Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2008(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0267/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0267/2018

Debates :

PV 13/09/2018 - 5
CRE 13/09/2018 - 5

Balsojumi :

PV 13/09/2018 - 10.15
CRE 13/09/2018 - 10.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0357

Pieņemtie teksti
PDF 182kWORD 63k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Divējādas kvalitātes produkti vienotajā tirgū
P8_TA(2018)0357A8-0267/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūcija par divējādas kvalitātes produktiem vienotajā tirgū (2018/2008(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2394 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. septembra paziņojumu “ES pārtikas aprites un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošana divējādas kvalitātes produktu jautājumos — īpašie aspekti saistībā ar pārtiku”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 25. maija darba dokumentu “Norādījumi par Direktīvas 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi īstenošanu/piemērošanu” (SWD(2016)0163),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu par vispusīgu pieeju pārrobežu e-komercijas veicināšanai Eiropas iedzīvotāju un uzņēmēju labā (COM(2016)0320),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Komisijas 2018. gada darba programma: vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Eiropas darba programma” (COM(2017)0650),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2017. gada 9. marta secinājumus un it īpaši to 3. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2017. gada 6. marta 3524. sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 8. marta 2203. sanāksmes protokolu,

–  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta A 2012. gada janvāra informatīvo paziņojumu par maldinošu praksi iepakojuma jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju politiku(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai(5) un it īpaši tās 6. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK(6) (Negodīgas komercprakses direktīvas) īstenošanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(8) un it īpaši tās 14. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. februāra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(9) un it īpaši tās 178. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 15. marta plašu interpelāciju par produktu apraksta, sastāva un garšas atšķirībām ES centrālā/austrumu reģiona un rietumu reģiona tirgos(10),

–  ņemot vērā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta 2017. gada jūnija informatīvo paziņojumu “Pārtikas zīmolproduktu divējādā kvalitāte: ar iespējamu dalījumu austrumos un rietumos saistītā jautājuma risināšana”,

–  ņemot vērā Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas kontroles iestādes 2016. gada februārī veikto apsekojumu par pārtikas produktiem un Čehijas patērētājiem,

–  ņemot vērā Palacka Universitātes (Olomoucā) Juridiskās fakultātes 2017. gada īpašo pētījumu par problēmām, kas saistītas ar Eiropas Savienības vienotajā tirgū laisto produktu divējādo kvalitāti un sastāvu no patērētāju aizsardzības tiesību aktu (it īpaši negodīgas komercprakses), konkurences tiesību (it īpaši negodīgas konkurences) un rūpnieciskā īpašuma tiesību viedokļa;

–  ņemot vērā dažādos apsekojumus, pētījumus un pārbaudes, ko dažos iepriekšējos gados veikušas pārtikas kontroles iestādes vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropa dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Nielsen 2014. gada novembra ziņojumu par pašzīmolu stāvokli pasaulē,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 11. aprīļa paziņojumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” (COM(2018)0183),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. aprīļa direktīvai par ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizāciju (COM(2018)0185),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punktu par intelektuālā īpašuma aizsardzību,

–  ņemot vērā Horvātijas Republikas, Čehijas Republikas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas Republikas un Slovākijas Republikas 2018. gada 23. marta kopīgo vēstuli Komisijai par produktu divējādo kvalitāti saistībā ar paziņojumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”,

–  ņemot vērā rezultātus salīdzinošajiem pētījumiem, kurus vairākās ES dalībvalstīs veikušas patērētāju aizsardzības iestādes un organizācijas,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu atjaunināt Direktīvu 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi (DNK), lai skaidri noteiktu, ka valstu iestādēm pastāv iespēja izvērtēt komercpraksi un vērsties pret maldinošu komercpraksi, kas ietver it kā identisku ražojumu laišanu tirgū vairākās ES valstīs, ja to sastāvs vai īpašības būtiski atšķiras,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0267/2018),

A.  tā kā uzņēmumiem, reklamējot, pārdodot un piegādājot produktus, būtu jāsniedz patērētājiem pareiza un viegli saprotama informācija par precīzu produkta sastāvu, tostarp par vietējiem produktiem un receptēm, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par iegādi;

B.  tā kā attiecībā uz zīmoliem vienam no pamatprincipiem vajadzētu būt patērētāju paļāvībai uz produkta sastāvu, vērtību un kvalitāti; tā kā tāpēc ražotāju pienākums ir nodrošināt to, ka šīs gaidas tiek attaisnotas;

C.  tā kā patērētāji neapzinās, ka tā paša zīmola produkti ar vienādu iepakojumu tiek pielāgoti vietējai izvēlei un gaumei, un tā kā produktu atšķirīgā kvalitāte rada bažas par to, ka attieksme nav vienāda pret visām dalībvalstīm; tā kā Eiropas Savienība jau ir izstrādājusi marķējumus, lai attaisnotu patērētāju konkrētās gaidas un ņemtu vērā ražošanas īpatnības, kas atzītas, izmantojot kvalitātes norādes;

D.  tā kā Direktīva 2005/29/EK par negodīgu komercpraksi (DNK) ir Savienības galvenais likumdošanas rīks, ar ko nodrošināt to, ka uzņēmumu darījumos ar patērētājiem pēdējie netiek pakļauti maldinošai reklāmai un citāda veida negodīgai praksei, tostarp identiska zīmola produktu laišanai tirgū tādā veidā, kas var maldināt patērētājus;

