Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2128(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0268/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0268/2018

Debates :

PV 13/09/2018 - 4
CRE 13/09/2018 - 4

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0356

Pieņemtie teksti
PDF 178kWORD 59k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Augu aizsardzības līdzekļu regulas īstenošana
P8_TA(2018)0356A8-0268/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcija par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu (2017/2128(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem(5),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada 18. februāra lēmumu lietā 12/2013/MDC par kārtību, kādā Komisija apstiprina un laiž tirgū augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus)(6),

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un tā attiecīgajiem pielikumiem, ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (DG EPRS)(7) publicēja 2018. gada aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 23. novembra spriedumu lietā C-673/13 P (Komisija/Stichting Greenpeace Nederland un PAN Europe) un lietā C-442/14 (Bayer CropScience pret Augu aizsardzības līdzekļu un biocīdo produktu atļaušanas padomi),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. aprīļa Regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 (par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem), Direktīvu 2001/18/EK (par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē), Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (par ĢM pārtiku un barību), Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (par barības piedevām), Regulu (EK) Nr. 2065/2003 (par kūpināšanas aromatizētājiem), Regulu (EK) Nr. 1935/2004 (par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku), Regulu (EK) Nr. 1331/2008 (par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem), Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (par augu aizsardzības līdzekļiem) un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 (par jauniem pārtikas produktiem)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas (PEST) pilnvaras un darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0268/2018),

A.  tā kā, izvērtējot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (turpmāk “Regula”) īstenošanu, tika secināts, ka Regulas mērķi saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību nav pilnībā īstenoti un ka būtu jāveic uzlabojumi, lai tos sasniegtu;

B.  tā kā Regulas īstenošanas novērtējums būtu jāskata saistībā ar ES vispārējo pesticīdu politiku, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Direktīvā 2009/128/EK (Ilgtspējīgas lietošanas direktīva), Regulā (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdu regula), Regulā (EK) Nr. 396/2005 (Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņu regula) un Regulā (EK) Nr. 178/2002 (Pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgie principi);

C.  tā kā Regulas īstenošana nav apmierinoša un tai būtu jāatbilst attiecīgajiem ES politikas virzieniem, tostarp pesticīdu jomā;

D.  tā kā pieejamie dati liecina par to, ka Regulas trīs galveno instrumentu — regulatīvo lēmumu apstiprināšanas, atļauju izsniegšanas un īstenošanas — izpilde ir jāuzlabo un tā nenodrošina Regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu;

E.  tā kā Komisija vispār nav piemērojusi dažus Regulas noteikumus, jo īpaši 25. pantu par aizsargvielu un sinerģistu apstiprināšanu un 27. pantu par nepieņemamu papildvielu negatīvu sarakstu;

F.  tā kā Komisijas pretlikumīgās darbības dēļ ir būtiski aizkavējusies citu svarīgu noteikumu, piemēram, saistībā ar tādu aktīvo vielu izslēgšanas kritērijiem, kam piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, īstenošana;

G.  tā kā ieinteresētās personas ir paudušas bažas par tiesību aktos paredzēto novērtēšanas pieeju, it īpaši attiecībā uz to, kam vajadzētu veikt zinātniskos pētījumus un sniegt pierādījumus saistībā ar aktīvo vielu novērtēšanu, kā arī par to, ka šajās novērtēšanās tiek izmantota uz bīstamību balstītā pieeja;

H.  tā kā pierādīšanas pienākums būtu joprojām jāparedz pieteikuma iesniedzējam, lai nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi netiek izlietoti pētījumiem, kas galu galā var dot labumu privātām interesēm; tā kā vienlaikus ir jānodrošina pārredzamība katrā atļauju piešķiršanas procedūras posmā, pilnībā ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, tajā pašā laikā nodrošinot, ka visā Savienībā tiek konsekventi ievēroti labas laboratoriskās prakses principi;

