Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2018. gada 18. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Eiropas Savienības preču zīme
 Laikposma noteikšana devītajai Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanai vispārējās tiešās vēlēšanās *
 ES un Austrālijas Pamatnolīgums ***
 ES un Austrālijas Pamatnolīgums (rezolūcija)
 Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu ***
 Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu (papildu protokols) ***
 Iepakojums un izlietotais iepakojums ***I
 Nolietoti transportlīdzekļi, bateriju un akumulatoru atkritumi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I
 Atkritumi ***I
 Atkritumu poligoni ***I
 Procedurāli noteikumi vides ziņojumu sniegšanas jomā ***I
 Komisijas godprātības politika, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšana amatā
 Progress, kas panākts virzībā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un globālo paktu par bēgļiem
 ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošana: vidusposma novērtēšana 2017. gadā un turpmākā struktūra pēc 2020. gada
 2015. un 2016. gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — 8., 9., 10. un 11. EAF
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
 ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) birojs
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde (EBI)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra (EVA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds (ETF)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas birojs (Europol)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra (GSA)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Clean Sky"
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2" (FCH 2)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI kopuzņēmums)
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Shift2Rail" (S2R)

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Eiropas Savienības preču zīme
PDF 389kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2018. gada 5. marta deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Deleģēto Regulu (ES) 2017/1430 (C(2018)01231 – 2018/2618(DEA))
P8_TA(2018)0106B8-0187/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)01231) (“grozošā deleģētā regula”),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 23. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2018. gada 27. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi(1), kuru grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) 2015/2424, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi)(2), un kuru pēc tam kodificētā versijā pieņēma kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi(3).

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. maija Īstenošanas regulu (ES) 2017/1431, ar ko nosaka detalizētus noteikumus, kā īstenojamas dažas Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi normas(4), kas grozīta, atjaunojot atsauces uz Regulu (ES) 2017/1001,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2018. gada 17. aprīlī,

A.  tā kā Regula (EK) Nr. 207/2009 ir kodificēta ar Regulu (ES) Nr. 2017/1001;

B.  tā kā atsaucēs, ko satur deleģētā regula, būtu jāņem vērā to pantu jaunie numuri, kas ir lietoti kodificētajā pamataktā;

C.  tā kā 2017. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/1430, kas papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 un (EK) Nr. 216/96(5), tāpēc ir jāatceļ un tā kā grozītajā deleģētajā regulā ir jāiekļauj minētās deleģētās regulas normas, kurās ir atjauninātas atsauces uz Regulu (ES) 2017/1001;

D.  tā kā tāpēc grozošā deleģētā regulā nav saistīta ar būtisku izmaiņu izdarīšanu Deleģētajā regulā (ES) 2017/1430;

E.  tā kā deleģētās regulas ātra publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ļautu noteikt agru piemērošanas datumu un nodrošinātu to pārejas noteikumu spēkā esamības nepārtrauktību, kas ir paredzēti grozītās deleģētās regulas noslēdzošajās normās,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.
(2) OV L 341, 24.12.2015., 21. lpp.
(3) OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.
(4) OV L 205, 8.8.2017., 39. lpp.
(5) OV L 205, 8.8.2017., 1. lpp.


Laikposma noteikšana devītajai Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanai vispārējās tiešās vēlēšanās *
PDF 310kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka laikposmu devītajai Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanai vispārējās tiešās vēlēšanās (07162/2018 – C8-0128/2018 – 2018/0805(CNS))
P8_TA(2018)0107A8-0145/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (07162/2018),

–  ņemot vērā Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās(1) 11. panta 2. punkta otro daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0128/2018),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0145/2018),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  atgādina par savu priekšlikumu, kas pievienots rezolūcijai par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu, lai Eiropas Parlaments, izmantojot savas pilnvaras, noteiktu vēlēšanu laikposmu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un informācijai Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pielikums Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (OV L 278, 8.10.1976., 1. lpp.), kas grozīts ar Padomes Lēmumu 93/81/Euratom, EOTK, EEK (OV L 33, 9.2.1993., 15. lpp.) un ar Padomes Lēmumu 2002/772/EK, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).
(2) OV C 366, 27.10.2017., 7. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0029.


ES un Austrālijas Pamatnolīgums ***
PDF 112kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (15467/2016 – C8-0327/2017 – 2016/0367(NLE))
P8_TA(2018)0108A8-0110/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15467/2016),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (09776/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0327/2017),

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa(1) nenormatīvo rezolūciju par lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0110/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Austrālijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0109.


ES un Austrālijas Pamatnolīgums (rezolūcija)
PDF 355kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīla nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (15467/2016 – C8-0327/2017 – 2016/0367(NLE)2017/2227(INI))
P8_TA(2018)0109A8-0119/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15467/2016),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (09776/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu un 212. panta 1. punktu, saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0327/2017),

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP), ko 2007. gada 13. septembrī pieņēma Ģenerālā asambleja,

–  ņemot vērā 2008. gada oktobrī parakstīto ES un Austrālijas partnerattiecību nolīgumu, kas tiks aizstāts ar pamatnolīgumu,

–  ņemot vērā 1997. gada 26. jūnijā Luksemburgā pieņemto Kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības un Austrālijas attiecībām,

–   ņemot vērā tā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu(1) un tā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par sarunu pilnvarām attiecībā uz ES tirdzniecības sarunām ar Austrāliju(2),

–   ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker, Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk un Austrālijas premjerministra Malcolm Turnbull 2015. gada 15. novembra kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā 2015. gada 22. aprīļa Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Austrālijas ārlietu ministra kopīgo deklarāciju „Ceļā uz ciešāku ES un Austrālijas partnerību”,

–  ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko izveido sistēmu Austrālijas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās, kas tika parakstīts 2015. gadā(3),

–   ņemot vērā 2014. gada decembrī panākto Administratīvo nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību, ar ko izveido diplomātiskās apmaiņas programmu,

–  ņemot vērā savstarpējās atzīšanas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Austrāliju par standartu sertifikāciju, kas parakstīts 1998. gadā(4), un ES un Austrālijas nolīgumu, ar kuru 2012. gadā groza šo nolīgumu(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 29. septembrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju par pasažieru datu reģistru (PDR)(6),

–   ņemot vērā 2010. gada 13. janvārī parakstīto nolīgumu starp Austrāliju un Eiropas Savienību par klasificētas informācijas drošību(7),

–  ņemot vērā 1994. gadā parakstīto nolīgumu par Eiropas Kopienas un Austrālijas sadarbību zinātnes un tehnikas jomā(8),

–  ņemot vērā ES un Austrālijas 38. starpparlamentāro sanāksmi (IPM), kas 2017. gada 4. un 5. oktobrī notika Strasbūrā,

–   ņemot vērā pirmo ES un Austrālijas līderu forumu, kas 2017. gada jūnijā notika Sidnejā un sapulcināja vadošos politiķus, uzņēmējus, akadēmisko aprindu, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus,

–   ņemot vērā Austrālijas valdības 2017. gada novembrī publicēto ārpolitikas balto grāmatu, kurā aprakstītas Austrālijas starptautiskās prioritātes un izaicinājumi un uzsvērta tā dēvētā Indijas un Klusā okeāna reģiona primārā nozīme Austrālijai,

–   ņemot vērā to, ka ārpolitikas baltajā grāmatā norādīta ASV un Ķīnas būtiskā loma Indijas un Klusā okeāna reģionā un Austrālijas ārpolitikā, vienlaikus pieminot Austrālijas un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecību svarīgumu,

–   ņemot vērā 2017. gada pārskatu par klimata pārmaiņu politiku, kuru Austrālijas valdība izdeva 2017. gada decembrī,

–   ņemot vērā Austrālijas valdības 2009. gadā publicēto dokumentu “Austrālijas klimata pārmaiņu zinātne: valsts satvars”,

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0119/2018),

A.  tā kā ES un Austrālija 2017. gada 7. augustā noslēdza pamatnolīgumu; tā kā ciešās un spēcīgās Austrālijas un ES un tās dalībvalstu attiecības ir vēsturiski iesakņojušās un pamatojas uz kopējām vērtībām un principiem, piemēram, cieņu pret demokrātiju, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, tiesiskumu, tostarp starptautiskajām tiesībām, kā arī mieru un drošību; tā kā cilvēku savstarpējās saites ir dziļas un ilggadējas;

B.  tā kā ES un Austrālija 2017. gadā nosvinēja 55 sadarbības un diplomātisko attiecību gadus; tā kā pēdējo gadu laikā šīs attiecības ir ieguvušas jaunu dinamismu; tā kā visām dalībvalstīm ir diplomātiskas attiecības ar Austrāliju un 25 no tām ir vēstniecības Kanberā;

C.  tā kā Austrālijas valdības ārpolitikas baltajā grāmatā ir teikts, ka spēcīga Eiropas Savienība joprojām atbilst Austrālijas interesēm un ka ES būs aizvien svarīgāka partnere, aizsargājot un sekmējot uz noteikumiem balstītu sabiedrisko kārtību; tā kā baltajā grāmatā ir uzsvērta nepieciešamība cieši sadarboties ar ES un tās dalībvalstīm saistībā ar tādiem jautājumiem kā terorisma apkarošana, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības;

D.  tā kā ES un Austrālija ir iesaistījušās sadarbībā un dialogā ar Dienvidaustrumāzijas valstīm, tostarp, izmantojot Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), ASEAN Reģionālo forumu (ARF), Āzijas un Eiropas (ASEM) samitu un Austrumāzijas augstākā līmeņa sanāksmi (EAS); tā kā Austrālija ir viena no Klusā okeāna salu foruma (PIF) dibinātājām un ir iesaistījusies stratēģiskā partnerībā ar ASEAN; tā kā Austrālija 2018. gada 17. un 18. martā rīkoja ASEAN un Austrālijas īpašo samitu;

E.  tā kā ES kā pasaules mēroga dalībniecei ir jāturpina stiprināt tās klātbūtni plašajā un dinamiskajā Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur Austrālija dabiski sadarbojas ar ES, kā arī pati par sevi sniedz svarīgu ieguldījumu; tā kā Āzijas un Klusā okeāna reģions, kurā valda stabilitāte, miers un kura pamatā ir noteikumi, kas atbilst mūsu principiem un standartiem, ir izdevīgs pašas Eiropas Savienības drošībai un interesēm;

F.  tā kā ES un Austrālija ir cieši saskaņojušas ārpolitikas jautājumus, piemēram, attiecībā uz Ukrainu, Krieviju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (DPRK) un Tuvajiem Austrumiem;

G.  tā kā Austrālijai ir ciešas politiskās, drošības un aizsardzības saiknes ar ASV, kuras ir saderīgas ar pieaugošo saikni ar Ķīnu, ar kuru tai ir visaptveroša stratēģiskā partnerība;

H.  tā kā 2016. gadā ES bija Austrālijas otrais lielākais tirdzniecības partneris un ierindojās otrajā importa avotu vietā (19,3 %), kā arī trešajā vietā kā eksporta galamērķis (10,3 %), un tā kā abas puses ir saglabājušas plašu ekonomisko interešu loku; tā kā 2015. gadā ES ārvalstu tiešo investīciju uzkrājums Austrālijā sasniedza 117,7 miljardus un Austrālijas tiešo investīciju uzkrājums ES bija EUR 21,7 miljards;

I.  tā kā Austrālija ir cieši apņēmusies īstenot brīvu tirdzniecību un ir noslēgusi BTN ar svarīgām valstīm Austrumāzijā (Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Singapūru, Malaiziju un Taizemi, kā arī reģionālo nolīgumu ar ASEAN) un ar Jaunzēlandi, Čīli, Amerikas Savienotajām Valstīm un Peru, kā arī PACER plus nolīgumu ar Klusā okeāna salām;

J.  tā kā 2018. gada 23. janvārī Austrālija un 10 citas valstis, kuras robežojas ar Kluso okeānu, paziņoja, ka tās ir panākušas vienošanos par Klusā okeāna valstu tirdzniecības nolīgumu, tā dēvēto Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP), kuru ir paredzēts parakstīt 2018. gada 8. martā Čīlē; tā kā Austrālija patlaban risina sarunas par daudziem tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionālu visaptverošu ekonomikas partnerību (RCEP), kas tika uzsākta 2012. gadā ASEAN samitā;

K.  tā kā Austrālija, kas ir valsts, kura ir apņēmusies ievērot starptautisko globālo pārvaldību, ir piecreiz bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (UNSC) nepastāvīgā locekle un aktīva G20 locekle kopš tās dibināšanas, ļoti ciešā sadarbībā ar ES prezidējot tās 2014. gada Brisbenā notikušajā samitā; tā kā nesen Austrāliju ievēlēja ANO Cilvēktiesību padomē;

L.  tā kā Austrālija ir izvietojusi karaspēku, lai pievienotos vispasaules koalīcijai, kas cīnās pret Daesh Irākā un Sīrijā; tā kā Afganistānā Austrālija bija lielākā pie NATO spēkiem nepiederošā spēku nodrošinātāja Starptautiskajos Drošības atbalsta spēkos (ISAF);

M.  tā kā Austrālija ir piedalījusies daudzās ANO atbalstītās miera uzturēšanas misijās visos trijos kontinentos, kā arī Papua-Jaungvinejā un Zālamana salās;

N.  tā kā 2014. gadā Austrālija pirmo reizi piedalījās ES vadītā krīzes pārvarēšanas misijā, proti, EUCAP Nestor Āfrikas ragā; tā kā Austrālijas jūras spēki veic pirātisma un terorisma apkarošanas operācijas kopā ar Apvienotajiem jūras spēkiem Āfrikas ragā un Indijas okeāna rietumu daļā;

O.  tā kā Austrālijas pilsoņi savā valstī un ārpus tās ir cietuši no vairākiem radikālā islāma pārstāvju veiktajiem terora aktiem; tā kā gan ES, gan Austrālija sadarbojas terorisma apkarošanas pasākumu veikšanā, tostarp apkarojot vardarbīgu ekstrēmismu, centienos apturēt teroristu organizāciju finansēšanu un koordinējot konkrētus spēju veidošanas projektus;

P.  tā kā Džakartas Tiesībaizsardzības sadarbības centra (JCLEC), kurš izveidots pēc Austrālijas un Indonēzijas iniciatīvas, mērķis ir uzlabot Dienvidaustrumāzijas tiesībaizsardzības aģentūru specializētās zināšanas cīņā pret terorismu un transnacionālo organizēto noziedzību un šis centrs ir saņēmis ES finansējumu;

Q.  tā kā 2017. gada oktobrī Austrālijas valdība uzsāka starptautisko kibertelpas stratēģiju, lai risinātu tādus jautājumus kā digitālā tirdzniecība, kibernoziedzība, starptautiskā drošība un e-pārvalde;

R.  tā kā Austrālija ir atbalstījusi Filipīnas, sekmējot drošību un cīņā pret džihādismu;

S.  tā kā ES un Austrālija apspriež migrācijas jautājumu ikgadējā ES un Austrālijas augstākā līmeņa amatpersonu dialogā par migrāciju, patvērumu un dažādības jautājumiem; tā kā Austrālija ir Bali procesa pret cilvēku kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto transnacionālo noziedzību līdzpriekšsēdētāja;

T.  tā kā Austrālijai ir ļoti augsts ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju un tā ir atvērta, demokrātiska un multikulturāla sabiedrība; tā kā katrs ceturtais tās iedzīvotājs ir dzimis ārvalstīs un kopš 1945. gada Austrālijā ir apmetušies aptuveni septiņi miljoni pastāvīgo migrantu, tostarp daudzi no Eiropas; tā kā Austrālija ir īpašā ģeogrāfiskā situācijā, aizņemot plašu teritoriju Indijas okeānā un Klusā okeāna dienvidu daļā;

U.  tā kā Austrālija un ES pamatnolīgumā no jauna apstiprina savu apņemšanos sadarboties klimata pārmaiņu mazināšanā; tā kā 2017. gada pārskatā par klimata pārmaiņu politiku ir no jauna apstiprināta Austrālijas apņemšanās cīnīties pret šiem draudiem;

V.  tā kā Austrālija saskaras ar ievērojamu vidisku un ekonomisku klimata pārmaiņu ietekmi vairākās nozarēs, tostarp ūdensapgādes drošībā, lauksaimniecībā, piekrastes kopienās un infrastruktūrā;

W.  tā kā Austrālija, kura ir ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) locekle, ir īpaši apņēmusies atbalstīt labu pārvaldību un ekonomisko izaugsmi Papua-Jaungvinejā, Indonēzijā, Austrumtimorā un citās Klusā okeāna un Āzijas valstīs, kurās ES un tās dalībvalstis ir galvenie līdzekļu devēji,

X.  tā kā Austrālijas valdība iegulda tādās programmās kā Austrālijas Klimata pārmaiņu zinātniskā programma un Pētniecības programma par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos tām dabas resursu pārvaldībā, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem saprast un pārvaldīt iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi;

Y.  tā kā Austrālija ir izveidojusi valsts satvaru un augsta līmeņa koordinācijas grupu, lai izstrādātu plānu zinātnisku atziņu par klimata pārmaiņām īstenošanai, nodrošinot saskaņotu pieeju šī jautājuma risināšanai visās kopienās valstī;

Z.  tā kā 2016. gada 10. novembrī Austrālija ratificēja Parīzes nolīgumu un Kioto protokola Dohas grozījumu, nostiprinot apņemšanos rīkoties klimata pārmaiņu jomā, un ir izstrādājusi vairākus politikas virzienus, lai samazinātu iekšzemes emisijas, kā arī atbalstītu globālu rīcību;

AA.  tā kā Austrālijas valdības klimata pārmaiņu ierobežošanas plānā paredzēts līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 5 % zem 2000. gada līmeņa un līdz 2030. gada par 26–28 % zem 2005. gada līmeņa, kā arī līdz 2020. gadam dubultot valsts atjaunojamās enerģijas jaudu;

AB.  tā kā Austrālijas valdībai ir bijusi vadošā loma, atbalstot Klusā okeāna valstu meteoroloģiskos dienestus un reģionālās organizācijas klimata un laikapstākļu agrīnās brīdināšanas sistēmu izveidē,

1.  atzinīgi vērtē, ka ir pabeigts pamatnolīguma projekts, kas būs juridiski saistošs instruments, lai uzlabotu un stiprinātu ES un Austrālijas divpusējās attiecības un palielinātu sadarbību tādās jomās kā ārpolitika un drošības jautājumi, cilvēktiesības un tiesiskums, globālā attīstība un humānā palīdzība, ekonomikas un tirdzniecības jautājumi, tiesiskums, pētniecība un inovācijas, izglītība un kultūra, lauksaimniecība, jūrlietas un zivsaimniecība, un lai risinātu tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, terorisma apkarošana un masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršana;

2.  uzsver, ka ES un Austrālija ir spēcīgi un līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir dziļas divpusējas attiecības un kopīgas vērtības un kuri ievēro demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī aizvien vairāk stiprina politiskās un ekonomiskās saites un gūst labumu no ciešiem un aktīviem kultūras, akadēmiskajiem un savstarpējiem cilvēku kontaktiem;

3.  uzsver, ka ES un Austrālijai ir īpaša vērtība kā partneriem, kuriem ir viens un tas pats pasaules redzējums, lai divpusēji un daudzpusēji sadarbotos attiecībā uz reģionāliem un globāliem jautājumiem; uzsver priekšrocības ES un Austrālijas kopīgai rīcībai ANO un PTO, kā arī tādās struktūrās kā G20, lai saglabātu un stiprinātu sadarbīgu un uz noteikumiem balstītu globālu kārtību sarežģītā un mainīgā pasaulē, kurā ir daudz neskaidrību;

4.  pauž gandarījumu par apvienotās komitejas izveidi saskaņā ar pamatnolīgumu, lai sekmētu nolīguma efektīvu īstenošanu un saglabātu vispārēju ES un Austrālijas attiecību saskaņotību;

5.  atbalsta gaidāmo sarunu sākumu attiecībā uz ES un Austrālijas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kuras ir jārisina savstarpīguma, pārredzamības, pārskatatbildības un savstarpēja izdevīguma gaisotnē, vienlaikus ņemot vērā konkrētu produktu, piemēram, lauksaimniecības produktu, jutīgumu sakarā ar to, ka Austrālija ir ievērojama lauksaimniecības produktu eksportētāja; mudina abus partnerus sasniegt tālejošus mērķus pakalpojumu jomā; uzsver, ka sarunās ar ES būtu jāņem vērā MVU vajadzības un prasības, nevājinot vides, sociālos un darba standartus; norāda, ka šīs sarunas tiks uzsāktas tieši laikā, ņemot vērā, ka Austrālija jau ir panākusi vairākus BTN ar nozīmīgām valstīm Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā un gatavojas noslēgt šādus nolīgumus ar citām būtiskām valstīm;

6.  uzsver Austrālijas aktīvo lomu ES augstākās izglītības sadarbības programmās, izmantojot ES un Austrālijas divpusējo izglītības programmu, un ar gandarījumu norāda, ka kopš 2015. gada Austrālijas universitātes varēja pievienoties „Erasmus+“ mobilitātes nolīgumiem; norāda, ka sadarbība būtu jāstiprina vēl vairāk, lai veicinātu savstarpējus ieguvumus studentiem un pētniekiem un palīdzētu tiem iegūt multikulturālas un inovatīvas prasmes;

7.  atgādina, ka ES un Austrālija ir svarīgi partneri pētniecības un inovāciju sadarbībā, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības tālāku veidošanu;

8.  pauž atzinību Austrālijai par atbalstu un par sankciju režīma saskaņošanu ar ES pēc Krievijas veiktās nelikumīgās Krimas aneksijas un militārās iejaukšanās Austrumukrainā;

9.  atzinīgi vērtē Austrālijas atbalstu mērķtiecīgām starptautiskām sankcijām pret atsevišķām personām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par militāro agresiju, terorismu un cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un okupētajā Krimā;

10.  atzinīgi vērtē Austrālijas Nacionālo novērtējumu biroja atbalstu starptautiskās, politiskās, stratēģiskās un ekonomiskās analīzes sniegšanā un tā sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu atbildes uz kopīgu interešu jautājumiem;

11.  atzīst Austrālijas izšķirošo lomu „Five Eyes“ izlūkošanas koalīcijā un tās atbalstu ES dalībvalstu un transatlantisko partneru drošībai, atzinīgi vērtē Austrālijas operatīvo vienošanos ar Eiropolu un uzsver, ka pastāv iespēja paplašināt apmaiņu ar izlūkdatiem un uzlabot sadarbību ar Austrālijas valdību;

12.  atzīst Austrālijas nozīmi, līdzatbalstot ANO DP 2014. gada rezolūcijas par MH17 reisa lidmašīnas notriekšanu un par Sīrijas ķīmisko ieroču izskaušanu; pauž atzinību par tās būtisko ieguldījumu Drošības padomē, cenšoties uzlabot humanitāro situāciju Sīrijā, pārvaldot pāreju saistībā ar Afganistānas drošības situāciju un pievēršoties cilvēktiesību stāvoklim KTDR;

13.  atzinīgi vērtē abu partneru spēcīgo apņemšanos sadarboties terorisma apkarošanā, kā tas izklāstīts pamatnolīgumā; uzsver, ka svarīga ir vēl ciešāka divpusēja sadarbība attiecībā uz informācijas apmaiņu par ārvalstu kaujiniekiem un viņu atgriešanos; aicina abus partnerus turpināt nodrošināt efektīvu ANO terorisma apkarošanas stratēģijas četru pīlāru īstenošanu; pauž atzinību par Austrālijas ieguldījumu globālajā koalīcijā pret Daesh un par tās būtisko darbu apkarojot starptautisko terorismu Dienvidaustrumāzijā;

14.  uzsver Austrālijas starptautiskās kibertelpas iniciatīvas un pauž atzinību par to, ka saskaņā ar pamatnolīgumu abiem partneriem ir jāsadarbojas kiberdrošības jautājumos, tostarp cīņā pret kibernoziedzību;

15.  aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu sadarbību terorisma apkarošanā, īstenojot kopīgas mācības starp dalībvalstu ārkārtas reaģēšanas vienībām un tādām ES aģentūrām kā Eiropols un Eiropas Terorisma apkarošanas centrs (ECTC), no vienas puses, un Austrālijas nacionālās drošības sistēmas svarīgām struktūrām, piemēram, Austrālijas Drošības un izlūkošanas organizāciju (ASIO), Austrālijas Aizsardzības spēkiem (ADF) un Austrālijas Federālo policiju, no otras puses;

16.  atzinīgi vērtē ES un Austrālijas apņemšanos, kas paredzēta pamatnolīgumā, stiprināt dialogu un sadarbību migrācijas un patvēruma jomā; uzsver, ka augstais globālās mobilitātes līmenis pieprasa holistisku un daudzpusīgu pieeju, kuras pamatā ir starptautiska sadarbība un kopīga atbildība; atzinīgi vērtē to, ka abi partneri aktīvi sekmē notiekošās sarunas par ANO Globālo līgumu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un Globālo līgumu par bēgļiem;

17.  uzsver, ka liela nozīme ir reģionālās sadarbības sistēmām, piemēram, Bali procesam, ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, lai glābtu dzīvības, sagrautu kontrabandistu tīklus un pārvaldītu migrācijas un bēgļu plūsmas; atzinīgi vērtē Austrālijas nopietnās saistības, kas uzņemtas saistībā ar UNHCR attiecībā uz bēgļu pārmitināšanu un tās globālās humānās palīdzības finansējuma palielināšanu; mudina Austrāliju turpināt sniegt ieguldījumu, lai rastu pozitīvu risinājumu to patvēruma meklētāju un migrantu situācijai, kuri aizturēti Papua-Jaungvinejā un Nauru;

18.  atzinīgi vērtē abu partneru apņemšanos turpināt cilvēktiesību, demokrātisko principu un tiesiskuma aizsardzību un sekmēšanu, tostarp daudzpusējos forumos un ar partneriem trešās valstīs, kā paredzēts pamatnolīgumā; atzinīgi vērtē Austrālijas ievēlēšanu ANO Cilvēktiesību padomē 2018.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka 2008. gadā Austrālija uzsāka atšķirību mazināšanas stratēģiju („Closing the Gap“), kuras mērķis ir novērst pirmiedzīvotāju neizdevīgo situāciju, piemēram, paredzamā mūža ilguma atšķirības un cita veida nevienlīdzību; uzsver, ka šai stratēģijai ir abu pušu atbalsts un ka premjerministrs iesniedz Austrālijas parlamentam ikgadēju progresa ziņojumu; uzsver, ka Austrālijas valdība sadarbojas ar štatiem un teritorijām, kā arī aborigēniem un Torresa šauruma salu iedzīvotājiem, lai atjaunotu atšķirību mazināšanas stratēģiju;

19.  atkārto, ka klimata pārmaiņu novēršanai nepieciešams visas starptautiskās kopienas atbalsts; atzinīgi vērtē to, ka Austrālija ir ratificējusi Parīzes nolīgumu, un tās saistības, kas noteiktas pamatnolīgumā, proti, pastiprināt sadarbību, kā arī ārpolitikas centienus klimata pārmaiņu novēršanai; ņem vērā Austrālijas mērķi — līdz 2030. gadam samazināt emisijas līdz pat 26–28 % zem 2005. gada līmeņa, kas bija no jauna apstiprināts 2017. gada pārskatā par klimata pārmaiņu politiku; uzsver, ka šajā pārskatā ir saglabāta apņemšanās palīdzēt citām valstīm ar divpusējām un daudzpusējām iniciatīvām; atzinīgi vērtē Austrālijas nemitīgos centienus sniegt finansiālu atbalstu, izmantojot atbalsta programmas Klusā okeāna reģionam un neaizsargātām jaunattīstības valstīm, lai tās varētu nodrošināt apstākļus to ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei un emisiju samazināšanai un palīdzēt tām pielāgoties klimata pārmaiņām; uzsver to, ka Austrālijai ir piešķirts līdzpriekšsēdētājas amats Klimata pārmaiņu mazināšanas fondā;

20.  atgādina, ka Austrālija, ES un tās dalībvalstis ir svarīgi dalībnieki attīstības sadarbībā un humānajā palīdzībā Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka abas puses koncentrē savu sadarbību tādās jomās kā ekonomiskā izaugsme, laba pārvaldība un vides noturība;

21.  atgādina savas bažas par saspīlējumu Dienvidķīnas jūrā; aicina abus partnerus turpināt sekmēt stabilitāti un kuģošanas brīvību šajā svarīgajā starptautiskajā ūdensceļā; pauž atzinību Austrālijas nostājai, proti, atbalstīt strīdu atrisināšanu mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Austrālijas parlamentam un valdībai.

(1) OV C 35, 31.1.2018., 136. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0419.
(3) OV L 149, 16.6.2015., 3. lpp.
(4) OV L 229, 17.8.1998., 1. lpp.
(5) OV L 359, 29.12.2012., 2. lpp.
(6) OV L 186, 14.7.2012., 4. lpp.
(7) OV L 26, 30.1.2010., 31. lpp.
(8) OV L 188, 22.7.1994., 18. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0108.


Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu ***
PDF 312kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (14494/2017 – C8-0450/2017 – 2017/0265(NLE))
P8_TA(2018)0110A8-0131/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14494/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0450/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (14445/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(1),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Pamatlēmumu 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0131/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.

(1) OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.
(2) OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.
(3) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.
(4) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.


Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu (papildu protokols) ***
PDF 312kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (14498/2017 – C8-0451/2017 – 2017/0266(NLE))
P8_TA(2018)0111A8-0132/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14498/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktu un 218. panta otrās daļas 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0451/2017),

–  ņemot vērā papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (14447/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(1),

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. decembra Pamatlēmumu 2006/960/TI par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0132/2018),

1.  sniedz piekrišanu papildu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomei.

(1) OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.
(2) OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.
(3) OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.
(4) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.


Iepakojums un izlietotais iepakojums ***I
PDF 388kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (COM(2015)0596 – C8-0385/2015 – 2015/0276(COD))
P8_TA(2018)0112A8-0029/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0596),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0385/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 23. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0029/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/852.)

(1) OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.
(2) OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0072).


Nolietoti transportlīdzekļi, bateriju un akumulatoru atkritumi un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ***I
PDF 392kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (COM(2015)0593 – C8-0383/2015 – 2015/0272(COD))
P8_TA(2018)0113A8-0013/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0593),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0383/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 23. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0013/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/849.)

(1) OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.
(2) OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0069).


Atkritumi ***I
PDF 137kWORD 53k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem (COM(2015)0595 – C8-0382/2015 – 2015/0275(COD))
P8_TA(2018)0114A8-0034/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0595),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0382/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un Austrijas Federālā padome un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 23. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8‑0034/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/851.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR POLITIKAS REGULĒJUMU ATTIECĪBĀ UZ APRITES EKONOMIKU

Komisija ir apņēmusies panākt, ka pilnībā tiek īstenots ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku(4). Lai sekotu līdzi tam, kā notiek pāreja uz aprites ekonomiku, Komisija ir apstiprinājusi uzraudzības sistēmu(5), kuras pamatā ir jau izveidotie Resursefektivitātes rezultātu un Izejvielu rezultātu pārskati. Komisija vērš uzmanību arī uz to, ka turpinās darbs pie produktiem un organizācijām paredzēta ietekmes rādītāja izstrādes.

Pasākumi, kas tiek veikti, īstenojot ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, arī palīdz sasniegt mērķus, kurus Savienība attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu ir nospraudusi saistībā ar 12. ilgtspējīgas attīstības mērķi. Kā piemēru var minēt stratēģiju attiecībā uz plastmasu(6) vai nesen grozīto priekšlikumu par juridisko garantiju patēriņa precēm(7).

Tiecoties nodrošināt Savienības tiesiskā regulējuma konsekvenci starp dažādām jomām, Komisija nesen ir arī pieņēmusi paziņojumu, kurā izklāstītas iespējas, kā novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas(8). Turklāt Komisija 2018. gadā izvērtēs iespējamos risinājumus un pasākumus, ar kuriem panākt saskaņotāku politikas regulējumu dažādiem darba virzieniem, kas saistīti ar ES politiku attiecībā uz produktiem, ņemot vērā šo virzienu ietekmi uz aprites ekonomiku. Īstenojot šīs iniciatīvas un veicot ar tām saistītus turpmākus pasākumus, tiks ņemta vērā arī mijiedarbība starp tiesību aktiem un nozares uzņēmumu sadarbība attiecībā uz blakusproduktu izmantošanu un sagatavošanos atkritumu atkārtotai izmantošanai un reciklēšanai.

Attiecībā uz ekodizainu Komisija saskaņā ar Ekodizaina darba plānu 2016.–2019. gadam(9) apliecina savu nelokāmo apņemšanos panākt, ka ekodizains pamatīgāk veicina aprites ekonomikas veidošanos, tādēļ, piemēram, sistemātiskāk risinot tādas ar materiālu efektīvu izmantošanu saistītas problēmas kā materiālu izturīgums un iespējas materiālus reciklēt.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR INICIATĪVĀM ATTIECĪBĀ UZ SADARBĪGO EKONOMIKU

Saskaņā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku(10) Komisija ir sākusi īstenot vairākas iniciatīvas attiecībā uz sadarbīgo ekonomiku. Kā norādīts 2016. gada jūnija paziņojumā par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu(11), Komisija turpinās sekot līdzi ar sadarbīgo ekonomiku saistītām norisēm ekonomikā un regulējuma jomā un to darīs, lai rosinātu jaunu un inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu veidošanos, tomēr nodrošinot pienācīgu patērētāja un sociālo aizsardzību.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR MIKROPLASTMASU

Saistībā ar nesen pieņemto Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā(12) Komisija ir nākusi klajā ar integrētu pieeju tam, kā novērst bažas, kas rodas par mikroplastmasu un cita starpā arī par mikrolodīšu saturu produktos. Galvenā uzmanība ir pievērsta preventīviem pasākumiem, un ir iecerēts panākt, ka piesārņojums ar mikroplastmasu samazinās no visiem avotiem — gan no produktiem, kuriem šādas sastāvdaļas ir pievienotas ar nolūku (piemēram, personīgās higiēnas līdzekļiem un krāsām), gan citu produktu (piemēram, oksoplastmasas, riepu, plastmasas granulu un tekstilizstrādājumu) ražošanas vai izmantošanas rezultātā.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS DATU PAZIŅOŠANU 2020. GADĀ

Tā kā ir jāseko līdzi tam, kā tiek sasniegti jaunie mērķi attiecībā uz sadzīves atkritumiem un izlietoto iepakojumu, un tā kā ir jāpilda attiecīgo noteikumu prasības, sevišķi prasība noteikt mērķrādītājus attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu, un attiecībā uz atkritumeļļu reciklēšanu, Komisija uzmanību jo īpaši vērš uz to, cik svarīga ir līdztiesīgu likumdevēju panāktā kopējā vienošanās, proti, ka dalībvalstis nodrošinās, lai prasība paziņot datus saskaņā ar grozīto Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, grozīto Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu un grozīto Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem būtu izpildīta, iekļaujot arī datus par 2020. gadu.

(1) OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.
(2) OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0070).
(4) COM(2015)0614.
(5) COM(2018)0029.
(6) COM(2018)0028.
(7) COM(2017)0637.
(8) COM(2018)0032.
(9) COM(2016)0773.
(10) COM(2015)0614.
(11) COM(2016)0356.
(12) COM(2018)0028.


Atkritumu poligoni ***I
PDF 390kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (COM(2015)0594 – C8-0384/2015 – 2015/0274(COD))
P8_TA(2018)0115A8-0031/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0594),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0384/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 27. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 23. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0031/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/850.)

(1) OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.
(2) OV C 17, 18.1.2017., 46. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. martā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0071).


Procedurāli noteikumi vides ziņojumu sniegšanas jomā ***I
PDF 389kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Padomes Direktīvu 87/217/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013, Padomes Direktīvu 86/278/EEK un Padomes Direktīvu 94/63/EK groza attiecībā uz procedurāliem noteikumiem vides ziņojumu sniegšanas jomā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/692/EEK (COM(2016)0789 – C8-0526/2016 – 2016/0394(COD))
P8_TA(2018)0116A8-0253/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0789),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0526/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 22. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 13. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0253/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2018/..., ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1257/2013 un Direktīvas 94/63/EK un 2009/31/EK un Padomes Direktīvas 86/278/EEK un 87/217/EEK groza attiecībā uz procedurāliem noteikumiem vides ziņojumu sniegšanas jomā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/692/EEK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2018/853.)

(1) OV C 173, 31.5.2017., 82. lpp.