E.  atgādina, ka negodīgu komercpraksi Direktīvā par negodīgu komercpraksi var formulēt tādā veidā, ka šāda prakse tiek aizliegta jebkādos apstākļos vai zināmos apstākļos; tā kā saskaņā ar Komisijas konstatējumiem konkrēta prakses veida iekļaušana DNK I pielikumā attiecīgā gadījumā palielina juridisko noteiktību un līdz ar to tirgū veicina godīgāku konkurenci starp ražotājiem;

F.  tā kā patērētāji veido asociatīvu saikni starp zīmolu, produktu un kvalitāti un attiecīgi sagaida, ka tā paša zīmola un/vai pēc izskata identisku produktu kvalitāte arī būs identiska neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti viņu valstī vai kādā citā dalībvalstī;

G.  tā kā patērētāji veido asociatīvu saikni arī starp lauksaimniecības vai pārtikas produkta zīmolu un marķējumu vai iesaiņojumu, no vienas puses, un kvalitāti, no otras puses, un attiecīgi sagaida, ka tā paša zīmola produktu, kuri tiek pārdoti ar to pašu marķējumu vai kuru izskats ir identisks, kvalitāte un sastāvs arī būs identiski neatkarīgi no tā, vai tie tiek pārdoti viņu valstī vai kādā citā dalībvalstī; tā kā visi lauksaimnieki Eiropas Savienības ražo produktus, ievērojot tos pašus augstos standartus, un patērētāji neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā viņi dzīvo, sagaida, ka šī kvalitātes vienādība attieksies arī uz citiem pārtikas ķēdes produktiem;

H.  tā kā tad, kad runa ir par vienotajā tirgū laistiem pārtikas un nepārtikas produktiem, visi ES iedzīvotāji ir pelnījuši vienlīdzīgu attieksmi;

I.  tā kā šajā sakarā ir jādara gals negodīgai praksei, lai novērstu patērētāju maldināšanu, un tā kā šo pārrobežu jautājumu var atrisināt tikai ar spēcīgu sinerģiju ES līmenī;

J.  tā kā izvērtējums par to, vai konkrētā komercprakse ir uzskatāma par negodīgu saskaņā ar DNK, dalībvalstīm ir jāveic par katru gadījumu atsevišķi, izņemot DNK I pielikumā uzskaitītās prakses gadījumā;

K.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā 2017. gada uzrunā par stāvokli Savienībā uzsvēra — nav pieņemams tas, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem pārdod zemākas kvalitātes pārtikas produktus nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski;

L.  tā kā DNK īstenošanā starp dalībvalstīm tika konstatētas būtiskas atšķirības, turklāt būtiski atšķiras arī izmantotās metodoloģiskās pieejas, kā arī risinājumu un direktīvas noteikumu izpildes nodrošināšanas efektivitāte;

M.  tā kā zīmolam bieži vien ir vissvarīgākā loma lēmumu pieņemšanā par produkta vērtību;

N.  tā kā pastiprināts un efektīvāks sadarbības satvars izpildes nodrošināšanas jomā gan palielinātu patērētāju uzticēšanos, gan arī mazinātu viņiem nodarīto kaitējumu;

O.  tā kā Eiropas Savienībā visiem patērētājiem ir vienādas tiesības un tā kā analīzes liecina, ka atsevišķi ražotāji ar to pašu zīmolu un izmantojot maldinoši identisku izskatu, ir pārdevuši atšķirīgas kvalitātes produktus un ka dažās dalībvalstīs atsevišķu produktu sastāvā ir bijis mazāk galvenās sastāvdaļas vai augstākas kvalitātes sastāvdaļas ir tikušas aizstātas ar zemākas kvalitātes sastāvdaļām; tā kā šī problēma ir vairāk izplatīta dalībvalstīs, kuras ES ir pievienojušās kopš 2004. gada; tā kā šajās analīzēs tika konstatēti gadījumi, kad vienādus produktus vai produktus ar maldinoši identisku izskatu, bet ar zemāku kvalitāti vai atšķirīgu garšu, konsistenci vai citām sensoriskajām īpašībām dažādās valstīs pārdod par ļoti atšķirīgu cenu; tā kā, pat ja ar šādu rīcību netiek pārkāpti brīvā tirgus ekonomikas principi vai spēkā esošie marķēšanas noteikumi vai citi pārtikas aprites tiesību akti, tā jebkurā gadījumā ir zīmola identitātes ļaunprātīga izmantošana un līdz ar to ir pretrunā principam, kas paredz vienādu izturēšanos pret visiem patērētājiem;

P.  tā kā ir bijuši gadījumi, kad produkti, piemēram, bērnu pārtika, būtiski atšķiras, un tā kā šie gadījumi liek apšaubīt ražotāju principus un apgalvojumus, ka viņi savus produktus pielāgo vietējā tirgū izdarītajai izvēlei; tā kā daži laboratorijās izdarītie konstatējumi apstiprina to, ka zemākas kvalitātes produkti var saturēt mazāk veselīgas sastāvdaļu kombinācijas, tādējādi liekot šķēršļus principa, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem patērētājiem, ievērošanai; tā kā dažu ražotāju pārstāvji ir piekrituši dažās valstīs mainīt savu produktu receptes, lai visā vienotajā tirgū tiktu piedāvāti identiski produkti;

Q.  tā kā šo nepieņemamo praksi piekopj plaši pazīstami starptautiski lauksaimniecības pārtikas uzņēmumi, kas, izmantojot pirktspējas atšķirības dažādās dalībvalstīs, cenšas maksimāli palielināt savu peļņas normu;

