Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2237(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0231/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0231/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 05/07/2018 - 6.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0317

Pieņemtie teksti
PDF 201kWORD 67k
Ceturtdiena, 2018. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Sociālu un uz solidaritāti balstītu uzņēmumu statūti
P8_TA(2018)0317A8-0231/2018
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2018. gada 5. jūlija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par sociālu un uz solidaritāti balstītu uzņēmumu statūtiem (2016/2237(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2011. gada 10. marta deklarāciju par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. un 50. pantu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu „Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam”(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju cīņā pret bezdarbu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus „Veicināt sociālo ekonomiku ― vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumu „Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva. Labvēlīgu apstākļu izveide sociālajiem uzņēmumiem — sociālās ekonomikas un sociālo inovāciju pamatam” (COM(2011)0682),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 346/2013(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013(6), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES(7) un jo īpaši tās 20. pantu,

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1435/2003(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas savstarpējās sabiedrības statūtiem(9),

–  ņemot vērā Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas uzdevumā 2011. gada jūlijā izstrādāto pētījumu “Savstarpējo sabiedrību loma 21. gadsimtā”,

–  ņemot vērā Komisijas ekspertu grupas sociālās uzņēmējdarbības jautājumos (GECES) 2016. gada oktobra ziņojumu “Social enterprises and the social economy going forward” (“Sociālie uzņēmumi un sociālās ekonomikas progress”)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C uzdevumā 2017. gada februārī izstrādāto pētījumu “A European Statute for Social and Solidarity-Based Enterprise” (“Eiropas sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu statūti”),

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0231/2018),

A.  tā kā termini “sociālais uzņēmums” un “uz solidaritāti balstīts uzņēmums” bieži tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan uzņēmumi, kurus tie apzīmē, nav nemainīgi vienādi un var ievērojami atšķirties dažādās dalībvalstīs; tā kā jēdziens “sociālais uzņēmums” pamatā attiecas uz tradicionālām sociālās ekonomikas jomā strādājošām organizācijām, piemēram, kooperatīviem, savstarpējām organizācijām, apvienībām un fondiem; tā kā sociālā uzņēmuma jēdziena robežas ir jautājums, par ko notiek diskusijas sociālo zinātņu speciālistu un juristu aprindās; tā kā šķiet ārkārtīgi svarīgi nekavējoties virzīties uz to, lai labāk tiktu atzīts sociālā un uz solidaritāti balstītā uzņēmuma jēdziens, izveidojot juridisko pamatdefinīciju, kas varētu dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Savienības un dalībvalstu centienos attīstīt sociālos un uz solidaritāti balstītos uzņēmumus, lai tie varētu arī izmantot iekšējā tirgus priekšrocības;

B.  tā kā sociālā un uz solidaritāti balstītā ekonomika sniedz būtisku ieguldījumu Savienības ekonomikā; tā kā Parlaments 2009. gada 19. februāra, 2012. gada 20. novembra un 2015. gada 10. septembra rezolūcijās uzsvēra, ka sociālā un uz solidaritāti balstītā ekonomika nodrošina darbu vairāk nekā 14 miljoniem cilvēku jeb aptuveni 6,5% ES strādājošo un 10 % ES uzņēmumu; tā kā šī nozare ir izrādījusies īpaši noturīga pret ekonomikas un finanšu krīzi un tai ir potenciāls radīt sociālas un tehnoloģiskas inovācijas un pienācīgas, iekļaujošas, vietējas un ilgtspējīgas darbvietas, veicināt ekonomikas izaugsmi un vides aizsardzību un stiprināt sociālu, ekonomisku un reģionālu kohēziju; tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi izceļ jaunus veidus, kā risināt sociālās problēmas strauji mainīgā pasaulē; tā kā sociālā un uz solidaritāti balstītā ekonomika turpina attīstīties un tādējādi ir izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks, un līdz ar to tā būtu jāveicina un jāatbalsta;

C.  tā kā dalībvalstīs būtiski atšķiras sociālo un uz solidaritāti balstītu uzņēmumu regulējums, kā arī to juridiskajās sistēmās paredzētās organizācijas formas, kas pieejamas sociālajiem un uzņēmējiem; tā kā atšķirīgās organizācijas formas, kuras sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi izvēlas savai darbībai, ir atkarīgas no spēkā esošā tiesiskā regulējuma, no labklājības nodrošināšanas un solidaritātes politiskās ekonomikas un no kultūras un vēsturiskajām tradīcijām dalībvalstī;

D.  tā kā dažās dalībvalstīs ir izveidotas īpašas juridiskās formas, vai nu pielāgojot kooperatīvo, savstarpējo, apvienības, fonda vai citus modeļus, vai arī ieviešot juridiskās formas, ar kurām tiek atzīts ļoti daudzu organizāciju ieguldījums sociālajā jomā un kurās ir iekļautas dažas tieši sociālajiem un uz solidaritāti balstītiem uzņēmumiem raksturīgas iezīmes; tā kā citās dalībvalstīs nav izveidota īpaša juridiska forma sociāliem un uz solidaritāti balstītiem uzņēmumiem un tādējādi tie darbojas, pieņemot iepriekš pastāvējušās juridiskās formas, tostarp juridiskās formas, ko izmanto tradicionālie uzņēmumi, piemēram, sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrību; tā kā dažās dalībvalstīs juridiskā forma, ko sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt, var nebūt obligāta prasība; tā kā būtu jānorāda, ka pat tad, ja tiem ir izstrādātas īpašas juridiskās formas, sociālie un uz solidaritāti balstīti uzņēmumi bieži vien izvēlas citas juridiskās formas, kas labāk atbilst viņu vajadzībām un mērķiem;

E.  tā kā dažādu sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu tiesisko regulējumu pieņemšana daudzās dalībvalstīs apliecina jauna uzņēmējdarbības veida attīstību, kurš balstās uz solidaritātes un atbildības principiem un ir vairāk vērsts uz sociālo pievienoto vērtību radīšanu, vietējiem savienojumiem un ilgtspējīgākas ekonomikas veicināšanu; tā kā šī daudzveidība liecina arī par to, ka sociālā uzņēmējdarbība ir inovatīva un lietderīga joma;

