Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2271(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0251/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0251/2018

Debates :

PV 11/09/2018 - 16
CRE 11/09/2018 - 16

Balsojumi :

PV 12/09/2018 - 6.9
CRE 12/09/2018 - 6.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0342

Pieņemtie teksti
PDF 210kWORD 74k
Trešdiena, 2018. gada 12. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un ASV attiecību stāvoklis
P8_TA(2018)0342A8-0251/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. septembra rezolūcija par ES un ASV attiecību stāvokli (2017/2271(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ar ko 2016. gada 28. jūnijā iepazīstināja Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā 2011. gada 28. novembrī Vašingtonā un 2014. gada 26. martā Briselē rīkoto ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmju rezultātus,

–  ņemot vērā kopīgos paziņojumus, kas sniegti Vašingtonā 2016. gada 28. un 29. novembrī rīkotajā Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) 79. starpparlamentārajā sanāksmē, Valletā 2017. gada 2. un 3. jūnijā rīkotajā TLD 80. sanāksmē, Vašingtonā 2017. gada 5. decembrī rīkotajā TLD 81. sanāksmē un Sofijā (Bulgārija) 2018. gada 30. jūnijā rīkotajā TLD 82. sanāksmē,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu “Eiropas Drošības programma” (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai ― Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo deklarāciju par kopīgo priekšlikumu kopumu, ko ES un NATO Padomes apstiprināja 2016. gada 5. un 6. decembrī, un 2017. gada 14. jūnijā un 5. decembrī pieņemtajiem progresa ziņojumiem par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā ES un NATO 2016. gada kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 2017. gada 18. decembrī pieņemto ASV valsts drošības stratēģiju un 2018. gada 19. janvārī pieņemto ASV valsts aizsardzības stratēģiju,

–  ņemot vērā Eiropai domāto atbalsta apliecināšanas iniciatīvu (European Reassurance Initiative),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gadā pieņemto ES klimata diplomātijas rīcībplānu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju, kas vienlaikus bija Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un notika Parīzē no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 2271/96, ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par ES reģionu un pilsētu lomu COP 21 Parīzes klimata nolīguma īstenošanā, jo īpaši tās 13. punktu(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros(3), 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs(4), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi 2011. gada 28. novembrī(5) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 8. februāra rezolūciju par UNRWA stāvokli(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0251/2018),

A.  tā kā ES un ASV partnerība balstās uz spēcīgām politiskajām, kultūras, ekonomiskajām un vēsturiskajām saitēm, kopīgām vērtībām, piemēram, brīvību, demokrātiju, miera un stabilitātes, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšanu, un kopīgiem mērķiem, piemēram, labklājību, drošību, atvērtu un integrētu ekonomiku, sociālo attīstību un iekļautību, ilgtspējīgu attīstību un konfliktu atrisināšanu miermīlīgā ceļā, un tā kā gan ASV, gan ES ir demokrātijas, kuras darbojas saskaņā ar tiesiskumu un kurās ir funkcionējošas līdzsvara un atsvara sistēmas; tā kā šī partnerība saskaras ar ievērojamu skaitu problēmu un traucējumu īstermiņā, bet ilgtermiņa pamats joprojām ir stabils un ES un ASV kā līdzīgi domājošu partneru sadarbībai joprojām ir izšķirīga nozīme;

B.  tā kā ES un ASV, stingri pamatojoties uz kopīgām vērtībām un principiem, vajadzētu izpētīt alternatīvus veidus, kā stiprināt transatlantiskās attiecības un, izmantojot visus pieejamos saziņas kanālus, efektīvi reaģēt uz būtiskām problēmām, ar kurām mēs saskaramies; tā kā, esot likumdevējiem, Kongresam un Eiropas Parlamentam ir svarīga un ietekmīga loma mūsu demokrātijās un būtu pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz sadarbība, lai saglabātu demokrātisku, liberālu un daudzpusēju kārtību un veicinātu stabilitāti un nepārtrauktību mūsu kontinentā un pasaulē;

C.  tā kā globālā, sarežģītā un aizvien daudzpolārākā pasaulē ES un ASV ir jāieņem vadoša, izšķirīga un konstruktīva loma, nostiprinot un atbalstot starptautiskās tiesības, veicinot un aizsargājot pamattiesības un pamatprincipus un kopīgi risinot reģionālos konfliktus un globālās problēmas;

D.  tā kā ES un ASV piedzīvo ģeopolitisku pārmaiņu laikmetu un tām jānovērš līdzīgi sarežģīti draudi, gan ierasti, gan hibrīddraudi, kurus rada valsts un nevalstiskas struktūras no dienvidiem un austrumiem; tā kā kiberuzbrukumi kļūst aizvien biežāki un sarežģītāki un tā kā ES un ASV sadarbība NATO satvarā var papildināt abu pušu centienus un aizsargāt kritiski svarīgu valdības aizsardzības infrastruktūru un citu informācijas infrastruktūru; tā kā šo draudu novēršanai ir vajadzīga starptautiska sadarbība;

E.  tā kā ES atzīst ASV pastāvīgo militāro atbalstu ar mērķi nodrošināt ES drošību un aizsardzību un tā kā ES ir pateicīga visiem amerikāņiem, kas ziedoja dzīvību, lai garantētu Eiropas drošību konfliktos Kosovā un Bosnijā; tā kā ES pašlaik mēģina nodrošināt savu drošību, veidojot lielāku stratēģisko autonomiju;

F.  tā kā ASV ir nolēmusi par USD 600 miljoniem samazināt savu budžetu miera uzturēšanai ANO satvarā;

G.  tā kā ASV ārpolitika, kas kļuvusi neparedzamāka, rada aizvien lielāku nenoteiktību starptautiskajās attiecībās un varētu ļaut ieņemt lielāku lomu citiem pasaules līmeņa dalībniekiem, piemēram, Ķīnai, kuras politiskā un ekonomiskā ietekme palielinās visā pasaulē; tā kā daudzas svarīgas valstis Āzijā, kurām agrāk bija ciešākas saiknes ar ASV, tuvinās Ķīnai;

H.  tā kā ES joprojām ir pilnībā apņēmusies veidot daudzpusējas attiecības un veicināt kopīgas vērtības, cita starpā demokrātiju un cilvēktiesības; tā kā uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība nāk par labu gan ASV, gan ES; tā kā šajā sakarībā ir sevišķi svarīgi, lai ES un ASV rīkotos kopīgi un sinerģiski, atbalstot uz noteikumiem balstītu kārtību, ko garantē stabilas, uzticamas un efektīvas pārvalstiskas organizācijas un starptautiskās institūcijas;

I.  tā kā ASV un Eiropas partnerība vairāk nekā septiņus gadu desmitus ir bijusi būtiska pasaules ekonomiskajai, politiskajai un drošības kārtībai; tā kā kopš prezidenta D. Trampa ievēlēšanas transatlantiskajās attiecībās ir jāsaskaras ar daudzām problēmām un daudzos jautājumos tās ir pakļautas aizvien lielākam spiedienam;

J.  tā kā klimata politika kā daļa no ES globālās stratēģijas ir integrēta ārpolitikā un drošības politikā un ir nostiprinātas saiknes starp enerģētiku un klimatu, drošību, attīstības mērķiem un migrāciju, kā arī taisnīgu un brīvu tirdzniecību;

K.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna panākt uz noteikumiem balstītu, atvērtu un nediskriminējošu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu; tā kā PTO ir globālās tirdzniecības sistēmas pamats, jo tā ir vienīgā institūcija, kas var nodrošināt patiesi vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

L.  tā kā gan ASV, gan ES vajadzētu atbalstīt Rietumbalkānu valstu centienus pievienoties transatlantiskajai kopienai; tā kā līdztekus pastiprinātai ES iesaistei šajā ziņā izšķirīga nozīme ir ASV atbalsta nepārtrauktībai;

M.  tā kā pieaug ES atbildība gādāt par savu drošību stratēģiskā vidē, kas pēdējo gadu laikā ir krasi pasliktinājusies;

N.  tā kā Eiropas drošība balstās uz mērķi panākt kopīgu stratēģisko autonomiju, kā to 2016. gada jūnijā Eiropas Savienības globālajā stratēģijā atzina 28 valstu un valdību vadītāji,

Uz kopīgām vērtībām balstīts visaptverošs satvars

1.  atgādina un uzstāj, ka ilgā ES un ASV partnerība un alianse balstās un būtu jābalsta uz kopīgām vērtībām, cita starpā brīvību, tiesiskumu, mieru, demokrātiju, vienlīdzību, uz noteikumiem balstītām daudzpusējām attiecībām, tirgus ekonomiku, sociālo taisnīgumu, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību, arī minoritāšu tiesību, ievērošanu, kā arī kolektīvo drošību, par prioritāti nosakot konfliktu atrisināšanu miermīlīgā ceļā, un šo vērtību veicināšanu; uzsver — lai šos mērķus sasniegtu, ir svarīgi stiprināt ES un ASV attiecības, kas ir viena no galvenajām sadarbības asīm globalizētā pasaulē;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera un ASV prezidenta D. Trampa tikšanos Vašingtonā 2018. gada 25. jūlijā, tai iezīmējot divpusējo attiecību uzlabošanos; pieņem zināšanai viņu paziņojumu un vēlmi strādāt pie transatlantisko attiecību saspīlējuma mazināšanas tirdzniecības jomā; šajā sakarībā atgādina par sankciju nolūkā pieņemtu tarifu kaitīgo ietekmi; tajā pašā laikā atkārtoti pauž atbalstu plašai un visaptverošai pieejai tirdzniecības nolīgumiem un daudzpusējām attiecībām;

3.  uzsver, ka ES un ASV attiecības ir pamata garants stabilitātei pasaulē un ir bijušas stūrakmens abu reģionu centienos nodrošināt mieru, labklājību un stabilitāti to sabiedrībās kopš Otrā pasaules kara beigām, kā arī daudzpusējas uz noteikumiem un vērtībām balstītas politiskās un ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības sistēmas veidošanā; atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir stratēģiskas un patiesas un ka spēcīga transatlantiskā saikne ir abu pušu un visas pasaules interesēs; uzskata, ka pašreizējā vienpusējā politika “Amerika pirmajā vietā” kaitē gan ES, gan ASV interesēm, mazina savstarpējo uzticēšanos un var arī plašāk ietekmēt stabilitāti un labklājību visā pasaulē; atgādina, ka ES interesēs ir attīstīt ilgstošu, abpusēji izdevīgu partnerību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un principi, kas ir svarīgāki par īstermiņa komerciāliem ieguvumiem;

4.  uzsver, ka partnerība ir kas vairāk par tikai ārpolitikas un tirdzniecības jautājumiem un ietver arī citus jautājumus, piemēram, (kiber-) drošības, ekonomikas, digitālos un finanšu jautājumus, klimata pārmaiņas, enerģētiku, kultūru, kā arī zinātni un tehnoloģiju; uzsver, ka šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti un būtu jāskata vienā un tajā pašā visaptverošajā satvarā;

5.  pauž bažas par ASV pieeju globāliem jautājumiem un reģionāliem konfliktiem kopš prezidenta D. Trampa ievēlēšanas; uzsver transatlantisko attiecību un pastāvīga dialoga nozīmību Eiropas Savienībai, norādot, ka šo jautājumu svarīgums vieno ES un ASV; vēlas noskaidrot, vai mūsu ASV partneriem transatlantiskās attiecības, kas veidojušās desmitiem gadu laikā, joprojām ir tikpat svarīgas; uzsver, ka uz vērtībām balstītam visaptverošam partnerības satvaram ir būtiska nozīme pasaules ekonomikas un drošības struktūras saglabāšanā un nostiprināšanā; uzsver, ka jautājumiem, kas ASV un ES vieno, vajadzētu būt svarīgākiem nekā tiem, kas šķir;

6.  uzsver, ka starptautiskā sistēmā, ko raksturo pastāvīga nestabilitāte un nenoteiktība, Eiropa ir atbildīga par savas stratēģiskās autonomijas palielināšanu nolūkā risināt kopīgās problēmas, kuru skaits pieaug; tāpēc uzsver, ka Eiropas valstīm ir jāsaglabā spēja vienām pašām pieņemt lēmumus un rīkoties, lai aizstāvētu savas intereses; atgādina, ka stratēģiskā autonomija ir gan leģitīma vērienīga Eiropas iecere, gan prioritārs mērķis, kas ir jāsaista ar rūpniecību un darbībām, kā arī jāizsaka veiktspējā;

Partnerības nostiprināšana

7.  atgādina par šīs partnerības lielo potenciālu un to, ka tā ir gan ES, gan ASV stratēģiskajās interesēs, cenšoties panākt kopēju labklājību un drošību un nostiprināt uz noteikumiem un vērtībām balstītu kārtību, atbalstot starptautiskās institūcijas un sniedzot tām līdzekļus, ar ko uzlabot globālo pārvaldību; prasa veicināt abu pušu dialogu un iesaisti attiecībā uz visiem šīs partnerības elementiem un visu līmeņu sadarbību, arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka mūsu lēmumi un rīcība ietekmē pasaules ekonomikas un drošības struktūru, tāpēc ir jārāda piemērs un jārīkojas abu partneru interesēs;

8.  uzsver ASV kā pasaules lielvaras pienākumus un aicina ASV administrāciju ievērot kopīgās pamatvērtības, kas ir transatlantisko attiecību pamatā un jebkādos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Statūtiem un citiem starptautiskiem instrumentiem, kurus parakstījušas vai ratificējušas ASV;

9.  uzsver, ka ES un ASV ir viena otrai svarīgākā partnere daudzpolārā pasaulē un ka ar vienpusēju rīcību tiek tikai vājināta transatlantiskā partnerība, kam ir jābūt vienlīdzīgu partneru sadarbībai, kura balstās uz dialogu un ar kuru tiecas atjaunot savstarpēju uzticēšanos;

10.  pauž nožēlu par ilgo kavēšanos ar jauna ASV vēstnieka Eiropas Savienībā iecelšanu, bet atzinīgi vērtē to, ka ir iecelts jauns vēstnieks un ASV Senāts viņu ir attiecīgi apstiprinājis 2018. gada 29. jūnijā;;

11.  asi kritizē jaunā ASV vēstnieka Vācijā Richard Grenell paziņojumus, ka viņš centīsies stiprināt nacionālistiski populistiskus spēkus visā Eiropā, un atgādina, ka diplomātu uzdevums nav atbalstīt atsevišķus politiskos spēkus, bet gan veicināt savstarpējo sapratni un partnerattiecības; turklāt uzskata, ka Trampa administrācijas ierēdņu paziņojumi, nonicinot ES un paužot atbalstu ksenofobiskiem un populistiskiem spēkiem, kuru mērķis ir iznīcināt Eiropas projektu, ir naidīgi un nesavienojami ar transatlantiskās partnerības garu;

12.  aicina PV/AP, Padomi, Komisiju un dalībvalstis uzlabot sadarbību, koordināciju, konsekvenci un efektivitāti ES politikā attiecībā uz ASV, lai parādītu, ka ES ir vienota un efektīva starptautisko procesu dalībniece ar saskaņotu vēstījumu;

13.  atgādina, ka ASV ir svarīga partnere, ņemot vērā aizsardzības un drošības interešu konverģenci un stiprās divpusējās attiecības; prasa pēc iespējas drīz sarīkot ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, cenšoties pārvarēt pašreizējās grūtības un turpināt darbu pie savstarpēji, reģionāli un globāli svarīgiem jautājumiem;

14.  uzskata, ka ASV militāro spēku klātbūtne Eiropas valstīs, kur tā nepieciešama un atbilst saskaņoto apņemšanos izpildes turpināšanai, ir svarīga;

15.  uzstāj, ka strukturētam un stratēģiskam dialogam par ārpolitiku transatlantiskā līmenī, iesaistot arī Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu, ir izšķirīga nozīme transatlantiskās struktūras, cita starpā sadarbības drošības jomā, stiprināšanā, un prasa paplašināt ES un ASV dialoga ārpolitikas jomu;

16.  atgādina par savu ieteikumu izveidot Transatlantijas politisko padomi (TPP) ārpolitikas un drošības politikas jautājumu sistemātiskai apspriešanai un koordinēšanai, to vadot AP/PV un ASV valsts sekretāram un balstot politisko vadītāju regulāriem kontaktiem;

17.  atzinīgi vērtē TLD pastāvīgo un nepārtraukto darbu ES un ASV attiecību veicināšanā, īstenojot parlamentāro dialogu un koordinējot kopīgu interešu jautājumus; atkārtoti norāda uz cilvēku savstarpējo kontaktu un dialoga nozīmi transatlantisko attiecību stiprināšanā; tāpēc prasa pastiprināt gan ASV Senāta un Pārstāvju palātas, gan Eiropas Parlamenta iesaisti; atzinīgi vērtē to, ka 115. Kongresa sasaukumā ir no jauna izveidota divpartiju augstākā līmeņa darba grupa ES jautājumos, un aicina Eiropas Parlamenta Biroju Vašingtonā un ES delegāciju Vašingtonā ar to ciešāk sadarboties;

18.  atgādina, ka gan ES, gan ASV sabiedrība ir stipra, nostiprināta liberālā demokrātijā un tiesiskumā un veidota, pamatojoties uz dalībnieku plurālismu, cita starpā valdību, parlamentu, decentralizētu struktūru un dalībnieku, dažādu politisko iestāžu, uzņēmumu un arodbiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu, reliģisko grupu un akadēmisko un pētniecības kopienu plurālismu; uzsver, ka mums būtu jāstiprina saiknes pāri Atlantijas okeānam, lai dažādos līmeņos un visā ES un ASV — ne tikai pievēršoties austrumkrastam un rietumkrastam — veicinātu transatlantiskās partnerības vērtības un nozīmi; prasa šajā nolūkā izveidot uzlabotas un specializētas programmas ar pienācīgu finansējumu;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas iestāžu un ASV štatu un lielpilsētu teritoriju attiecību stiprinošo ietekmi uz transatlantiskajām attiecībām kopumā, jo īpaši mērķsadarbības attiecību gadījumā; šajā sakarībā uzsver pašreizējo sadarbību, kuras pamatā ir Under2 MOU; aicina ASV štatus stiprināt to kontaktus ar ES iestādēm;

20.  uzsver, ka ar izglītības programmām īstenoti kultūras sakari ir būtiski kopīgu vērtību popularizēšanai un veidošanai un transatlantisko partneru saikņu veidošanai; tāpēc aicina pastiprināt, vairot un atvieglot piekļuvi ASV un ES studentiem paredzētajām mobilitātes programmām Erasmus+ satvarā;

21.  jo īpaši pauž apbrīnu par to, kā Amerikas skolēni ir reaģējuši uz daudzajām traģēdijām, kas saistītas ar šaujamieroču izmantošanu skolās, iestājoties par stingrākiem ieroču likumiem un pret Nacionālās Šaujamieroču asociācijas (National Rifle Association) ietekmi uz likumdošanas procesu;

Kopā risinot globālas problēmas

22.  uzstāj, ka ES un ASV arī turpmāk būtu jāieņem svarīga konstruktīva loma, kopīgi pievēršoties reģionāliem konfliktiem un globālām problēmām, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem; uzsver, ka ASV un citu pasaules lielvaru attieksme liek arvien vairāk apšaubīt daudzpusējas attiecības, kas Eiropai ir ļoti svarīgas; atgādina par daudzpusēju attiecību kā tiesiskuma vērtību veicināšanas un globālu jautājumu risināšanas instrumenta nozīmi miera un stabilitātes saglabāšanā, un uzstāj, ka šie jautājumi būtu jārisina attiecīgajos starptautiskajos forumos; tāpēc pauž bažas par to, ka nesenie ASV vienpusējie lēmumi — distancēties no svarīgiem starptautiskiem nolīgumiem, atcelt konkrētas saistības, kaitēt starptautiskajiem noteikumiem, atstāt starptautiskus forumus un provocēt spriedzi diplomātiskajās un tirdzniecības attiecībās — varētu nozīmēt atkāpšanos no šīm kopīgajām vērtībām un radīt saspīlējumu attiecībās, un tām kaitēt; aicina ES izrādīt vienotību, stingrību un samērīgumu, reaģējot uz šādiem lēmumiem; tāpēc aicina ES dalībvalstis izvairīties no jebkādām darbībām vai rīcības ar mērķi iegūt divpusējas priekšrocības, tā kaitējot saskaņotai un vienotai Eiropas pieejai;

23.  norāda, ka citām pasaules lielvarām, piemēram, Krievijai un Ķīnai, ir spēcīgas politiskās un ekonomiskās stratēģijas, no kurām daudzas varētu būt pretrunā mūsu kopīgajām vērtībām, starptautiskajām saistībām un transatlantiskajai partnerībai kā tādai un tās apdraudēt; atgādina, ka šādu tendenču dēļ ES un ASV sadarbība ir vēl jo svarīgāka, lai mēs varētu turpināt saglabāt atvērtas sabiedrības un veicināt un aizsargāt mūsu kopīgās tiesības, principus un vērtības, arī starptautisko tiesību ievērošanu; šajā sakarībā prasa uzlabot ES un ASV koordināciju kopīgu sankciju politikas saskaņošanā un izveidē, lai palielinātu tās efektivitāti;

24.  uzskata, ka pret Krievijas mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz rietumu sabiedrībām un to demokrātiskajām izvēlēm, tās ietekmēt, destabilizēt un izmantot to nepilnības, ir jāvērš kopīga transatlantiska reakcija; tāpēc uzskata, ka ASV un ES vajadzētu par prioritāti noteikt saskaņotas darbības attiecībā uz Krieviju, attiecīgā gadījumā iesaistot NATO; šajā sakarībā ar bažām norāda uz ASV un Krievijas prezidentu paziņojumiem saistībā ar viņu tikšanos 2018. gada 16. jūlijā Helsinkos; atgādina par acīmredzamo risku, ko mūsu demokrātijām rada viltus ziņas, dezinformācija un jo īpaši ļaunprātīgi traucējumu avoti; prasa izveidot politisku dialogu un sabiedrības dialogu, līdzsvarojot anonimitāti un atbildību sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

25.  uzsver, ka drošībai ir daudzi savstarpēji saistīti aspekti un tās definīcija aptver ne vien militāro, bet arī vides, enerģijas, tirdzniecības, kiberjautājumu un komunikāciju, veselības, attīstības, pārskatatbildības, humanitāros un citus aspektus; uzstāj, ka drošības jautājumi būtu jārisina, izmantojot plašu pieeju; šajā sakarībā pauž bažas par ierosinātajiem būtiskajiem budžeta samazinājumiem, piemēram, finansējuma samazināšanu valsts veidošanai Afganistānā, attīstības palīdzībai Āfrikā, humānajai palīdzībai un ASV iemaksām ANO programmās, darbībās un aģentūrās;

26.  uzsver, ka līdzsvarota un abpusēji izdevīga transatlantiska tirdzniecības nolīguma ietekme sniegtos daudz tālāk par tirdzniecības un ekonomikas aspektiem;

27.  norāda, ka NATO joprojām ir galvenais Eiropas kolektīvās aizsardzības garants; atzinīgi vērtē ASV atkārtoti apstiprināto apņemšanos attiecībā uz NATO un Eiropas drošību un uzsver, ka ES un NATO sadarbības padziļināšana nostiprina arī transatlantisko partnerību;

28.  uzsver sadarbības, koordinācijas un sinerģijas efektu nozīmi drošības un aizsardzības jomā; uzsver, ka ir svarīgi labāk tērēt aizsardzībai paredzētos līdzekļus, un šajā sakarībā uzstāj, ka sloga sadalē būtu jāpievēršas ne tikai ieguldījumam (mērķis aizsardzībai izmantot 2 % no IKP), bet arī tiešajiem rezultātiem (nosūtāmos, gatavos un ilgtspējīgos spēkos mērāmas spējas); atgādina, ka šis kvantitatīvais ieguldījuma mērķis tomēr atspoguļo to, ka eiropieši izjūt aizvien lielāku atbildību par savu drošību, un tas kļuvis nepieciešams, pasliktinoties stratēģiskajai videi; atzinīgi vērtē to, ka aizsardzība ir kļuvusi par prioritārāku jomu ES un tās dalībvalstīm, ģenerējot vairāk militāru spēju, no kā iegūst gan ES, gan NATO, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ASV militāro spēku atrašanos ES teritorijā; norāda, ka NATO joprojām ir izšķirīga nozīme Eiropas un tās sabiedroto kolektīvajā aizsardzībā (Vašingtonas līguma 5. pants); uzsver, ka NATO spēja veikt savus uzdevumus joprojām ir būtiski atkarīga no tā, cik stipras ir transatlantiskās attiecības;

29.  aicina ES stiprināt Eiropas aizsardzības savienību, lai veidotu spējas nodrošināt ES stratēģisko nozīmību drošības un aizsardzības jomā, piemēram, radot vairāk sinerģiju un lielāku efektivitāti attiecībā uz aizsardzības izdevumiem, pētniecību, izstrādes iepirkumu, uzturēšanu un apmācību starp dalībvalstīm; uzstāj, ka aktīvāka sadarbība aizsardzības jomā ES līmenī pastiprina Eiropas devumu miera, drošības un stabilitātes jomā reģionālā un starptautiskā mērogā un tādējādi arī veicina NATO alianses mērķu sasniegšanu un nostiprina transatlantisko saikni; tāpēc atbalsta nesenos centienus uzlabot Eiropas aizsardzības struktūru, cita starpā Eiropas Aizsardzības fondu un jaunizveidoto pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO);

30.  atzinīgi vērtē PESCO uzsākšanu un atbalsta tās pirmos projektus, piemēram, militāro mobilitāti; uzsver, ka PESCO ir ES un NATO kopīgās interesēs un tai būtu jāvirza turpmāka abu organizāciju sadarbība spēju attīstīšanas un NATO ES pīlāra nostiprināšanas ziņā, ievērojot ikvienas valsts konstitūciju;

31.  atkārtoti uzsver, ka ES un ASV ir jāpastiprina sadarbība kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, proti, izmantojot specializētas aģentūras un darba grupas, piemēram, ENISA, Eiropolu, Interpolu un gaidāmās PESCO un EAF struktūras, jo īpaši stājoties pretī kiberuzbrukumiem un kopīgi izvēršot centienus izveidot visaptverošu un pārredzamu starptautisku sistēmu, kurā noteikti minimālie kiberdrošības politikas standarti, vienlaikus ievērojot pamatbrīvības; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un NATO pastiprinātu izlūkdatu apmaiņu, tādējādi padarot iespējamu oficiāli attiecināt kiberuzbrukumus un līdz ar to piemērot ierobežojošas sankcijas par kiberuzbrukumiem atbildīgajām personām; uzsver Eiropai domātās ASV atbalsta apliecināšanas iniciatīvas nozīmi un pozitīvo ieguldījumu ES dalībvalstu drošībā;

32.  uzsver, ka mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās augošās nozīmības dēļ ES un ASV ir ciešāk jāsadarbojas un ka būtu jāīsteno pasākumi, lai veicinātu sadarbību starp ASV un Eiropas tehnoloģiju uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot, ka partnerība izstrādē un pielietojumā tiek maksimāli izmantota;

33.  aicina ASV Kongresu iekļaut Eiropas Parlamentu ar kiberdraudiem saistītās informācijas apmaiņas programmā, kas jau tiek īstenota ar Austrālijas, Kanādas, Jaunzēlandes un Apvienotās Karalistes parlamentiem;

34.  uzsver, ka ir vajadzīga kopīga pieeja digitālo platformu reglamentēšanai un to pārskatatbildības palielināšanai, lai apspriestu jautājumus par tīmekļa cenzūru, autortiesībām un tiesību turētāju tiesībām, personas datiem un tīkla neitralitātes jēdzienu; atkārtoti norāda, ka ir kopīgi jāstrādā, lai veicinātu atvērtu, sadarbspējīgu un drošu internetu, to pārvaldot ar daudzu ieinteresēto personu iesaistes modeli, kas veicina cilvēktiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vārda brīvību, ekonomisko labklājību un inovāciju, vienlaikus ievērojot privātumu un pasargājot no maldināšanas, krāpšanas un zādzībām; aicina pielikt kopīgas pūles, lai izstrādātu normas un noteikumus un veicinātu starptautisko tiesību piemērojamību kibertelpā;

35.  atkārtoti atgādina, ka tīkla neitralitāte ir noteikta ES tiesību aktos; izsaka nožēlu par Federālās sakaru komisijas lēmumu atcelt noteikumus par tīkla neitralitāti; atzinīgi vērtē ASV Senāta neseno balsojumu par šā lēmuma atcelšanu; aicina ASV Kongresu sekot Senāta lēmumam, lai saglabātu atvērtu un drošu internetu, kas nepieļauj diskriminējošu interneta satura apstrādi;

36.  uzsver, ka ir nepieciešamas pienācīgas sarunas par standartizāciju, jo īpaši saistībā ar aizvien straujāko tehnoloģiju attīstību, it īpaši IT nozarē;

37.  uzsver, ka svarīgs elements ES un ASV terorisma apkarošanas centienu pastiprināšanā ir kritiskās infrastruktūras aizsardzība, cita starpā kopīgu standartu izstrāde un savietojamības un sadarbspējas veicināšana, kā arī visaptveroša pieeja terorisma apkarošanai, arī koordinējot rīcību reģionālos, daudzpusējos un globālos forumos un sadarbojoties datu apmaiņas jomā saistībā ar teroristu darbībām; atkārtoti atgādina, ka ir jāatbalsta tādi mehānismi kā ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un citi kopīgi centieni, kas var sniegt būtisku ieguldījumu un dot rezultātus cīņā pret terorismu un ekstrēmismu; atgādina abām pusēm, ka cīņā pret terorismu ir jāievēro starptautiskās tiesības un demokrātiskās vērtības, pilnībā ievērojot pilsoniskās brīvības un pamata cilvēktiesības;

38.  pauž bažas par neseno Gina Haspel iecelšanu Centrālās Izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktores amatā, ņemot vērā negatīvo pieredzi cilvēktiesību jomā saistībā ar viņas līdzšinējo darbību, cita starpā viņas līdzdalību CIP pārsūtīšanas un slepenas aizturēšanas programmā;

39.  pauž dziļas bažas par informāciju, ka ASV administrācija atceļ jau tā nelielos bezpilota lidaparātu programmas ierobežojumus, rezultātā palielinoties civiliedzīvotāju upuru un nelikumīgas nogalināšanas riskam, kā arī pauž bažas par pārredzamības trūkumu attiecībā uz ASV bezpilota lidaparātu programmu un dažu ES dalībvalstu sniegto palīdzību; aicina ASV un ES dalībvalstis nodrošināt, ka bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošana atbilst šo valstu saistībām, kas noteiktas starptautiskajās tiesībās, arī starptautiskajās cilvēktiesībās un starptautiskajās humanitārajās tiesībās, un ka tiek paredzēti stingri saistoši standarti par visu veidu palīdzības sniegšanu nāvējošām bezpilota lidaparātu operācijām;

40.  uzsver, ka ES un ASV ir jācīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citiem finanšu noziegumiem un jānodrošina pārredzamība;

41.  mudina turpmāk ciešāk sadarboties cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, jo īpaši ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) nolīguma satvarā, kas būtu jāstiprina nolūkā iekļaut datus par finanšu plūsmām, kuras saistītas ar ārvalstu iejaukšanos vai nelikumīgām izlūkošanas operācijām; turklāt aicina ES un ASV sadarboties ar ESAO cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, paredzot starptautiskus noteikumus un normas, lai risinātu šo pasaules mēroga problēmu; uzsver, ka tiesībaizsardzības iestāžu pastāvīgai sadarbībai ir izšķirīga nozīme mūsu kopējās drošības palielināšanā, un aicina ASV nodrošināt divpusēju un daudzpusēju sadarbību šajā jomā; pauž nožēlu par Doda-Franka akta daļēju atcelšanu, jo tās rezultātā ir ievērojami samazināta Amerikas banku uzraudzība;

42.  uzsver joprojām pastāvošās privātuma vairoga nepilnības datu subjektu pamattiesību ievērošanas ziņā; atzinīgi vērtē un atbalsta aicinājumus ASV likumdevējam virzīties uz vispārēju privātuma un datu aizsardzības likumu; norāda, ka Eiropā personas datu aizsardzība ir viena no pamattiesībām un ka ASV nav noteikumu, kas būtu pielīdzināmi jaunajai Vispārīgajai datu apstrādes regulai;

43.  atgādina par plašo transatlantisko solidaritāti, reaģējot uz Skripaļu saindēšanu Solsberijā, kuras dēļ 20 ES dalībvalstis, Kanāda, ASV, Norvēģija un 5 ES kandidātvalstis izraidīja Krievijas diplomātus;

44.  atkārtoti pauž bažas par to, ka Kongress 2017. gada martā noraidīja Federālās sakaru komisijas iesniegtos noteikumus par “Platjoslas un citu telesakaru pakalpojumu klientu privātuma aizsardzību”, tādējādi praktiski atceļot platjoslas privātuma noteikumus, kas paredzētu, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem skaidra patērētāju piekrišana pirms tīmekļa pārlūkošanas datu un citas privātas informācijas pārdošanas vai dalīšanās tajā ar reklāmdevējiem un citiem uzņēmumiem; uzskata, ka šis ir vēl viens apdraudējums privātuma aizsardzībai ASV;

45.  atgādina, ka ASV joprojām ir vienīgā trešā valsts ES bezvīzu režīma valstu sarakstā, kura nenodrošina bezvīzu ieceļošanu visu ES dalībvalstu pilsoņiem; mudina ASV pēc iespējas drīz iekļaut piecas attiecīgās ES dalībvalstis (Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Poliju un Rumāniju) ASV vīzu režīma atcelšanas programmā; atgādina, ka Komisijai ir juridisks pienākums 24 mēnešu laikā pēc attiecīgu paziņojumu publicēšanas dienas pieņemt deleģētu aktu, uz laiku apturot atbrīvojumu no vīzas prasības to trešo valstu valstspiederīgajiem, kuras nav atcēlušas vīzas prasību konkrētu dalībvalstu pilsoņiem, un šis laikposms beidzās 2016. gada 12. aprīlī; aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 265. pantu, pieņemt nepieciešamo deleģēto aktu;

46.  uzsver, ka ES ir apņēmusies nostiprināt demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu, labklājību, stabilitāti, noturību un drošību savās kaimiņvalstīs pirmām kārtām ar nemilitāriem līdzekļiem, jo īpaši īstenojot asociācijas nolīgumus; aicina ES un ASV stiprināt savu sadarbību un labāk koordinēt savas darbības, projektus un nostājas ES kaimiņreģionā — gan austrumu, gan dienvidu kaimiņvalstīs; atgādina, ka vispārējo drošību veicina arī visā pasaulē īstenotā ES attīstības un humanitārā politika;

47.  uzteic ASV stratēģisko mērķtiecību un atvērtību pret šo reģionu un atgādina, ka Balkāni ir svarīgs jautājums gan Eiropai, gan visa kontinenta drošībai; tādēļ aicina ASV iesaistīties turpmākos kopīgos centienos Rietumbalkānos, jo īpaši lai stiprinātu tiesiskumu, demokrātiju, vārda brīvību un sadarbību drošības jomā; iesaka vairāk kopīgu rīcību, piemēram, korupcijas novēršanas mehānismus un institūciju attīstīšanu, lai gādātu par lielāku drošību, stabilitāti, noturību un ekonomisko labklājību reģiona valstīs, kā arī lai palīdzētu atrisināt ieilgušās problēmas; uzskata, ka ES un ASV būtu jāsāk jauns augsta līmeņa dialogs par Rietumbalkāniem, lai nodrošinātu politikas mērķu un palīdzības programmu saskaņotību, un būtu jāveic attiecīgi pasākumi;

48.  aicina ES un ASV aktīvāk un efektīvāk iesaistīties Ukrainas teritorijā notiekošā konflikta atrisināšanā un atbalstīt visus centienus panākt ilgstošu miermīlīgu risinājumu, kurā ievērota Ukrainas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte un paredzēts nodot Krimas pussalu atpakaļ Ukrainai, kā arī mudināt uz tādu reformu procesu un ekonomikas attīstību Ukrainā un to atbalstīt, kam pilnībā jāatbilst Ukrainas saistībām un starptautisko organizāciju ieteikumiem; pauž visdziļāko vilšanos par turpmāka progresa trūkumu Minskas vienošanos īstenošanā un par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Austrumukrainā; tāpēc paziņo, ka sankcijas pret Krieviju joprojām ir nepieciešamas un ka ASV būtu jāsaskaņo savi centieni ar ES; aicina AP/PV un ASV īpašo pārstāvi Ukrainā ciešāk sadarboties šajā jautājumā;

49.  atgādina arī, ka ir svarīgi, lai ES un ASV meklētu risinājumu “iesaldētajiem” konfliktiem Gruzijā un Moldovā;

50.  atgādina, ka starptautiskā kārtība balstās uz starptautisku nolīgumu ievērošanu; šajā sakarībā pauž nožēlu par ASV lēmumu neapstiprināt G7 samitā Kanādā pieņemtos secinājumus; atkārtoti pauž apņēmību ievērot starptautiskās tiesības un vispārējās vērtības, jo īpaši pārskatatbildību, kodolieroču neizplatīšanu un strīdu atrisināšanu miermīlīgā ceļā; uzsver, ka mūsu kodolieroču neizplatīšanas stratēģijas konsekvence ir būtiski svarīga mūsu uzticamībai kā nozīmīgam starptautisko procesu dalībniekam un sarunu vedējam; aicina ES un ASV sadarboties, veicinot kodolatbruņošanos un efektīvus pasākumus kodolmateriālu riska mazināšanai;

51.  uzsver, ka Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (KVRP) ar Irānu ir nozīmīgs daudzpusējs nolīgums un ievērojams daudzpusējās diplomātijas un ES diplomātijas diplomātisks sasniegums reģiona stabilitātes veicināšanā; atgādina, ka ES ir cieši apņēmusies veikt visu iespējamo, lai saglabātu KVRP ar Irānu kā vienu no galvenajiem starptautiskās kodolieroču neizplatīšanas struktūras pīlāriem, kas svarīgs arī saistībā ar Ziemeļkorejas jautājumu, un kā izšķirīgu elementu reģiona drošībai un stabilitātei; atkārtoti norāda, ka visos attiecīgajos veidos un forumos ir kritiskāk jāpievēršas Irānas darbībām, kas saistītas ar ballistiskajām raķetēm un reģiona stabilitāti, jo īpaši Irānas iesaistei dažādos konfliktos reģionā un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību situācijai Irānā, šos jautājumus nošķirot no KVRP; uzsver, ka transatlantiskajai sadarbībai ir izšķirīga nozīme šā jautājuma risināšanā; uzsver, ka saskaņā ar vairākiem Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ziņojumiem Irāna pilda savas saistības saskaņā ar KVRP; stingri nosoda prezidenta D. Trampa lēmumu vienpusēji izstāties no KVRP un piemērot eksteritoriālus pasākumus ES uzņēmumiem, kas darbojas Irānā; uzsver, ka ES ir apņēmusies aizsargāt savas un savu uzņēmumu un ieguldītāju intereses no ASV sankciju eksteritoriālās ietekmes; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu aktivizēt “bloķēšanas regulējumu”, kura mērķis ir aizsargāt ES tirdzniecības intereses Irānā no ASV eksteritoriālo sankciju ietekmes, un aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu veikt jebkādus turpmākus pasākumus, kas uzskatāmi par nepieciešamiem KVRP aizsardzībai;

52.  pauž bažas par ASV drošības un tirdzniecības politiku Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, cita starpā politisko vakuumu, kas izveidojies pēc ASV izstāšanās no Klusā okeāna valstu partnerības (TPP); atkārtoti norāda, cik svarīga ir ES konstruktīva iesaistīšanās Austrumāzijā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES aktīvo tirdzniecības politiku minētajā pasaules daļā un ar drošību saistītās ES iniciatīvas, jo īpaši, kā tās paustas Padomes secinājumos par pastiprinātu ES sadarbību drošības jomā Āzijā un ar to, arī politiskā un ekonomiskā līdzsvara labad;

53.  atzinīgi vērtē jaunu augsta līmeņa dialogu ar Ziemeļkoreju (KTDR) uzsākšanu un neseno augstākā līmeņa sanāksmi Singapūrā 2018. gada 12. jūnijā; atgādina, ka šo sarunu — kas vēl nav devušas faktiskus un pārbaudāmus rezultātus — mērķis ir miermīlīgi novērst saspīlējumus un tādējādi veicināt mieru, drošību un stabilitāti reģionā un pasaulē; uzsver, ka tajā pašā laikā starptautiskajai sabiedrībai, cita starpā ES un ASV, ir jāturpina izdarīt spiedienu uz KTDR, līdz tā ticami atbrīvosies no kodolieročiem, ratificējot Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un atļaujot Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijai un SAEA dokumentēt tās atteikšanos no kodolieročiem; pauž bažas par KTDR nepietiekamo progresu virzībā uz kodolatbruņošanos, kas licis prezidentam D. Trampam 2018. gada 24. augustā atcelt plānotās sarunas KTDR ar valsts sekretāra Mike Pompeo dalību;

54.  atgādina ASV, ka tā joprojām nav ratificējusi CTBT, neraugoties uz to, ka tā ir II pielikuma valsts, kuras paraksts ir nepieciešams, lai līgums stātos spēkā; atkārto PV/AP aicinājumu, mudinot pasaules līderus ratificēt minēto līgumu; aicina ASV ratificēt CTBT, cik drīz vien iespējams, un vēl vairāk atbalstīt CTBTO, pārliecinot atlikušās II pielikumā iekļautās valstis ratificēt līgumu;

55.  uzstāj, ka ir jāievēro starptautiskās jūras tiesības, arī Dienvidķīnas jūrā; šajā sakarībā aicina ASV ratificēt ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

56.  prasa, lai ES un ASV pastiprināti sadarbotos, meklējot miermīlīgu risinājumu reģionālajiem konfliktiem un pastarpinātajam karam Sīrijā, jo kopīgas stratēģijas trūkums mazina iespējas miermīlīgi atrisināt konfliktus, un aicina visas konfliktā iesaistītās puses un reģionālos dalībniekus atturēties no vardarbības un citām darbībām, kas varētu saasināt situāciju; atkārtoti apliecina, ka saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2254 svarīgākā loma Sīrijas konflikta atrisināšanā ir ANO vadītajam Ženēvas procesam, sarunās piedaloties konfliktā iesaistītajām pusēm un procesu atbalstot galvenajiem starptautiskajiem un reģionālajiem dalībniekiem; prasa pilnībā īstenot un ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas, ko pārkāpj Astanas sarunu dalībvalstis; prasa kopīgi strādāt, lai nodrošinātu pilnīgu humānās palīdzības piekļuvi tiem, kam tā ir nepieciešama, veikt neatkarīgu, objektīvu, rūpīgu un uzticamu izmeklēšanu un saukt vainīgos pie atbildības; prasa arī cita starpā atbalstīt starptautiskā, objektīvā un neatkarīgā mehānisma (IIIM) darbu saistībā ar starptautiskajiem noziegumiem, kas ir izdarīti Sīrijas Arābu Republikā kopš 2012. gada marta;

57.  atgādina, ka ES atbalsta jēgpilna Tuvo Austrumu miera procesa atsākšanu virzībā uz divu valstu risinājumu, pamatojoties uz 1967. gada robežām, ar neatkarīgu, demokrātisku, dzīvotspējīgu un blakusesošu Palestīnas valsti, kas mierā un drošībā pastāv līdzās drošai Izraēlas valstij un citām kaimiņvalstīm, un uzstāj, ka ir jāizvairās no jebkādas rīcības, kas kaitētu šiem centieniem; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu par ASV valdības vienpusējo lēmumu pārvietot savu vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi un oficiāli atzīt šo pilsētu par Izraēlas galvaspilsētu; uzsver, ka Jeruzalemes jautājumam ir jābūt daļai no galīgā miera nolīguma starp izraēliešiem un palestīniešiem; uzsver, ka būtu jānostiprina kopīgais ceļvedis un ka ir nepieciešams, lai ASV savus miera centienus Tuvajos Austrumos koordinētu ar Eiropas partneriem;

58.  uzteic UNRWA un tās darbam nodevušos darbiniekus par viņu ievērojamo un būtisko humanitāro un attīstības darbu Palestīnas bēgļu labā (Rietumkrastā, arī Austrumjeruzalemē, Gazas joslā, Jordānijā, Libānā un Sīrijā), kas ir ļoti svarīgs drošības un stabilitātes nodrošināšanai reģionā; pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas lēmumu pārtraukt finansējuma sniegšanu UNRWA un prasa ASV no jauna apsvērt šo lēmumu; uzsver Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības konsekvento atbalstu aģentūrai un mudina ES dalībvalstis sniegt papildu līdzekļus, lai ilgtermiņā nodrošinātu UNRWA darbību ilgtspēju;

59.  mudina uz turpmāku sadarbību starp ES un ASV programmām pasaules mērogā, veicinot demokrātiju, plašsaziņas līdzekļu brīvību, brīvas un taisnīgas vēlēšanas un cilvēktiesību ievērošanu, arī bēgļu un migrantu, sieviešu, rasu un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu; uzsver, cik svarīgas ir tādas vērtības kā laba pārvaldība, pārskatatbildība, pārredzamība un tiesiskums, uz kurām balstās cilvēktiesību aizsardzība; atkārtoti apliecina ES stingro un principiālo nostāju pret nāvessodu un par vispārēju nāvessoda moratoriju ar mērķi to atcelt visā pasaulē; uzsver, ka ir jāsadarbojas krīžu novēršanā un miera veidošanā, kā arī reaģēšanā uz ārkārtas situācijām humanitārā jomā;

60.  atkārtoti uzsver, ka ES un ASV ir kopīgas intereses Āfrikā, kur abiem reģioniem ir jākoordinē un jāpastiprina atbalsts vietējā, reģionālā un daudznacionālā līmenī labai pārvaldībai, demokrātijai, cilvēktiesībām, ilgtspējīgai sociālajai attīstībai, vides aizsardzībai, migrācijas pārvaldībai, ekonomikas pārvaldībai un drošības jautājumiem, kā arī reģionālu konfliktu miermīlīgai atrisināšanai un cīņai ar korupciju, nelikumīgiem finanšu darījumiem, vardarbību un terorismu; uzskata, ka labāka koordinācija starp ES un ASV, cita starpā ar pastiprinātu politisko dialogu un izstrādājot kopīgas stratēģijas attiecībā uz Āfriku, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā reģionālo organizāciju un apakšreģionālo apvienību viedokļus, uzlabotu rīcības un resursu izmantojuma efektivitāti;

61.  uzsver ES un ASV kopīgo politisko, ekonomisko un drošības interešu nozīmi attiecībā uz tādu valstu kā Ķīna un Krievija ekonomikas politiku, un atgādina, ka kopīgi centieni, arī PTO satvarā, varētu palīdzēt risināt tādus jautājumus kā pašreizējā pasaules tirdzniecības nelīdzsvarotība un situācija Ukrainā; aicina ASV administrāciju atturēties no turpmākas tiesnešu kandidātu bloķēšanas PTO Apelācijas institūcijā; uzsver, ka ir ciešāk jāsadarbojas saistībā ar Ķīnas stratēģiju “Viena josla, viens ceļš”, cita starpā attīstot sadarbību starp ES un ASV, Indijas, Japānas un Austrālijas Četrpusējo drošības dialogu (QUAD);

62.  norāda, ka ir labāk jāsadarbojas attiecībā uz Arktikas politiku, jo īpaši Arktikas Padomes kontekstā, sevišķi ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņu dēļ var veidoties jauni navigācijas maršruti un kļūt pieejami dabas resursi;

63.  uzstāj, ka migrācija ir pasaules mēroga parādība un tāpēc tā būtu jārisina, īstenojot sadarbību, partnerību, cilvēktiesību un drošības aizsardzību, kā arī pārvaldot migrācijas maršrutus un īstenojot vispārēju pieeju ANO līmenī, pamatojoties uz starptautisko tiesību — jo īpaši 1951. gada Ženēvas konvencijas un tās 1967. gada protokola — ievērošanu; atzinīgi vērtē līdz šim ANO satvarā veikto darbu, lai panāktu globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kā arī globālu paktu par bēgļiem, un pauž nožēlu par ASV 2017. gada decembrī pieņemto lēmumu izstāties no sarunām; pieprasa kopīgu politiku migrācijas pamatcēloņu apkarošanai;

64.  atbalsta pastiprinātu ES un ASV sadarbību enerģētikas jautājumos, arī atjaunojamo energoresursu jomā, pamatojoties uz ES un ASV Enerģētikas padomes satvaru; tādēļ atkārtoti aicina turpināt sanāksmes; turklāt prasa pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības un jauno tehnoloģiju jomā, kā arī ciešāk sadarboties, lai enerģētikas infrastruktūru aizsargātu pret kiberuzbrukumiem; uzstāj, ka ir jāsadarbojas energoapgādes drošības jomā, un uzsver, ka nepieciešams papildu precizējums par to, kāda būs turpmākā Ukrainas tranzīta loma;

65.  uzsver savas bažas par cauruļvadu “Nord Stream 2” un tā iespējamo šķeļošo ietekmi attiecībā uz energoapgādes drošību un dalībvalstu solidaritāti un atzinīgi vērtē ASV atbalstu, nodrošinot energoapgādes drošību Eiropā;

66.  pauž nožēlu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma, taču uzteic ASV privātpersonu, uzņēmumu, pilsētu un štatu nerimstošos centienus, turpinot strādāt pie Parīzes nolīguma izpildīšanas un klimata pārmaiņu apkarošanas, un uzsver, ka ES ir vairāk jāiesaistās to darbībās; pieņem zināšanai, ka klimata pārmaiņas vairs neietilpst ASV valsts drošības stratēģijā; atkārtoti apstiprina ES apņemšanos izpildīt Parīzes nolīgumu un ANO programmu 2030. gadam un uzsver, ka tie ir jāīsteno, lai panāktu drošību pasaulē un izveidotu ilgtspējīgāku ekonomiku un sabiedrību; atgādina, ka pāreja uz zaļo ekonomiku nozīmē daudz iespēju nodarbinātībā un izaugsmē;

67.  mudina uz turpmāku sadarbību inovācijas, zinātnes un tehnoloģiju jomā un aicina atjaunot ES un ASV nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā;

Uz noteikumiem balstītas tirdzniecības kārtības aizstāvēšana sarežģītos apstākļos

68.  norāda, ka 2017. gadā ASV bija lielākais ES eksporta tirgus un otrais lielākais ES importa avots; norāda, ka starp ES un ASV pastāv tirdzniecības deficīta un pārpalikuma atšķirības preču un pakalpojumu tirdzniecībā, digitālajā tirdzniecībā un ārvalstu tiešajos ieguldījumos; uzsver, ka ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, kuras ir lielākās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pasaulē un kuru pamatā vienmēr ir bijušas kopīgas vērtības, ir viens no svarīgākajiem globālās ekonomiskās izaugsmes, tirdzniecības un labklājības virzītājspēkiem; turklāt norāda, ka ES preču tirdzniecībā ar ASV ir pozitīvs tirdzniecības pārpalikums USD 147 miljardu apmērā; norāda, ka ES uzņēmumi ASV nodarbina 4,3 miljonus darba ņēmēju;

69.  uzsver, ka ES un ASV ir divas galvenās dalībnieces globalizētā pasaulē, kas mainās nepieredzēti ātri un intensīvi, un ka, ņemot vērā kopīgās problēmas, ES un ASV ir kopīgi ieinteresētas sadarboties un koordinēt tirdzniecības politikas jautājumus, lai veidotu turpmāko daudzpusējās tirdzniecības sistēmu un vispārējus standartus;

70.  norāda uz PTO centrālo lomu daudzpusējā sistēmā kā labāko risinājumu, ar ko nodrošināt atvērtu, taisnīgu un uz noteikumiem balstītu sistēmu, kurā ņemtas vērā un līdzsvarotas tās dalībnieku daudzās atšķirīgās intereses; atkārtoti pauž atbalstu daudzpusējas tirdzniecības sistēmas turpmākai nostiprināšanai; atbalsta Komisijas darbu nolūkā turpināt sadarbību ar ASV, lai rastu kopīgu pozitīvu atbildi pašreizējām institucionālajām un sistēmiskajām problēmām;

71.  uzsver PTO lomu ar tirdzniecību saistīto strīdu izšķiršanā; aicina visus PTO locekļus nodrošināt PTO strīdu izšķiršanas sistēmas pienācīgu darbību; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Savienotās Valstis bloķē jaunas kandidatūras Apelācijas institūcijas brīvo vietu aizpildīšanai, tādējādi apdraudot PTO strīdu izšķiršanas sistēmas darbību; aicina Komisiju un visas PTO dalībvalstis meklēt iespējas pārvarēt šo strupceļu attiecībā uz tiesnešu atjaunošanu PTO Apelācijas institūcijā un vajadzības gadījumā reformēt strīdu izšķiršanas sistēmu; uzskata, ka šādu reformu mērķis varētu būt sistēmas efektivitātes un neatkarības nodrošināšana iespējami augstākajā līmenī, vienlaikus saglabājot konsekvenci attiecībā uz vērtībām un vispārējo pieeju, ko ES ir pastāvīgi aizstāvējusi kopš PTO izveides, jo īpaši brīvas un godīgas tirdzniecības veicināšanu pasaules mērogā saskaņā ar tiesiskumu un nepieciešamību visām PTO dalībvalstīm ievērot visas PTO saistības;

72.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konference nav bijusi rezultatīva, tomēr atzinīgi vērtē ASV, ES un Japānas parakstīto kopīgo paziņojumu par apņemšanos izskaust negodīgu, tirgu kropļojošu un protekcionistisku praksi, to uzsverot arī 2017. gada jūlija G20 paziņojumā; prasa turpināt sadarbību ar ASV un Japānu šajā jautājumā, lai novērstu negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, diskrimināciju, piekļuves tirgum ierobežošanu, dempingu un subsīdijas;

73.  aicina Komisiju kopā ar ASV un citām PTO dalībniecēm izveidot darba plānu par kropļojošu subsīdiju izskaušanu kokvilnas nozarē un zivsaimniecības nozarē (īpaši saistībā ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju); aicina sadarboties, lai panāktu progresu attiecībā uz daudzpusējo programmu par tādiem jauniem jautājumiem kā e-komercija, digitālā tirdzniecība, arī digitālā attīstība, ieguldījumu veicināšana, tirdzniecība un vide, tirdzniecība un dzimums, kā arī lai veicinātu īpašus politikas pasākumus, kas sekmētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) dalību pasaules ekonomikā;

74.  aicina ES un ASV veicināt starptautiska līmeņa sadarbību, lai stiprinātu starptautiskos nolīgumus publiskā iepirkuma jomā, jo īpaši Nolīgumu par valsts iepirkumu (GPA);

75.  aicina Komisiju sākt dialogu ar Savienotajām Valstīm, lai atsāktu sarunas par daudzpusēju vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);

76.  aicina ES un ASV apvienot resursus, lai apkarotu negodīgu tirdzniecības politiku un praksi, vienlaikus ievērojot daudzpusējus noteikumus un PTO strīdu izšķiršanas procesu un izvairoties no vienpusējām darbībām, jo tās kaitē visām globālām vērtības ķēdēm, kurās darbojas ES un ASV uzņēmumi; pauž dziļu nožēlu par starptautiskās tirdzniecības sistēmas nenoteiktību, ko izraisījusi tādu ASV instrumentu un politikas mehānismu izmantošana, kuri izveidoti pirms PTO un tās strīdu izšķiršanas sistēmas izveides (piemēram, 1962. gada likuma 232. iedaļa un 1974. gada likuma 301. iedaļa); šajā sakarībā norāda, ka ASV lēmumu piemērot tērauda un alumīnija tarifus saskaņā ar 232. iedaļu nevar pamatot ar valsts drošības apsvērumiem, un aicina ASV piešķirt ES un citiem sabiedrotajiem pilnīgu un pastāvīgu atbrīvojumu no šiem pasākumiem; aicina Komisiju stingri reaģēt, ja šie tarifi tiktu izmantoti kā līdzeklis ES eksporta ierobežošanai; turklāt uzsver, ka sankcijas, ko ASV varētu pieņemt kā pretpasākumus, vēršoties pret Eiropas precēm pēc Atbilstības apelācijas institūcijas ziņojuma publicēšanas saistībā ar ASV sūdzību pret ES par pasākumiem, kuri ietekmē tirdzniecību ar lieliem civilās aviācijas gaisa kuģiem, nebūtu likumīgas, jo 204 no 218 ASV iesniegtajām sūdzībām PTO ir noraidījusi un vēl tiek gaidīts papildu ziņojums par saistīto lietu pret ASV nelegālajām subsīdijām;

77.  pieņem zināšanai pastāvīgo divpusējo sadarbību starp ES un ASV plašā regulatīvu jautājumu klāstā, par ko liecina nesen noslēgtais divpusējais nolīgums par prudenciālās uzraudzības pasākumiem attiecībā uz apdrošināšanu un pārapdrošināšanu vai savstarpējās atzīšanas nolīgums par zāļu ražotāju inspekciju atzīšanu; aicina Komisiju un Padomi pilnībā respektēt Eiropas Parlamenta lomu šajā procesā;

78.  uzsver intelektuālā īpašuma izšķirīgo nozīmi ES un ASV ekonomikā; aicina abas puses atbalstīt pētniecību un inovāciju abpus Atlantijas okeānam, garantējot augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni un nodrošinot, ka augstas kvalitātes inovatīvu produktu radītāji var turpināt ar to nodarboties;

79.  prasa ES un ASV uzlabot tirgus pieejamību MVU, kas eksportē uz ASV un uz ES, palielinot pārredzamību attiecībā uz spēkā esošajiem noteikumiem un atvērta tirgus iespējām abpus Atlantijas okeānam, piemēram, ar MVU paredzēta portāla palīdzību;

80.  uzsver ASV tirgus nozīmību ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; prasa, lai ES un ASV risinātu jautājumu par tarifu, ar tarifiem nesaistītu šķēršļu un tehnisku šķēršļu tirdzniecībai radīto nesamērīgo ietekmi uz MVU abpus Atlantijas okeānam, ietverot ne vien tarifu samazināšanu, bet arī muitas procedūru vienkāršošanu un, iespējams, jaunus mehānismus, kuru mērķis būtu palīdzēt MVU apmainīties ar pieredzi un labāko praksi, kas gūta, pērkot un pārdodot ES un ASV tirgos;

81.  prasa ES un ASV to divpusējās sadarbības satvarā atturēties no savstarpējas nodokļu konkurences, jo tā vienīgi samazinās ieguldījumus abās ekonomikās;

82.  aicina ES un ASV vienoties par kopīgu digitālās tirdzniecības satvaru, ievērojot abu pušu spēkā esošo tiesisko regulējumu un nolīgumus, datu aizsardzības tiesību aktus un datu privātuma noteikumus, kas jo īpaši attiecas uz pakalpojumu nozari; šajā sakarībā uzsver, ka ES un ASV vajadzētu kopā strādāt, lai mudinātu trešās valstis pieņemt augstus datu aizsardzības standartus;

83.  aicina ES un ASV pastiprināt sadarbību klimata pārmaiņu jautājumos; prasa ES un ASV izmantot pašreizējās un turpmākās tirdzniecības sarunas visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti starptautiski atzīti standarti, piemēram, Parīzes nolīgums, veicinātu tirdzniecību ar videi nekaitīgām precēm, arī tehnoloģijām, un nodrošinātu vispārēju enerģētikas pārkārtošanu, paredzot skaidru un saskaņotu starptautiskās tirdzniecības programmu, lai aizsargātu vidi un radītu jaunas iespējas nodarbinātībā un izaugsmē;

84.  uzskata, ka sarunas par iespējamu jaunu ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu attiecību nolīgumu nevar noritēt ne spiediena, ne arī apdraudējuma gaisotnē un ka ES interesēs būtu tikai plašs, vērienīgs, līdzsvarots un visaptverošs nolīgums, kas aptver visas tirdzniecības jomas; šajā sakarībā norāda, ka varētu būt lietderīgi izveidot īpašu un pastāvīgu regulatīvo un konsultāciju sadarbības mehānismu; aicina Komisiju pareizajos apstākļos atsākt sarunas ar ASV;

85.  uzsver, ka tirdzniecības plūsmām aizvien vairāk ir vajadzīgi jauni, ātrāki un drošāki veidi preču un pakalpojumu apritei pāri robežām; prasa ES un ASV kā galvenajām tirdzniecības partnerēm sadarboties ar tirdzniecību saistītu digitālo tehnoloģiju risinājumu izstrādē tirdzniecības veicināšanai;

86.  atgādina, cik svarīgs ir pašreizējais ES un ASV dialogs un sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā; atzīst, ka ES un ASV centieni pētniecības un inovācijas jomā ir būtisks zināšanu un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un atbalsta ES un ASV zinātnes un tehnoloģijas nolīguma turpināšanu un paplašināšanu pēc 2018. gada, lai sekmētu pētniecību, inovāciju un jaunas jauntehnoloģijas, aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības un radītu vairāk un labākas darbvietas, ilgtspējīgu tirdzniecību un iekļaujošu izaugsmi;

87.  piekrīt ASV bažām par globālo tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu; vienlaikus pauž nožēlu, ka vienpusēji, ar PTO nesaderīgi pasākumi tikai apdraudēs uz noteikumiem balstītas tirdzniecības kārtības integritāti; uzsver, ka pat pastāvīgs ES atbrīvojums no ASV tarifiem nevar padarīt šo rīcību leģitīmu; aicina Komisiju sadarboties ar ASV, G20 globālā foruma satvarā stiprinot centienus apkarot tērauda ražošanas jaudas pārpalikumu, lai izmantotu daudzpusējas rīcības milzīgo potenciālu; atkārtoti pauž pārliecību, ka kopīga un saskaņota rīcība uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu satvarā ir labākais veids, kā risināt šādas pasaules mēroga problēmas;

88.  atkārtoti uzstāj, ka ir svarīgi, lai ES un ASV koordinēti un konstruktīvi pievērstos nepieciešamajai PTO modernizēšanai nolūkā padarīt to efektīvāku, pārredzamāku un atbildīgāku, kā arī lai nodrošinātu, ka, izstrādājot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un politiku, tiktu pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības, sociālie, vides un cilvēktiesību aspekti;

89.  atgādina, ka ES iestājas par neizkropļotu tirgus ekonomiku, kā arī atvērtu, uz vērtībām un noteikumiem balstītu un godīgu tirdzniecību; vēlreiz apliecina savu atbalstu Komisijas stratēģijai, ar ko reaģē uz Savienoto Valstu pašreizējo tirdzniecības politiku, vienlaikus ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumus; prasa panākt visu ES dalībvalstu vienotību un aicina Komisiju izstrādāt kopīgu pieeju šīs situācijas risināšanai; uzsver, ka ir svarīgi šajā sakarībā saglabāt ES dalībvalstu vienotību, jo vienota ES rīcība kopējās tirdzniecības politikas un ES muitas savienības satvarā starptautiskā līmenī, kā arī ES un ASV divpusējā satvarā, ir izrādījusies daudz efektīvāka par jebkādu atsevišķu dalībvalstu iniciatīvu; atkārtoti norāda, ka ES ir gatava sadarboties ar Savienotajām Valstīm ar tirdzniecību saistītos un abām pusēm svarīgos jautājumos, ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas noteikumus;

90.  pauž nožēlu par prezidenta D. Trampa lēmumu par ASV izstāšanos no KVRP un šā lēmuma gaidāmo ietekmi uz ES uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Irānā; atbalsta visus ES centienus ar mērķi sargāt to ES uzņēmumu intereses, kuri veic ieguldījumus Irānā, jo īpaši Komisijas lēmumu aktivizēt bloķēšanas statūtu, kas apliecina ES apņemšanos īstenot KVRP; uzskata, ka to pašu statūtu varētu izmantot, kad vien tas būtu lietderīgi;

91.  prasa ES un ASV pastiprināt sadarbību un centienus nolūkā īstenot un paplašināt uzņēmumiem paredzētas pienācīgas pārbaudes sistēmas, lai nostiprinātu cilvēktiesību aizsardzību starptautiskā mērogā, cita starpā konfliktu skartās teritorijās iegūtu derīgo izrakteņu un metālu tirdzniecības jomā;

92.  pauž nožēlu par to, ka ASV ir nolēmusi turpmāk neiesaistīties vides aizsardzības jautājumu risināšanā; šajā sakarībā pauž nožēlu par prezidenta D. Trampa lēmumu atcelt aizliegumu ziloņu medību trofeju importam no konkrētām Āfrikas valstīm, to skaitā Zimbabves un Zambijas, lai gan ASV ir lielākā ziloņu medību trofeju importētāja;

93.  prasa ES un ASV turpināt un stiprināt transatlantisko parlamentāro sadarbību, ar ko būtu jāpanāk uzlabots un plašāks politiskais satvars ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu saikņu uzlabošanai;

94.  pauž bažas par to, ka ASV un Ķīna varētu panākt vienošanos, kas nebūtu pilnībā saderīga ar PTO un kas arī varētu apdraudēt ES intereses un aptumšot transatlantiskās tirdzniecības attiecības; tādēļ uzstāj, ka ir nepieciešams panākt visaptverošāku vienošanos ar mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, ņemot vērā mūsu kopīgās intereses visā pasaulē;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, EĀDD, Komisijai, dalībvalstu, pievienošanās valstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ASV prezidentam, ASV Senātam un Pārstāvju palātai.

(1) OV L 309, 29.11.1996., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0068.
(3) OV C 298 E, 8.12.2006., 226. lpp.
(4) OV C 117 E, 6.5.2010., 198. lpp.
(5) OV C 153 E, 31.5.2013., 124. lpp.
(6) OV C 65, 19.2.2016., 120. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0435.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0492.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0042.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. septembrisJuridisks paziņojums