R.  tā kā savā priekšlikumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, kas paredz ES direktīvu par patērētāju tiesībām uz konkrētu mērķu sasniegšanu orientētu pārskatīšanu, sākot ar ES patērētāju aizsardzības un mārketinga jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudi, Komisija ierosina atjaunināt DNK, lai skaidri noteiktu, ka valstu iestādēm pastāv iespēja izvērtēt komercpraksi un vērsties pret maldinošu komercpraksi, kas ietver it kā identisku produktu laišanu tirgū dažādās ES valstīs, lai gan šo produktu sastāvs vai īpašības patiesībā būtiski atšķiras;

S.  tā kā, lai gan patērētājus nedrīkst maldināt, nevajadzētu ierobežot produktu diferencēšanu un inovāciju kā tādas;

T.  tā kā vienotais tirgus ir sniedzis būtiskus labumus pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, tā kā arvien svarīgāka kļūst pārtikas produktu tirdzniecības pārrobežu dimensija un tā kā pārtikas tirdzniecībai ir īpaša nozīme iekšējā tirgus darbībā;

U.  tā kā, lai pilnībā izmantotu iekšējā tirgus sniegtos labumus, ir izšķiroši svarīgi efektīvāk piemērot ES pārtikas aprites un patērētāju aizsardzības jomas tiesību aktus nolūkā konstatēt un novērst nepamatotus dubultstandartus un tādējādi pasargāt patērētājus no maldinošas informācijas un komercprakses;

V.  tā kā šajā sakarā pastāvīgi ir jāstiprina patērētāju apvienību loma; tā kā patērētāju apvienībām ir unikāla loma patērētāju uzticēšanās nodrošināšanā un tā kā tās būtu vēl vairāk jāatbalsta ar papildu juridiskiem un ekonomiskiem pasākumiem un palielinot veiktspēju;

W.  tā kā pierādītās atšķirības salīdzināmu produktu sastāvdaļās ilgtermiņā varētu apdraudēt patērētāju veselību — tas it īpaši attiecas uz neaizsargātiem patērētājiem, tādiem kā bērni un cilvēki ar īpašām uztura vajadzībām un/vai ar veselības problēmām —, tādējādi veicinot iedzīvotāju labjutības pasliktināšanos; tā kā tas tā ir, piemēram, gadījumos, kad tauku un/vai cukura līmenis produktā ir augstāks nekā paredzēts, kad dzīvnieku izcelsmes tauki ir aizstāti ar augu izcelsmes taukiem vai otrādi, kad cukurs ir aizstāts ar mākslīgiem saldinātājiem vai kad ir palielināts sāls saturs; tā kā marķējums, kas nesniedz precīzu priekšstatu par izmantotajām piedevām vai pamatsastāvdaļu aizstājēju skaitu, maldina patērētājus un var apdraudēt viņu veselību;

X.  tā kā ES līmenī nav tiesību aktu par divējādu kvalitāti un līdz ar to nav iespējams salīdzināt kvalitāti vai noteikt divējādas kvalitātes gadījumus un tā kā tas nozīmē, ka nav instrumentu, kurus varētu izmantot minētās situācijas novēršanai; tā kā Komisijas Veselības un pārtikas jomas revīziju un analīžu direktorāts regulāri ziņo par trūkumiem piemērojamo ES pārtikas aprites tiesību aktu prasību īstenošanā un izpildes nodrošināšanā, piemēram, mehāniski atdalītas gaļas marķēšanā(12) un pārtikas piedevu izmantošanā(13);

Y.  tā kā atšķirības sastāvā, kuras var negatīvi ietekmēt patērētāju veselību, var atrast ne tikai pārtikas produktos, bet arī kosmētikas, higiēnas un tīrīšanas līdzekļos;

Z.  tā kā daudzās Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīs ir aizkavējusies pārformulēšanas pasākumu īstenošana, kuru mērķis ir samazināt tauku, cukura un sāls saturu pārtikas produktos,

1.  uzsver, ka vairākās dalībvalstīs, galvenokārt Centrāleiropā un Austrumeiropā, veiktu daudzu pārbaužu un pētījumu — laboratorijā veiktajās pārbaudēs izmantojot atšķirīgu metodiku — rezultāti ir pierādījuši, ka pastāv dažāda lieluma atšķirības, cita starpā to produktu sastāvā un tajos izmantotajās sastāvdaļās, kuri vienotajā tirgū tiek reklamēti un izplatīti ar to pašu zīmolu un šķietami identisku iepakojumu, tādējādi nodarot kaitējumu patērētājiem; atzīmē, ka saskaņā ar kādas valsts kompetentās iestādes veikta apsekojuma rezultātiem lielākā daļa patērētāju ir nobažījušies par šādām atšķirībām; tādēļ secina — minēto pārbaužu un apsekojumu rezultāti liecina par to, ka patērētājus satrauc diskriminācija starp dažādu dalībvalstu tirgiem; uzsver, ka jebkāda šāda diskriminācija nav pieļaujama un ka visiem ES patērētājiem vajadzētu būt pieejamiem vienādas kvalitātes produktiem;

2.  uzsver, ka šādas būtiskas atšķirības attiecas ne tikai uz pārtikas produktiem, bet bieži vien arī uz nepārtikas produktiem, tostarp mazgāšanas un kosmētikas līdzekļiem, tualetes piederumiem un zīdaiņiem paredzētiem produktiem;