F.  tā kā Parlaments 2015. gada 10. septembra rezolūcijā par sociālo uzņēmējdarbību un sociālo inovāciju cīņā pret bezdarbu uzsvēra, ka sociālā inovācija attiecas uz jaunu ideju izstrādi un īstenošanu — vai tie būtu produkti, pakalpojumi, vai arī sociālās organizācijas modeļi, kuri izstrādāti ar mērķi reaģēt uz jaunajām sociālajām, teritoriālajām un vides vajadzībām un problēmām, piemēram, sabiedrības novecošanos, iedzīvotāju skaita samazināšanos, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, daudzveidības pārvaldīšanu, jauniešu bezdarba novēršanu, no darba tirgus atstumtāko cilvēku integrāciju un klimata pārmaiņu apkarošanu;

G.  tā kā, ņemot vērā šo juridisko formu dažādību, kuras ir pieejamas sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu dibināšanai visās dalībvalstīs, pašlaik Eiropas Savienībā nav vienprātības par īpaša sociālā un uz solidaritāti balstīta uzņēmuma formas izveidi; tā kā Parlaments jau ir uzsvēris jaunu Savienības līmenī izveidotu tiesisko regulējumu nozīmi, taču ir vienmēr norādījis, ka uzņēmumiem vajadzētu būt iespējām izvēlēties valsts tiesisko regulējumu un ka pirms šādu regulējumu izstrādes būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai ņemtu vērā dažādus dalībvalstīs pastāvošos sociālās uzņēmējdarbības modeļus; tā kā Parlaments ir uzsvēris arī to, ka ikvienam pasākumam vajadzētu nodrošināt Savienības mēroga pievienoto vērtību;

H.  tā kā sociālajam dialogam ir izšķirīga nozīme gan attiecībā uz sociālās tirgus ekonomikas mērķa sasniegšanu, kas ir pilnīga nodarbinātība līdz ar sociālo progresu, gan attiecībā uz konkurētspēju un taisnīgumu ES vienotajā tirgū; tā kā sociālais dialogs un apspriešanās ar sociālajiem partneriem, veidojot ES politiku, ir ievērojama sociālā inovācija;

I.  tā kā dažādu juridisko formu, starp kurām pastāv izvēles iespējas, pieejamība ir izdevīga, jo tādējādi sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi var veidot savu struktūru, optimāli piemērojoties attiecīgajiem apstākļiem, tradīcijām, kurās šie uzņēmumi sakņojas, un uzņēmējdarbības veidam, kurā tie vēlas iesaistīties;

J.  tā kā, neraugoties uz iepriekš minēto, dalībvalstī gūtā pieredze ļauj saskatīt dažas raksturīgas iezīmes un kritērijus, kuriem sociālajam un uz solidaritāti balstītajam uzņēmumam vajadzētu atbilst neatkarīgi no tā, kāda ir tā juridiskā forma, ja tas vēlas tikt uzskatīts par šādu uzņēmumu; tā kā šķiet, ka ir vēlams Savienības līmenī noteikt vienotu iezīmju un kritēriju kopumu minimuma standartu veidā, tiecoties izveidot efektīvāku un konsekventāku tiesisko regulējumu šādiem uzņēmumiem un nodrošināt, lai visiem sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, neskatoties uz to daudzveidību, būtu vienota identitāte neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie dibināti; tā kā šādām institucionālām iezīmēm būtu jāpalīdz saglabāt sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem priekšrocības salīdzinājumā ar alternatīviem veidiem, kā organizēt pakalpojumu, tostarp sociālo pakalpojumu, nodrošināšanu;

K.  tā kā Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojumā („Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”) sociālais uzņēmums ir definēts kā “sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis ir drīzāk radīt sociālu ietekmi, nevis nest peļņu saviem īpašniekiem vai akcionāriem. Tas darbojas tirgū, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un izmanto ienākumus lielākoties sociāliem mērķiem. Šos uzņēmumus vada atbildīgi un pārredzami, proti, iesaistot uzņēmuma ekonomiskajā darbībā tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās puses”;

L.  tā kā Regulā (ES) Nr. 1296/2013 sociālais uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas ir uzņēmums:

   a) kura galvenais mērķis saskaņā ar nolikumu, statūtiem vai citu juridisku dokumentu, ar ko uzņēmums ir izveidots, ir izmērāma, pozitīva sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem, dalībniekiem un akcionāriem, un kurš:
   i) nodrošina pakalpojumus vai preces, kas rada sociālu labumu, un/vai
   ii) izmanto preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodi, kas ietver tā sociālo mērķi;
   b) kurš pirmkārt un galvenokārt izmanto peļņu sava galvenā mērķa sasniegšanai un ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus, kas reglamentē peļņas sadali starp akcionāriem un īpašniekiem un nodrošina, ka šāda peļņas sadale neapdraud šā uzņēmuma galveno mērķi; kā arī:
   c) kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, it īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, ko skar tā darījumdarbība;

M.  tā kā 2015. gada 10. septembra rezolūcijā Parlaments atzīmēja, ka sociālie un uz solidaritāti balstītie ekonomikas uzņēmumi — kam ne vienmēr jābūt bezpeļņas organizācijām — ir tādi uzņēmumi, kuru uzdevums ir īstenot savu sociālo mērķi, piemēram, radīt darbvietas neaizsargātām sabiedrības grupām, sniegt pakalpojumus saviem dalībniekiem vai arī vispārīgākā ziņā radīt pozitīvu ietekmi uz sociālo jomu un vidi, un kuri savu peļņu galvenokārt iegulda šo mērķu sasniegšanai; tā kā sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ir raksturīga apņemšanās atbalstīt šādas vērtības:

   individuālo un sociālo mērķu prioritāte pār kapitāla interesēm;
   dalībnieku īstenota demokrātiska pārvaldība;
   dalībnieku un lietotāju interešu saskaņošana ar vispārējām sabiedrības interesēm;
   solidaritātes un atbildības principu aizsardzība un piemērošana;
   pārpalikušo līdzekļu ieguldīšana ilgtermiņa attīstības mērķos vai dalībniekus interesējošu pakalpojumu vai vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanā;
   brīvprātīga un visiem pieejama iestāšanās;
   autonoma un no publiskajām iestādēm neatkarīga pārvaldība;

