Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2028(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0228/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0228/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 27
CRE 10/09/2018 - 27

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0332

Pieņemtie teksti
PDF 178kWORD 54k
Otrdiena, 2018. gada 11. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Valodu līdztiesība digitālajā laikmetā
P8_TA(2018)0332A8-0228/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par valodu līdztiesību digitālajā laikmetā (2018/2028(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2. pantu un 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu un 22. pantu,

–  ņemot vērā UNESCO 2003. gada Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240, ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA2) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 21. novembra rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju (2008/C 320/01)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 3. decembra Lēmumu, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK(5),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), ko ES ratificēja 2010. gadā,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. septembra paziņojumu “Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās” (COM(2008)0566),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245)(6),

–  ņemot vērā Parīzē 2003. gada 15. oktobrī notikušās UNESCO vispārējās konferences 32. sesijā pieņemto ieteikumu par daudzvalodības veicināšanu un izmantošanu un vispārēju piekļuvi kibertelpai,

–  ņemot vērā 2012. gada jūnijā publicēto Eirobarometra Īpašo ziņojumu Nr. 386 “Eiropieši un viņu valodas”,

–  ņemot vērā Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā pieņemtos prezidentūras secinājumus (SN 100/1/02 REV 1),

–  ņemot vērā 1988. gada 17. jūnija rezolūciju par zīmju valodām nedzirdīgajiem(7),

–  ņemot vērā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par kultūras daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu: Eiropas reģionu un tādu starptautisko organizāciju kā UNESCO un Eiropas Padome loma(8) un 2003. gada 4. septembra rezolūciju par Eiropas reģionālajām un mazāk lietotajām valodām — minoritāšu valodām ES — saistībā ar paplašināšanos un kultūras daudzveidību(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju par daudzvalodību — Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās(10),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra rezolūciju par Eiropas apdraudētajām valodām un lingvistisko daudzveidību Eiropas Savienībā(11),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs(12),

–  ņemot vērā 2017. gada martā publicēto Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) un Zinātniskās perspektīvikas nodaļas (STOA) pētījumu “Language equality in a digital age — towards a Human Language project” (“Valodu vienlīdzība digitālajā laikmetā. Virzība uz cilvēku valodas projektu”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0228/2018),

A.  tā kā valodu tehnoloģijas atvieglo saziņu cilvēkiem, kuri ir kurli un vājdzirdīgi, akli un vājredzīgi, kā arī cilvēkiem, kuriem ir disleksija, un tā kā šajā ziņojumā jēdziens “valodas tehnoloģija” attiecas uz tehnoloģiju, kas atbalsta ne tikai mutvārdu valodu, bet arī zīmju valodu, atzīstot, ka zīmju valodas ir svarīgs Eiropas valodu daudzveidības elements;

B.  tā kā valodu tehnoloģiju (VT) izstrāde aptver daudzas pētniecības jomas un disciplīnas, tostarp datorlingvistiku, mākslīgo intelektu, datorzinātni un lingvistiku, un tās tiek izmantotas arī dabiskās valodas apstrādē, teksta analīzē, runas tehnoloģijā un datizracē;

C.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 386 “Eiropieši un viņu valodas” sniegto informāciju nedaudz vairāk kā puse eiropiešu (54 %) spēj uzturēt sarunu vismaz vienā papildu valodā, ceturtdaļa (25 %) spēj runāt vismaz divās papildu valodās un viena desmitdaļa (10 %) spēj sarunāties vismaz trijās valodās;

D.  tā kā papildus migrantu valodām un dažādajām zīmju valodām, kas valstīs ir atzītas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas un vairāk nekā 60 nacionālās, reģionālās un minoritāšu valodas; tā kā daudzvalodība ir viena no Eiropas kultūru daudzveidības lielākajām vērtībām un vienlaikus arī viens no lielākajiem sarežģījumiem, kas apgrūtina patiesi integrētas ES izveidi;

E.  tā kā nolūkā pārvarēt ģeogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos šķēršļus, kas liedz piekļūt platjoslai, svarīgs priekšnoteikums efektīvas ES daudzvalodības politikas nodrošināšanā ir atbalsts tādām vietējām kopienām kā pirmiedzīvotāju, lauku vai attālas kopienas;

F.  tā kā daudzvalodība ir ietverta dažādās ES politikas jomās, tostarp kultūras, izglītības, ekonomikas, digitālā vienotā tirgus, mūžizglītības, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, konkurētspējas, jaunatnes, pilsoniskās sabiedrības, mobilitātes, pētniecības un plašsaziņas līdzekļu politikā; tā kā lielāka uzmanība jāveltī tādu šķēršļu likvidēšanai, kas kavē starpkultūru un starpvalodu dialogu, un jāstimulē savstarpēja sapratne;

G.  tā kā Komisija atzīst, ka digitālajam vienotajam tirgum jābūt daudzvalodīgam; tā kā nav ierosināta nekāda kopēja ES rīcībpolitika valodas šķēršļu problēmas risināšanai;

H.  tā kā VT tiek izmantotas praktiski visos ikdienā izmantojamos digitālajos produktos un pakalpojumos, jo lielākā to daļa zināmā mērā izmanto valodu, jo īpaši tas attiecas uz visiem ar internetu saistītajiem produktiem, piemēram, meklēšanas rīkiem, sociālajiem tīkliem un e-komercijas pakalpojumiem; tā kā VT izmantošana ietekmē arī nozares, kas ir būtiski svarīgas Eiropas iedzīvotāju labjutības nodrošināšanai ikdienā, t. i., izglītības, kultūras un veselības aprūpes nozares;

I.  tā kā pārrobežu e-komercijas līmenis ir ļoti zems — 2015. gadā pirkumus no citām ES valstīm tiešsaistē veica tikai 16 % Eiropas iedzīvotāju; tā kā valodas tehnoloģijas var sekmēt turpmāko Eiropas pārrobežu un starpvalodu saziņu, stiprināt ekonomisko izaugsmi un sociālo stabilitāti un mazināt dabiskos šķēršļus, tādējādi respektējot un veicinot kohēziju un konverģenci un stiprinot ES konkurētspēju pasaulē;

J.  tā kā tehnoloģiju attīstība arvien vairāk pamatojas uz valodu un ietekmē izaugsmi un sabiedrību; tā kā steidzami ir vajadzīga gan rīcībpolitika, kurā ir vairāk ņemta vērā valoda, gan ne tikai tehnoloģiska, bet arī patiešām multidisciplināra pētniecība un izglītība tādās jomās kā digitālā komunikācija, VT un to saikne ar izaugsmi un sabiedrību;

K.  tā kā, sasniedzot Barselonas mērķi, proti, panākot, ka iedzīvotāji var labi sazināties ne vien dzimtajā valodā, bet arī divās citās valodās, papildus digitālā vienotā tirgus pieejamībai viņiem pavērtos plašākas iespējas piekļūt digitālajam kultūras, izglītojošam un zinātniskam saturam un līdzdarboties kā pilsoņiem; tā kā papildu līdzekļiem un rīkiem, sevišķi tādiem, kas balstās uz valodu tehnoloģijām, ir būtiska nozīme Eiropas daudzvalodības pienācīgā pārvaldībā un individuālās daudzvalodības veicināšanā;

L.  tā kā mākslīgā intelekta jomā ir bijuši nozīmīgi atklājumi un valodu tehnoloģiju attīstības temps ir bijis straujš; tā kā uz valodu orientēta mākslīgā intelekta joma piedāvā jaunas digitālās saziņas, digitāli uzlabotas saziņas un tehnoloģiju nodrošinātas saziņas iespējas un sadarbību visās Eiropas valodās (un ne tikai), nodrošinot dažādu valodu lietotājiem vienlīdzīgu piekļuvi informācijai un zināšanām un uzlabojot IT tīkla funkcionalitātes;

M.  tā kā kopīgajām Eiropas vērtībām — sadarbībai, solidaritātei, vienlīdzībai, atzīšanai un cieņai — vajadzētu nozīmēt, ka visiem iedzīvotājiem ir pilnīga un vienlīdzīga piekļuve digitālajām tehnoloģijām, kas ne tikai uzlabotu Eiropas kohēziju un eiropiešu labjutību, bet arī veicinātu daudzvalodīgu digitālo vienoto tirgu;

N.  tā kā tehnoloģisko rīku, piemēram, videospēļu vai izglītojošu lietojumprogrammu, pieejamība minoritāšu un mazāk lietotajās valodās ir būtiska valodas prasmju attīstībai, jo īpaši bērniem;

O.  tā kā mazāk lietoto Eiropas valodu pratējiem ir jāspēj izteikties kultūrai nozīmīgā veidā un jārada pašiem savs kultūras saturs vietējās valodās;

P.  tā kā jaunas metodes, piemēram, mašīnu dziļā mācīšanās, kas balstās uz pieaugošu skaitļošanas jaudu un piekļuvi milzīgam datu apjomam, padara valodu tehnoloģijas par reālu risinājumu valodu barjeru pārvarēšanai;

Q.  tā kā valodu barjeras būtiski ietekmē eiropiešu identitātes veidošanos un turpmāko Eiropas integrācijas procesu; tā kā iedzīvotāji par ES lēmumu pieņemšanas un politikas veidošanas procesu būtu jāinformē viņu dzimtajā valodā gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

R.  tā kā valoda ir ļoti liela daļa no aizvien augošajiem lielo datu krājumiem;

S.  tā kā cilvēka valodās tiek izteikts ārkārtīgi liels datu apjoms; tā kā VT pārvaldība varētu pavērt ceļu plašam inovatīvu IT produktu un pakalpojumu klāstam rūpniecībā, tirdzniecībā, valsts pārvaldē, pētniecībā, publiskajos pakalpojumos un administrācijā, samazinot dabiskus šķēršļus un tirgus izmaksas;

Eiropā pastāvošie šķēršļi valodu vienlīdzības panākšanai digitālajā laikmetā

1.  pauž nožēlu par to, ka adekvātas politikas trūkuma dēļ Eiropā pašlaik paplašinās tehnoloģiskā plaisa starp valodām, kam resursu netrūkst, un valodām, kam to ir mazāk, neatkarīgi no tā, vai šīs pēdējās ir oficiālās, otrās oficiālās vai neoficiālās ES valodas; turklāt pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā 20 Eiropas valodām draud digitālā valodas izzušana; norāda, ka ES un tās iestādēm ir pienākums veicināt, popularizēt un atbalstīt valodu daudzveidību Eiropā;

2.  norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā digitālā tehnoloģija ir būtiski ietekmējusi valodas attīstību, ko ir sarežģīti novērtēt; iesaka politikas veidotājiem nopietni ņemt vērā pētījumus, kas parāda, ka digitālā saziņa mazina gados jaunu pieaugušu cilvēku rakstpratību, radot barjeras starp paaudzēm gramatikas un rakstpratības ziņā un izraisot vispārēju valodas noplicināšanu; uzskata, ka digitālajai saziņai vajadzētu paplašināt, bagātināt un papildināt valodas un ka šie mērķi būtu jāatspoguļo nacionālajā rakstpratības izglītībā un rakstpratības politikā;

3.  uzsver, ka mazāk lietotajām Eiropas valodām ir būtiski sliktāki apstākļi, jo akūti trūkst rīku, resursu un finansējuma pētījumiem, un tas kavē un sašaurina darbu, ko veic pētnieki, kas nespēj no valodu tehnoloģijām gūt maksimālu labumu, pat ja viņiem ir vajadzīgās tehnoloģiskās prasmes;

4.  norāda, ka padziļinās digitālā plaisa starp plaši lietotām un mazāk lietotām valodām un palielinās Eiropas sabiedrības digitalizācija, izraisot atšķirības piekļuvē informācijai, kuras izjūt mazkvalificēti cilvēki, gados vecāki cilvēki, cilvēki ar zemiem ienākumiem un cilvēki no nelabvēlīgas vides; uzsver, ka šo nevienlīdzību mazinātu satura pieejamība dažādās valodās;

5.  norāda, ka tirgus fragmentācijas, nepietiekamu ieguldījumu zināšanās un kultūrā, slikti koordinētas pētniecības, nepietiekama finansējuma un juridisku šķēršļu dēļ Eiropa ļoti atpaliek, lai gan tai ir spēcīga valodu inženierijas un tehnoloģijas zinātniskā bāze un pašreizējās valodu tehnoloģijas paver tai milzīgas iespējas gan ekonomikas, gan kultūras aspektā; turklāt norāda, ka tirgū pašlaik dominē dalībnieki, kas nav no Eiropas un nerisina jautājumus par to, kā apmierināt daudzvalodīgās Eiropas īpašās vajadzības; uzsver, ka šī paradigma ir jāmaina un ir jāpastiprina Eiropas vadošā loma valodu tehnoloģiju jomā, izveidojot Eiropas vajadzību apmierināšanai un prasībām īpaši pielāgotu projektu;

6.  norāda, ka VT pirmām kārtām ir pieejamas angļu valodā; ir informēts, ka lielie pasaules un Eiropas ražotāji un uzņēmumi bieži vien izstrādā VT arī galvenajām Eiropas valodām ar salīdzinoši lieliem tirgiem ― spāņu, franču un vācu valodai (šajās valodās jau trūkst resursu dažās apakšjomās); tomēr uzsver, ka ir vajadzīgi vispārīgi ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas nodrošinātu VT izstrādi mazāk lietotām oficiālajām ES valodām, un īpaši ES līmeņa pasākumi (rīcībpolitika, finansējums, izpēte un izglītošana), kas šajā izstrādē iekļautu un popularizētu reģionālās un minoritāšu valodas;

7.  uzsver, ka ir labāk jāizmanto jaunās tehnoloģiskās pieejas, kuru pamatā ir palielināta skaitļošanas jauda un vieglāka piekļuve lieliem datu apjomiem, lai palīdzētu attīstīt dziļās mācīšanās neironu tīklus, kuri padara cilvēka valodas tehnoloģijas (CVT) par reālu risinājumu valodas barjeru problēmai; tādēļ aicina Komisiju saglabāt pietiekamu finansējumu šādas tehnoloģiju attīstības atbalstam;

8.  norāda, ka valodām ar mazāku lietotāju skaitu ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, ko var sniegt ieinteresētās personas, tostarp burtveidolu izplatītāji diakritisko zīmju sakarā, klaviatūru ražotāji un satura pārvaldības sistēmas, lai varētu pienācīgi glabāt, apstrādāt un attēlot saturu šajās valodās; prasa, lai Komisija novērtē, kā šādu atbalstu varētu veicināt un ieteikt iekļaušanai iepirkuma procesā Eiropas Savienībā;

9.  aicina dalībvalstis digitālajos pakalpojumos, piemēram, mobilajās lietotnēs, plašāk izmantot vairākas valodas;

10.  ar bažām atzīmē, ka daudzu barjeru, tostarp valodas barjeru, dēļ digitālais vienotais tirgus joprojām ir sadrumstalots, tāpēc tiek ierobežota tiešsaistes tirdzniecība, saziņa sociālajos tīklos un citos saziņas kanālos, pārrobežu apmaiņa ar kultūras, radošo un audiovizuālo saturu, kā arī Eiropas mēroga publisko pakalpojumu plašāka ieviešana; uzsver, ka kultūru daudzveidībai un daudzvalodībai Eiropā varētu nākt par labu pārrobežu piekļuve saturam, jo īpaši izglītības nolūkā; aicina Komisiju izstrādāt spēcīgu un koordinētu stratēģiju daudzvalodīgam digitālajam vienotajam tirgum;

11.  norāda, ka valodu tehnoloģijām Eiropas politikas programmā pašlaik nav piešķirta nekāda nozīme, lai gan valodu daudzveidības ievērošana ir paredzēta Līgumos;

12.  atzinīgi vērtē iepriekšējo ES finansēto pētniecības tīklu, piemēram, FLaReNet, CLARIN, HBP un META-NET (tostarp META-SHARE), svarīgo celmlauža lomu, ko tie pildījuši Eiropas valodu tehnoloģiju platformas izveidē;

Valodu tehnoloģiju politikas institucionālā satvara uzlabošana ES līmenī

13.  aicina Padomi izstrādāt ieteikumu kultūras un valodu daudzveidības aizsargāšanai un veicināšanai, tostarp valodu tehnoloģiju jomā, Savienībā;

14.  nolūkā palielināt valodu tehnoloģiju nozīmi Eiropā iesaka Komisijai kāda komisāra portfelim pievienot daudzvalodības un valodu tehnoloģiju jomu; uzskata, ka atbildīgā komisāra pienākums būtu veicināt valodu daudzveidību un vienlīdzību ES līmenī, ņemot vērā valodu daudzveidības svarīgo ietekmi uz Eiropas nākotni;

15.  ierosina ES līmenī nodrošināt visaptverošu tiesisko aizsardzību 60 reģionālajām un minoritāšu valodām, atzīt nacionālo un minoritāšu kolektīvās tiesības digitālajā pasaulē un nodrošināt mācības dzimtajā valodā ES oficiālo un neoficiālo valodu pratējiem;

16.  mudina tās dalībvalstis, kas jau ir izstrādājušas sekmīgas politikas stratēģijas valodu tehnoloģiju jomā, dalīties pieredzē un labā praksē, lai palīdzētu citām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm izveidot pašām savas stratēģijas;

17.  aicina dalībvalstis izstrādāt visaptverošu un ar valodas jautājumiem saistītu politiku, piešķirt resursus un izmantot piemērotus līdzekļus, lai popularizētu un veicinātu valodu daudzveidību un daudzvalodību digitālajā jomā; uzsver ES, dalībvalstu, universitāšu un citu publisko iestāžu kopīgo atbildību, sekmējot valodu saglabāšanu digitālajā pasaulē un izstrādājot datubāzes un tulkošanas tehnoloģijas visām ES valodām, tostarp mazāk lietotām valodām; aicina koordinēt pētniecību un nozares darbību, izvirzot kopēju mērķi uzlabot valodas tulkošanas digitālās iespējas un nodrošinot atvērtu piekļuvi datiem, kas vajadzīgi tehnoloģiju progresam;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas un rīcībpolitiku daudzvalodības veicināšanai digitālajā tirgū; šajā kontekstā aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt minimālos valodu resursus, piemēram, datu kopas, leksikonus, runas ierakstus, tulkošanas atmiņas, anotētus korpusus un enciklopēdisko saturu, kam vajadzētu būt visām Eiropas valodām, lai nepieļautu to digitālo izzušanu;

19.  iesaka Komisijai apsvērt valodu daudzveidības centra izveidi, kas nostiprinās informētību par mazāk lietoto, reģionālo un minoritāšu valodu nozīmi, tostarp valodu tehnoloģiju jomā;

20.  aicina Komisiju pārskatīt tās daudzvalodības pamatstratēģiju un ierosināt skaidru rīcības plānu par to, kā veicināt valodu daudzveidību un pārvarēt valodas barjeras digitālajā jomā;

21.  aicina Komisiju prioretizēt valodu tehnoloģijas tajās dalībvalstīs, kuras ir mazas un kurās ir sava valoda, lai pievērstu uzmanību valodas problēmām, kas šīm dalībvalstīm jārisina;

22.  uzsver, ka valodu tehnoloģiju attīstība sekmēs videospēļu un lietojumprogrammu subtitrēšanu, dublēšanu un tulkošanu minoritāšu valodās un mazāk lietotās valodās;

23.  uzsver, ka ir jāsamazina tehnoloģiskās šķirtnes starp valodām, pastiprinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi;

24.  mudina dalībvalstis nākt klajā ar efektīviem dzimtās valodas nostiprināšanas risinājumiem;

Ieteikumi ES pētniecības politikas jomā

25.  aicina Komisiju izveidot Eiropas, valsts un reģionālā līmenī īstenojamu, plašu un saskaņotu ilgtermiņa finansēšanas programmu pētniecībai, izstrādei un inovācijai valodu tehnoloģiju jomā, īpaši pielāgojot to Eiropas vajadzībām un prasībām; uzsver, ka ar šīs programmas palīdzību būtu jācenšas sekmēt padziļinātu dabiskās valodas izpratni un palielināt efektivitāti, daloties zināšanās, infrastruktūrā un resursos, lai izstrādātu inovatīvas tehnoloģijas un pakalpojumus nolūkā sasniegt kārtējos zinātniskos pavērsienus šajā jomā un mazināt tehnoloģisko plaisu starp Eiropas valodām; uzsver, ka tas būtu jāpanāk, iesaistot pētniecības centrus, akadēmiskās aprindas, uzņēmumus (jo īpaši MVU un jaunuzņēmumus) un citas attiecīgās ieinteresētās personas; turklāt uzsver, ka šim projektam vajadzētu būt atvērtam, balstītam uz mākoņtehnoloģijām un sadarbspējīgam un nodrošināt ļoti mērogojamus augstas veiktspējas pamatrīkus vairākām valodu tehnoloģiju lietojumprogrammām;

26.  uzskata, ka IKT integrētājiem Eiropas Savienībā būtu jānodrošina ekonomiski stimuli uz mākoņtehnoloģijām balstītu pakalpojumu sniegšanai, lai to e-komercijas lietojumprogrammās varētu raiti integrēt CVT un jo īpaši nodrošinātu, ka MVU gūst labumu no automatizētās tulkošanas;

27.  uzsver, ka Eiropai jāieņem vadošās pozīcijas uz valodu orientēta mākslīgā intelekta jomā; atgādina, ka ES uzņēmumi spēj vislabāk piedāvāt risinājumus, kas pielāgoti mūsu īpašajām kultūras, sabiedrības un ekonomikas vajadzībām;

28.  uzskata, ka īpašām programmām, kas būtu īstenojamas pastāvošo finansēšanas shēmu, piemēram, “Apvārsnis 2020”, kā arī turpmāku finansēšanas programmu ietvaros, būtu jāstiprina ilgtermiņa fundamentālie pētījumi, kā arī zināšanu un tehnoloģijas nodošana starp valstīm un reģioniem;

29.  iesaka izveidot Eiropas valodu tehnoloģiju platformu, kurā būtu pārstāvētas visas Eiropas valodas un kura dotu iespēju jo īpaši universitātēm un pētniecības centriem dalīties ar resursiem, pakalpojumiem un atvērtā pirmkoda pakotnēm, kas saistītas ar valodu tehnoloģijām, vienlaikus nodrošinot, ka visas finansēšanas shēmas var strādāt ar atvērtā pirmkoda kopienām un būtu tām pieejamas;

30.  iesaka izveidot vai paplašināt arī tādus projektus kā digitālās valodu daudzveidības projekts, kas ļauj pētīt visu Eiropas mazāk lietoto valodu, tostarp tādu valodu, ko lieto gan ļoti maz, gan ļoti daudz pratēju, digitālās vajadzības, lai risinātu digitālās plaisas jautājumu un palīdzētu šīm valodām sagatavoties ilgtspējīgai digitālai nākotnei;

31.  iesaka atjaunināt META-NET balto grāmatu sērijā 2012. gadā publicēto Eiropas mēroga apsekojumu par valodu tehnoloģiju statusu, visām Eiropas valodām pieejamajiem resursiem, informāciju par valodas barjerām un ar šo tematu saistīto politiku, lai varētu novērtēt un attīstīt valodu tehnoloģiju politiku;

32.  mudina Komisiju izveidot CVT finansēšanas platformu, izmantojot pieredzi, kas gūta, īstenojot Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu, “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāuzsver tās pētniecības jomas, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu padziļinātu valodas izpratni, piemēram, datorlingvistika, lingvistika, mākslīgais intelekts, VT, datorzinātne un kognitīvā zinātne;

33.  norāda, ka valoda var būt šķērslis zinātnisko zināšanu pārnesei; atzīmē, ka vairākums zinātnisko žurnālu, kam ir augsts ietekmes koeficients, tiek izdoti angļu valodā, savukārt tas izraisa būtiskas pārmaiņas akadēmisko zināšanu radīšanā un izplatīšanā; uzsver, ka šie zināšanu radīšanas apstākļi ir jāņem vērā Eiropas pētniecības un inovācijas rīcībpolitikā un programmās; mudina Komisiju rast risinājumus, kā nodrošināt, ka zinātniskās zināšanas tiek darītas pieejamas ne tikai angļu valodā, bet arī citās valodās, un atbalstīt mākslīgā intelekta izstrādi dabiskās valodas jomā;

Valodu tehnoloģiju nākotnes uzlabošanai paredzēta izglītības politika Eiropā

34.  uzskata, ka, tā kā pašlaik valodu tehnoloģiju tirgū dominē dalībnieki, kas nav no Eiropas, Eiropas izglītības politikai būtu jātiecas noturēt Eiropā talantīgus cilvēkus, jāanalizē pašreizējās ar valodu tehnoloģijām saistītās izglītības vajadzības (tostarp visās attiecīgajās jomās un disciplīnās) un, pamatojoties uz iepriekš minēto, jāsagatavo pamatnostādnes saskaņotas kopīgas rīcības īstenošanai Eiropas līmenī, kā arī būtu jāpalielina skolēnu un studentu informētība par karjeras iespējām valodu tehnoloģiju nozarē, tostarp uz valodu orientēta mākslīgā intelekta nozarē;

35.  uzskata, ka digitālie mācību materiāli jāizstrādā arī minoritāšu un reģionālajās valodās, kas ir svarīgi nediskriminācijas ziņā, ja vēlamies nodrošināt iespēju vienlīdzību un vienlīdzīgu attieksmi;

36.  norāda, ka ir jāveicina vēl jo lielāka sieviešu iesaiste Eiropas valodu tehnoloģiju studijās, jo tas ir būtisks pētniecības un inovācijas attīstības aspekts;

37.  ierosina Komisijai un dalībvalstīm sekmēt valodu tehnoloģiju izmantošanu kultūras un izglītības apmaiņā starp Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, programmā “Erasmus+” (“Erasmus+” piedāvātais tiešsaistes valodas atbalsts — OLS), lai mazinātu barjeras, ko valodu daudzveidība var radīt starpkultūru dialogā un savstarpējā izpratnē, jo īpaši rakstiskās un audiovizuālās izpausmēs;

38.  iesaka dalībvalstīm arī izstrādāt digitālās rakstpratības programmas Eiropas minoritāšu un reģionālajās valodās un skolu, augstskolu un arodskolu mācību programmās iekļaut valodu tehnoloģiju apmācību un rīkus; uzsver arī to, ka rakstpratība joprojām ir nozīmīgs faktors un absolūti nepieciešams kopienu digitālās iekļaušanas progresa priekšnoteikums;

39.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz izglītības iestādēm atbalsts, kas nepieciešams, lai uzlabotu valodu digitalizāciju ES;

Valodu tehnoloģijas — ieguvumi gan privātuzņēmumiem, gan publiskā sektora iestādēm

40.  uzsver, ka ir jāatbalsta tādu ieguldījumu instrumentu un paātrināšanas programmu izstrāde, kuru mērķis ir palielināt valodu tehnoloģiju izmantojumu kultūras un radošajās nozarēs, īpaši pievēršoties kopienām, kam ir mazāk resursu, un veicinot valodu tehnoloģiju spēju attīstību tur, kur šī joma ir attīstīta visvājāk;

41.  mudina izstrādāt pasākumus ar pienācīgu finansējumu, kuru mērķis būtu Eiropas MVU un jaunuzņēmumiem dot iespējas viegli piekļūt VT un tās izmantot, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību tiešsaistē, ieejot jaunos tirgos un apgūstot jaunas attīstības iespējas, tādējādi palielinot savu inovācijas līmeni un radot jaunas darbvietas;

42.  aicina ES iestādes palielināt informētību par ieguvumiem, ko uzņēmumiem, publiskā sektora struktūrām un iedzīvotājiem var dot tiešsaistes pakalpojumu, satura un produktu pieejamība vairākās valodās, tostarp mazāk lietotās, reģionālajās un minoritāšu valodās, lai pārvarētu valodas barjeras un saglabātu valodu kopienu kultūras mantojumu;

43.  atbalsta daudzvalodu publisko e-pakalpojumu izveidi Eiropas, valstu, reģionu un attiecīgos gadījumos vietējo pašvaldību līmenī ar inovatīvām, iekļaujošām un palīdzīgām VT, jo tādējādi Eiropā tiks samazināta valodu un valodu kopienu nevienlīdzība, sekmēta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem, veicināta uzņēmumu, iedzīvotāju un darba ņēmēju mobilitāte un nodrošināts, ka daudzvalodu digitālais vienotais tirgus ir iekļaujošs;

44.  aicina visu līmeņu administratīvās struktūras uzlabot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un informācijai dažādās valodās, jo īpaši tas attiecas uz pakalpojumiem pārrobežu reģionos un ar kultūru saistītiem jautājumiem, un izmantot jau pastāvošas bezmaksas atvērtā pirmkoda valodu tehnoloģijas, tostarp, mašīntulkošanu, runas atpazīšanu, teksta pārveidi runā, un viedās valodu sistēmas, piemēram, tās, ar kuru palīdzību var izgūt informāciju daudzās valodās, veidot pārskatus/rezumējumus un kuras nodrošina runas sapratni, lai uzlabotu piekļuvi šiem pakalpojumiem;

45.  uzsver teksta un datu ieguves metožu nozīmi valodu tehnoloģiju attīstībā; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība starp nozari un datu īpašniekiem; uzsver, ka ir jāpielāgo tiesiskais regulējums un jānodrošina valodas resursu atvērtāka, sadarbspējīgāka izmantošana un vākšana; norāda, ka sensitīvu informāciju nevajadzētu nodot komerciāliem uzņēmumiem un izmantot šo uzņēmumu bezmaksas programmatūrā, jo nav zināms, kā tie varētu izmantot savākto informāciju, piemēram, datus par veselību;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.
(2) OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.
(3) OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.
(4) OV C 320, 16.12.2008., 1. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.
(6) OV C 54, 19.2.2011., 58. lpp.
(7) OV C 187, 18.7.1988., 236. lpp.
(8) OV C 92 E, 16.04.2004., 322. lpp.
(9) OV C 76 E, 25.3.2004., 374. lpp.
(10) OV C 117 E, 6.5.2010., 59. lpp.
(11) OV C 93, 9.3.2016., 52. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0032.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. septembrisJuridisks paziņojums