3.  atgādina, ka Parlaments 2013. gadā aicināja Komisiju veikt pamatīgu izpēti, lai izvērtētu nepieciešamību pielāgot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, un par šīs izpētes rezultātiem informēt Parlamentu un patērētājus;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas nesen pasludinātās iniciatīvas, kuru mērķis ir minētās problēmas risināšana, un it īpaši Komisijas apņemšanos izstrādāt vienotu pārbaudes metodiku, piešķirt līdzekļus tās sagatavošanai un piemērošanai un turpmāku uzticamu un salīdzināmu pierādījumu vākšanai, atjaunināt DNK un nodrošināt to, ka sāk darbu Zināšanu centrs ar pārtiku saistītas krāpšanas un pārtikas kvalitātes jautājumos;

5.  pieņem zināšanai pilnvarojumu, ko Eiropadome ir piešķīrusi Augsta līmeņa forumam pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai, lai tas risinātu divējādas kvalitātes problēmu; mudina dalībvalstis un to kompetentās iestādes aktīvi piedalīties pašlaik īstenotajās iniciatīvās, tostarp kopējas pārbaudes metodikas izstrādē, tās integrēšanā savā darba praksē un turpmāku pierādījumu vākšanā; uzsver, ka ir aktīvi jāiesaista patērētāju intereses pārstāvošās puses, tostarp patērētāju organizāciju, ražotāju un pētniecības organizāciju pārstāvjus, kas dalībvalstīs ir pārbaudījuši produktus, un jāļauj tām sniegt atzinumus patērētāju vārdā; uzskata, ka Parlaments būtu jāiesaista visās pašlaik īstenotajās iniciatīvās, kuras var ietekmēt mēģinājumus risināt divējādas kvalitātes problēmu;

6.  iesaka dalībvalstīm, kuras skar minētā problēma, veikt pašām savu izvērtējumu attiecībā uz metodiku un to, cik efektīvi tiek nodrošināta DNK un citu pārtikas un citu produktu divējādas kvalitātes problēmas risināšanas jomā spēkā esošo tiesību aktu noteikumu izpilde, un iesniegt to Komisijai, lai tā objektīvi izvērtētu šīs problēmas nopietnību;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Parlaments attiecībā uz 2018. gadu ir pieņēmis izmēģinājuma projektu, kas paredz veikt virkni tirgus pētījumu par vairākām patēriņa preču kategorijām, lai izvērtētu dažādus divējādās kvalitātes aspektus; sagaida, ka projekts tiks īstenots un publicēts laikus — saskaņā ar sākotnēji plānoto grafiku; uzskata, ka šī izmēģinājuma projekta īstenošana būtu jāturpina arī 2019. gadā, lai iegūtu plašākas zināšanas un aptvertu arī nepārtikas preču nozari; prasa ļaut Parlamenta deputātiem vairāk iesaistīties projekta pārraudzībā; mudina Parlamentu, Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp izmēģinājuma projektus un valsts līmeņa projektus, lai turpinātu izvērtēt dažādus pārtikas divējādas kvalitātes aspektus;

8.  uzsver — lai DNK noteikumu izpildes nodrošināšana būtu efektīva, ļoti liela nozīme ir tam, lai būtu pieejama visaptveroša informācija par valsts iestādi, kas ir atbildīga par pasākumu veikšanu, un par attiecīgajām administratīvajām vai tiesas procedūrām, tostarp sabiedrības locekļu iespējai iesniegt sūdzības tiešsaistē; tādēļ kā negatīvu vērtē informācijas trūkumu attiecīgajās dalībvalstīs, kas, neraugoties uz dalībvalstu paustajām bažām par nepieciešamību risināt produktu divējādas kvalitātes problēmu, šo informāciju nedara pieejamu atbildīgo iestāžu tīmekļa vietnēs;

9.  uzsver, ka Komisija jau ir saņēmusi paziņojumu par jaunu valsts līmeņa marķēšanas pasākumu, kura mērķis ir brīdināt patērētājus par atšķirībām pārtikas produktu sastāvā;

10.  atzinīgi vērtē to, ka nolūkā vēl vairāk uzlabot patērētāju aizsardzību Eiropas Savienībā un sniegt atbalstu uzņēmumiem, Komisija ir sākusi tiešsaistes mācību programmu, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast patērētāju tiesības ES un nodrošināt to ievērošanu;

Komisijas paziņojums par patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktu jautājumiem

11.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par ES pārtikas aprites un patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu piemērošanu divējādas kvalitātes produktu jautājumiem; norāda, ka šis paziņojums ir paredzēts, lai palīdzētu valstu iestādēm noteikt, vai attiecīgais uzņēmums, pārdodot divējādas kvalitātes produktus dažādās valstīs, nepārkāpj ES pārtikas aprites un patērētāju aizsardzības tiesību aktus, un lai ieteiktu tām savstarpēji sadarboties; pauž bažas par to, ka paziņojumā minēto pakāpenisko pieeju, kas jāizmanto, lai konstatētu, vai ražotāji nepārkāpj ES tiesību aktus, attiecīgās valstu iestādes pašlaik praksē nepiemēro, kas varētu nozīmēt to, ka tiek pārkāptas patērētāju tiesības;