N.  tā kā iepriekšminētās definīcijas ir savietojamas un apvieno iezīmes, kas ir kopīgas visiem sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie dibināti, un juridiskās formas, kuras tie izvēlējušās pieņemt saskaņā ar valsts tiesību aktiem; tā kā šādām iezīmēm būtu jāveido pamats transversālai un noteiktākai un Savienības līmenī vispārēji pieņemtai un piemērotai sociālā uzņēmuma juridiskajai definīcijai;

O.  tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi ir no publiskajām iestādēm neatkarīgas privātas organizācijas;

P.  tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi tirgū darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem; tā kā tas nozīmē, ka sociālie uzņēmumi veic ekonomiska rakstura darbības;

Q.  tā kā lauku apvidos ir lielas sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu iespējas un tā kā līdz ar to ir svarīgi, lai visur lauku reģionos būtu pieejama piemērota infrastruktūra;

R.  tā kā izglītībai un apmācībai ir jābūt prioritārām jomām jauniešu uzņēmējdarbības kultūras veidošanā;

S.  tā kā savstarpējās sabiedrības veselības aprūpes un sociālās palīdzības nozarē Eiropas Savienībā nodarbina 8,6 miljonus cilvēku un sniedz atbalstu 120 miljoniem iedzīvotāju; minēto savstarpējo sabiedrību tirgus daļa ir 24 %, un tās rada vairāk nekā 4 % no Savienības IKP;

T.  tā kā sociālā un uz solidaritāti balstītā uzņēmuma galvenajam mērķim ir jābūt ieguldījumam sociālās vērtības radīšanā; tā kā sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem būtu nepārprotami jātiecas uz mērķi nodrošināt labumu visai sabiedrībai vai noteiktai cilvēku grupai, neaprobežojoties tikai ar savu dalībnieku loku; tā kā sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu dibināšanas dokumentos vajadzētu būt nepārprotami norādītam to sociālajam mērķim; tā kā sociālā un uz solidaritāti balstītā uzņēmuma jēdziens būtu skaidri jānošķir no uzņēmumu sociālās atbildības (CSR) jēdziena, kaut arī komercuzņēmumi, kas veic būtiskas CSR darbības, var būt cieši saistīti ar sociālo uzņēmējdarbību; tā kā sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu mērķis nav gūt tradicionālo komerciālo peļņu, bet gan izmantot jebkādu pievienoto vērtību, lai turpinātu izstrādāt projektus, kuru mērķis ir uzlabot vidi savām mērķgrupām;

U.  tā kā digitalizācija, vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu jomā, migrācija, nevienlīdzība, kopienu attīstība, jo īpaši marginalizētās teritorijās, sociālās labklājības un veselības aprūpes pakalpojumi, personu ar invaliditāti vajadzības un cīņa pret nabadzību, sociālā atstumtība, ilgstošs bezdarbs un dzimumu nevienlīdzība un konkrēti vides uzdevumi sniedz lielas iespējas sociālajai uzņēmējdarbībai; tā kā lielākā daļa sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu tirgū darbojas saskaņā ar uzņēmējdarbības principiem, uzņemoties saimnieciskus riskus;

V.  tā kā sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem būtu jāveic sociāli lietderīga darbība; tā kā šie uzņēmumi var īstenot plašu darbību spektru; tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi parasti ir iesaistīti tādu pakalpojumu sniegšanā, kuru mērķis ir uzlabot kopienas dzīves apstākļus, jo īpaši sniedzot pakalpojumus, kas sniedz atbalstu personām, kuras ir nedrošā situācijā vai kuras skar sociāli ekonomiskā atstumtība, un veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iekārtošanu darbā; tā kā, ņemot vērā radīto sociālo vērtību un to spēju reintegrēt ilgtermiņa bezdarbniekus, lai turpinātu sociālo kohēziju un ekonomisko izaugsmi, valstu tiesību aktos ir vērojama vispārēja tendence paplašināt to darbību spektru, kurās sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi ir tiesīgi iesaistīties, pastāvot nosacījumam, ka šīs darbības ir vispārējas nozīmes un/vai sociāli lietderīgas, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, tostarp izglītības, veselības, mājokļu, brīvā laika, kultūras un vides jomā;

W.  tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi ir 21. gadsimta uzņēmējdarbības modelis, kurā tiek līdzsvarotas finanšu un sociālās vajadzības; tā kā sociālie un uz solidaritāti balstīti uzņēmumi parasti ir saistīti ar sociālo, tehnoloģisko un ekonomisko inovāciju, jo, paplašinot darbību jaunās preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas jomās, tostarp vides, veselības, kultūras, izglītības un atpūtas pakalpojumu jomā, un/vai ieviešot inovatīvas ražošanas vai darba organizācijas metodes, kas izstrādātas, lai ievērotu jaunas prasības sociālajā, teritoriālajā un vides jomā un risinātu tādus problēmuzdevumus kā, piemēram, sabiedrības novecošanās, apdzīvotības sarukšana, darba un privātās dzīves līdzsvars, daudzveidības pārvaldība, bezdarba novēršana jauniešu vidū, to personu integrācija, kas ir visvairāk atstumtas no darba tirgus, un klimata pārmaiņu apkarošana;

X.  tā kā, ņemot vērā to sociālo un integrējošo raksturu, sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi piedāvā nodarbinātību tām darba ņēmēju grupām, kuras visbiežāk ir atstumtas no darba tirgus, un tā kā tie dod ievērojamu ieguldījumu ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācijā un bezdarba apkarošanā kopumā, tādējādi veicinot sociālo kohēziju un ekonomikas izaugsmi;

Y.  tā kā, lai gan sociālā ekonomika, ņemot vērā tās sastāvā esošo uzņēmumu un organizāciju īpašo raksturu, īpašos noteikumus, sociālās saistības un novatoriskās metodes, daudzos gadījumos ir apliecinājusi, ka var būt noturīga, saskaroties ar ekonomikas grūtībām, un ka tai ir potenciāls ātrāk pārvarēt krīzes;

Z.  tā kā darba ņēmēju finanšu līdzdalībai mazos un vidējos uzņēmumos bieži vien ir sociāla nozīme, par ko liecina “paraugprakses” piemērs ilgtermiņa bezdarbnieku veiksmīgai reintegrācijai Spānijā, izmantojot uzņēmuma “Sociedad Laboral (SL)” modeli, saskaņā ar kuru darba meklētāji var izmantot bezdarbnieka pabalstu, lai izveidotu uzņēmumu, un tādējādi tiek radīts vairāk darbvietu, valstij sniedzot atbalstu un konsultācijas par pārvaldības jautājumiem;

