu gadījumā būtu sarežģīti pārplānot JNI un ESF programmas; atzīst, ka jauniešu bezdarba jautājums nav ticis pienācīgi risināts visā ES un jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augstāks nekā 2007. gadā; aicina Komisiju garantēt, ka dalībvalstis cīņā pret jauniešu bezdarbu nevis aizstāj savu politiku un finansējumu ar JNI finansējumu, bet gan izmanto to kā papildinājumu; uzsver, ka gan arodmācības, gan māceklība ir efektīva prakse cīņā pret jauniešu bezdarbu; uzsver, ka Erasmus Pro nodrošinātā mobilitāte ļoti veicina salīdzinošu vērtēšanu ar mērķi īstenot paraugpraksi;

13.  uzsver, ka 2019. gadā kohēzijas politikas programmas sasniegs optimālu īstenošanas tempu, un norāda uz Parlamenta apņemšanos nodrošināt šīm programmām atbilstošas apropriācijas; atzinīgi vērtē to, ka tagad ir ieceltas gandrīz visas vadošās iestādes 2014.–2020. gada programmām; norāda, ka nepieņemamos kavējumus darbības programmu īstenošanā lielā mērā ir noteikusi vēlīna minēto iestāžu iecelšana; aicina dalībvalstis nodrošināt programmu īstenošanas paātrināšanu, lai atgūtu iekavēto laiku, un šajā sakarībā vērsties pēc palīdzības pie Komisijas;

14.  pieņem zināšanai ziņojumus par reģionālās un kohēzijas politikas darbību Savienībā un ekonomikas problēmām atpalikušos reģionos, kuros atkārtoti norādīts uz trūkumiem efektivitātes un rezultātu jomā;

15.  pieņem zināšanai to, ka Komisijas priekšlikums ļautu sasniegt mērķi 20 % budžeta 2019. gadā paredzēt izdevumiem klimata jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta prasību kompensēt mazāko finansējumu, kas tika piešķirts pirmajos DFS darbības gados; uzskata šo priekšlikumu par nepietiekamu, jo kopumā tikai 19,3 % no ES 2014.–2020. gada budžeta būs paredzēti ar klimatu saistītiem pasākumiem, kas neļaus ES sasniegt mērķi integrēt klimata pasākumus, paredzot tiem vismaz 20 % izdevumu 2014.–2020. gadā — arī tad, ja 2020. gadā klimata aizsardzībai atkal tiks piešķirti tikai 20 % no budžeta; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav spējusi iesniegt budžeta projektus, kas atbilstu saistībām un mērķiem, kurus Savienība noteikusi šajā jomā Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumos; uzskata, ka būtu jādara vairāk, izstrādājot rīcības plānu programmās ar milzu potenciālu, piemēram, tajās, ko īsteno saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, EISI, Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) vai LIFE+, jo šīs programmas dod iespēju īpaši investēt energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu enerģijā; atgādina par Revīzijas palātas pamatoti pausto kritiku attiecībā uz Komisijas izmantoto metodiku un, ņemot to vērā, prasa nekavējoties veikt uzlabojumus šajā jautājumā;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos uzlabot bioloģiskās daudzveidības uzraudzības metodiku; tomēr neatbalsta ierosinājumu par 8,2 % samazināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai paredzēto kopējo ieguldījumu, jo tas ir pretrunā mērķim līdz 2020. gadam apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu;

17.  uzskata, ka galvenās Savienības prioritātes 2019. gadā joprojām ir Savienības iedzīvotāju drošības garantēšana un ar migrāciju un bēgļiem saistītu problēmu risināšana; uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir izdevumus šajās jomās saglabāt tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai reaģētu uz vajadzībām, kuras rada migrācijas un bēgļu krīze Āfrikas kontinentā, īpaši Sāhelā, kā arī Levantes valstīs un Vidusjūrā; uzskata, ka migrācijas plūsmas pārvaldībai nepieciešamā dalībvalstu solidaritāte, jo īpaši pēc tam, kad būs pieņemta pārskatītā Dublinas regula, ir jāatspoguļo ES budžetā; norāda, ka 2019. gada budžeta projektā ir ņemta vērā Komisijas priekšlikuma ietekme uz budžetu;