12.  piekrīt Komisijai, ka vienotajā tirgū, kurā patērētājiem ir vispārināts priekšstats par preču brīvas aprites un to vienlīdzīgas pieejamības principiem, patērētājiem a priori neienāk prātā tas, ka dažādās valstīs tirgoti zīmolprodukti varētu būt atšķirīgi; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pētījumi par uzticību zīmolam uzskatāmi parāda, ka zīmols patērētāju apziņā darbojas kā kontrolētas un pastāvīgas kvalitātes apliecinājums; piekrīt Komisijai, ka tāpēc daži patērētāji var sagaidīt, ka zīmolproduktiem būs ja ne pilnīgi vienāda, tad vismaz līdzvērtīga kvalitāte neatkarīgi no to iegādes vietas un laika un ka zīmolu īpašnieki viņus attiecīgi informēs, kad tie nolems mainīt savu produktu sastāvu;

13.  tādēļ uzskata, ka ar jebkādas papildu informācijas sniegšanu, pat iepakojuma galvenajā redzamības laukā, vien nepietiek, ja vien patērētājs skaidri nezina, ka attiecīgais produkts atšķiras no citā dalībvalstī tirgotiem tā paša zīmola šķietami identiskiem produktiem;

14.  šajā sakarā piekrīt Komisijai, ka ražotājiem dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nav obligāti jāpiedāvā identiski produkti un ka brīva preču aprite nenozīmē to, ka visiem produktiem visā vienotajā tirgū jābūt identiskiem; uzsver, ka uzņēmumiem ir atļauts laist tirgū un pārdot preces ar atšķirīgu sastāvu un īpašībām, pamatojoties uz leģitīmiem faktoriem, ar nosacījumu, ka pilnībā tiek ievēroti ES tiesību akti; tomēr uzsver — kad šie produkti patērētājiem tiek piedāvāti dažādos tirgos, nevajadzētu atšķirties to kvalitātei;

15.  uzskata, ka precīzas un viegli saprotamas informācijas sniegšana patērētājiem ir ļoti svarīga produktu divējādas kvalitātes problēmas risināšanā; ir pārliecināts, ka gadījumos, kad uzņēmumi dažādu dalībvalstu tirgū plāno laist produktu ar atsevišķām atšķirīgām īpašībām, šādu produktu nedrīkst laist tirgū ar šķietami identisku marķējumu un zīmolu;

16.  atzīmē, ka var būt pieņemamas atšķirības tā paša zīmola produktu sastāvā un ka produkti var atšķirties patērētāju reģionālo izvēles īpatnību, vietējo sastāvdaļu izcelsmes, valsts tiesību aktu prasību vai mērķu pārformulēšanas dēļ; uzsver, ka mērķis nav noteikt vai saskaņot pārtikas kvalitātes prasības un ka nav vēlams ražotājiem noteikt dažādo produktu precīzu sastāvu; tomēr uzskata, ka patērētāju izvēle nebūtu jāizmanto kā aizbildinājums tam, lai pazeminātu kvalitāti vai dažādos tirgos piedāvātu atšķirīgas kvalitātes produktus; uzsver, ka patērētāji ir skaidri jāinformē par šādiem pielāgojumiem attiecībā uz katru atsevišķo produktu, nevis tikai vispārīgi jānorāda, ka pastāv šāda vispārpieņemta prakse, un patērētājiem šādi pielāgojumi skaidri jāapzinās;

17.  uzskata, ka minētais paziņojums tiek uztverts kā tāds, kas galvenokārt attiecas uz pārtikas produktiem; uzskata, ka noteikumi par patērētāju aizsardzības tiesību aktu piemērošanu būtu jāpiemēro visiem vienotajā tirgū pieejamiem pārtikas un nepārtikas produktiem kopumā un ka produkta marķējumam ir jābūt patērētājiem salasāmam un jāietver pilnīga informācija;

18.  vērš uzmanību uz Komisijas 2016. gada norādījumiem par DNK piemērošanu, kuros noteikts, ka: “tā paša zīmola preces, kurām ir vienāds vai līdzīgs iepakojums, var atšķirties sastāva ziņā atkarībā no ražošanas vietas un galamērķa tirgus, proti, dažādās dalībvalstīs tās var būt atšķirīgas,” un ka “saskaņā ar DNK atšķirīga sastāva produktu mārketings kā tāds nav uzskatāms par negodīgu komercpraksi”; uzsver Komisijas norādījumus saturošo dokumentu nozīmi DNK pienācīgas un saskaņotas piemērošanas atvieglošanā; tādēļ aicina Komisiju precizēt saikni starp minēto paziņojumu, norādījumiem un Augsta līmeņa foruma pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanai Iekšējā tirgus apakšgrupas sagatavoto dokumentu;