AA.  tā kā sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi ne vienmēr ir bezpeļņas organizācijas un var arī gūt peļņu, ja to darbības pilnībā atbilst kritērijiem, kas noteikti Eiropas sociālās ekonomikas zīmes iegūšanai ; tā kā, neraugoties uz to, sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu darbībai galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz sociālajām vērtībām un noturīgas pozitīvas ietekmes radīšanu uz sabiedrības labklājību un ekonomisko attīstību, nevis uz peļņas nodrošināšanu uzņēmuma īpašniekiem, dalībniekiem vai akcionāriem; tā kā šajā ziņā ir būtiski, lai sociālajos un uz solidaritāti balstītajos uzņēmumos pastāvētu būtiski ierobežojumi attiecībā uz peļņas un aktīvu sadali starp dalībniekiem vai akcionāriem — tā dēvētā aktīvu bloķēšana (asset lock); tā kā peļņas sadale ierobežotā apmērā varētu būt pieļaujama, ņemot vērā sociālā un uz solidaritāti balstītā uzņēmuma izvēlēto juridisko formu, taču procedūras un noteikumi, kas regulē šo sadali, būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts uzņēmuma primārais mērķis; tā kā jebkurā gadījumā lielākā un nozīmīgākā daļa sociālā vai uz solidaritāti balstītā uzņēmuma gūtās peļņas būtu no jauna jāiegulda vai kā citādi jāizmanto uzņēmuma sociālā mērķa saglabāšanas un sasniegšanas vajadzībām;

AB.  tā kā, lai sadales ierobežojumi būtu efektīvi, tie būtu jāattiecina uz vairākiem aspektiem, it sevišķi periodisku dividenžu izmaksu, uzkrāto rezervju sadali, pārpalikušo aktīvu sadali, izbeidzot organizācijas darbību vai pārveidojot sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu par cita veida organizāciju, ja tas ir atļauts, un šāda uzņēmuma statusa zaudēšanu; tā kā sadales ierobežojumus varētu būt iespējams netieši pārkāpt, maksājot darbiniekiem vai vadītājiem nepamatota apmēra atalgojumu, kas pārsniedz tirgum raksturīgo līmeni;

AC.  tā kā sociālie un uz solidaritāti balstīti uzņēmumi būtu jāpārvalda saskaņā ar demokrātijas pārvaldības modeļiem, iesaistot darba ņēmējus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar šī darbība lēmumu pieņemšanas procesā; tā kā šis līdzdalības modelis ir strukturāla procedūra, kuras mērķis ir kontrolēt to, vai organizācija faktiski darbojas tā, lai sasniegtu savus sociālos mērķus; tā kā pat tajos gadījumos, ja sociālais un uz solidaritāti balstītais uzņēmums ir izvēlējies komercsabiedrības juridisko formu, dalībnieku pilnvarām piedalīties lēmumu pieņemšanā nevajadzētu būt balstītām tikai vai galvenokārt uz to turētajām kapitāla daļām;

AD.  tā kā dažās dalībvalstīs sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi var izraudzīties komercuzņēmuma juridisko formu; tā kā šādu uzņēmumu iespējai tikt atzītiem ES līmenī kā sociāliem un uz solidaritāti balstītiem uzņēmumiem vajadzētu būt atkarīgai no dažādu prasību un nosacījumu izpildes, lai novērstu potenciālās pretrunas starp uzņēmuma darbības formu un sociālā un uz solidaritāti balstītā uzņēmuma modeli;

AE.  tā kā attieksmei pret sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu darbiniekiem vajadzētu būt līdzīgai kā pret tradicionālu uzņēmējdarbību īstenojošu uzņēmumu darbiniekiem;

AF.  tā kā, ņemot vērā sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu pozitīvo ietekmi uz sabiedrību, var būt pamatoti pieņemt konkrētus pasākumus šādu uzņēmumu atbalstam, piemēram, paredzēt subsīdiju izmaksu un pieņemt labvēlīgus nodokļu un publiskā iepirkuma pasākumus; tā kā šādi pasākumi principā būtu jāuzskata par saderīgiem ar Līgumiem, jo to mērķis ir sekmēt tādas saimnieciskās darbības vai jomu attīstību, ar ko galvenokārt ir iecerēts radīt pozitīvu ietekmi uz sabiedrību, un šo uzņēmumu spēja piesaistīt līdzekļus un gūt peļņu ir ievērojami ierobežotāka nekā komercuzņēmumu spēja;

AG.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 346/2013(11) ir iekļauti nosacījumi un prasības attiecībā uz Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu izveidi,

AH.  tā kā Savienībai būtu jāizveido sertifikāts vai zīme, kas nāktu par labu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, lai tiem nodrošinātu lielāku pamanāmību un sekmētu saskaņotāku tiesisko regulējumu; tā kā ir svarīgi, lai publiskās iestādes pārbaudītu un nodrošinātu to, ka attiecīgais uzņēmums izpilda prasības, lai tas varētu saņemt sociālo un ar solidaritāti saistīto uzņēmumu zīmi un tādējādi gūt labumu no jebkuriem pasākumiem, kas ES līmenī noteikti to interesēs; tā kā gadījumā, ja sociālais un uz solidaritāti balstītais uzņēmums minētās prasības un savas juridiskās saistības neievēro, tam piešķirtais sertifikāts būtu jāanulē;

AI.  tā kā sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem būtu katru gadu jānāk klajā ar ziņojumiem par savu sociālo darbību, sniedzot ziņas vismaz par tādiem aspektiem kā darbība, rezultāti, ieinteresēto personu iesaistīšana, pelņas sadale, algas, subsīdijas un citas saņemtās priekšrocības,

1.  uzsver, cik svarīgi ir apmēram 2 miljoni sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu Eiropā(12), kas nodarbina vairāk nekā 14,5 miljonus darba ņēmēju(13), un uzsver šo uzņēmumu ievērojamo ieguldījumu kvalitatīvu darbvietu radīšanā, sociālajā un reģionālajā kohēzijā un nepārtrauktā iekšējā tirgus ekonomiskajā izaugsmē;