I.  tā kā pastāv bažas saistībā ar paredzētās novērtēšanas pieejas praktisko īstenošanu; tā kā jo īpaši pastāv nopietnas bažas par to, ka netiek nepilnībā saskaņotas prasības attiecībā uz nepieciešamajiem datiem un pielietotajām metodēm, kas var kavēt novērtēšanas procesu;

J.  tā kā tika secināts, ka aktīvo vielu novērtēšanu visvairāk ietekmē valsts kompetento iestāžu veiktspēja; tā kā dalībvalstīs ir būtiski atšķirīgs pieejamo specializēto zināšanu līmenis un attiecīgo darbinieku skaits; tā kā Regula un attiecīgās papildu juridiskās prasības visās dalībvalstīs netiek īstenotas vienādi un tas būtiski ietekmē veselību un vidi;

K.  tā kā būtu jāuzlabo pārredzamība visos apstiprināšanas procedūras posmos, un lielāka pārredzamība var veicināt sabiedrības uzticēšanos augu aizsardzības līdzekļu regulējuma sistēmai; tā kā arī darbības, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar atļauju izsniegšanu, daudzos gadījumos nav pietiekami pārredzamas; tā kā Komisija ir ierosinājusi izmaiņas pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajos principos, lai novērstu bažas saistībā ar datiem un pierādījumiem, kas sniegti novērtēšanas procesā, un palielinātu pārredzamību;

L.  tā kā atļauju izsniegšanu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanai, kas notiek tikai valsts līmenī, bieži vien kavē riska pārvaldības lēmumu lēna pieņemšana; tā kā tas noved pie tā, ka dažos gadījumos dalībvalstis vairāk piešķir atļaujas, izmantojot Regulas 53. pantā paredzēto atkāpi; tā kā ir gadījumi, kad šādas atkāpes tiek izmantotas pretēji sākotnējai likumdevēja iecerei;

M.  tā kā ar Regulu tiek ieviests noteikums, ka integrētai augu aizsardzībai (IAA) jākļūst par daļu no tiesību aktos paredzētajām pārvaldības prasībām atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas savstarpējās atbilstības noteikumiem; tā kā tas vēl nav noticis;

N.  tā kā pieejamie dati liecina, ka šis ES līmeņa regulējums papildina un stiprina valstu centienu un pasākumu radīto vērtību;

O.  tā kā alternatīvas bieži vien sāk nopietni apsvērt tikai pēc juridisko prasību izmaiņām; tā kā, piemēram, attiecībā uz paplašināto aizliegumu neonikotinoīdiem visjaunākais novērtējums (2018. gada 30. maijs)(9) liecina, ka 78 % neonikotinoīdu lietošanas gadījumiem jau ir pieejamas neķīmiskas alternatīvas;

P.  tā kā kopš 2016. gada 31. maija apstiprināšanai nav iesniegta neviena jauna aktīvā viela; tā kā ir svarīgi ieviest un izstrādāt jaunus produktus, jo īpaši zema riska produktus;

Q.   tā kā viltotu pesticīdu pieejamība tirgū rada nopietnas bažas; tā kā viltoti pesticīdi var kaitēt videi un var arī mazināt Regulas efektivitāti;

Galvenie secinājumi

1.  uzskata, ka arī turpmāk pesticīdu joma būtu jāreglamentē ES līmenī;

2.  norāda, ka visās patlaban un turpmāk īstenojamajās darbībās galvenā uzmanība jāpievērš dabas aizsardzības pasākumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot un apturēt patogēnu un kaitēkļu izplatību;

3.  uzskata, ka Regulas pieņemšana un īstenošana ir nozīmīgs solis uz priekšu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu ES, salīdzinot ar to, kā šie līdzekļi tika izmantoti agrāk;

4.  uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) lomai jaunu produktu izstrādē, jo MVU bieži pietrūkst ievērojamo resursu, kas nepieciešami jaunu vielu izstrādes un apstiprināšanas procesā;