19.  atzīmē, ka valstu kompetento iestāžu prasības attiecībā uz kontroles metodēm var atšķirties; uzsver, ka jau ir veiktas dažādas analīzes, ko varētu izmantot par pamatu kopējas pārbaudes metodikas izstrādē un ieviešanā, pat ja šo analīžu metodika ir bijusi atšķirīga un to rezultāti netika izvērtēti vienādā veidā; uzskata, ka skaidri ir jānosaka mērķis Komisijas Kopīgā pētniecības centra vadībā veiktajam darbam pie metodikas izstrādes, lai nodrošinātu šīs metodikas, tostarp jēdziena “būtiska atšķirība” definīcijas, vienotu interpretāciju un lai kompetentās iestādes varētu to izmantot; norāda — tas, ka tiks noteikts, kurš no dažādajiem produktiem vislabāk atbilst standartam un līdz ar to ir uzskatāms par atskaites produktu, faktiski varētu apgrūtināt vispārējo izvērtēšanu, jo varētu rasties grūtības tā noteikšanā;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus palīdzēt valstu tiesībaizsardzības iestādēm identificēt negodīgu komercpraksi produktu mārketingā; aicina Komisiju koordinēt valstu kompetento iestāžu darbu šajā jomā; uzsver, ka šādas metodikas mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstis, pamatojoties uz vienādiem principiem, vāc uzticamus un salīdzināmus pierādījumus, un sniegt ieguldījumu izvērtēšanā, ar kuras palīdzību nosaka to, cik nopietna un izplatīta ir produktu divējādas kvalitātes problēma vienotajā tirgū; atgādina, ka negodīgas prakses faktiskais raksturs, visticamāk, arī turpmāk tiks vērtēts tikai katrā gadījumā atsevišķi, jo patērētāju maldināšanas apmēru vienmēr nosaka kompetentās iestādes vai tiesas subjektīvs spriedums;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu aicināt kompetentās iestādes dalībvalstīs veikt vairāk tādu tirgus pārbaužu, kas būtu saistītas ar produktu salīdzināšanu starp dažādiem reģioniem un valstīm; tomēr norāda, ka Komisija uzskata — šādas pārbaudes būtu jāveic saskaņā ar vienotu pārbaudīšanas pieeju, kas vēl nav pilnībā izstrādāta; uzsver nepieciešamību stingri ievērot noteikto grafiku, lai saskaņā ar kopēju pārbaudīšanas pieeju veikto pārbaužu rezultāti tiktu iegūti, publicēti visās ES oficiālajās valodās publiski pieejamā datubāzē un izanalizēti pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2018. gada beigās; turklāt uzsver nepieciešamību pienācīgi atklāt šos rezultātus patērētāju un ražotāju informēšanas nolūkā, lai palielinātu izpratni un tādējādi palīdzētu samazināt produktu divējādas kvalitātes gadījumu skaitu;

Citi divējādas kvalitātes aspekti

22.  uzsver, ka pašzīmoli ir kļuvuši par svarīgu preci patērētāju iepirkumu groziņos un ka vairumā dalībvalstu to īpatsvars tirgū iepriekšējā desmitgadē ir palielinājies lielākajā daļā produktu kategoriju; uzskata — lai novērstu patērētāju mulsināšanu, pašzīmoliem nebūtu jārada iespaids, ka tie ir zīmolprodukti; atkārtoti norāda, ka Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība pašzīmolu jautājumam, lai izbeigtu pašzīmolu jaukšanu ar zīmolproduktiem; atzīmē, ka vienotais tirgus ir pieejams ražotājiem un ka tajā pašā laikā tajā valda spēcīga konkurence, jo daži zīmoli ir visā Savienībā plaši pazīstami vai augstu vērtēti;

23.  atgādina, ka Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju noteikt to, vai divējāda kvalitāte nelabvēlīgi neietekmē vietējo un reģionālo ražošanu, it īpaši MVU; pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav sniegusi nekādus datus;

24.  uzsver, ka zīmolproduktu viltošana apdraud patērētāju veselību un drošību, mazina patērētāju uzticēšanos zīmoliem un izraisa ienākumu zudumu ražotājiem; atzīmē, ka Eiropas Savienībā konfiscēto viltoto preču klāsts joprojām ir plašs un aptver gandrīz visu veidu preces;

25.  pauž bažas par tirgotājiem noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz preču iepirkšanu, jo tie var nelabvēlīgi ietekmēt patērētāju izvēles iespējas; mudina Komisiju identificēt faktorus, kas veicina vienotā preču tirgus sadrumstalotību un nelikumīgi ierobežo patērētāju iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtos labumus, un šajā sakarā īpašu uzmanību pievērst teritoriāliem piegādes šķēršļiem un to sekām; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā izmantot konkurences tiesību aktus, lai cīnītos pret šādu praksi;

26.  norāda, ka valstu kompetentās iestādes var atlasīt paraugus un veikt pārbaudes tikai savas dalībvalsts teritorijā; uzsver nepieciešamību pēc pastiprinātas, efektīvas, pārredzamas un ātras pārrobežu sadarbības un datu apmaiņas, tostarp pēc apmaiņas ar informāciju par iespējami neatbilstīgiem produktiem un par iespējami negodīgu praksi, starp valstu patērētāju aizsardzības un pārtikas nekaitīguma iestādēm, patērētāju apvienībām un Komisiju nolūkā risināt divējādas kvalitātes problēmu un uzlabot un saskaņot tiesību aktu noteikumu izpildes nodrošināšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvāk iesaistīties šādā sadarbībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē pārskatītās Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pieņemšanu, jo ar to tiek pastiprinātas izmeklēšanas un izpildes nodrošināšanas pilnvaras, uzlabota informācijas un datu apmaiņa un piekļuve jebkādai būtiskai informācijai un ieviesti saskaņoti noteikumi, ar kuriem nosaka procedūras izmeklēšanas un izpildes nodrošināšanas pasākumu koordinēšanai;

27.  atzīst vienlaicīgi veikto tīmekļa vietņu pārbaužu noderīgumu, jo tās ir svarīgs veids, kā koordinēt izpildes nodrošināšanu saistībā ar minēto regulu, un aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt šīs pārbaudes un paplašināt to piemērošanas jomu;

