Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2253(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0263/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0263/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 26
CRE 10/09/2018 - 26

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0326

Pieņemtie teksti
PDF 156kWORD 53k
Otrdiena, 2018. gada 11. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un trešo valstu attiecības finanšu pakalpojumu reglamentēšanas un uzraudzības jomā
P8_TA(2018)0326A8-0263/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par ES un trešo valstu attiecībām finanšu pakalpojumu reglamentēšanas un uzraudzības jomā (2017/2253(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. februāra ziņojumu, ko sniegusi augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos Jacques de Larosière vadībā,

–  ņemot vērā 2014. gada 11. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 15. maija darba dokumentu “Finanšu regulējuma darba kārtības ekonomiska pārskatīšana” (SWD(2014)0158),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 23. novembra paziņojumu “Aicinājums sniegt pierādījumus — ES tiesiskais regulējums finanšu pakalpojumu jomā” (COM(2016)0855),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(3),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 27. februāra darba dokumentu “ES lēmumi par līdzvērtību finanšu pakalpojumu politikā: novērtējums” (SWD(2017)0102),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0263/2018),

A.  tā kā kopš finanšu krīzes iestāšanās ir pieņemti vairāk nekā 40 jauni ES tiesību akti finanšu jomā un 15 no šiem tiesību aktiem ir tā dēvētie noteikumi par trešām valstīm, kuri dod Komisijai rīcības brīvību ES vārdā vienpusēji lemt par to, vai regulējuma noteikumus ārvalstu jurisdikcijās var uzskatīt par līdzvērtīgiem;

B.  tā kā līdzvērtība un atļauju piešķiršanas tiesības ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni, ar ko regulatoriem, uzraudzītājiem, finanšu iestādēm un tirgus dalībniekiem ir nodrošinātas atšķirīgas tiesības un pienākumi; tā kā lēmumi par līdzvērtību nenozīmē, ka finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ir saņēmušas tiesības piešķirt atļaujas, jo šis jēdziens ir nesaraujami saistīts ar iekšējo tirgu un tā kopīgo regulatīvo, uzraudzības, izpildes un tiesu sistēmas satvaru;

C.  tā kā nevienā tirdzniecības nolīgumā, kuru ES ir noslēgusi, nekad nav bijis noteikumu par finanšu pakalpojumu savstarpēju pieejamību pārrobežu mērogā;

D.  tā kā lēmumiem par līdzvērtību nav vienotas sistēmas pamata; tā kā katrā tiesību aktā ir noteikts tieši konkrētā akta politiskajiem mērķiem atbilstošs līdzvērtības režīms; tā kā pašreizējie līdzvērtības noteikumi piedāvā dažādas pieejas, kas nodrošina dažādas iespējamas priekšrocības atkarībā no finanšu pakalpojuma sniedzēja un tirgus, kurā tas darbojas;

E.  tā kā līdzvērtība cita starpā ir instruments, ar ko veicināt starptautisku regulējuma konverģenci, kā rezultātā konkurence ES iekšējā tirgū vienlīdzīgos konkurences apstākļos varētu kļūt sīvāka, un vienlaikus arī nepieļaut regulējuma arbitrāžu, aizsargāt patērētājus un investorus, saglabāt ES finanšu stabilitāti un nepieļaut vienotā tirgus fragmentāciju; tā kā līdzvērtība ir arī instruments, ar ko regulējuma un uzraudzības ziņā nodrošināt taisnīgu un vienādu attieksmi pret ES finanšu iestādēm un trešo valstu finanšu iestādēm;

F.  tā kā lēmumi par līdzvērtību pamatojas uz ES vienoto noteikumu kopumu un tos pieņem, balstoties uz tehnisku novērtējumu; tā kā Parlamentam tie tomēr būtu rūpīgāk jāpārbauda;

G.  tā kā Komisija līdzvērtību raksturo kā svarīgu instrumentu, ar ko efektīvi pārvaldīt tirgus dalībnieku pārrobežu darbību stabilā un drošā prudenciālās uzraudzības vidē, kur trešo valstu jurisdikcijas ievēro un īsteno tikpat augstus prudenciālā regulējuma standartus, kādi ir ES, un stingri nodrošina to izpildi;

H.  tā kā plānotā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nākotnē var būtiski ietekmēt finanšu pakalpojumu reglamentēšanu un uzraudzību, ņemot vērā to, cik ciešas attiecības šajā jomā pašlaik ir izveidojušās starp dalībvalstīm; tā kā sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES joprojām turpinās;

I.  tā kā izstāšanās līguma un tostarp arī pārejas perioda pieņemšanas un ratifikācijas gadījumā finanšu iestādēm tiks dots ilgāks laiks, lai tās pielāgotos Brexit; tā kā, ja šāda pārejas perioda nebūs, Komisijai un EUI ir jābūt gatavām aizsargāt finanšu stabilitāti, iekšējā tirgus integritāti un lēmumu pieņemšanas autonomiju Eiropas Savienībā;

J.  tā kā Savienības finanšu stabilitātes vajadzībām ir pilnībā jāizanalizē sasaiste, kas izveidojusies starp trešo valstu tirgiem un ES vienoto tirgu;

K.  tā kā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem Parlaments aicināja Komisiju “ierosināt konsekventu, saskaņotu, pārredzamu un praktisku sistēmu procedūrām un lēmumiem par trešo valstu līdzvērtību, ņemot vērā uz rezultātiem balstītu analīzi un starptautiskos standartus un nolīgumus”,

Attiecības ar trešām valstīm kopš krīzes iestāšanās

1.  atzīmē, ka kopš finanšu krīzes iestāšanās ES savu finanšu regulējumu ir attīstījusi tālāk, veicot vērienīgas reformas un īstenojot starptautiskus standartus; atzinīgi vērtē to, ka sadarbība starp ES un trešām valstīm regulējuma un uzraudzības jomā ir kļuvusi ciešāka; atzīst, ka tas ir palīdzējis panākt, lai finanšu regulējums kopumā būtu konsekventāks, un ir palīdzējis ES kļūt izturīgākai pret globāliem finanšu satricinājumiem;

2.  uzskata, ka ES būtu jāveicina globālas finanšu regulējuma reformas, kas vērstas uz sistēmiska riska samazināšanu un finanšu stabilitātes palielināšanu, un ka ES būtu jāstrādā, tiecoties veidot atvērtu, integrētu, efektīvu un izturīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un investīcijas; uzsver, ka ar jebkādu mehānismu, kas veidots starptautiskai sadarbībai regulējuma un uzraudzības jomā, būtu jāaizsargā finanšu stabilitāte Savienībā un jānodrošina, ka tiek ievērots tās noteiktais regulējuma un uzraudzības režīms un standarti un ka šāds režīms un standarti tiek piemēroti;

3.  ar bažām atzīmē, ka kļūst aizvien grūtāk īstenot starptautisko sadarbību, jo valstīm ir dažādas intereses un dabiska vēlme pārnest riskus uz citām jurisdikcijām;

ES procedūras līdzvērtības noteikšanai

4.  atzīmē, ka vairākos ES tiesību aktos ir īpaši noteikumi par sadarbību ar trešām valstīm regulējuma jomā, kas saistīti ar sadarbību uzraudzības jomā un prudenciālajiem pasākumiem;

5.  uzsver, ka lēmumu atzīt līdzvērtību vienpusēji pieņem ES, pamatojoties uz ES standartiem; uzskata, ka dažos īpašos gadījumos starptautisko sadarbību varētu veicināt arī ar sadarbības nolīgumiem starp ES un trešām valstīm;

6.  jo īpaši uzsver, ka ES būtu jāmudina citas jurisdikcijas atļaut ES tirgus dalībniekiem ienākt attiecīgo jurisdikciju finanšu tirgos;

7.  uzsver — ES, izmantojot savas attiecības ar trešām valstīm finanšu pakalpojumu regulējuma un uzraudzības jomā, būtu jāveicina sadarbība ar trešām valstīm nodokļu jomā atbilstoši starptautiskiem un ES standartiem; uzskata, ka lēmumi par līdzvērtību būtu jāpieņem atkarībā no tā, vai trešās valsts noteikumi cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir apmierinoši;

8.  atzīst, ka ES noteiktais līdzvērtības režīms ir neatņemama daļa no vairākiem ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu regulējuma un uzraudzības jomā un spēj piedāvāt vairākas priekšrocības, piemēram, palielināt konkurenci, palielināt kapitāla plūsmas uz ES, piedāvāt ES uzņēmumiem un investoriem vairāk instrumentu un vairāk iespēju investēt, spēcīgāku aizsardzību investoriem un patērētājiem un finanšu stabilitāti;

9.  atkārtoti norāda, ka lielākajā daļā gadījumu ar lēmumiem par līdzvērtību finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, nesaņem tiesības sniegt finanšu pakalpojumus visā ES; norāda, ka tie dažos gadījumos var nodrošināt trešo valstu iestādēm ierobežotu pieeju vienotajam tirgum attiecībā uz atsevišķiem produktiem vai pakalpojumiem;

10.  turpretim uzsver, ka tā dēvētā ES pase dod uzņēmumiem tiesības sniegt finanšu pakalpojumus visā EEZ, ja vien uzņēmuma piederības valsts ir izsniegusi tam licenci un īsteno tā uzraudzību, un ka tieši tādēļ šāda pase nav pieejama finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras nav pievienojušās EEZ, jo pases pamatā ir atbilstoši ES tiesību aktiem saskaņotu prudenciālo prasību kopums un savstarpēja licenču atzīšana;

11.  uzsver, ka ES līdzvērtības režīma mērķis ir veicināt starptautisku regulējuma konverģenci un pastiprināt sadarbību uzraudzības jomā, pamatojoties uz ES un starptautiskiem standartiem, un nodrošināt vienādu attieksmi pret ES un trešo valstu finanšu iestādēm, vienlaikus saglabājot ES finanšu stabilitāti un aizsargājot investorus un patērētājus;

12.  uzskata, ka pašreizējo ES noteikto līdzvērtības atzīšanas procesu varētu pilnveidot, palielinot tā pārredzamību Eiropas Parlamentam; uzskata, ka pārredzamību uzlabotu strukturēts, horizontāls un praktisks satvars, kā arī vadlīnijas attiecībā uz trešo valstu uzraudzības sistēmu atzīšanu un to, cik detalizēts šādu sistēmu novērtējums ir jāveic;

13.  uzskata, ka lēmumiem par līdzvērtību vajadzētu būt objektīviem un samērīgiem un ar tiem būtu jānodrošina iespējas reaģēt uz risku, vienlaikus saglabājot ES regulējuma augstos standartus; turklāt uzskata, ka lēmumi par līdzvērtību būtu jāpieņem Savienības, tās dalībvalstu un tās iedzīvotāju interesēs, ņemot vērā Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, investoru un patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību;

14.  uzskata, ka līdzvērtības noteikšanas vajadzībām veiktie novērtējumi pēc būtības ir tehniski, taču norāda, ka lēmumiem par līdzvērtību nenoliedzami ir arī politisks raksturs, jo tajos, iespējams, tiek saskaņoti dažādi politikas mērķi; uzstāj, ka Parlamentam un Padomei būtu pienācīgi jāpārbauda, kā finanšu pakalpojumu jomā notiek līdzvērtības atzīšanas process attiecībā uz trešo valsti, un ka lielākas pārredzamības nolūkā šie lēmumi būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, vajadzības gadījumā veicināšanas nolūkā izmantojot agrīnu iebildumu neizteikšanas procedūru;

15.  atzīmē, ka Komisijas 2017. gada 21. decembra lēmumam atzīt Šveices akciju tirdzniecības vietu līdzvērtību — kurš pieņemts, īstenojot Finanšu instrumentu tirgu direktīvā / Finanšu instrumentu tirgu regulā (FITD/FITR) paredzēto līdzvērtības noteikšanas procedūru, kurš ir spēkā 12 mēnešus un kuru var pagarināt, ja tiek panākts pietiekams progress kopīga institucionāla satvara izveidē, — nenoliedzami bija arī politisks raksturs;

16.  atzīmē, ka Komisijai ir tiesības atsaukt lēmumus par līdzvērtību, īpaši gadījumos, kad trešās valsts regulējumā parādās būtiskas atšķirības, un uzskata, ka ar Parlamentu būtu atbilstoši jāapspriežas, principā pirms šāds lēmums par atsaukšanu tiek pieņemts; pieprasa ieviest pārredzamas procedūras, kuras jāievēro, pieņemot vai atsaucot lēmumus par līdzvērtību vai apturot šādu lēmumu darbību;

17.  uzskata, ka būtu jāizstrādā saskaņots satvars līdzvērtīga trešās valsts režīma nepārtrauktai uzraudzībai; uzskata, ka būtu jādod Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI) tiesības konsultēt Komisiju un pārbaudīt norises trešo valstu regulējuma un uzraudzības vidē, jo šādas norises finanšu sistēmas savstarpējās sasaistes dēļ var ietekmēt Savienību; pieprasa, lai Parlaments tiktu pastāvīgi informēts par trešajās valstīs notiekošajām regulējuma un uzraudzības pārbaudēm; šajā sakarībā norāda uz tiesību aktu kopumu par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšanu, kurā paredzēta pastiprināta pārraudzība pēc lēmuma par līdzvērtību pieņemšanas, tostarp attiecībā uz regulējuma jautājumiem, uzraudzību un izpildi, kā arī stāvokli trešās valsts tirgū;

18.  uzskata, ka trešajām valstīm, izmantojot ES nākamo līdzvērtības noteikšanas satvaru, ir pastāvīgi jāinformē EUI par jebkādām norisēm valsts regulējuma vidē un ka lēmumā par līdzvērtību būtu jāprasa laba sadarbība regulatīvajā un uzraudzības jomā un informācijas apmaiņa; uzskata, ka trešām valstīm tieši tāpat būtu jāuztur ciešs dialogs ar ES;

19.  aicina Komisiju pārskatīt un nodrošināt skaidru satvaru pārredzamai, saskaņotai un konsekventai līdzvērtības noteikšanas procedūru piemērošanai, ar kuru tiktu ieviesta labāka procedūra līdzvērtības noteikšanai, pārbaudei, apturēšanai vai atsaukšanai; aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu izdevīgi ieviest pieteikšanās procedūru, kas paredzēta trešo valstu līdzvērtības atzīšanai;

20.  prasa, lai attiecīgā EUI pastāvīgi pārraudzītu lēmumus par līdzvērtību un lai šādas pārraudzības rezultāti tiktu publiskoti; vērš uzmanību uz to, ka šāda pārraudzība būtu jāveic, izvērtējot attiecīgos tiesību aktus, izpildes praksi un uzraudzības praksi, kā arī nozīmīgākos tiesību aktu grozījumus un tirgus norises attiecīgajā trešā valstī; turklāt aicina EUI ad hoc kārtībā izvērtēt norises trešās valstīs, atsaucoties uz pamatotiem Parlamenta, Padomes un Komisijas pieprasījumiem;

21.  aicina Komisiju izskatīt pašreizējo līdzvērtības režīmu un izvērtēt, vai tas palīdz panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES un trešo valstu finanšu iestādēm, vienlaikus saglabājot Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, investoru un patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību; uzskata, ka šīs izskatīšanas rezultāti un — attiecīgā gadījumā — uzlabojumu priekšlikumi būtu jāpublisko;

22.  aicina Komisiju katru gadu darīt Eiropas Parlamentam zināmus visus lēmumus par līdzvērtību, tostarp par līdzvērtības atzīšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, un sniegt šo lēmumu pamatojumu;

23.  atgādina, ka EUI ir nozīmīga loma trešo valstu uzraudzības un regulatīvo satvaru analīzē un pārraudzībā, un šajā sakarībā pieprasa, lai attiecīgajām EUI būtu nodrošinātas spējas un pilnvaras vākt, apkopot un analizēt datus; liek atcerēties valstu kompetento iestāžu (VKI) lomu atļauju piešķiršanā finanšu iestādēm, kuras vēlas daļu savas portfeļa pārvaldības vai riska pārvaldības uzticēt pakalpojumu sniedzējiem trešās valstīs, kur regulējuma režīms ir līdzvērtīgs ES regulējumam, kā arī uzraudzības konverģences nozīmību; norāda uz patlaban notiekošo EUI pārskatīšanas procesu, jo īpaši priekšlikumiem attiecībā uz to, kā finanšu iestādes deleģē savus pienākumus, piesaista ārpakalpojumu sniedzējus un nodrošina riska pārvešanu; uzskata, ka EUI un VKI būtu cieši jāsadarbojas, lai apmainītos ar paraugpraksi un nodrošinātu sadarbības un pasākumu ar trešām valstīm regulējuma jomā vienotu īstenošanu;

ES devums finanšu regulējuma globālo standartu noteikšanā

24.  vērš uzmanību uz to, cik ES ir svarīgi aktīvi piedalīties globālu standartu noteikšanas procesā, tādējādi tiecoties panākt finanšu regulējuma konsekvenci starptautiskā līmenī, maksimāli palielināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmisko risku, aizsargāt patērētājus un investorus, nepieļaut regulējuma nepilnības starp jurisdikcijām un veidot efektīvu starptautisko finanšu sistēmu;

25.  prasa, lai Savienība un dalībvalstis aktīvi piedalītos to struktūru darbā, kuras nodarbojas ar globālu standartu noteikšanu finanšu pakalpojumu jomā; atgādina par prasībām, kas Komisijai izvirzītas Parlamenta ziņojumā par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā;

26.  tādēļ pieprasa arī atjaunināt kopējo ES un ASV forumu par finanšu tirgu regulējumu, nosakot, ka sanāksmes ir jārīko regulārāk, lai koordinācija notiku biežāk un konsekventāk;

27.  norāda — nedrīkst uzskatīt, ka attiecību uzlabošana ar trešām valstīm finanšu pakalpojumu jomā izslēdz iespēju nostiprināt ES kapitāla tirgus, un otrādi; tāpēc uzsver, ka ir jāpanāk progress, īstenojot kapitāla tirgu savienības ieceri;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0202.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0006.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0069.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. jūlijsJuridisks paziņojums