5.  pauž bažas par nepietiekami efektīvu šīs regulas īstenošanu un to, ka rezultātā tās mērķi saistībā ar lauksaimniecisko ražošanu un inovācijām netiek sasniegti praksē; uzsver to, ka daļēji arī zemā inovāciju līmeņa dēļ samazinās pesticīdu aktīvo vielu skaits;

6.  atgādina, ka ļoti nepieciešama ir iekļaujoša pieeja un ka novērtēšanā ir jāņem vērā Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem(10), izmantojot tās rezultātus, lai samazinātu šo vielu daudzumu, tādējādi samazinot arī riskus un to negatīvo ietekmi uz veselību un vidi;

7.  norāda, ka Regulas mērķi un instrumenti, kā arī tās īstenošana ne vienmēr pietiekami atbilst ES politikas nostādnēm lauksaimniecības, veselības aizsardzības, dzīvnieku labturības, pārtikas nodrošinājuma, ūdens kvalitātes, klimata pārmaiņu jomā, kā arī saistībā ar ilgtspējīgu pesticīdu izmantošanu un maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmeņiem pārtikā un barībā;

8.  pauž bažas, ka šī regulas īstenošana saistībā ar dzīvnieku izmantošanu apdraudējuma apzināšanas un sākotnējā riska novērtējuma procedūrās neatbilst aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principiem, kas noteikti Direktīvā 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, un ka divu gadu biotestēšana attiecībā uz kancerogēniskumu var dot pretrunīgus rezultātus(11);

9.  atgādina, ka piesardzības princips ir vispārējs ES princips, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā, un ka šā principa mērķis ir nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni, jebkāda riska gadījumā pieņemot preventīvu lēmumu;

10.  uzskata par nepieņemamu to, ka apstiprināšanas prasības joprojām netiek piemērotas aizsargvielām un sinerģistiem, kas ir pretrunā ar Regulas 25. panta prasībām;

11.  uzskata par nepieņemamu to, ka joprojām nav pieņemts papildvielu negatīvais saraksts, jo īpaši pēc aizlieguma izmantot POE-talolamīnus kombinācijā ar glifosātu, jo šajā aizliegumā tika uzsvērta dažu papildvielu iespējamā kaitīgā ietekme;

12.  ņem vērā to, ka Komisija veic Regulas (EK) Nr. 1107/2009 REFIT izvērtēšanu, ko ir plānots pabeigt 2018. gada novembrī; ir pārliecināts, ka šie secinājumi līdztiesīgajiem likumdevējiem sniegs pietiekamu informāciju, lai tie varētu apspriest, kā turpmāk pilnveidot šo regulu;

13.  pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs arvien biežāk tiek izmantota Regulas 53. pantā paredzētā atļaujas piešķiršana ārkārtas gadījumos un ir konstatēti tās ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi; norāda, ka dažas dalībvalstis 53. pantu izmanto daudz biežāk nekā citas; ņem vērā tehnisko palīdzību, ko saskaņā ar Regulas 53. panta 2. punktu ir sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), pārbaudot ārkārtas atļauju izmantošanu; pieņem zināšanai EFSA izmeklēšanas rezultātus saistībā ar ārkārtas atļaujas piešķiršanu 2017. gadā trim neonikotinoīdiem, jo šie rezultāti liecina, ka, lai gan dažas ārkārtas atļaujas bija vajadzīgas un atbilda tiesību aktos noteiktajiem parametriem, citām pamatojuma nebija; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis sniegtu vajadzīgos datus, jo tas ļaus EFSA efektīvi pildīt savas pilnvaras;

14.  uzsver to, cik svarīgi ir veidot politikas nostādnes, pamatojoties uz informāciju, ko dod regulatīvā zinātne, kura sniedz pārbaudāmus un atkārtojamus pierādījumus, izmantojot starptautiski saskaņotus zinātniskos principus attiecībā uz tādiem aspektiem kā pamatnostādnes, laba laboratorijas prakse un zinātniski recenzēti pētījumi;

15.  pauž bažas par to, ka dažās zinātnes jomās nav saskaņotas datu un testēšanas prasības, kā rezultātā tiek izmantotas neefektīvas darba metodes, valstu iestādes neuzticas viena otrai, kavējas apstiprināšanas process un tas var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību, vidi un lauksaimniecisko ražošanu;

16.  pauž nožēlu par to, ka sabiedrībai ir pieejama nepilnīga informācija par novērtēšanas un atļaujas izsniegšanas procedūru, kā arī par ierobežoto piekļuvi informācijai; pauž nožēlu par to, ka pārredzamības līmenis (saistībā ar apstiprināšanas procedūru) ziņotājās dalībvalstīs ir zems, tādēļ ierosina, ka varētu uzlabot piekļuvi informācijai un tās lietošanas ērtumu EFSA posmā, un norāda, ka riska pārvaldības posmā varētu būt nepietiekama pārredzamība un ka to par problēmu uzskata arī ieinteresētās personas; atzinīgi vērtē Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) centienus uzlabot pārredzamību un lietotājdraudzīgumu savā tīmekļa vietnē un uzskata, ka nākotnē šo modeli varētu izmantot pārredzamības uzlabošanai;

17.  uzsver, ka uzticēšanās AAL apstiprināšanas sistēmai lielā mērā ir atkarīga no sabiedrības uzticības Eiropas aģentūrām, kuras sniedz zinātniskos atzinumus, kas kalpo par pamatu apstiprināšanai un risku pārvaldībai; uzsver, ka liela nozīme sabiedrības uzticības saglabāšanā ir zinātnisko novērtējumu procesa pārredzamībai; tādēļ prasa piešķirt attiecīgajām aģentūrām pienācīgu finansējumu un nodrošināt vajadzīgo personālu, lai tās varētu garantēt neatkarīgu, pārredzamu un savlaicīgu atļauju piešķiršanas procesu; turklāt atzinīgi vērtē EFSA nemitīgos centienus uzlabot savu sistēmu, lai nodrošinātu neatkarību un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību, un Revīzijas palāta ir norādījusi, ka no visām aģentūrām, kurās tā ir veikusi revīzijas 2012. gadā (jaunākā aktualizācija veikta 2017. gada jūnijā), EFSA sistēma ir vispilnīgākā; aicina Komisiju ierosināt uzlabojumus, lai vēl vairāk palielinātu regulatīvā procesa pārredzamību, cita starpā saistībā ar piekļuvi datiem par drošības pētījumiem, ko ražotāji iesnieguši savos pieteikumos AAL tirgus atļaujas saņemšanai ES; saskata nepieciešamību pārskatīt šo procedūru, lai uzlabotu novērtējumus, palielinātu to iestāžu neatkarību, kurām uzticēts veikt minētos pētījumus, novērstu interešu konfliktus un padarītu šo procedūru pārredzamāku;

18.  aicina Komisiju izveidot Eiropas lietošanas katalogu, lai vēl vairāk saskaņotu regulējumu;

19.  pauž bažas par to, ka dažos gadījumos tirgū pieejamie AAL un veids, kā to lietotāji tos izmanto, ne vienmēr atbilst paredzētajiem atļaujas nosacījumiem attiecībā uz to sastāvu un lietošanu; uzsver, ka pēc iespējas vairāk vajadzētu ierobežot neprofesionālu lietošanu, lai samazinātu AAL nepareizu izmantošanu;

20.  uzsver profesionālo lietotāju apmācības nozīmi, lai nodrošinātu pienācīgu un pienācīgu AAL izmantošanu; uzskata, ka ir būtiski nošķirt profesionālos lietotājus no lietotājiem amatieriem; norāda, ka AAL tiek izmantoti gan privātajos dārzos, gan uz dzelzceļiem, gan publiskajos parkos;

21.  norāda, ka netiek skartas dalībvalstu tiesības atteikties atzīt AAL, kuri jau ir apstiprināti;

22.  uzsver, ka Regulā labāk būtu jāatspoguļo nepieciešamība veicināt lauksaimniecības praksi, kas balstās uz IAA, tostarp veicinot zema riska vielu izstrādi; uzsver, ka nepietiekamais zema riska AAL piedāvājums apgrūtina IAA izstrādi; ar bažām norāda, ka no gandrīz 500 vielām, kas pieejamas ES tirgū, tikai desmit vielas ir apstiprinātas kā zema riska AAL;

23.  uzsver, ka ir svarīgi apstiprināt ķimikālijas nesaturošus zema riska pesticīdus un veicināt to izmantošanu, lai atbalstītu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu; atzīst, ka ir nepieciešami plašāki pētījumi par šiem produktiem, jo to sastāvs un iedarbība krasi atšķiras no parasto produktu sastāva un iedarbības; uzsver, ka tādēļ jāpaplašina EFSA un valstu kompetento iestāžu zinātība, lai tās varētu novērtēt šīs bioloģiski aktīvās vielas; uzsver, ka bioloģiskās izcelsmes AAL būtu jāpakļauj tikpat stingram novērtējumam, kā to veic citām vielām; atbilstoši savai 2017. gada 15. februāra Rezolūcijai par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem aicina Komisiju iesniegt konkrētu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1107/2009, ārpus vispārējās no REFIT iniciatīvas izrietošās pārskatīšanas, lai izveidotu operatīvu novērtēšanas, atļauju piešķiršanas un reģistrācijas procesu attiecībā uz zema riska pesticīdiem;

24.   uzskata, ka Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu jāgroza, lai vairāk ņemtu vērā arī vielas, kuras netiek uzskatītas par AAL un uz kurām gadījumos, kad tās tiek izmantotas augu aizsardzībai, attiecas šī regula; norāda, ka šādas vielas piedāvā interesantas alternatīvas, jo tās var iekļaut ražošanas metodēs un dažos bioloģiskās kontroles produktos;

25.  uzsver, ka īpaša uzmanība un atbalsts jāpiešķir mazā lietojuma AAL, jo pagaidām uzņēmumiem nav ekonomiska stimula izstrādāt šādus produktus; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots mazā lietojuma koordinēšanas mehānisms kā forums, kas palīdzēs uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, audzētāju organizācijām un nozari, lai izstrādātu mazajam lietojumam nepieciešamos risinājumus;

26.  uzsver, ka daudzu atļauto AAL atbilstība ES standartiem nav novērtēta jau vairāk nekā 15 gadus, jo atļauju piešķiršanas procedūras ir pārāk lēna;

27.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot inovācijām labvēlīgu tiesisko regulējumu, kas ļautu aizstāt novecojušās ķīmiskās vielas ar jauniem un labākiem ražas aizsardzības līdzekļiem; uzsver, cik svarīgi ir, lai būtu pieejami daudzi dažādi AAL ar atšķirīgiem iedarbības veidiem, kas ļautu novērst rezistences veidošanos un saglabātu ražas aizsardzības līdzekļu iedarbības efektivitāti;

28.  pauž bažas par to, ka vēl nav pabeigta pamatnostādņu saskaņošana;

29.  uzsver, ka trūkstošas vai nepilnīgas pamatnostādnes ir būtiska nepilnība, kas negatīvi ietekmē Regulas īstenošanu un tādējādi arī tās mērķu sasniegšanu;

30.  uzsver, ka pieejamie vadlīniju dokumenti nav juridiski saistoši un ka tas pieteikumu iesniedzējiem rada tiesisko nenoteiktību, kā arī liek apšaubīt atbilstīgi apstiprināšanas procedūrām veiktos novērtējumus;

31.  atzinīgi vērtē zonu sistēmas koncepciju un tās mērķi veicināt atļauju izsniegšanu augu aizsardzības līdzekļiem; uzskata, ka savstarpējas atzīšanas procedūra ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu sadalīt darba slodzi un ievērot termiņus; pauž nožēlu par īstenošanas problēmām, ko izraisa savstarpējās atzīšanas princips; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot zonu sistēmas darbību; uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu vajadzētu veikt ar mērķi novērst darba dublēšanos un nodrošināt, ka lauksaimniekiem jaunās vielas ir pieejamas bez liekas kavēšanās;

32.  uzsver, ka jāapmainās ar zināšanām un jāapgūst prasmes saistībā ar pieejamajām alternatīvām ķīmisko pesticīdu un IAA izmantošanai, tostarp noskaidrojot optimālo augseku atbilstīgi lauksaimnieku tirgus un klimatiskajiem apstākļiem; turklāt norāda, ka tas jau ir paredzēts KLP horizontālajā regulā, jo īpaši arī lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumos, ko finansē no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem;

33.  pauž bažas par to, ka no jauna apstiprinātas ir ļoti nedaudzas vielas; uzsver to, ka ES pārtikas piegādes nodrošināšanā ir svarīgi, lai lauksaimniekiem būtu pieejams atbilstīgs AAL instrumentu kopums;

34.  pauž bažas par to, ka pēdējā laikā notikušajās debatēs par ES izmantoto, uz zinātnes atziņām balstīto AAL novērtēšanas sistēmu, tā arvien biežāk tiek apšaubīta; uzsver, cik svarīgi ir saglābāt un vēl vairāk nostiprināt sistēmu, kas būtu zinātniski robusta, kas, izsniedzot atļauju jebkādas aktīvas vielas izmantošanai, ir objektīva, pamatota ar savstarpēji salīdzinātiem pierādījumiem, kas gūti, izmantojot atklātu, neatkarīgu un multidisciplināru zinātnisko pieeju, saskaņā ar ES riska analīzes principiem un piesardzības principu, kā noteikts pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajos principos; uzsver, ka aktīvo vielu atkārtotas apstiprināšanas procedūrā ir jāņem vērā AAL praktiskais pielietojums, kā arī šajā jomā panāktais zinātniskais un tehnoloģiskais progress; norāda, ka pašreizējās novērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas sarežģītība noved pie termiņu neievērošanas un var nozīmēt to, ka visa šī sistēma nevar pienācīgi darboties; tādēļ uzsver, ka minētā sistēma ir jāpārskata un jāvienkāršo;

35.  norāda uz to, cik atšķirīgs ir pieteikumu skaits dažās no vienā zonā iekļautajām dalībvalstīm, kurām ir līdzīga lieluma teritorija un līdzīgi lauksaimnieciskie apstākļi;

36.  uzskata, ka no trešām valstīm ievestā produkcija, kuras kultivēšanā ir izmantoti AAL, būtu jāpakļauj tiem pašiem stingrajiem kritērijiem, kas attiecas uz ES ražoto produkciju; pauž bažas, ka importētas produkcijas ražošanā varētu izmantot ES nereģistrētus AAL;

Ieteikumi

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Regulas efektīvu īstenošanu, ņemot vērā savu īpašo lomu apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procedūrās;

38.  aicina dalībvalstis novērst valsts kompetentajās iestādēs vērojamo nopietno un hronisko darbinieku trūkumu, kas noved pie kavēšanās dalībvalstu veiktajās apdraudējuma apzināšanas un sākotnējā riska novērtējuma procedūrās;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1A vai 1B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns(12);

40.  ir nekavējoties jāaizliedz tādu aktīvo vielu lietošana, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1A vai 1B kategorijā, vai tādu aktīvo vielu lietošana, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai un kurām saskaņā ar 17.  pantu ir piešķirta viena apstiprinājuma laikposma pagarināšana vai arī vairākas;

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt, ka cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzība ir galvenie šo tiesību aktu mērķi, bet vienlaikus tiem ir jāpalīdz uzlabot lauksaimniecisko ražošanu un saglabāt lauksaimniecības nozares konkurētspēju;

42.  aicina nozares pārstāvjus iesniegt visus datus un zinātniskos pētījumus vienotā elektroniskā un mašīnlasāmā formātā ziņotājām dalībvalstīm un ES aģentūrām; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu datu ievadīšanas modeli, lai atvieglotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm visos šā procesa posmos; atzīst, ka šie dati ir jāapstrādā ES datu aizsardzības un intelektuālā īpašuma tiesību aktos noteikto parametru ietvaros;

43.  aicina dalībvalstis stingri piemērot Regulas 9. pantu par pieteikumu pieņemamību un pieņemt tikai tādus pieteikumus aktīvās vielas novērtēšanai, kas ir pilnībā atbilst visām noteiktajām prasībām;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu un vienveidīgu bīstamības izslēgšanas kritēriju piemērošanu atbilstīgi spēkā esošajām saskaņotajām vadlīnijām un pārliecināties, ka vielas saistībā ar to radītajiem riskiem tiek novērtētas tikai tad, ja ir pierādījumi, ka tām nepiemīt bīstamas (izslēgšanas) īpašības, kā tas noteikts Regulā;

45.  aicina Komisiju beidzot īstenot noteikumus par papildvielām, aizsargvielām un sinerģistiem nolūkā izveidot nepieņemamu papildvielu sarakstu un noteikumus, lai tādējādi aizsargvielas un sinerģisti tiktu pārbaudīti ES līmenī, un nodrošināt, ka var tirgot tikai tās ķīmiskās vielas, kuras atbilst ES apstiprināšanas kritērijiem;

46.  atzinīgi vērtē Komisijas īstenoto piesardzības principa interpretāciju, kas pausta REFIT novērtējumā saistībā ar pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgajiem principiem(13), proti, ka tā nav alternatīva riska pārvaldības pieejai, bet drīzāk gan atsevišķa riska pārvaldības forma; atgādina, ka šā uzskata pareizību apstiprina arī ES Tiesas nolēmumi(14);

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis, apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procedūrās veicot riska pārvaldnieka funkciju, pienācīgi piemērot piesardzības principu un īpašu uzmanību pievērst iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, aizsardzībai, kā noteikts Regulas 3. panta 13. punktā;

48.  aicina Komisiju, aģentūras un kompetentās iestādes pārskatīt un uzlabot saziņu par riska novērtēšanas procedūrām un riska pārvaldības lēmumiem, lai uzlabotu sabiedrības uzticēšanos atļauju piešķiršanas sistēmai;

49.  aicina dalībvalstis labāk īstenot atļauju piešķiršanas procedūras valsts līmenī, lai samazinātu to atkāpju un pagarinājumu skaitu, ko saskaņā ar Regulas 53. pantu piešķir faktiskām ārkārtas situācijām; aicina Komisiju pilnībā izmantot savas kontroles tiesības saskaņā ar 53. panta 2. un 3. punktu; turklāt aicina dalībvalstis pilnībā ievērot 53. panta 1. punktā noteikto pienākumu informēt citas dalībvalstis un Komisiju, jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu lietotāju, neaizsargāto grupu un patērētāju drošību;

50.  aicina Komisiju pilnībā izstrādāt metodes, ar kurām nosaka, kad būtu jāpiemēro konkrētas atkāpes, it īpaši attiecībā uz “nebūtisku ietekmi” vai “nopietnu apdraudējumu augu veselībai”, nemainot šā tiesību akta burtu un garu; brīdina Komisiju, ka jebkura termina “nebūtiska ietekme” interpretācija kā “nenozīmīgs risks” būtu pretrunā ar šā likuma burtu un garu;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt lielākus ieguldījumus, lai stimulētu pētniecības iniciatīvas attiecībā uz aktīvajām vielām, tostarp bioloģiski zema riska vielām, un AAL, programmas “Eiropa” un daudzgadu finanšu shēmas 2021. — 2027. gadam ietvaros; uzsver, cik svarīgs ir tiesiskais regulējums AAL jomā ES līmenī, kas aizsargā vidi un cilvēku veselību, kā arī stimulē pētniecību un inovāciju, lai izstrādātu efektīvus un drošus AAL, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un IAA; uzsver, ka augu veselības aizsardzībai ir vajadzīgi dažādi droši un efektīvi instrumenti; uzsver, ka precīza lauksaimniecības tehnika un tehnoloģiskās inovācijas var palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem optimizēt kaitīgo organismu kontroli mērķtiecīgākā un ilgtspējīgākā veidā;

52.  aicina Komisiju stingri ierobežot apstiprinājuma datu procedūras izmantošanu atbilstoši Regulas 6. panta f) punktā noteiktajam mērķim, proti, ja pieņem jaunas prasības novērtējuma laikā vai jaunu zinātnes un tehnikas atziņu dēļ; uzsver, ka aktīvu vielu apstiprināšanā svarīga nozīme ir pilnīgai dokumentācijai; pauž nožēlu, ka atkāpes, kas atļautas saskaņā ar apstiprinošo datu procedūru, ir novedušas pie tā, ka ir pieejami konkrēti AAL, kurus citādi būtu aizliegts laist tirgū uz ilgāku laiku;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt procedūru vispārējo pārredzamību, tostarp sniedzot detalizētus protokolus par komitoloģijas apspriedēm un attiecīgajām nostājām, jo īpaši skaidrojot un pamatojot Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas (PAFF komiteja) lēmumus;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Regulas un tās īstenošanas saskaņotību ar atbilstīgajiem ES tiesību aktiem un politikas nostādnēm, jo īpaši ar Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu, un paredzēt stimulus, tostarp nodrošinot pietiekamus resursus, kas īstermiņā veicinātu drošu un netoksisku alternatīvu esošajiem AAL izstrādi un izmantošanu; norāda uz tiesiskā regulējuma nespēju ņemt vērā neizbēgamo ietekmi uz nemērķa sugām, jo īpaši uz bitēm un citiem apputeksnētājiem, kā arī pārējiem kukaiņiem, kuri barojas ar kaitēkļiem, tādējādi dodot labumu lauksaimniecībai; ņem vērā nesen veikto zinātnisko pētījumu, kas apliecina “kukaiņu pasaules gala pienākšanu”, jo iegūtie dati liecina, ka daudzos Vācijas reģionos ir iznīkuši 75 % spārnoto kukaiņu un ka tas noticis pat dabas rezervātos, kur lauksaimniecībā pesticīdi netiek izmantoti; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt KLP saskaņotību ar AAL tiesību aktiem, jo īpaši saglabājot Regulā (EK) Nr. 1107/2009 un Direktīvā 2009/128/EK paredzētos pienākumus saistībā ar tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību sarakstu (SMR 12 un SMR 13), kā to Komisija ierosinājusi KLP stratēģisko plānu regulas priekšlikumā(15);

55.  aicina dalībvalstis nodrošināt šīs regulas efektīvu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz ES tirgū laisto AAL kontroli, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti ES, vai ievesti no trešām valstīm;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(2) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(3) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
(4) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0042.
(6) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/64069
(7) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/615668/EPRS_STU(2018)615668_EN.pdf
(8) COM(2018)0179.
(9) ANSES Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail (Francija) – 2018. gada secinājumi.
(10) OV L 324, 10.12.2009., 1. lpp.
(11) Avots: Pamatojoties uz informāciju un konstatējumiem, kas gūti Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2018. gada aprīlī veiktajā pētījumā saistībā ar Eiropas īstenošanas novērtējumu, 36. lpp. un II-33.
(12).Avots:https://www.foodwatch.org/fileadmin/foodwatch.nl/Onze_campagnes/Schadelijke_stoffen/Documents/Rapport_foodwatch_Ten_minste_onhoudbaar_tot.pdf
(13) SWD(2018)0038.
(14) Piemēram, Vispārējās tiesas 2011. gada 9. septembra spriedums Francija/Komisija T-257/07, ECLI:EU:T:2011:444.
(15) priekšlikums regulai par KLP stratēģiskajiem plāniem – COM(2018)0392.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. jūlijsJuridisks paziņojums