Ieteikumi un turpmākie pasākumi

28.  uzsver, ka liela nozīme ir plašām un savlaicīgām publiskām debatēm, kas palielina patērētāju izpratni par produktiem un to īpašībām; atzīmē, ka daži ražotāji un pašzīmolu īpašnieki jau ir paziņojuši par izmaiņām receptēs vai par vienota ražošanas standarta izmantošanu ES līmenī; uzsver rūpniecības nozīmīgo lomu pārredzamības un skaidrības uzlabošanā attiecībā uz produktu sastāvu, kvalitāti un jebkādām to izmaiņām; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu šajā jomā izstrādāt rīcības kodeksu; prasa gan ražotājiem, gan mazumtirgotājiem aktīvāk iesaistīties — kas ir viņu pašu interesēs —, lai palīdzētu pēc iespējas drīzāk rast efektīvu risinājumu pašreizējai situācijai bez izpildes nodrošināšanas procedūru izmantošanas un nodrošināt Eiropas patērētājiem piekļuvi vienādas kvalitātes produktiem visā vienotajā tirgū; aicina ražotājus apsvērt iespēju uz iepakojuma attēlot logotipu, kas norādītu, ka tā paša zīmola produkta saturs un kvalitāte visās dalībvalstīs ir vienādi;

29.  aicina patērētāju organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un paziņotās valstu iestādes, kas ir atbildīgas par DNK un citu attiecīgo tiesību aktu izpildes nodrošināšanu, uzņemties aktīvāku lomu publiskajās debatēs un patērētāju informēšanā; ir pārliecināts, ka patērētāju organizācijas varētu sniegt būtisku ieguldījumu divējādas kvalitātes problēmas risināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis ar finanšu un juridisku mehānismu palīdzību sniegt lielāku atbalstu valsts līmeņa patērētāju organizācijām, lai tās varētu palielināt savu veiktspēju, pilnveidot pārbaudīšanas darbības, veikt salīdzinošas pārbaudes un kopā ar kompetentajām iestādēm palīdzēt izsekot un atklāt negodīgas produktu diferencēšanas gadījumus; turklāt uzskata, ka būtu jāveicina pastiprināta pārrobežu informācijas apmaiņa starp patērētāju apvienībām;

30.  uzskata, ka saskaņā ar iepriekšējo pieredzi kompetentās iestādes nav spējušas vienas pašas valsts līmenī efektīvi atrisināt nevienu konkrētu divējādas kvalitātes gadījumu vai nodrošināt spēkā esošu tiesību aktu noteikumu izpildi vai arī ir mēģinājušas to darīt minimālā mērā, daļēji tāpēc, ka ES līmenī šajā jomā trūkst skaidru noteikumu; atgādina, ka dalībvalstis ir atbildīgas par DNK noteikumu izpildes nodrošināšanu un ka tāpēc tām tas būtu jādara, lai nodrošinātu to, ka patērētāji netiek maldināti ar negodīgu mārketinga praksi; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valstu kompetento iestāžu rīcībā ir atbilstoši tehniskie, finanšu un cilvēkresursi, kas nepieciešami efektīvai izpildes nodrošināšanai; aicina dalībvalstis patērētājiem nodrošināt telpu sūdzību iesniegšanai un turpmākas izmeklēšanas veikšanai un pēc iespējas lielākā mērā informēt patērētājus par viņu tiesībām un iespējām attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu noteikumu izpildes nodrošināšanu un par pārdevēju pienākumiem informēt patērētājus par produktu sastāvu un attiecīgā gadījumā par to izcelsmi;

31.  vērš uzmanību uz to, ka divējādas kvalitātes problēma ir tieši saistīta ar vienotā tirgus darbības būtību un patērētāju uzticēšanos un ka tāpēc cita starpā ir nepieciešams Savienības līmeņa risinājums, kas paredzētu tieši īstenojamu pasākumu izmantošanu; pauž pārliecību, ka, ņemot vēra iespēju rīkoties valsts līmenī, Savienības līmeņa rīcība aizsargātu vienotā tirgus integritāti; aicina Komisiju izstrādāt pārtikas un nepārtikas produktu jomā spēkā esošo valstu standartu kartogrāfisku attēlojumu Eiropas Savienībā un izvērtēt to saistību ar divējādas kvalitātes gadījumiem vienotajā tirgū;

32.  prasa ES līmenī jau pastāvošā ES institūcijā (Kopīgajā pētniecības centrā, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) vai kādā citā institūcijā) specializētā uzraudzības un kontroles struktūrvienībā, nodrošinot minimālu birokrātijas līmeni, steidzami attīstīt spējas un ieviest mehānismus, lai uzraudzītu sastāva konsekvenci un sastāvdaļu proporcionālu izmantošanu identiska zīmola un iepakojuma pārtikas produktos un lai izvērtētu salīdzinošās laboratorijas analīzes nolūkā atklāt minētās negodīgas komercprakses gadījumus pārtikas produktu mārketingā;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, kurā produktu divējādas kvalitātes problēmas risināšanas nolūkā ierosināts grozīt DNK 6. pantu, lai par maldinošu komercpraksi uzskatītu tādu produktu mārketingu, kuri ir identiski tādiem pašiem vairākās citās dalībvalstīs tirgū laistiem produktiem, bet kuru sastāvs vai īpašības ir atšķirīgas; tomēr atzīmē, ka priekšlikums ietver arī dažus neskaidrus noteikumus, kas ir jāprecizē, lai nodrošinātu to pienācīgu interpretēšanu un piemērošanu;

34.  tomēr pauž stingru pārliecību, ka grozījuma izdarīšana DNK I pielikumā, lai tajā iekļautajā “melnajā” sarakstā — kurā uzskaitīti prakses veidi, kas ir aizliegti jebkādos apstākļos, — ieviestu vēl vienu punktu, kurā būtu skaidri minēta identiska zīmola produktu divkārša kvalitāte gadījumos, kad tā ir diskriminējoša un kad netiek ievērotas patērētāju gaidas, visefektīvāk novērstu nepamatotus divējādas kvalitātes gadījumus;

35.  uzsver, ka likumdošanas procesa rezultātā vajadzētu būt skaidri noteiktam, ko var uzskatīt par divējādu kvalitāti un kā kompetentajām iestādēm ir jāizvērtē un jārisina katrs atsevišķais gadījums; šajā sakarā uzsver, ka atvērtais tā saukto leģitīmo faktoru saraksts varētu apdraudēt kompetento iestāžu spēju veikt izvērtēšanu un piemērot tiesību aktus; pauž bažas par to, ka noteiktas patērētāju izvēles jēdziena izmantošana, lai izvērtētu, vai produkta sastāva diferencēšana ir vai nav bijusi pamatota, var novest pie pretrunīgiem kompetento iestāžu interpretējumiem;

36.  aicina Komisiju pagarināt Kopīgajam pētniecības centram piešķirto pilnvarojumu strādāt pie saskaņotas Eiropas mēroga metodikas nepārtikas produktu īpašību salīdzināšanai un pie pamatnostādnēm produktu pārredzamības uzlabošanai gada laikā un izvērtēt pārbaužu rezultātus; norāda — lai apmainītos ar paraugpraksi šajā jomā, Kopīgajam pētniecības centram arī būtu jācenšas sadarboties ar tām dalībvalstu iestādēm, kuras jau ir uzsākušas pašas savas produktu pārbaudes, taču to rezultātus vēl nav paziņojušas citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm;

37.  norāda, ka pārtikas nekaitīgums un kvalitāte un patērētāju aizsardzība pret maldināšanu ir augstākās prioritātes jautājumi; atgādina Komisijai par tās apņemšanos labāk uzraudzīt un veicināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu; uzskata, ka valstu kompetentajām iestādēm būtu efektīvi jāuzrauga atbilstība minētajās jomās piemērojamiem tiesību aktiem;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot to zinātnisko pētījumu pārredzamību, kas tiek veikti pārtikas nekaitīguma jomā, reaģējot uz sabiedrības paustajām bažām; kā šī priekšlikuma mērķi Komisija ir norādījusi tādas informācijas pieejamības uzlabošanu, kura ir nepieciešama, lai varētu pieņemt lēmumus par iegādi, kuru pamatā ir uzticams un uz zinātniskiem pētījumiem balstīts riska izvērtējums;

39.  aicina valstu pārtikas nekaitīguma iestādes katrā atsevišķā gadījumā, pamatojoties uz DNK noteikumiem un to savstarpējo mijiedarbību ar godīgas informēšanas prasībām, kas izklāstītas Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, noteikt, vai prakse, par kuru pastāv aizdomas, ka tā ir nelikumīga, patiešām tāda ir;

40.  atzīmē, ka divējādas kvalitātes prakse skar visus ES iedzīvotājus, tostarp tad, kad viņi ceļo no vienas dalībvalsts uz citu;

41.  tomēr uzsver, ka būtiskas atšķirības mazuļiem paredzētos produktos, tādos kā zīdaiņu un mazbērnu pārtika, nevar pamatot tikai ar reģionālām garšas izvēles īpatnībām;

42.  stingri noraida dažu ražotāju apgalvojumu, ka sastāva un/vai kvalitātes izmaiņas ir veiktas, lai cenu pielāgotu patērētāju gaidām; uzsver, ka dažādu pētījumu rezultāti liecina par to, ka zemākas kvalitātes produkti bieži vien ir dārgāki nekā tā paša zīmola augstākas kvalitātes produkti citur ES;

43.  neatlaidīgi mudina izmantot aprites ekonomikas principu attiecībā uz produktu iepakojumu un uzsver — ja vienā dalībvalstī produkta iepakojums atbilst šim principam, ražotājam ir jāveic saskaņoti centieni, lai nodrošinātu, ka šim principam atbilst visi tā ražotie produkti, kurus laiž tirgū kā viena zīmola produktus tāda paša veida iepakojumā, gan visā ES, gan arī ārpus tās;

44.  uzsver, ka dažus divējādās kvalitātes produktu gadījumus izraisa ES tiesību aktu noteikumu izpildes nodrošināšanas trūkums; aicina dalībvalstu iestādes steidzami nodrošināt to, ka tiek pildīti spēkā esošie ES noteikumi par pārtikas marķēšanu, tostarp, piemēram, attiecībā uz mehāniski atdalītu gaļu;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
(2) OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.
(3) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.
(4) OV C 65, 19.2.2016., 2. lpp.
(5) OV C 264 E, 13.9.2013., 11. lpp.
(6) OV C 93, 24.3.2017., 27. lpp.
(7) OV C 86, 6.3.2018., 40. lpp.
(8) OV C 11, 12.1.2018., 2. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0027.
(10) O-000019/2017.
(11) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(12) http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/overview_reports/details.cfm?rep_id=76.
(13) http://ec.europa.eu/food/audits-analysis/overview_reports/details.cfm?rep_id=115.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. jūlijsJuridisks paziņojums