2.  aicina Komisiju Savienības līmenī sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ieviest Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, balstoties uz skaidriem kritērijiem, kas izstrādāti tā, lai uzsvērtu šo uzņēmumu īpašās iezīmes un to sociālo ietekmi, palielinātu to atpazīstamību, sekmētu investīcijas, atvieglotu piekļuvi finansējumam un vienotajam tirgum tiem, kuri vēlas paplašināties savas valsts tirgū vai paplašināties citās dalībvalstīs, bet vienlaikus ņemot vērā juridiskās formas un sistēmas šajā nozarē un dalībvalstīs;

3.  uzskata, ka iespēja saņemt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi būtu jāparedz privātām organizācijām un vienībām, kuras pilnībā izpilda virkni juridisku prasību sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem visā to darbībā, neatkarīgi no tā, kādā juridiskajā formā tās dalībvalstī ir dibinātas; norāda, ka šādas zīmes saņemšana uzņēmumiem nebūtu jānosaka par obligātu prasību;

4.  uzskata, ka uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai Eiropas sociālās ekonomikas zīmi izvēlēties brīvprātīgi, taču tā jāatzīst visām dalībvalstīm;

5.  uzskata, ka juridiskās prasības Eiropas sociālās ekonomikas zīmes saņemšanai un paturēšanai būtu jānosaka, atsaucoties uz zināmām iezīmēm un kritērijiem, īpaši tiem, kas izklāstīti šīs rezolūcijas pielikumā;

6.  uzsver — ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem pakalpojumiem, sociālie uzņēmumi Savienībā kļūst arvien svarīgāki sociālo pakalpojumu sniegšanā tādu cilvēku atbalstam, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība vai kuri jau ar to saskaras; uzsver, ka sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem nevajadzētu aizstāt, bet drīzāk papildināt valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi sociālo, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu sniegšanā un specifisku vides uzdevumu pildīšanā sadarbībā ar vietējām iestādēm un brīvprātīgajiem; uzsver, ka sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi varētu atrisināt noteiktas sociālās problēmas ar augšupēju pieeju;

7.  norāda, ka sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi sniedz nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti, kā arī personām no citām nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām;

8.  uzsver, ka sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ir būtiska ietekme vietējā un reģionālā līmenī, kas tiem sniedz priekšrocības, jo tie labāk pārzina konkrētās vajadzības un var piedāvāt attiecīgajai teritorijai nepieciešamos produktus un pakalpojumus, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

9.  norāda, ka sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi var veicināt dzimumu līdztiesību un samazināt dzimumu darba samaksas atšķirības;

10.  uzsver, ka ir jānodrošina nodarbinātības iespējas personām, kas visbiežāk ir atstumtas no darba tirgus, reintegrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un kopumā izskaužot bezdarbu;

11.  uzskata, ka, iesaistot dalībvalstis, būtu jāizveido mehānisms, kurš būtu izmantojams, lai vienības, kuras izpilda attiecīgās juridiskās prasības, varētu saņemt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi; uzskata, ka tiesībām saņemt šo ES zīmi vajadzētu būt ikvienai juridiskai personai, kas tiek pārvaldīta ar privāttiesībām un izpilda juridiskos kritērijus, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstī, kurā tā dibināta, pastāv īpaša sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem paredzēta juridiskā forma;

12.  uzskata, ka ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizveido mehānisms Eiropas sociālās ekonomikas zīmes aizsardzībai un neīstu sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu dibināšanas un darbības novēršanai; minētajam mehānismam būtu jānodrošina regulāra pārraudzība pār to, vai uzņēmumi, kuri saņēmuši Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, ievēro šīs zīmes noteikumus; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānosaka efektīvi un samērīgi sodi, lai nodrošinātu, ka šī zīme netiek iegūta vai izmantota nepareizi;

13.  uzskata, ka sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi, kuriem ir piešķirta Eiropas sociālās ekonomikas zīme, būtu jāatzīst par tādiem visās dalībvalstīs atkarībā no to darbības veida, un uz tiem būtu jāattiecina tās pašas priekšrocības, tiesības un pienākumi, kādi ir uzņēmumiem, kas dibināti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie darbojas;

14.  uzsver nepieciešamību noteikt plašu un iekļaujošu Savienības līmeņa definīciju, uzsverot to, cik nozīmīgs ir princips, ka ievērojama daļa no uzņēmuma peļņas būtu atkārtoti jāiegulda vai citādi jāizmanto, lai sasniegtu sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu sociālo mērķi; uzsver īpašās problēmas, ar ko saskaras sociālie kooperatīvi un iekļaušanas darba tirgū sociālie uzņēmumi (WISE), pildot savus uzdevumus un palīdzot tiem, kuri parasti no darba tirgus ir izstumti, un uzsver vajadzību piešķirt šīm organizācijām šo jauno zīmi;

15.  uzskata, ka minimālajiem kritērijiem un juridiskajām prasībām attiecībā uz Eiropas sociālās ekonomikas zīmes iegūšanu un saglabāšanu jābūt sociāli lietderīgai darbībai, kas būtu jānosaka Savienības līmenī; norāda, ka šai darbībai vajadzētu būt izmērāmai attiecībā uz sociālo ietekmi tādās jomās kā neaizsargātu personu sociālā integrācija, sociālās atstumtības riskam pakļautu personu iekļaušana darba tirgū kvalitatīvās un ilgtspējīgās darbavietās, dzimumu nelīdztiesības samazināšana, migrantu atstumtības problēmas risināšana, vienlīdzīgu iespēju paplašināšana veselības, izglītības, kultūras un pienācīgu mājokļu ziņā un nabadzības un nevienlīdzības izskaušana; uzsver, ka sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem savā darbībā ir jāievēro paraugprakse attiecībā uz darba un nodarbinātības apstākļiem;

16.  uzsver, ka līdz minimumam jāierobežo ar šīs zīmes iegūšanu saistītās izmaksas un formalitātes, lai izvairītos no nelabvēlīgāku nosacījumu radīšanas sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem; attiecīgi Savienības kopējiem kritērijiem jābūt vienkāršiem, skaidriem un to pamatā jābūt drīzāk būtiskiem, nevis formāliem faktoriem, un attiecīgajām procedūrām nav jārada slogs; norāda ― lai gan ziņošanas pienākumi ir noderīgs rīks, ko izmantot, lai pārbaudītu, vai sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem joprojām ir tiesības uz Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, šādu ziņojumu biežums un tajos iekļaujamā obligātā informācija nedrīkst radīt pārmērīgu slogu; uzskata, ka zīmes iegūšanas vai sertificēšanas procesa izmaksas varētu ierobežot, ja centrālo pārvaldību veiktu valstu iestādes, kuras sadarbībā ar sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem varētu nodot šīs zīmes pārvaldību un lietvedību valsts neatkarīgai iestādei atbilstoši Eiropas mērogā noteiktajiem sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu kritērijiem;

17.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi un reklamēt sociālos un ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi, tostarp kvalitatīvu darbvietu radīšanu un sociālo kohēziju;

18.  norāda, ka korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas kā daļas no uzņēmējdarbības plāna īstenošana nav pietiekama, lai uzņēmumu klasificētu kā sociālu un uz solidaritāti balstītu, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi skaidri nošķirt sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu no uzņēmuma, kas piemēro uzņēmumu sociālo atbildību;

19.  aicina Komisiju nodrošināt, lai tās politika atspoguļotu apņemšanos radīt labvēlīgu vidi sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem; aicina Komisiju šajā sakarībā sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālās uzņēmējdarbības nozari veikt salīdzinošu pētījumu par dažādajiem valstu un reģionālajiem tiesiskajiem regulējumiem, kuri Eiropas Savienībā reglamentē sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu darbību, un par sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu darbības nosacījumiem un raksturīgajām iezīmēm, tostarp lielumu, skaitu un darbības jomu, kā arī par dažādajām valstu sertifikācijas, statusa un zīmju piešķiršanas sistēmām;

20.  uzsver, ka sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem vairumā dalībvalstu ir senas tradīcijas un tie ir kļuvuši par būtiski svarīgiem un nozīmīgiem tirgus dalībniekiem;

21.  uzskata, ka sociālās ekonomikas un sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu investīciju prioritātes nebūtu jāierobežo tikai attiecībā uz sociālo iekļaušanu, bet tajās būtu arī jāiekļauj nodarbinātība un izglītība, lai atspoguļotu šo uzņēmumu plašo saimniecisko darbību klāstu;

22.  prasa turpināt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, efektīvi izlietot tās budžetu, kā arī nodrošināt vieglu piekļuvi informācijai par šo programmu;

23.  prasa vienkāršot sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu izveides procedūras, lai pārmērīga birokrātija neradītu šķēršļus sociālajai uzņēmējdarbībai;

24.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot sarakstu, kuru būtu jāspēj pārskatīt un kurā uzskaitītas dalībvalstīs pastāvošās juridiskās formas ar sociālajiem uzņēmumiem raksturīgām iezīmēm, un šo sarakstu atjaunināt, vienlaikus ievērojot sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu vēsturiskās un juridiskās īpatnības.

25.  aicina Komisiju labāk integrēt sociālo ekonomiku Savienības tiesību aktos, lai izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, gan citu veidu uzņēmumiem;

26.  uzsver, ka ir svarīgi veidot sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu tīklus, un aicina dalībvalstis veicināt zināšanu pārnesi un paraugprakses apmaiņu dalībvalstīs (piemēram, izveidojot valstu kontaktpunktus) un visā Savienībā, iesaistot ne tikai pašus sociālos un uz solidaritāti balstītos uzņēmumus, bet arī tradicionālos uzņēmumus, akadēmiskās aprindas un citas ieinteresētās personas; aicina Komisiju ekspertu grupā sociālās uzņēmējdarbības jautājumos un sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt apkopot informāciju par paraugprakses piemēriem un dalīties ar to, un analizēt gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos datus par sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu ieguldījumu gan sabiedriskās politikas izstrādē, gan vietējās kopienās;

27.  uzsver, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu dimensija būtu jāintegrē attiecīgajos politikas virzienos, programmās un praksēs;

28.  stingri uzsver, ka sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu darbības noteikumos jāņem vērā godīgas konkurences principi un ka nedrīkst pieļaut negodīgu konkurenci, lai tradicionālie mazie un vidējie uzņēmumi varētu darboties pienācīgi.

29.  aicina Komisiju izskatīt pastāvošos tiesību aktus un vajadzības gadījumā iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par saskanīgāka un pilnīga tiesiskā regulējuma izveidi tādu uzņēmumu atbalstam, kuru pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte, it sevišķi (bet ne tikai) publiskā iepirkuma, konkurences tiesību un nodokļu jomā, lai attieksme pret šiem uzņēmumiem atbilstu to īpašajam raksturam un ieguldījumam sociālajā kohēzijā un ekonomikas izaugsmē; uzskata, ka šādi pasākumi būtu jādara pieejami uzņēmumiem, kuri saņēmuši Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, kas garantē tādu kritēriju ievērošanu, lai tos varētu uzskatīt par sociālajiem un uz solidaritāti balstītiem uzņēmumiem; uzskata, ka šādi tiesību aktu priekšlikumi jo īpaši varētu atvieglot sociālo un ar solidaritāti saistītu uzņēmumu sadarbību un darījumus ar citiem šādiem uzņēmumiem pāri robežām;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai atbrīvotu un piesaistītu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem vajadzīgo publisko un privāto finansējumu, tostarp veicināt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi;

31.  prasa tiešsaistē izveidot publisku daudzvalodu Eiropas platformu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, kur tie varētu saņemt informāciju un apmainīties ar idejām par uzņēmuma izveidi, ES finansējuma saņemšanas iespējām un nosacījumiem, dalību publiskajā iepirkumā un iespējamām juridiskajām struktūrām;

32.  uzskata, ka būtu piemēroti, ja Komisija izskatītu iespēju izveidot finansējuma pozīciju inovāciju atbalstam uzņēmumos, kuru pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte, it sevišķi situācijās, kad uzņēmuma darbības inovatīvais raksturs rada grūtības nodrošināt pietiekamu finansējumu atbilstoši parastiem tirgus nosacījumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai uzņēmumiem, kuru pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte, būtu vieglāk piesaistīt līdzekļus, kas tiem nepieciešami, lai turpinātu darbību;

33.  uzsver, ka ir jāatbalsta sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi, nodrošinot tiem pietiekamus finanšu līdzekļus, jo sociālo uzņēmumu finansiālā ilgtspēja ir būtisks to pastāvēšanas faktors; uzsver nepieciešamību veicināt finanšu atbalstu, ko sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem reģionālā, valsts un Savienības līmenī piedāvā privātie investori un publiskās struktūras, īpašu uzmanību pievēršot inovācijas finansēšanai, aicina Komisiju stiprināt pašreizējā Savienības finansējuma sociālo dimensiju nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam, piemēram, Eiropas Sociālajā fondā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā, lai veicinātu sociālo ekonomiku un sociālo uzņēmējdarbību; aicina Komisiju uzlabot Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) un tās mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļas īstenošanu un veicināt finanšu nozares izpratni par sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu īpašībām un ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem; turklāt uzskata par nepieciešamu kopumā atbalstīt alternatīvus finansējuma veidus, piemēram, riska kapitāla fondus, jaunuzņēmumu finansējumu, mikrokredītu un kolektīvo finansēšanu, lai palielinātu investīcijas šajā nozarē, pamatojoties uz Eiropas sociālās ekonomikas zīmi;

34.  prasa Savienības finansējumu izlietot efektīvi un uzsver, ka saņēmēju piekļuve minētajam finansējumam ir jāvienkāršo, arī lai atbalstītu sociālos un uz solidaritāti balstītos uzņēmumus un palīdzētu sasniegt to primāro mērķi radīt sociālu ietekmi, nevis palielināt peļņu, kas galu galā ilgtermiņā sabiedrībai nodrošinātu peļņu no kapitāla ieguldījuma; prasa Komisijai saistībā ar nākamo DFS 2021.–2027. gadam pārskatīt sociālo investīciju fondu tiesisko regulējumu, lai sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi finanšu tirgum; šajā sakarībā aicina īstenot efektīvu Eiropas kampaņu, lai ierobežotu birokrātiju un popularizētu Eiropas sociālās ekonomikas zīmi;

35.  šajā ziņā norāda, ka sociālā ekonomika joprojām saskaras ar publiskā iepirkuma pieejamības problēmām, piemēram, šķēršļiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu lielumu un finansiālajām spējām; atkārtoti uzsver, ka ir svarīga publiskā iepirkuma tiesību aktu kopuma efektīva īstenošana dalībvalstīs, lai panāktu šādu uzņēmumu plašāku iesaistīšanos konkursa procedūrās uz publisko iepirkumu, uzlabojot iepirkuma noteikumu publiskošanu, kritērijus, informāciju par konkursiem un šādu uzņēmumu piekļuvi līgumu slēgšanas tiesībām, tostarp iekļaujot sociālās klauzulas un kritērijus, vienkāršojot procedūras un sagatavojot konkursus tā, lai tajos varētu piedalīties arī mazāki pakalpojumu sniedzēji;

36.  atzīst, cik svarīgi ir sniegt finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kas darbojas sociālajā un uz solidaritāti balstītajā ekonomikā; aicina Komisiju ņemt vērā sociālo un uz solidaritāti balstītos uzņēmumu īpatnības gadījumos, kad tie saņem valsts atbalstu; ierosina atvieglot piekļuvi finansējumam, ņemot vērā piemēru ar kategorijām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014(14);

37.  norāda, ka, tāpat kā finansējums, ļoti svarīga šī sektora izaugsmes veicināšanai ir izglītības un apmācības pakalpojumu sniegšana personām, kuras nodarbina sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi, jo īpaši, lai veicinātu uzņēmējdarbības iemaņas un pamata ekonomisko zinātību uzņēmuma vadīšanā, kā arī sniegtu speciālistu atbalstu un racionalizētu administrāciju; aicina dalībvalstis ieviest politikas virzienus, kuru mērķis ir noteikt labvēlīgu fiskālo režīmu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem;

38.  aicina Komisiju pievērsties kvantitatīvu un kvalitatīvu datu vākšanai par sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem un analizēt šos uzņēmumus un to ieguldījumu sabiedriskajā politikā valstīs un starpvalstu mērogā, ņemot vērā šo uzņēmumu īpatnības un izmantojot piemērotus un atbilstīgus kritērijus, lai tādējādi uzlabotu politikas izstrādi un stratēģisko plānošanu un izveidotu līdzekļus to attīstības atbalstam;

39.  prasa Komisijai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 50. pantu, iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas sociālās ekonomikas zīmes izveidi uzņēmumiem, kuru pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte, ņemot vērā šā dokumenta pielikumā izklāstītos ieteikumus;

40.  uzskata, ka prasītā priekšlikuma finansiālā ietekme būtu jāsedz no Savienības un dalībvalstu līdzekļiem;

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tai pievienotos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0062.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0429.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0320.
(4) 13766/15 SOC 643 EMPL 423.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(8) Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (OV L 207, 18.8.2003., 1. lpp.).
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0094.
(10) http://ec.europa.eu/growth/tools-databases/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=9024
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).
(12) https://ec.europa.eu/growth/sectors/social-economy_en
(13) http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=7523, 47. lpp
(14) Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).


REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Ieteikums Nr. 1 (Eiropas sociālās ekonomikas zīmes izveide un uzņēmumi, kas kvalificējas tās saņemšanai)

Eiropas Parlaments uzskata, ka pieņemamā tiesību akta mērķim vajadzētu būt Eiropas sociālās ekonomikas zīmes izveidei, ko uzņēmumi, kuru pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte (sociālie un uz solidaritāti balstītie uzņēmumi), varētu pēc izvēles saņemt neatkarīgi no tā, kādā juridiskajā formā saskaņā ar valsts tiesību aktiem tie nolēmuši darboties.

Eiropas Parlaments uzskata, ka Eiropas sociālās ekonomikas zīme būtu jāpiešķir tikai tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem kumulatīvā veidā:

a)  uzņēmumam vajadzētu būt privāttiesību subjektam, kurš dibināts jebkādā dalībvalstīs pastāvošā juridiskā formā un saskaņā ar ES tiesībām, un tam vajadzētu būt neatkarīgam no valsts un publiskajām iestādēm;

b)  uzņēmuma mērķim galvenokārt ir jābūt vispārējas nozīmes vai sociāli lietderīgam;

c)  tam galvenokārt būtu jāīsteno sociāli noderīgas un uz solidaritāti balstītas darbības, t. i., ar tā darbībām būtu jāsniedz atbalsts mazāk aizsargātām grupām, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, nevienlīdzību un pamattiesību pārkāpumiem, tostarp starptautiskā līmenī, vai lai palīdzētu aizsargāt vidi, bioloģisko daudzveidību, klimatu un dabas resursus;

d)  uz to būtu jāattiecina vismaz daļējs peļņas sadales ierobežojums un specifiski noteikumi par peļņas un aktīvu sadali visā uzņēmuma darbības laikā, kā arī izbeidzot tā darbību; jebkurā gadījumā lielākā daļa uzņēmuma gūtās peļņas būtu no jauna jāiegulda vai kā citādi jāizmanto uzņēmuma sociālā mērķa sasniegšanas vajadzībām;

e)  tas būtu jāpārvalda saskaņā ar demokrātijas pārvaldības modeļiem, iesaistot tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, ko skar tā darbības; dalībnieku pilnvaras un spējas piedalīties lēmumu pieņemšanā nedrīkst būt balstītas uz turēto kapitālu;

Eiropas Parlaments uzskata, ka nav tādu iemeslu, kas liegtu piešķirt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi tradicionāliem uzņēmumiem, ja tie atbilst iepriekš minētajām prasībām, it sevišķi attiecībā uz to darbības mērķi, peļņas sadali, pārvaldību un lēmumu pieņemšanu.

Ieteikums Nr. 2 (Eiropas sociālās ekonomikas zīmes sertifikācijas, uzraudzības un pārraudzības mehānisms)

Tiesību aktā būtu jāparedz šī juridiskā apzīmējuma sertifikācijas, uzraudzības un pārredzamības mehānismu izveide, iesaistot dalībvalstis un sociālās ekonomikas pārstāvjus; šāds mehānisms ir īpaši būtisks, lai aizsargātu uzņēmuma, kura pamatā ir sociālā ekonomika un solidaritāte, juridisko apzīmējumu un saglabātu tam piemītošo vērtību. Eiropas Parlaments uzskata, ka šajā kontrolē būtu jāiesaista organizācijas, kas pārstāv sociālās uzņēmējdarbības nozari.

Attiecīgo tiesību aktu pārkāpšanas gadījumā piemērojamās sankcijas varētu sniegties no vienkārša brīdinājuma līdz pat zīmes anulēšanai.

Ieteikums Nr. 3 (Eiropas sociālās ekonomikas zīmes atzīšana)

Eiropas sociālās ekonomikas zīmei vajadzētu būt derīgai visās dalībvalstīs. Sociālais un uz solidaritāti balstītais uzņēmums, kuram ir minētā zīme, būtu jāatzīst kā sociālais uzņēmums visās dalībvalstīs. Šai zīmei būtu jāļauj ikvienam uzņēmumam, kuram tā piešķirta, veikt savu pamatdarbību citās dalībvalstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts uzņēmumiem ar minēto zīmi. Uz tiem būtu jāattiecina tās pašas priekšrocības, tiesības un pienākumi, kādi ir sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, kas dibināti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie darbojas.

Ieteikums Nr. 4 (ziņošanas pienākums)

Tiesību aktā būtu jānosaka prasība sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem, kuri vēlas paturēt piešķirto zīmi, katru gadu nākt klajā ar ziņojumu par savu sociālo darbību, rezultātiem, ieinteresēto personu iesaistīšanu, pelņas sadali, algām, subsīdijām un citām saņemtajām priekšrocībām. Šajā sakarībā Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt attiecīgu modeli, lai palīdzētu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem veikt šo uzdevumu.

Ieteikums Nr. 5 (labas prakses vadlīnijas)

Tiesību aktā Komisija arī būtu jāpilnvaro izstrādāt pamatnostādnes labai sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu praksei Eiropā. Šādā labā praksē būtu jo īpaši jāiekļauj:

a)  efektīvas demokrātiskas pārvaldības modeļi;

b)  konsultāciju procesi efektīvas uzņēmējdarbības stratēģijas izstrādei;

c)  pielāgošanās sociālajām vajadzībām un darba tirgum, jo īpaši vietējā līmenī;

d)  algu politika, profesionālā apmācība, darba drošība un veselības aizsardzība, nodarbinātības kvalitāte;

e)  attiecības ar lietotājiem un klientiem un reaģēšana uz sociālajām vajadzībām, kuras valsts tirgū netiek apmierinātas;

f)  situācija uzņēmumā daudzveidības, nediskriminēšanas un sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju ziņā uzņēmuma dalībnieku vidū, tostarp atbildīgos un vadošos amatos;

Ieteikums Nr. 6 (juridisko formu saraksts)

Tiesību aktā būtu jāiekļauj saraksts ar to dalībvalstīs pastāvošo uzņēmējdarbības juridisko formu uzskaitījumu, kurās darbojošies uzņēmumi ir tiesīgi saņemt Eiropas sociālās ekonomikas zīmi. Šāds saraksts būtu regulāri jāpārskata.

Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, minētais saraksts būtu jāpublicē Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.

Ieteikums Nr. 7 (pastāvošo tiesību aktu pārskatīšana)

Komisija tiek aicināta pārskatīt pašreizējos tiesību aktus un vajadzības gadījumā iesniegt likumdošanas priekšlikumus par saskanīgāka un pilnīgāka tiesiskā regulējuma izveidi sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu atbalstam;

Ieteikums Nr. 8 (par sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu ekosistēmu un dalībvalstu sadarbību)

Komisijai būtu jānodrošina, lai tās politika atspoguļotu apņemšanos radīt ekosistēmu sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem. Komisija tiek aicināta ņemt vērā to, ka sociālās un uz solidaritāti balstītās ekonomikas uzņēmumiem ir spēcīga ietekme vietējā un reģionālā līmenī, kas tiem sniedz priekšrocības, jo tie labāk pārzina konkrētās vajadzības un var piedāvāt produktus un pakalpojumus (galvenokārt kopienas līmenī), kā arī stiprināt sociālo un teritoriālo kohēziju. Komisija tiek aicināta veikt pasākumus, lai veicinātu sociālo un uz solidaritāti balstīto uzņēmumu sadarbību, kas pārsniedz valstu un nozaru robežas, ar mērķi veicināt zināšanu un prakses apmaiņu tādā veidā, lai atbalstītu šādu uzņēmumu attīstību;

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums