Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2254(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0257/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0257/2018

Debates :

PV 12/09/2018 - 16
CRE 12/09/2018 - 16

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0354

Pieņemtie teksti
PDF 242kWORD 81k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas rīcības plāns pret mikrobu rezistenci pieejas "Viena veselība" ietvaros
P8_TA(2018)0354A8-0257/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcija par Eiropas “Viena veselība” rīcības plānu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (2017/2254(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu;

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2017. gada pamatnostādnes par medicīniski nozīmīgu antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu attiecībā uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus;

–  ņemot vērā Eiropas Veterinārārstu federācijas 2016. gada 29. februāra ziņojumu, sniedzot atbildes uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) jautājumiem par antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu attiecībā uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus(1);

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par nākamajiem soļiem saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, lai apkarotu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušos rezistenci;

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par līdzsvara stiprināšanu farmācijas sistēmās ES un tās dalībvalstīs;

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 6. jūnija secinājumus “Bērnu imunizācija — panākumi un problēmas bērnu imunizācijā Eiropā un turpmākā rīcība”, ko pieņēma ES dalībvalstu veselības ministri;

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 6. decembra secinājumus par vakcināciju kā efektīvu līdzekli sabiedrības veselības jomā;

–  ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā — pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci(2);

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par mikrobu problemātiku — mikrobu rezistences palielināšanās draudi(3);

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK(4);

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai” (COM(2017)0339);

–  Eiropas Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūcija par dzīvnieku labturības jauno stratēģiju 2016.–2020. gadam(5);

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādāto Vispārējo vakcinācijas rīcības plānu (Global Vaccine Action Plan — GVAP), kuru 2012. gada maijā apstiprināja Pasaules Veselības asamblejas 194 dalībvalstis;

–  ņemot vērā PVO 2015.–2020. gada Eiropas Vakcinācijas rīcības plānu (EVAP);

–  ņemot vērā žurnālā “Food Protection Trends” (Pārtikas aizsardzības tendences) 2018. gadā publicēto vispārējas nozīmes dokumentu “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) uzdevumi cīņā pret antimikrobiālo rezistenci (AMR)”;

–  ņemot vērā Komisijas ceļvedi stratēģiskai pieejai farmaceitiskajiem produktiem vidē un šīs stratēģiskās pieejas pašreizējo projektu(6);

–  ņemot vērā ANO politisko deklarāciju, ko 2016. gada 21. septembrī pieņēma Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē par antimikrobiālo rezistenci;

–  ņemot vērā Pasaules Bankas 2017. gada marta ziņojumu “Pret zālēm rezistentas infekcijas — drauds mūsu ekonomikas nākotnei”;

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veterinārajām zālēm (COM(2014)0558);

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2015. gada septembra ziņojumu “Antimikrobiālā rezistence G7 valstīs un ārpus tām: ekonomikas jautājumi, politika un rīcības varianti”;

–  ņemot vērā EMA/EFSA Kopīgo zinātnisko atzinumu par pasākumiem, lai samazinātu vajadzību izmantot pretmikrobu līdzekļus lopkopībā Eiropas Savienībā, kā arī to izraisītā ietekme uz pārtikas nekaitīgumu (RONAFA atzinums);

–  ņemot vērā septiņdesmitās Pasaules Veselības asamblejas 2017. gada 29. maija rezolūciju par sepses profilakses, diagnostikas un klīniskās pārvaldības uzlabošanu;

–  ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC)–EFSA–EMA pirmo kopīgo ziņojumu (JIACRA I), kas publicēts 2015. gadā, un otro kopīgo ziņojumu (JIACRA II), kas publicēts 2017. gadā, par integrētu analīzi attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu patēriņu un antimikrobiālās rezistences rašanos baktērijās no cilvēkiem un tiem dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus;

–  ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju par ES iespējām uzlabot zāļu pieejamību(7);

–  ņemot vērā ECDC 2016. gada ziņojumu par antimikrobiālās rezistences uzraudzību Eiropā;

–  ņemot vērā ECDC un EFSA sagatavoto Eiropas Savienības kopsavilkuma ziņojumu par cilvēku, dzīvnieku un pārtikas zoonožu un indikatora baktēriju antimikrobiālo rezistenci 2016. gadā(8);

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu;

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0257/2018),

A.  tā kā pārmērīga un nepareiza antibiotiku lietošana, jo īpaši lopkopībā (antibiotikas, ko lieto profilaksei un kā augšanas aktivatorus), un infekciju kontroles neapmierinoša prakse cilvēku un veterinārajā medicīnā pakāpeniski ir padarījusi antimikrobiālo rezistenci (AMR) par lielu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai;

B.  tā kā tiek lēsts, ka vismaz 20 % ar veselības aprūpi saistītu infekciju (HAI) var novērst, izmantojot pastāvīgas un daudzpusējas infekciju profilakses un kontroles programmas(9);

C.  tā kā saprātīga antibiotiku lietošana un infekciju profilakse un kontrole visās veselības aprūpes nozarēs, tostarp dzīvnieku veselībā, ir stūrakmens pret antibiotikām rezistento baktēriju attīstības un pārneses efektīvai novēršanai;

D.  tā kā 50 % antibiotiku recepšu, kas paredzētas cilvēkiem, ir neatbilstošas un 25 % cilvēku lietoto antibiotiku nav izrakstītas pareizi; tā kā 30 % no slimnīcās ievietotajiem cilvēkiem lieto antibiotikas un multirezistentās baktērijas rada īpašu apdraudējumu slimnīcās, pansionātos un tiem pacientiem, kuru aprūpē ir jāizmanto tādas ierīces kā ventilatori un asins katetri;

E.  tā kā antibiotikas joprojām tiek izmantotas lopkopībā, lai novērstu slimības un kompensētu neapmierinošus higiēnas apstākļus, nevis lai tās izrakstītu nepieciešamības gadījumos, un tas veicina tādu pret antibiotikām rezistento baktēriju rašanos dzīvniekiem, kuras pēc tam var pārnest uz cilvēkiem;

F.  tā kā korelāciju starp rezistenci pret antibiotikām, kas konstatēta dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus (piemēram, broileriem), un to, ka liela daļa baktēriju izraisīto infekciju cilvēkiem izriet no darbībām ar šiem dzīvniekiem vai šo dzīvnieku gaļas sagatavošanas un lietošanas pārtikā, ir apstiprinājušas arī ES aģentūras(10);

G.  tā kā antibiotiku nepareiza lietošana samazina to efektivitāti un izraisa to, ka izplatās ļoti rezistenti mikrobi, kas ir īpaši rezistenti pret jaunākajām antibiotikām; tā kā saskaņā ar ESAO datiem AMR visā pasaulē katru gadu varētu būt izraisījusi aptuveni 700 000 nāves gadījumu; tā kā 25 000 šo nāves gadījumu iestājas ES un pārējie — ārpus ES, un tas nozīmē, ka sadarbībai attīstības politikā un AMR koordinācijā un uzraudzībā starptautiskā līmenī ir būtiska nozīme;

H.  tā kā 2050. gadā AMR var izraisīt pat 10 miljonus nāves gadījumu gadā, ja netiks veikti nekādi pasākumi; tā kā 9 miljoni no šā aplēstā nāves gadījumu skaita iestātos ārpus ES — jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āzijā un Āfrikā; tā kā infekcijas un rezistentas baktērijas izplatās viegli un tādēļ ir steidzami vajadzīga globāla rīcība;

I.  tā kā vakcinācija un ātrās diagnostikas instrumenti (RDT) var ierobežot antibiotiku nepamatotu lietošanu; tā kā RDT ļauj veselības aprūpes speciālistiem ātri diagnosticēt baktēriju vai vīrusu infekciju un tādējādi samazināt antibiotiku nepamatotu lietošanu un rezistences attīstības risku(11);

J.  tā kā ļoti rezistentu baktēriju izplatības turpināšanās nākotnē varētu padarīt neiespējamu kvalitatīvu veselības aprūpi attiecībā uz invazīvām operācijām vai kvalitatīvu ārstēšanu dažām pacientu grupām, kurām ir nepieciešama staru terapija, ķīmijterapija un transplantācija;

K.  tā kā baktērijas pastāvīgi mainās, pētniecība un izstrāde (R&D) un regulatīvā vide ir sarežģīta, dažas specifiskas infekcijas ir reti sastopamas un gaidāmā atdeve no jaunajiem pretmikrobu līdzekļiem joprojām ir ierobežota;

L.  tā kā HAI ir saistītas ar profilakses pasākumu neesamību, kas rada pret antibiotikām rezistentas baktērijas un neapmierinošu higiēnas praksi, jo īpaši slimnīcās; tā kā ECDC lēš, ka ES aptuveni 4 miljoni pacientu katru gadu saslimst ar HAI un aptuveni 37 000 nāves gadījumu gadā ir tiešā veidā saistīti ar šīm infekcijām; tā kā nāves gadījumu skaits varētu būt pat vēl lielāks; tā kā ir pierādīts, ka iepriekš aplēstais ikgadējais 25 000 nāves gadījumu skaits Savienībā ir daudz par mazu;

M.  tā kā efektīvu antibiotiku nepieejamība jaunattīstības valstīs joprojām izraisa vairāk nāves gadījumu nekā AMR; tā kā pasākumi AMR novēršanai, kas pārāk daudz pievēršas antibiotiku pieejamības ierobežošanai, var saasināt jau tā smago zāļu nepieejamības krīzi, kas mūsdienās bērniem līdz piecu gadu vecumam katru gadu izraisa vairāk nekā vienu miljonu nāves gadījumu; tā kā pasākumiem AMR novēršanai ir jātiecas uz to, lai visiem nodrošinātu ilgtspējīgu zāļu pieejamību, proti, pieejamību tiem, kuriem šīs zāles ir vajadzīgas, bet ne citiem;

N.  tā kā vairākās dalībvalstīs ir vērojams strauji augošs multirezistento sēnīšu līmenis, kas izraisa strauju hospitalizācijas ilguma palielināšanos un inficēto pacientu paaugstinātu mirstību; tā kā Amerikas Slimību kontroles un profilakses centrs pastiprināti brīdina par šo problēmu; tā kā šī konkrētā problēma acīmredzami nav iekļauta Eiropas “Vienas veselības” rīcības plānā pret AMR;

O.  tā kā ir pierādīts, ka aktīvās skrīninga programmas, kurās izmanto RDT, būtiski veicina HAI pārvaldību un ierobežo to izplatību slimnīcās un starp pacientiem(12);

P.  tā kā ir pierādīts, ka antibiotiku savienojumu izmantošana neklīniskos patēriņa produktos palielina pret zālēm rezistentu baktēriju celmu radīšanas risku(13);

Q.  tā kā apmierinoša roku higiēna, kas izpaužas kā efektīva roku mazgāšana un žāvēšana, var veicināt AMR un infekcijas slimību pārneses novēršanu;

R.  tā kā medicīnisku ierīču izmantošana var novērst infekcijas ķirurģijā un tādējādi novērst un kontrolēt AMR attīstību(14);

S.  tā kā sekmīgi ir īstenotas programmas, kuras ir uzlabojušas vispārējo piekļuvi zālēm, kas vajadzīgas HIV, tuberkulozes (TB) un malārijas ārstēšanai;

T.  tā kā nozokomiālās infekcijas visā pasaulē būtiski apdraud iespēju saglabāt un garantēt veselības pamataprūpi;

U.  tā kā, turpinoties pašreizējai tendencei, 2050. gadā AMR dēļ varētu mirt vairāk cilvēku nekā no vēža(15);

V.  tā kā ECDC un EFSA ir atkārtoti uzsvērušas, ka AMR ir viens no lielākajiem draudiem sabiedrības veselībai(16);

W.  tā kā pret zālēm rezistenta tuberkuloze ir galvenais AMR izraisītas nāves cēlonis;

X.  tā kā Pasaules Banka 2017. gada marta ziņojumā ir brīdinājusi, ka līdz 2050. gadam pret zālēm rezistentas infekcijas globālā mērogā varētu radīt ekonomiskos zaudējumus, kas būs salīdzināmi ar 2008. gada finanšu krīzes radītajiem zaudējumiem;

Y.  tā kā AMR ir jāuztver un jāizprot kā drauds cilvēku, dzīvnieku un planētas veselībai un kā tiešs drauds vairāku Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai, kuri izklāstīti 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmā, tostarp, bet ne tikai, SDG 1, SDG 2, SDG 3 un SDG 6 mērķu sasniegšanai;

Z.  tā kā pieejas “Viena veselība” mērķi ir vērsti uz to, lai saglabātu gan cilvēku, gan dzīvnieku infekciju ārstēšanas efektivitāti, lai apturētu AMR rašanos un izplatīšanos un veicinātu jaunu iedarbīgu antimikrobiālo līdzekļu izstrādi un pieejamību ES un pārējā pasaulē;

AA.  tā kā dokumentā “Padomes secinājumi par nākamajiem soļiem saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, lai apkarotu antimikrobiālo rezistenci”(17) Komisija un dalībvalstis ir aicinātas “Vienas veselības” tīklā attiecībā uz AMR saskaņot stratēģiskās pētniecības programmas, kas iekļautas jau esošajās ES pētniecības un izstrādes ierosmēs par jaunām antibiotikām, alternatīvām un diagnostiku;

AB.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir atzītas iedzīvotāju pamattiesības uz veselību un medicīnisko aprūpi; tā kā tiesības uz veselības aprūpi ir ekonomiskas, sociālas un kultūras tiesības uz universāliem veselības aprūpes minimālajiem standartiem, kas pienākas visām fiziskām personām;

AC.  tā kā jebkuram ES mēroga AMR stratēģijas galvenajam pīlāram ir jābūt veselības aprūpes speciālistu tālākizglītības nodrošināšanai par jaunākajiem sasniegumiem pētījumos un labo praksi attiecībā uz AMR profilaksi un izplatību;

AD.  tā kā Pasaules Veselības asambleja lēš, ka sepse — sindromāla reakcija uz infekcijas slimībām — katru gadu pasaulē izraisa aptuveni sešus miljonus nāves gadījumu, no kuriem lielākā daļa ir novēršami;

AE.  tā kā saskaņā ar kopīgajiem uzdevumiem ECDC, EFSA un EMA pašlaik strādā, lai nodrošinātu rezultatīvos rādītājus AMR un antimikrobiālo līdzekļu patēriņam starp dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, un cilvēkiem;

AF.  tā kā daba nodrošina mūs ar daudzām spēcīgām antibiotikām, kuras var tikt izmantotas ievērojami lielākā mērā nekā pašlaik;

AG.  tā kā jaunākie EMA dati liecina, ka rīcība, lai samazinātu antimikrobiālo veterināro zāļu lietošanu, visā ES ir pretrunīga(18); tā kā dažas dalībvalstis īsā laika posmā ir panākušas antimikrobiālo veterināro zāļu lietošanas nozīmīgu samazinājumu, izstrādājot vērienīgu valsts politiku, par ko liecina vairākas faktu vākšanas misijas, ko īsteno Komisijas Veselības, pārtikas jomas revīziju un analīžu direktorāts(19);

AH.  tā kā AMR ir pārrobežu apdraudējums veselībai, bet situācija dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras; tā kā Komisijai tādēļ ir jāapzina tās jomas un jādarbojas tajās jomās, kurām ir augsta Eiropas pievienotā vērtība, vienlaikus respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu veselības politiku;

AI.  tā kā efektīvai rīcībai pret AMR ir jāiekļaujas plašākā starptautiskā iniciatīvā, kurā būtu iesaistītas iespējami daudzas starptautiskas institūcijas, aģentūras un eksperti, kā arī privātais sektors;

AJ.  tā kā AMR galvenie cēloņi cita starpā ir nepareiza un ļaunprātīga antimikrobiālo līdzekļu izmantošana, zāļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vājums, antimikrobiālo līdzekļu lietošana lopkopībā, lai veicinātu augšanu vai novērstu slimības, trūkumi infekciju profilaksē un kontrolē un uzraudzības sistēmu vājums;

AK.  tā kā pacientiem ir jābūt pieejamām veselības aprūpes un ārstniecības iespējām, tostarp papildinošām un alternatīvām ārstēšanas metodēm un zālēm, saskaņā ar viņu izvēli un vēlmēm;

AL.  tā kā tiek lēsts, ka pret AMR vērstas rīcības izmaksas desmit gadu laikā pasaules mērogā sasniedza 40 miljardus USD;

AM.  tā kā ar AMR saistītās problēmas turpmākajos gados pieaugs un efektīva rīcība ir atkarīga no pastāvīgiem starpnozaru ieguldījumiem publiskajā un privātajā pētniecībā un inovācijās (R&I), lai saskaņā ar pieeju “Viena veselība” varētu izstrādāt labākus instrumentus, produktus un ierīces, jaunus ārstniecības veidus un alternatīvas pieejas;

AN.  tā kā no piektās līdz septītajai pamatprogrammai (FP5–FP7) AMR pētniecībā ir ieguldīts vairāk nekā 1 miljards EUR un saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (H2020) līdz šim jau izmantotais budžets kopumā pārsniedz 650 miljonus EUR; tā kā Komisija ir apņēmusies pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pēdējos trijos gados AMR jomā ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus EUR;

AO.  tā kā pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” pētniecības rezultātus attiecībā uz AMR dos dažādi finansēšanas instrumenti, jo īpaši:

   novatorisku zāļu ierosme (IMI), kura pievēršas visiem antibiotiku izstrādes aspektiem, tostarp pētījumiem par AMR mehānismiem, jaunu zāļu atklāšanai, zāļu izstrādei, kā arī ekonomikai un pārvaldības pasākumiem, un kuras ietvaros pašlaik tiek īstenoti septiņi ND4BB programmas projekti ar kopējo budžetu vairāk nekā 600 miljonu EUR apmērā, ko nodrošina Komisijas finansējums un uzņēmumu ieguldījumi natūrā;
   Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerība (EDCTP), kura pievēršas jaunu un uzlabotu zāļu, vakcīnu un mikrobicīdu izstrādei, kā arī HIV/AIDS, TB un malārijas diagnostikai, un kuras ietvaros pašlaik tiek īstenoti 32 projekti vairāk nekā 79 miljonu EUR vērtībā;
   kopīgas plānošanas ierosme attiecībā uz AMR (JPIAMR), kura pievēršas sadrumstaloto valstu pētniecības darbību konsolidācijai un kuras ietvaros pašlaik tiek īstenoti projekti 55 miljonu EUR vērtībā;
   Eiropas Pētniecības padome (EPP) ar tās “pētnieku ierosinātajiem” jeb “augšupējiem” pētniecības projektiem;
   InnovFin Infekcijas slimību finanšu instruments (IDFF) ar tirgu cieši saistītiem projektiem, no kura līdz šim piešķirti septiņi aizdevumi kopsummā par 125 miljoniem EUR;
   MVU instruments un “Ātrais ceļš uz inovāciju” (FTI), kas atbalsta MVU jaunu risinājumu un rīku izstrādē infekcijas slimību novēršanai, diagnosticēšanai un ārstēšanai un infekciju kontroles uzlabošanai, ar 36 ar AMR saistītiem projektiem un 33 miljonu EUR budžetu;

AP.  tā kā līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem tika izstrādātas vairāk nekā 20 jaunas antibiotiku klases, bet kopš tā laika ir izstrādāta tikai viena, lai gan ir izplatījušās un savairojušās jaunas rezistentas baktērijas; tā kā turklāt ir pierādījumi, kuri skaidri liecina par rezistenci pret jaunām aktīvajām vielām, ko satur pašreizējās antibiotiku klases;

AQ.  tā kā jauniem antimikrobiāliem līdzekļiem ir plašāka pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību un zinātni;

AR.  tā kā antibiotiku izmantošana zootehniskos nolūkos, piemēram, par augšanas veicinātājiem, liecina par šo zāļu nepareizu izmantošanu, un tās noraida visas starptautiskās veselības aizsardzības organizācijas, kuras iesaka to aizliegt cīņā pret AMR; tā kā antibiotiku izmantošana to dzīvnieku augšanas veicināšanai, no kuriem iegūst pārtikas produktus, ES ir aizliegta kopš 2006. gada;

AS.  tā kā daudzas slimības, ko izraisa mikrobi, var efektīvi apkarot nevis ar antibiotikām, kas izraisa rezistenci pret zālēm, bet ar agrīnu diagnostiku, ko papildina jaunas un esošās zāles, un ar citām ES atļautajām ārstēšanas metodēm un praksi, tādējādi saglabājot dzīvību miljoniem cilvēku un dzīvnieku visā ES;

AT.  tā kā plaisa starp pieaugošo AMR un jaunu pretmikrobu līdzekļu attīstību palielinās; tā kā pret zālēm rezistentas slimības līdz 2050. gadam katru gadu visā pasaulē var izraisīt desmit miljonus nāves gadījumu; tā kā tiek lēsts, ka katru gadu ES vismaz 25 000 cilvēku mirst no rezistentu baktēriju izraisītām infekcijām, kas rada ikgadējus izdevumus 1,5 miljardu EUR apmērā, savukārt pēdējo 40 gadu laikā ir izstrādāta tikai viena jauna antibiotiku klase;

AU.  tā kā gadījumā, ja antibiotikas, kas paredzētas tikai cilvēku lietošanai, ir jāturpina efektīvi lietot un ir jāsamazina AMR riski attiecībā uz šīm svarīgākajām antibiotikām, veterinārajā medicīnā ir jāaizliedz dažu antibiotiku grupu lietošana; tā kā Komisijai būtu jānorāda, kuras antibiotikas vai antibiotiku grupas jārezervē noteiktu infekciju ārstēšanai cilvēkiem;

AV.  tā kā politiskajā deklarācijā, ko 2016. gada septembrī apstiprināja valstu vadītāji Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, un Globālajā rīcības plānā, kuru pieņēma 2015. gada maijā, ir atgādināts par pasaules mēroga apņemšanos izstrādāt plašu un koordinētu pieeju, lai daudzos sektoros novērstu antimikrobiālās rezistences pamatcēloņus;

AW.  tā kā bieži minētie dati par 25 000 ar AMR saistīto nāves gadījumu ES katru gadu un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kas pārsniedz 1,5 miljardus EUR, ir iegūti 2007. gadā un tā kā ir nepieciešama pastāvīgi atjaunināta informācija par faktisko AMR ietekmi; uzsver, ka problēmas lielums liecina par nepārprotamu vajadzību izstrādāt Eiropas “Vienas veselības” rīcības plānu pret AMR;

ES kā labās prakses reģions

1.  uzskata, ka, lai varētu veikt pietiekamus pasākumus AMR novēršanai, principam “Viena veselība” ir galvenā nozīme, atspoguļojot to, ka cilvēku un dzīvnieku veselība, kā arī vide, ir savstarpēji saistīta un ka slimības izplatās no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi; tādēļ uzsver, ka slimības ir jānovērš gan cilvēkos, gan dzīvniekos, vienlaikus īpaši ņemot vērā arī pārtikas apriti un vidi, kas var būt vēl viens rezistentu mikroorganismu avots; uzsver Komisijas lielo nozīmi, koordinējot un uzraugot dalībvalstu īstenotos valsts rīcības plānus, kā arī pārrobežu administratīvās sadarbības nozīmi;

2.  uzsver vajadzību izstrādāt Eiropas “Vienas veselības” rīcības plāna laika ietvaru; aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt izmērāmus un saistošus AMR mērķus ar vērienīgiem uzdevumiem gan Eiropas “Vienas veselības” rīcības plānā, gan valstu rīcības plānos, lai varētu veikt salīdzinošo novērtēšanu;

3.  uzsver, ka atbilstīga un piesardzīga antimikrobiālo līdzekļu lietošana ir būtiska, lai ierobežotu AMR veidošanos cilvēku veselības aprūpē, lopkopībā un akvakultūrā; uzsver, ka dalībvalstīs ir ievērojamas atšķirības attiecībā uz rīcību pret AMR un tās novēršanu, tādēļ valstu plānu saskaņošanai ar konkrētiem mērķiem ir izšķiroša nozīme; uzsver, ka Komisijai ir galvenā nozīme valstu stratēģiju koordinēšanā un uzraudzībā; uzsver nepieciešamību pēc jēdziena “Viena veselība” starpnozaru (jo īpaši nākamajā ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammā FP9) un starpmediju ieviešanas, un tā vēl nav pietiekami nodrošināta Komisijas rīcības plānā; uzstāj, ka antibiotiku izmantošana veterinārajā medicīnā profilaktiskiem mērķiem ir stingri jāregulē saskaņā ar turpmāk paredzētās regulas par veterinārajām zālēm noteikumiem;

4.  iesaka noteikt, ka jaunizveidotajā tīklā “Viena veselība” un ES vienotā rīcībā par antimikrobiālo rezistenci un ar veselības aprūpi saistītajām infekcijām (EU-JAMRAI) papildus dalībvalstīm būtu jāiesaista arī citas galvenās ieinteresētās personas;

5.  aicina Komisiju veikt un publicēt “Vienas veselības” rīcības plāna starpposma novērtējumu un ex-post novērtējumu un iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas novērtēšanas procedūrā;

6.  uzsver, ka kopīga ES rīcība, lai novērstu pieaugošos draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ko izraisa pret antibiotikām rezistentas baktērijas, var gūt panākumus tikai tad, ja tā pamatojas uz standartizētiem datiem; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt un ierosināt atbilstošas procedūras un rādītājus, lai mērītu un salīdzinātu paveikto cīņā pret AMR un nodrošinātu standartizētu datu iesniegšanu un novērtēšanu;

7.  atzīmē, ka nesen pieņemtie ES rādītāji, kas palīdz dalībvalstīm kontrolēt paveikto AMR apkarošanā, koncentrējas tikai uz antibiotiku patēriņu un neatspoguļo izmantošanas lietderību; aicina ECDC attiecīgi grozīt ES rādītājus;

8.  aicina Komisiju vākt datus par ražotāju saražoto antibiotiku apjomiem un ziņot par tiem;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot AMR modeļu un patogēnu novērošanu, uzraudzību un ziņošanu un iesniegt šos datus Globālajai antimikrobiālās rezistences uzraudzības sistēmai (GLASS); turklāt uzsver, ka vissvarīgākā ir visu būtisko un salīdzināmo pārdošanas apjoma datu sistemātiska vākšana; aicina Komisiju, apspriežoties ar EMA, EFSA un ECDC, izstrādāt ES prioritāro patogēnu sarakstu (PPL), ņemot vērā PVO globālo PPL gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un tādējādi skaidri nosakot turpmākās pētniecības un tehnoloģiju izstrādes prioritātes; turklāt aicina Komisiju mudināt un atbalstīt dalībvalstis, lai tās ievieš un uzrauga valsts mērķus AMR/HAI uzraudzībai un samazināšanai;

10.  aicina Komisiju izstrādāt standartizētas aptaujas, lai savāktu HAI datus un izpētītu riskus lielām cilvēku un dzīvnieku populācijām epidēmiju un pandēmisko slimību laikā;

11.  uzsver, ka vietējās, reģionālās un valsts informācijas un datu labāka apmaiņa par jaunām problēmām saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī agrīnās brīdināšanas sistēmu izmantošana, var palīdzēt dalībvalstīm pieņemt piemērotus ierobežošanas pasākumus, lai ierobežotu rezistento organismu izplatīšanos;

12.  aicina palielināt visu attiecīgo ES aģentūru nozīmi, cilvēkresursus un finanšu resursus cīņā pret AMR un HAI; uzskata, ka ļoti svarīga ir cieša sadarbība starp ES aģentūrām un ES finansētajiem projektiem;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis iesniegt regulārus un precīzus ziņojumus par apstiprināto AMR gadījumu skaitu cilvēkiem, kā arī pareizu un atjauninātu AMR mirstības statistiku;

14.  uzsver, ka attiecībā uz visu infekciozo mikroorganismu kontroli izšķiroša nozīme ir lopkopības uzraudzībai lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, infekciju profilaksei, veselības izglītībai, biodrošības pasākumiem, aktīvām skrīninga programmām un kontroles praksei, jo tā samazina vajadzību lietot antimikrobiālos līdzekļus un attiecīgi arī mikroorganismu iespējas vairoties un izplatīt rezistenci; uzsver, ka obligāti ir jāziņo sabiedrības veselības iestādēm par visiem pacientiem, kuri tiek inficēti ar ļoti rezistentām baktērijām vai tiek apzināti kā to pārnēsātāji; uzsver, ka ir vajadzīgas pamatnostādnes par hospitalizētu pārnēsātāju karantīnu un ir jāizveido daudznozaru darba grupa, kura būtu tieši pakļauta valstu veselības ministrijām;

15.  uzsver, ka ir vajadzīga ES sistēma datu vākšanai par visu antibiotiku pareizu lietošanu; prasa izstrādāt protokolus par antibiotiku izrakstīšanu un lietošanu ES līmenī, atzīstot veterinārārstu un primārās aprūpes ārstu atbildību arī šajā jautājumā; turklāt prasa valsts līmenī obligāti savākt visus datus par antibiotiku izrakstīšanu un reģistrēt tos datubāzē, ko kontrolē un koordinē infekciju eksperti, lai izplatītu zināšanas par to, kā antibiotikas labāk izmantot;

16.  saistībā ar to pauž nožēlu par to, ka Komisija agrāk nav ierosinājusi stratēģisku pieeju ūdens piesārņošanai ar farmaceitiskajiem produktiem, kā to prasa Ūdens pamatdirektīva(20); tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ES stratēģiju, lai nekavējoties novērstu zāļu atliekvielu izplatīšanos ūdenī un vidē, pievēršot pietiekamu uzmanību monitoringam, datu vākšanai un analīzes uzlabošanai par AMR ietekmi uz ūdens resursiem un ūdens ekosistēmu; vērš uzmanību uz integrētas ķēdes pieejas lietderību attiecībā uz zāļu atliekvielām un AMR vidē(21);

17.  uzsver, ka ūdens un augsnes piesārņojums ar cilvēku un veterināro antibiotiku atliekvielām ir arvien lielāka problēma un pati vide ir jaunu rezistentu mikroorganismu potenciāls avots; tāpēc aicina Komisiju “Vienas veselības” koncepcijas ietvaros pievērst būtiski lielāku uzmanību videi;

18.  atgādina, ka bieži minētie dati par 25 000 ar AMR saistītu nāves gadījumu ES katru gadu un ar tiem saistītajiem izdevumiem, kas pārsniedz 1,5 miljardus EUR, ir iegūti 2007. gadā un ir nepieciešama pastāvīgi atjaunināta informācija par faktisko AMR ietekmi;

19.  atgādina, ka veselība ir produktivitātes un konkurētspējas faktors un viena no iedzīvotāju lielākajām problēmām;

20.  aicina Komisiju palielināt finansējumu EUCAST, kas nodarbojas ar fenotipiskās in vitro antimikrobiālās jutības testēšanas tehniskajiem aspektiem un darbojas kā EMA un ECDC koordinācijas komiteja;

21.  mudina Komisiju 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros piešķirt papildu finansējumu, lai jo īpaši pētītu ne-terapeitiskās barības alternatīvas, ko izmanto lopkopībā;

22.  atbalsta vismaz Padomes atbildi uz Codex Alimentarius prakses kodeksa projektu antimikrobiālās rezistences mazināšanai un ierobežošanai un tā 18. un 19. principu par atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu;

23.  mudina pievērst uzmanību infekcijas kontroles pamatnostādņu ievērošanai, integrējot infekciju samazināšanas mērķus un atbalstot labo praksi, lai palīdzētu nodrošināt pacientu drošību slimnīcās;

24.  aicina Komisiju, ECDC un dalībvalstis veicināt vienreizējas lietošanas roku dvieļu izmantošanu higiēnas aspektā jutīgās vietās, piemēram, veselības aprūpes iestādēs, pārtikas pārstrādes iekārtās un bērnu iestādēs;

25.  atgādina, ka pārtika ir viens no iespējamiem veidiem, kā nodot rezistentās baktērijas no dzīvniekiem uz cilvēkiem, turklāt pret zālēm rezistentas baktērijas var cirkulēt cilvēku un dzīvnieku populācijās caur ūdeni un vidi; ņem vērā risku inficēties ar rezistentiem organismiem no piesārņotām kultūrām, kuras apstrādātas ar antimikrobiāliem līdzekļiem, no kūtsmēsliem vai no tā, ka kūts notekūdeņi nonāk gruntsūdeņos; saistībā ar to norāda, ka minēto baktēriju izplatīšanos ietekmē tirdzniecība, ceļošana un cilvēku un dzīvnieku migrācija;

26.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt informāciju par sabiedrības veselību, lai uzlabotu sabiedrības izpratni un veicinātu uzvedības maiņu attiecībā uz antibiotiku atbildīgu lietošanu un rīcību ar tām, jo īpaši profilakses nolūkos; uzsver to, cik svarīgi ir veicināt izpratni par veselību, jo ir būtiski, lai pacienti saprastu veselības aprūpes informāciju un spētu pareizi ievērot ārstēšanas instrukcijas; uzsver, ka profilakses pasākumi, tostarp pareiza higiēna, ir jāpaplašina, lai samazinātu cilvēku pieprasījumu pēc antibiotikām; uzsver, ka profilakses stratēģijas galvenajai sastāvdaļai jābūt izpratnei par pašārstēšanās un zāļu pārmērīgas lietošanas risku;

27.  aicina dalībvalstis izstrādāt sabiedrības veselības informāciju, lai palielinātu sabiedrības izpratni par saikni starp infekcijām un personisko higiēnu; uzsver, ka efektīvs līdzeklis, kā samazināt antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu, galvenokārt ir novērst infekciju izplatīšanos; šajā jomā mudina veicināt pašaprūpes iniciatīvas;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, kā atbalstīt pacientu uzticību antibiotikām un citām atbilstošām ārstēšanas metodēm, kā arī pareizu to ievērošanu atbilstoši ārstu norādījumiem;

29.  mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu pamatnostādnēm atbilstoši pieejai “Viena veselība”, noteikt paraugpraksi saskaņotu kvalitātes standartu izstrādei, kas jāievieš ES mēroga mācību programmās, lai veicinātu starpnozaru izglītību, infekciju profilakses un apmācības programmas veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai, lai nodrošinātu pareizu veselības aprūpes speciālistu un veterinārārstu rīcību saistībā ar materiālu, kas piesārņoti ar antimikrobiāliem līdzekļiem un AMR(22), izrakstīšanu, dozēšanu, lietošanu un iznīcināšanu, kā arī lai izveidotu un izvietotu multidisciplināras antibiotiku uzraudzības grupas slimnīcu iestādēs;

30.  uzsver, ka primārās aprūpes nozarē tiek izrakstīta viena trešdaļa recepšu, tādēļ šī nozare lietojuma protokolos būtu jāatzīst par prioritāru; uzsver nepieciešamību infekcijas slimību speciālistiem izstrādāt šos protokolus, kā arī tos kontrolēt un uzraudzīt; aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes šo protokolu izmantošanai cilvēku veselības jomā; aicina dalībvalstis pārskatīt visus esošos protokolus, jo īpaši attiecībā uz profilaksi ķirurģisko operāciju laikā; atzinīgi vērtē pašreizējos valsts līmeņa projektus, piemēram, PIRASOA programmu, kā labās prakses piemērus racionālai lietošanai primārajā aprūpē un slimnīcās; mudina izstrādāt mehānismus, ar kuriem varētu kopīgi izmantot paraugpraksi un protokolus;

31.  apzinās, ka veselības aprūpes speciālistiem bieži ir ātri jāpieņem lēmumi par terapeitisko indikāciju ārstēšanai ar antibiotikām; norāda, ka ātri diagnostikas testi var palīdzēt pieņemt šos lēmumus efektīvi un precīzi;

32.  mudina dalībvalstis novērst infekciju izplatīšanos ar rezistentu baktēriju palīdzību, ieviešot aktīvās skrīninga programmas ar ātrās diagnostikas tehnoloģijām, lai ātri identificētu pacientus, kuri ir inficēti ar baktērijām, kas rezistentas pret daudzām zālēm, un ieviestu atbilstošus infekcijas kontroles pasākumus (piemēram, pacientu karantīna, kohorēšana un pastiprināti higiēnas pasākumi);

33.  apzinās, ka ātras diagnostikas rīku (RDT) izmaksas var pārsniegt antibiotiku cenu; aicina Komisiju un dalībvalstis piedāvāt stimulus nozarei, lai tā izstrādātu efektīvas, lētas un lietderīgas testēšanas metodes un izmantotu RDT; uzsver, ka RDT ir pieejami visas valsts mērogā tikai 40 % ESAO valstu; aicina veselības apdrošināšanas uzņēmumus segt papildu izmaksas, kas rodas, izmantojot RDT, ņemot vērā ilgtermiņa ieguvumus, kas rodas, novēršot nevajadzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis ierobežot cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpes speciālistu veikto antibiotiku pārdošanu, kuri tās izraksta, un novērst jebkādus finansiālus vai cita veida stimulus antibiotiku izrakstīšanai, vienlaikus nodrošinot pietiekami ātru piekļuvi ārkārtas veterinārajām zālēm; uzsver, ka gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem tiek izmantoti daudzi antimikrobiālie līdzekļi un daži no šiem līdzekļiem ir būtiski svarīgi, lai varētu novērst vai ārstēt dzīvībai bīstamas infekcijas cilvēkiem, tādēļ to lietošana dzīvniekiem būtu jāaizliedz; uzsver, ka šie antimikrobiālie līdzekļi būtu jāatstāj vienīgi cilvēku ārstēšanai, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu to efektivitāti cilvēku infekciju ārstēšanā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot vai saglabāt stingrākus pasākumus attiecībā uz antibiotiku pārdošanas ierobežošanu;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingri vērsties pret nelikumīgu antimikrobiālo produktu pārdošanu vai to pārdošanu ES bez ārsta vai veterinārārsta receptes;

36.  uzsver vakcīnu un diagnostikas rīku lielo nozīmi AMR un HAI apkarošanā; iesaka valstu rīcības plānos par AMR kā galveno elementu paredzēt mērķus attiecībā uz vakcināciju visa mūža garumā un infekcijas kontroli iedzīvotāju vidū, jo īpaši augsta riska grupās; uzsver arī to, cik svarīga ir sabiedrības informētība un izpratnes veicināšana, lai paaugstinātu vakcinācijas līmeni cilvēku un veterinārajā veselības aprūpē, tādējādi izmaksu ziņā efektīvi novēršot slimības un AMR;

37.  uzsver, ka Eiropas “Vienas veselības” rīcības plāns pret AMR ņem vērā to, ka imunizācija, izmantojot vakcināciju, ir izmaksu ziņā efektīvs veselības aprūpes pasākums, cenšoties apkarot AMR(23), un ka šajā rīcības plānā Komisija paziņo par stimuliem, lai veicinātu diagnostikas, alternatīvu antimikrobiālo līdzekļu un vakcinācijas izmantošanu(24), bet ka diagnostikas, alternatīvu antimikrobiālo līdzekļu un vakcinācijas salīdzinoši augstākās izmaksas, salīdzinot ar parastajām antibiotikām, ir šķērslis vakcinēšanās līmeņa palielināšanai, ko paredz rīcības plāns(25); uzsver, ka vairākas dalībvalstis jau pašlaik uzskata vakcināciju par nozīmīgu politikas pasākumu, kas palīdz novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos pāri robežām un vēl vairāk ierobežot ES lauksaimniecības tirgus inficēšanās risku, un tādēļ ir to ieviesušas;

38.  aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu un kontrolētu infekcijas, kas var izraisīt sepsi; aicina dalībvalstis valstu AMR rīcības plānos paredzēt mērķtiecīgus pasākumus, lai uzlabotu sepses profilaksi, agrīnu identificēšanu un diagnosticēšanu, kā arī klīnisko ārstēšanu;

39.  aicina Komisiju izpētīt, kā vislabāk izmantot Eiropas references tīklu potenciālu reto slimību jomā, un novērtēt to iespējamo nozīmi AMR pētniecībā;

40.  uzsver, ka cilvēku un dzīvnieku antibiotiku atliekvielu radītais vides piesārņojums, jo īpaši lopkopībā, slimnīcās un mājsaimniecībās, ir jauna problēma, kas prasa saskaņotus politikas pasākumus, lai novērstu AMR izplatīšanos starp ekosistēmām, dzīvniekiem un cilvēkiem; mudina veikt papildu pētījumus par pārneses dinamiku un šā piesārņojuma relatīvo ietekmi uz AMR; tādēļ aicina izstrādāt sinerģijas starp pieeju “Viena veselība” un esošajiem vides monitoringa datiem, jo īpaši kā monitoringa kontrolsarakstus saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu, lai uzlabotu zināšanas par antimikrobiālo līdzekļu sastopamību un izplatīšanos vidē;

41.  atzīmē, ka baktērijas, kas apstrādātas ar herbicīdiem, uz klīniski nozīmīgām antibiotikām reaģē atšķirīgi; atzīmē biežās antibiotiku rezistences izmaiņas, ko izraisa apstiprināto herbicīdu un antibiotiku lietošana, un to, ka šo izmaiņu ietekme netiek regulatīvi uzraudzīta;

42.  aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu zāļu, tostarp antimikrobiālo līdzekļu, izdalīšanos vidē ar notekūdeņiem un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kā galveno AMR izveidošanās faktoru;

43.  aicina pārskatīt vides riska novērtējumus tirdzniecības atļauju piešķiršanas procesa ietvaros attiecībā uz antimikrobiāliem līdzekļiem, kā arī vecākiem produktiem, kas jau ir laisti tirgū; aicina stingri ievērot ES labas ražošanas prakses (GMP) un zaļo iepirkumu noteikumus attiecībā uz farmaceitisko līdzekļu ražošanu un izplatīšanu un antibiotiku izdalīšanos vidē;

44.  mudina Komisiju un dalībvalstis risināt jautājumu par strauji augošo pret vairākām zālēm rezistento sēnīšu līmeni, pārskatot fungicīdu izmantošanu lauksaimniecības un rūpniecības nozarē;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis pakāpeniski izbeigt antimikrobiālo savienojumu vai ķīmisko vielu izmantošanu ne-klīniskos apstākļos, piemēram, ikdienas tīrīšanas līdzekļos un citās patēriņa precēs;

46.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešami padziļināti pētījumi par to, kā antimikrobiālo līdzekļu klātbūtne pārtikas kultūraugos un dzīvnieku barībā ietekmē AMR veidošanos, un par mikrobu populāciju augsnē;

47.  saistībā ar to norāda, ka ir jāveic rūpīgs ex-ante novērtējums par “caurules gala” pieejas sociālajām izmaksām;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt savus labas lauksaimniecības prakses un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kodeksus saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu(26), iekļaujot noteikumus par tādu kūtsmēslu apstrādi, kas satur pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentas antibiotikas/mikroorganismus;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt tādu ilgtspējīgu zāļu izstrādi, kam ir maza ietekme uz vidi un ūdeni, un veicināt turpmākas inovācijas farmācijas nozarē šajā jomā;

50.  uzsver, ka ne visām dalībvalstīm ir pietiekami līdzekļi, lai izstrādātu un ieviestu visaptverošas AMR valsts stratēģijas; mudina Komisiju sniegt dalībvalstīm skaidru informāciju par pieejamiem ES resursiem, lai risinātu AMR problēmas, un šim nolūkam piešķirt mērķtiecīgāku finansējumu;

51.  aicina Komisiju pārskatīt un grozīt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentus (BREF) saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu, kas attiecas uz emisijām no antibiotiku ražošanas rūpnīcām;

52.  mudina Komisiju efektīvi izmantot pieejamos tiesību aktus visās ar AMR saistītajās jomās, lai nodrošinātu, ka draudi tiek risināti visos politikas virzienos;

53.  uzsver, cik nozīmīga ir dzīves cikla novērtēšanas pieeja, sākot no ražošanas un izrakstīšanas līdz farmaceitisko atkritumu apsaimniekošanai; aicina Komisiju risināt jautājumu par antibiotiku iznīcināšanu, izpētot sadedzināšanas alternatīvas, piemēram, gazifikāciju;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai farmakovigilances sistēmā tiktu iekļauti vides jautājumi cilvēkiem paredzēto farmaceitisko līdzekļu jomā un lai tie tiktu pastiprināti attiecībā uz veterinārajiem medikamentiem, jo īpaši saistībā ar AMR;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt kvalitātes standartus (robežvērtības) vai riska novērtēšanas prasības, lai nodrošinātu, ka kūtsmēsli, notekūdeņu dūņas un apūdeņošanas ūdens satur attiecīgo antibiotiku un AMR mikroorganismu drošu koncentrāciju, pirms to var izkliedēt lauksaimniecības tīrumos;

56.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sākt ES mēroga informācijas kampaņu, pievēršoties patērētājiem un uzņēmumiem, par akvakultūru kopumā un jo īpaši par atšķirībām starp stingrajiem un visaptverošajiem standartiem ES tirgū un standartiem, ko piemēro no trešām valstīm importētiem produktiem, īpaši uzsverot problēmas pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības jomā, kuras rada īpaši rezistentu mikroorganismu un AMR veidošanās Savienībā;

57.  aicina pakāpeniski izbeigt antimikrobiālo līdzekļu tradicionālo profilaktisko un metafilaktisko izmantošanu saimniecības dzīvnieku grupās un aicina pilnībā aizliegt izmantot “pēdējā glābiņa” antibiotikas dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus; uzsver, ka pareiza lopkopība, higiēnas prakse, saimniecību pārvaldība un ieguldījumi šajās jomās veicina infekciju profilaksi un līdz ar to arī antibiotiku lietošanas samazināšanu; mudina Komisiju iesniegt jaunu ES stratēģiju par dzīvnieku labturību, kā to iesaka Eiropas Parlaments, ar ilgtermiņa mērķi izstrādāt dzīvnieku labturības tiesisko regulējumu; mudina Komisiju nekavējoties īstenot pasākumus, kas vēl nav veikti saistībā ar ES dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam;

58.  uzsver, ka pareizas lauku saimniecību pārvaldības, bioloģiskās drošības un lopkopības sistēmas ir pamats pārtikas ražotāju dzīvnieku veselībai un labturībai, un, pienācīgi izmantojot, tās samazina uzņēmību pret baktēriju slimībām un nepieciešamību izmantot antibiotikas dzīvniekiem;

59.  uzskata, ka ir jāmudina nodrošināt atbilstīgu finansējumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, piemēram, kvalitatīvā izmitināšanā, ventilēšanā, tīrīšanā, dezinfekcijā, vakcinācijā un biodrošībā, un tas nedrīkstētu būt apdraudēts jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP); saistībā ar to atzīst, ka liela nozīme ir lauksaimnieku kopienas dalībnieku informētībai par dzīvnieku labturību, dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu; atzīmē, ka svarīgi ir veicināt un piemērot labo praksi visos pārtikas produktu ražošanas un pārstrādes posmos, kā arī atzīst, ka svarīga ir droša un uztura ziņā līdzsvarota barība, īpašas barošanas stratēģijas, barības sastāvs, barības sintezēšanas veids un barības pārstrāde;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis — tostarp saistībā ar KLP reformu — panākt lielāku sinerģiju un saskaņā ar konstatējumiem, kas izklāstīti Komisijas “Vienas veselības” rīcības plānā pret AMR, nodrošināt efektīvus finansiālus stimulus un atbalstu lopkopjiem, kuri var pierādīt, ka ir būtiski samazinājuši antibiotiku izmantošanu un sasnieguši augstu vakcinācijas līmeni saviem dzīvniekiem vai mājlopiem;

61.  uzsver, ka laba sanitārija un higiēna saimniecībās ir būtiska; aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par antibiotiku lietošanu dzīvniekiem un lauku saimniecību higiēnas apstākļiem; aicina dalībvalstis izstrādāt īpašus plānus un pastiprināt sanitāro apstākļu kontroli;

62.  atgādina par profilakses pasākumiem, kas veicami pirms antimikrobiālās terapijas izmantošanas veselām grupām dzīvnieku, no kuriem iegūst pārtikas produktus (metafilakse):

   dabiskos apstākļos audzētu un veselīgu vaislas dzīvnieku ar pietiekamu ģenētisko daudzveidību izmantošana;
   tādu apstākļu nodrošināšana, kuros tiek ievērotas sugu izturēšanās vajadzības, tostarp socializācija un hierarhija;
   turēšanas blīvums, kas nepalielina slimības pārnešanas risku;
   slimo dzīvnieku izolācija atsevišķi no pārējās grupas;
   (mājputnu un sīklopu) ganāmpulka sadalīšana mazākās fiziski nošķirtās grupās;
   savstarpēji jau atbilstīgu spēkā esošo noteikumu par dzīvnieku labturību īstenošana, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikuma 11., 12., un 13. pārvaldības prasībā (SMR)(27);

63.  uzskata, ka prasības nodrošināt marķējumā atsauces uz antibiotiku lietošanu uzlabotu patērētāju zināšanas un ļautu patērētājiem izdarīt apzinātāku izvēli; aicina Komisiju izveidot saskaņotu marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir dzīvnieku labturības standarti un laba lopkopības prakse, kā bija paredzēts jau 2009. gadā(28);

64.  turklāt vērš uzmanību uz jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem (2018. gada februāris), kas parāda, ka plaša spektra beta-laktamāzes (ESBL) tiek pārnestas uz cilvēkiem no lopkopības un gaļas patēriņa tikai ierobežotā apjomā un ka ESBL pārnese galvenokārt notiek no cilvēka uz cilvēku(29);

65.  uzsver, ka lauku saimniecībās ar augstu dzīvnieku blīvumu var tikt piekopta prakse, kurā antibiotikas tiek nepareizi un regulāri izbarotas lauksaimniecības dzīvniekiem un mājputniem, lai veicinātu straujāku augšanu, kā arī tās plaši izmanto profilaksē, lai nepieļautu slimību izplatīšanos, ņemot vērā šaurību, nebrīvi un stresu, kas raksturo dzīvnieku turēšanas apstākļus un kavē viņu imūnsistēmu darbību, un lai kompensētu antisanitāros apstākļus, kuros tie tiek audzēti;

66.  uzskata, ka mūsu zināšanas par AMR izplatīšanos no lauku saimniecību dzīvniekiem uz cilvēkiem jau ir diezgan ievērojamas, un tas nav pietiekami atzīts rīcības plānā; norāda, ka rīcības plāns vienkārši prasa turpināt izpēti un novērst zināšanu trūkumus šajā jomā, un tas varētu tik ļoti nepieciešamo rīcību atlikt uz vēlāku laiku;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis atšķirt lauksaimniecības dzīvniekus no lolojumdzīvniekiem, jo īpaši izstrādājot mehānismus antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas veterinārmedicīnā uzraudzībai un novērtēšanai un plānojot pasākumus attiecībā uz to izmantošanu;

68.  uzsver, ka visaptveroša antibiotiku uzraudzība lauksaimniecībā ir izstrādāta sadarbībā ar veterinārārstiem, kas visaptveroši dokumentē antibiotiku izmantošanu un turpina uzlabot to piemērošanu; pauž nožēlu, ka vēl nav līdzvērtīgas sistēmas cilvēku ārstēšanā;

69.  norāda, ka korelāciju starp rezistenci pret antibiotikām, kas konstatēta dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus (piemēram, broileriem), un lielu daļu baktēriju izraisīto infekciju cilvēkiem, kas iegūtas no darbībām ar šiem dzīvniekiem vai šo dzīvnieku gaļas sagatavošanas un lietošanas pārtikā, ir apstiprinājušas arī ES aģentūras(30);

70.  uzsver pētījumu rezultātus, proti, ka pasākumiem, kas ierobežo antibiotiku izmantošanu dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, ir saistība ar to baktēriju samazinātu klātbūtni šajos dzīvniekos, kas rezistentas pret antibiotikām(31);

71.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā šo neseno pētījumu(32), parūpēties par to, lai saglabātu mēra sajūtu, pieņemot pasākumus, kā arī rūpīgi novērtēt un klasificēt antibiotiku un antimikrobiālo rezistenci visos attiecīgajos tiesību aktos tā, lai nevajadzīgi neierobežotu to, ka Eiropas lopkopībā ir līdzekļi, ar kuriem ir iespējams apkarot dažus vienšūņus, piemēram, kokcīdijas, tādējādi netīši palielinot risku, ka cilvēks var inficēties ar bīstamām baktērijām, piemēram, salmonellām un pārtikas mikrobiem;

72.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas “Vienas veselības” rīcības plānā pret AMR trūkst resursu piešķīruma, un tas neļauj vērienīgāk izmantot likumdošanas instrumentus; aicina Komisiju būt vērienīgākai jebkurā turpmākā rīcības plānā, kuru tā izstrādā, un īstenot konsekventākus centienus, lai minēto plānu pilnībā īstenotu;

73.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas stratēģiskā pieeja, kas būtībā ir pareiza, pārāk bieži tiek ierobežota ar nodomu deklarācijām, un aicina Komisiju precizēt savu pieeju;

74.  aicina Komisiju koordinēt un uzraudzīt valstu stratēģijas, lai dalībvalstis varētu kopīgi izmantot paraugpraksi;

75.  mudina dalībvalstis izstrādāt vērienīgas valstu stratēģijas, lai risinātu AMR problēmas dzīvnieku audzēšanas nozarē, paredzot kvantitatīvus samazināšanas mērķus attiecībā uz antimikrobiālo veterināro zāļu lietošanu un vienlaikus ņemot vērā vietējos apstākļus; uzsver, ka to īstenošanā ir jāiesaista visas pārtikas aprites nozares;

76.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs ir juridiski definēti profesionāli kvalificēti dzīvnieku medicīnas konsultanti, kuriem attiecīgās iestādes ir atļāvušas izrakstīt dažas veterinārās zāles; uzsver, ka valstu rīcības plānos par AMR nevajadzētu aizliegt šīm personām izrakstīt un vajadzības gadījumā arī piegādāt noteiktas veterinārās zāles, ņemot vērā to, cik liela var būt šo personu nozīme izolētās lauku kopienās;

77.  uzsver, cik būtiski ir apmainīties ar labo praksi starp dalībvalstīm, kā arī Komisijai koordinēt šādu informācijas apmaiņu; saistībā ar to atzinīgi vērtē antibiotiku lietošanas samazinājumu lopkopībā Nīderlandē par 64,4 % laikposmā no 2009. līdz 2016. gadam un valsts pausto apņēmību līdz 2020. gadam to samazināt vēl vairāk; aicina Komisiju un dalībvalstis arī citās Savienības daļās izmantot šo piemēru par publiskā un privātā sektora sadarbību starp valsts iestādēm, nozarēm, zinātniekiem un veterinārārstiem;

78.  mudina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest pozitīvus (nodokļu atbrīvojumu piešķiršanu lauksaimniekiem) un negatīvus (antibiotiku pārdošanas aplikšanu ar nodokļiem, piemēram, šādi nodokļi ir sekmīgi ieviesti Beļģijā un Dānijā) nodokļu stimulus attiecībā uz antibiotikām, kuras lopkopībā tiek izmantotas ne-terapeitiskiem nolūkiem;

Pētniecības, izstrādes un inovāciju veicināšana attiecībā uz AMR

79.  norāda, ka ar 1,3 miljardu EUR lieliem ieguldījumiem AMR pētniecībā ES atrodas vadošajā pozīcijā šajā jomā un ES sasniegums ir arī uzsāktā “New Drugs for Bad Bugs” (ND4BB) programma(33) un Kopīgā plānošanas iniciatīva par antimikrobiālo rezistenci (JPIAMR)(34); uzsver vajadzību pēc pētniecības darbību efektivitātes un koordinēšanas; tādēļ atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā, piemēram, ERA–NET, lai izveidotu sinerģiju starp JPIAMR un “Apvārsnis 2020”; uzsver, ka līdz 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem tika izstrādātas vairāk nekā 20 jaunas antibiotiku klases, un ar bažām atzīmē, ka pēdējos gados nav izstrādāta neviena patiesi jauna antimikrobiāla klase;

80.  mudina Komisiju apsvērt jaunu tiesisko regulējumu, lai stimulētu jaunu antimikrobiālu līdzekļu izstrādi cilvēkiem, kā Parlaments to jau ir pieprasījis 2016. gada 10. martā, izdarot grozījumus priekšlikumā regulai par veterinārajām zālēm, un 2015. gada 19. maija rezolūcijā; atzīmē, ka Eiropas “Vienas veselības” rīcības plānā pret AMR Komisija apņemas arī “analizēt ES reglamentējošos instrumentus un stimulus — jo īpaši tiesību aktos par reti sastopamām slimībām un pediatriju — izmantojot tos jauniem antimikrobiāliem līdzekļiem”;

81.  atzinīgi vērtē to, ka EFSA un EMA nesen pārskatīja un apsprieda vairākas alternatīvas attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, un dažas no šīm alternatīvām eksperimentālo pētījumu laikā ir apliecinājušas daudzsološus rezultātus dzīvnieku veselības parametru uzlabošanā; tādēļ iesaka dot jaunu stimulu šādu alternatīvu zinātniskai izpētei un ES tiesiskā regulējuma izstrādei, lai veicinātu to attīstību un precizētu veidu, kā tās apstiprināt;

82.  atgādina, ka tradicionālā antibiotiku iegūšana, kuras pamatā ir vairākas no dabas iegūtu antibiotiku modificēšanas metodes, ir sevi izsmēlusi, un ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, radot jaunu antibiotiku paaudzi, būtu jālauž tradicionālā paradigma; atzinīgi vērtē jaunās metodes, kas ir jau izstrādātas, piemēram, monoklonālās antivielas, kuras samazina baktēriju virulenci, tās nenogalinot, bet padarot nekaitīgas;

83.  norāda, ka zinātnei un pētniecībai ir izšķiroša nozīme, izstrādājot standartus cīņai pret AMR;

84.  atzinīgi vērtē nesenos pētījumu projektus par alternatīvām antibiotiku terapijām, tādām kā bakteriofāgu terapija, piemēram, ES finansēto Phagoburn projektu; norāda, ka līdz šim neviena bakteriofāgu terapija nav saņēmusi atļauju ES līmenī; aicina Komisiju ierosināt sistēmu bakteriofāgu terapijai, kuras pamatā būtu jaunākie zinātniskie pētījumi;

85.  atzīmē nesenos pētījumus par nākamās paaudzes probiotisko līdzekļu izstrādi lietošanai vienlaikus ar antibiotiku terapiju klīniskos apstākļos, saistībā ar kuriem ir pierādīts, ka tie samazina HAI, ko izraisa pret antibiotikām ļoti rezistentas baktērijas(35);

86.  atzīmē, ka vienlīdz svarīga ir pētniecība un izstrāde attiecībā uz jaunām pieejām infekciju ārstēšanai un novēršanai un šīs pieejas var paredzēt tādu vielu izmantošanu, kas stiprina imūnreakciju pret bakteriālo infekciju, piemēram, pre- un probiotiķi;

87.  mudina EMA sadarbībā ar EFSA un ECDC pārskatīt visu informāciju, kas pieejama par vecāku antimikrobiālo līdzekļu, tostarp kombinēto antibiotiku, sniegtajiem ieguvumiem un radītajiem riskiem, un apsvērt, vai ir vajadzīgs kaut kā mainīt to apstiprinātos lietošanas veidus; uzsver, ka ir jāveicina agrīns dialogs starp novatoriem un regulatīvajām iestādēm, lai vajadzības gadījumā pielāgotu tiesisko regulējumu tā, lai varētu noteikt prioritātes, paātrināt antimikrobiālo zāļu izstrādi un nodrošināt ātrāku piekļuvi tām;

88.  mudina Komisiju ieviest paātrinātu procedūru, saskaņā ar kuru uz laiku var aizliegt izmantot antimikrobiālos līdzekļus, kas apstiprināti rūpnieciskiem vai lauksaimniecības mērķiem, bet par kuriem ir aizdomas, ka tie būtiski negatīvi ietekmē AMR, kamēr netiek veikti papildu pētījumi par šo antimikrobiālo līdzekļu iedarbību;

89.  atgādina, ka sliktas kvalitātes medicīniskās un veterinārās zāles ar aktīvo vielu zemu koncentrāciju un/vai to ilgtermiņa lietošana veicina rezistentu mikrobu veidošanos; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot un izstrādāt tiesību aktus, kas nodrošina, ka zālēm tiek garantēta kvalitāte, tās ir drošas un efektīvas un ka to lietošanā tiks ievēroti stingri principi;

90.  aicina Komisiju palielināt finansējumu agrīnai starpnozaru un starpdisciplinārai pētniecībai un inovācijām attiecībā uz AMR patogēnu epidemioloģiju un imunoloģiju un HAI skrīningu, jo īpaši par pārneses veidiem starp dzīvniekiem, cilvēkiem un vidi; aicina Komisiju atbalstīt roku higiēnas pētījumus un pētījumus par dažādu roku mazgāšanas un roku žāvēšanas metožu ietekmi uz potenciālo patogēnu pārnesi;

91.  aicina Komisiju veikt ieguldījumus arī tādu dzīvnieku veselības alternatīvu izstrādē, kas nav antibiotikas, tostarp attiecībā uz augšanas veicinātājiem, un jaunu molekulu izstrādē, lai varētu veidot jaunas antibiotikas; uzsver, ka jaunās antibiotikas nedrīkst izmantot dzīvnieku veselības vai augšanas veicināšanai un nozarēm, kas saņem valsts līdzekļus jaunu antibiotiku izstrādei, ir jāpārtrauc izplatīt un/vai lietot antibiotikas dzīvnieku veselības un augšanas veicināšanai;

92.  atzinīgi vērtē nesenos pārrobežu pētniecības projektus par antimikrobiālo pārvaldību un infekciju profilaksi, piemēram, ES finansēto projektu i-4-1-Health Interreg; aicina Komisiju palielināt finansējumu pētniecības pasākumiem, lai novērstu HAI;

93.  aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt pētniecības un izstrādes centienus AMR jomā nākamās ES pētniecības un inovāciju pamatprogrammas ietvaros, tostarp saistībā ar globālajām veselības infekcijām, kas minētas IAM, jo īpaši pret zālēm rezistentām tuberkulozes, malārijas, HIV un novārtā atstātajām tropiskajām slimībām, tostarp paredzot īpašu uzdevumu, kas saskaņā ar programmu pievērstos cīņai pret AMR pasaules mērogā;

94.  aicina Komisiju ieviest ierobežojumus attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu no zonām, kurās pašreizējā uzraudzības sistēma ir identificējusi pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentus baktēriju celmus;

95.  norāda, ka dažiem augu aizsardzības līdzekļiem var būt arī antimikrobiālas īpašības, kas ietekmē AMR izplatīšanos; aicina veikt turpmākus pētījumus par iespējamo saikni starp tirdzniecībā pieejamo pesticīdu un herbicīdu iedarbību un AMR veidošanos; atzīst, ka herbicīdi tiek regulāri pārbaudīti attiecībā uz toksicitāti, bet nevis uz subletālu iedarbību uz mikrobiem, un iepriekš minēto iemeslu dēļ uzsver, ka ir svarīgi apsvērt šādu testu regulāru veikšanu;

96.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt agrīnu un pastāvīgu dialogu ar visām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu atbilstīgus stimulus pētniecībai un izstrādei AMR jomā; atzīst, ka šajā jomā nav universāla risinājuma; mudina Komisiju oficiāli iesaistīt pilsonisko sabiedrību diskusijās par “Vienu veselību”, piemēram, izveidojot un finansējot īpašu ieinteresēto personu tīklu;

97.  uzsver, ka ir vajadzīgi dažādi sadarbības modeļi, ko vadītu publiskais sektors, iesaistoties arī nozarei; atzīst, ka nozares spējām ir būtiska nozīme pētniecībā un izstrādē AMR jomā; neraugoties uz iepriekš minēto, uzsver, ka šajā steidzamajā jautājumā pētniecībai un tehnoloģiju izstrādei ir vajadzīga arī turpmāka sabiedriska prioritizācija un koordinācija; tādēļ aicina Komisiju izveidot publisku platformu publiski finansētiem pētniecības un izstrādes projektiem AMR jomā un visu pētniecības un izstrādes pasākumu koordinēšanai;

98.  tādēļ uzsver, ka pašreizējā inovāciju sistēma faktiski neveicina pētniecību un izstrādi AMR jomā, un aicina Eiropas līmenī pielāgot un saskaņot intelektuālā īpašuma režīmu, jo īpaši, lai labāk saskaņotu aizsardzības ilgumu ar laika periodu, kas pieprasīts attiecīgajām novatoriskajām zālēm;

99.  uzskata, ka izpēte AMR apkarošanas jomā jau notiek daudzās un dažādās Eiropas Savienības daļās, taču nav izveidots atbilstošs pārskats par pētījumu stāvokli ES kopumā; tāpēc ierosina ES līmenī izveidot īpašu platformu, kas ļautu nākotnē efektīvāk izmantot izpētes resursus;

100.  atgādina, cik svarīgi ir veidot koalīcijas starp akadēmiskajām aprindām un biofarmaceitiskajiem uzņēmumiem, izstrādājot jaunas antibiotikas, ātro diagnostiku un jaunas terapijas;

101.  atzinīgi vērtē secinājumus, kas pieņemti PVO, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) apvienotajā tehniskajā simpozijā “Antimikrobiālā rezistence: kā veicināt antibiotiku inovāciju, pieejamību un pareizu lietošanu”(36), kurā tika apspriesti jauni stimulējoši pētniecības un izstrādes modeļi, vienlaikus atsaistot antibiotiku rentabilitāti no pārdotā apjoma;

102.  atgādina, ka Klīnisko izmēģinājumu regula(37) palīdzēs rosināt pētījumus par jauniem antimikrobiāliem līdzekļiem Eiropas Savienībā; aicina Komisiju un EMA, lieki nevilcinoties, īstenot Klīnisko izmēģinājumu regulu;

103.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt jaunu ekonomikas modeļu, izmēģinājuma projektu un pamudinošu stimulu izstrādi un izmantošanu, lai paplašinātu jaunu terapiju, diagnostikas metožu, antibiotiku, medicīnas ierīču, vakcīnu un antimikrobiālo līdzekļu lietošanas alternatīvu izveidi; uzskata, ka tiem ir liela nozīme, ja tie ilgtermiņā ir ilgtspējīgi, uz vajadzībām un pierādījumiem balstīti, pievēršas svarīgākajām sabiedrības prioritātēm un veicina pienācīgu medicīnisko izmantošanu;

104.  aicina Komisiju novērtēt pašreizējās higiēnas prakses un sanitārijas metožu efektivitāti slimnīcās un veselības aprūpes iestādēs; aicina Komisiju izpētīt iespējas izmantot probiotiķus un citas ilgtspējīgas higiēnas tehnoloģijas kā efektīvas sanitārijas metodes, lai novērstu un samazinātu ar AMR saistīto HAI skaitu;

105.  mudina ieviest rentablas tehnoloģijas, kas samazina HAI ietekmi slimnīcās un palīdz novērst multirezistentu mikroorganismu izplatīšanos;

106.  mudina dalībvalstis veicināt alternatīvas kompensēšanas sistēmas, lai atvieglotu novatorisku tehnoloģiju izmantošanu valsts veselības aprūpes sistēmās;

107.  atzīmē, ka parastais zāļu izstrādes darbības modelis nav piemērots antibiotiku izstrādei, jo rezistence var attīstīties laika gaitā un antibiotikas ir paredzētas pagaidu lietošanai un kā pēdējais līdzeklis; atgādina nozarei par tās korporatīvo un sociālo atbildību — veikt ieguldījumus AMR apkarošanā, meklējot veidus, kā paildzināt antibiotiku iedarbību, tādējādi efektīvu antibiotiku piegādi padarot ilgtspējīgu, un aicina veicināt šo pētniecību un noteikt reglamentēšanas veidus;

108.  atgādina, ka gan Parlaments, gan Padome ir lūguši pārskatīt pašreizējos stimulus (t. i., tos, kas noteikti Reti sastopamu slimību regulā(38)) to nepareizas izmantošanas un augsto gala cenu dēļ; tādēļ aicina Komisiju analizēt pašreizējos pētniecības un izstrādes stimulēšanas modeļus, tostarp “pārnesamās tirgus ekskluzivitātes” modeli, lai izstrādātu jaunus modeļus un noteiktu reglamentēšanas veidus;

109.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar pētniekiem un nozari izstrādāt jaunus stimulēšanas modeļus, kas atsaistītu maksājumus no izrakstītā daudzuma un stimulētu ieguldījumus visā produktu izstrādes un ražošanas periodā; uzsver, ka antibiotiku pieejamības nodrošināšanai cenu un kvalitātes jomā ir jābūt pētniecības un izstrādes stimulu galīgajam mērķim;

110.  atzīst farmaceitu galveno nozīmi, veicinot informētību par antimikrobiālo līdzekļu atbilstošu lietošanu un AMR novēršanu; mudina dalībvalstis paplašināt savu atbildību, atļaujot precīzu daudzumu izsniegšanu un nodrošinot dažu vakcīnu lietošanu un ātrās diagnostikas testu veikšanu aptiekās;

111.  aicina uzskatīt pārnesamo tirgus ekskluzivitāti un kompensācijas par ienākšanu tirgū par risinājumiem ilgtspējīgai stimulēšanai;

112.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu pasaules mērogā, atbalstot uz pierādījumiem balstītus labās prakses modeļus, lai varētu agrīnā posmā diagnosticēt AMR;

Globālas darba kārtības veidošana

113.  uzsver, ka bez saskaņotas un tūlītējas rīcības globālā mērogā pasaule tuvojas pēcantibiotiku laikmetam, kurā parastās infekcijas varētu atkal kļūt nāvējošas;

114.  atgādina, ka, ņemot vērā šīs problēmas sarežģītību, pārrobežu dimensiju, smagās sekas vides un cilvēku un dzīvnieku veselības jomā, kā arī lielo ekonomisko slogu, attiecībā uz AMR ir nepieciešama steidzama un koordinēta ES, globāla un starpnozaru rīcība; tādēļ prasa, lai ES un dalībvalstis skaidri uzņemtos saistības veidot Eiropas un starptautiskās partnerības un ieviest visaptverošu globālo stratēģiju AMR apkarošanai, aptverot tādas politikas jomas kā starptautiskā tirdzniecība, attīstība un lauksaimniecība;

115.  atzinīgi vērtē PVO sagatavoto sarakstu ar 20 bīstamākajiem pret antibiotikām rezistentajiem patogēniem(39); aicina steidzami veikt pētniecības un izstrādes projektus saistībā ar šo prioritāšu sarakstu ar baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām, lai radītu zāles to apkarošanai; tomēr uzsver, ka jaunu zāļu izpēte nav vienīgā vajadzīgā rīcība un nepareiza un pārmērīga lietošana ir jānovērš gan attiecībā uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem;

116.  atzīst, ka AMR ir pārrobežu problēma un produkti tiek ievesti Eiropā no visas pasaules; mudina Komisiju sadarboties ar trešām personām, lai samazinātu antibiotiku lietošanu lopkopībā un ar to saistīto vides piesārņojumu; turklāt aicina Komisiju īstenot kopīgas pētniecības programmas ar trešām valstīm, lai samazinātu antibiotiku pārmērīgu lietošanu; aicina Komisiju saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem aizliegt dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu importu, ja šie dzīvnieki nav audzēti atbilstoši ES standartiem, un jo īpaši aizliegt izmantot antibiotiskus augšanas veicinātājus;

117.  ņem vērā ziņojumu “Globālā cīņa pret rezistentām infekcijām: galīgais ziņojums un ieteikumi”(40), kurā tiek lēsts, ka izmaksas, veicot pasaules mēroga rīcību AMR jomā, sasniegtu 40 miljardus USD desmit gadus ilgā laikposmā, un tā ir neliela summa, salīdzinājumā ar izmaksām, ko radītu bezdarbība, un tā ir arī ļoti maza daļa no summas, ko G20 valstis šobrīd tērē veselības aprūpei (aptuveni 0,05 %); aicina Komisiju analizēt iespēju uzlikt nozarei nodokli sabiedrības veselības veicināšanai saistībā ar šīs nozares sociālo atbildību;

118.  nosaka, ka plānotajā pēc-Brexit tirdzniecības nolīgumā ar Apvienoto Karalisti noteikti ir jāpievēršas AMR un ir jāizvirza priekšnoteikums, ka Apvienotajai Karalistei ir jāievēro visi turpmākie ES jaunievedumi cīņā pret AMR, lai aizsargātu patērētājus un darba ņēmējus gan ES, gan Apvienotajā Karalistē;

119.  atzinīgi vērtē PVO globālo rīcības plānu (GAP) par AMR, ko 2015. gada maijā vienprātīgi pieņēma 68. Pasaules Veselības asamblejā; uzsver, ka globālajiem, ES un valstu rīcības plāniem ir jāatbilst GAP;

120.  atzinīgi vērtē PVO jaunās pamatnostādnes par medicīniski nozīmīgu antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu attiecībā uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus(41); uzsver, ka dažās valstīs aptuveni 50–70 % no medicīnā nozīmīgu antibiotiku patēriņa attiecas uz patēriņu dzīvnieku nozarē, galvenokārt veselīgu dzīvnieku augšanas veicināšanai; aicina saskaņā ar pieeju “Viena veselība” šo tematu iekļaut ES tirdzniecības politikā un sarunās ar tādām starptautiskām organizācijām kā PTO un asociētajām vai trešām valstīm, veidojot pasaules mēroga politiku, lai aizliegtu antibiotiku izmantošanu veselīgu dzīvnieku nobarošanā;

121.  norāda, ka AMR ir nopietna problēma attiecībā uz daudzām nabadzības izraisītām un novārtā atstātām slimībām (PRND), tostarp HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi un slimībām, kas saistītas ar epidēmijām un pandēmijām; uzsver, ka aptuveni 29 % no AMR izraisītajiem nāves gadījumiem ir saistīti ar tuberkulozi, kas rezistenta pret zālēm; aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami palielināt atbalstu pētījumiem un veselības aizsardzības instrumentu izmantošanai, lai novērstu AMR skartās PRND; aicina Komisiju un dalībvalstis veidot partnerības, kuru pamatā ir partnerība pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) un Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerība (EDCTP), lai īstenotu starptautiskus pētniecības un izstrādes projektus veselības jomā, aptverot dažādus ģeogrāfiskos reģionus un visatbilstošāko veselības tematiku, piemēram, AMR, vakcīnas, vēzi un zāļu pieejamību;

122.  uzsver ES iniciatīvu, piemēram, ECDC programmu infekcijas slimību jomā, tostarp attiecībā uz AIDS, tuberkulozi un malāriju, lielo nozīmi; norāda, ka šīs iniciatīvas ir labās prakses piemēri, kas apliecina ES reaģētspēju un pareizu darbību apstākļos, kad ir vajadzīgas jaunas antibiotikas, un ka ECDC būtu jāuzņemas galvenā loma pētniecības un izstrādes vajadzību prioritizēšanā, pasākumu un visu dalībnieku iesaistīšanas koordinēšanā un starpnozaru darba un spēju veidošanas uzlabošanā, izmantojot pētniecības un izstrādes tīklus;

123.  uzsver multirezistento baktēriju rašanās problēmu, tās vienlaikus ir rezistentas pret vairākām antibiotikām un galu galā var kļūt par superbaktērijām, kas ir rezistentas pret visām pieejamajām antibiotikām, tostarp visjaunākajām antibiotikām; uzsver vajadzību izveidot datubāzi par šīm multirezistentajām baktērijām, aptverot AIDS, tuberkulozi, malāriju, gonoreju, Escherichia coli un citas pret zālēm rezistentās baktērijas;

124.  norāda, ka pārtikai audzētie dzīvnieki ASV saņem piecas reizes vairāk antibiotiku nekā Apvienotajā Karalistē; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir kontrolēt gaļas importu uz ES;

125.  aicina Komisiju atbalstīt ES standartus un pasākumus AMR apkarošanai un antibiotiku pienācīgai izmantošanai tirdzniecības nolīgumos un strādāt ar PTO starpniecību, lai izvirzītu AMR jautājumu; atzīmē, ka ES no 2006. gada ir aizliegta antibiotiku kā augšanas veicinātāju lietošana dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, bet valstīs, kas nav ES dalībvalstis, tās joprojām var izmantot dzīvnieku barībā kā augšanas veicinātājus; aicina Komisiju visos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut klauzulu, kas paredz, ka no trešām valstīm ievestā pārtika nedrīkst būt ražota, izmantojot antibiotikas kā augšanas veicinātājus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES lopkopībai un akvakultūrai un lai samazinātu AMR; aicina Komisiju aizliegt visu pārtikas importu no trešām valstīm, ja šie produkti nāk no dzīvniekiem, kuri ārstēti ar tādām antibiotikām vai antibiotiku grupām, kas ES ir paredzētas noteiktu cilvēku infekciju ārstēšanai;

126.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pasākumus, lai apkarotu nelikumīgu praksi, kas saistīta ar antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu un iznīcināšanu; uzsver to, ka dalībniekiem, kuri iesaistīti antimikrobiālo līdzekļu aprites ciklā, ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību;

127.  atzīmē ietekmi, ko rada esošo antibiotiku universālums, pieņemamās cenas un vieglā pieejamība; uzskata, ka mērķtiecīgai ārstēšanai, izmantojot konkrētas antibiotikas, ir jābūt pieejamai visiem, lai novērstu nepiemērotu antibiotiku nepareizu lietošanu un plaša spektra antibiotiku pārmērīgu lietošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt stingrākus pasākumus pret antimikrobiālo līdzekļu lielu sūtījumu pārdošanu par dempinga cenām, jo īpaši attiecībā uz kritiskām cilvēku antibiotikām;

128.  pieprasa veikt antibiotiku ražotāju visaptverošas pārbaudes, lai zāļu izņemšanas periodi tiktu pielāgoti reālajai situācijai un netiktu pieļauta antibiotiku klātbūtne pārtikas produktos;

129.  aicina Komisiju strādāt, lai panāktu, ka AMR apkarošanai pastāvīgi tiek pievērsta augsta līmeņa politiskā uzmanība un griba, tostarp ANO forumos un G7 un G20 sanāksmēs; uzsver ES zinātnisko struktūru, piemēram, ECDC, iespēju uzņemties vispārējās vadības funkcijas; aicina Komisiju atbalstīt sadarbību starp ES un starptautiskajām organizācijām, tostarp PVO, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (PLO) un Pasaules dzīvnieku veselības organizāciju (OIE); atzinīgi vērtē Davosas deklarāciju par antimikrobiālās rezistences apkarošanu, kura tika pieņemta Pasaules ekonomikas forumā Davosā 2016. gada janvārī un kurā farmācijas, biotehnoloģiju un diagnostikas nozares aicina uz kopīgu rīcību, lai izveidotu antibiotiku, vakcīnu un diagnostikas ilgtspējīgu un paredzamu tirgu, veicinot jauno un esošo ārstēšanas metožu saglabāšanu;

130.  aicina popularizēt, uzlabot un pāriet uz tādu ražošanas veidu, kura pamatā ir agroekoloģija;

o
o   o

131.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Zāļu aģentūrai, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Vides aģentūrai, Pasaules Veselības organizācijai un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai.

(1) Eiropas Veterinārārstu federācija. “Antimikrobiālo līdzekļu izmantošana attiecībā uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus. Atbildes uz EFSA/EMA jautājumiem par antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu Eiropas Savienībā attiecībā uz dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, un iespējamiem pasākumiem antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas samazināšanai”, 2016. gads.
(2) OV C 353, 27.9.2016., 12. lpp.
(3) OV C 434, 23.12.2015., 49. lpp.
(4) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.
(5) OV C 366, 27.10.2017., 149. lpp.
(6) https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-pharmaceuticals-environment_en#add-info.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0061.
(8) http://www.efsa.europa.eu/en/press/news/180227.
(9) https://ecdc.europa.eu/sites/portal/files/media/en/publications/Publications/healthcare-associated-infections-antimicrobial-use-PPS.pdf.
(10) EFSA un ECDC “Eiropas Savienības kopsavilkuma ziņojums par cilvēku, dzīvnieku un pārtikas zoonožu un indikatora baktēriju antimikrobiālo rezistenci 2014. gadā”, 2016. gads.
(11) Pasaules Veselības organizācija “Vispārējās pamatnostādnes par infekciju profilaksi ķirurģijā”, 2016. gads. Pieejamas vietnē: http://www.who.int/gpsc/ssi-guidelines/en/.
(12) Celsus Academie voor Betaalbare Zorg “Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas politiku izmaksu lietderība Nīderlandes veselības aprūpes organizācijās”, 2016. gada janvāris. Pieejams vietnē: https://goo.gl/wAeN3L.
(13) http://ec.europa.eu/health/ph_risk/committees/04_scenihr/docs/scenihr_o_021.pdf.
(14) Pasaules Veselības organizācija “Vispārējās pamatnostādnes par infekciju profilaksi ķirurģijā”, 2016. gads. Pieejamas vietnē: http://www.who.int/gpsc/ssi-guidelines/en/.
(15) https://amr-review.org/sites/default/files/160525_Final%20paper_with%20cover.pdf.
(16) http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2018.5182/epdf.
(17) http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/06/17/epsco-conclusions-antimicrobial-resistance/.
(18) http://www.ema.europa.eu/ema/index.jsp?curl=pages/news_and_events/news/2017/10/news_detail_002827.jsp&mid=WC0b01ac058004d5c1
(19) http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/audit_reports/index.cfm.
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā, 8. panta c) punkts (OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.).
(21) Kā to Nīderlandē formulējusi Infrastruktūras un valsts būvdarbu ministrija, Nacionālais sabiedrības veselības un vides institūts (RIVM), ūdenssaimniecības uzņēmumi un ūdenssaimniecības padomes.
(22) Plānotās regulas par veterinārajām zālēm 78. pants.
(23) Eiropas Komisija, Eiropas “Vienas veselības” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, 2017. gada jūnijs, 10. lpp.
(24) Turpat, 12. lpp.
(25) Turpat, 15. lpp.
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.), ar ko piemēro Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību noteikumus (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.); Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīva 91/630/EEK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 340, 11.12.1991., 33. lpp.); Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīva 91/629/EEK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp.).
(28) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/animals/docs/aw_other_aspects_labelling_ip-09-1610_en.pdf.
(29) Mevius, D. et al., “ESBL piesaistes analīze (ESBLAT). Meklējot antimikrobiālās rezistences avotus cilvēkos”, 2018. gads. Pieejams vietnē: http://www.1health4food.nl/esblat.
(30) Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde: https://ecdc.europa.eu/sites/portal/files/media/en/publications/Publications/antimicrobial-resistance-zoonotic-bacteria-humans-animals-food-EU-summary-report-2014.pdf.
(31) http://www.thelancet.com/pdfs/journals/lanplh/PIIS2542-5196(17)30141-9.pdf.
(32) Mevius, D. et al., “ESBL piesaistes analīze (ESBLAT). Meklējot antimikrobiālās rezistences avotus cilvēkos”, 2018. gads. Pieejams vietnē: http://www.1health4food.nl/esblat.
(33) http://www.imi.europa.eu/content/nd4bb.
(34) http://www.jpiamr.eu.
(35) Pamer, E. G. Zarnu mikrobiota atjaunošana, lai apkarotu pret antibiotikām rezistentus patogēnus. – Science, 352(6285). sējums, 2016. gads, 535.–538. lpp.
(36) http://www.wipo.int/publications/en/details.jsp?id=4197.
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 536/2014 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/20/EK (OV L 158, 27.5.2014., 1. lpp.).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 141/2000 par zālēm reti sastopamu slimību ārstēšanai (OV L 18, 22.1.2000., 1. lpp.).
(39) http://www.who.int/mediacentre/news/releases/2017/bacteria-antibiotics-needed/en/.
(40) https://amr-review.org/sites/default/files/160518_Final%20paper_with%20cover.pdf.
(41) http://www.who.int/foodsafety/areas_work/antimicrobial-resistance/cia_guidelines/en/.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. jūlijsJuridisks paziņojums