18.  uzsver — ir paredzams, ka vairākas svarīgas likumdošanas iniciatīvas, kuras patlaban tiek apspriestas vai atrodas agrīnā īstenošanas stadijā, tādas kā Dublinas regulas pārskatīšana, ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas izveide, Šengenas Informācijas sistēmas atjaunināšana un iniciatīva saistībā ar ES informācijas sistēmu sadarbspēju drošības, robežu un migrācijas pārvaldībai, ievērojami ietekmēs 2019. gada budžetu, un uzsver atbilstoša finansējuma nozīmību, lai īstenotu Savienības ieceres šajās jomās; mudina Komisiju iesaistīties atklātā un proaktīvā dialogā ar budžeta lēmējinstitūciju par iepriekš minētajām iniciatīvām, lai dotu tai iespēju vajadzības gadījumā pielāgot apropriācijas, ikgadējās budžeta procedūras laikā neizdarot priekšlaicīgus spriedumus par notiekošo likumdošanas procedūru rezultātiem;

19.  pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansējumu un par saistīto vienošanos, ko dalībvalstis 2018. gada 29. jūnijā panāca Padomē; atbalsta Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības turpināšanu, bet uzskata, ka saskaņā ar Komisijas 2018. gada 14. marta priekšlikumu ES budžetam būtu jāpiedalās tā finansēšanā EUR 1 miljarda apmērā, dalībvalstīm ieguldot EUR 2 miljardus divpusēju ieguldījumu veidā, lai DFS īpašajos instrumentos atstātu pietiekamas rezerves neparedzētiem notikumiem pašreizējās DFS pēdējo divu darbības gadu laikā, kā arī citu prioritāšu finansēšanai; pauž pārliecību arī par to, ka Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām, jo tā ir jauna iniciatīva šīs DFS darbības laikā; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepārprotamu Parlamenta pieprasījumu tikt pilnībā iesaistītam ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības pagarināšanu saistītajā lēmumu pieņemšanas procesā, cita starpā tādēļ, lai nepieļautu tā izveides procedūras atkārtošanos, Parlamenta un Padomes sarunas par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu līdz šim joprojām nav notikušas; informē dalībvalstis, ka Parlamentam ir visas tiesības rīkoties kā vienai no Savienības budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm un ka Parlaments to darīs, kā jau agrāk ir vairākkārt paziņojis;

20.  norāda, ka 2019. gada budžeta projektā DFS maksimālo apjomu ietvaros 1.a, 1.b, 3. un 4. izdevumu kategorijā ir atstātas ļoti nelielas rezerves vai tādu nav vispār — to nosaka pašreizējās DFS ļoti ierobežotais elastīgums saistībā ar reaģēšanu uz jauniem izaicinājumiem un jaunu iniciatīvu finansēšanu; pauž gatavību vēl vairāk izmantot pārskatītās DFS elastīguma noteikumus grozījumu veikšanas procesā;

21.  joprojām pauž bažas par to, ka, tuvojoties pašreizējās DFS darbības laika beigām, atkal varētu veidoties nesamaksātu rēķinu uzkrājums; norāda uz maksājumu apropriāciju nelielo palielinājumu 2,7 % apmērā salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu, ko galvenokārt nosaka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), Iekšējās drošības fonds (ISF) un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā; norāda, ka maksājumu maksimālā apjoma ietvaros ir ierosināta rezerve EUR 19,3 miljardu apmērā; aicina Komisiju modri sekot līdzi attīstībai maksājumu jomā, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu savlaicīgi veikt pasākumus, kas nepieciešami pārmērīga uzkrājuma nepieļaušanai; pauž pārliecību, ka uzticēšanās ES ir saistīta arī ar tās spēju nodrošināt atbilstošu maksājumu apropriāciju apmēru ES budžetā, kas ļauj tai izpildīt savus solījumus;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

22.  norāda, ka salīdzinājumā ar 2018. gadu Komisijas priekšlikums 2019. gadam paredz palielināt saistības 1.a izdevumu apakškategorijā par 3,9 % līdz EUR 22 860 miljoniem; norāda, ka liela šī palielinājuma daļa attiecas uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, EISI, lieliem infrastruktūras projektiem un Erasmus+, jo to saistību apropriācijas ir palielinājušās attiecīgi par 8,5 %, 36,4 %, 7,8 % un 10,4 %; tomēr uzsver, ka šie palielinājumi lielākoties atbilst finanšu plānojumam un līdz ar to nav uzskatāmi par papildu līdzekļu piešķīrumiem;

23.  atgādina, ka tādas ar pētniecību un inovāciju saistītas programmas kā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir būtiskas darbvietu radīšanai un konkurētspējas veicināšanai Eiropā; mudina Komisiju atspoguļot to savās prioritātēs; prasa piešķirt ar pētniecību un inovāciju saistītajām programmām pienācīgu finansējumu; uzsver, ka šajā jomā būtu jāsniedz īpašs atbalsts dalībvalstīm, kas nonākušas ekonomiskās un finansiālās grūtībās;

24.  atgādina, ka jaunas iniciatīvas pēdējos dažos gados, tādas kā ESIF (I un II), Wifi4EU un EDIDP, ir finansētas uz vairāku 1.a izdevumu apakškategorijas programmu rēķina, proti, tādu programmu kā “Apvārsnis 2020”, EISI, Galileo, ITER, Copernicus un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), kuras nopietni cieta no līdzekļu pārdales;

25.  uzsver, ka Erasmus+ joprojām ir galvenā programma, kas veicina jauniešu mobilitāti visos izglītības un arodmācības līmeņos un mudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātijā; atgādina, ka ir jāpieliek pūles administratīvā līmenī, lai palielinātu Erasmus+ pieejamību, un ka atbalsttiesīgo pieteikumu apmērs daudzkārt pārsniedz pašreizējā budžeta apmēru; tādēļ uzskata, ka Erasmus+ finansējumam vajadzētu būt tādam, lai būtu iespējams finansēt atbalsttiesīgos pieprasījumus pēc šīs programmas atbalsta, jo īpaši tos, kas saistīti ar mūžizglītību;

26.  ar bažām norāda uz diskusijām par Eiropas Solidaritātes korpusa (ESC) finansēšanu, jo tās ir apstiprinājušas Parlamenta bažas, ka jaunas iniciatīvas varētu finansēt uz pastāvošo labi darbojošos programmu rēķina; ar bažām norāda arī uz precedentu, kuru noteicis trialoga procedūras iznākums, kas nesniedz skaidrību par šīs iniciatīvas finansējuma avotiem, turpmākus precizējumus liekot veikt ikgadējās budžeta procedūras laikā; sagaida, ka Komisija vienošanos īstenos tā, lai pilnībā tiktu ņemtas vērā trialogā notikušās diskusijas un vienošanās būtība;

27.  atzinīgi vērtē to, ka vienošanās, kas panākta par EDIDP, paredz daudz mazākus samazinājumus 1.a izdevumu apakškategorijas programmās, nekā Komisija sākotnēji bija ierosinājusi; tomēr pauž bažas par to, ka Padome, šķiet, lielāku uzmanību pievērš rezervju saglabāšanai, nekā pietiekama finansējuma nodrošināšanai mērķiem, kurus tā pati uzskata par svarīgu prioritāti;

28.  atzinīgi vērtē EUR 500 miljonu piešķiršanu EDIDP 2019. un 2020. gadā; norāda, ka saskaņā ar EPRS aplēsēm valstu nozaru sadarbības trūkums šajā jomā Eiropas Savienībai izmaksā līdz EUR 10 miljardiem gadā; uzskata, ka aizsardzība ir skaidrs piemērs tam, kā varētu panākt lielāku efektivitāti, nododot ES atsevišķas dalībvalstu kompetences un patlaban īstenotas darbības, kā arī attiecīgas apropriācijas; uzsver, ka šādi tiktu apliecināta Eiropas pievienotā vērtība un radīta iespēja samazināt publisko izdevumu kopējo slogu Eiropas Savienībā;

29.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumu, kas sekmēs jaunāko augstas veiktspējas datošanu un datu infrastruktūru un atbalstīs ar to saistītu tehnoloģiju izstrādi un piemērošanu plašā jomu klāstā, tādējādi sniedzot labumu zinātniekiem, rūpniecībai un publiskajam sektoram;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

30.  norāda, ka saistību apropriāciju kopējais apmērs 1.b izdevumu apakškategorijā ir EUR 57 113,4 miljoni, kas salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu nozīmē palielinājumu par 2,8 %; norāda arī to, ka maksājumu apropriāciju ierosinātais apmērs — EUR 47 050,8 miljoni — ir par 1,1 % lielāks nekā 2018. gadā;

31.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana sāk sasniegt pilnu ātrumu, un atkārtoti norāda, ka turpmāk ir jāizvairās no jebkādas pārmērīgas nesamaksātu rēķinu uzkrāšanās; atzinīgi vērtē arī to, ka tagad ir iecelta pārliecinoši lielākā daļa vadošo iestāžu; aicina Komisiju un dalībvalstis atrisināt visus atlikušos problēmjautājumus, lai īstenošana notiktu gludi;

32.  atgādina, ka, ņemot vērā pārskatītās dalībvalstu prognozes, ar budžeta grozījumu Nr. 6/2017 maksājumu apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā tika samazinātas par EUR 5,9 miljardiem; patiesi cer, ka gan valstu iestādes, gan Komisija ir uzlabojušas aplēses par maksājumu vajadzībām 2019. gada budžetā un ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs tiks pilnībā izlietots;

33.  uzsver, ka periodos, kad notiek strauja tehnoloģiskā attīstība, tostarp tādās jomās kā mākslīgais intelekts, atšķirības starp straujas attīstības reģioniem un reģioniem, kas attīstībā atpaliek, var palielināties, ja struktūrfondu ietekme netiek palielināta, paredzot ar efektivitāti saistītus nosacījumus;

34.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu finansēt JNI darbības turpināšanu un ierosināto EUR 233,3 miljonu izmantošanu no vispārējās rezerves saistībām; atgādina, ka, palielinot JNI paredzēto īpašo piešķīrumu, tādas pašas summas būtu jāparedz no ESF; atgādina, ka Komisija samierināšanas procedūrā saistībā ar 2018. gada budžetu apņēmās ātri iesniegt pārskatīto Kopīgo noteikumu regulu (KNR), lai iekļautu JNI 2018. gadā paredzēto palielinājumu; uzsver, ka Komisija nav izpildījusi savu apņemšanos, un prasa, lai tā detalizēti izskaidrotu iemeslus, kuru dēļ ir aizkavējusies pārskatītās KNR iesniegšana;

35.  apņemas ātri pieņemt jaunos JNI un ESF tiesību aktus, lai atvieglotu vērienīgu JNI apropriāciju palielinājumu 2019. gadā, neapdraudot citas programmas, kas dalībvalstīs tiek īstenotas saistībā ar ESF, iespējams, atbrīvojot dalībvalstis no pienākuma nodrošināt atbilstošu finansējumu saistībā ar jaunatnes nodarbinātības mērķiem paredzētajām ESF apropriācijām, bet stingri ievērojot nosacījumu, ka ierosinātie grozījumi neļaus atbrīvot dalībvalstis no to jau apstiprinātajām finanšu saistībām šajā jomā un neizraisīs vispārēju to ES budžeta apropriāciju samazinājumu, kuras paredzētas cīņai pret jauniešu bezdarbu;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

36.  pieņem zināšanai, ka 2. izdevumu kategorijā ir ierosināti EUR 59 991,1 miljons saistībās (+1,2 % salīdzinājumā ar 2018. gadu) un EUR 57 790,4 miljoni — maksājumos (3 %); norāda, ka ELGF izdevumi 2019. gadā tiek lēsti EUR 44 162,5 miljonu apmērā, kas ir mazāk nekā 2018. gada budžetā (par EUR 547,9 miljoniem mazāk);

37.  norāda, ka Komisija 2. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros ir atstājusi rezervi EUR 344,9 miljonu apmērā; norāda, ka lauksaimniecības tirgu pieaugošā nestabilitāte, piemēram, tā, kas tika piedzīvota saistībā ar Krievijas noteikto aizliegumu, varētu pamatot šīs rezerves izmantošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka maksimālo apjomu ietvaros atstātā rezerve ir pietiekama, lai risinātu jebkādas krīzes situācijas, kuras varētu rasties;

38.  norāda, ka daži pasākumi, kas saistīti ar Krievijas noteikto aizliegumu un iekļauti 2018. gada budžetā, netiks pagarināti (piemēram, attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, saistībā ar kuriem tirgus stāvoklis joprojām ir sarežģīts), bet zināmas grūtības joprojām ir vērojamas piena un piena produktu nozarē; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kuras iesniegšana plānota oktobrī un kurai vajadzētu būt sagatavotai, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu, lai pārliecinātos par reālajām vajadzībām lauksaimniecības nozarē; uzsver, ka gadījumi, kad saistībā ar ELGF ir nepieciešama tirgus intervence, joprojām ir reti un veido tikai salīdzinoši nelielu daļu no ELGF (aptuveni 5,9 %);

39.  uzsver, ka jauniešu bezdarba problēmu daļēji varētu risināt, sniedzot atbilstīgu atbalstu jauniešiem lauku apvidos; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi palielināt gados jauniem lauksaimniekiem paredzēto budžeta pozīciju;

40.  uzsver, ka pēc lēna starta plānošanas perioda sākumā EJZF īstenošana paātrinās un tai vajadzētu pietuvoties optimālam ātrumam 2019. gadā; atzinīgi vērtē saskaņā ar finanšu plānojumu veikto saistību palielinājumu programmai LIFE+ (+6 %); norāda, ka Eiropas Vides aģentūra (EVA) 2019.–2020. gadā uzņemsies papildu pienākumus vides monitoringa un ziņošanas jomā, kā arī saistībā ar smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikāciju;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

41.  norāda, ka 3. izdevumu kategorijai ir ierosināti kopumā EUR 3728,5 miljoni saistību apropriācijās, kas nozīmē palielinājumu par 6,7 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, un ka kopējais maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 3486,4 miljoni, kas nozīmē palielinājumu par 17 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada priekšlikumiem; tomēr uzsver, ka šie palielinājumi ir piešķirti pēc gadiem ilgas finansējuma samazināšanas un ka kopējais finansējums dažādām svarīgām jomām, tādām kā migrācija, robežu pārvaldība vai iekšējā drošība, joprojām veido tikai 2,3 % no kopējiem 2019. gadam ierosinātajiem ES izdevumiem; pauž izbrīnu par to, ka saistību apropriācijās, ar kurām tiktu atbalstīta legāla migrācija uz Savienību, veicināta trešo valstu valstspiederīgo efektīva integrācija un uzlabotas taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas, ir piešķirti EUR 281,2 miljoni jeb par 14,4 % mazāk nekā 2018. gadā; aicina Komisiju sniegt sīkākus paskaidrojumus par šī samazinājuma iemesliem;

42.  norāda, ka ceturto gadu pēc kārtas visas rezerves 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros ir izsmeltas, kas nozīmē, ka ES budžets pašreizējā situācijā nav pilnībā spējīgs vajadzīgajā apmērā un dziļumā risināt migrācijas un drošības problēmas, ar ko Savienība patlaban saskaras; tādēļ atzinīgi vērtē ierosinājumu izmantot elastības instrumentu EUR 927,5 miljonu apmērā saistību apropriācijās;

43.  sagaida, ka 2019. gadā saglabāsies liels spiediens uz atsevišķu dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām, un mudina Savienību modri sekot līdzi visām turpmākajām neparedzētajām vajadzībām šajās jomās; šajā sakarībā prasa pastiprināt kontroli pie ārējām robežām un tādēļ prasa piešķirt atbilstošu finansējumu un personālu ES aģentūrām, kas nodarbojas ar šo jautājumu risināšanu, un atkārtoti apstiprina, ka migrācijas un bēgļu krīzes pamatcēloņu novēršana un ES kaimiņreģionu stabilizācija ir ilgtspējīgs risinājums ilgtermiņā un ka šī mērķa sasniegšanai ir ļoti svarīgi ieguldīt līdzekļus migrantu un bēgļu izcelsmes valstīs;

44.  atzinīgi vērtē Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija pieprasījumu vēl vairāk nostiprināt Frontex, palielinot tā resursus un paplašinot mandātu; prasa sniegt papildu informāciju par to, cik darbinieku nosūtīs dalībvalstis un cik darbinieku būs tieši nepieciešami pašai aģentūrai; aicina Komisiju attiecīgi koriģēt budžeta projektu rudens grozījumu vēstulē; atzinīgi vērtē arī papildu EUR 45,6 miljonu piešķiršanu Grieķijas un Spānijas atbalstam to teritorijā ierodošos migrantu plūsmas pārvaldīšanai; uzsver, ka efektīvai robežkontrolei jāiet roku rokā ar ierodošos migrantu pienācīgu aprūpi;

45.  norāda, ka instruments, kas dod iespēju Savienībā nodrošināt ārkārtas humāno palīdzību, beigs darboties 2019. gada martā; aicina Komisiju novērtēt, vai būtu lietderīgi no jauna aktivizēt un papildināt šo instrumentu, ņemot vērā, ka bēgļiem un patvēruma meklētājiem atsevišķās dalībvalstīs joprojām ir nepieciešama humānā palīdzība; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka solidarizēšanās ar valstīm, kurās koncentrējas tikko ieradušies migranti un patvēruma meklētāji; vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi saglabāt finansējuma pieejamību no AMIF ārkārtas palīdzības mehānismiem, jo īpaši tādēļ, lai turpinātu atbalstīt Grieķiju; uzskata, ka finansiāls atbalsts būtu jāpiešķir arī Itālijai; tāpēc aicina Komisiju paziņot par iemesliem, kuru dēļ tā nav iesniegusi šādu priekšlikumu; atgādina, ka Itālija ir vienīgā dalībvalsts, kurā vairākums iedzīvotāju uzskata, ka nav guvuši labumu no dalības Eiropas Savienībā; pauž nožēlu par AMIF otrajam komponentam “Atbalsts likumīgai migrācijai uz Savienību, trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas veicināšana un taisnīgu un efektīvu atgriešanās stratēģiju stiprināšana” paredzēto saistību apropriāciju kraso samazinājumu;

46.  uzskata, ka, ņemot vērā drošības problēmu plašo klāstu, tostarp mainīgus radikalizācijas, kibernoziedzības, vardarbības un terorisma veidus, uz kuriem katra dalībvalsts atsevišķi nespēj atbildēt, ES budžetam vajadzētu veicināt sadarbību ar drošību saistītos jautājumos, izmantojot pastāvošo ES aģentūru palīdzību; šajā sakarībā vēlas zināt, kā šī ļoti riskantā drošības situācija ir savienojama ar ierosināto ievērojamo saistību apropriāciju samazinājumu (-26,6 %) ISF; uzsver, ka izdevumi šajā jomā ir lietderīgi tikai tad, ja tiek likvidēti nepamatoti šķēršļi sadarbībai Eiropas iekšienē un mērķtiecīgai informācijas apmaiņai, vienlaikus pilnībā piemērojot attiecīgus datu aizsardzības noteikumus saskaņā ar ES tiesību aktiem; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl joprojām nav iesniegusi priekšlikumu, ar ko ES līmenī tiktu izrādīta finansiāla solidaritāte ar terora aktos cietušajiem un viņu ģimenēm, un aicina Komisiju veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu ātru šādas palīdzības ieviešanu;

47.  pieņem zināšanai ierosinājumu pārskatīt juridisko pamatu Savienības civilās aizsardzības mehānismam, kura pieņemšana, kā sagaidāms, ievērojami ietekmēs budžetu pašreizējās DFS pēdējos divos darbības gados, no 3. izdevumu kategorijas vien liekot segt EUR 256,9 miljonus; uzskata, ka būtu tikai loģiski šādu svarīgas Savienības politikas izvēršanu finansēt no jauniem un papildu līdzekļiem; brīdina neizmantot līdzekļu pārdali, kas neizbēgami notiktu uz citu vērtīgu, labi darbojošos politiku un programmu rēķina;

48.  atkārtoti apliecina stingru Parlamenta atbalstu Savienības programmām kultūras, tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomā; atzinīgi vērtē programmai “Radošā Eiropa” ierosināto palielinājumu; turklāt uzstāj, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums programmai “Eiropa pilsoņiem” un Eiropas pilsoņu iniciatīvām, īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos;

49.  atgādina par Parlamenta atbalstu tiesību, vienlīdzības, pilsonības un tiesiskuma programmām; uzsver, ka ES ir jāsaglabā apņemšanās nostiprināt sieviešu un LGBTI tiesības;

50.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu Pārtikas un barības programmai, jo tam būtu jāļauj Savienībai efektīvi pārvaldīt visus nopietnu dzīvnieku slimību uzliesmojumus un augu kaitēkļu invāzijas, tostarp neseno putnu gripas epidēmiju, kas pēdējo gadu laikā ir skārusi vairākas dalībvalstis;

51.  aicina Komisiju nodrošināt atbilstošu budžeta finansējumu, lai palielinātu informētību par 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un efektīvāk atspoguļotu tās plašsaziņas līdzekļos, jo īpaši nolūkā palielināt zināšanas par vadošajiem kandidātiem (Spitzenkandidaten) — Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātiem;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

52.  pieņem zināšanai, ka 4. izdevumu kategorijai ierosinātais finansējums kopumā ir palielināts un sasniedz EUR 11 384,2 miljonus (+13,1 % salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu) saistību apropriācijās; norāda, ka šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansējumu, kam Komisija ierosina izmantot vispārējo rezervi saistībām (EUR 1116,2 miljonu apmērā); norāda, ka šī priekšlikuma īstenošana nozīmētu, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ietvaros nebūtu nekādas rezerves;

53.  aicina dalībvalstis palielināt iemaksas trasta fondā Āfrikai, Madad fondā un Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai, lai atbalstītu krīzes reģionu stabilizāciju, sniegtu palīdzību bēgļiem un veicinātu sociālo un ekonomisko attīstību Āfrikas kontinentā un Eiropas kaimiņreģiona valstīs;

54.  joprojām pauž pārliecību, ka problēmas, ar kurām ES saskaras ārējā darbībā, nozīmē, ka ir vajadzīgs ilgtspējīgs finansējums, kas pārsniegtu pašreizējo 4. izdevumu kategorijas apmēru; joprojām norāda, ka jaunas iniciatīvas būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām un ka būtu pilnībā jāizmanto visas elastīguma iespējas; tomēr iebilst pret ierosinājumu finansēt Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības pagarināšanu un ar to saistīto vienošanos, ko 2018. gada 29. jūnijā panāca Padomē, jo tas ievērojami mazinātu gan iespējas finansēt citas prioritāras jomas 4. izdevumu kategorijā, gan ES budžeta lielo nozīmi palīdzības sniegšanā cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, un pamatvērtību popularizēšanā;

55.  atzinīgi vērtē palielinājumus ar migrāciju saistītiem projektiem, kuri attiecas uz Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, kā arī nelielo palielinājumu Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) austrumu komponentam un izmaiņas attīstības sadarbības instrumenta (ASI) prioritātēs par labu Tuvajiem Austrumiem; prasa piešķirt pietiekamu finansējumu UNRWA, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu palestīniešu bēgļiem šajā reģionā, ņemot vērā neseno ASV lēmumu atsaukt savu ieguldījumu šajā aģentūrā;

56.  atzinīgi vērtē atbalsta palielināšanu reģionāliem pasākumiem Rietumbalkānos; tomēr uzskata, ka politiskajām reformām paredzētais atbalsts būtu jāpalielina vēl vairāk; pauž nožēlu par to, ka tiek palielināts politiskajām reformām Turcijā paredzētais atbalsts (IPA II), un izsaka šaubas par tā atbilstību budžeta lēmējinstitūcijas lēmumam samazināt šīs budžeta pozīcijas apropriācijas pašreizējā budžeta gadā; atkārtoti pauž savu nostāju, prasot Turcijas iestādēm IPA II satvarā paredzētos līdzekļus piešķirt ar nosacījumu, ka tiek panākti uzlabojumi cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; prasa — ja netiek panākti uzlabojumi šajās jomās un ņemot vērā ierobežoto rīcības brīvību — apropriācijas šajā budžeta pozīcijā galvenokārt pārvirzīt pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, lai īstenotu pasākumus, ar kuriem tiek atbalstīti ar tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesībām un plašsaziņas līdzekļu brīvību saistītie mērķi; atbalsta vispārējo tendenci samazināt politiskajām reformām Turcijā paredzētos piešķīrumus;

57.  uzsver manāmo tās summas samazinājumu, kura 2019. gada budžetā paredzēta Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītajam Garantiju fondam ārējai darbībai, kā arī makrofinansiālās palīdzības dotāciju plānotā apmēra ievērojamo samazinājumu, ko nosaka mazāks neatmaksāto EIB aizdevumu apmērs, nekā iepriekš tika lēsts, un mazāks piešķirto makrofinansiālās palīdzības aizdevumu apmērs, nekā paredzēts jaunākajā finanšu plānojumā;

58.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES solījumiem, kas doti Briseles konferencē par Sīriju, apstiprinot iepriekš izteiktos solījumus; piekrīt piešķirt papildu līdzekļus EKI un humānajai palīdzībai — EUR 120 miljonus katrai no šīm pozīcijām —, lai 2019. gadā izpildītu solīto;

59.  atkārtoti pauž atbalstu atbilstošu finanšu līdzekļu piešķiršanai ES stratēģiskajai komunikācijai, kuras mērķis ir vērsties pret dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem, kā arī popularizēt objektīvu Savienības tēlu ārpus tās robežām;

5.izdevumu kategorija — Administrācija

60.  norāda, ka 5. izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu izdevumi ir palielināti par 3,0 % līdz EUR 9956,9 miljoniem (+EUR 291,4 miljoni) saistību apropriācijās; norāda, ka, tāpat kā iepriekšējā budžeta gadā, šo palielinājumu galvenokārt nosaka izmaiņas pensiju apmērā (+EUR 116,7 miljoni), kurš veido 20,2 % no 5. izdevumu kategorijas izdevumiem; konstatē, ka administratīvo izdevumu īpatsvars budžeta projektā nav mainījies, proti, tas ir 6,0 % saistību apropriācijās;

61.  atzīst Komisijas centienus izmantot visas iespējas ietaupīt un racionalizēt ar algām nesaistītus izdevumus savā budžetā; norāda, ka Komisijas izdevumu izmaiņas (+2,0 %) lielākoties nosaka automātiska algu izdevumu pielāgošana un līgumsaistības; norāda arī to, ka Komisija ir veikusi darbinieku iekšēju pārcelšanu, lai izpildītu savas jaunās prioritātes;

62.  norāda, ka faktiskā rezerve maksimālā apjoma ietvaros ir EUR 575,2 miljoni pēc tam, kad EUR 253,9 miljonu apmērā no tās ir kompensēta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošana 2018. gadā; uzskata, ka rezerve ir svarīga nominālā izteiksmē, un pieņem, ka tas atspoguļo Komisijas centienus, īpaši centienus iesaldēt ar algām nesaistītus izdevumus; uzskata, ka papildu centieni stabilizēt vai samazināt Komisijas administratīvos izdevumus varētu nozīmēt svarīgu ieguldījumu atlikšanu vai apdraudēt pienācīgu administrācijas darbību;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

63.  uzsver tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām ES darbībām un programmām; plāno noteikt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, tajā atspoguļojot Parlamenta prioritātes un ņemot vērā pienācīgu un savlaicīgu Komisijas veiktu iepriekšēju novērtējumu; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu dažās izdevumu kategorijās rezerve ir neliela vai tās nav vispār, un plāno meklēt veidus, kā rast līdzekļus iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, nekaitējot citām politiskajām prioritātēm;

Aģentūras

64.  norāda uz decentralizētajām aģentūrām paredzēto piešķīrumu vispārējo palielinājumu 2019. gada budžeta projektā, proti, +10,8 % (neņemot vērā piešķirtos ieņēmumus) un +259 štata vietām; atzinīgi vērtē to, ka lielākajai daļai aģentūru pašu budžets palielinās, bet ES iemaksa samazinās; šajā sakarībā norāda, ka Parlaments patlaban izskata iespējas vēl vairāk paplašināt decentralizēto aģentūru finansēšanu no maksām; ar gandarījumu norāda, ka aģentūrām ar jauniem uzdevumiem (ESMA, eu-LISA un Frontex) ir piešķirts ievērojams apropriāciju un štatu sarakstā iekļauto darbinieku skaita palielinājums; prasa papildu finansiālo atbalstu aģentūrām, kas risina migrācijas un drošības problēmas; uzskata, ka Eiropols un Eurojust būtu jāstiprina vēl vairāk un ka EASO būtu jāsaņem atbilstošs finansējums saistībā ar tā pārveidi par Eiropas Patvēruma aģentūru;

65.  atkārtoti pauž viedokli, ka mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 % ir veiksmīgi sasniegts, un uzsver — ņemot vērā Revīzijas palātas ātro stāvokļa apskatu, nevar droši apgalvot, ka šī rīcība ir sniegusi gaidītos rezultātus; uzskata, ka decentralizētās aģentūras ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi; atzinīgi vērtē to, ka visas iestādes ir atbalstījušas iestāžu darba grupas ieteikumus;

66.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidotas divas jaunas ES struktūras, kas uzskatāmas par decentralizētām aģentūrām, proti, Eiropas Prokuratūra (EPPO) un Eiropas Darba iestāde (ELA); norāda, ka ELA paredzētās apropriācijas ir iekļautas rezervē līdz brīdim, kad būs pabeigta likumdošanas procedūra; norāda, ka EPPO atrodas Luksemburgā, un aicina to saskaņā ar Finanšu regulu iesniegt abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm visu informāciju par tās ēku politiku; uzskata, ka jaunas aģentūras ir jāveido, piešķirot jaunas apropriācijas un jaunas štata vietas, vienlaikus neveicot nekādu pārdali, ja vien nav skaidra apliecinājuma tam, ka konkrētas darbības ir visā pilnībā pārceltas no Komisijas vai citām pastāvošām struktūrām, piemēram, Eurojust, uz jaunajām aģentūrām; norāda, ka Eurojust saglabā kompetenci strādāt ar finanšu interešu aizsardzības lietām ciešā sadarbībā ar EPPO, vienlaikus pilnībā iesaistoties operatīvā atbalsta nodrošināšanā dalībvalstīm cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu, kibernoziedzību un migrantu kontrabandu; atgādina Vienotajā pieejā iekļautos noteikumus attiecībā uz jaunizveidotām decentralizētām aģentūrām;

67.  sagaida, ka sarunas par 2019. gada budžetu balstīsies uz principu, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas sākt sarunas pēc iespējas agrīnākā posmā un visā pilnībā izmantot samierināšanas procedūrai paredzēto laikposmu, nodrošinot tādu pārstāvības līmeni, kas garantē patiesu politisko dialogu;

o
o   o

68.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089.


PIELIKUMS

KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS PAR BUDŽETA PROCEDŪRAS GRAFIKU UN SAMIERINĀŠANAS KOMITEJAS DARBĪBAS KĀRTĪBU 2018. GADĀ

A.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikuma A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu 2019. gada budžeta procedūras pamatgrafiku.

1.  Komisija centīsies iesniegt 2019. gada budžeta tāmi maija beigās.

2.  Trialogu sasauks 12. jūlijā no rīta pirms Padomes nostājas pieņemšanas.

3.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 37. nedēļai (septembra trešajai nedēļai), lai sekmētu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

4.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 41. nedēļas beigām (oktobra vidum).

5.  Trialogu sasauks 18. oktobra rītā pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

6.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 43. nedēļā (22.–25. oktobra plenārsēde).

7.  Samierināšanas laikposms sāksies 30. oktobrī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2018. gada 19. novembrī;

8.  Samierināšanas komitejas sanāksmes notiks 7. novembra rītā (sanāksmi rīkos Eiropas Parlaments) un 16. novembrī (sanāksmi rīkos Padome), un tā var sanākt vēl pēc vajadzības. Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 7. novembrī no rīta. Papildu trialogu(-us) var sasaukt divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā, tostarp, iespējams, 14. novembrī (Strasbūrā).

B.  Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta iepriekš minētā Iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums