Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0006(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0260/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0260/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0319

Pieņemtie teksti
PDF 180kWORD 56k
Otrdiena, 2018. gada 11. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem *
P8_TA(2018)0319A8-0260/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem (COM(2018)0021 – C8-0022/2018 – 2018/0006(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0021),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0022/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0260/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK21 dalībvalstīm ir atļauts turpināt piemērot īpašus režīmus mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar kopējiem noteikumiem un ciešākas saskaņošanas nolūkā. Tomēr šie noteikumi ir novecojuši un nemazina atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, jo tie bija paredzēti kopējai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai, kas balstās uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes dalībvalstī.
(1)  Ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK21 dalībvalstīm ir atļauts turpināt piemērot īpašus režīmus mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar kopējiem noteikumiem un ciešākas saskaņošanas nolūkā. Tomēr šie noteikumi ir novecojuši un nepilda savu mērķi mazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, jo tie bija paredzēti kopējai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmai, kas balstās uz nodokļa uzlikšanu izcelsmes dalībvalstī.
_________________
_________________
21 OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
21 OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  PVN rīcības plānā22 Komisija paziņoja par visaptverošu vienkāršošanas pasākumu kopumu mazajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir samazināt šo uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt izveidot finanšu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību. Tas nozīmētu mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšanu, kā izklāstīts paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem PVN rīcības plāna īstenošanai23. Tādējādi mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšana ir svarīgs elements reformu paketē, kas izklāstīta PVN rīcības plānā.
(2)  PVN rīcības plānā22 Komisija paziņoja par visaptverošu vienkāršošanas pasākumu kopumu mazajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir samazināt šo uzņēmumu administratīvo slogu un palīdzēt izveidot finanšu vidi, kas veicinātu to izaugsmi un pārrobežu tirdzniecības attīstību, kā arī palielināt PVN saistību izpildi. Mazie uzņēmumi Savienībā ir jo īpaši aktīvi konkrētās nozarēs, kuras darbojas pāri robežām, piemēram, būvniecībā, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā un mazumtirdzniecībā, un tie var būt nozīmīgs nodarbinātības avots. Lai sasniegtu PVN rīcības plāna mērķus, ir jāpārskata mazajiem uzņēmumiem paredzētais īpašais režīms, kā izklāstīts paziņojumā par turpmākajiem pasākumiem PVN rīcības plāna īstenošanai23. Tādējādi mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pārskatīšana ir svarīgs elements reformu paketē, kas izklāstīta PVN rīcības plānā.
_________________
_________________
22 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148, 7.4.2016.).
22 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148, 7.4.2016.).
23 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties”(COM(2017)0566, 4.10.2017.).
23 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par rīcības plānu PVN jomā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks rīkoties” (COM(2017)0566, 4.10.2017.).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Šā īpašā režīma pārskatīšana ir cieši saistīta ar Komisijas priekšlikumu, kurā izklāstīti principi attiecībā uz galīgo PVN sistēmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kuras pamatā ir nodokļa uzlikšana preču pārrobežu piegādēm galamērķa dalībvalstī24. Attiecībā uz PVN sistēmas pāreju uz nodokļu uzlikšanu galamērķī, ir konstatēts, ka vairāki pašreiz spēkā esošie noteikumi nav piemēroti uz galamērķi balstītai nodokļu sistēmai.
(3)  Šā īpašā režīma pārskatīšana ir cieši saistīta ar Komisijas priekšlikumu, kurā izklāstīti principi attiecībā uz galīgo PVN sistēmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kuras pamatā ir nodokļa uzlikšana preču pārrobežu piegādēm galamērķa dalībvalstī24. Attiecībā uz PVN sistēmas pāreju uz nodokļu uzlikšanu galamērķī, ir konstatēts, ka vairāki pašreiz spēkā esošie noteikumi nav piemēroti uz galamērķi balstītai nodokļu sistēmai. Galvenās grūtības, palielinot pārrobežu tirdzniecību, mazajiem uzņēmumiem rada sarežģītie un visā Savienībā atšķirīgie noteikumi attiecībā uz PVN, kā arī fakts, ka valstu mazajiem uzņēmumiem paredzētais atbrīvojums dod labumu mazajiem uzņēmumiem tikai tajā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti.
_________________
_________________
24 Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (COM(2017)0569, 4.10.2017.).
24 Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atsevišķu noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu un galīgās nodokļa uzlikšanas sistēmas ieviešanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (COM(2017)0569, 4.10.2017.).
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai risinātu jautājumu par pārmērīgu administratīvo slogu, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, vienkāršošanas pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, bet arī uzņēmumiem, kuri ekonomiskā izteiksmē uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem. PVN noteikumu vienkāršošanas nolūkā uzņēmumi tiktu uzskatīti par “mazajiem uzņēmumiem”, ja to apgrozījums ļautu tos kvalificēt kā mikrouzņēmumus saskaņā ar vispārīgo definīciju, kas paredzēta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK25.
(4)  Lai risinātu jautājumu par pārmērīgu administratīvo slogu, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, vienkāršošanas pasākumiem vajadzētu būt pieejamiem ne tikai uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, bet arī uzņēmumiem, kuri ekonomiskā izteiksmē uzskatāmi par mazajiem uzņēmumiem. Šādu pasākumu pieejamība ir īpaši svarīga, jo lielākā daļa mazo uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir atbrīvoti no nodokļa vai nē, faktiski ir spiesti izmantot ekspertu vai ārējo konsultantu pakalpojumus, lai tie palīdzētu izpildīt to PVN saistības, un tas minētajiem uzņēmumiem rada papildu finanšu slogu. PVN noteikumu vienkāršošanas nolūkā uzņēmumi tiktu uzskatīti par “mazajiem uzņēmumiem”, ja to apgrozījums ļautu tos kvalificēt kā mikrouzņēmumus saskaņā ar vispārīgo definīciju, kas paredzēta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK25.
_________________
_________________
25 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
25 Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Mazie uzņēmumi var gūt labumu no atbrīvojuma tikai tad, ja to gada apgrozījums ir mazāks par noteikto robežvērtību, ko piemēro dalībvalstī, kurā ir jāmaksā PVN. Nosakot robežlielumu, dalībvalstīm būtu jāievēro Direktīvā 2006/112/EK paredzētie noteikumi par robežvērtībām. Šie noteikumi, no kuriem lielākā daļa tika ieviesti 1977. gadā, vairs nav piemēroti.
(6)  Mazie uzņēmumi var gūt labumu no atbrīvojuma tikai tad, ja to gada apgrozījums ir mazāks par noteikto robežvērtību, ko piemēro dalībvalstī, kurā ir jāmaksā PVN. Nosakot robežlielumu, dalībvalstīm būtu jāievēro Direktīvā 2006/112/EK paredzētie noteikumi par robežvērtībām. Šie noteikumi, no kuriem lielākā daļa tika ieviesti 1977. gadā, vairs nav piemēroti. Elastīguma labad un lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var noteikt atbilstīgi zemākas robežvērtības, kas būtu proporcionālas to ekonomikas lielumam un vajadzībām, Savienības līmenī būtu jānosaka tikai maksimālās robežvērtības.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt savu valsts atbrīvojuma robežvērtību tādā līmenī, kas vislabāk atbilst viņu ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, ievērojot šajā direktīvā noteikto maksimālo robežvērtību. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, gadījumos, kad dalībvalstis piemēro dažādas robežvērtības, tām būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem.
(8)  Dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt savu valsts atbrīvojuma robežvērtību tādā līmenī, kas vislabāk atbilst viņu ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, ievērojot šajā direktīvā noteikto maksimālo robežvērtību. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, gadījumos, kad dalībvalstis piemēro dažādas robežvērtības, tām būtu jābalstās uz objektīviem kritērijiem. Lai veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbību, atbrīvojuma piešķiršanai noteikto valsts robežvērtību sarakstam vajadzētu būt viegli pieejamam visiem mazajiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties vairākās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ja ir piemērojams atbrīvojums, mazajiem uzņēmumiem, kas to izmanto, būtu vismaz jānodrošina piekļuve vienkāršotām PVN reģistrācijas, rēķinu sagatavošanas, uzskaites un ziņošanas saistībām.
(12)  Ja ir piemērojams atbrīvojums, mazajiem uzņēmumiem, kas to izmanto, būtu vismaz jānodrošina piekļuve vienkāršotām PVN reģistrācijas, rēķinu sagatavošanas, uzskaites un ziņošanas saistībām. Lai dalībvalstīs novērstu neskaidrību un juridisko nenoteiktību, Komisijai būtu jāizstrādā pamatnostādnes par vienkāršotu reģistrāciju un uzskaiti, sīkāk izskaidrojot, kādas procedūras būtu jāvienkāršo un cik lielā mērā. Līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisijai un dalībvalstīm šī vienkāršošana būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tā uzņēmumiem un patērētājiem rada pievienoto vērtību un atstāj reālu pozitīvu ietekmi uz tiem.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Mazajam uzņēmumam šāds paziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Pēc tam minētajai dalībvalstij, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, šī informācija būtu jāpaziņo citām attiecīgajām dalībvalstīm.
(13)  Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem attiecībā uz atbrīvojumu, ko dalībvalsts piešķir uzņēmumiem, kuri tajā neveic uzņēmējdarbību, ir nepieciešams pieprasīt iepriekšēju paziņojumu par šo uzņēmumu nodomu izmantot atbrīvojumu. Šādu paziņojumu vajadzētu sniegt, izmantojot tiešsaistes portālu, kas ir jāizveido Komisijai. Pēc tam dalībvalstij, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz šā uzņēmuma deklarētajiem apgrozījuma datiem, būtu jāinformē citas attiecīgās dalībvalstis. Mazie uzņēmumi var jebkurā laikā darīt savai reģistrācijas dalībvalstij zināmu vēlmi atgriezties pie vispārējās PVN sistēmas.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, dalībvalstīm būtu jāpieprasa vienkāršot PVN reģistrāciju un uzskaiti un pagarināt taksācijas periodus, lai nodrošinātu retāku PVN deklarāciju iesniegšanu.
(15)  Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, kuri nav atbrīvoti no nodokļa, dalībvalstīm būtu jāpieprasa vienkāršot PVN reģistrāciju un uzskaiti. Turklāt Komisijai katrā dalībvalstī būtu jāizveido vienas pieturas aģentūra, kurai tiktu iesniegtas PVN deklarācijas.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Šīs direktīvas mērķi, proti, samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc to var labāk īstenot Savienības līmenī. Tādējādi ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(17)  Šīs direktīvas mērķi, proti, samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu mazajiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tāpēc to var labāk īstenot Savienības līmenī. Tādējādi ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Tomēr PVN pārbaudes procedūras, kas izriet no atbilstības nodrošināšanas procesiem, ir vērtīgi instrumenti, ar ko apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un atbilstības nodrošināšanas sloga mazināšana mazajiem uzņēmumiem nav veicama uz krāpšanas apkarošanas PVN jomā rēķina.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2006/112/EK
284. pants – 4. punkts – 1. daļa
Pirms atbrīvojuma izmantošanas citās dalībvalstīs mazais uzņēmums informē dalībvalsti, kurā tas veic uzņēmējdarbību.
Komisija izveido tiešsaistes portālu, kurā piereģistrējas mazie uzņēmumi, kas vēlas izmantot atbrīvojumu citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Direktīva 2006/112/EK
284. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus.;
Ja mazais uzņēmums izmanto atbrīvojumu dalībvalstīs, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības veikšanas vietas dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazais uzņēmums precīzi deklarē gada apgrozījumu Savienībā un gada apgrozījumu dalībvalstī un informē to attiecīgo citu dalībvalstu nodokļu iestādes, kurās mazais uzņēmums veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumus. Dalībvalstis arī nodrošina, ka tām ir pietiekamas zināšanas par mazo uzņēmumu statusu un par to attiecībām ar akcionāriem un īpašniekiem, lai varētu apstiprināt, ka tie patiešām ir mazie uzņēmumi.;
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Direktīva 2006/112/EK
288.a pants – 1. daļa
Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma attiecīgajā gadā ar noteikumu, ka gada apgrozījums dalībvalstī minētajā gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 50 %.;
Ja nākamā kalendārā gada laikā mazā uzņēmuma gada apgrozījums dalībvalstī nepārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta 284. panta 1. punktā, mazais uzņēmums var turpināt gūt labumu no atbrīvojuma vēl divus gadus ar noteikumu, ka gada apgrozījums dalībvalstī šajos divos gados gadā nepārsniedz 284. panta 1. punktā noteikto robežvērtību par vairāk nekā 33%.;
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts
17)  svītro 291.–294. pantu;
17)  svītro 291. un 292. pantu;
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/112/EK
293. pants – 1. daļa
17a)   direktīvas 293. panta 1. daļu aizstāj ar šādu:
Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām: 1) par uzlabojumiem īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem; 2) par valstu sistēmu pielāgošanu attiecībā uz atbrīvojumiem un diferencētiem nodokļa atvieglojumiem; 3) par 2. iedaļā paredzēto robežvērtību pielāgošanu.
Ik pēc četriem gadiem, sākot ar šīs direktīvas pieņemšanas dienu, Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no dalībvalstīm, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs nodaļas piemērošanu, un, ja nepieciešams, un ņemot vērā vajadzību savlaicīgi nodrošināt dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu, tā arī iesniedz priekšlikumus par šādām tēmām:
i)   uzlabojumi īpašajā režīmā, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem;
ii)   valstu sistēmu pielāgošana attiecībā uz atbrīvojumiem un iespēja saskaņot atbrīvojuma robežvērtības visā Savienībā;
iii)   2. iedaļā paredzēto robežvērtību pielāgošana.”
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17.b punkts (jauns)
17b)   direktīvas 294. pantu svītro;
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Direktīva 2006/112/EK
294.e pants
294.e pants
294.e pants
Dalībvalstis var atbrīvot mazos uzņēmumus no pienākuma iesniegt PVN deklarāciju, kas paredzēta 250. pantā.
Dalībvalstis vai nu atbrīvo no nodokļa atbrīvotos mazos uzņēmumus no pienākuma iesniegt PVN deklarāciju, kas paredzēta 250. pantā, vai arī atļauj šādiem no nodokļa atbrīvotajiem mazajiem uzņēmumiem iesniegt vienkāršotu PVN deklarāciju, kurā ir iekļauta vismaz šāda informācija: iekasējamais PVN, atskaitāmais PVN, PVN neto summa (maksājama vai saņemama), iepriekš veikto darījumu kopējā vērtība un turpmāko darījumu kopējā vērtība — kas attiecas uz vienu kalendāro gadu. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.
Ja šī izvēles iespēja netiek izmantota, dalībvalstis atļauj šādiem no nodokļa atbrīvotajiem mazajiem uzņēmumiem iesniegt vienkāršotu PVN deklarāciju, kas attiecas uz vienu kalendāro gadu. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Direktīva 2006/112/EK
294.i pants – 1. daļa
294.i pants
svītrots
Mazajiem uzņēmumiem PVN deklarācijā aptveramais taksācijas periods ir kalendārais gads. Tomēr mazie uzņēmumi var izvēlēties piemērot taksācijas periodu, kas noteikts saskaņā ar 252. pantu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Direktīva 2006/112/EK
294.iapants (jauns)
294.ia  pants
Komisija izveido vienas pieturas aģentūru, ar kuras palīdzību mazie uzņēmumi var iesniegt to citu dalībvalstu PVN deklarācijas, kurās tie darbojas. Par PVN iekasēšanu ir atbildīga dalībvalsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Direktīva 2006/112/EK
294.j pants
294.j pants
svītrots
Neatkarīgi no 206. panta dalībvalstis nepieprasa mazajiem uzņēmumiem veikt starpmaksājumus.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1.a pants (jauns)
Regula (ES) Nr. 904/2010
31. pants – 1. punkts
1.a pants
Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:
regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst 17. pantā minētajiem datiem.
“1. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst 17. pantā minētajiem datiem. PVN informācijas apmaiņas sistēmā (VIES) norāda, vai atbalsttiesīgie mazie uzņēmumi izmanto mazajiem uzņēmumiem paredzēto atbrīvojumu no PVN, vai ne.”
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 30jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tās šos noteikumus piemēro no 2022. gada 1. jūlija.
Tās šos noteikumus piemēro no 2020. gada 1. janvāra.
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. jūlijsJuridisks paziņojums