Komisijas godprātības politika, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšana amatā
PDF 416kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā (2018/2624(RSP))
P8_TA(2018)0117B8-0214/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemto vērā Komisijas 2018. gada 12. marta paziņojumu par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. marta atbildes uz Budžeta kontroles komitejas locekļu uzdotajiem rakstveida jautājumiem un jautājumiem, kas tika uzdoti ninētās komitejas 2018. gada 27. martā organizētajā uzklausīšanā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un jo īpaši to 4., 7., 29. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir būtiski, lai Eiropas Komisija kā līgumu izpildes uzraudzītāja darbotos atbilstīgi tiesību aktu burtam un garam;

B.  tā kā uzticēšanos Eiropas projektam un Eiropas Savienībai varēs uzturēt tikai tad, ja Eiropas Savienības iestādes darbosies kā paraugs tādās jomās kā tiesiskums, pārredzamība un laba pārvaldība, un tiks uzskatīts, ka tajās ir pietiekami iekšējās pārbaudes un kontroles mehānismi, lai pienācīgi reaģētu, ja šie pamatprincipi tiek apdraudēti;

C.  tā kā saskaņā ar Līgumiem visas ES iestādes ir autonomas jautājumos, kas saistīti ar to struktūru un personāla politiku, tostarp izvēloties augstākā līmeņa ierēdņus, balstoties uz viņu nopelniem, pieredzi un uzticību un rīkojoties saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un savu reglamentu;

D.  tā kā bieži ārēji izsludinātos vakances paziņojumos par uzvarētājiem tiek izraudzīti iekšējie kandidāti, kuri neatbilst prasībām, lai varētu pieteikties saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, tādējādi apejot normālu karjeras virzību;

E.  tā kā iecelšana augsta līmeņa amatos, piemēram, ģenerālsekretāra amatā, būtu jāveic neatkarīgi no citu amatpersonu iecelšanas, tādējādi novēršot jebkādas aizdomas par nepārredzamu vispārēju vienošanos vai kompromisu, kas panākts, pamatojoties uz privileģētu informāciju;

F.  tā kā Eiropas ombuds patlaban veic izmeklēšanu par konkrēto amatā iecelšanas procedūru un Parlaments ir pārliecināts, ka ombuds informēs Komisiju un Parlamentu par savu viedokli un atklātajām iespējamajām administratīvajām kļūmēm, saistībā ar kurām būtu jāveic turpmāki pasākumi;

G.  tā kā Komisija atzina nepilnības savos saistībā ar šo iecelšanu amatā izplatītajos paziņojumos un atzina vajadzību stiprināt savus centienus šajā jomā;

H.  tā kā personāla komitejas kā ES iestāžu darbinieku ievēlētie pārstāvji ir pieprasījušas, lai visos gadījumos, kad tiek izraudzītas personas darbam vadošos amatos, īstenotās procedūras būtu pārredzamas,

1.  pauž nožēlu par to, ka 2018. gada 21. februārī veiktā jaunā Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra amatā iecelšanas procedūra tika veikta veidā, kas izraisīja plašu sarūgtinājumu un neapmierinātību sabiedrībā, Eiropas Parlamenta deputātos un Eiropas Savienības civildienestā; norāda, ka šīs procedūras rezultāts apdraud ne tikai Eiropas Komisijas, bet arī visu Eiropas Savienības iestāžu reputāciju; aicina Komisiju atzīt, ka tās reputāciju negatīvi ietekmēja gan šī procedūra, gan veids, kādā par to tika paziņots plašsaziņas līdzekļiem, Parlamentam un plašai sabiedrībai;

Fakti

2.  norāda, ka:

   2018. gada 31. janvārī tika publicēts paziņojums par ģenerālsekretāra vietnieka amata vakanci ar standarta desmit darba dienu pieteikšanās termiņu (t. i. 2018. gada 13. februāris);
   pieteicās tikai divi kandidāti, viens vīrietis un viena sieviete, abi no Komisijas priekšsēdētāja kabineta; jaunais ģenerālsekretārs bija viens no šā amata pretendentiem; otrā kandidāte pieteicās uz šo vakanci 2018. gada 8. februārī, 2018. gada 12. februārī viņa piedalījās vērtēšanas centra organizētajos vienas dienas pārbaudījumos, atsauca savu kandidatūru pirms pārrunām ar Padomdevēju komiteju darbā iecelšanas jautājumos (CCA), kas bija paredzēta 2018. gada 20. februārī, un tad tika iecelta par jauno Komisijas priekšsēdētāja kabineta vadītāju;
   jaunais ģenerālsekretārs veica visu Civildienesta noteikumu 29. pantā paredzēto procedūru, kuras ietvaros notika:
   a) dienu ilgs pārbaudījums vērtēšanas centrā (2018. gada 15. februāris);
   b) intervija (2018. gada 16. februāris), CCA novērtējums un atzinums (2018. gada 20. februāris);
   c) intervija ar komisāru, kurš atbild par budžetu un cilvēkresursiem, un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju (2018. gada 20. februāris);
   šo interviju laikā netika rakstīts protokols, nedz arī fiksēts to ilgums;
   komisāru kolēģija 2018. gada 21. februārī — ar vienprātīgu lēmumu — par ģenerālsekretāra vietnieku iecēla Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāju;
   vēlāk, tajā pašā sanāksmē, tobrīd amatā esošais ģenerālsekretārs paziņoja par savu aiziešanu pensijā, jo tās pašas dienas rītā viņš esot nosūtījis priekšsēdētājam oficiālu vēstuli ar paziņojumu par savu nodomu 2018. gada 31. martā doties pensijā;
   Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un viņa biroja vadītājs jau kopš 2015. gada zināja, ka ģenerālsekretārs plāno drīz pēc 2018. gada marta doties pensijā, un šo apņemšanos viņš atkārtoti apstiprināja 2018. gada sākumā; tomēr priekšsēdētājs minēto informāciju neizpauda, lai neapdraudētu toreizējā ģenerālsekretāra autoritāti, bet sazinājās ar viņa biroja vadītāju;
   pēc atkārtoti neveiksmīgajiem centieniem pārliecināt toreizējo ģenerālsekretāru palikt amatā vēl kādu laiku Eiropas Komisijas priekšsēdētājam par gaidāmo vakanci vajadzēja vismaz brīdināt par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgo komisāru, lai pasākumus saistībā ar šīs vakances aizpildīšanu varētu uzsākt bez steigas, ievērojot labāko praksi un savlaicīgi;
   darbojoties atbilstīgi priekšsēdētāja ierosinājumam un ar komisāra, kurš ir atbildīgs par budžetu un cilvēkresursiem, piekrišanu, kā arī zinot, ka jautājums par jaunā ģenerālsekretāra iecelšanu nebija iekļauts darba kārtībā, komisāru kolēģija nolēma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu jauniecelto ģenerālsekretāra vietnieku, saglabājot tā amatu, iecelt par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāru (iecelšana citā amatā bez publicēšanas);

Jaunā ģenerālsekretāra karjera

3.  norāda, ka:

   jaunais ģenerālsekretārs sāka strādāt Eiropas Komisijā 2004. gada novembrī kā AD 6 pakāpes ierēdnis pēc tam, kad bija izturējis atklāto AD konkursu COM/A/10/01; 2007. gadā viņš tika paaugstināts AD 7 pakāpē, 2009. gadā — AD 8 pakāpē, 2011. gadā — AD 9 pakāpē un 2013. gadā — AD 10 pakāpē;
   no 2010. gada 10. februāra, joprojām būdams savas pamatkarjeras AD 8 pakāpē, viņš tika norīkots darbā par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviane Reding biroja vadītāju, kur viņš pildīja biroja vadītāja funkcijas AD 14 pakāpē, kas saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem Noteikumiem par biroju sastāvu (SEC(2010)0104) atbilda direktora līmenim;
   no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. maijam jaunais ģenerālsekretārs bija atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ (CCP), lai vadītu PPE galvenā kandidāta uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu vēlēšanu kampaņu;
   pēc tam, kad viņš 2014. gada 1. jūnijā atsāka pildīt savus amata pienākumus, viņš tika norīkots darbā Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā AD 14 līmeņa ierēdņa pakāpē par galveno padomnieku;
   pēc sekmīgi izturētas atlases procedūras jaunais ģenerālsekretārs no 2014. gada 1. jūlija tika iecelts par galveno padomnieku Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā; ar šo amatu viņš savā pamatkarjerā kļuva par AD 14 pakāpes ierēdni;
   no 2014. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 31. oktobrim jaunais ģenerālsekretārs tika norīkots darbā AD 14 pakāpē par jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pārejas grupas vadītāju;
   2014. gada 1. novembrī viņš saskaņā ar Noteikumiem par biroju sastāvu, kas ir spēkā kopš 2004. gada (skatīt Lēmumus SEC(2004)0185, SEC(2010)0104 un C(2014)9002), tika norīkots darbā AD 15 pakāpē par priekšsēdētāja biroja vadītāju;
   2017. gada 1. janvārī viņš saskaņā ar 10. augstākā līmeņa amatpersonu veicināšanas pasākumu tika paaugstināts uz AD 15 pakāpi savā pamatkarjerā (pastāvīgā darba vieta), par ko tika pieņemts Komisāru kolēģijas lēmums (PV(2017)2221); tādēļ pirms 2018. gada 21. februāra sanāksmes viņš savā pamatkarjerā bija Komisijas ierēdnis ar AD 15 pakāpi — galvenais padomdevējs Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā;

4.  vērš uzmanību uz jaunā ģenerālsekretāra ārkārtīgi straujo karjeru, jo viņš nedaudz vairāk kā 13 gados no AD 6 pakāpes ir sasniedzis AD 15 pakāpi, un šajā laikā astoņus gadus ir strādājis dažādos birojos (pēc darba pirmajā birojā viņš no AD 10 pakāpes tika paaugstināts uz AD 14 pakāpi; pēc darba otrajā birojā — no AD 14 uz AD 15);

Iepriekšējo ģenerālsekretāru karjeras

5.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas datiem trīs iepriekšējie ģenerāldirektori vispirms ieņēma direktora amatu, tad ģenerāldirektora un biroja vadītāja amatu, pirms viņiem uzticēja ģenerālsekretāra funkcijas, savukārt jaunais ģenerālsekretārs nav strādājis nevienā no Komisijas dienestu pārvaldības amatiem; īpaši norāda, ka 2018. gada 21. februārī viņš oficiāli nepildīja ģenerālsekretāra vietnieka funkcijas un AD 15 pamata pakāpē ir strādājis mazāk nekā 14 mēnešus;

Iecelšanas procedūra

6.  norāda, ka, pēc Komisijas domām, jaunais ģenerālsekretārs tika pārcelts dienesta interesēs saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu un ka šī vakance netika publicēta, jo netika uzskatīta par vakantu amatu; tādēļ norāda, ka neviena amatpersona nevarēja pieteikties, jo minētā procedūra tika organizēta kā pārcelšana, saglabājot amatu, nevis kā pārcelšana citā amatā vārda parastajā nozīmē, pienācīgi publicējot informāciju par šo vakanto amatu;

7.  norāda, ka Komisija ir izmantojusi to pašu pārcelšanas procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu attiecībā uz trīs iepriekšējiem ģenerālsekretāriem (pārcelšana, saglabājot amatu, nevis pārcelšana tiešā nozīmē); tomēr uzsver, ka neviens no iepriekšējiem ģenerālsekretāriem vienas un tās pašas kolēģijas sanāksmes laikā netika secīgi iecelts par ģenerālsekretāra vietnieku un pēc tam par ģenerālsekretāru; uzsver arī to, ka visi trīs iepriekšējie ģenerālsekretāri tika ierosināti kolēģijai tajā pašā sanāksmē, kurā to attiecīgie priekšteči tika pārcelti uz citu amatu vai paziņoja par savu aiziešanu pensijā;

8.  uzsver, ka iecelšanu amatā ar pārcelšanu rosināja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, vienojoties ar komisāru, kurš atbild par budžetu un cilvēkresursiem, un pēc apspriešanās ar priekšsēdētāja pirmo vietnieku (ar kuru notika apspriešanās par konkrēto kandidātu, taču noteikti ne par procedūru);

9.  atzīst, ka Komisijā ierasta prakse nav direktorus AD 15 pakāpē pārcelt ģenerāldirektora amatā, taču ņem vērā Komisijas viedokli, ka no juridiskā viedokļa kolēģija varēja nolemt galveno padomdevēju pārcelt ģenerālsekretāra amatā;

10.  pauž neizpratni, kāpēc Komisija vienā un tajā pašā kolēģijas sanāksmē attiecībā uz vienu un to pašu kandidātu izmantoja atšķirīgas procedūras iecelšanai ģenerālsekretāra vietnieka un ģenerālsekretāra amatā;

Atzinumi

11.  uzsver Komisijas sniegto atbilžu liecināto, proti, priekšsēdētājs un viņa biroja vadītājs jau kopš 2015. gada zināja par iepriekšējā ģenerālsekretāra nodomu doties pensijā drīz pēc 2018. gada 1. marta, ko viņš vēlreiz apstiprināja 2018. gada sākumā; uzsver, ka šī informācija būtu ļāvusi īstenot ierastu viņa pilnvaru pārņēmēja amatā iecelšanas procedūru, izmantojot vienu no divām publiskām procedūrām, ko paredz Civildienesta noteikumi: (1) amatā ieceļ kolēģija pēc amata vakances publicēšanas un atlases procedūras saskaņā ar Civildienesta noteikumu 29. pantu vai (2) ja tas ir dienesta interesēs, notiek pārcelšana saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, taču arī pēc tam, kad vakantā amata vieta publicēta, lai tādejādi ļautu visiem ieinteresētajiem ierēdņiem pieteikties uz šādu pārcelšanu;

12.  pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka amata vietas publicēšana nav uzskatāma par normu saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, it īpaši attiecībā uz ģenerālsekretāra amatu, kurā vajadzīga ne tikai plaša pieredze, bet arī ļoti īpašs priekšsēdētāja un komisāru kolēģijas uzticēšanās līmenis;

13.  uzsver, ka, izvēloties pārcelšanas procedūru saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, un veicot jaunieceltā ģenerālsekretāra vietnieka pārcelšanu ģenerālsekretāra amatā, nebija vajadzības izsludināt pensijā aizejošā bijušā ģenerālsekretāra amatu; norāda, ka tāda pati procedūra gan tika izmantota, ieceļot amatā agrākos ģenerālsekretārus, taču viņi bija iepriekš pildījuši ģenerāldirektora amatu ar augsta līmeņa atbildību pārvaldības un budžeta jomā; tomēr uzsver, ka šis ieradums par amata vietas nepublicēšanu ir sasniedzis savas robežas, jo neatbilst mūsdienu standartiem attiecībā uz pārredzamību, kuri Komisijai, Eiropas Parlamentam un citām ES iestādēm būtu jāievēro;

14.  norāda uz Komisijā plaši izplatīto praksi aizpildīt štata vietas ar iekšēju pārcelšanu, tajā skaitā izmantojot to arī attiecībā uz augstākā līmeņa amatiem; kaut arī atzīst iestāžu plašo rīcības brīvību šajā jomā, tomēr pauž bažas, ka tas var ierobežot iespēju vienlīdzību un vislabāk kvalificēto kandidātu izraudzīšanu; aicina visas Savienības iestādes aizpildīt štata vietas ar šādu pārcelšanu tikai tad, ja par to pienācīgi paziņots personālam, tādējādi ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, un dot priekšroku atklātām un pārredzamām procedūrām, kuru mērķis ir izraudzīt viskvalificētākos kandidātus;

15.  uzsver, ka vienīgi priekšsēdētājs, par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgais komisārs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks un iepriekšējais un jaunais ģenerālsekretārs jau pirms komisāru kolēģijas 2018. gada 21. februāra sanāksmes zināja par priekšlikumu nekavējoties iecelt jauno ģenerālsekretāru;

16.  norāda, ka šī procedūra, šķiet, pārsteidza visus citus kolēģijas locekļus un neļāva tiem izvērst diskusiju, jo jaunā ģenerālsekretāra iecelšana nebija iekļauta komisāru kolēģijas 2018. gada 21. februāra sanāksmes darba kārtībā;

17.  pauž nopietnas bažas par to, ka šāda jaunā ģenerālsekretāra iecelšanas procedūra varētu likt apšaubīt iepriekšējo procedūru par ģenerālsekretāra vietnieka iecelšanu, jo tā varētu būt bijusi saistīta nevis tieši ar šā amata aizpildīšanu, bet gan drīzāk ar mērķi īstenot pārcelšanu no šā amata uz ģenerālsekretāra amatu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, nepublicējot šo amata vietu; uzskata, ka ar šādu pieeju gan tiek apmierinātas tīri formālas prasības, tomēr tā ir pretrunā Civildienesta noteikumu garam un novērš jebkādu atbilstīgu darbinieku konkurenci uz attiecīgo amata vietu;

Secinājumi

18.  pauž vilšanos par to, ka neviens pats komisārs pēc tam, kad atklājās šāds darba kārtībā neiekļauts jautājums, šķiet, nepauda šaubas par šo pārsteidzošo iecelšanu, nelūdza atlikt iecelšanas lēmumu vai nepieprasīja principiālu diskusiju par nākamā ģenerālsekretāra lomu Komisijā un šīs lomas izpratni;

19.  atgādina, ka Eiropas iestāžu ģenerāldirektori ir atbildīgi par simtiem darbinieku un kā kredītrīkotāji — par ievērojamu budžeta līdzekļu apsaimniekošanu, turklāt viņiem ir pienākums katra finanšu gada beigās parakstīt ticamības deklarāciju gada darbības pārskatā; tādēļ apšauba Komisijas apgalvojumu, ka priekšsēdētāja biroja vadītājs varētu tikt uzskatīts par līdzvērtīgu ģenerāldirektoram pārvaldības un budžeta pienākumu veikšanas aspektā, ja vien viņš agrāk nav bijis šādā amatā, kā tas bija iepriekšējo Komisijas ģenerālsekretāru gadījumā; norāda, ka priekšsēdētāja 2014. gada 1. novembra iekšējais paziņojums Komisijai, ar kuru nosaka Komisijas locekļu un preses pārstāvja biroju sastāvu, neaizstāj un negroza Civildienesta noteikumus;

20.  norāda, ka notikušo ģenerālsekretāra iecelšanu divpakāpju procesā varētu uzskatīt var sava veida apvērsumu, kurš ievērojami atvirza un, iespējams, pat pārkāpj tiesību aktos noteiktos ierobežojumus;

21.  uzsver, ka Parlaments nesaredz nekādu “nopietnu un neatliekamu situāciju”, ko paskaidrojumā piemin Parlamenta Juridiskais dienests, lai pamatotu pārcelšanas procedūras izmantošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu un nepublicējot šo amata vietu;

Nepieciešamā rīcība

22.  apzinās, ka labvēlīga administratīvā akta atsaukšana vairumā gadījumu nav iespējama juridisku ierobežojumu dēļ, tomēr aicina Komisiju pārskatīt jaunā ģenerālsekretāra iecelšanas procedūru, lai dotu iespēju pieteikties arī citām iespējamajām kandidatūrām no Eiropas publiskās administrācijas un tādējādi nodrošinātu plašāku izvēli starp potenciālajiem kandidātiem no tās pašas funkciju grupas un amata pakāpes; aicina Komisiju nākotnē izmantot atklātas un pārredzamas pieteikšanās procedūras;

23.  norāda, ka Civildienesta noteikumi ir jāpiemēro atbilstīgi to burtam un garam, lai saglabātu izcilu, neatkarīgu, lojālu un motivētu Eiropas civildienestu; uzsver, ka tālab jo īpaši pilnībā jāievēro Civildienesta noteikumu 4., 7. un 29. pants un jānodrošina, ka visos gadījumos “par vakantajiem amatiem iestādē paziņo šīs iestādes personālam tad, ja iecēlējinstitūcija nolemj, ka vakance ir jāaizpilda”, turklāt šis pārskatāmības pienākums jāattiecina arī uz pārcelšanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 7. pantu, izņemot pavisam ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kā to norādījusi ES Tiesa;

24.  atgādina, ka tikai pienācīgi publicējot vakantās amata vietas, ir iespējams nodrošināt plašu vislabāk kvalificēto kandidātu izvēli un dzimumu līdzsvaru, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītus un optimālus lēmumus par iecelšanu amatā; uzsver, ka visām Eiropas iestādēm un struktūrām ir jāizvairās no tādām publicēšanas procedūrām, kuru vienīgais mērķis ir izpildīt formālas prasības;

25.  iesaka stiprināt komisāru kolēģijas lēmumu pieņemšanas procesus un procedūras, lai izvairītos no gadījumiem, kad tā bez iedziļināšanās apstiprina jebkādu iecelšanu amatā vai citus svarīgus lēmumus, un tādēļ ir nepieciešams visus šos jautājumus iekļaut darba kārtības projektā;

26.  šajā sakarībā aicina visas Eiropas Savienības iestādes un struktūras arī izbeigt vēlamo cilvēku iecelšanu amatā veidā, ar kuru var graut procedūras un līdz ar to arī uzticēšanos Eiropas Savienībai; uzsver, ka politiskā ietekme nedrīkst apdraudēt Civildienesta noteikumu piemērošanu; uzskata, ka visas vakantās amata vietas būtu jāpublicē, lai nodrošinātu pārredzamību, integritāti un vienlīdzīgas iespējas; uzsver, ka gadījumā, ja iestādes tomēr nolemj atkāpties no šā principa, tas būtu jādara šaurās un Eiropas Savienības Tiesas judikatūras pieļautās robežās;

27.  ierosina Parlamenta augstākās vadības atlases komitejās iekļaut personāla pārstāvības organizāciju amatpersonas;

28.  aicina Komisiju un visas citas attiecīgās ES iestādes atcelt lēmumus, ar kuriem tās priekšsēdētāja biroja vadītāja funkcijas pielīdzina ģenerāldirektora funkcijām un komisāru biroja vadītāja funkcijas — direktora funkcijām; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamajā Civildienesta noteikumu pārskatīšanā saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tiktu paredzētas pienācīgas karjeras iespējas gan ierēdņiem ar tradicionālo profesionālo karjeru, gan personīgo biroju pārstāvjiem:

   attiecībā uz 7. pantu precizēt, kā notiek norīkošana, pārceļot amatā savā funkciju grupā, kas pašlaik precizēta vienīgi ar Tiesas judikatūru,
   iekļaut attiecīgos iekšējos noteikumus par biroju darbiniekiem un
   noteikt pilnībā pārredzamas procedūras ģenerālsekretāra iecelšanai;

29.  aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām pārskatīt tās administratīvo procedūru augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanai ar mērķi pilnībā nodrošināt, ka labāko kandidātu atlase notiek maksimālas pārredzamības un vienlīdzīgu iespēju apstākļos, tādējādi rādot piemēru arī citām Eiropas iestādēm;

30.  atzīst, ka Komisijas reglamenta 17. pants piešķir īpašus pārvaldības pienākumus ģenerālsekretāram, kuram vajadzētu būt plašai vadības pieredzei un baudīt priekšsēdētāja uzticēšanos; uzskata, ka ir nepieciešams atjaunināt un precizēt šos noteikumus, lai nodrošinātu ģenerālsekretāra neitralitāti (partiju) politiskā vidē; cer, ka Parlaments tiks informēts par šādu atjaunināšanu līdz 2018. gada septembrim;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju visām Eiropas Savienības iestādēm.


Progress, kas panākts virzībā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un globālo paktu par bēgļiem
PDF 522kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par progresu ceļā uz ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem (2018/2642(RSP))
P8_TA(2018)0118B8-0184/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Konvenciju par bēgļu statusu (1951) un tai pievienoto Protokolu par bēgļu statusu (1967),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un jo īpaši SDO konvenciju Nr. 189 (2011) par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembra rezolūciju A/RES/71/1 “Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem”(1),

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarācijas I pielikumu, Visaptverošo satvaru reaģēšanai bēgļu jautājumā,

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarācijas II pielikumu, “Ceļā uz globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju”,

–  ņemot vērā 2017. gada 6. marta ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un Komisijas 2017. gada 12. aprīļa paziņojumu par bērnu migrantu aizsardzību (COM(2017)0211),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju A/RES/71/280 “Kārtība starpvaldību sarunām par globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju”(2),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 28. aprīļa ziņojumu „Īpašā referenta migrantu cilvēktiesību jautājumos ziņojums par programmu laikposmam līdz 2035. gadam, lai veicinātu cilvēku mobilitāti”(3),

–  ņemot vērā UNHCR 2017. gada 17. maija dokumentu „Ceļā uz globālu paktu par bēgļiem — ceļvedis”(4),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2018. gada 11. janvāra ziņojumu “Lai migrācija nestu labumu visiem”(5),

–  ņemot vērā UNHCR 2018. gada 31. janvāra sākumprojektu globālajam paktam par bēgļiem(6),

–  ņemot vērā sākumprojektu un sākumprojektu “plus” ANO globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kas iesniegti attiecīgi 2018. gada 5. februārī(7) un(8) 2018. gada 5. martā,

–  ņemot vērā 2017. gada novembrī notikušās 5. ES un ĀS augstākā līmeņa sanāksmes Abidžanas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2015. gada 25. septembrī ANO augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju A/RES/70/1 “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” un tajā iekļautos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus(9),

–  ņemot vērā Starptautisko konvencija par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kas pieņemta ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1990. gada 18. decembra rezolūciju A/RES/45/158(10),

–  ņemot vērā Komitejas Visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzībai (CMW) un Bērnu tiesību komitejas (CRC) kopīgo vispārīgo norādījumu par bērnu cilvēktiesībām saistībā ar starptautisko migrāciju,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām un migrāciju trešās valstīs(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par noturību kā ES ārējās darbības stratēģisko prioritāti(13),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūcijas par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme(14) un 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā(15),

–  ņemot vērā ziņojumu, ko 2017. gada 12. oktobrī pieņēma Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības pārmitināšanas sistēmu un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 (A8-0316/2017), un par nepieciešamību ES pārmitināt tādu skaitu cilvēku, kas atbilst vismaz 20 % ikgadējo plānoto kopējo pārmitināšanas vajadzību;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13. panta 2. punktu “katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, tostarp savu, valsti un atgriezties savā valstī”; tā kā 1999. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja savā vispārējā komentārā Nr. 273 (8. punktā) precizēja, ka šīs tiesības “nedrīkst padarīt atkarīgas no kāda konkrēta mērķa vai no laika perioda, kad cilvēks izvēlas palikt ārpus valsts”;

B.  tā kā ANO augsta līmeņa sanāksmē par bēgļiem un migrantiem, kuru rīkoja Ģenerālā asambleja Ņujorkā 2016. gada 19. septembrī, ANO dalībvalstis vienprātīgi pieņēma „Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem”, uz kuras pamata tika sākti divi atsevišķi, nodalīti un patstāvīgi — lai gan būtībā savstarpēji saistīti — procesi ar mērķi pieņemt globālu paktu par bēgļiem 2018. gadā un globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kurš tiks parakstīts Marokas konferencē 2018. gada decembrī;

C.  tā kā Ņujorkas deklarācijas I pielikumā ir izklāstīts visaptverošs satvars reaģēšanai bēgļu jautājumā (CRRF), kurš balstās uz principu par atbildības dalīšanu starptautiskā līmenī un to, ka ANO dalībvalstīm ir jāpievēršas piespiedu pārvietošanas pirmcēloņiem; tā kā CRRF paredz konkrētas darbības, kas paredzētas, lai samazinātu spiedienu uz uzņēmējvalstīm, veicinātu bēgļu patstāvību, paplašinātu piekļuvi trešo valstu risinājumiem un atbalstītu tādus apstākļus izcelsmes valstīs, lai varētu atgriezties drošībā un cilvēka cieņai atbilstīgos apstākļos;

D.  tā kā ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos tika aicināts rīkot apspriedes par rīcības programmu, ar kuru papildināt CRRF, un ierosināt “globālo paktu par bēgļiem” savā ikgadējā ziņojumā ANO Ģenerālajā asamblejā 2018. gadā;

E.  tā kā ES un tās dalībvalstis tika iesaistītas sagatavošanas procesā un sarunās, kuru rezultātā tika iesniegti sākumprojekti; tā kā līdz ar procesa kritiskāka posma iestāšanos un kā rezultāts ASV lēmumam izstāties no sarunām kļūst arvien svarīgāk, lai vadošo lomu uzņemtos ES un tās dalībvalstis, lai nodrošinātu spēcīgu uz cilvēkiem orientētu un uz cilvēktiesībām balstītu tekstu;

F.  tā kā migrācija ir kompleksa cilvēciska parādība; tā kā, lai gan bēgļi ir īpaši definēti un aizsargāti starptautiskajās tiesībās kā cilvēki, kas dzīvo ārpus savas izcelsmes valsts dēļ bailēm no vajāšanas, konflikta, vardarbības vai citiem apstākļiem un kuru rezultātā nepieciešama starptautiskā aizsardzība, migranti tāpat kā bēgļi ir cilvēktiesību subjekti un bieži vien saskaras ar lielāku neaizsargātību, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu visā migrācijas procesā; tā kā globālais pakts par bēgļiem un globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju — tie abi ir papildinoši procesi, kuru īstenošana prasīs kopīgu rīcību;

G.  tā kā cilvēku mobilitāte un migrācija ir augoša realitāte — visā pasaulē ir aptuveni 258 miljoni starptautisko migrantu; tā kā migrantu īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaita samērā ir pieaudzis no 2,8 % 2000. gadā līdz 3,4 % 2017. gadā; tā kā 48 % migrantu ir sievietes; tā kā lielākā daļa migrantu pārvietojas drošā un sakārtotā veidā; tā kā 85 % migrācijas plūsmu notiek starp valstīm ar vienādu attīstības līmeni; tā kā 2017. gadā Eiropa bija otrs lielākais starptautisko migrantu avots (61 miljoni)(16);

H.  tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 2015. gada beigās aptuveni 65 miljoni cilvēku dzīvoja piespiedu pārvietošanas apstākļos, no tiem 12 miljoni bija sīrieši; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem aptuveni 9 miljoni cilvēku ir tikuši pārvietoti no 2012. līdz 2015. gadam un tas rada nopietnus izaicinājumus pasaules humānās palīdzības sistēmai; tā kā 84 % pasaules bēgļu un 99 % iekšēji pārvietotu personu uzņem jaunattīstības valstis vai reģioni, viņu lielāko daļu uzņemot Āfrikas kontinentam, bet tikai 10 % bēgļu uzņem Eiropas valstis, neskaitot Turciju; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem par pārmitināšanas vajadzībām 2018. gadā tiek lēsts, ka pārmitināt vajadzēs gandrīz 1,2 miljonus personu; tā kā kopš 2000. gada visā pasaulē dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 46 000 migrantu un bēgļu, meklējot drošību un cieņas pilnus apstākļus ārvalstīs, tostarp ne mazāk kā 14 500 nāves gadījumu skaits ir bijis Vidusjūras reģiona centrālajā daļā kopš 2014. gada(17);

I.  tā kā Eiropa vēsturiski ir bijusi gan galamērķa reģions, gan arī migrācijas izcelsmes reģions; tā kā Eiropas iedzīvotāji arī ir emigrējuši uz ārvalstīm ekonomisko grūtību, konfliktu vai politiskās vajāšanas dēļ; tā kā pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze ir likusi daudziem eiropiešiem emigrēt, tostarp uz jaunietekmes ekonomikas valstīm dienvidu puslodē;

J.  tā kā daudzi migrantu bērni piedzīvo vardarbību, izmantošanu un ekspluatāciju; tā kā ir zināms par vairāk nekā 100 valstīm, kuras aiztur bērnus ar migrāciju saistītu iemeslu dēļ(18); tā kā bēgļu bērniem ir piecreiz lielāka varbūtība netikt uzņemtiem skolā salīdzinājumā ar citiem bērniem un vidusskolā tiek uzņemta mazāk nekā ceturtdaļa bēgļu pusaudžu;

K.  tā kā migrējoši darba ņēmēji nereti ir pakļauti diskriminācijai, ekspluatācijai un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā pasaulē no 24,9 miljoniem cilvēku, kas strādā piespiedu darbu, 23 % ir starptautiskie migranti;

L.   tā kā pieredze rāda, ka migranti dod pozitīvu ieguldījumu valstīm, kurās viņi dzīvo, kā arī savām izcelsmes valstīm; tā kā migranti dod ieguldījumu valstīm, kurās viņi dzīvo, maksājot nodokļus un šo valstu ekonomikā ieguldot aptuveni 85 % no saviem ieņēmumiem; tā kā tiek lēsts, ka 2017. gadā visā pasaulē tika veikti naudas pārskaitījumi aptuveni 596 miljardi USD apmērā, 450 miljardiem USD pārskaitot uz jaunattīstības valstīm (tas līdz pat trim reizēm pārsniedz kopējo oficiālo attīstības palīdzību),

1.  stingri atbalsta “Ņujorkas deklarācijas par bēgļiem un migrantiem” mērķus un atbilstošo procesu, lai izstrādātu pasaules mēroga pārvaldības režīmu, uzlabotu koordināciju attiecībā uz starptautisko migrāciju, cilvēku mobilitāti, liela bēgļu skaita pārvietošanos un ieilgušām bēgļu situācijām, un ieviestu ilgtspējīgus risinājumus un pieejas, lai skaidri izklāstītu, cik svarīgi ir aizsargāt bēgļu un migrantu tiesības;

2.  aicina ES dalībvalstis apvienoties vienotā ES nostājā un aktīvi aizstāvēt un virzītu uz priekšu sarunas par šo svarīgo jautājumu — ANO globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un par bēgļiem;

3.  ir pārliecināts, ka savstarpēji ļoti atkarīgā pasaulē problēmas, kas saistītas ar cilvēku mobilitāti, vislabāk var efektīvi risināt starptautiskā sabiedrība kopumā; tādēļ atzinīgi vērtē starpvaldību sarunu sākšanu par globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un oficiālu apspriežu sākšanu par globālo paktu par bēgļiem, balstoties uz sākumprojektiem, kas jāpabeidz līdz 2018. gada jūlijam;

4.  prasa, lai Eiropas Savienība, proti, Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija, liek lietā visu savu diplomātisko ietekmi un mobilizē ES delegācijas ne tikai Ņujorkā un Ženēvā, bet arī citās izšķirošās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, kuru efektīvai līdzdalībai procesā ir būtiska nozīme kā izcelsmes, tranzīta, bet arī — galamērķa valstīm un kas būtu ES jāsekmē, lai nodrošinātu šā procesa veiksmīgu norisi;

5.  uzsver, ka svarīgākie starptautisko cilvēktiesību līgumi atzīst visu cilvēku, tostarp migrantu un bēgļu, tiesības neatkarīgi no viņu juridiskā statusa, un liek dalībvalstīm aizsargāt šīs tiesības, tostarp fundamentālo neizraidīšanas principu; aicina īpašu uzmanību pievērst vismazāk aizsargāto personu un to, kam nepieciešama īpaša medicīniska vai psiholoģiska palīdzība, situācijai, tostarp fiziskas ar aizspriedumiem saistītas, seksuālas vai ar dzimumu saistītas vardarbības vai spīdzināšanas rezultātā; iestājas par to, lai šajā sakarībā iekļautu globālajā paktā konkrētus pasākumus; turklāt atgādina, ka problēmas tādu apstākļu rezultātā izcelsmes, tranzīta un uzņemšanas vai galamērķa valstīs rodas ne tikai saistībā ar personas identitāti, bet arī saistībā ar politiskajām izvēlēm, nevienlīdzību un strukturālo un sabiedrības dinamiku;

6.  atgādina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), kas ietverti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, ir atzīts, ka plānota un labi pārvaldīta migrācijas politika var palīdzēt sasniegt ilgtspējīgu attīstību un iekļaujošu izaugsmi, kā arī samazināt nevienlīdzību valstu iekšienē un starp valstīm; mudina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt ar migrāciju saistītajiem aspektiem IAM un globālajos paktos; aicina ES un tās dalībvalstis pildīt savas saistības, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas attiecas uz bērniem, īstenojot 2017. gada 6. marta ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu;

7.  aicina ANO dalībvalstis nodrošināt atsevišķu apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm kā būtisku elementu globālajā paktā saskaņā ar 5. IAM; turklāt atgādina, ka migrācija var būt paātrinošu faktoru pilnvērtīgu iespēju un vienlīdzības nodrošināšanai sievietēm, ņemot vērā, ka 48 % migrantu ir sievietes un divas trešdaļas no viņām strādā;

8.  aicina ANO dalībvalstis nodrošināt atsevišķu apņemšanos nodrošinātu bērnu migrantu aizsardzību; uzsver, ka visi bērni neatkarīgi no viņu migranta vai bēgļa statusa pirmkārt un galvenokārt ir bērni, kuriem pienākas visas tiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par bērna tiesībām, kā arī to, ka bērna interesēm ir jābūt primārajam apsvērumam visos lēmumos un darbībās, kas viņu skar; uzskata globālo paktu par iespēju nostiprināt kritērijus bērnu aizsardzībai, kurus skar migrācija un piespiedu pārvietošana; atzinīgi vērtē to, ka jau sākumprojektā tiek iekļautas skaidras apņemšanās attiecībā uz konkrētiem, steidzami risināmiem jautājumiem, piemēram, aicinot izbeigt bērnu aizturēšanu, uzlabojot darbības saistībā ar pazudušiem migrantiem, stingri atbalstot ģimenes atkalapvienošanos un citus regulārus ceļus, novēršot bērnu bezvalstniecību un ietverot bēgļus bērnus un patvēruma meklētājus bērnus nacionālajās bērnu aizsardzības, izglītības un veselības aprūpes sistēmās; prasa, lai ES un tās dalībvalstis stingri atbalsta šos priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek saglabāti galīgajā tekstā, kas jāpieņem decembrī;

9.  uzsver, ka joprojām būtu jāliek uzsvars uz dažādiem faktoriem, risinot neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas jautājumus (konfliktus, vajāšanu, etnisko tīrīšanu, vispārēju vardarbību vai citus faktorus, piemēram, galēju nabadzību, klimata pārmaiņas vai dabas katastrofas);

10.  pauž nožēlu par pastāvīgo un plaši izplatīto parādību — bezvalstniecību, kas rada akūtas problēmas cilvēktiesību jomā; prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka šis jautājums tiek pienācīgi aplūkots pašreizējās sarunās par globālajiem paktiem;

11.  uzsver, ka apspriedēm un sarunām ir jābūt pārredzamām un iekļaujošām, cik vien iespējams, iesaistot visas ieinteresētās personas, vietējās un reģionālās iestādes un institūcijas un pilsonisko sabiedrību, tostarp migrantu organizācijas, neraugoties uz sarunu starpvaldību raksturu; uzsver nepieciešamību stiprināt parlamentu nozīmi procesa pēdējā posmā, kura rezultātā tiek pieņemti pakti, un jo īpaši norāda uz vajadzību stiprināt ES nostājas parlamentāro dimensiju;

12.  uzskata, ka būtu jāizstrādā koordinēšanas mehānisms, lai nodrošinātu šo abu paktu savstarpējo papildināmību un saskaņotību attiecībā uz pārnozaru jautājumiem;

13.  uzsver, cik svarīgi ir vākt un pārraudzīt sadalītus datus par migrāciju un bēgļiem, ko papildina ar specifiskiem rādītājiem attiecībā uz migrantiem — šiem rādītājiem ir vitāli svarīga nozīme politikas veidošanā, pamatojoties uz reāliem datiem, bet nevis uz mītiem vai nepareiziem priekšstatiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību standartus, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, un datu aizsardzības standartus un novēršot risku datu subjektiem tikt pakļautiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

14.  uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt pārraudzības dimensiju abu globālo paktu īstenošanā tuvākajā nākotnē, jo īpaši to nesaistošā rakstura dēļ, lai izvairītos no tā, ka dažādās iesaistītajās valstīs būtu à la carte pieeja; aicina šajā ziņā īstenot ciešu pārraudzību, izmantojot, ja vajadzīgs, kritērijus un rādītājus; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka ANO sistēmai un tās attiecīgajām aģentūrām tiek nodrošināti resursi, kas vajadzīgi, lai varētu veikt visus uzdevumus, ko valstis nolemj tām deleģēt paktu īstenošanā un un paveiktā darba kontrolē;

15.  atzīst, ka migrācijas pārvaldībai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, pienācīgi resursi un elastīgi un pārredzami instrumenti un ka nākamajos gados būs vajadzīgi pareizi projektēti, elastīgi un racionalizēti instrumenti, lai risinātu migrācijas problēmas; aicina piešķirt ES finansēšanas instrumentiem lielāku nozīmi, īstenojot globālos paktus; aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iekļaut finansiālo saskaņotību un pārskatīt ilgtermiņa budžeta atbalstu migrācijas un patvēruma politikas jomām un pasākumiem, kas izriet no globālajiem paktiem; uzskata, ka attīstībai paredzētajiem līdzekļiem ir arī turpmāk galveno uzmanību nepieciešams pievērst ilgtspējīgai nabadzības izskaušanai;

Globālais pakts par bēgļiem

16.  atzinīgi vērtē projektu paktam par bēgļiem un tā pieeju, kas vērsta uz cilvēktiesībām un centrā izvirza cilvēkus; atzinīgi vērtē ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos darbu un apņemšanos pilnībā īstenot savas pilnvaras; aicina visas dalībvalstis uzņemties saistības, lai vienlīdzīgāk sadalītu atbildību uzņemt un atbalstīt bēgļus visā pasaulē, un mudina ES un dalībvalstis atzīt un ievērot savu atbildības daļu; prasa pieņemt globālu atbildības sadales mehānismu, atbalstot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju attiecībā uz ierosināto paktu;

17.  uzsver nepieciešamību nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu palīdzību jaunattīstības valstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu, un nodrošināt, ka bēgļiem tiek piedāvāti ilgtspējīgi risinājumi, tostarp kļūt patstāvīgiem un tikt integrētiem sabiedrībā, kurā tie dzīvo; atgādina, ka pakts sniedz unikālu iespēju stiprināt saikni starp humānās palīdzības politiku un attīstības politiku un panākt, lai efektīvāk, lietderīgāk un ar lielāku ilgtspēju tiktu aizsargāti bēgļi un rasti risinājumi attiecībā uz viņiem, reaģējot vispusīgi un iesaistot visas ieinteresētās personas;

18.  uzsver nepieciešamību iekļaut bēgļus kā aktīvas ieinteresētās personas, veidojot paktu un citu starptautisku reakciju uz bēgļu situācijām;

19.  aicina nenoteikt kriminālatbildību par humanitārās palīdzības sniegšanu; aicina palielināt meklēšanas un glābšanas spējas attiecībā uz cilvēkiem, kas nokļuvuši nelaimē, prasa, lai visas valstis palielinātu spējas, un prasa, lai tiktu atzīts atbalsts, ko sniedz privātā sektora dalībnieki un NVO, kas veic glābšanas operācijas jūrā un uz sauszemes;

20.  prasa paktā, par kuru notiek sarunas, stabili izstrādāt un nostiprināt pārmitināšanas risinājumus — kā svarīgāko elementu vienlīdzīgai atbildības dalīšanai, izmantojot īpašas un saskaņotas saistības, kas ieviestu vai paplašinātu pārmitināšanas programmu darbības jomu, apmēru un kvalitāti un, lai apmierinātu ikgadējās globālās pārmitināšanas vajadzības, ko apzināja UNHCR; jo īpaši aicina ES dalībvalstis veikt savu uzdevumu daļu un palielināt savu apņemšanos šajā jautājumā;

21.  mudina pilnībā ievērot tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos un prasa izstrādāt — papildus pārmitināšanai — drošus un legālus ceļus bēgļiem, tostarp humanitāros koridorus, humanitārās starptautiskās vīzas, reģionālās pārmitināšanas shēmas un citus papildinošus likumīgus veidus (piemēram, privāto sponsorēšanu, mācību vīzas, bēgļu stipendiju shēmas un elastīgus vīzu režīmus), lai bēgļiem varētu nokļūt galamērķos, kur ir pienācīgi un cieņu nepazemojoši apstākļi;

22.  aicina visas valstis parakstīt, ratificēt un ievērot 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu (Ženēvas konvencija);

23.  uzsver nepieciešamību izmantot šo izdevību, lai pilnībā izstrādātu atjaunotu un horizontālo dzimumu perspektīvu attiecībā uz kopēju starptautisku reakciju uz bēgļiem, kas risina sieviešu īpašās aizsardzības vajadzības, tostarp apkarojot vardarbību pret sievietēm, kā arī uzlabo viņu spējas un prasmes visu sabiedrību atjaunošanā un izturētspējā, tādējādi pārvarot tēlu, ka sievietēm tiek ierādīta tikai un vienīgi upura loma; aicina šajā sakarībā, lai sievietes tiktu pilnībā iesaistītas, sākot no bērnības, ar izglītības pieejamību meitenēm, tostarp ārkārtas situācijās un konflikta zonās, tiktu uzklausīts viņu viedoklis un ņemtas vērā viņu vajadzības un apstākļi, viņām iesaistoties politikas izstrādē attiecībā uz bēgļu krīzi un tās risinājumiem, lai padarītu tos ilgtspējīgākus, reaģētspējīgākus un efektīvākus;

Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju

24.  uzstāj, ka globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju jābūt vērstam uz cilvēkiem un jābalstās uz cilvēktiesībām un ka ar to būtu jāparedz ilgtermiņa ilgtspējīgi un visaptveroši pasākumu, lai no tiem labumu gūtu visas iesaistītās puses, pamatojoties uz partnerības principu un ciešāku sadarbību starp izcelsmes valstīm, tranzīta valstīm un galamērķa valstīm;

25.  uzskata paktu par unikālu iespēju pasaules politiskajā darba kārtībā radīt sasaisti starp attīstību un migrāciju; pauž stingru pārliecību, ka IAM nodrošina holistisku un visaptverošu satvaru sasaistes veidošanai starp migrāciju un attīstību;

26.  atgādina, ka ziņojumā “Lai migrācija nestu labumu visiem” ANO ģenerālsekretārs uzsver skaidru pierādījumu tam, ka, neraugoties uz reālām problēmām, migrācija dod labumu gan migrantiem, gan uzņemošajām kopienām, raugoties no ekonomiskā un sociālā aspekta, un ka tā var būt ekonomiskās izaugsmes un inovāciju dzinējspēks; stingri atbalsta pozitīvu vēstījumu par migrāciju un aicina, lai tiktu veiktas ES un starptautiskas informācijas kampaņas, kas vērš uzmanību uz pierādījumiem un cīnās pret rasistiskām un ksenofobiskām tendencēm mūsu sabiedrībā;

27.  aicina ANO valstis samazināt maksu par naudas pārvedumiem un risināt šo jautājumu pašreiz notiekošajās pakta sarunās;

28.  uzsver, ka migrācija ir atzīta kā proaktīva pielāgošanās stratēģija, iztikas līdzekļu ieguves sistēma cīņā pret nabadzību, faktors, kas dod ieguldījumu iekļaujošā izaugsmē un ilgtspējīgā attīstībā

29.  pauž stingru pārliecību, ka ir pienācis laiks apvienot visas ANO sistēmas daļas, tostarp Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM), lai atbalstītu starptautiskos centienus pārvaldīt migrāciju un konsolidēt sadarbību; tādēļ pauž dziļu nožēlu par ASV administrācijas lēmumu izbeigt savu dalību sarunās par globālu paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju; aicina ES uzņemties vadošo lomu šajā procesā un izteikt nosodījumu citām valstīm, kuras izstājas no sarunām vai kurām izdodas vājināt pakta tā galīgajā variantā saturu; aicina ES pildīt savu kā globālā mēroga dalībnieces pienākumu un strādāt pie tā, lai nodrošinātu sarunu veiksmīgu pabeigšanu; uzstāj, ka ES dalībvalstīm ir jāparāda vienotība un jāpauž vienota nostāja, atbalstot starptautisku uz cilvēktiesībām balstītu sistēmu migrācijas pārvaldībai;

30.  uzskata, ka, atverot vairāk likumīgas migrācijas ceļu, tostarp pamatojoties uz darba tirgus vajadzību reālistisku analīzi, šāda rīcība atturētu no neatbilstīgas migrācijas un panāktu to, ka samazinās bojāejas gadījumu skaits, samazinās neatbilstīgo migrantu izmantošana, ko izdara kontrabandisti, un samazinās neatbilstīgo migrantu ekspluatācija no negodīgu darba devēju puses;

31.  aicina visas valstis veikt piemērotus pasākumus, lai nepieļautu, ka to teritorijā notiek migrantu cilvēktiesību pārkāpšana un ekspluatācija, tostarp no darba devēju puses; šajā sakarībā aicina ANO dalībvalstis parakstīt, ratificēt un ievērot Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kas pieņemta ar Ģenerālās asamblejas 1990. gada 18. decembra rezolūciju 45/158; uzsver, ka ar paktu būtu jāievēro un tam vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskajiem darba standartiem, jo īpaši attiecībā uz pamatprincipiem un tiesībām darbā un attiecīgajām SDO un ANO konvencijām par aizsardzību migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm;

32.  uzsver, ka ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu atbalstu tam, lai cilvēki varētu labprātīgi atgriezties un lai pēc atgriešanās dzimtenē viņi varētu reintegrēties; uzsver, ka bērni būtu jāsūta atpakaļ tikai tad, ja tas ir viņu interesēs, un ka tas jāveic drošā, atbalstītā un labprātīgā veidā, izmantojot konkrētas izcelsmes valsts informācijas ziņojumus tieši attiecībā uz bērniem un viņu reintegrācijai piedāvājot ilgtermiņa atbalstu;

33.  aicina ANO dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt detalizētus valsts vai vietēja mēroga rīcības plānus, veicināt aptverošu valdības pieeju attiecībā uz pakta ieteikumu īstenošanu, lai risinātu dažādas migrācijas dimensijas, tostarp attīstības, cilvēktiesību, drošības, sociālos aspektus, tādus, kas saistīti ar dzimumu un vecumu, un aplūkot politikas ietekmi uz veselības, izglītības, bērnu aizsardzības, mājokļu, sociālās integrācijas, tieslietu, nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomu;

34.  atbalsta Ņujorkas deklarācijas aicinājumu veikt sistemātiskas paveiktā darba pārbaudes un pārskatus par dalībvalstu saistībām attiecībā uz migrāciju; paziņo par savu gatavību iesaistīties ES līmenī šajā procesā un atbalsta migrantu un citu ieinteresēto personu integrāciju;

35.  aicina Padomi, Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnībā informēt Parlamentu visos procesa posmos ceļā uz globālo paktu pieņemšanu;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) ANO Rezolūcija Nr. 71/1 http://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/A_RES_71_1_E.pdf
(2) https://www.un.org/en/development/desa/population/migration/generalassembly/docs/A_RES_71_280.pdf
(3) A/HRC/35/25. https://daccess-ods.un.org/TMP/8451200.72364807.html
(4) http://www.unhcr.org/58e625aa7.pdf
(5) https://refugeesmigrants.un.org/SGReport
(6) http://www.unhcr.org/Zero-Draft.pdf
(7) https://refugeesmigrants.un.org/sites/default/files/180205_gcm_zero_draft_final.pdf
(8) https://refugeesmigrants.un.org/sites/default/files/2018mar05_zerodraft.pdf
(9) ANO Rezolūcija Nr. 70/1. http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E
(10) http://www.un.org/documents/ga/res/45/a45r158.htm
(11) OV C 58, 15.2.2018., 109. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0404.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0242.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0124.
(15) OV C 58, 15.2.2018., 9. lpp.
(16) ANO, Ekonomikas un sociālo lietu departaments, Iedzīvotāju nodaļa (2017. g.). Trends in International Migrant Stock: The 2017 revision (ANO datubāze, POP/DB/MIG/Stock/Rev.2017).
(17) https://missingmigrants.iom.int/latest-global-figures
(18) UNICEF ziņojums, Uprooted: the growing crisis for refugee and migrant children, 2016. g. septembris, 39. lpp., https://www.unicef.org/videoaudio/PDFs/Uprooted.pdf


ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošana: vidusposma novērtēšana 2017. gadā un turpmākā struktūra pēc 2020. gada
PDF 226kWORD 78k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošanu: vidusposma novērtēšanu 2017. gadā un turpmāko struktūru pēc 2020. gada (2017/2280(INI))
P8_TA(2018)0119A8-0112/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 234/2014, ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 235/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam(7)(ASI regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai(8),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 26. septembra Regulu (ES) 2017/1601, ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), EFIA garantiju un EFIA garantiju fondu(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(11) (Finanšu regula),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas 2017. gada 18. aprīļa atzinumu Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES (COM(2016)0605 – C8-0372/2016 – 2016/0282(COD))(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(13) (Komitoloģijas regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. decembra Lēmumu C(2014)9615 par Eiropas Savienības Reģionālā trasta fonda (fonds Madad) izveidi, reaģējot uz Sīrijas krīzi, un Komisijas 2015. gada 21. decembra Lēmumu C(2015)9691, ar kuru groza Lēmumu C(2014)9615,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. oktobra Lēmumu C(2015)7293 par Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonda izveidi stabilitātei un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņu risināšanai Āfrikā, un Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmumu C(2017)0772, ar kuru groza Komisijas Lēmumu C(2015)7293,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmumu C(2015)9500 par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai”(14), Komisijas 2016. gada 10. februāra Lēmumu C(2016)0855(15) un Komisijas 2017. gada 18. aprīļa Lēmumu(16) C(2017)2293 par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, ar ko groza Komisijas Lēmumu C(2015)9500,

–  ņemot vērā vairākus Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus par ES ārējo finansēšanu, it sevišķi īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 par EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstām uzraudzības sistēmām,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 15. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Starpposma pārskatīšanas ziņojums par ārējās finansēšanas instrumentiem” (COM(2017)0720) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus par Kopējās īstenošanas regulas novērtēšanu (SWD(2017)0606), Eiropas kaimiņattiecību instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0602), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0463), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta novērtēšanu (SWD(2017)0607), Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm novērtēšanu (SWD(2017)0608) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) novērtēšanu (SWD(2017)0604),

–  ņemot vērā ārējās finansēšanas instrumentu ārējos novērtējumus(17),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentā pašreiz notiekošās procedūras saistībā ar turpmāko daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) Eiropas īstenošanas novērtējumu “ES ārējās finansēšanas instrumenti un to struktūra pēc 2020. gada”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “2015. gada ziņojums par Eiropas Savienības attīstības un ārējās palīdzības politiku un tās īstenošanu 2014. gadā” (COM(2015)0578),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “2016. gada ziņojums par Eiropas Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentu īstenošanu 2015. gadā” (COM(2016)0810),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā” (JOIN(2017)0021),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(18),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu(19),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES mainīgā globālā vidē — saistītāka, strīdīgāka un sarežģītāka pasaule(20),

–  ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci(21),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(22),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(23),

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju(24),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūcijas par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Albāniju(25) un par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu(26),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Melnkalni(27),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūcijas par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Kosovu(28), par Komisijas 2016. gada ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku(29) un par Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumu par Serbiju(30),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par vietējām pašvaldībām un pilsonisko sabiedrību — Eiropas apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu attīstību(31),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(32),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ar ko nāca klajā 2016. gada jūnijā(33),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES sadarbību ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā,

–  ņemot vērā ES stratēģiju “Tirdzniecība visiem”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 9. novembra darba dokumentu par ES brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (SWD(2017)0364),

–  ņemot vērā kompetences, kas piešķirtas Ārlietu komitejai kā Parlamenta komitejai, kas ir atbildīga par visiem EKI, IPA II, EIDHR, PI un IcSP satvarā īstenotiem tiesību aktiem, plānošanu un darbību uzraudzību, un to pamatā esošajām politikas nostādnēm (Reglamenta V pielikuma I daļa),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas deklarāciju, kura pievienota regulām, ar ko izveido ārējās finansēšanas instrumentus, un kurā Komisija apņemas iesaistīties stratēģiskā dialogā ar Parlamentu par tās īstenotu plānošanu,

–  ņemot vērā EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju reglamentus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Budžeta komitejas atzinumus un nostājas grozījumu veidā (A8-0112/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienība joprojām ir pasaulē lielākā ārējās palīdzības sniedzēja;

B.  tā kā ārējās finansēšanas instrumenti ir galvenais mehānisms ES darbības atbalstīšanai pasaules mērogā un tā kā ES ārējā darbība Eiropas pilsoņiem kļūst aizvien svarīgāka;

C.  tā kā ierobežoto līdzekļu dēļ ārējās finansēšanas instrumenti bieži vien tiek izmantoti maksimālā apmērā;

D.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā pauž viedokli, ka pašreizējā ārējo instrumentu struktūra kopumā ir piemērota paredzētajam mērķim;

E.  tā kā instrumentu apvienošana nevar būt pašmērķis;

F.  tā kā ES saskaras ar neskaitāmām problēmām ne tikai tuvākajos kaimiņreģionos, bet arī visā pasaulē;

G.  tā kā ES ārējā darbībā par prioritāti ir jānosaka tādu būtisku pasaules mēroga jautājumu risināšana kā miers un ilgtspējīga attīstība, un atzīst, ka ir būtiski veicināt cilvēktiesības visiem, tiesiskumu un demokrātiju, īpaši pievēršot uzmanību dzimumu līdztiesībai un sociālajam taisnīgumam, kā arī cilvēktiesību aizstāvju atbalstam, lai sasniegtu šos mērķus;

H.  tā kā ES ārējā finansiālā palīdzība ir svarīgs instruments ekonomisko reformu atbalstīšanā, kā arī partnervalstu demokrātiskas, politiskas un institucionālas konsolidācijas atbalstīšanā;

I.  tā kā nav ieviesta visu instrumentu vienāda un stabila parlamentārā uzraudzība;

J.  tā kā ir steidzami nepieciešams uzlabot ES palīdzības pamanāmību gan partnervalstu, gan ES valstu pilsoņu vidū, lai labāk informētu viņus par ES atbalsta priekšrocībām; tā kā šajā sakarībā ārkārtīgi vērtīgi var būt investēt konkrētos un taustāmos projektos, kuri ir labāk pamanāmi plašākai sabiedrībai, vienlaikus katra instrumenta satvarā izstrādājot vispusīgu, efektīvu un sistemātisku komunikācijas stratēģiju;

K.  tā kā stratēģiskā komunikācijā bieži vien nākas saskarties ar ārējām problēmām, tostarp pret ES un tās dalībvalstīm vērstām dezinformācijas kampaņām, pret kurām jāturpina cīnīties; tā kā tādēļ ir būtiski svarīgi veicināt objektīvas un neatkarīgas informācijas izplatīšanu, vienlaikus risinot juridiskos aspektus, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļu vidi, kurā darbojas ES instrumenti un tiek īstenotas ES darbības;

L.  tā kā starptautiskā tirdzniecība ir svarīgs ES instruments, ar ko valstīm tiek sniegta palīdzība sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanā, kā arī cilvēktiesību, pamatvērtību un tiesiskuma aizstāvēšanā un veicināšanā;

M.  tā kā saskaņā ar Līgumiem tirdzniecības politikai būtu jāveicina Savienības ārējo mērķu sasniegšana, tostarp ilgtspējīga attīstība;

N.  tā kā kopējais palīdzības apmērs, kas laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir plānots EKI (EUR 15,4 miljardi), IPA II (EUR 11,7 miljardi), IcSP (EUR 2,5 miljardi), EIDHR (EUR 1,3 miljardi) un PI (EUR 1 miljards) satvarā, sasniedz EUR 32 miljardus;

O.  tā kā IPA II ir izmantota migrācijas pārvaldībā;

P.  tā kā EIDHR un jo īpaši IcSP juridiskais pamats ir LESD 209. un 212. pants, kas atsaucas uz LESD 208. pantu, kurā minēts, ka “Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana”;

Q.  tā kā Komisijas atbildība ir konstatēt, formulēt, īstenot, uzraudzīt un novērtēt ES palīdzību, kas tiek sniegta, izmantojot minētos instrumentus; tā kā EĀDD atbildība ir nodrošināt ES ārpolitikas nostādņu kontinuitāti un saskaņotību, cita starpā šajā nolūkā izmantojot instrumentus; tā kā Parlaments kā viens no likumdevējiem koplēmuma procedūras satvarā ir atbildīgs par demokrātisku pārraudzību un kontroli;

R.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka /Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) amata duālā daba nozīmē, ka šai amatpersonai ir jāpilda svarīga loma minēto instrumentu satvarā sniegtās Savienības palīdzības politiskajā koordinācijā;

S.  tā kā vairākus pašreizējos instrumentos ietvertos projektus un dotācijas nav iespējams pilnībā novērtēt, jo tie joprojām atrodas agrīnā īstenošanas posmā; tā kā daži mērķi pēc savas būtības ir kvalitatīvi vērtējami un ir saistīti ar tiesību aktiem, praktisko darbību un attieksmi, ko nav viegli novērtēt kvantitatīvā izteiksmē;

T.  tā kā Komisija savā starpposma pārskatīšanas ziņojumā norāda, ka ir grūti izmērīt instrumentu mērķu sasniegšanas vispārējo efektivitāti un daļēji tas ir tādēļ, ka instrumentu līmenī ir sarežģīti noteikt atbilstīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas (10. lpp.); atgādina, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014 norādīja uz nopietniem trūkumiem EuropeAid novērtēšanas sistēmā;

U.  tā kā Kopējā īstenošanas regulā ir ietverti galvenie noteikumi par attīstības un palīdzības efektivitātes principiem, piemēram, palīdzības atsaistīšanu un pašu partnervalstu iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošanu;

V.  tā kā pašreizējās administratīvās procedūras bieži vien rada pārmērīgu birokrātisko slogu iespējamiem saņēmējiem, apgrūtinot mazu pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju iespējas tikt iesaistītām projektu izstrādē un īstenošanā, jo tām bieži vien trūkst zinātības un administratīvās kapacitātes, lai iesniegtu atbalsttiesīgus un veiksmīgus priekšlikumus;

W.  tā kā regulās, ar kurām tiek izveidoti ārējās finansēšanas instrumenti (ĀFI), ir paredzēts, ka īstenošanas pilnvaras Komisijai tiek piešķirtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, un tā kā šajās regulās ir arī paredzēts, ka Komisiju tās pilnvaru pildīšanā atbalstīs EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komitejas;

X.  tā kā īstenošanas aktu projekti ir jānosūta Padomei un Parlamentam tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju locekļiem, un tā kā šo komiteju reglamentos ir paredzēts, ka īstenošanas akta projekti ir jānosūta EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju locekļiem vismaz 20 kalendārās dienas pirms attiecīgās komitejas sanāksmes; tā kā tādēļ īstenošanas akti būtu jānosūta Parlamentam vismaz 20 kalendārās dienas pirms šīm sanāksmēm un tā kā rakstisku procedūru izmantošana īstenošanas aktu projektu pieņemšanai ir izņēmums, ko piemēro pienācīgi pamatotos gadījumos;

Y.  tā kā īstenošanas aktu izstrādē ietilpst sagatavošanas posms, kurš notiek Komisijā, kura laikā notiek arī iekšējo dienestu apspriešanās un kura ilgums ir ievērojams un parasti aptver vairākus mēnešus,

Vidusposma novērtēšana

1.  ņem vērā, ka Komisija vidusposma novērtēšanā konstatēja, ka pašreizējie instrumenti kopumā atbilst paredzētajam mērķim;

2.  pauž nožēlu, ka pašreizējās DFS 4. izdevumu kategorijā paredzētā ES finansējuma daudzums un tam raksturīgais elastīguma un saskaņotības trūkums ir vedinājis domāt, ka ES nav gana vērienīgas vēlmes rīkoties kā īstenai globālas nozīmes dalībniecei; tomēr atzīmē, ka daudzās partnervalstīs un jomās, kur izmantoti ES ĀFI, ir panākts atzinīgi vērtējams progress, un tas apliecina, cik ĀFI ir mērķim atbilstoši un svarīgi;

3.  tomēr pauž bažas par dažiem konstatējumiem, tostarp politisku vadlīniju un visaptveroša redzējuma trūkumu, ES vērtību un partnerības principu nekonsekventu īstenošanu, lēnu progresu vai tā trūkumu ar sociālajām un juridiskajām reformām saistītu mērķu sasniegšanā plašākā kaimiņreģionā un to, ka netiek nodrošināta stingra uzraudzība un novērtēšana un elastīgums ir ierobežots;

4.  pauž nožēlu par to, ka nav vienota, skaidra nākotnes perspektīvas dokumenta, kurā būtu precizētas instrumentu sinerģijas un tas, kā tās iekļaujas vispārējā vienotā ES ārpolitikas stratēģijā;

5.  pauž bažas par to, ka ES un tās instrumenti saskaras ar nopietnām problēmām, tostarp politiskiem kompromisiem starp vērtību un tiesību veicināšanu un īstermiņa drošības interesēm, jaunu dalībnieku parādīšanos globālās pārvaldības un starptautisko finanšu institūciju jomā, kā arī neskaitāmiem vardarbīgiem globāliem konfliktiem pasaulē, tostarp nestabilitāti ES tuvākajā apkaimē gan austrumos, gan dienvidos un aizvien agresīvāku un pašpārliecinātāku Krievijas politiku;

6.  norāda, ka ES trasta fondi tika izveidoti, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus; pauž nožēlu par to, ka, atvēlot ES budžeta līdzekļus ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, ir samazināta Savienības darbības kopējā konsekvence, ilgtermiņa koncepcija un ietekme; atkārtoti uzsver, ka finansējums jaunām prioritātēm ir jānodrošina ar jaunām apropriācijām; pauž dziļu nožēlu par to, ka saistībā ar paziņojumu par Turciju nenotika oficiāla apspriešanās ar Parlamentu un nevienā ar šo paziņojumu saistītā lēmumu pieņemšanas procesa posmā netika prasīta Parlamenta piekrišana;

7.  atkārtoti norāda, ka instrumentiem ir jābūt papildinošiem un pielāgojamiem vietējai situācijai, kā arī tiem jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz jaunām un neparedzētām problēmām, neaizmirstot sākotnējos mērķus;

8.  pauž nožēlu, ka instrumentos nav ietvertas skaidras norādes par iespēju apturēt palīdzības sniegšanu gadījumos, kad saņēmējvalsts (jo īpaši, ja attiecībā uz saņēmējvalsti tiek izmantota netieša pārvaldība) neievēro tādus pamatprincipus kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;

9.  ņem vērā, ka ES attīstības palīdzība (oficiālā attīstības palīdzība (OAP)) nav sasniegusi ANO noteikto 0,7 % mērķi; tādēļ aicina palielināt attīstības palīdzībai pieejamos resursus, lai izpildītu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam paredzētās saistības;

IPA II

10.  mudina īstenot centienus, lai ilgtermiņā padarītu IPA II vēl atbilstīgāku stratēģiskā ziņā un, izmantojot īpaši saņēmējvalstīm piemērotu plānošanu un nozaru pieeju, panāktu, ka tas sniedz konkrētus rezultātus; uzskata, ka šāda pieeja varētu palīdzēt samazināt milzīgo IPA I un IPA II neiztērēto līdzekļu apmēru Turcijā, kas radies neefektīvas saņēmējvalsts netiešas pārvaldības un līdzekļu vājas apguves spējas dēļ;

11.  pauž nopietnas bažas par Turcijas regresu attiecībā uz tiesiskumu un demokrātiju, lai gan pašreizējās DFS periodā IPA II satvarā ir paredzēti EUR 4,5 miljardi; atzīst, ka Turcijas pašreizējās iestāšanās perspektīvas veicina plašo neskaidrību par IPA II nozīmību šajā valstī; ņem vērā, ka IPA II līdzekļi ir izmantoti, lai finansētu “Turcijas paziņojumā” paredzētās saistības;

12.  ņem vērā Rietumbalkānu valstu atšķirīgo progresu, kas sasniegts ar IPA II satvarā saņemto ilgtermiņa palīdzību; ņem vērā, ka dažos gadījumos IPA II palīdzība ir ļāvusi sasniegt visai ierobežotus rezultātus reformu vadīšanā, jo īpaši tiesiskuma, valsts administrācijas un korupcijas apkarošanas jomā;

13.  ņem vērā valstu programmās un rīcības dokumentos paredzēto rādītāju joprojām pastāvošās kvalitātes nepilnības;

14.  uzsver, ka ir jāspēj apturēt vai pārvirzīt IPA II līdzekļus gadījumos, kad, Komisijai rūpīgi izanalizējot situāciju, tiek konstatēts, ka partnervalstis sistemātiski nav pildījušas savas saistības vai tajās vērojama nopietna politiskās situācijas pasliktināšanās; pauž nožēlu par to, ka iepriekš sistēmiska un politiska nespēja rīkoties ir kavējusi šādu pasākumu īstenošanu;

15.  ņem vērā to, ka pastāv snieguma sistēma; tomēr pauž nožēlu, ka atlīdzība par sniegumu vēl nav izvērtēta un piešķirta; šajā sakarībā prasa pielikt lielākas pūles, lai vēl vairāk uzlabotu sistēmu, ņemot vērā arī negatīva snieguma gadījumus un tam sekojošu līdzekļu samazinājumu;

16.  atkārtoti uzsver IPA II nozīmi, jo tas ir galvenais ES finansēšanas instruments pirmspievienošanās posmā, no kura tiek piešķirti līdzekļi svarīgu sociālo, ekonomisko, politisko un institucionālo reformu veikšanai prioritārās jomās, lai valstis pieskaņotos ES acquis; ņem vērā, ka šādas reformas var arī ilgtermiņā veicināt reģionālo drošību; atzinīgi vērtē lielāku stratēģisko koncentrēšanos uz IPA II, bet uzsver, ka IPA II satvarā pieejamajam finansējumam ir jābūt vērienīgam un uz nākotni vērstam un jāatbilst faktiskajām vajadzībām, pienākumiem un centieniem, kas saistīti ar pievienošanās procesu un dalību ES; šajā sakarībā atgādina, ka finansējums būtu jāizmanto saskaņā ar instrumenta konkrētajiem mērķiem;

17.  atzīst, ka IPA II Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instruments sniedz būtisku atbalstu vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka saistības neatbilst reālajām vajadzībām uz vietas; šajā sakarībā prasa palielināt IPA II un citu instrumentu, jo īpaši EIDHR un IcSP, darbību papildināmību; ņem vērā, ka tam ir vajadzīga lielāka koordinācija gan plānošanas, gan programmu veidošanas posmos;

18.  uzskata nozares pieeju par atbilstīgu, bet pauž nožēlu par to, ka pienākumu sadrumstalotības dēļ trūkst skaidras atbildības par projektiem; ņem vērā, ka netiešas pārvaldības rezultātā ir uzlabojusies kopējā atbildība par programmām, bet ir arī samazinājusies efektivitāte, jo īstenošanā vērojama lielāka kavēšanās;

19.  atzinīgi vērtē iniciatīvas izveidot sistēmas, ar kurām labāk uzraudzīt un izmērīt sniegumu, tostarp izmantojot nozares uzraudzības komitejas, iekšējas vadlīnijas un izveidojot jaunu informācijas pārvaldības sistēmu (OPSYS);

EKI

20.  atzinīgi vērtē atbalstu strukturālajām reformām, kas tiek sniegts kā plānota palīdzība, un uzsver EKI īpašās iezīmes, kas ļauj ES izstrādāt partnervalstu konkrētajām vajadzībām precīzi pielāgotas politikas nostādnes;

21.  piekrīt Komisijas vērtējumam par to, ka īpaša kaimiņvalstīm paredzēta finanšu instrumenta pastāvēšana ir konkrēts apliecinājums tam, cik politiski svarīgas Eiropas Savienībai ir attiecības ar kaimiņvalstīm un politiskās sadarbības un ekonomiskās integrācijas padziļināšana ar reģionu un tā teritorijā;

22.  atzīst, ka pašreizējās problēmas un vajadzības kaimiņvalstīs, kā arī mērķu, interešu un finanšu resursu nesaderība ir radījusi nopietnu slogu EKI budžetam un cilvēkresursiem, un uzsver to, ka ir nepieciešams lielāks elastīgums;

23.  pauž bažas par to, ka EKI finansējums ir bijis mazāk efektīvs partnervalstīs, kuru apņēmība īstenot reformas ir vājāka, un šī finansējuma izmantošana joprojām ir sarežģīta, bet nepieciešama politiski sensitīvās situācijās, jo īpaši attiecībā uz kopīgo demokrātijas un cilvēktiesību vērtību veicināšanu; pauž nožēlu par to, ka pieeja “vairāk par vairāk” un uz stimuliem balstīta pieeja nav izmantota efektīvi un ka pēdējā plānošanas periodā aizvien lielāka finansiālā palīdzība tiek piešķirta valstīm, kuras skaidri pārkāpj saistības, ko pašas uzņēmušās cilvēktiesību un demokrātisko reformu jomā;

24.  atkārtoti norāda, ka kopš 2014. gada saistībā ar tādiem ilgstoši nerisinātiem jautājumiem un jauniem saasinājumiem kā Krievijas īstenotā Krimas pussalas nelikumīgā aneksija un konflikts Ukrainas austrumu daļā, Sīrijas krīze, situācija Lībijā, radikalizācija un terorisms, jauniešu bezdarbs un migrācija kaimiņu reģioni ir saskārušies ar vēl nepieredzētām problēmām;

25.  pauž bažas par to, ka šādas notikumu attīstības, kā arī ES un partnervalstu mērķu un interešu un pieejamo finanšu resursu nesaderības dēļ ir līdz galējam limitam izmantotas šī instrumenta finansēšanas spējas, bet vienlaikus uzsver to, ka ir vajadzīgs lielāks elastīgums;

26.  uzsver, ka stabilitātes, drošības un labklājības ziņā ES vērtības un principi, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un efektīvas, atbildīgas un pārredzamas valsts iestādes, ir vienlīdz svarīgi gan kaimiņvalstu iedzīvotāju, gan mūsu pašu interesēs; atzinīgi vērtē plānotas palīdzības satvarā sniegto atbalstu strukturālajām reformām; uzskata, ka diferenciācijas principa izmantošana ir ļāvusi ES pielāgot tās atbalstu partnervalstu vajadzībām un ieceru vērienīgumam;

27.  ņem vērā EKI satvarā sniegto ieguldījumu fondā Madad un Ārkārtas trasta fondā Āfrikai;

28.  uzsver, ka ir vajadzīga reģionālo un divpusējo programmu un ieguldījumu mehānismu lielāka koordinācija, lai labāk atbalstītu un veicinātu privātā sektora attīstību; ņem vērā, ka nedaudz ir novērstas nepilnības saistībā ar dalībvalstu iesaistīšanu kopīgā plānošanā;

29.  atzinīgi vērtē EKI palīdzības kontroli, izmantojot uz rezultātiem vērstu uzraudzību; pauž nožēlu par to, ka instrumentu līmenī nav izveidota konsekventa uzraudzības un novērtēšanas sistēma;

30.  uzsver, ka ar tirdzniecību saistītais tehniskais atbalsts un ekonomiskā palīdzība, kas Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) satvarā tiek sniegta tuviem Savienības partneriem pie tās dienvidu un austrumu robežām, ir svarīgs ieguldījums šo reģionu demokrātiskā attīstībā; konstatē, ka EKI līdzekļi var tikt izmantoti tirdzniecības atvieglošanas nolūkā un tādējādi ar tiem var papildināt ES finansējumu, kas jau ir piešķirts tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam, kuram vajadzētu labāk garantēt vidēja termiņa un ilgtermiņa politisko stabilitāti;

IcSP

31.  atzīst, ka IcSP galvenā pievienotā vērtība ir tā ātrums un elastīgums konfliktu risināšanā un plašais civilo dalībnieku klāsts, ar ko ES var veidot partnerattiecības; atgādina, ka IcSP ir vienīgais ES instruments civilo konfliktu novēršanai, tostarp mediācijai, dialogam un samierināšanai;

32.  ņem vērā to, ka ir sarežģīti ievākt datus par IcSP darbībām un izmērīt to rezultātus, un šīs grūtības varētu būtu radušās tādēļ, ka ir sarežģīti izvērtēt politiskos rezultātus un precīzus IcSP darbību rezultātus, kad vēlāk citu instrumentu satvarā tiek veikti secīgi pēcpasākumi, kā arī ir sarežģīti piekļūt konfliktu skartajām teritorijām;

33.  ņem vērā, ka pēdējā laikā ir krasi palielinājusies nepieciešamība novērst konfliktus un risināt ar drošību saistītus jautājumus; uzskata, ka daudzās valstīs, kurās valda pēckara krīze, ir nepieciešama samierināšana, mediācija un dialoga veidošanas iniciatīvas; uzsver nepieciešamību steidzami rīkoties saistībā ar krīzēm un konfliktiem; uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina šādām iniciatīvām pieejamo līdzekļu apmērs; ņem vērā, ka 2017. gada novembrī IcSP tika izdarīti grozījumi, lai stiprinātu trešo valstu drošības spējas un tādējādi vēl vairāk veicinātu stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību; norāda, ka IcSP darbojas kā galējas nepieciešamības līdzeklis vai pirmais posms ilgtermiņa darbībām, kuras tiek finansētas no citiem instrumentiem;

34.  ņem vērā, ka IcSP ir tikko sācis cīņu pret kiberdraudiem pasaulē; mudina spēcīgāk pievērsties kiberdrošībai, tostarp izmantojot visās ES ārējās darbībās piemērojamu saskaņotu stratēģiju; prasa attiecīgi palielināt finansējumu, kas kiberdrošības jautājumu risināšanas nolūkā tiek piešķirts IcSP kā atbilstīgam instrumentam šādu draudu novēršanai;

35.  ņem vērā, ka ir palielinājusies sadarbība ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) pasākumiem un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijām un misijām, kā arī ES sniegtā humānā palīdzība;

EIDHR

36.  uzsver pievienoto vērtību, ko, neraugoties uz relatīvi mazo budžetu, sniedz EIDHR holistiskā pieeja visā pasaulē, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi šī mērķa sasniegšanā, kā arī to, ka tas ir vienīgais instruments, ar kuru ES var atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizētus pasākumus neatkarīgi no tā, vai šādu pasākumu skartās valsts iestādes iejaucas pasākumu īstenošanā;

37.  norāda, ka pašreizējā periodā EIDHR ir izmantots elastīgāk un tā papildināmība ir bijusi lielāka nekā iepriekšējā periodā, un tas ir ātrāk reaģējis uz jaunām krīzēm cilvēktiesību un demokrātijas jomā; atzinīgi vērtē tā papildināmību ar finansējumu no citiem avotiem, piemēram, Eiropas Demokrātijas fonda, kas steidzamos gadījumos uzlabo EIDHR finansējuma efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība ir pievērsta cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp izmantojot ES delegāciju līmenī pieejamo ārkārtas finansējumu, un to, ka ir izveidots un veiksmīgi darbojas ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu; uzsver, ka uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus process ir ilgs, sarežģīts un rada pārlieku konkurenci;

38.  turklāt ņem vērā priekšrocības, ko nodrošina mehānisms ProtectDefenders.eu, kura darbību īsteno pilsoniskā sabiedrība un kurš ir sniedzis būtisku atbalstu lielam skaitam cilvēktiesību aizstāvju; mudina turpināt šādu mehānismu atbalstīšanu;

39.  pauž bažas par grūtībām, kas rodas, cenšoties integrēt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības ar ģeogrāfiskām programmām, un to, ka ES ir samazinājusi atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo tas rada aizvien lielāku spiedienu uz EIDHR laikā, kad visā pasaulē sarūk pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas;

40.  uzskata, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma un jārīkojas vērienīgi, īstenojot visaptverošu politiku, ar kuru tās atbalsts demokrātijai tiktu integrēts visos ārējo attiecību aspektos; tādēļ uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā pašreizējos uzbrukumus demokrātijai visā pasaulē, demokrātijas atbalstam piešķirtais finansējums ir attiecīgi jāpalielina; uzstāj uz nepieciešamību nodrošināt to, ka valsts atbalsta shēmas 1. mērķim paredzētie izdevumi efektīvi un lietderīgi nonāk pie visvairāk apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem; mudina ES delegācijas sniegt visu šajā jomā nepieciešamo atbalstu;

41.  atzīst, ka ir grūti novērtēt EIDHR darbības, jo trūkst stratēģisku un darbības rādītāju; ņem vērā, ka grūtības veikt novērtēšanu rodas arī tādēļ, ka saprotamu iemeslu dēļ ievērojams atbalsta apmērs pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem tiek sniegts konfidenciāli, lai aizsargātu līdzekļu saņēmēju identitāti un drošību;

42.  atkārtoti norāda uz pievienoto vērtību, ko nodrošina ES vēlēšanu novērošanas misijas — tā ir joma, kurā ES ieņem vadošo vietu pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka tiek organizēts vairāk uzraudzības un pēcpārbaudes misiju, lai pārbaudītu, kā tiek ņemti vērā vēlēšanu novērošanas misiju sniegtie ieteikumi;

PI

43.  uzsver, ka PI ir īpaši paredzēts, lai darbotos ES tematiskajās interesēs un savstarpējās interesēs ar trešām valstīm un tādējādi palīdzētu veidot alianses un sekmēt sadarbību ar pašreizējiem un jauniem stratēģiskajiem partneriem; ņem vērā, ka PI praktiski ir galējas nepieciešamības instruments, kas tiek izmantots tad, kad tiek uzskatīts, ka tas ir vienīgais instruments, kurš var veicināt ES politiskās darba kārtības īstenošanu un globālu problēmu risināšanu;

44.  ņem vērā, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem instrumentiem PI ir spējis plašāk izvērst sadarbību ar trešām valstīm, tostarp stratēģiskajiem partneriem, valstīm, kuras vairs nesaņem divpusējo attīstības palīdzību, un dažādiem starptautiskajiem forumiem, taču uzskata, ka ir nepieciešams palielināt līdzekļu piešķiršanu un politikas veidošanas pakalpojumu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka šīs valstis tiek pilnībā iesaistītas pasākumu izstrādē, plānošanā un īstenošanā, kā arī pastiprināt ES delegāciju aktīvo lomu pasākumu formulēšanā un uzlabot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm;

45.  atbalsta to, ka tiek uzlabota PI mērķu pamanāmība un to apzināšanās un izpratne, jo īpaši ES iestādēs;

46.  ar nožēlu ņem vērā, ka attīstību ir kavējis tas, ka rezultātu rādītāju sistēmas vēlas pieņemšanas dēļ nav izveidots centrāls darbības dokumentu repozitorijs un ka vairākums projektu nav pabeigti;

Kopējā īstenošanas regula

47.  atgādina, ka ES ārējās finansēšanas instrumenti ir sarežģīts instrumentu kopums, ko ES izmanto, lai atbalstītu un stiprinātu savu darbību starptautiskajā arēnā, un ka šo sarežģīto kopumu koordinē Kopējā īstenošanas regula; atkārtoti norāda, ka Kopējai īstenošanas regulai ir jāatbilst budžeta kontroles un demokrātiskās pārraudzības kritērijiem; pauž nožēlu par to, ka Kopējās īstenošanas regulas ārkārtīgās sarežģītības un ierobežotības dēļ tika kavēta Savienības līdzekļu efektīva izmantošana un tiek kavēta iespēja savlaicīgi reaģēt uz jaunām problēmām un partneru vajadzībām; pauž nožēlu, ka vienotu noteikumu ieviešana nav novedusi pie tā, ka instrumenti kopīgi plānotu palīdzības sniegšanu;

48.  ņem vērā, ka Kopējā īstenošanas regula tika izstrādāta, lai panāktu harmonizāciju, īstenošanas vienkāršošanu, lielāku elastīgumu, saskaņotību, konsekvenci un Savienības resursu izlietošanas lietderību un nodrošinātu netraucētu un papildinošu pieeju visu instrumentu īstenošanai;

49.  uzskata, ka ir svarīgi atvēlēt Parlamentam pietiekami daudz laika, lai tas varētu pienācīgi un pareizi īstenot savas pārbaudes pilnvaras attiecībā uz īstenošanas aktu projektiem; uzskata, ka, ņemot vērā laiku, kas tiek atvēlēts īstenošanas aktu projektu sagatavošanai, pirms tie tiek nosūtīti EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komitejām, nav iespējams rast nekādu pamatojumu tam, kādēļ nevarētu tikt ievērots 20 dienu termiņš attiecībā uz dokumentu iesniegšanu Parlamentam un Padomei īstenošanas akta pieņemšanas beigu posmā; tādēļ pauž nožēlu par to, ka 20 kalendāro dienu termiņš ne vienmēr tiek ievērots, un uzskata, ka tiek kavētas tā pārbaudes tiesības; prasa iesniegt visu īstenošanas pasākumu projektus vismaz 20 dienas iepriekš un aicina Komisiju grozīt EKI, IPA II, EIDHR, IcSP, PI un ASI komiteju reglamentus, lai pagarinātu šo 20 dienu iesniegšanas termiņu, tādējādi veicinot Parlamenta pārbaudes pilnvaru īstenošanu;

50.  pauž nožēlu par to, ka situācijā, kad trešās puses aktīvi cenšas kavēt ES ārpolitikas īstenošanu, izvēršot dezinformācijas kampaņas, ES ārējās finansēšanas politikas pamanāmība joprojām ir ierobežota;

Ieteikumi laikposmam no 2017./2018. gada līdz 2020. gadam

51.  prasa, lai visu ES ārējo darbību pamatā tiktu saglabātas ES un vispārējās vērtības un cilvēktiesības;

52.  mudina palielināt visu 4. izdevumu kategorijā ietverto instrumentu sinerģiju un saskaņotību, kā arī uzlabot koordināciju ar dalībvalstu divpusējām palīdzības programmām un, kad iespējams, ar citiem līdzekļu devējiem; šajā sakarībā aicina Komisiju un EĀDD stiprināt sadarbību un koordināciju, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem dalībniekiem, un pildīt savus Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā paredzētos pienākumus;

53.  prasa izveidot stabilus, konsekventus un pārredzamus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus; atkārtoti norāda, ka šādi mehānismi ļautu sekot līdzi tam, kāds konkrēts progress kaimiņvalstīs tiek panākts būtisku ar reformām saistītu mērķu sasniegšanā, kas ir īpaši svarīgi to valstu gadījumā, kurās šīs reformas ir apstājušās vai kā citādi aizkavējušās;

54.  prasa izveidot pastiprinātas parlamentārās uzraudzības un pārbaudes procedūras un sistēmas, kas būtu konsekventas visiem instrumentiem; iesaka uzlabot pārredzamību, izveidojot projektu un pasākumu vienotu, kopīgu, pārredzamu publisko datu bāzi;

55.  uzsver nepieciešamību nodrošināt papildu finanšu resursus un mācību atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzstāj, ka ir steidzami nepieciešami pasākumi, lai vēl vairāk samazinātu birokrātisko slogu un procedūras šķēršļus, ar kuriem saskaras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; prasa izveidot īpašas budžeta pozīcijas, kas būtu paredzētas pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai, lai uzlabotu to spējas piekļūt finansējumam; pauž nožēlu par to, ka Komisijas starpposma pārskatīšanas ziņojumā nav pievērsta uzmanība tam, ka trūkst pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības ārējo instrumentu plānošanā un īstenošanā; aicina Komisiju paredzēt visos ārējos instrumentos un programmās stratēģiskāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti, kā to prasījusi gan Padome, gan Parlaments;

56.  dod priekšroku tiešākai un aktīvākai ES politikas nostādņu, finansiālās palīdzības un tās pamanāmības veicināšanai;

57.  atkārtoti pauž nostāju, ka būtu jāievieš iespēja pārnest nepiešķirtos EKI un IPA II līdzekļus 10 % apmērā no katra instrumenta sākotnējā apropriāciju apmēra, lai palielinātu spēju reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, vienlaikus saglabājot virzību uz mērķiem, kas noteikti attiecīgajās EKI un IPA II regulās;

IPA II

58.  atbalsta LES 21. pantā uzskaitītos principus un iesaka spēcīgāk uzsvērt demokrātisku iestāžu stiprināšanu, korupcijas apkarošanu un valsts pārvaldes reformas, tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību konsekventas īstenošanas uzlabošanu; prasa sniegt lielāku atbalstu reformām nozarēs, kas ir aktuālas pievienošanās procesā, kā arī reģionālās sadarbības stimulēšanai, tādējādi papildinot ES paplašināšanās politiku;

59.  iesaka gadījumos, kad valsts iestādes nevēlas sasniegt ES noteiktos mērķus vai nevēlas sadarboties instrumenta mērķu sasniegšanā, radīt iespēju līdzekļus novirzīt pilsoniskajai sabiedrībai; aicina Komisiju ierobežot vai apturēt finansējumu valstīm, kuras nopietni pārkāpj Eiropas Savienības pamatvērtības, tostarp Kopenhāgenas pamatkritērijus; prasa atvieglot administratīvo slogu saņēmējiem no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas piesakās ES finansējumam;

60.  prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts gadījumos, kad tiek apsvērta finansējuma apturēšana vai ievērojamu izmaiņu veikšana indikatīvo piešķīrumu maksimālajā apmērā;

61.  uzstāj, ka līdzekļu saņēmējiem ir jāuzņemas stingra atbildība, sākot no plānošanas un beidzot ar uzraudzību un revīziju veikšanu; aicina Komisiju sniegt mērķtiecīgu palīdzību valstu revīzijas iestādēm metodikas, plānošanas, darbinieku pieņemšanas, apmācības un uzraudzības jautājumos;

62.  iesaka sniegt lielāku atbalstu tām par līdzekļu devēju koordināciju atbildīgajām valstu iestādēm, kurām ir vājas spējas, bet kuras apliecina politisku gatavību sasniegt mērķus; pauž nožēlu par pārredzamības trūkumu attiecībā uz šo līdzekļu apguves spēju;

63.  mudina novirzīt līdzekļus uz nozarēm, kuras jau ir apliecinājušas savu efektivitāti, un nepieļaut turpmāku hronisku kavēšanos, kāda ir notikusi, īstenojot netiešu pārvaldību kopā ar saņēmējvalsti, galvenokārt Turcijā;

64.  ņemot vērā to, cik svarīga ES ir paplašināšanās politika, prasa palielināt IPA II pamanāmību reģionā, piemēram, izmantojot attiecīgas mērķtiecīgas komunikācijas un informācijas kampaņas valsts, reģionālajos un vietējos plašsaziņas līdzekļos vai jebkādus citus par atbilstīgiem uzskatītus līdzekļus, kuriem prasību minimumu un uzraudzību nosaka Komisija ciešā sadarbībā ar līdzekļu saņēmējiem; atbalsta mērķtiecīgus pret propagandu vērstus un stratēģiskus komunikācijas pasākumus, īpaši gadījumos, kad notiek aktīva vēršanās pret ES tēlu un interesēm un to nomelnošana;

65.  iesaka izmantot IPA II līdzekļus, lai izveidotu saziņas kanālus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, gan dalībvalstīs, gan pirmspievienošanās valstīs un tādējādi radītu starp attiecīgajām teritorijām spēcīgas tirdzniecības saiknes, kas būs ļoti noderīgas, sagatavojot saņēmējvalstis dalībai iekšējā tirgū;

66.  atkārtoti norāda, ka ir lietderīgi finansiāli atalgot par rezultātiem valstis, kuras ir panākušas progresu, kā paredzēts IPA II regulā;

67.  uzskata, ka elastīgumam un finansējuma izmantošanai, lai risinātu īpašas krīzes situācijas, ir jāatbilst attiecīgā instrumenta galvenajām prioritātēm, kā arī paplašināšanās stratēģijas un pievienošanās procesa pamatelementiem, kuriem jāpaliek IPA II uzmanības centrā;

68.  prasa IPA II plānošanas un programmu veidošanas posmos nodrošināt labāku koordināciju un papildu sinerģiju ar citu instrumentu, proti, EIDHR un IcSP, darbībām, lai nodrošinātu saskaņotību un veicinātu papildināmību gan iekšēji (starp IPA II mērķu kopumu un programmām), gan ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem;

EKI

69.  uzsver to, ka EKI īstenošanas nolūkā ir vajadzīgs vispārējs stratēģisks dokuments, kurā palīdzība tiek pieskaņota plašākam politiskajam satvaram, un vajadzīga labāka koordinācija ar citiem instrumentiem; uzsver, ka EKI plānošanas prioritātēs būtu jāietver arī sociālekonomiskā attīstība, jaunieši un energoresursu pārvaldība;

70.  pauž nožēlu par to, ka daudzgadu programmu veidošana attiecībā uz lielāko daļu saņēmēju jau ir notikusi 2017. gadā, t. i., pirms palīdzības vidusposma novērtējuma pabeigšanas attiecīgajās valstīs; atgādina, ka Parlaments ir sniedzis ieteikumus par programmu veidošanu 2017. gada aprīlī notikušajā stratēģiskajā dialogā ar Komisiju;

71.  uzsver politisko pamanāmību un sviras efektu, ko EKI kā atsevišķs finanšu instruments rada Eiropas Savienībai gan tās austrumu, gan dienvidu kaimiņreģionos;

72.  prasa saglabāt pašreizējo līdzsvaru Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģioniem paredzēto līdzekļu piešķiršanā;

73.  uzsver to, ka stabilizācija, atbalsts demokratizācijai, konfliktu novēršana un atrisināšana, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana, izglītība un sociālekonomiskā attīstība ir savstarpēji saistīti faktori; uzsver to projektu nozīmi, kas atbalsta jauniešu izglītību un nodarbināmību;

74.  atkārtoti uzsver to, ka svarīga ir spēja ātrāk reaģēt uz problēmām;

75.  uzsver, ka ieguldījumi kaimiņreģiona valstu stabilizācijā un attīstībā arī palīdz risināt tādus jautājumus kā migrācija, terorisms, vietēji konflikti un ekonomiskā nestabilitāte un tas ilgtermiņā nāks par labu visai ES;

76.  uzsver, ka kaimiņreģiona problēmu specifikas dēļ ir nepieciešama integrēta un visaptveroša pieeja, tostarp sinerģija ar citiem ārējās finansēšanas instrumentiem un starp Savienības rīcībpolitikām, kas būtu balstīta uz līdzekļu devēju dažādajām vajadzībām un situācijām; uzsver, ka viens no primārajiem uzdevumiem ir ātri un efektīvi īstenot asociācijas nolīgumus un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, kā arī visas saistītās reformas, kuras ir jāatbalsta ar pienācīgu ES finansējumu;

77.  atkārtoti norāda uz padziļinātas, ar dalībvalstīm kopīgas programmu veidošanas nozīmību, kā arī uz labo progresu, kas panākts tādās jomās kā kopīga analīze, koordinācija un vienprātības veidošana par līdzekļu devēju prioritātēm; lai atbalstītu ekonomikas pāreju un stabilitāti partnervalstīs, mudina uzlabot līdzekļu devēju koordināciju, jo īpaši gadījumos, kad notiek finansējuma kombinēšana ar citu ES instrumentu, citu līdzekļu devēju un starptautisku finanšu institūciju līdzekļiem;

78.  pauž bažas par to, ka instrumenta reaģēšanas un finansiālās spējas ir sasniegušas galējo limitu; pauž nožēlu par to, ka plānošanas posmā nepietiekami tika ņemta vērā iestādes iekšējā zinātība, kas tika piedāvāta kā politisko un ģeopolitisko risku analīze;

79.  secina, ka, ņemot vērā pašreizējās problēmas kaimiņvalstīs, var nākties palielināt indikatīvo finanšu piešķīrumu apmēru, izdarot grozījumus tiesību aktos;

80.  atkārtoti norāda, ka ir jāievēro EKI satvarā ieplānoto līdzekļu mērķi, ja šos līdzekļus novirza citām vajadzībām, piemēram, trasta fondiem, un ka Parlamenta veikta pārbaude un uzraudzība ir nepieciešama un to nekad nedrīkst apiet;

81.  prasa vajadzību noteikšanā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

82.  prasa pilnībā izmantot nosacījumus un uz stimuliem balstītus mehānismus, kas atbalsta politiskas un ekonomiskas reformas, kad tādas ir vajadzīgas, un kas ir saistīti ar reformu īstenošanu un stratēģisku mērķu izpildi; pauž nožēlu par to, ka EKI nav spējis pietiekami stimulēt valstis, kuras negribīgi veic politiskas reformas; prasa instrumenta līmenī efektīvi uzraudzīt EKI;

83.  pauž bažas par ES finansētu palīdzības materiālu iznīcināšanu un konfiskāciju trešās valstīs; prasa turpināt ES stratēģiskās komunikācijas un pamanāmības uzlabošanu kaimiņvalstīs;

IcSP

84.  prasa pielikt lielākas pūles, lai, iesaistoties regulārā stratēģiskā dialogā ar partneriem un starptautiskām organizācijām, palielinātu IcSP ietekmi; šajā sakarībā prasa, lai citi svarīgi līdzekļu devēji, kuri ir ieinteresēti attiecīgu pasākumu rezultātos, nodrošinātu līdzfinansējumu;

85.  prasa uzlabot stratēģisko satvaru un sinerģiju starp IcSP un citu instrumentu satvarā veiktajiem turpmākajiem pasākumiem un citiem dalībniekiem;

86.  prasa nodrošināt lielāku sadarbību starp citām starptautiskām organizācijām, valdībām un ES iestādēm cīņā pret jauniem apdraudējumiem, piemēram, hibrīdkonfliktu un kiberdrošības jomā, kur varētu izmantot Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) speciālās zināšanas;

87.  iesaka stratēģiskāk izmantot IcSP starpniecības spēju, lai ne tikai risinātu vietēja līmeņa konfliktus, bet arī atbalstītu miera procesu un dialogu pastāvošos vai iespējamos globālas nozīmes konfliktos, un prasa izveidot labākas agrīnās brīdināšanas sistēmas un konfliktu analīzes rīkus, kas labāk nodrošinātu konfliktu novēršanu un miera veidošanu;

88.  uzsver, ka šis instruments turpmāk dos iespēju Savienībai finansēt trešo valstu bruņotajiem spēkiem paredzētus apmācības pasākumus un tāda ekipējuma piegādes, kas nav nāvējošs (piemēram, IT sistēmas, slimnīcu iekārtas u. c.), lai, cenšoties sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, reaģētu uz steidzamām, īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām;

EIDHR

89.  atkārtoti norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešās valstīs, tostarp aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, neņemot vērā trešo valstu iestāžu radītus traucējumus;

90.  ņem vērā to, cik šajā sakarībā ir lietderīgs un svarīgs EIDHR, kas darbojas situācijā, kurā aizvien vairāk sarūk pilsoniskās sabiedrības darbības iespējas; atkārtoti uzsver, ka arī turpmāk ir jānodrošina īpašs finansējums cilvēktiesību un demokrātijas jomā un to nedrīkst samazināt; turklāt prasa apsvērt iespēju palielināt finansējumu steidzamai cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētas palīdzības sniegšanai un efektīvi veicināt šādu līdzekļu pieejamību;

91.  atkārtoti norāda, ka nevajadzētu ierobežot EIDHR darbības jomu vai izmantot EIDHR tikai kā instrumentu, ar kuru tiek paveikts citu instrumentu neizdarītais darbs, bet mērķtiecīgai demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pašai vajadzētu būt skaidram un stratēģiskam mērķim;

92.  mudina Komisiju, piemēram, palielinot līdzekļus, kas pieejami tādām globālām reaģēšanas programmām kā ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu, rast risinājumus saistībā ar pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju sarukšanu un cilvēktiesību pārkāpumu un represiju pieaugumu; prasa, lai ES turpinātu nodrošināt finansējumu cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši tiem, kas pakļauti riskam, un pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tādām marginalizētām grupām kā sievietes, pirmiedzīvotāji, romi, LGBTI, personas ar invaliditāti, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki;

93.  lai pretotos globālajai autoritārisma tendencei, iesaka pastiprināt stratēģisko plānošanu apvienojumā ar ES iestāžu sniegtām politiskām vadlīnijām un saskaņā ar citiem instrumentiem, jo īpaši valstīs, kurās ir vērojama cilvēktiesību stāvokļa un demokrātijas standartu pasliktināšanās;

94.  uzsver, ka ir svarīgi koncentrēties uz starptautiski nozīmīgiem tematiskajiem jautājumiem, kas īstermiņā, vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā varētu veicināt cilvēktiesību un starptautisko tiesību un tiesiskuma nostiprināšanos pasaulē; prasa no EIDHR sniegt lielāku atbalstu vairākiem jauniem tematiskiem jautājumiem, jo īpaši korupcijas apkarošanai, cilvēktiesību ievērošanai uzņēmumos, vides tiesībām un migrantu tiesībām;

95.  atzinīgi vērtē atbalstu tādiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību un pārskatatbildības mehānismiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) un Starptautiskā Krimināltiesa (SKT);

96.  iesaka turpināt strādāt pie tā, lai panāktu nāvessoda atcelšanu visā pasaulē;

97.  atgādina par Komisijas apņemšanos turpināt atbalstīt pilsonisko sabiedrību un veicināt labvēlīgāku vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām partnervalstīs; uzstāj, ka ir steidzami jāstrādā pie tā, lai vēl vairāk samazinātu birokrātiskos šķēršļus, ar kuriem saskaras vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; mudina ES delegācijas aktīvi meklēt cilvēktiesību aizstāvjus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas strādā ar sensitīviem jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešams finansējums, publicēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vietējās valodās un ļaut pretendentiem iesniegt projektu priekšlikumus šajās valodās, tādējādi arī stiprinot vietēju atbildību un projektu ilgtermiņa vietēju piesaisti;

98.  prasa lielāku uzmanību pievērst no EIDHR finansēto pasākumu ilgtspējībai, jo īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanas misijām, kur ir ievērojamas iespējas palielināt zināšanu nodošanu vietējiem dalībniekiem un uzlabot saistībā ar ieteikumiem veiktos pasākumus; aicina labāk saskaņot vēlēšanu novērošanas misijas ar Parlamenta īstenotajiem vēlēšanu novērošanas pasākumiem;

99.  aicina Komisiju nodrošināt īpašu finansējumu projektiem, kas vēršas pret aizvien biežāk sastopamo novērošanas tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu un tiešsaistes uzbrukumiem, ko veic represīvas valdības un nevalstiski dalībnieki;

100.  prasa izveidot uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, kurās tiek ņemts vērā cilvēktiesību aizstāvju ieguldījums;

101.  mudina saskaņot darbību ar IcSP, veicot pasākumus noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un genocīda novēršanai;

PI

102.  atzinīgi vērtē pievēršanos Savienības stratēģiskajām interesēm;

103.  iesaka stratēģiskāk un konsolidētāk izmantot ierobežotos līdzekļus, kas pieejami PI satvarā, nodrošinot to, ka visi Komisijas departamenti un EĀDD sniedz iekļaujošu ieguldījumu un nosaka darbības ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, un uzsver, ka ar resursiem labi nodrošināts PI ir nozīmīgs ES vērtību un interešu proaktīvai aizstāvēšanai situācijā, kad mazinās transatlantiskā vienprātība un pieaug to valstu ar vidējiem ienākumiem skaits, kuru stratēģiskā nozīme strauji palielinās, tostarp Āzijā un Latīņamerikā;

104.  iesaka nākamajā daudzgadu indikatīvajā programmā (DIP) pārskatīt ģeogrāfiskos piešķīrumus, lai ņemtu vērā risināmos jautājumus; šajā sakarībā ierosina paplašināt sadarbību ar trešām valstīm, kas nav stratēģiski nozīmīgas, piemēram, valstīm ar vidējiem ienākumiem, ar kurām sadarbība patlaban nav pietiekami izvērsta;

105.  iesaka nodrošināt labāku atbilstību kopējās īstenošanas regulas mērķiem un transversāliem tematiem;

106.  iesaka pabeigt uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, tostarp attiecīgu kvalitatīvo rādītāju, izstrādi;

107.  uzskata, ka PI varētu būt nozīmīgs līdzeklis, ar ko atbalstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, jo īpaši nodrošinot atbalstu vietējo konsultantu grupu darbam; uzsver to, ka ir nepieciešams novērtēt līdzekļu izlietojumu un sadali, kā arī to, cik efektīvs ir PI, programma “Business Avenue” un programma “EU Gateway”, kurām būtu jāpapildina dalībvalstu kompetence ārējās tirdzniecības veicināšanas jomā;

108.  ņem vērā, ka viens no PI mērķiem ir publiskā diplomātija, lai trešās valstīs veidotu uzticēšanos ES politikai un izpratni par to; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības iesaiste ir ārkārtīgi svarīga, un atzinīgi vērtē to, ka ir piešķirti EUR 3 miljoni, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību vietējās konsultantu grupās;

Kopējā īstenošanas regula

109.  iesaka labāk izmantot saskaņotos noteikumus, izmantojot iespējamus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzlabojot visu Komisijas departamentu un EĀDD sadarbību;

110.  prasa kopējās īstenošanas regulas noteikumos iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

111.  prasa vēl vairāk pastiprināt centienus palielināt ES ārējās politikas finansējuma pamanāmību, izmantojot visaptverošu un saskaņotu komunikācijas stratēģiju, kurā ietverti dezinformācijas apkarošanas pasākumi; prasa ieviest nosacījumu izvirzīšanas mehānismus, ko piemērot īstenošanas partneriem gadījumos, kad netiek ievēroti ES pamanāmības veicināšanas pasākumi;

112.  atgādina par attīstības un palīdzības efektivitātes principu svarīgo nozīmi ārējā darbībā, kā tas ir uzsvērts Kopējā īstenošanas regulā, un aicina Komisiju saglabāt šos principus visos pasākumos, ko tā veiks pēc starpposma novērtēšanas ziņojuma;

113.  konstatē, ka attiecībā uz piekļuvi ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jāņem vērā ES MVU, paredzot mazāk sarežģītu un labvēlīgāku regulējumu, kas var veicināt līdzekļu aktīvāku izmantošanu un vienlaikus palīdzēt MVU iegūt starptautisku pieredzi; prasa Komisijai novērtēt esošos instrumentus, kuru mērķis ir veicināt MVU internacionalizāciju, lai noteiktu to, cik lielā mērā tie ir saskaņoti ar citiem MVU atbalstam paredzētiem Savienības instrumentiem, piemēram, programmu COSME, kā arī noteikt šo instrumentu subsidiaritāti, nedublēšanos un papildināmību, ņemot vērā dalībvalstu programmas; aicina Komisiju savlaicīgi pirms šo programmu vidusposma novērtēšanas iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu to efektivitāti un lietderīgumu; uzsver nepieciešamību uzlabot MVU informētību un izpratni par esošajiem instrumentiem, jo īpaši valstu līmenī;

Struktūra pēc 2020. gada

114.  prasa, lai ārējās finansēšanas instrumentiem piešķirtais finansējums atspoguļotu vērienīgas ārējās darbības un ES kā globālo procesu dalībnieces budžets tiktu palielināts, vienlaikus turpinot balstīties uz vērtībām, pamattiesībām, cilvēktiesībām un principiem; atkārtoti norāda, ka ES ārējās darbības arī kalpo ES pilsoņu kopīgajām interesēm;

115.  uzsver, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Eiropas Savienības, budžeta daļa, kas patlaban paredzēta ārējai darbībai, būtu jāpalielina vai vismaz jāsaglabā pašreizējā apmērā, tādu pat pieeju attiecinot uz patlaban īstenotajiem instrumentiem, rīcībpolitiku un prioritātēm;

116.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams reformēt pašreizējo instrumentu struktūru, lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, pārredzamību un publisku pārraudzību un palielinātu efektivitāti, saskaņotību un spēju reaģēt, kā arī lietderību un elastīgumu; uzskata, ka reforma varētu arī palielināt izmaksu lietderību, samazināt pārklāšanos un interešu konfliktus starp dažādiem dalībniekiem un Komisijas dienestiem un palīdzēt risināt pašreizējās problēmas, kas ir saistītas ar stratēģiju, programmu veidošanu un īstenošanu;

117.  atgādina, ka Parlamentam kā vienam no likumdevējiem ir svarīga loma regulas par nākamo DFS tapšanā; atkārtoti apliecina gatavību sadarboties ar Komisiju, EĀDD un Padomi, lai optimizētu ārējās finansēšanas instrumentu struktūru; tomēr uzsver, ka jebkādas instrumentu restrukturizācijas mērķim vajadzētu būt lielākai pārredzamībai, pārskatatbildībai, efektivitātei, saskaņotībai un elastīgumam; uzsver, ka šos mērķus nav iespējams sasniegt, ja nav skaidras pārvaldības struktūras, kura ļauj veikt politisku kontroli un ir balstīta uz stratēģiju, iekļaujoša un pārskatatbildīga; uzsver, ka Parlaments nepiekritīs nekādai instrumentu reformai, ja nebūs stabilas pārvaldības struktūras; mudina Komisiju un EĀDD nākt klajā ar plānu instrumentu reformai, kurā ir paredzēta šāda pārvaldības struktūra; uzsver, ka Komisijas priekšlikumi par pašreizējās struktūras reformēšanu neatbilst starpposma pārskatīšanas ziņojumā iekļautajiem konstatējumiem; turklāt uzsver to, ka ir jānodrošina stabila demokrātiska un pārredzama pārbaude, ko veic valstu parlamenti un Eiropas Parlaments;

118.  prasa ES trasta fondus un mehānismus veiksmīgāk iestrādāt budžetā, lai panāktu, ka ĀFI kļūst pārredzamāki un to demokrātiskā kontrole — spēcīgāka; atgādina, ka iepriekšējā Finanšu regulas pārskatīšanas procesā tika panākta vienošanās apspriesties ar Parlamentu un Padomi, pirms tiek veidots jauns trasta fonds tematiskām darbībām; turklāt aicina Komisiju sniegt Parlamentam izsmeļošu informāciju par ikvienu būtisku autonomu pārvietojumu vai saistību atcelšanu 4. izdevumu kategorijā;

119.  uzsver, ka ES delegācijas kopā ar dalībvalstīm arī varētu palīdzēt MVU izmantot minētos finanšu instrumentus, lai izveidotu vidēja termiņa attiecības starp ES uzņēmumiem un saņēmējvalstu ekonomiku;

120.  uzsver, ka neviens instruments nevar pastāvēt, ja tajā netiek iekļauti skaidri līdzekļi un piešķīrumi, kas konkrēti paredzēti ES ārējās darbības dažādajiem mērķiem, uzdevumiem un prioritātēm, tostarp demokrātijai, cilvēktiesībām, tiesiskumam, pilsoniskajai sabiedrībai paredzētam atbalstam, konfliktu risināšanai, nestabilām valstīm, attīstības politikai un nabadzības izskaušanai, ekonomikas un sociālajai attīstībai, atbalstam, kas tiek sniegts valstīm, kuras atrodas ES pievienošanās procesa dažādos posmos, un ES kaimiņvalstīm;

121.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos attiecībā uz tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, demokrātija, atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī dažādos mērķus, uzdevumus un pašreizējo instrumentu konkrēto politisko un stratēģisko vērtību; uzsver, ka, veicot reformu, nebūtu jāapgrūtina katra instrumenta politisko mērķu sasniegšana; apzinās EKI, IPA II un EIDHR mērķu un īstenošanas specifiskumu un tādēļ uzskata, ka stratēģisku un politisku apsvērumu dēļ tiem būtu jāpaliek neatkarīgiem;

122.  atgādina, ka kopš 2006. gada EIDHR ir bijis konkrēts apliecinājums tam, ka ES ir apņēmusies atbalstīt un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības trešās valstīs, un ir ļāvis ES bez valdību radītiem traucējumiem sniegt atbalstu reģistrētām un nereģistrētām NVO, veicot šo darbību teritorijās, kurās ne vienmēr darbojas ES dalībvalstis;

123.  uzsver, ka ir nepieciešams noteikt kopīgus mērķus, tostarp pastiprināt uz tiesībām balstītu pieeju un integrēt cilvēktiesības, tādējādi iedzīvinot LES 21. pantu, kurā prasīts, lai ES censtos stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu kā nepieciešamu ārējo attiecību mērķi;

124.  aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt skaidru komunikāciju ar partnervalstīm par reformām;

125.  prasa izveidot stabilas, konsekventas novērtēšanas un uzraudzības procedūras, ar kurām var nodrošināt kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtējuma analīzi un ir iespējams izsekot tam, kā, izmantojot dažādus instrumentus, ar ES finansējumu tiek sasniegti noteiktie mērķi;

126.  uzsver, ka ir nepieciešama ilgtermiņa finansējuma prognozējamība, bet vienlaikus ir jānosaka konkrētas summas, kas tiks izmantotas elastīgi; atkārtoti norāda, ka elastīguma nodrošināšanai ir nepieciešama iespēja pārvietot līdzekļus no viena finansējuma piešķīruma uz citu; atgādina, ka ārējās darbības mērķu sasniegšanai paredzētos līdzekļus nevar pārvirzīt citu mērķu, tostarp migrācijas pārvaldības un iekšējās drošības, sasniegšanai; uzsver, ka būtu jāievieš iespēja katra ārējās darbības instrumenta sākotnējā budžeta satvarā pārnest nepiešķirtos līdzekļus 10 % apmērā no instrumenta sākotnējā apropriāciju apjoma, lai nodrošinātu elastīgumu un/vai spētu veikt steidzamus pasākumus, vienlaikus saglabājot virzību uz instrumenta politisko mērķu sasniegšanu,

127.  uzsver, ka palīdzībai, kas tiek piešķirta valstīm, nevajadzētu būt atkarīgai no vienošanās, kas ar ES panākta migrācijas jautājumā, un ka finansējums nebūtu jāpārvirza no nabadzīgām valstīm un reģioniem uz Eiropas virzienā vērstas migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm, pamatojoties tikai uz to, ka šīs valstis atrodas migrācijas maršrutā.

128.  atgādina par grūtībām, ar kurām līdzekļu saņēmēji pašlaik saskaras, cenšoties iegūt instrumentu satvarā pieejamo finansējumu; prasa vienkāršot procedūras, atvieglot administratīvo slogu un, ja iespējams, pieņemt vienādotas procedūras, kas būtu jāievēro dažādiem Komisijas un EĀDD iesaistītajiem dienestiem, izveidot vienotu kontaktpunktu organizācijām, kuras piesakās ES finansējuma saņemšanai, un pēc iespējas izmantot digitālus risinājumus, lai racionalizētu procesu un samazinātu birokrātisko slogu, taču nedarīt to uz budžeta pārraudzības, izsekojamības un kontroles rēķina;

129.  uzsver to, ka visiem Komisijas dienestiem un EĀDD ir kopīgiem spēkiem jācenšas panākt, lai ES ārējā finansēšana būtu vairāk balstīta uz politikas nostādnēm, nevis instrumentiem, un tādējādi novērst neatbilstību, nesaskaņotību, nevajadzīgas izmaksas, pārklāšanos un zinātības neizmantošanu un pildīt ES ārējās darbības kopējos mērķus un uzdevumus;

130.  uzsver to, ka ir vajadzīgas stratēģiskākas politiskās vadlīnijas un visaptveroša stratēģija un pavaddokumenti, kurus sadarbojoties izstrādātu un izmantotu visi attiecīgie Komisijas dienesti un EĀDD, kurus pārvaldītu un uzraudzītu pārvaldības struktūra, kas vēl jāizveido, un kuros būtu noteikti ES ārējās darbības mērķi un uzdevumi turpmākajam periodam un veids, kādā instruments tiks izmantots, lai tos izpildītu; prasa šādu mērķu un uzdevumu izvirzīšanā izmantot gan iekšējo, gan ārējo zinātību; iesaka visās plānošanas darbībās iekļaut konfliktjutības analīzi, politiskās ekonomikas analīzi un riska novērtēšanas un mazināšanas pasākumus, ko varētu elastīgi īstenot gadījumos, kuros šāds risks pastāv;

131.  prasa izpētīt veidus, kā palielināt koordināciju un saskaņotību ar ES dalībvalstu īstenoto ārējās finansēšanas politiku, cita starpā plašāk izmantojot kopīgu plānošanu;

132.  prasa uzlabot finansēšanas iespējas NVO, precizējot un nodrošinot lielākas līdzfinansēšanas iespējas un šajā nolūkā paredzot daudzgadu partnerības un nodrošinot darbību ilgtspējību;

133.  prasa uzlabot noteikumus lēmumu pieņemšanai paātrinātā kārtībā, lai palielinātu ES spēju reaģēt uz strauju notikumu attīstību;

134.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES ārējās darbības pamanāmību un izpratnes veidošanu par to, cita starpā izmantojot ES stratēģiskās komunikācijas darba grupu, un pastiprināt ārējās darbības ietekmi pasaulē; prasa to uztvert kā politikas mērķi; tāpēc uzsver, ka ir steidzami jānodrošina, lai ES delegācijas stratēģisko komunikāciju īstenotu, ņemot vērā konkrēto valsti un/vai reģionu, un lai tiktu ievērojami uzlabota ES delegāciju un dalībvalstu koordinācija un informācijas apmaiņa;

135.  uzsver, ka ES delegācijām ir svarīga loma vietējā programmu veidošanā, programmu veidošanas uzraudzībā, iespējamā līdzekļu izmaksāšanā un līdzekļu saņēmēju apzināšanā, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju un sensitīvās jomās strādājošu pilsoniskās sabiedrības organizāciju gadījumā; atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā ES delegāciju darbu un statusu trešās valstīs, tās nevar būt vienīgās, kas atbild par finansēšanas lēmumiem;

136.  uzsver, ka instrumentu plānošanā ir cieši jāiesaista attiecīgo valstu pilsoniskā sabiedrība un tā lielākā mērā ir jābalsta uz decentralizētu sadarbību koncepciju plānošanā, ieviešanā un īstenošanā, lai izveidotu stabilu un ilgstošu partnerību, apmierinātu iedzīvotāju konkrētās vajadzības un ņemtu vērā attiecīgo cilvēku sociālo realitāti;

137.  atgādina, ka atsevišķos gadījumos ES politiskos mērķus un uzdevumus, piemēram, cilvēktiesības, tiesiskumu un attīstību, var labāk īstenot, vairākas mazākas dotācijas piešķirot vietēja līmeņa organizācijām, nevis vienu lielāku finansējumu piešķirot vienam vienīgam līdzekļu saņēmējam;

138.  uzsver to, ka ir svarīgs princips “vairāk par vairāk” un nosacījumu izvirzīšanas princips; uzskata, ka būtu jāizveido stingrāki nosacījumu izvirzīšanas mehānismi, ar kuriem var apturēt tiešo budžeta atbalstu valsts iestādēm vai pārvaldes struktūrām un nevalstiskiem dalībiekiem un, ja iespējams, to pārvirzīt pilsoniskajai sabiedrībai gadījumos, kad šādas iestādes neievēro nepieciešamību pildīt iedalītā finansējuma mērķus vai tos nepilda, vai pārkāpj tiesiskumu un cilvēktiesības;

139.  prasa gadījumos, kad attīstības palīdzība tiek izmantota, lai piesaistītu privātā sektora investīcijas, nodrošināt pārredzamību, pārskatatbildību, uzraudzību, attīstības papildināmību, palīdzības un attīstības efektivitātes principu ievērošanu un spēcīgus drošības pasākumus vides, cilvēktiesību un sociālajā jomā;

140.  aicina Komisiju apsvērt iespēju, izmantojot ārējās finansēšanas instrumentus, iezīmēt līdzekļus sadarbībai ar trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm, un tām paredzētas tehniskās palīdzības sniegšanai, veicināt dalību Vasenāras vienošanās satvarā, Austrālijas grupā, raķešu tehnoloģiju kontroles režīmā un kodolmateriālu piegādātāju valstu grupā un novērst cilvēktiesību pārkāpumus, ņemot vērā to, ka pašlaik tiek pārstrādāta Divējāda lietojuma preču regula;

141.  uzsver, ka jebkādā turpmākā struktūrā ir nepieciešamas pienācīgas pārbaudes un līdzsvarotība, pārredzamība, īstenošanas pārbaudes tiesības, tostarp lielāks Parlamenta ieguldījums stratēģiskās politikas jomā un Parlamenta veikta īstenošanas pārbaude, deleģēto aktu izmantošana tematisko prioritāšu pārskatīšanai, ja tās ir iekļautas tiesību aktu pielikumos, un tādu būtisku papildelementu kā stratēģisku un daudzgadu plānošanas dokumentu pieņemšana;

142.  pauž pārliecību, ka ārējās finansēšanas instrumentiem pēc 2020. gada ir jāievēro tādi budžeta principi kā patiesums un vienotība;

143.  uzskata, ka vidusposma novērtēšanas un budžeta kontroles procesiem vajadzētu būt pietiekami stingriem un pārredzamiem, lai panāktu, ka tiek apgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu, un nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā ir iespējams veikt attiecīgas izmaiņas, lai apguves spēju palielinātu;

o
o   o

144.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstās pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomei.

(1) OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.
(2) OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.
(3) OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.
(4) OV L 335, 15.12.2017., 6. lpp.
(5) OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.
(6) OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.
(7) OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.
(8) OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.
(9) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.
(10) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.
(11) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(12) Skat. ziņojumu A8-0211/2017.
(13) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(14) OV C 407, 8.12.2015., 8. lpp.
(15) OV C 60, 16.2.2016., 3. lpp.
(16) OV C 122, 19.4.2017., 4. lpp.
(17) Publicēti Komisijas tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/europeaid/public-consultation-external-financing-instruments-european-union_en
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0026.
(20) OV C 58, 15.2.2018., 109. lpp.
(21) OV C 408, 30.11.2017., 21. lpp.
(22) OV C 265, 11.8.2017., 110. lpp.
(23) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.
(24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0306.
(25) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0036.
(26) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0037.
(27) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0094.
(28) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0262.
(29) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0263.
(30) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0261.
(31) OV C 208, 10.6.2016., 25. lpp.
(32) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.
(33) https://eeas.europa.eu/archives/docs/top_stories/pdf/eugs_review_web.pdf


2015. un 2016. gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti
PDF 405kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par 2015. un 2016. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti (2017/2010(INI))
P8_TA(2018)0120A8-0141/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu un tā aktuālāko redakciju — 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1),

–  ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem attiecībā uz LESD 294. panta 4. punkta īstenošanu, ja tiktu panākta vienošanās pirmajā lasījumā, 2011. gada 22. jūlijā vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes atbildīgie dienesti,

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti(2) un 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par 2012. un 2013. gada ziņojumiem par subsidiaritāti un proporcionalitāti(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (COM(2016)0469) un Komisijas 2016. gada ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (COM(2017)0600),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par attiecībām starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu parlamentiem (COM(2016)0471) un Komisijas 2016. gada ziņojumu par attiecībām starp Eiropas Komisiju un dalībvalstu parlamentiem (COM(2017)0601),

–  ņemot vērā visus iepriekšējos Komisijas paziņojumos par labāka regulējuma nepieciešamību, lai sasniegtu labākus rezultātus ES pilsoņu labā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 2017. gada 14. novembra lēmumu izveidot Darba grupu par subsidiaritāti, proporcionalitāti un attiecībā uz iniciatīvu „Darīt mazāk, bet efektīvāk” (C(2017)7810);

–  ņemot vērā COSAC 2014. gada 19. jūnija, 2014. gada 14. novembra, 2015. gada 6. maija, 2015. gada 4. novembra, 2016. gada 18. maija, 2016. gada 18. oktobra un 2017. gada 3. maija pusgada ziņojumus „Uz parlamentāro uzraudzību attiecināmo Eiropas Savienības procedūru un prakses attīstība”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Reģionu komitejas 2014. gada 5. februārī parakstīto sadarbības nolīgumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada ziņojumu par subsidiaritāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. un 132. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8–0141/2018),

A.  tā kā 2015. un 2016. gads bija Ž.–K. Junkera Komisijas pirmie divi pilnie darba gadi, jo viņš stājās amatā 2014. gada novembrī; tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers apņēmās padarīt subsidiaritātes principu par centrālo jautājumu Eiropas demokrātiskajā procesā un nodrošināt pilnīgu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem visā likumdošanas procesā;

B.  tā kā jaunais 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ietver trīs iestāžu apņemšanos ievērot un īstenot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

C.  tā kā 2015. gadā Komisija saņēma astoņus pamatotus atzinumus par trim Komisijas priekšlikumiem; tā kā minētajā gadā Komisijai iesniegto dokumentu kopējais skaits bija 350;

D.  tā kā 2016. gadā Komisija saņēma 65 pamatotus atzinumus par 26 Komisijas priekšlikumiem; tā kā tas ir par 713 % vairāk nekā astoņi 2015. gadā saņemtie pamatotie atzinumi ir trešais lielākais rādītājs kalendārā gada laikā kopš subsidiaritātes kontroles mehānisma ieviešanas ar Lisabonas līgumu 2009. gadā (2012. gadā tika saņemti 84 atzinumi un 2013. gadā — 70 atzinumi); tā kā minētajā gadā Komisijai iesniegto dokumentu skaits ievērojami pieauga un to kopējais skaits bija 620;

E.  tā kā 2015. gada 19. maijā Komisija pieņēma labāka regulējuma pasākumu kopumu ar jaunām integrētām labāka regulējuma pamatnostādnēm, iekļaujot arī atjauninātus norādījumus subsidiaritātes un proporcionalitātes novērtēšanai saistībā ar jaunu iniciatīvu ietekmes novērtējumiem;

F.  tā kā Komisija 2015. gadā ierīkoja tīmekļa vietni „Kā atvieglot slogu — izsakieties!”(4), kā arī Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) platformu (efektīva un lietderīga regulējuma nodrošināšanai), dodot ieinteresētajām aprindām iespējas paziņot Komisijai par jebkādām nepilnībām attiecībā uz spēkā esošajiem reglamentējošiem pasākumiem, tostarp jautājumiem par subsidiaritāti un/vai proporcionalitāti;

G.  tā kā Eiropas Parlamenta izpētes dienests 2015. gadā sagatavoja 13 sākotnējos novērtējumus, vienu ietekmes novērtējumu par būtiskiem parlamentāriem grozījumiem un sešus ex-post ietekmes novērtējumus; tā kā šis dienests turklāt izstrādāja četrus ziņojumus par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām un divus Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus; tā kā Eiropas Parlamenta izpētes dienests 2016. gadā sagatavoja 36 sākotnējos novērtējumus, vienu ietekmes novērtējumu par būtiskiem parlamentāriem grozījumiem un 16 ex-post Eiropas ietekmes novērtējumus; tā kā šis dienests turklāt izstrādāja septiņus ziņojumus par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām un piecus Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus;

H.  tā kā Savienības tiesību aktos deleģētās pilnvaras ir piešķirtas attiecībā uz gadījumiem, kad ir nepieciešama fleksibilitāte un efektivitāte un kad, īstenojot parasto likumdošanas procedūru, minētos kritērijus sasniegt izpildīt nevar; tā kā tādus noteikumus, kas ir būtiski, lai reglamentētu paredzēto jautājumu, var pieņemt tikai likumdevēji;

I.  tā kā subsidiaritāte un proporcionalitāte ir galvenie apsveramie aspekti saistība ar ietekmes novērtējumiem un retrospektīviem vērtējumiem, ar kuriem nosaka, vai ir nepieciešami pasākumi ES līmenī vai arī šo pasākumu mērķus efektīvāk var sasniegt ar citiem līdzekļiem un vai tie patiešām nodrošina gaidītos rezultātus no lietderīguma, efektivitātes, saskaņotības, atbilstības un ES pievienotās vērtības viedokļa;

J.  tā kā 2014. gadā trīs dalībvalstu parlamenti (Dānijas Folketings, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palāta) sniedza ziņojumus par to, kā varētu stiprināt dalībvalstu parlamentu lomu lēmumu pieņemšanas procesā,

1.  atgādina, cik svarīgi ir Komisijas izstrādātie gada ziņojumi par subsidiaritāti un proporcionalitāti; norāda, ka Komisijas gada pārskati par 2015. un 2016. gadu ir detalizētāki un izsmeļošāki nekā tie, kas tika sagatavoti par iepriekšējiem gadiem;

2.  uzsver, cik svarīgi ir, lai Eiropas Savienība rīkotos tikai tad, ja tā var radīt pievienotu vērtību nolūkā mazināt „demokrātijas deficītu”;

3.  uzsver, ka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi ir pamatprincipi, kas ES iestādēm būtu jāņem vērā, īstenojot ES kompetences, lai nodrošinātu, ka Savienības pasākumiem ir pievienotā vērtība; atgādina, ka šie principi, kuru mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības darbību, nodrošinot, ka Savienības līmeņa pasākumi ir patiešām nepieciešami, ka to mērķus nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, to, ka to veids un saturs nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Līguma mērķus, un ka tie vienmēr ir jāveic visatbilstošākajā valdības līmenī; vērš uzmanību uz to, ka šos principus varētu ļaunprātīgi izmantot, cenšoties kalpot pret ES vērstiem mērķiem, un uzsver, ka ES iestādēm vajadzētu būt modrām, lai nepieļautu risku un pretdarbotos tam;

4.  atgādina, ka subsidiaritāte ir federāciju pamatprincips, kā arī ir nedefinēts juridisks jēdziens, kurš attiecīgi būtu jāpakļauj politiskai interpretācijai;

5.  uzskata, ka subsidiaritātes principu nevar izmantot, lai ierobežojoši interpretētu Savienībai saskaņā ar Līgumiem piešķirtās pilnvaras;

6.  uzskata, ka jebkādām pārdomām par subsidiaritāti un tās kontroli būtu jānotiek saistībā ar iedzīvotāju prasību pieaugumu Savienībai risināt nozīmīgas globālas problēmas, cita starpā, piemēram, starpkontinentālu finanšu plūsmu, drošības, migrācijas un klimata pārmaiņu jomā;

7.  atzinīgi vērtē atsauci uz subsidiaritātes principu 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā; uzskata, ka subsidiaritātei būtu jāpiešķir nozīmīga vieta apsvērumos par ES nākotni;

8.  norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja Žana–Kloda Junkera paziņotā iniciatīva viņa 2017. gada uzrunā par stāvokli Savienībā, kurā ierosināts izveidot subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumiem, kā arī iniciatīvai „Darīt mazāk, bet efektīvāk” veltītu darba grupu, ko vadītu Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Frans Timmermans; atgādina, ka Parlaments uzskatīja, ka dalība darba grupā, ko izveidojusi Komisija, ignorētu Parlamenta institucionālo lomu un vienīgās tieši ievēlētās institūcijas Eiropas Savienībā statusu, kas pārstāv pilsoņus Savienības līmenī un īsteno politiskās kontroles funkcijas attiecībā uz Komisiju, un ka attiecīgi tas nolēma noraidīt uzaicinājumu piedalīties darba grupā;

9.  norāda uz Komisijas metodoloģiju, kas izmantota 2015. un 2016. gada ziņojumos, kuros statistikas dati ir izmantoti, lai klasificētu valstu parlamentu sniegtos pamatotos atzinumus kā vienu pamatotu atzinumu par priekšlikumu paketi, nevis kā vienu pamatotu atzinumu par katru individuālu priekšlikumu atsevišķi;

10.  atzinīgi vērtē to, ka to pamatoto atzinumu skaits (65), kurus 2016. gadā ir iesnieguši dalībvalstu parlamenti, atspoguļo trešos augstākos rādītājus kalendārā gada laikā kopš subsidiaritātes kontroles mehānisma ieviešanas Lisabonas līgumā; norāda uz straujo pieaugumu (+ 713 %), ņemot vērā astoņus 2015. gadā saņemtos pamatotos atzinumus; turklāt atzīst, ka ir ievērojami (no 350 līdz 620) ir palielinājies Komisijas saņemto atzinumu skaits politiskā dialoga ietvaros; uzsver, ka šīs tendences ir vērojamas, neskatoties uz likumdošanas darba samazināšanos, kas arī liecina par to, ka dalībvalstu parlamentu līdzdalība salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir mainījusies; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstu parlamenti izrāda izteiktu interesi par lēmumu pieņemšanas procesu ES;

11.  atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstu parlamentu palātas ir sniegušas pamatotus atzinumus (2016. gadā 26 no 41 salīdzinājumā ar astoņiem 2015. gadā); norāda uz ievērojamām atšķirībām starp palātām, kas ir aktīvas politiskā dialoga ietvaros un saistībā ar pamatotiem atzinumiem; uzsver, ka dalībvalstu parlamentiem joprojām ir lielāka interese ietekmēt ES tiesību aktu saturu, nevis norādīt uz gadījumiem, kad varētu apspriest, vai ir ievērots subsidiaritātes princips; norāda, ka valstu parlamentu pilnvaras novērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu respektēšanu ietver arī tiesības vajadzības gadījumā aicināt Eiropas likumdevēju rīkoties Eiropas līmenī;

12.  atzīst darbu, ko veic Ietekmes novērtējuma padome (INP) un tās uzdevumu pārņēmēja no 2015. gada jūlija — Regulējuma kontroles padome (RKP); konstatē — INP un RKP uzskata, ka aptuveni 23 % no to 2015. gadā pārskatītajiem ietekmes novērtējumiem (IN) ir nepieciešams uzlabot saistībā ar subsidiaritātes vai proporcionalitātes principiem, vai arī — abiem šiem principiem; konstatē — 2016. gadā RKP uzskatīja, ka 15 % no IN bija neapmierinoši; atzinīgi vērtē to, ka šie procenti ir samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; uzsver, ka Komisija ir pārskatījusi visus attiecīgos IN, ņemot vērā RKP analīzi;

13.  konstatē, ka labākas tiesību aktu izstrādes programma ir ļāvusi Komisijai attīstīt spēcīgākus iekšējos instrumentus un procedūras, kuru mērķis ir izvairīties no subsidiaritātes principa pārkāpumiem; uzsver, ka ietekmes novērtējumi ir svarīgs instruments subsidiaritātes un proporcionalitātes principa ievērošanas nodrošināšanā un pārskatatbildības sekmēšanā; īpaši uzsver Regulējuma kontroles padomes (RKP) lomu, un atzinīgi vērtē to, ka subsidiaritāte un proporcionalitāte tagad ir daļa no kvalitātes pārbaudes, ko veic šī padome; tomēr uzsver, ka varētu vēl vairāk palielināt RKP neatkarību;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2015. gada maijā pieņēma tiesību aktu kopumu par labāku regulējumu, lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti efektīvāk kalpo sabiedrības interesēm un garantē subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu vispusīgākā veidā, kas savukārt sekmēs lielāku pārredzamību ES lēmumu pieņemšanas procesā; uzskata, ka labāka regulējuma satvaram būtu jākļūst par Eiropas Savienības instrumentu, lai tā rīkotos, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; uzsver —, neskatoties uz iepriekš minēto, kamēr tas paredz testus atbilstības novērtēšanai šiem principiem, lai nodrošinātu, ka Savienība rīkojas vienīgi tad, ja tādējādi tiek nodrošināta pievienotā vērtība, tam nevajadzētu radīt lieku kavēšanos, pieņemot attiecīgos tiesību aktus;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2017. gada 24. oktobrī publicēja paziņojumu ar nosaukumu „Labāka regulējuma programmas noslēgšana: labāki risinājumi —labāki rezultāti”, kurā tā ir izklāstījusi savus centienus, lai palielinātu pārredzamību, likumību un pārskatatbildību attiecībā uz tās darbu saistībā ar labāku likumdošanas procesu, jo īpaši attiecībā uz apspriešanas procesu un iespējām ieinteresētajām aprindām sniegt atsauksmes par tās priekšlikumiem;

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā Komisija ieviesa jaunus apspriešanās un atgriezeniskās saites mehānismus attiecībā uz jaunām politikas iniciatīvām;

17.  uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi paskaidrot likumdošanas iniciatīvu nepieciešamību un to ietekmi uz visām svarīgajām nozarēm (ekonomiku, vidi un sociālajiem jautājumiem) ar mērķi respektēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

18.  atbalsta Komisijas apņemšanos „vispirms novērtēt” un tikai pēc tam apsvērt iespējamās izmaiņas tiesību aktos; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstu iestādēm būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu labāku pārraudzību, aplēses un novērtēšanu attiecībā uz to, kā ES regulējums faktiski ietekmē pilsoņus, ekonomiku, sociālo struktūru un vidi;

19.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2016. gadā parakstīja jaunu Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu; atgādina, ka Komisija ir apņēmusies savos paskaidrojuma rakstos izklāstīt, kā tās priekšlikumi ir pamatoti, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu ir apņēmusies nodrošināt ietekmes novērtējumu sagatavošanu par tās leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem priekšlikumiem, kas ir pieejami valstu parlamentiem; atgādina, ka ar šo nolīgumu ir uzsvērta arī vajadzība pēc lielākas pārredzamības likumdošanas procedūrā un ka valstu parlamentiem sniegtajai informācijai ir jāļauj tiem pilnībā īstenot to prerogatīvas atbilstīgi Līgumiem;

20.  aicina valstu parlamentus jau no sākuma skaidri norādīt, ka viņu iesniegums ir pamatots atzinums saskaņā ar Protokolu Nr. 2, kurš pievienots Līgumiem, un tiesību akta priekšlikumu (-us), uz kuru(-iem) tas attiecas, skaidri norādīt iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka ar priekšlikumu ir pārkāpts subsidiaritātes princips, kā arī iekļaut īsu kopsavilkumu ar argumentiem un ievērot astoņu nedēļu termiņu no dienas, kad attiecīgais tiesību akta projekts ir iesniegts; norāda, ka tas atvieglos savlaicīgu un adekvātu pamatotu atzinumu izskatīšanu visās iesaistītajās iestādēs;

21.  uzskata, ka kopš Lisabonas līguma pieņemšanas dalībvalstu parlamentu iesaistīšanās ES likumdošanas procedūrās ir ievērojami attīstījusies, tostarp izmantojot kontaktus ar citu dalībvalstu parlamentiem; mudina dalībvalstu parlamentus turpināt un pastiprināt kontaktus starp parlamentiem, arī uz divpusēja pamata, jo šie kontakti ir līdzeklis sadarbības veicināšanai starp dalībvalstīm, un darīt to, izmantojot Eiropas redzējumu, ja Savienība var sniegt pievienoto vērtību, un solidaritātes garu, kas ir balstīti uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu; uzsver, ka šie kontakti var veicināt paraugprakses apmaiņu par to, kā piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

22.  atzinīgi vērtē to, ka Parlaments aizvien biežāk un regulārāk uzņemas sarunu partnera un starpnieka lomu starp dalībvalstu parlamentiem attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes mehānismiem; uzskata, ka politiska līmeņa dialogs ar dalībvalstu parlamentiem varētu būt līdzeklis, lai racionalizētu subsidiaritātes un proporcionalitātes pārbaudes, labāk risinot likumdošanas priekšlikumu būtību;

23.  vērš uzmanību uz to, ka 2016. gadā 11 dalībvalstu parlamentu 14 palātas sniedza pamatotus atzinumus par priekšlikumu direktīvai, ar kuru groza 1996. gada 16. decembra Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (COM(2016)0128), tādējādi sasniedzot vienas trešdaļas balsu robežvērtību saskaņā ar 7. panta 2. punktu Protokolā Nr. 2, kurš pievienots Līgumiem, lai uzsāktu tā dēvēto „dzeltenās kartes procedūru”; atgādina, ka dalībvalstu parlamentu izvirzītie argumenti tika plaši apspriesti Parlamentā, piedaloties Komisijai; norāda, ka Komisija kopā ar dalībvalstu parlamentiem darbojas COSAC ietvaros; norāda, ka Komisija ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā tā plaši izskaidroja iemeslus, kāpēc priekšlikums netiek atsaukts(5); uzskata, ka, neskatoties dažu dalībvalstu parlamentu paustajām bažām, Komisija, izklāstot šajā paziņojumā argumentus, ir izpildījusi savu pienākumu pamatot savu lēmumu;

24.  norāda, ka saistībā ar minēto Komisijas priekšlikumu septiņu dalībvalstu parlamentu palātas iesniedza atzinumus politiskā dialoga ietvaros, kurā pamatā tika atzīta priekšlikuma atbilstība subsidiaritātes principam; konstatē, ka Reģionu komitejas subsidiaritātes ekspertu grupa uzskatīja, ka priekšlikuma mērķi varētu labāk sasniegt ES līmenī;

25.  atgādina, ka „dzeltenās kartītes” procedūra pagātnē ir sākta divreiz (vienreiz 2012. gadā un vienreiz 2013. gadā), kas kopā ar šo jauno „dzeltenās kartītes” procedūru pierāda, ka sistēma darbojas un ka valstu parlamenti var viegli un savlaicīgi iesaistīties debatēs par subsidiaritāti, ja tie vēlas to darīt; uzskata, ka jebkurā gadījumā lielāka informētība par dalībvalstu parlamentu lomu un labāka sadarbība starp tiem varētu stiprināt subsidiaritātes ex ante uzraudzību;

26.  atgādina, ka saskaņā ar 7. pantu Protokolā Nr. 2, kurš pievienots Līgumiem, Eiropas iestādēm būtu jāņem vērā pamatotie atzinumi, kurus snieguši dalībvalstu parlamenti vai kāda dalībvalsts parlamenta palāta; norāda, ka iepriekš daži dalībvalstu parlamenti ir pauduši neapmierinātību par Komisijas atbildēm tiem gadījumos, kad ir izsniegtas „dzeltenās kartītes”; tomēr konstatē, ka Komisija ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu, ka tā dalībvalstu parlamentiem savlaicīgi sniedz lietišķas un politiskas atbildes, lai reaģētu uz to paustajām bažām; aicina Komisiju sistemātiski pārsūtīt Eiropas Parlamentam savas atbildes attiecībā uz pamatotajiem atzinumiem;

27.  ņem vērā dažu dalībvalstu parlamentu ierosinātās izmaiņas subsidiaritātes kontroles mehānismā; atzinīgi vērtē COSAC panākto secinājumu, ka nevienam subsidiaritātes kontroles mehānisma uzlabojumam nevajadzētu radīt izmaiņas Līgumā; norāda, ka astoņu nedēļu termiņa, kurā dalībvalstu parlamenti var iesniegt pamatotu atzinumu, pagarināšanai būtu nepieciešams grozīt Līgumus vai to protokolus; atgādina par tās 2009. gada 1. decembra vēstules kontekstu par praktiskiem pasākumiem, piemērojot subsidiaritātes kontroles mehānismu, kuru Komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks nosūtīja dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem un kurā Komisija norādīja — lai ņemtu vērā valstu parlamentu vasaras brīvdienas augusta mēnesis nebūtu jāņem vērā, nosakot termiņu, kas minēts Protokolā Nr. 2; atgādina par dažu valstu parlamentu izteikto ierosinājumu, ka Komisijai būtu arī jāapsver iespēja izslēgt dalībvalstu parlamentu decembra brīvdienas, aprēķinot astoņu nedēļu termiņu;

28.  uzsver, ka tiesību aktu pieņemšanai nepieciešama ievērojama vairākuma piekrišana Padomē, ko veido visu dalībvalstu valsts ministri, kuriem vajadzētu būt atbildīgiem savu dalībvalstu parlamentiem;

29.  norāda, ka jau ir spēkā vairāki instrumenti, kas ļauj dalībvalstu parlamentiem un pilsoņiem piedalīties ikvienā likumdošanas procesa posmā, kas nodrošina uzraudzību attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu; tādēļ mudina pilnībā izmantot spēkā esošos instrumentus, ja iespējams, izvairoties no vēl sarežģītākas administratīvās struktūras un ilgstošām procedūrām laikā, kad ES pieliek lielas pūles, lai veicinātu pilsoņu sapratni par tās darbību, vienmēr paturot prātā mērķi par pilsoņu tiesību un interešu respektēšanu un aizsardzību; aicina dalībvalstis rīkot informācijas kampaņas un seminārus, lai pareizi informētu pilsoņus par viņu iespējām piedalīties visos likumdošanas procesa posmos;

30.  uzsver, ka tiesību aktiem ir jābūt visaptverošiem un skaidriem, lai puses, kuras tie skar, varētu saprast savas tiesības un pienākumus, iekļaujot tajos pienācīgas prasības par ziņošanu, uzraudzību un novērtēšanu, vienlaicīgi izvairoties no pārmērīgi lielām izmaksām un gādājot par to, ka tie ir īstenojami praksē;

31.  atgādina, cik svarīgi ir sekmēt piekļuvi ietekmes novērtējumiem un rīcības plāniem, ko Komisija sagatavojusi, cik svarīga ir piedalīšanās publiskajās un/vai ieinteresēto aprindu apspriedēs, kuras organizē Komisija un/vai Eiropas Parlaments, un cik svarīgi ir sagatavot priekšlikumus, izmantojot REFIT platformu „Slodzes atvieglošana — ierosinājumi”; šajā sakarībā pieņem zināšanai to, cik raiti darbojas tīmekļa vietne un efektīva un rezultatīva regulējuma programma (REFIT), kas stājās spēkā 2016. gadā;

32.  atgādina par nepieciešamību uzlabot pastāvošos veidus sadarbībai un izstrādāt risinājumus, lai uzlabotu IPEX platformu izpratnes sekmēšanai par valstu parlamentu lomu attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes pārbaudēm nolūkā palīdzēt dalībvalstīm efektīvāk izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar agrīnās brīdināšanas sistēmu, un veicinātu to sadarbību un koordināciju; mudina dalībvalstu parlamentus sniegt atzinumus par Komisijas priekšlikumiem, kuri visi ir pieejami apspriešanai jebkurā laikā iekšējā Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju datubāzē CONNECT; atgādina, ka visa informācija ir pieejama REGPEX platformā;

33.  mudina dalībvalstu un reģionālos parlamentus turpināt attīstīt savas attiecības ar Reģionu komiteju, kurai ir 12 eksperti, kas pārbauda tiesību aktu priekšlikumus, ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

34.  atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu parlamentu izrādīto interesi uzņemties pozitīvāku un proaktīvāku lomu Eiropas lietās, izmantojot „zaļās kartītes” procedūru; norāda, ka dalībvalstu parlamentiem ir atšķirīgi viedokļi par šīs procedūras modalitātēm; uzskata, ka uz parlamentu sadarbību balstīts neformāls mehānisms var veicināt politiskā dialoga uzlabošanu ar dalībvalstu parlamentiem;

35.  saistībā ar iepriekš minēto norāda, ka 2015. gadā 20 parlamentārās palātas kopīgi parakstīja vai atbalstīja pirmo „zaļās kartītes” iniciatīvu attiecībā uz pārtikas atkritumiem un ka 2016. gada jūlijā deviņas parlamentārās palātas kopīgi parakstīja otro „zaļās kartītes” iniciatīvu, aicinot Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu par uzņēmumu korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu Eiropas līmenī; konstatē, ka daži ierosinājumi pirmajā „zaļās kartītes” iniciatīvā pēc tam tika atspoguļoti pārskatītajā Aprites ekonomikas tiesību aktu kopumā, ko Komisija pieņēma 2015. gada decembrī; tāpēc konstatē, ka dalībvalstu parlamentiem jau ir konstruktīva loma institucionālajā sistēmā un ka pašlaik nav nepieciešams radīt jaunas institucionālās un administratīvās struktūras, kas visu procesu padarītu nevajadzīgi sarežģītu;

36.  konstatē, ka 2016. gadā daži reģionālie parlamenti tieši paziņoja Komisijai savus atzinumus par konkrētiem Komisijas priekšlikumiem; norāda, ka Komisija attiecīgajos gadījumos ir ņēmusi vērā šos viedokļus; atgādina, ka saskaņā ar 6. pantu Protokolā Nr. 2 ikviens dalībvalsts parlaments vai ikviena dalībvalsts parlamenta palāta vajadzības gadījumā apspriežas ar reģionālajiem parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras;

37.  pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumiem, kas ir pieņemta 2015. un 2016. gadā; uzsver — Tiesa ir noteikusi, ka pienākuma ievērošana no Savienības likumdevēja puses norādīt pamatojumu attiecībā uz subsidiaritātes principu ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai apstrīdētā tiesību akta tekstu, bet arī tā kontekstu un lietas apstākļus, un ka sniegtajai informācijai vajadzētu būt pietiekamai un saprotamai dalībvalstu parlamentiem, pilsoņiem un tiesām; turklāt uzsver — saistībā ar proporcionalitātes principu Tiesa ir apstiprinājusi, ka ES likumdevējam ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība jomās, kurās ir jāpieņem lēmums ar politiku, ekonomiku un sociālām lietām saistītos jautājumos un kurā likumdevējam ir jāveic sarežģīti novērtējumi;

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0210.
(3) OV C 58, 15.2.2018., 33. lpp.
(4) http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/simplification/consultation/contributions_lv.htm
(5) Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojums saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, attiecībā uz subsidiaritātes principu (COM(2016)0505).


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras
PDF 410kWORD 123k
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (2017/2136(DEC))
P8_TA(2018)0121A8-0137/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(8),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada galīgos pārskatus(9),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(10),

–  ņemot vērā deklarāciju(11) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(13), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(14), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(16);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(17),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(18),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(19),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(20),

–  ņemot vērā deklarāciju(21) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(22) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(23), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(24), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(26);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(27),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(28),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(29),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(30),

–  ņemot vērā deklarāciju(31) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(32) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(33), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(34), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(35),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(37);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(39),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(40),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(41),

–  ņemot vērā deklarāciju(42) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(43) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(44), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(45), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(46),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(47);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Pētniecības izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(48),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(49),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(50),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(51)

–  ņemot vērā deklarāciju(52) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(53) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(54), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(55), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(56),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(57);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(58),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(59),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(60),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(61),

–  ņemot vērā deklarāciju(62) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(63) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(64), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(65), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(66),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(67);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(68),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(69),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(70), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(71) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(72) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(73), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(74);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (2017/2136(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā Savienības izdevumi ir nozīmīgs politikas mērķu sasniegšanas instruments un vidēji veido 1,9 % no vispārējās valdības izdevumiem dalībvalstīs;

B.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

D.  tā kā, izpildot Savienības budžetu, ir jāievēro budžeta principi — vienotība, budžeta precizitāte, gada pārskats, līdzsvars, universālums, specifikācija, pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība;

E.  tā kā Savienības budžeta izdevumu mērķis ir uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti un tādēļ Savienībai ir jānovērš nepilnības tās sociālajā politikā;

F.  tā kā Savienības budžetā ir jāņem vērā sociālā pīlāra īstenošana;

G.  tā kā kohēzijas politika ir būtisks publisko investīciju avots un tās mērķis ir nodrošināt skaidri redzamu pievienoto vērtību un uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves kvalitāti,

Politiskās prioritātes

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji saskaņot Savienības politiskos mērķus un finanšu ciklus, Parlamenta sasaukuma periodu un Komisijas pilnvaru termiņu;

2.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam pašreizējā finanšu perioda vidusposma novērtējumu un iepriekšējo finanšu periodu novērtējumu un noskaidrot, kuras programmas nav nodrošinājušas nepārprotamu pievienoto vērtību, un tad pārskatīt izdevumus;

3.  atgādina, ka Komisijai savos priekšlikumos attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) būtu jāņem vērā tas, ka dažās politikas jomās, piemēram, kohēzijas vai pētniecības politikā, bieži vien tiek īstenota ilgāka termiņa plānošana un politisko mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs vairāk laika nekā citās politikas jomās; uzskata, ka ārkārtas situācijās tomēr būtu jānodrošina atbilstošs elastīgums;

4.  uzstāj, ka, ņemot vērā uz rezultātiem orientēta budžeta iniciatīvu, Savienības budžets būtu jāstrukturē atbilstoši DFS kontekstā noteiktajiem Savienības politiskajiem mērķiem; atgādina — arī saistībā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada —, ka Savienības budžetam būtu jānodrošina patiesa Eiropas pievienotā vērtība, jābūt vērstam uz kopējiem Savienības mērķiem, ar kuriem tiktu veicināta visas Savienības ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, ko dalībvalstīm nav iespējams panākt atsevišķi un saviem spēkiem, un tādēļ uz to nebūtu jāraugās tikai kā uz atsevišķu dalībvalstu neto atlikumu vai ieguvumu;

5.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas izpaušanai, konsultēšanai un atsauksmju sniegšanai, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem izmantot pareizos informācijas kanālus ziņošanai par iespējamiem pārkāpumiem un vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

6.  aicina Komisiju, lai tā, gatavojot nākamo DFS, apņemtos pašos pamatos pārskatīt jauno lauksaimnieku un zaļināšanas shēmas, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus;

7.  aicina Komisiju iekļaut sniegumam veltītajos ziņojumos novērtējumu par izmantoto datu kvalitāti un deklarāciju, kas apliecinātu informācijas par sniegumu kvalitāti;

8.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam un Revīzijas palātai līdzsvarotākus ziņojumus, snieguma ziņojumos iekļaujot pārredzamāku informāciju par problēmjautājumiem, kļūmēm un neveiksmēm;

9.  aicina Komisiju paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un ar to saistītos maksājumus, sākotnēji tiecoties samazināt īstenošanas perioda ilgumu līdz n+2 gadam;

10.  aicina Komisiju izpildīt sākotnēji noteikto mērķi atvēlēt 20 % izdevumu ar klimatu saistītu darbību integrēšanai Savienības dažādajās izdevumu programmās;

11.  uzstāj, ka Komisijai beidzot ir jāuzdod visiem ģenerāldirektorātiem publicēt to priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem savos attiecīgajos gada darbības pārskatos, kā to ir prasījis Parlaments;

12.  aicina Komisiju uzlabot migrācijas politikas finansēšanas pārredzamību, kā to ieteikusi Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā, un aktīvi uzraudzīt ārkārtas situācijās īstenotās publiskā iepirkuma procedūras;

13.  turklāt aicina Komisiju uzlabot pētniecības un lauku attīstības politikas pārredzamību, tiecoties noskaidrot īpaši augsta un pastāvīga kļūdu īpatsvara iemeslus un tos koriģēt, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatos;

14.  aicina Komisiju uzlabot trasta fondu un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu pārredzamību, regulāri sniedzot visus tās rīcībā esošos datus;

15.  aicina Komisiju risināt sarunas, lai panāktu, ka Eiropas Investīciju banka samazina maksas, ko tā iekasē par finanšu instrumentu izveidi un administrēšanu, un nākt klajā ar informāciju par atbalsta saņēmējiem un par rezultātiem, kas gūti, izmantojot šos instrumentus;

16.  aicina Komisiju paātrināt Savienības pārskatu sagatavošanas procesu, lai nodrošinātu, ka ticama informācija no dalībvalstīm par dalīti pārvaldītajiem izdevumiem tiktu iegūta savlaicīgāk, un iesniegt vadības viedokli par Savienības izdevumiem laicīgāk un kopā ar pārskatiem, lai lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu būtu iespējams pieņemt n+1 gadā, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes datus un pareizu finanšu pārvaldību;

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

17.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi pozitīvu atzinumu par 2016. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2016. gadā kļūdu līmenis ieņēmumos nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

18.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas aplēstā iespējamākā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, proti, 2016. gadā aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos ir 3,1 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2015. finanšu gadā tika lēsts 3,8 % apmērā, 2014. finanšu gadā — 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā — 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā — 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā, 2010. finanšu gadā — 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā — 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 % apmērā; tā kā Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars nav galīgais rādītājs, uzskata, ka ir svarīgi, lai, novērtējot Savienības finansējuma efektivitāti, tiktu ņemts vērā Komisijas aprēķinātais atlikušo kļūdu līmenis;

19.  uzsver, ka aprēķiniem izmantotās atšķirīgās metodoloģijas dēļ kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav ieskaitīti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006(75) 56. panta 1. punktā noteiktajā attiecināmības periodā; norāda, ka gadījumā, ja Revīzijas palāta būtu izteikusi skaitļos šo pārkāpumu, iespējamākais kļūdu īpatsvars būtu bijis daudz augstāks; pauž nožēlu par Komisijas vienpusējo lēmumu akceptēt izdevumus līdz 2017. gada 31. martam; norāda, ka Komisijai būtu vajadzējis sagatavot nepieciešamo likumdošanas priekšlikumu, lai izbeigtu šo pārkāpumu;

20.  pauž nožēlu par to, ka plašākā finanšu instrumentu izmantošana, kas mazina Savienības budžeta vērtību, pakļauj lielākam riskam gan pārskatatbildību, gan Savienības politikas virzienu un darbību koordināciju;

21.  norāda, ka nav pieejama pietiekama informācija, lai pienācīgi novērtētu finanšu instrumentus, it sevišķi to sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;

22.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi divdesmit triju gadu laikā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Savienības finanšu pārvaldībā ir panākti nozīmīgi uzlabojumi un ka būtisks kļūdu līmenis ir konstatēts galvenokārt atlīdzināmajos izdevumos, kas veido apmēram pusi no revīzijā pārbaudītajiem maksājumiem;

23.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit trešo gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, tādēļ ka uzraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji var nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un savlaicīgu maksājumu veikšanu;

24.  ar bažām norāda — ja Revīzijas palātas pārbaudītajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi, kopējais aplēstais kļūdu līmenis būtu nevis 3,1 %, bet gan 4,3 % (t. i., tāds pats kā 2015. gadā; sk. Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 1.34. punktu);

25.  norāda, ka pārvaldības veida ietekme uz kļūdu līmeni ir niecīga, jo aplēstais kļūdu līmenis, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumos un visos pārējos Komisijas tieši pārvaldītajos pamatdarbības izdevumos, ir vienāds, proti, 3,3 %;

26.  norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības izdevumos (4,9 %), ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas izdevumos (4,8 %) un jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (4,1 %), savukārt administratīvo izdevumu jomā ir konstatēts pats zemākais aplēstais kļūdu īpatsvars (0,2 %);

27.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem kļūdu līmeni dažādajās izdevumu jomās ir lielā mērā ietekmējuši atšķirīgie atlīdzināšanas un maksājumtiesību shēmu riska modeļi; gadījumos, kad Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbalsttiesīgām darbībām, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām, kļūdu līmenis ir 4,8 % (2015. gadā — 5,2 %), savukārt situācijās, kad maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, nevis atlīdzinot izmaksas, kļūdu īpatsvars ir 1,3 % (2015. gadā — 1,9 %);

Ikgadējais pārvaldības un snieguma ziņojums(76) — pārvaldības jomā sasniegtais

28.  norāda, ka, neraugoties uz Komisijas un Revīzijas palātas šķietami saskanīgajiem secinājumiem, Revīzijas palātas izteikumi tās gada pārskatā un Komisijas 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā iekļautā analīze daļēji atšķiras;

29.  īpaši atzīmē, ka Komisija 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā ir norādījusi, ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos formulēto atrunu tvērums ir palielinājies līdz EUR 35,3 miljardiem jeb 26 % maksājumu (2015. gadā — EUR 29,8 miljardi jeb 21 % maksājumu);

30.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pārskata sniegšanas brīdī riskam pakļauto summu faktiskā finansiālā ietekme 2016. gadā arī palielinājās līdz EUR 1,6 miljardiem (2015. gadā — EUR 1,3 miljardi);

31.  norāda uz Komisijas 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā konstatēto, ka, raugoties uz gada darbības pārskatos formulētajām atrunām, ir pasliktinājušies finanšu pārvaldības rādītāji, un skaidro to ar grūtībām, ko rada jaunu un stingrāku shēmu ieviešana, it sevišķi zaļināšanas shēma(77), savukārt Revīzijas palāta norāda uz nepārprotamiem uzlabojumiem tieši šajā politikas jomā;

32.  īpaši atzīmē Revīzijas palātas norādīto, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumos „kļūdu līmenis nav būtisks” (1,7 %), kas ir patiess uzlabojums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija 2,2 %, un lēš, ka kļūdu līmenis maksājumtiesību izdevumos ir 1,3 %, vienlaikus norādot, ka šā veida izdevumos ietilpst lielākā daļa KLP pirmā pīlāra;

33.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apgalvojumu, ka kļūdu līmenis izdevumos „nav visaptverošs” (Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 1.8. punkts); aicina Komisiju un Revīzijas palātu, pirms tās nāk klajā ar nākamo gada pārskatu vai gada darbības pārskatu, saskaņot metodoloģiju, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus;

34.  uzsver, ka 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija ir konstatējusi, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, ņemot vērā, ka Komisijas vispārējais vidējais kļūdu īpatsvars ir aplēsts starp 2,1 % un 2,6 % (2015. gadā — starp 2,3 % un 3,1 %) no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem, un ar to saistītā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas laikā ir aplēsta starp EUR 2,9 miljardiem un EUR 3,6 miljardiem (2015. gadā — starp EUR 3,3 miljardiem un EUR 4,5 miljardiem);

35.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto šī rādītāja samazināšanās galvenokārt ir skaidrojama ar mazāku objektīvo kļūdu risku kohēzijas jomā pašreizējās DFS programmās; pauž izbrīnu par šādu skaidrojumu, ņemot vērā ļoti zemo budžeta izpildes līmeni minētajā jomā; aicina Komisiju sniegt sīkākus skaidrojumus šajā jautājumā;

36.  uzsver, ka šo zemo izpildes līmeni var skaidrot ar to, ka kohēzijas jomā 2016. gadā Komisijai iesniegtajos gada pārskatos nebija apstiprinātu izdevumu un Komisija pēc tās veiktās revīzijas nebija piemērojusi nekādas finanšu korekcijas(78);

37.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka turpmākajos gados tā atklās un koriģēs kļūdas aptuveni EUR 2,0–2,1 miljarda jeb 1,5 %–1.6 % apmērā;

38.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, bet ģenerāldirektorātu līmenī izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota; aicina Komisiju izmantot vienotu metodoloģiju riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai attiecībā uz visiem ģenerāldirektorātiem un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto;

39.  norāda — kaut gan ir panākti uzlabojumi, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme tiek novērtēta pārāk lielā apmērā;

40.  īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2016. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, taču attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (it īpaši DG AGRI un DG REGIO) gada darbības pārskati diemžēl rada iespaidu, ka, lai gan dalībvalstu kontroles ziņojumos ir atspoguļotas attiecīgās dalībvalsts atklātās kļūdas, dažu pārvaldības un kontroles sistēmu ticamība joprojām ir problemātisks jautājums; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai uz dalībvalstu sniegtajiem datiem būtu iespējams paļauties;

41.  norāda — ņemot vērā daudzgadu plānošanai raksturīgās iezīmes un to, ka kļūdas var labot vairāk nekā desmit gadus pēc to rašanās, nav loģiski un dabiski nākotnē gaidāmo korekciju ietekmi aplēst, pamatojoties uz pēdējo sešu gadu laikā uzskaitītajām korekcijām;

42.  norāda, ka dokumentā „Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze” (FSDA) Komisija ziņo par kopējām īstenotajām finanšu korekcijām un atgūtajām summām EUR 3,4 miljardu apmērā (2015. gadā — EUR 3,9 miljardi) un ka aptuveni EUR 0,6 miljardus (2015. gadā —1,2 miljardus) veidoja korekcijas un summu atgūšana pie „pirmavota”, t. i., pirms Komisija apstiprināja izdevumus, un ka no atlikušajiem EUR 2,8 miljardiem aptuveni EUR 0,6 miljardi atbilst summām, ko dalībvalstis atsauca pēc izdevumu apstiprināšanas, aizstājot neattiecināmās summas ar jauniem kohēzijas projektiem;

43.  vēlreiz stingri aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

Komisijas iekšējās pārvaldības instrumenti

44.  atgādina par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 pausto viedokli, ka ar N. Kinnock un R. Prodi reformu ieviestais dalījums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību nozīmē, ka ne vienmēr ir bijis skaidrs, vai jēdziens „politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātu budžeta izpildi, vai arī šīs atbildības jomas ir nošķirtas;

45.  norāda, ka komisāru kolēģija nesagatavo ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, kaut gan tas atbilstu paraugpraksei un dalībvalstīs ierastajai praksei; aicina Komisiju sagatavot ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un komisāru kolēģijas pārskatatbildību;

46.  aicina Komisiju īstenot Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 iekļauto ieteikumu Nr. 2 un papildus tam pievienot finanšu pārskatiem ikgadēju paziņojumu par pārvaldību un iekšējo kontroli, kurā it īpaši iekļauti šādi aspekti:

   a) apraksts par Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentiem,
   b) gada gaitā veikto operacionālā un stratēģiskā riska darbību izvērtējums un paziņojums par vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo stabilitāti;

Politiskās atrunas

47.  atbalsta atrunas, ko savos gada darbības pārskatos ir formulējuši DG REGIO, DG EMPL, DG MARE, DG HOME, DG DEVCO un DG AGRI ģenerāldirektori; uzskata, ka minētās atrunas liecina par to, ka Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras var sniegt nepieciešamās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajās politikas jomās, ja tiek sekmīgi īstenotas nepieciešamās koriģējošās procedūras;

Budžeta un finanšu pārvaldība

48.  norāda, ka, pašreizējās DFS pirmajos trīs gados iekavējoties programmu īstenošanai sakarā ar 2014.–2020. gada DFS vēlīno pieņemšanu un ievērojamiem jauninājumiem, kas tika ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu un, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem, radīja administratīvas grūtības, rezultātā nācās pārnest 2014. gada saistību apropriācijas, galvenokārt uz 2015. un 2016. gadu, un maksājumu līmenis 2016. gadā bija zems (un Savienības budžeta īstenošanas līmenis pašreizējā DFS laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam — 7 %); tomēr norāda, ka 2017. gads bija pirmais gads, kad paātrinājās Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) programmu īstenošana; sagaida, ka šī tendence turpināsies arī 2018. un 2019. gadā; uzskata, ka būtu jānodrošina pietiekams maksājumu un saistību apropriāciju apmērs, lai īstenošana noritētu bez sarežģījumiem;

49.  ar bažām norāda, ka Savienības budžetu apvij un caurvij sarežģītu mehānismu tīkls, kas mazina pārskatatbildību, Savienības budžeta un ar to saistīto finanšu noteikumu pārredzamību, publisko kontroli un demokrātisku uzraudzību; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Savienības budžetā trūkst vienotības, un pilnībā piekrīt Revīzijas palātas bažām attiecībā uz Savienības budžeta sarežģītību;

50.  bažījas, ka, neraugoties uz īpašo instrumentu (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un elastības instruments) un rezervju plašo izmantojumu, ar atlikušajām summām tomēr varētu nepietikt, lai finansētu neparedzētus notikumus, kuri vēl varētu atgadīties līdz 2020. gadam;

51.  ar bažām norāda, ka ir izveidojies rekordaugsts neizpildīto saistību līmenis, kas 2016. gada beigās bija sasniedzis vēl nepieredzēti lielu apmēru, proti, EUR 238 miljardus, kas par 72 % pārsniedz 2007. gada rādītāju un atbilst 2,9 gadu maksājumiem, salīdzinot ar 2,2 gadiem 2007. gadā; uzskata, ka tādējādi ir pieaugušas Savienības parāda summas un līdz ar to — Savienības budžeta finanšu risks;

52.  pauž nožēlu, ka Savienības budžeta vispārējais finanšu risks ir pieaudzis un ievērojamās ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības nozīmē, ka nākotnē būs vajadzīga rūpīga pārvaldība;

53.  atgādina, ka Savienība arvien vairāk izmanto finanšu instrumentus, un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveide ir radījusi jaunu pārvaldības kārtību, kurā publiskā kontrole joprojām ir nepietiekama, līdz ar to ir nepieciešama rūpīgāka uzraudzība no Parlamenta puses; uzsver, ka jebkurā iespējamā likumdošanas priekšlikumā vajadzētu ievērojami uzlabot ESIF ģeogrāfisko pārklājumu; atgādina, ka ESIF būtu jāsaglabā kā papildu instruments investīciju palielināšanai, jo kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt galvenajai Savienības investīciju politikai; tomēr norāda uz to, ka fonda īstenošana norisinās sekmīgi un ka ar to ir izdevies piesaistīt lielu privātā kapitāla apmēru, un atzinīgi vērtē sarunās par ESIF darbības termiņa pagarināšanu (tā dēvēto ESIF 2.0) panākto vienošanos par turpmākiem ar pārredzamību saistītiem uzlabojumiem; aicina Revīzijas palātu nostiprināt uzraudzību ESI fondu plānošanas un izdevumu veikšanas posmos;

54.  atgādina, ka Finanšu regulas pārskatīšana šajā ziņā ir liels solis uz priekšu, jo, pateicoties Parlamenta ierosinājumiem, tajā ir ierosināts efektīvāks finanšu instrumentu izklāst, un pirmo reizi šajā satvarā ir paredzētas budžeta garantijas un finansiāla palīdzība;

55.  norāda, ka atbilstoši kohēzijas politikas principiem Savienības fondi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu izdevumiem, un īpaši vērš uzmanību uz to, ka deviņās dalībvalstīs (Lietuvā, Bulgārijā, Latvijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Horvātijā, Igaunijā un Slovākijā) ESI fondu neizpildītās saistības veido vairāk nekā 15 % no vispārējās valdības izdevumiem; aicina Komisiju arī sagatavot pozitīvu reklāmas kampaņu, lai sīkāk informētu šo valstu iedzīvotājus par tiešajiem ieguvumiem, ko nodrošina attiecīgās valsts dalība;

56.  bažījas, ka dalībvalstīm, kurās ESI fondi veido ievērojamu procentuālo daļu no vispārējās valdības izdevumiem, varētu būt grūti noteikt pietiekami augstas kvalitātes projektus, kuros izlietot pieejamos Savienības līdzekļus vai kuriem piešķirt līdzfinansējumu; aicina Komisiju un Revīzijas palātu pievērst lielāku uzmanību ierosināto investīciju projektu ilgtspējas aspektam un kritiski novērtēt to piemērotību;

57.  pauž bažas par to, kādēļ trīs gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis bija izraudzījušās tikai 77 % no programmu iestādēm, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu; tomēr pauž gandarījumu par to, ka patlaban šis rādītājs ir sasniedzis 99 %; apšauba nepieciešamību grozīt procedūras katra plānošanas perioda sākumā; aicina Komisiju rūpīgi analizēt, kāpēc dažos reģionos joprojām ir zems līdzekļu apguves līmenis, un veikt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu strukturālās problēmas;

58.  uzsver, ka Savienības līdzekļu apjoms un to saņemšanas laiks var ievērojami ietekmēt tādus makroekonomikas aspektus kā investīcijas, izaugsme un darbvietas;

59.  uzsver, ka publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai Savienībā novērstu investīciju deficītu, veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un nodrošinātu sociālos standartus;

60.  norāda, ka Komisija mobilizēja dažādus resursus, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi, taču pauž nožēlu par to, ka tā neizveidoja ziņojumu sniegšanas sistēmu, kas tai ļautu visaptveroši ziņot par iesaistīto līdzekļu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka patlaban nav iespējams uzzināt, cik daudz līdzekļu tiek izdots par katru migrantu vai bēgli;

61.  attiecībā uz kohēzijas politikā izmantotajiem finanšu instrumentiem konstatē, ka saskaņā ar paziņoto informāciju slēgšanas brīdī (2017. gada 31. martā) galasaņēmējiem bija izmaksāti EUR 15 192,18 miljoni, no kuriem EUR 10 124,68 miljoni bija struktūrfondu līdzekļi, un līdz ar to izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem sasniedza gandrīz 93 % no finansēšanas vadības instrumentiem izmaksātajām darbības programmu summām, proti, par 20 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gada beigās paziņotajiem rādītājiem;

62.  konstatē, ka izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem dažādos finansēšanas vadības instrumentos bija ļoti dažāds, un atšķirības ir vērojamas ne tikai starp dalībvalstīm (no 60 % līdz 99 %), bet arī starp intervences jomām;

63.  pauž bažas, ka pašreizējās DFS beigās un jaunās DFS pirmajos gados varētu uzkrāties neizpildīti maksājumi; uzskata, ka jaunās DFS finansēšanai būs nepieciešamas reālistiski noteiktas budžeta apropriācijas prognozēto neizpildīto saistību segšanai;

Veicamie pasākumi

64.  aicina Komisiju:

   a) prognozējot nākamās DFS maksājumu apropriācijas, ņemt vērā neizpildīto saistību pieaugumu, lai tādējādi palīdzētu nodrošināt pienācīgu līdzsvaru starp saistību un maksājumu apropriācijām;
   b) nākt klajā ar priekšlikumiem Parlamentam un Padomei, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju jautājumam par to, vai īpašie instrumenti ir vai nav ieskaitāmi DFS maksājumu apropriāciju maksimālajos apjomos;
   c) pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas nolūkā ieviest tādu Savienības budžeta izdevumu uzskaiti, kas dotu iespēju sagatavot ziņojumus par visu ar bēgļu un migrācijas krīzi saistīto finansējumu;
   d) sākot ar 2017. finanšu gadu, saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu sniegt Parlamentam vispusīgu ziņojumu par EIB grupas (Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF)) netieši pārvaldītajiem un īstenotajiem Savienības budžeta resursiem ārpus tās ārējo aizdevumu mandāta;
   e) saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni apsvērt, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, lai nodrošinātu adekvātu budžetu, kas garantētu finansējumu plānotajiem politikas pasākumiem, un panāktu labāku līdzsvaru starp paredzamību un reaģētspēju, un kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā ir vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un garantētu pārskatatbildību;
   f) turklāt apsvērt iespēju ļaut iestādēm, kuras 2014.–2020. gada plānošanas periodā tikušas ieceltas vai akreditētas pārvaldības, sertifikācijas un revīzijas funkciju izpildei un ir apliecinājušas savu spēju šīs funkcijas īstenot, nākamajā plānošanas periodā turpināt šo funkciju īstenošanu bez pārtraukuma vai kavēšanās;
   g) atkārtoti prasa Komisijai ik gadu izstrādāt aktualizētu ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi septiņu līdz desmit gadu perspektīvā par budžeta maksimālajiem apjomiem, maksājumu vajadzībām, spēju ierobežojumiem un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības ar pieejamajiem līdzekļiem;
   h) proaktīvi palīdzēt dalībvalstīm, kuras saskaras ar grūtībām laikus un vienmērīgi apgūt pieejamo Savienības finansējumu, šajā nolūkā pēc Komisijas iniciatīvas izmantojot pieejamos tehniskās palīdzības resursus;

Rezultātu sasniegšana ar Savienības budžetu

65.  ar bažām konstatē, ka Komisija savu dienestu snieguma un izdevumu programmu darbības rezultātu mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus, starp kuriem nav gandrīz nav nekādu savstarpēju atsauču, un tas mazina dažādu sniegumu raksturojošu dokumentu veidu salīdzināšanas iespējas; pauž nožēlu par to, ka tikpat kā nav izmantojamu un efektīvu ietekmes un rezultātu rādītāju, kas ļautu izmērīt Savienības izdevumu nodrošināto sniegumu un izplatīt par to informāciju;

66.  norāda, ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos ir ziņots par ģenerāldirektorātu gada maksājumiem sadalījumā pa darbības veidiem vai izdevumu programmām, savukārt attiecībā uz sniegumu — par vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, neuzrādot attiecīgos izdevumus; nepiekrīt Komisijas skaidrojumam, ka nav iespējams novērtēt, cik ticis iztērēts izvirzīto mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju pilnībā īstenot uz sniegumu vērstas budžeta plānošanas, īstenošanas un ziņošanas principu, kas dos iespēju sniegt ex post ziņojumus par mērķu sasniegšanai izlietotajiem līdzekļiem; 

67.  atgādina, ka ESAO 2016. gadā ESAO valstīs un Komisijā veica aptauju, kas bija veltīta uz sniegumu vērstai budžeta izstrādei; šajā sakarībā pauž gandarījumu par ESAO atzinīgo vērtējumu par datu kvalitāti un Savienības budžeta izpildi; atgādina par ESAO viedokli, ka Komisijas snieguma satvars ir visplašākais, kas daļēji skaidrojams ar juridisko prasību daudzumu Savienībā;

68.  konstatē, ka ESAO diagrammā ir norādīts, ka satvara izmantošana un sekas attiecībā uz lēmumu pieņemšanu neatspoguļo šo augstāko specifikācijas pakāpi (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.21. punkts);

69.  norāda, ka Savienības 2017. gada vispārējā budžeta projektam sagatavotajos programmu pārskatos ir uzskaitīti 294 mērķi un 709 rādītāji un to koncentrācija ir īpaši augsta DFS 1.a, 3. un 4. kategorijā, un ka, īstenojot uz rezultātiem orientēta budžeta iniciatīvu, Komisija patlaban pārskata savus rādītājus, lai dotu ieguldījumu nākamās paaudzes izdevumu programmās; uzsver, ka Komisijai būtu galvenokārt jāizmanto tādi rezultātu rādītāji, kuri ir būtiski snieguma novērtēšanai;

70.  uzsver, ka snieguma rādītāju noteikšanas procesam ir jābūt pārredzamam un demokrātiskam, tajā jābūt iesaistītām visām Savienības iestādēm, partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātie rādītāji būtu piemēroti Savienības budžeta izpildes novērtēšanai un tiktu īstenots tas, ko sagaida Savienības iedzīvotāji;

71.  aicina Komisiju apspriesties ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai noteiktu pareizus darbības rādītājus, kas nepieciešami uz rezultātiem orientēta budžeta mērījumiem, un, pamatojoties uz to, par prioritāti noteikt ieguldījumus sabiedriskajos labumos, lai reaģētu uz pilsoņu paustajām bažām;

72.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ģenerāldirektoru iesniegtajos gada darbības pārskatos, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, ir sniegta visai ierobežota informācija par snieguma nepilnībām un problēmām saistībā ar ģenerāldirektorātu mērķiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.26. punkts);

73.  pauž nožēlu par to, ka 2015. un 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumos netika sniegts vispusīgs pārskats par sniegumu un ka šie ziņojumi bija pārlieku pozitīvi, proti, vienīgie tajos pieminētie trūkumi bija saistīti ar īstenošanas kavējumiem; attiecībā uz šiem ziņojumiem pauž nožēlu arī par to, ka:

   a) tajos bija sniegts ierobežots ieskats stratēģijas „Eiropa 2020” rezultātos, kaut gan tas bija prasīts Eiropas Parlamenta 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumā;
   b) tajos ne vienmēr bija saprotami izskaidrota ārējo faktoru ietekme uz rezultātiem;
   c) tie nebija publicēti pietiekami savlaicīgi, lai tos būtu iespējams aplūkot Revīzijas palātas gada pārskatā;

74.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam viedoklim (Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 3.38. punkts), ka novērtētājiem vajadzētu formulēt ieteikumus, kurus Komisija varētu ņemt vērā, tostarp rīcības plānus trūkumu novēršanai;

75.  pauž nožēlu, ka Komisija kopš 2005. gada nav veikusi vai uzdevusi veikt pētījumu par to, kā tā izmanto novērtējumu rezultātus;

76.  norāda, ka Komisijai nav dokumentētas institucionālas sistēmas regulārai turpmāku pasākumu veikšanai saistībā ar novērtējumiem;

77.  īpaši norāda, ka praksē ģenerāldirektorātu 2016. gada pārvaldības plānos nebija paredzēts pamats ar novērtējumiem saistītu turpmāku pasākumu uzraudzīšanai;

78.  pauž nožēlu arī par to, ka Komisija nevar informēt ieinteresētās personas par novērtējumu pozitīvo ietekmi, jo tai nav pārskata par secinājumiem, ieteikumiem vai rīcības plāniem, kas izriet no tās novērtējumiem, un tā neseko to īstenošanai institucionālā vai ģenerāldirektorātu līmenī;

79.  pauž nožēlu, ka gada darbības pārskatos nav iekļauta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot gada pārvaldības un snieguma ziņojumu, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz Savienības budžeta pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;

80.  atzinīgi vērtē un rūpīgi ņem vērā Revīzijas palātas apsvērumus par Savienības un ārpus tās esošu struktūru snieguma satvariem un ziņojumiem, jo īpaši attiecībā uz snieguma datu kvalitāti un deklarācijām par snieguma datu kvalitāti;

81.  norāda, ka nav centrālas sniegumam veltītas tīmekļa vietnes, kurā būtu atrodama visu Komisijas dienestu informācija par ikvienu Savienības budžeta jomu;

82.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka satvaru, ko Komisija izmanto ziņošanai par sniegumu, varētu pilnveidot, pārņemot starptautiski atzītu labu praksi;

Veicamie pasākumi

83.  aicina Komisiju:

   a) racionalizēt ziņošanu par sniegumu, proti:
   turpināt samazināt mērķu un rādītāju daudzumu, ko Komisija izmanto dažādo sniegumam veltīto ziņojumu sagatavošanai, un koncentrēties uz tiem, ar kuriem iespējams vislabāk izmērīt Savienības budžeta sniegumu; izstrādājot nākamo DFS, Komisijai attiecībā uz nākamās paaudzes programmu tiesisko regulējumu būtu jāierosina piemērotāki rezultātu un ietekmes rādītāji, un to skaitam jābūt mazākam; šajā kontekstā tai arī būtu jāapsver, cik būtiski ir tādi rādītāji, par kuriem informāciju nevar iegūt, kamēr nav pagājuši vairāki gadi;
   izklāstīt finanšu informāciju tādā veidā, kas ļauj to salīdzināt ar informāciju par sniegumu, lai būtu skaidri saskatāma saikne starp izdevumiem un sniegumu;
   izskaidrot un uzlabot vispārējo saskaņotību starp abiem mērķu un rādītāju kopumiem, proti, programmu mērķiem un rādītājiem, no vienas puses, un ģenerāldirektorātu mērķiem un rādītājiem, no otras puses;
   b) labāk līdzsvarot ziņošanu par sniegumu, skaidri izklāstot informāciju par galvenajiem sarežģījumiem, kuri vēl joprojām risināmi;
   c) uzskatāmāk parādīt, ka tiek pienācīgi izmantoti novērtējumu rezultāti, šajā nolūkā it sevišķi prasot, lai novērtējumos vienmēr būtu iekļauti secinājumi vai ieteikumi, kuru īstenošana Komisijai pēcāk būtu jāpārbauda;
   d) ikgadējā ziņojumā par pārvaldību un sniegumu uzņemties vispārēju politisko atbildību par informāciju, kas attiecas uz sniegumu un rezultātiem, un, ciktāl zināms, norādīt, vai tās izklāstītā informācija par sniegumu ir pietiekami kvalitatīva;
   e) atvieglot piekļuvi informācijai par sniegumu, izstrādājot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa portālu un meklētājprogrammu;

Savienības budžeta strukturējums

84.  norāda, ka Savienības budžets ir strukturēts sadaļās, kas atbilst iestāžu īstenotajām darbībām (budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām); uzskata, ka šāds budžeta izklāsts nenodrošina ātru un skaidru izpratni par mērķiem, kādus ir iecerēts sasniegt; norāda, ka pretēji tam DFS ir strukturēta pa kategorijām, kas atbilst politikas jomām;

85.  norāda, ka budžeta projektam pievienotās darbības programmas atspoguļo saikni starp katru budžeta pozīciju un politiskajiem mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt;

86.  aicina Komisiju strukturēt Savienības budžetu atbilstoši DFS politiskajiem mērķiem;

Ieņēmumi

87.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas iegūtie revīzijas pierādījumi kopumā liecina par to, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un ka pārbaudītās sistēmas, kas attiecas uz ieņēmumiem, kopumā darbojas efektīvi; taču norāda, ka attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem galvenie iekšējās kontroles mehānismi dažās Revīzijas palātas apmeklētajās dalībvalstīs tomēr bija tikai daļēji efektīvi;

88.  ar bažām konstatē, ka 2017. gada sākumā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pabeidza kāda krāpšanas gadījuma izmeklēšanu Apvienotajā Karalistē, kura dēļ Savienības budžetam, iespējams, nodarīti zaudējumi EUR 1,987 miljardu apmērā no neiekasētiem muitas nodokļiem par tekstilpreču un apavu importu no Ķīnas caur Apvienoto Karalisti laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam; norāda, ka izmeklēšanā turklāt atklājās arī būtiska apmēra izvairīšanās no PVN maksāšanas, kas bija saistīta ar importu caur Apvienoto Karalisti un tika īstenota, ļaunprātīgi izmantojot PVN maksājumu apturēšanu (muitas procedūra Nr. 42);

89.  ar bažām norāda, ka attiecībā uz 2016. gada ieņēmumiem Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir formulējis atrunu par tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem, ņemot vērā OLAF izmeklēto krāpšanas gadījumu saistībā ar Apvienotās Karalistes muitas nodokļiem;

90.  norāda, ka 2016. gadā ieņēmumi, uz ko attiecas skaitļos izteiktās atrunas, ir aptuveni EUR 517 miljoni salīdzinājumā ar tradicionālo pašu resursu kopējo summu, proti, EUR 20,1 miljardu, t. i., 2,5 % no tradicionālajiem pašu resursiem jeb 0,38 % no visiem resursiem; aicina Komisiju sniegt precīzu informāciju par šo krāpšanas gadījumu, kas var netieši ietekmēt arī dažu dalībvalstu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzi un tādējādi ar PVN saistītos resursus, kā arī ar nacionālo kopienākumu saistītos Komisijas līdzsvarošanas resursus(79);

91.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka līdz 2017. gada oktobrim Apvienotās Karalistes iestādes nebija ieviesušas pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai novērstu turpmākus tradicionālo pašu resursu zaudējumus; norāda, ka Apvienotās Karalistes iestādes no 2017. gada 12. oktobra ir sākušas uz laiku piemērot robežvērtības muitošanas posmā konkrētiem tirgus dalībniekiem (t. s. muitas operāciju SWIFT Arrow) un tas ir nodrošinājis tūlītējus rezultātus, proti, tradicionālo pašu resursu zaudējumi Apvienotajā Karalistē ir strauji samazinājušies;

92.  pauž nožēlu par muitas kontroles līmeņa atšķirībām dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pārbaudes visos ievešanas punktos muitas savienībā, un aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotu, vienotu un efektīvu robežkontroles sistēmu, kas attur no atšķirīgām praksēm dalībvalstīs, lai samazinātu pašreizējos trūkumus muitas kontroles sistēmās; aicina Komisiju šajā sakarībā izskatīt dažādas muitas kontroles prakses Eiropas Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, īpašu uzmanību pievēršot ES muitas praksei pie ārējām robežām, un izstrādāt atsauces analīzi un informāciju par dalībvalstīs izmantotajām muitas operācijām un procedūrām;

93.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu PVN noteikumu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas nodrošināšanai ikvienā dalībvalstī, lai nodrošinātu šo Savienības pašu resursu ieguves avotu;

94.  atgādina, ka jaunais lēmums par Savienības pašu resursu sistēmu(80), kurš stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra, nosaka, ka, apkopojot NKI datus pašu resursu vajadzībām, ir jāizmanto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu uzskaites sistēma (EKS 2010), ar kuru saskaņā pētniecības un attīstības izdevumi ir uzskatāmi par investīcijām (nevis par kārtējiem izdevumiem, kā tas bija iepriekšējā EKS 95 sistēmā); norāda, ka šis pats apsvērums būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citām programmām, kuras Savienībai nodrošina augstu pievienoto vērtību, piemēram, EISI;

95.  norāda, ka Īrijas paziņotais NKI 2015. gadā ļoti būtiski palielinājās, tādēļ ka starptautiski uzņēmumi bija pārvietojuši uz Īriju pētniecības un izstrādes aktīvus;

96.  norāda, ka Komisijai ir jāveic papildu darbs, lai noskaidrotu, kāda varētu būt starptautisko darbību potenciālā ietekme uz nacionālajiem kontiem gan attiecībā uz metodoloģiju, gan verifikācijas procesu, un ka tā rezultātā varētu nākties izdarīt pielāgojumus dalībvalstu NKI iemaksās;

97.  norāda, ka attiecībā uz tradicionālo pašu resursu pārvaldību Revīzijas palāta un Komisija dažās dalībvalstīs konstatēja nepietiekamu efektivitāti iekasējamo summu pārvaldībā (tā dēvētajos B kontos);

98.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem Beļģijā atlase pēcmuitošanas pārbaužu veikšanai tika veikta, balstoties uz atsevišķu darījumu parametriem, nevis uzņēmumu riska profiliem, un pēcmuitošanas revīzijas parasti netika veiktas (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 4.18. punkts);

99.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka sešas dalībvalstis — Beļģija, Igaunija, Itālija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija — vai nu nemaz nebija veikušas pēcmuitošanas revīzijas, vai arī nebija sniegušas nekādu informāciju par šādām revīzijām;

Veicamie pasākumi

100.  prasa Komisijai:

   a) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek atgūti Savienības pašu resursi, kurus Apvienotās Karalistes iestādes neiekasēja saistībā ar tekstilizstrādājumu un apavu importu no Ķīnas, un novērstu izvairīšanos no PVN maksāšanas;
   b) apsvērt iespēju savlaicīgi uzsākt pienākumu neizpildes procedūru attiecībā uz Apvienotās Karalistes muitas nodokļu krāpšanas gadījumu;
   c) sadarbībā ar dalībvalstīm pilnībā analizēt starptautisko uzņēmumu darbību potenciālo ietekmi uz NKI aplēsi un sniegt norādījumus dalībvalstīm, kā traktēt šīs darbības, apkopojot nacionālos kontus;
   d) pašreizējā NKI pārbaudes cikla laikā apstiprināt, ka pētniecības un izstrādes aktīvi ir pareizi uzskaitīti dalībvalstu nacionālajos kontos, pievēršot īpašu uzmanību šo aktīvu vērtēšanai un rezidences kritērijiem gadījumos, kad notiek starptautisku uzņēmumu darbību pārvietošana;
   e) nākt klajā ar priekšlikumiem par jauniem pašu resursiem, lai nodrošinātu Savienības budžeta stabilitāti;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Revīzijas palātas konstatējumi

101.  atzīmē, ka Revīzijas palāta ir pirmo reizi sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

102.  atgādina, ka 59 % izdevumu veido pētniecības un inovācijas izdevumi Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā 2007.–2013. gadam („Septītā pētniecības pamatprogramma”) un 2014.–2020. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” („Apvārsnis 2020”);

103.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,1 % un ka neattiecināmas tiešās personāla izmaksas veidoja 44 %, citas neattiecināmas tiešās izmaksas — 12 %, netiešās izmaksas — 16 % un neattiecināmi projekti vai saņēmēji — 16 %; tomēr konstatē, ka 19 gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas;

104.  norāda — ja Komisija vai neatkarīgie revidenti būtu pareizi izmantojuši visu to rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,2 % zemāks;

105.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieguldījusi ievērojamu darbu vienkāršošanā, lai padarītu administrēšanu mazāk sarežģītu, ieviešot jaunu papildu atalgojuma definīciju pētniekiem, racionalizējot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu jaunuzņēmumiem un inovācijas virzītājiem un projektu finansēšanā plašāk izmantojot vienkāršotus izmaksu risinājumus; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta turpmākā tiesiskā regulējuma vienkāršošanā saskata gan iespējas, gan riskus;

106.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pievērsusies ar sniegumu saistītiem jautājumiem pētniecības un inovācijas projektos; tomēr uzskata, ka rezultāti, raugoties uz iznākumu, izmaksām un izplatīšanu, būtu uzskatāmi par provizoriskiem;

Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (DG R&I) gada darbības pārskats

107.  konstatē, ka atbilstoši stratēģijai „Eiropa 2020” un saskaņā ar stratēģisko plānu 2016.–2020. gadam DG R&I vadījās pēc četriem mērķiem:

   a) jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām;
   b) savienots digitālais vienotais tirgus;
   c) noturīga enerģētikas savienība un kopā ar to — uz nākotni vērsta klimata pārmaiņu politika; un
   d) veidošanās par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieku;

108.  atzinīgi vērtē to, ka, tiecoties sasniegt šos mērķus, komisārs Carlos Moedas ir noteicis trīs prioritātes, proti, „atvērtā inovācija”, „atvērtā zinātne” un „atvērtība pasaulei”;

109.  konstatē — lai novērtētu šo mērķu sasniegšanā gūto progresu, DG R&I izmantoja piecus galvenos snieguma rādītājus (KPI):

   a) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piešķirto līdzekļu daļa pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” sabiedrības problēmu risināšanai un pamattehnoloģiju un rūpniecisko tehnoloģiju sekmēšanai un ar MVU instrumenta starpniecību piešķirtā Savienības finansiālā ieguldījuma daļa;
   b) jaunpienācēju daļa sekmīgo pretendentu vidū pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;
   c) ar klimatu un ilgtspēju saistītie izdevumi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;
   d) trešo valstu dalības īpatsvars pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;
   e) dotācijas piešķiršanai paredzētajā 245 dienu termiņā parakstīto dotāciju īpatsvars;

110.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I savās atbildēs uz rakstveida jautājumiem publicēja to valstu sarakstu, kurām DG R&I formulējis valstij adresētus ieteikumus; mudina DG R&I, lai tas direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem publicētu tieši gada darbības pārskatā, kā to jau atkārtoti prasījis Parlaments;

111.  atgādina, ka Septītās pamatprogrammas novērtējums tika aplūkots iepriekšējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu(81);

112.  atzinīgi vērtē gūto progresu virzībā uz direktorāta vispārējo KPI izpildi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

   a) 23,9 % no Savienības finansiālā ieguldījuma tika piešķirti MVU (2020. gada mērķis — 20 %);
   b) 55 % no veiksmīgajiem pretendentiem bija jaunpienācēji (2020. gada mērķis — 70 %);
   c) 26 % no Savienības finansiālā ieguldījuma bija saistīti ar klimatu (2020. gada mērķis — 25 %);
   d) 54,9 % no Savienības finansiālā ieguldījuma bija saistīti ar ilgtspēju (2020. gada mērķis — 60 %);
   e) trešās valstis piedalās 3,6 % no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektiem (2020. gada mērķis — 4,73 %);
   f) 91 % gadījumu DG R&I ievēroja dotācijas piešķiršanai noteikto 245 dienu termiņu (2020. gada mērķis — 100 %);

113.  norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” teritoriālais tvērums ir uzkrītoši ierobežots, ņemot vērā, ka 72,5 % (12 121 miljoni) no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma saņem Vācija (EUR 3464 miljoni), Apvienotā Karaliste (EUR 3083 miljoni), Francija (EUR 2097 miljoni), Spānija (EUR 1813 miljoni) un Itālija (EUR 1664 miljoni);

114.  norāda, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” 2016. gadā tika parakstīti 183 dotāciju nolīgumi ar dalībniekiem no trešām valstīm; norāda, ka 2016. gadā parakstītajos dotāciju no līgumos EUR 299,5 miljoni tika piešķirti dalībniekiem no Šveices, savukārt Šveices sniegtais ieguldījums pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” bija EUR 180,9 miljoni; atsakās noteikt „neto saņēmējas” statusu vienai no bagātākajām valstīm pasaulē; aicina Komisiju nākt klajā ar regulējumu, lai kompensētu šādu līdzsvara trūkumu;

115.  atzīst panākumus, ko guvis kopējā atbalsta centrs, un arī tā ieguldījumu vienkāršošanā un juridisko un tehnisko konsultāciju sniegšanā; prasa DG R&I informēt par vienkāršošanas pasākumiem, ko tas plāno ierosināt attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada;

116.  pieņem zināšanai maksājumu apropriācijas DG R&I 2016. gadā:

Maksājumu apropriācijas DG R&I, tostarp EBTA ieguldījums

Pārvaldības veids

Izpilde

milj. EUR

procentpunkti

Citiem DG līdzdeleģēts vai pastarpināti deleģēts

161,20

5,34

DG R&I tieši

1 878,28

62,17

DG R&I 185. panta struktūrām

86,40

2,86

DG R&I Eiropas Investīciju bankai

312,72

10,35

DG R&I kopuzņēmumiem

582,37

19,28

Kopā

3 020,97

100%

117.  uzsver, ka 14,39 % no budžeta jeb aptuveni EUR 444 miljoni tika īstenoti, izmantojot finanšu instrumentus;

118.  uzsver arī to, ka 39,36 % (2015. gadā — 28,14 %) DG R&I budžeta tika uzticēti citām struktūrām ārpus Komisijas, galvenokārt, lai daļēji īstenotu pamatprogrammas dotāciju (netiešā) pārvaldībā un finanšu instrumentu kontroles sistēmās;

119.  ar interesi uzzināja, ka DG R&I ir izveidojis finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju, un tādēļ vēlētos zināt, kā DG R&I nosaka, vai finanšu un pētniecības mērķi ir sasniegti;

120.  konstatē, ka DG R&I aplēstais vispārējais atklāto kļūdu īpatsvars ir 4,42 %, un atlikušo kļūdu īpatsvars ir 3,03 %;

121.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka kopējie riskam pakļautie izdevumi slēgšanas brīdī ir starp EUR 73,5 miljoniem un EUR 104 miljoniem;

122.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I ir pārbaudījis dotāciju tiešās un netiešās pārvaldības izmaksu lietderību;

123.  pauž nožēlu, ka DG R&I atkal ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās Septītajā pētniecības pamatprogrammā, ko tas īsteno tieši;

124.  atgādina savu viedokli, kas pausts rezolūcijas par Komisijas 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 76. punktā, proti, ka Komisijai vajadzētu: „beidzot ieviest pārdomātāku un uz risku balstītu pieeju un, kad tas nepieciešams, formulēt konkrētas atrunas”;

Veicamie pasākumi

125.  aicina DG R&I publicēt direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem savā gada darbības pārskatā;

126.  aicina DG R&I īstenot ieteikumus, ko sniedzis Iekšējās revīzijas dienests (IAS), kurš konstatēja nepilnības attiecībā uz konsekventas projektu uzraudzības nodrošināšanu visās programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas struktūrās;

127.  aicina DG R&I ziņot par panākumiem, ko Kopējais revīzijas dienests guvis iekšējo procedūru pilnveidošanā;

128.  aicina DG R&I ziņot Parlamenta kompetentajai komitejai par tā finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju un par to, kā DG R&I nosaka, vai ir sasniegti finansiālie un ar pētniecību saistītie mērķi;

129.  aicina DG R&I izskaidrot Parlamenta kompetentajai komitejai, kādus pasākumus tas ir veicis, lai novērstu horizontālās atrunas attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās;

130.  uzskata, ka pētniecības un inovācijas projektos, kā arī koordinācijas un atbalsta darbībās, standarti un standartizācija atbalsta pētījumu rezultātu ietekmi uz dažādiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem, jo tie palielina inovatīvu produktu un risinājumu tirgojamību un pārnesamību; turklāt norāda, ka standarti un ar tiem saistītas darbības atbalsta pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektu rezultātu izplatīšanu, izplatot zināšanas arī pēc projektu pabeigšanas un darot tās pieejamas sabiedrībai; aicina Komisiju palielināt standartizācijas nozīmi turpmākajos priekšlikumu konkursos un izstrādāt KPI, kuros ņemti vērā standartizācijas pasākumi;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Ievads

131.  no ziņojuma „Septītais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju)” (COM(2017)0583) uzzina, ka konverģence, no vienas puses, ir trausls process, kuru ekonomikas krīzes var viegli apstādināt un pavērst pretējā virzienā, taču, no otras puses, publiskās investīcijas var mazināt krīžu ietekmi;

132.  pauž gandarījumu par to, ka 2016. gadā nodarbinātības līmenis atkal sasniedza 2008. gada pirmskrīzes līmeni — 71 %, bet situācija Savienībā ievērojami atšķiras, un šis rādītājs ir krietni zemāks nekā stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītais 75 % mērķis; ar bažām norāda, ka bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku vidū;

133.  atzinīgi vērtē to, ka DG REGIO, atbildot uz Parlamenta jautājumiem, ir sīkāk izvērsis konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

134.  apzinās, ka dažiem pārskatītās Finanšu regulas noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku ir jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu;

135.  pauž bažas, ka šādas izmaiņas var kļūt par iemeslu papildu kļūdām, jo programmas un projekti tika atlasīti, pamatojoties uz noteikumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī;

Revīzijas palātas konstatējumi

136.  atzīmē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi ir sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

137.  atgādina, ka 2016. gadā pieejamā summa pozīcijā „Ekonomiskā un sociālā kohēzija” bija EUR 51,25 miljardi jeb 33 % no Savienības budžeta;

138.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis šajā politikas jomā ir 4,8 %; turklāt Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav iekļauti skaitļos izteikti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst attiecināmības periodā, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 1. punktā (Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskata 6.20. un 6.21. punkts); konstatē, ka šie izmaksājumi kopējos Savienības izdevumos veidotu aplēsto kļūdu līmeni 2,0 % (Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskata 1.2. izcēlums, 1. zemsvītras piezīme);

139.  norāda, ka kļūdas kohēzijas jomā veidoja 43 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa 3,1 % apmērā; norāda, ka viens no augstā kļūdu īpatsvara iemesliem ir Savienības un dalībvalstu sarežģītais tiesiskais regulējums;

140.  norāda, ka Revīzijas palāta analizēja 180 darījumu izlasi no 54 starpposma maksājumiem 2007.–2013. gadam saistībā ar 92 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem, 36 Kohēzijas fonda (KF) projektiem, 40 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektiem, 11 ERAF finanšu instrumentiem un vienu ESF finanšu instrumentu;

141.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Revīzijas palātas piezīmes par konstatētajām neprecizitātēm vismaz četru no 12 Revīzijas palātas 2016. gada ziņojumā pārbaudītajiem ERAF un ESF finanšu instrumentiem snieguma analīzē; pievienojas Revīzijas palātas paustajām bažām, ka šo kļūdu dēļ sniegums ir novērtēts pārāk augstu, un, ja tās netiks izlabotas, tās var mākslīgi paaugstināt deklarētās attiecināmo izdevumu summas slēgšanas brīdī, īpaši attiecībā uz garantiju fondiem;

142.  norāda, ka 42 % kļūdu izraisīja izdevumu deklarācijās ietverti neattiecināmi izdevumi, 30 % attiecas uz nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem un 28 % — uz neattiecināmiem projektiem, darbībām vai saņēmējiem;

143.  ar nožēlu konstatē, ka viens no galvenajiem ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesliem kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; norāda, ka pie nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem pieder papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem nolūkā novērst kļūdas un ļaunprātīgus noteikumu pārkāpumus;

144.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas uzsvērto, ka projektos, kuros izmanto vienkāršotos izmaksu risinājumus, pastāv mazāks kļūdu risks nekā faktisko izmaksu atlīdzināšanas gadījumos;

145.  pauž bažas, ka izlasē bija iekļauti trīs t. s. lielie projekti, kuriem nepieciešams Komisijas apstiprinājums un par kuriem dalībvalstu iestādes nebija iesniegušas vajadzīgo pieteikumu līdz slēgšanas termiņa beigām, proti, 2017. gada 31. martam; norāda, ka tādēļ Komisijai būtu jāatgūst izdevumi;

146.  pauž neapmierinātību par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados kļūdu īpatsvars būtu bijis par 3,7 procentpunktiem zemāks, t. ., 1,1 %, ja dalībvalstis būtu izmantojušas tām pieejamo informāciju, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirmā līmeņa pārbaudēs vēl pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

147.  pauž bažas, ka vairākus gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis ir iecēlušas tikai 77 % no iestādēm, kas atbildīgas par programmām, kuras tiek finansētas no kohēzijas politikas līdzekļiem; līdz 2017. gada 1. martam Komisijas saņemtajos galīgajos pārskatos izdevumi aptvēra tikai 0,7 % no budžeta, kas piešķirts visam plānošanas periodam; 2017. gada vidū kavējumi budžeta izpildē bija lielāki, nekā tajā pašā laikā 2007.–2013. gada plānošanas periodā; norāda, ka līdz ar to neizpildīto saistību apmērs pašreizējā finansēšanas perioda beigās varētu būt pat lielāks nekā iepriekšējā periodā;

148.  atzinīgi vērtē to, ka nodaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir iekļauta arī sadaļa par projektu sniegumu; tomēr pauž nožēlu, ka šajā sadaļā galvenā uzmanība pievērsta kvantitatīvai informācijai, t. i., ieviesto snieguma novērtēšanas sistēmu skaitam;

Finansēšanas vadības instrumenti

149.  atgādina, ka datu kopsavilkums par finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2016. gadā paveikto tika publicēts tikai 2017. gada 20. septembrī un ka tāpēc Revīzijas palāta nevarēja izteikt viedokli par šo dokumentu;

150.  atzīmē, ka galvenie skaitļi 2016. gadā ir šādi:

   a) finansēšanas vadības instrumentus izmanto 25 dalībvalstis, turklāt 25 tos izmanto uzņēmumu atbalstam, 11 — pilsētu attīstībai un 9 — energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomai;
   b) Savienībā pavisam ir 1058 finansēšanas vadības instrumenti, ko veido 77 līdzdalības fondi un 981 īpašais fonds;
   c) 89 % no šiem finansēšanas vadības instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumiem, 7 % — pilsētu attīstībai, 4 % — energoefektivitātei un atjaunojamās enerģijas jomai;
   d) maksājumi finansēšanas vadības instrumentiem ir EUR 16,4 miljardi, tajā skaitā EUR 11,3 miljardi struktūrfondiem;
   e) maksājumi galasaņēmējiem ir EUR 15,2 miljardi, tajā skaitā EUR 10,1 miljards struktūrfondiem, t. i., 93 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem;
   f) pamatojoties uz 81 % finansēšanas vadības instrumentu, par kuriem ir ziņots, pārvaldības izmaksas un maksas bija EUR 0,9 miljardi jeb 6,7 % no visiem maksājumiem attiecīgajiem finansēšanas vadības instrumentiem;
   g) EUR 8,5 miljardi līdzekļu tika atdoti atpakaļ;
   h) atbalsts sniegts 314 000 galasaņēmēju;

151.  norāda, ka aizvadītajos gados un finansēšanas periodos finansēšanas vadības instrumentu izmantošana ir strauji palielinājusies, padarot struktūrfondu finansēšanu sarežģītāku un tādējādi radot risku demokrātiskajai pārskatatbildībai; norāda uz prognozi, ka līdz 2020. gada beigām EUR 20,1 miljards no ERAF un KF tiks nodrošināts, izmantojot finanšu instrumentus;

152.  šajā sakarībā pauž bažas, ka dalībvalstu revīzijas iestādes nav pietiekami pārraudzījušas finansēšanas vadības instrumentu īstenošanu;

153.  norāda, ka 63 % (675) finansēšanas vadības instrumentu tika uzsākti Polijā (247), Francijā (152), Ungārijā (139) un Itālijā (137);

154.  pauž nožēlu, ka 6,7 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem (EUR 900 miljoni) iztērēti pārvaldības izmaksām un maksām; uzskata šo summu par nesamērīgi lielu;

155.  konstatē, ka datu ziņošanā vēl arvien tiek pieļautas kļūdas un neatbilstības; tās attiecas uz nelielām, taču nozīmīgām summām darbības programmu resursos, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumos, bet nav samaksāts finansēšanas vadības instrumentiem slēgšanas brīdī, pieaugumu maksājumiem piešķirtajām summām virknei finansēšanas vadības instrumentu pēc 2015. gada 31. decembra, un dažos gadījumos lielākām summām, kas samaksātas galasaņēmējiem, nevis finansēšanas vadības instrumentiem(82);

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) gada darbības pārskats

156.  pieņem zināšanai, ka ERAF un KF ex post novērtējumā ir norādīts — lai gan reģionālā konverģence 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija nepietiekama, bez kohēzijas politikas būtu veidojusies diverģence, jo 2007.–2008. gada finanšu krīze radīja nelabvēlīgus apstākļus investīcijām un konverģencei;

157.  uzsver, ka jebkādi secinājumi attiecībā uz sniegumu joprojām ir ierobežoti, jo būtu nepieciešams plašāks pārskats par snieguma datiem, kas paziņoti par 2007.–2013. gada programmām, un to bija plānots pabeigt tikai 2017. gada augustā; aicina Komisiju informēt Budžeta kontroles komiteju par šā pārskata rezultātiem;

158.  ņem vērā Komisijas ziņoto attiecībā uz 2014.–2020. gada finansēšanas perioda īstenošanu, proti, tika izvēlēti vairāk nekā 50 000 projektu, kas atbilst EUR 64,1 miljardam kopējo investīciju, izveidoti 45 000 uzņēmumu sadarbības projektu ar pētniecības iestādēm un no kohēzijas finansējuma atbalstu saņēmuši vairāk nekā 380 000 MVU, kā rezultātā tika radītas vairāk nekā 1 000 000 darbvietu;

159.  no Komisijas ziņojumiem arī konstatē, ka šajā pašā finansēšanas periodā ar vairāk nekā EUR 75 miljardiem no ERAF un no KF tika atbalstīti enerģētikas savienības mērķi un pielāgošanās klimata pārmaiņām; turklāt vietējā līmenī tika izvēlēti vairāk nekā 5000 projekti, lai atbalstītu mazoglekļa ekonomiku;

160.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

2016. gadā miljonos EUR

Apstiprinātās saistību apropriācijas

Apstiprinātās maksājumu apropriācijas

Politikas jomas „Reģionālā politika un pilsētpolitika” administratīvie izdevumi

16,75

24,52

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un citas reģionālās darbības

27 163,16

22 911,83

Kohēzijas fonds (KF)

8 775,98

7 456,71

Pirmspievienošanās palīdzības instruments – Reģionālā attīstība un reģionālā un teritoriālā sadarbība

54,14

522,95

Solidaritātes fonds

81,48

68,48

Kopā

36 091,51

30 984,47

161.  tomēr piebilst, ka šie statistikas dati sniedz maz informācijas par šo projektu ilgtspēju un sniegumu;

162.  atgādina, ka ESI fondu efektīva izlietojuma nodrošināšanai ļoti svarīgi ir ex ante nosacījumi, kuros paredz konkrētām nozarēm piemērojamos un horizontālos nosacījumus; ja ir izpildīti ex ante nosacījumi un ieturēti 10 % no maksājumiem, kā to paredz pārskatītā regula, projektu īstenošanai vajadzētu būt vienkāršākai un kļūdu riskam — mazākam; tomēr pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2017, kurā izvirzīts jautājums, cik efektīvi šie nosacījumi ir bijuši, lai panāktu situācijas izmaiņas;

163.  pauž nožēlu, ka līdz 2016. gada beigām bija izraudzīti tikai 87 % (181 no 209) sertifikācijas iestāžu un ka 28 galvenajām programmām iestāde nebija izraudzīta (Austrijā iestāde bija izraudzīta tikai 1 programmai, Beļģijā — tikai 2, Vācijā — tikai 8, Somijā — tikai 1, Francijā — tikai 2, Īrijā — tikai 2, Itālijā — tikai 6, Rumānijā — tikai 4, Slovākijā — tikai 1, Apvienotajā Karalistē — tikai 1);

164.  ar izbrīnu konstatē, ka galvenās grūtības iestāžu izraudzīšanās procesā ir saistītas ar IT sistēmu izveidi, lai iekļautu jaunos elementus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz ziņošanu un procedūru izstrādi un tā nodrošinātu vadošo iestāžu stingru uzraudzību pār starpniekstruktūrām;

165.  turklāt pauž nožēlu, ka kopumā atlasīti tikai 26,1 % projektu un 2016. gada beigās bija apgūti tikai 3,7 % no pieejamajiem struktūrfondiem un, tā kā atlases process 2017. gadā paātrinājās, uzskata, ka lēnais iesākums var novest pie liela neizpildīto saistību apjoma pašreizējā finansēšanas perioda beigās; aicina Komisiju nodrošināt turpmākus centienus valstu, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvās spējas stiprināšanai;

166.  uzsver, ka projektu atlase īpaši lēni norisinājās Spānijā, Kiprā, Rumānijā, Austrijā, Čehijā, Horvātijā un Slovākijā;

167.  konstatē, ka līdz ar to lielākajā daļā darbības programmu (247 no 295) kontos netika apstiprinātas nekādas summas („nulles konti”), jo līdz 2016. gada 31. jūlijam nebija deklarēti izdevumi;

168.  pauž apmierinājumu, ka Komisija, pamatojoties uz iepriekšējas revīzijas atzinumiem par saņemto gada apliecinājumu kopumu, neatklāja nevienu būtisku neatbilstību;

169.  tomēr pauž bažas par to, ka septiņās no deviņām Komisijas revīzijām augsta riska darbības programmās vai jomās tika atklāti būtiski trūkumi (Ungārijā — transporta, elektroniskās pārvaldības un darbības programmu īstenošanas jomās; Itālijā — Reti e mobilità, istruzione 3. prioritātē un tehniskās palīdzības darbības programmās; Rumānijā — konkurētspējas un vides darbības programmās);

170.  konstatē, ka 278 no 322 vadības un kontroles sistēmām saņēma atzinumu bez iebildēm vai atzinumu ar iebildēm, kam ir mērena ietekme; savukārt 40 gadījumos Komisija sniedza atzinumu ar iebildēm, kam ir būtiska ietekme;

171.  norāda, ka Komisija ir aprēķinājusi, ka kopējā riskam pakļautā summa maksājuma veikšanas brīdī ir starp EUR 644,7 miljoniem un EUR 1257,3 miljoniem un ka 2016. gadā Komisija, īstenojot savu uzraudzības funkciju, veica finanšu korekcijas EUR 481 miljona apmērā;

172.  norāda uz Komisijas aplēsto, ka kopējais vidējais kļūdu īpatsvars attiecībā uz 2016. gada maksājumiem par 2007.–2013. gada ERAF/KF programmām ir diapazonā no 2,2 % līdz 4,2 % un atlikušais kļūdu īpatsvars slēgšanas brīdī ir apmēram 0,4 %; uzsver, ka kohēzijas īpatsvars 2016. gadam aplēstajā kļūdu līmenī atkal ir vislielākais, kam seko kategorijas „Dabas resursi”, „Konkurētspēja” un „Globālā Eiropa”. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt strādāt pie tā, lai uzlabotu to pārvaldības un kontroles sistēmas, un arī turpmāk izmantot pieejamos juridiskos uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek labotas visas būtiskās kļūdas;

173.  konstatē, ka Komisija reģistrējusi 68 atrunas par iepriekšējo un divas atrunas par pašreizējo finansēšanas periodu;

Specifiski jautājumi

Grieķija

174.  atzinīgi vērtē DG REGIO centienus gūt panākumus attiecībā uz prioritāro projektu sarakstu Grieķijā;

175.  šajā sakarībā pauž atzinību par:

   a) četru autoceļu koncesiju izstrādi (Atēnas-Saloniki, Korinta-Tripoli-Kalamata, Korinta-Patras un Patras-Joanina, kopā vairāk nekā 1000 km autoceļu), kas tagad darbojas un ko ļoti atzinīgi vērtē lietotāji;
   b) programmu „Enerģijas taupīšana mājsaimniecībās” (FVI kopā ar dotācijām), ar ko uzlabota energoefektivitāte 46 000 mājsaimniecību un radīts 6000 darbvietu; pieprasījums bija tik liels, ka nekavējoties tika izveidota nākamā programma 2014.–2020. gada laikposmam;
   c) finanšu instrumentiem, īpaši JEREMIE, kas ļauj izveidot vai saglabāt vairāk nekā 20 000 darbvietu;
   d) projektu par e-receptēm zāļu iegādei, ar ko ik mēnesi pārvalda vairāk nekā 5,5 miljonus elektronisko recepšu un 2,4 miljonus diagnostikas pieprasījumu, iesaistot 13 000 aptieku un 50 000 ārstu, un kas Grieķijas valsts veselības aprūpes budžetā ļāvis ietaupīt lielus līdzekļus;

176.  no otras puses, pauž nožēlu, ka:

   a) metro projektos Atēnās (3. līnijas pagarināšana uz Pireju) un Salonikos (galvenā līnija) ir radušies nopietni kavējumi, kuru dēļ nācās tos daļēji pārcelt uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu;
   b) daži svarīgākie projekti dzelzceļa, digitālajā un enerģētikas jomā tika atcelti vai kavējas, un tā rezultātā tie ir daļēji vai pilnībā pārcelti uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu;
   c) vēl jāpabeidz liela daļu notekūdeņu un cieto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras;

177.  atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir pabeidzis administratīvo izmeklēšanu par Čehijas t. s „stārķa ligzdas” projektu; ņem vērā, ka par OLAF lietas materiāliem ziņojuši Čehijas plašsaziņas līdzekļi; pauž nožēlu, ka OLAF konstatēja nopietnus pārkāpumus;

178.  aicina DG REGIO atgūt iesaistīto Savienības līdzfinansējumu, t. i., EUR 1,67 miljonus, un piemērot nepieciešamās sankcijas;

179.  atzīmē, ka Čehijas Republika no 2018. gada 25. janvāra atsauca Savienības finansējumu „stārķa ligzdas” projektam un ka, ievērojot subsidiaritātes principu, projekts jau tiek izskatīts tiesā Čehijas Republikā;

180.  pauž bažas par Komisijas konstatējumu, ka Ungārijā to piešķirto līgumu īpatsvars, kuru gadījumā bija saņemts tikai viens piedāvājums, ir 36 %; norāda, ka Savienības vidējais rādītājs ir 17 %; aicina Komisiju veicināt konkurenci piedāvājumu iesniegšanas procesā;

181.  atzinīgi vērtē pozitīvo novērtējumu par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu (CVM) Rumānijai un Bulgārijai(83); pauž satraukumu par neseno regresu cīņā pret augsta līmeņa korupciju Bulgārijā un Rumānijā; aicina Komisiju atbalstīt un veicināt tiesībaizsardzības un korupcijas apkarošanas iestāžu darbu abās minētajās dalībvalstīs; uzsver Rumānijas korupcijas apkarošanas iestādes iespaidīgos darba rezultātus attiecībā uz vidēja un augsta līmeņa korupcijas lietu risināšanu; uzsver, ka šādu centienu saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga, lai nostiprinātu cīņu pret korupciju;

182.  nosoda nesen notikušo noziegumu pret Slovākijas žurnālistu, kas, iespējams, bija saistīts ar viņa veikto pētnieciskās žurnālistikas darbību; mudina Komisiju informēt Parlamentu par lauksaimniecības jomai paredzētajiem Savienības līdzekļiem Slovākijā;

183.  norāda, ka OLAF ir pabeidzis arī administratīvu izmeklēšanu par „Volkswagen” grupai piešķirto Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu;

184.  ņem vērā EIB prezidenta Werner Hoyer paziņojumu, kurā norādīts: „Mēs joprojām nevaram izslēgt iespēju, ka viens no mūsu aizdevumiem, proti, EUR 400 miljonu aizdevums uzņēmumam „Volkswagen Antrieb RDI”, bija saistīts ar emisiju kontroles tehnoloģijām, kas tika izstrādātas tajā pašā laikā, kad tika izstrādāta un izmantota pārveidošanas programmatūra. Mēs tagad analizēsim OLAF secinājumus un izskatīsim visus pieejamos un piemērotos pasākumus. [...] Mēs esam ļoti apbēdināti par OLAF izmeklēšanā secināto, proti, ka „Volkswagen” ir maldinājis EIB par pārveidošanas ierīču izmantošanu.”;

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) gada darbības pārskats

185.  atzīmē, ka DG EMPL uzsver šādu savu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā:

   a) 2016. gada trešajā ceturksnī Savienības nodarbinātības rādītājs vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem bija 71,2 %; šis rādītājs pirmo reizi pārsniedz 2008. gada līmeni (70,3 %), un, ja šāda tendence turpināsies, stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķi var sasniegt;
   b) kopējais bezdarba līmenis turpina sarukt un tagad ir mazāks par 10 % gan Savienībā, gan eurozonā; tomēr jauniešu bezdarba līmenis un ilgtermiņa bezdarba līmenis joprojām ir liela problēma Savienībā, neraugoties uz to, ka šo bezdarba veidu līmenis kritās attiecīgi no 19,5 % 2015. gada decembrī līdz 18,6 % 2016. gada decembrī un no 4,3 % 2015. gada trešajā ceturksnī līdz 3,8 % 2016. gada trešajā ceturksnī;
   c) ekonomikas atlabšana, kas sākās 2013. gadā, bija saistīta arī ar pastāvīgu, kaut arī nepietiekamu, nabadzības samazināšanos — to cilvēku īpatsvars, kurus apdraud nabadzības risks, samazinājās no 24,7 % 2012. gadā līdz 23,7 % 2015. gadā, tomēr atlabšanu joprojām neizjūt visas sabiedrības daļas, un 2016. gadā nabadzības un sociālās atstumtības risks draudēja 118 miljoniem cilvēku (šis rādītājs par 1,7 miljoniem pārsniedz 2008. gada līmeni), kas nozīmē, ka līdz stratēģijas „Eiropa 2020” nabadzības un sociālās atstumtības novēršanas mērķa sasniegšanai vēl ejams tāls ceļš;
   d) investīcijas nosacījumu uzlabošanai attiecībā uz ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti, vienlaikus novēršot traucējumu un ļaunprātību risku, ir palīdzējušas pakāpeniski palielināt mobilitātes līmeni Savienībā, un 2015. gadā tas sasniedza 3,6 % no kopējā iedzīvotāju skaita;

186.  tomēr pauž nožēlu par to, ka atšķirības ienākumu sadalījumā laikā no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās un, kaut gan kopš tā laika šis līmenis ir nemainīgs, dažos gadījumos atšķirības tomēr ir turpinājušas pieaugt; pauž bažas par to, ka 2016. gadā 20 % turīgāko iedzīvotāju neto ienākumi bija apmēram piecas reizes lielāki nekā nabadzīgāko 20 % iedzīvotāju ienākumi, pastāvot lielām atšķirībām starp valstīm (un dažās valstīs palielinoties nevienlīdzībai);

187.  atzinīgi vērtē ESF 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtējumu, kas tika pabeigts 2016. gada 12. decembrī; norāda uz tajā konstatēto, ka 2014. gada beigās vismaz 9,4 miljoni Eiropas iedzīvotāju bija atraduši darbu ar ESF atbalstu, 8,7 miljoni — ieguvuši kvalifikāciju vai sertifikātu, savukārt 13,7 miljoni dalībnieku bija guvuši citus pozitīvus rezultātus, piemēram, uzlabojuši prasmju līmeni; norāda, ka makroekonomiskās modelēšanas rezultāti liecina par to, ka ESF ir bijusi pozitīva ietekme arī uz iekšzemes kopproduktu (IKP) 28 dalībvalstīs (0,25 % pieaugums) un ražīgumu;

188.  norāda, ka šie kvantitatīvie dati patiešām liecina par pozitīvu tendenci, taču nesniedz necik lielu priekšstatu par pasākumu sniegumu un ilgtspējību;

189.  asi kritizē DG EMPL par to, ka nav publicēti direktorāta priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis to darīt;

190.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

2016. gadā miljonos EUR

Apstiprinātās saistību apropriācijas

Apstiprinātās maksājumu apropriācijas

Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI)

12 438,2

8 132

Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)

534,7

278

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

27,6

27,6

Pirmspievienošanās palīdzības instruments — Cilvēkresursu attīstība (IPA–HRD)

0

82,3

Tieša pārvaldība (Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, programma „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, „Erasmus+”) un aģentūras

289

275

Kopā

13 290

8 795

191.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL ir izstrādājis metodoloģiju ikgadējai programmu snieguma novērtēšanai, taču šaubās par tādu kritēriju kā „labi”, „pieņemami” vai „vāji” informatīvo vērtību;

192.  pauž bažas, ka līdz 2017. gada martam bija izraudzīti tikai 87 % sertifikācijas iestāžu;

193.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL līdz 2017. gada 15. februārim bija saņēmis pilnu gada apliecinājumu kopumu, tostarp pārskatus, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumus par pārskatiem, vadības un kontroles sistēmām un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī ticamības deklarāciju un gada kopsavilkumu par visām programmām; atzīmē, ka kopumā DG EMPL bija tikai dažas piezīmes un tas apstiprināja gada pārskatus;

194.  atzinīgi vērtē arī to, ka 2016. gada beigās DG EMPL bija pabeidzis savu daudzgadu revīzijas plānu, kā rezultātā revidētas bija 89 revīzijas iestādes no 92, turklāt revīzijas bija veiktas 115 no 118 darbības programmām;

195.  konstatē, ka 2016. gadā DG EMPL īstenoja finanšu korekcijas EUR 255,8 miljonu apmērā; norāda, ka par 2007.–2013. gada plānošanas periodu pieņemto finanšu korekciju un tādu korekciju, par kurām pieņemts lēmums, kopējā summa 2016. gada beigās bija EUR 1454 miljoni; turklāt tajā pašā laikposmā dalībvalstis paziņoja par finanšu korekcijām EUR 2253,8 miljonu apmērā;

196.  pauž nožēlu, ka DG EMPL saglabāja vai formulēja turpmāk uzskaitītās atrunas, kas attiecas uz:

   a) pārvaldības un kontroles sistēmām vienā ESF darbības programmā Itālijā 2000.–2006. gada plānošanas periodā (ar reputāciju saistīta atruna);
   b) pārvaldības un kontroles sistēmām 23 īpašajās ESF darbības programmās 2007.–2013. gada plānošanas periodā un
   c) pārvaldības un kontroles sistēmām trim ESF vai YEI darbības programmām un vienai FEAD darbības programmai 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

197.  konstatē, ka kopējā riskam pakļautā summa attiecībā uz 2016. gada attiecīgajiem izdevumiem ir EUR 279 miljoni;

Konkrēti jautājumi

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI)

198.  ir informēts par pirmajiem rezultātiem, kas izriet no pētījuma par YEI īstenošanu, kurā konstatēts:

   a) 2016. gada beigās to jauniešu skaits, kuri nedz mācījās, nedz strādāja, nedz apguva arodu (jaunieši NEET situācijā) un bija piedalījušies YEI atbalstītos projektos, lai uzlabotu prasmes vai gūtu iespēju iegūt darba pieredzi, salīdzinājumā ar 2015. gada beigām bija teju trīskāršojies (1,3 miljoni salīdzinājumā ar 0,5 miljoniem);
   b) to skaitā 712 000 bezdarbnieki un neaktīvie dalībnieki, kas nebija iesaistīti izglītībā vai apmācībā, bija piedalījušies YEI finansētos intervences pasākumos; attiecībā uz vairāk nekā pusi no viņiem (aptuveni 346 000 bezdarbnieki un neaktīvie dalībnieki, kas nebija iesaistīti izglītībā vai apmācībā) ir panākts pozitīvs iznākums, jo pēc intervences pabeigšanas viņi ir iesaistījušies izglītībā/apmācībā, ieguvuši kvalifikāciju vai strādā (tostarp kļuvuši par pašnodarbinātajiem);
   c) Itālijā hipotētisks novērtējums liecina, ka ar YEI lielā mērā atbalstīti jauni inovatīvi politikas virzieni par 7,8 % palielināja jauniešu nodarbinātības iespējas, lai gan pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības, kas liecina, ka apvidos, kur jauniešu bezdarbs ir visaugstākais, situācija ir sarežģītāka;

199.  turklāt konstatē, ka:

   a) Itālija un Spānija ar YEI pasākumiem ir mobilizējusi ievērojamu skaitu NEET situācijā esošo jauniešu, neraugoties uz joprojām augsto jauniešu bezdarba līmeni šajās valstīs;
   b) Slovākija ir novirzījusi darbību no sabiedrisko darbu shēmām jauniešiem uz efektīvākiem pasākumiem, piemēram, profesionālās apmācības paplašināšanu;
   c) Itālijā hipotētisks novērtējums liecina, ka ar YEI lielā mērā atbalstīti jauni inovatīvi politikas virzieni par 7,8 % palielināja jauniešu nodarbinātības iespējas, lai gan pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības;
   d) Portugālē YEI līdzfinansētām uzņēmējdarbības programmām bijuši labāki rezultāti nekā augstākās izglītības pasākumiem;
   e) Grieķija ir konstatējusi nepieciešamību pārskatīt tās kuponu sistēmu jauniešu nodarbinātībai un apmācībai;
   f) Polijā 62 % YEI dalībnieku saņēma darba, mācību vai izglītības piedāvājumu un programmas dalībnieku apmierinātības līmenis kopumā ir augsts;

200.  tomēr pauž nožēlu par to, ka ir izmantoti vien 30 % no pieejamiem līdzekļiem, kuros ietilpst sākotnējie priekšfinansējuma un starpposma maksājumi;

201.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2017. gada oktobrim visas dalībvalstis, uz kurām attiecas ex ante nosacījums par romiem (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ungārija un Vācija) bija to izpildījušas un līdz ar to tām bija valsts stratēģijas romu integrācijai;

202.  konstatē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar divām ESF investīciju prioritātēm tiek tieši risināti diskriminācijas novēršanas un romu integrācijas jautājumi (sk. turpmāk iekļauto tabulu);

Investīciju prioritāte (IP)

Dalībvalstis, kuras ir izvēlējušās IP

Finanšu piešķīrums

(miljoni EUR)

Visu veidu diskriminācijas apkarošana un vienlīdzīgu iespēju veicināšana

11 dalībvalstis (BE, CY, CZ, DE, ES, FR, GR, IE, PL, PT un SK).

447

Marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomiskā integrācija

12 dalībvalstis (AT, BE, BG, CZ, ES, FR, GR, HU, IT, PL, RO un SK).

1 600

Lielākā daļa finansējuma (EUR 1,2 miljoni) ir koncentrēts šādās valstīs: BG, CZ, HU un RO

203.  norāda, ka, lai gan Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda maksimālais gada budžets ir EUR 150 miljoni, saistībām 2016. gadā no rezerves bija izmantoti tikai EUR 28 miljoni, piešķirot šos līdzekļus astoņām dalībvalstīm;

Veicamie pasākumi

204.  tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju finansēšanas periodā pēc 2020. gada pievērst vairāk uzmanības šādiem aspektiem:

   a) Savienības pievienotās vērtības radīšana ar kohēzijas politiku;
   b) ciešākas koordinācijas veidošana starp kohēzijas politiku, ekonomikas pārvaldību un Eiropas pusgadu, cita starpā apsverot pozitīvus stimulus kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas nostiprināšanai, lai, kā noteikts Līgumos, pārvarētu atšķirības un nevienlīdzību šīs politikas trīs aspektos — ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā;
   c) sistēmas izveide, kas ļautu koncentrēt kohēzijas finansējumu reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams;
   d) stratēģiska administratīvā atbalsta nodrošināšana tiem reģioniem, kuriem ir grūtības apgūt līdzekļus;
   e) vienotu noteikumu kopuma izstrāde attiecībā uz struktūrfondiem;
   f) virzības veicināšana uz vienotās revīzijas principa ieviešanu;
   g) programmu un projektu ātrāka īstenošana, lai ievērotu septiņu gadu finanšu periodu (nevis n+3);
   h) iespējas došana valstu revīzijas iestādēm veikt revīziju attiecībā uz Savienības budžeta finanšu instrumentiem, samazināt finanšu instrumentu skaitu un ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz līdzekļu pārvaldītāju, tostarp EIB grupas un citu starptautisko finanšu institūciju, sniegtajiem pārskatiem attiecībā uz sniegumu un gūtajiem rezultātiem, tādējādi palielinot pārredzamību un pārskatatbildību;
   i) ņemot vērā pieredzi, kas gūta pašreizējā perioda laikā, un to, ka vajadzīga vēl lielāka vienkāršošana, lai izveidotu līdzsvarotu sistēmu, kura nodrošinātu rezultātu sasniegšanu un pareizu finanšu pārvaldību, neradot pārmērīgu administratīvo slogu, kas atturētu potenciālos atbalsta saņēmējus un radītu vairāk kļūdu;
   j) ģeogrāfiskā un sociālā līdzsvara ievērošana, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek izdarītas tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas;

205.  uzstāj, ka DG REGIO un DG EMPL savos gada darbības pārskatos ir jāpublicē priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem, kā to vairākkārt pieprasījis Parlaments;

206.  aicina DG REGIO:

   a) ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par dažādajām izskatīšanā esošajām OLAF lietām, kad būs pabeigtas attiecīgās juridiskās procedūras;
   b) īstenojot pasākumus saistībā ar Komisijas 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ziņot Parlamenta atbildīgajai komitejai par paveikto attiecībā uz visiem iepriekš minētajiem projektiem;

207.  aicina EIB steidzami analizēt OLAF konstatējumus un izdarīt nepieciešamos secinājumus; aicina EIB informēt Parlamentu par izdarītajiem secinājumiem un veiktajiem pasākumiem;

208.  aicina Komisiju mudināt izmantot ar Finanšu regulas pārskatīšanā ieviestos vienkāršotos izmaksu risinājumus;

209.  aicina DG EMPL ieviest IAS ieteikumu attiecībā uz ESI fondu kontroles stratēģijas agrīnu īstenošanu un informēt Parlamentu par ieviešanas pabeigšanu;

210.  aicina Komisiju paredzēt turpmāku noteikumu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu, lai palīdzētu vēl vairāk samazināt kļūdu īpatsvaru;

Dabas resursi

Galvenie snieguma rādītāji (KPI) un taisnīga KLP

211.  norāda, ka saskaņā ar DG AGRI gada darbības pārskatu (15. lpp. — KPI 1: lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu pilna darba laika strādājošo) nozares pievienotā vērtība un ražīgums 2016. gadā atkal nedaudz kritās un DG AGRI ieskatā „ir grūti noteikt, kas tieši rada faktora ienākumu vispārējo samazināšanos kopš 2013. gada”;

212.  atgādina, ka KPI 4 par nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā nav attiecināms, jo nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā ietekmē ne tikai KLP pasākumi;

213.  pauž nožēlu, ka Komisija nav sekojusi Parlamenta ieteikumiem 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumam pievienotajā rezolūcijā, proti, pārskatīt KPI 4, lai „konkrēti uzsvērtu KLP pasākumu ietekmi uz nodarbinātību šajos apvidos”;

214.  norāda, ka 2016. gadā 51 % no tiešo maksājumu saņēmējiem ir piešķirts mazāk nekā EUR 1250, summai kopā veidojot 4 % no kopējiem tiešajiem maksājumiem(84);

215.  atgādina par savām piezīmēm(85) attiecībā uz KLP izdevumu struktūras ilgtspējas trūkumu; 44,7 % no visām Savienības lauku saimniecībām gada ienākumi bija mazāki par EUR 4000, un 2016. gadā vidēji 10 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņēma aptuveni 60 % maksājumu(86); norāda, ka tiešo maksājumu sadalījums lielā mērā atspoguļo zemes koncentrāciju, proti, ka 20 % lauksaimnieku pieder arī 80 % zemes; (sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 17 Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas rīkotajā P. Hogan uzklausīšanā 2017. gada 28. novembrī); pauž bažas par maksājumu saņēmēju lielo koncentrāciju un uzsver, ka ir jācenšas panākt labāku līdzsvaru starp lieliem un maziem saņēmējiem;

216.  konstatē, ka aptuveni 72 % atbalsta tiek piešķirts lauku saimniecībām, kuru lielums ir no 5 līdz 250 hektāru un kuras parasti pieder ģimenēm;

217.  aicina DG AGRI nākamajā DFS noteikt ar rādītājiem papildinātus mērķus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai starp lauku saimniecībām;

218.  atkārtoti pauž viedokli, ka, ņemot vērā maksājumu nelīdzsvaroto sadalījumu, tiešie maksājumi nevar pilnībā darboties kā drošības mehānisms lauku saimniecību ienākumu stabilizēšanai, it īpaši attiecībā uz mazākām lauku saimniecībām;

219.  uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību, un tāpēc iesaka, lai Komisija atļautu izmantot tādu slīdošu skalu šīs nelīdzsvarotības novēršanai, saskaņā ar kuru, palielinoties lauku saimniecības lielumam, subsīdijas samazinās;

220.  aicina Komisiju paredzēt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta finansējuma saņemšanai, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem; aicina īpašu uzmanību pievērst administratīvajam atbalstam mazapjoma ražotājiem, kuriem finansējums ir būtiski svarīgs uzņēmuma izdzīvošanas priekšnoteikums;

Kļūdu īpatsvars

221.  norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka kļūdu līmenis dabas resursu nodaļā kopumā ir 2,5 % (2,9 % 2015. gadā un 3,6 % 2014. gadā); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo virzību, vienlaikus norādot, ka 2016. gada rādītājs ir virs būtiskuma sliekšņa;

222.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtējumā par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) konstatēto, ka tirgus un tiešā atbalsta maksājumos 2016. gadā nav būtisku kļūdu un ka Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 1,7 % (2015. gadā — 2,2 %);

223.  uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja mazāk kļūdu saistībā ar lauksaimnieka pieprasījumā iekļautiem nepamatoti lieliem vai neattiecināmiem zemes gabaliem, un tas ir skaidrojams ar ilggadīgo zālāju jaunu un elastīgāku definīciju, uz datu kvalitātes uzlabošanu zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) vērsto rīcības plānu rezultatīvu īstenošanu un jauno tiešsaistes ģeotelpisko sistēmu pieteikumu iesniegšanai;

224.  konstatē, ka maksājumos par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (t. s. zaļināšanas maksājumos) bijušas kļūdas, kas radījušas 17 % no Revīzijas palātas aplēstā kļūdu līmeņa, un ka kļūdas galvenokārt bijušas saistītas ar prasībām attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, tomēr ELGF kļūdu īpatsvars bijis zem būtiskuma sliekšņa; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka kļūdu īpatsvars ELGF samazinājies līdz 1,7 %;

225.  norāda, ka Revīzijas palāta ir atklājusi arī nepilnības ilggadīgo zālāju aizsardzībā, jo Čehijai un Polijai nav vēsturisku datu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts pienākums apaudzēt aramzemi ar zāli piecus gadus pēc kārtas, savukārt Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Portugāle un Vācija nav klasificējušas ilggadīgos zālājus pilnīgi ticamā veidā;

226.  uzsver Revīzijas palātas norādītā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci, neraugoties uz riskam pakļauto izdevumu apmēra palielināšanos, kā minēts DG AGRI gada darbības pārskatos, proti, tie palielinājušies no 1,38 % 2015. gadā līdz 1,996 % 2016. gadā (turklāt nav iekļauti tirgus pasākumi ar kļūdu īpatsvaru 2,85 %), savukārt lauku attīstības jomā abos finanšu gados šis rādītājs ir 4 %; saprot, ka tas neatspoguļo no statistiskas viedokļa būtiskas novirzes;

227.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā 2016. gadā ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis un iespējamākais kļūdu īpatsvars ir lēsts 4,9 % apmērā (2015. gadā — 5,3 %); norāda — ja visa valstu iestāžu rīcībā esošā informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5 procentpunktiem zemāks;

228.  atzīmē, ka lauku attīstības jomā trīs lielākās attiecināmības kļūdas bija saistītas ar saņēmējiem, kuri, pārkāpjot Savienības vai valsts noteikumus, nebija informējuši, ka tos kontrolē saistīti uzņēmumi — iesniedzot kopīgu pieteikumu ar šādiem uzņēmumiem — vai ka tie veic iepirkumu no saistītiem uzņēmumiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 7.26. punkts).

Pārvaldības un kontroles sistēmas

229.  norāda, ka DG AGRI gada darbības pārskatā ģenerāldirektors formulēja atrunu attiecībā uz tiešajiem maksājumiem 18 maksājumu aģentūrās 12 dalībvalstīs un ka maksājumu aģentūras, par kurām formulēta atruna un uz kurām attiecināta pastiprināta pārbaude, pārvalda EUR 13 618,6 miljonus, savukārt faktiskā riskam pakļautā summa attiecībā uz atrunās iekļautajiem izdevumiem ir EUR 541,2 miljoni;

230.  uzsver, ka trūkumi tika konstatēti jo īpaši pārvaldības un kontroles sistēmā Ungārijā (par novēlotu maksājumu aģentūras pārvaldības deklarāciju un trūkumiem attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem), Bulgārijā (attiecībā uz zaļināšanu un bioloģisko lauksaimnieku statusu), Polijā (attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem) un Itālijā (attiecībā uz trūkumiem zemes gabalu attiecināmības un aktīvu lauksaimnieku statusa pareizā noteikšanā);

231.  pauž nožēlu par nesenajiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar Itālijas maksājumu aģentūrām; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju un, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, sniegt Parlamentam attiecīgu informāciju;

232.  aicina Komisiju paātrināt 2016. gada 8. janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Čehijas Valsts lauksaimniecības intervences fondu; ņem vērā, ka nespēja novērst interešu konfliktu galu galā var likt kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju vai Komisijai piemērot finanšu korekcijas; aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu, ja atbilstīguma noskaidrošanas procedūras noslēgumā OLAF ir nosūtījis DG AGRI informāciju par iespējamu krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

233.  norāda — tā kā dažu dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami trūkumi, DG AGRI koriģē paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus, galvenokārt balstoties uz Komisijas un Revīzijas palātas pēdējo triju gadu laikā veiktajām revīzijām, kā arī sertifikācijas struktūras sniegto atzinumu par attiecīgo finanšu gadu;

234.  norāda — kaut arī kopš 2015. gada dalībvalstu sertifikācijas struktūrām ir pienākums pārbaudīt darījumu likumību un pareizību:

   a) tirgus pasākumu jomā DG AGRI veica korekcijas kopumā 32 shēmām (t. i., mazāk nekā 20 % no kopējā to shēmu skaita, kuru izdevumi tika deklarēti 2016. gadā);
   b) tiešo maksājumu jomā korekcijas tika veiktas 52 gadījumos (no 69), tomēr lielākā daļa šo korekciju bija mazākas par 1 %, septiņas bija starp 1 % un 2 % un deviņas pārsniedza 2 %;
   c) lauku attīstības jomā papildu maksājumi ir piemēroti 39 maksājumu aģentūrām no 72, veicot 21 korekciju, kas pārsniedza 1 % un 16 korekcijas, kas pārsniedza 2 %;

Ar sniegumu saistīti jautājumi lauku attīstības jomā

235.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izskatījusi ar sniegumu saistītus jautājumus attiecībā uz atlasītiem lauku attīstības darījumiem pēdējo trīs gadu laikā; ar gandarījumu norāda, ka 95 % no revīzijas brīdī pabeigtajiem projektiem bija īstenoti, kā plānots, bet pauž nožēlu par to, ka trūka pietiekamu pierādījumu izmaksu pamatotībai;

236.  uzsver, ka gandrīz visos Revīzijas palātas revidētajos projektos tika izmantota sistēma, ar kuru atlīdzina radušās izmaksas, un atzīmē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot vienkāršotu izmaksu sistēmu ar standarta likmes vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes finansējumu, kas efektīvi samazina pārmērīgu cenu risku;

Zaļināšana

237.  atzīmē Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.17. punkts) attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem norādīto, proti, pēc 63 lauku saimniecību apmeklēšanas ir konstatēts, ka:

   a) visas saimniecības, uz kurām attiecas kultūraugu dažādošanas prasība, bija to ievērojušas;
   b) lielākā daļa no zaļināšanas jomas kļūdām bija saistītas ar ekoloģiski nozīmīgu platību (EFA) prasību neievērošanu, savukārt
   c) attiecībā uz esošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu zemes gabali bija pareizi reģistrēti ZGIS;
   d) ne visi ilggadīgie zālāji bija pienācīgi reģistrēti;

238.  tomēr pauž īpašas bažas par pirmajiem secinājumiem Komisijas dienestu darba dokumentā „Pārskats par zaļināšanas pasākumiem, noslēdzoties pirmajam gadam” (SWD(2016)218, otrā daļa, 14. lpp.): „Kopumā lauksaimniekiem, lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasību, būtu jāmaina kultūraugi mazāk nekā 1 % no Savienības kopējās aramzemes platības, un, tā kā kultūraugu dažādošanas prasība attiecas uz lielāko daļu aramzemes platības Savienībā, šķiet, ka šī ierobežotā ietekme atspoguļo to lauksaimnieku pašreizējo praksi, kuri jau ievēro attiecīgo prasību”;

239.  uzsver Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.43.–7.54. punkts) minēto Komisijas analīzi, kurā apliecināts, ka kultūraugu dažādošana un ekoloģiski nozīmīgu platību shēma nav radījusi pārmaiņas lielākajā daļā apmeklēto saimniecību (89 % attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un 67 % attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām);

240.  pauž īpašas bažas par to, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 „Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā” ir teikts: „Zaļināšana diezin vai dos nozīmīgus ieguvumus vides un klimata jomā [..] tāpēc, ka [..] zaļināšanas prasības pārsvarā nav stingras un lielā mērā aptver jau ierasto lauksaimniecības praksi.”;

241.  turklāt norāda uz Revīzijas palātas teikto, ka, ņemot vērā daudzos izņēmumus, lielākā daļa lauksaimnieku (65 %) var saņemt zaļināšanas maksājumu, lai gan reāli viņiem nav jāpilda zaļināšanas pienākumi; tā rezultātā zaļināšana pozitīvi izmaina lauksaimniecības praksi tikai nelielā daļā Savienības lauksaimniecības platību;

242.  pauž nožēlu, ka zaļināšanas shēmas ir drīzāk instruments lauksaimnieku ienākumu atbalstam, nevis KLP vides un klimata snieguma uzlabošanai; uzskata, ka lauksaimniecības programmās, kuras paredzētas ar vidi un klimatu saistītu vajadzību risināšanai, būtu jāiekļauj snieguma mērķi, un šo programmu finansējumam būtu jāatspoguļo radušās izmaksas un zaudētie ienākumi, kas saistīti ar tādu darbību un prakses īstenošanu, kuras pārsniedz vides pamatprasības;

243.  pauž nožēlu, ka pašreizējā programmas struktūrā zaļināšanas shēmas varētu palielināt nelīdzsvarotību KLP atbalsta sadalē, jo tās ietilpst platībatkarīgajos maksājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju rīkoties saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 sniegtajiem ieteikumiem;

244.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju „[zaļināšanas shēmu] faktiskā ietekme uz vides jomā gūtajiem rezultātiem ir atkarīga no dalībvalstu un lauksaimnieku izdarītajām izvēlēm” un ka līdz šim „vien nedaudzas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju ierobežot pesticīdu un mēslojuma lietošanu [ekoloģiski nozīmīgās platībās]”;

245.  uzsver, ka zaļināšanas problēmas valsts pārvaldei galvenokārt saistās ar jaunu pārvaldības instrumentu izstrādi, piemēram, ekoloģiski nozīmīgo platību sadaļas iestrādi ZGIS, kas daļēji izskaidro to, kāpēc DG AGRI ir formulējis vairāk atrunu un palielinājis dalībvalstīm prasīto rīcības plānu skaitu;

246.  pieņem zināšanai, ka zaļināšana ievērojami palielina KLP sarežģītību, jo tā pārklājas ar citiem KLP vides instrumentiem (savstarpējā atbilstība un II pīlāra vides pasākumi); šajā sakarībā pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 par zaļināšanu, kurā ir norādīts, ka „Komisija un dalībvalsts mazina liekās palīdzības un dubultā finansējuma risku”;

Jauno lauksaimnieku shēma

247.  norāda, ka sakarā ar lielajām atšķirībām lauksaimniecības nozares attīstībā Savienībā par būtisku problēmu kļuvusi demogrāfiskā situācija, un tādēļ ir vajadzīgi politikas virzieni, ar kuriem novērst gados jaunu cilvēku trūkumu lauksaimniecībā, tādējādi Savienībā nodrošinot lauksaimniecības ilgtspējību ilgākā perspektīvā;

248.  uzsver, ka jaunie lauksaimnieki saskaras ar īpašām grūtībām finansējuma pieejamības ziņā, pirmajos uzņēmējdarbības gados grūtības rada zems apgrozījums un līdzās tam — lēna paaudžu nomaiņa un apgrūtināta piekļuve lauksaimniecības zemei;

249.  norāda, ka jauniešu skaita samazināšanās šajā nozarē padara sarežģītāku paaudžu maiņu un var nozīmēt vērtīgu prasmju un zināšanu zaudēšanu, kad gados vecāki un pieredzējušāki cilvēki dodas pensijā; tādēļ uzstāj, ka ir jāatbalsta gan pensijā aizejoši lauksaimnieki, gan viņu darba turpinātāji, kuri pārņem lauku saimniecības;

250.  pauž īpašas bažas par to, ka saistībā ar tiešajiem maksājumiem Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2017 par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem atzīmē, ka atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem:

   a) nav pamatots ar rūpīgu vajadzību novērtējumu;
   b) neatbilst vispārīgajam mērķim veicināt paaudžu nomaiņu;
   c) pat ne vienmēr tiek sniegts jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem tas ir nepieciešams, un
   d) dažreiz tiek sniegts saimniecībām, kurās jaunajiem lauksaimniekiem ir tikai pakārtota nozīme;

251.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz jauno lauksaimnieku atbalstu ar lauku attīstības shēmām Revīzijas palāta ir secinājusi, ka pasākumi kopumā balstās uz neskaidru vajadzību novērtējumu un nav panākta patiesa koordinācija starp I pīlāra maksājumiem un II pīlāra pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam;

Veicamie pasākumi

252.  aicina:

   a) Komisiju — rūpīgi analizēt iemeslus, kāpēc kopš 2013. gada notiek šī vispārējā faktora ienākumu samazināšanās un jaunajā DFS noteikt jaunu, ar rezultātu un ietekmes rādītājiem papildinātu galveno snieguma mērķi nolūkā samazināt lauksaimnieku ienākumu nevienlīdzību;
   b) dalībvalstis — turpināt censties savās ZGIS datubāzēs iekļaut ticamāku un atjauninātu informāciju;
   c) Komisiju — pārskatīt pieeju, ko maksājumu aģentūras izmanto, lai klasificētu un atjauninātu zemes kategorijas savās ZGIS, un veikt vajadzīgās šķērspārbaudes, lai samazinātu kļūdu risku zaļināšanas maksājumos;
   d) Komisiju — veikt piemērotus pasākumus, lai prasītu dalībvalstīm to rīcības plānos lauku attīstības jomā iekļaut koriģējošus pasākumus bieži konstatētu kļūdu novēršanai;
   e) Komisiju — sniegt norādījumus un izplatīt paraugpraksi valstu iestādēm, kā arī atbalsta saņēmējiem un to apvienībām, lai nodrošinātu, ka to veiktajās pārbaudēs tiek noskaidrota saikne starp pieteikumu iesniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas atbalstītajos lauku attīstības projektos;
   f) Komisiju — arī turpmāk modri sekot dalībvalstu iestāžu veiktajām pārbaudēm un paziņotajiem datiem un ņemt šos konstatējumus vērā, nosakot revīzijas slogu, kura pamatā ir riska novērtējums;
   g) dalībvalstis, kā arī atbalsta saņēmējus un to apvienības — pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā vienkāršoto izmaksu risinājumu sistēma lauku attīstības jomā;
   h) Komisiju — nākamās KLP reformas vajadzībām sagatavot un izstrādāt pilna apjoma intervences loģiku ES vides un klimata rīcībai saistībā ar lauksaimniecību, tostarp konkrētus mērķus, un šo loģiku pamatot ar aktuālāko zinātnisko izpratni par attiecīgajām norisēm;

253.  aicina Komisiju, sagatavojot jaunu priekšlikumu par zaļināšanu, balstīties uz šādiem principiem:

   a) lauksaimniekiem būtu jādod iespēja saņemt KLP maksājumus, ja viņi ievēro noteiktas vides aizsardzības pamatnormas, tostarp labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVS) un zaļināšanas prasības, kam būtu jāpārsniedz vides jomas tiesību aktu prasības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas uz rezultātiem orientēta budžeta (BFOR) pieejas koncepciju; uzskata, ka turpmākajai īstenošanas sistēmai vajadzētu būtu vairāk orientētai uz rezultātiem;
   b) konkrētas vietēja mēroga ar vidi un klimatu saistītas vajadzības var pienācīgi apmierināt, efektīvāk un mērķtiecīgāk plānojot darbības lauksaimniecības jomā;
   c) gadījumos, kad dalībvalstīm ir doti vairāki varianti, kā īstenot KLP, vispirms būtu jāprasa tām uzskatāmi parādīt, ka ar izvēlētajiem variantiem varēs efektīvi un lietderīgi sasniegt politikas mērķus, it īpaši saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, pārtikas kvalitāti un ietekmi uz veselību, zaļināšanu, zemes un lauku teritoriju apsaimniekošanu un cīņa pret apdzīvotības samazināšanos ES;

254.  aicina Komisiju:

   a) veikt visaptverošu novērtējumu par visiem pašreizējiem KLP politikas virzieniem un instrumentiem, kurus var apvienot, lai palīdzētu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un apzināt šķēršļus, kuri gados jaunajiem lauksaimniekiem ierobežo piekļuvi jau pastāvošām lauku saimniecībām vai traucē izveidot jaunas saimniecības un kurus varētu novērst gaidāmajā KLP pārskatīšanā;
   b) nodrošināt, ka lauksaimniecības reformas ietvaros tiek veikti turpmāki uzlabojumi lauku attīstības sistēmā, kā cita starpā izklāstīts Korkas 2.0 deklarācijā, lai nodrošinātu panākumus jauno lauksaimnieku atbalsta programmām;
   c) iekļaut tiesību aktos par KLP pēc 2020. gada (vai prasīt, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidru intervences loģiku tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā; intervences loģikā būtu jāiekļauj:
   rūpīgs novērtējums par gados jauno lauksaimnieku vajadzībām;
   novērtējums par to, kurām vajadzībām būtu jāpievēršas ar Savienības politikas instrumentiem un kurām vajadzībām risinājumu labāk meklēt — vai tas jau tiek darīts — dalībvalstu politikā, kā arī analīze par to, kādas atbalsta formas (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizēji maksājumi, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemērotas apzināto vajadzību apmierināšanai;
   iestādēm, atbalsta saņēmējiem un to apvienībām adresēti izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz iespējamiem palīdzības veidiem, kas būtu izmantojami lauku saimniecības agrākai nodošanai darbības pārņēmējam, līdz ar papildu konsultāciju pakalpojumiem vai pasākumiem, piemēram, apmierinošu pensiju shēmu, kura balstītos uz valsts vai reģionālā mēroga ienākumiem vai ieņēmumiem lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;
   SMART mērķu definēšana, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz sagaidāmo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā; it īpaši būtu jāprecizē, vai ar politikas instrumentiem būtu jāatbalsta pēc iespējas vairāk gados jaunu lauksaimnieku vai arī jāpievēršas konkrētām jauno lauksaimnieku kategorijām;
   d) nodrošināt, ka ar ierosinātajiem tiesību aktiem par KLP pēc 2020. gada Komisija un dalībvalstis (saskaņā ar dalītās pārvaldības noteikumiem) uzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu;

Globālā Eiropa

Kļūdu īpatsvars

255.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem sadaļas „Globālā Eiropa” izdevumos ir būtisks kļūdu īpatsvars — aplēstais kļūdu līmenis ir 2,1 % (2015. gadā — 2,8% un 2014. gadā — 2,7%); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci šajā politikas jomā;

256.  pauž nožēlu, ka, izslēdzot vairāku līdzekļu devēju un budžeta atbalsta darījumus, kļūdu īpatsvars konkrētiem Komisijas tieši pārvaldītiem darījumiem ir aprēķināts 2,8% apmērā (2015. gadā — 3,8%, 2014. gadā — 3,7 %);

257.  norāda, ka Komisija un tās partneri, kas veic īstenošanu, darījumos, kas attiecas uz dotācijām, kā arī iemaksu nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām, pieļāva vairāk kļūdu nekā saistībā ar citiem atbalsta veidiem; īpaši norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu;

258.  norāda — ja kļūdu labošanai būtu izmantota visa Komisijas un tās iecelto revidentu rīcībā esošā informācija, aplēstais kļūdu īpatsvars sadaļā „Globālā Eiropa” būtu bijis par 0,9 % procentpunktiem zemāks, t. i. 1,4 %, un līdz ar to nepārsniegtu būtiskuma slieksni;

259.  norāda, ka:

   a) 37 % aplēstā kļūdu līmeņa veido izdevumi, par kuriem trūkst svarīgu apliecinošo dokumentu;
   b) divos gadījumos Komisija bija apstiprinājusi izdevumus, kas faktiski nebija radušies, un tie veido 28 % no aplēstā kļūdu līmeņa; pauž nožēlu, ka šāda situācija tika konstatēta jau pagājušajā gadā, un norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos darījumos atklājās dažas kontroles nepilnības Komisijas sistēmās;
   c) 26 % no aplēstā kļūdu līmeņa attiecas uz neattiecināmiem izdevumiem, proti, izdevumiem par darbībām, kuras nav paredzētas līgumā vai kuras notikušas ārpus attiecināmības perioda, neatbilstību noteikumam par izcelsmi, neattiecināmiem nodokļiem un netiešajām izmaksām, kuras nepareizi pieskaitītas kā tiešās izmaksas;

Ticamības deklarācija

260.  pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas norādīto, ka DG NEAR revidenti konstatējuši trūkumus otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) netiešajā pārvaldībā, konkrēti, IPA II triju saņēmējvalstu (Albānijas, Turcijas un Serbijas) revīzijas iestādēs, neraugoties uz to, ka Albānijas un Serbijas revīzijas iestādes ir ieviesušas pārmaiņas ar mērķi atrisināt konstatētās problēmas, savukārt Turcijas revīzijas iestādes sistēmās ir dažas nozīmīgas jomas, kuru dēļ šīs iestādes sniegtais apliecinājums Komisijai joprojām varētu būt ierobežots (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.24. punkts);

261.  pauž bažas par Revīzijas palātas aplēsi, ka DG NEAR koriģētspēja un līdz ar to arī kopējā riskam pakļautā summa maksāšanas brīdī bija novērtētas par augstu;

Sniegums

262.  atzīmē, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā definējis galvenos snieguma rādītājus, kas saistīti ar cilvēces attīstību, klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesību un kļūdu īpatsvaru, bet pauž nožēlu par to, ka neviens no šiem rādītājiem neļauj izmērīt sniegumu attīstības sadarbības politikā, jo tie attiecas vien uz daļu no katram mērķim piešķirtā atbalsta, nevis mēra faktisko ietekmi un panākto progresu šo mērķu sasniegšanā;

263.  pauž bažas par Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) norādīto attiecībā uz ziņošanu, proti, dažādos ziņojumos, kas saistīti ar stratēģisko plānošanu un programmu plānošanu (gada darbības pārskatos, kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām pārskatos, ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos) sniegtā informācija par DG DEVCO sniegumu ir ierobežota un nesniedz faktisku novērtējumu par to, vai mērķi ir sasniegti;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi

264.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem nav pievienoti Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi (EAMR), kā tas paredzēts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā ir noteikts, ka tos „dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti”;

265.  pieņem zināšanai to, ka komisārs G. Oettinger, atbildot uz referenta vēstuli, ir norādījis, ka Komisija izskata iespēju ziņojumus sniegt jaunā formātā, kas ļautu tos nosūtīt Parlamentam, iztiekot bez konfidencialitātes procedūrām, tomēr tādā veidā, lai nebūtu kaitēts Savienības diplomātijas politikai;

266.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā ir iekļāvis sarakstu ar EAMR iekļautajām delegācijām un sniedzis analīzi par DG DEVCO KPI kopsavilkumu; tomēr uzstāj, ka Finanšu regula ir jāievēro pilnībā;

Trasta fondi

267.  atgādina, ka iespēja izveidot un pārvaldīt Savienības trasta fondus Komisijai ir paredzēta, lai:

   a) palielinātu Savienības starptautisko lomu un uzlabotu tās ārējās darbības un attīstības palīdzības redzamību un efektivitāti;
   b) dotu iespēju paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu, izvēloties īstenojamos pasākumus, jo tam ir izšķiroša nozīme krīzes situācijās un pēckrīzes darbībās;
   c) nodrošinātu sviras efektu papildu līdzekļu piesaistīšanai ārējām darbībām un
   d) izmantojot resursu apvienošanu, palielinātu koordināciju starp dažādiem Savienības līdzekļu devējiem noteiktās intervences jomās;

268.  ņemot vērā nesen gūto pieredzi, pauž zināmas bažas par trasta fondu izveides galveno mērķu sasniegšanu un jo īpaši atzīmē, ka:

   a) šā jaunā instrumenta sviras efekts ne vienmēr tiek nodrošināts, jo citu līdzekļu devēju iemaksas dažos gadījumos ir ļoti ierobežotas;
   b) neraugoties uz daudzveidīgo sadarbību ar ieinteresētajām personām, Savienības ārējo darbību redzamība nav uzlabojusies un ne vienmēr tiek nodrošināta visu ieinteresēto personu rīcības labāka koordinācija;
   c) dažu trasta fondu izveides nolīgumos paredzētā a priori priekšroka dalībvalstu aģentūrām drīzāk noved pie interešu konfliktiem, nevis stimulē dalībvalstis nodrošināt lielākus finanšu resursus;

269.  īpaši atgādina, ka trasta fonda Āfrikai vērtība ir vairāk nekā EUR 3,2 miljardi un ka vairāk nekā EUR 2,9 miljardi nāk no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un EUR 228,667 miljoni — no citiem līdzekļu devējiem; uzskata par nepieņemamu to, ka EAF iesaistīšana trasta fondos vēl vairāk ierobežo Parlamenta iespēju kontrolēt ES izdevumus;

270.  norāda, ka EAF, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai nevajadzētu radīt situāciju, ka ĀKK paredzētie līdzekļi nesasniedz savus parastos saņēmējus;

271.  uzsver, ka, Savienības politikas īstenošanā līdzās Savienības budžetam aizvien vairāk izmantojot citus finansēšanas mehānismus, piemēram, trasta fondus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo netiek saskaņotas ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 2.31. punkts); tāpēc uzsver to, cik nozīmīga ir Komisijas apņemšanās periodiski informēt budžeta lēmējinstitūciju par trasta fondu finansējumu un to plānotajām un notiekošajām darbībām, tostarp dalībvalstu veiktajām iemaksām;

Līdzekļi Palestīniešu pašpārvaldei

272.  uzstāj, ka no Savienības fondiem finansētās mācīšanas un apmācību programmās, piemēram, PEGASE, būtu jāatspoguļo tādas kopīgas vērtības kā miers, brīvība, iecietība un nediskriminācija izglītībā, kā tika nolemts Savienības izglītības ministru sanāksmē 2015. gada 17. martā Parīzē;

Veicamie pasākumi

273.  aicina DG NEAR (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.37. punkts):

   a) strādāt kopā ar IPA II saņēmējvalstu revīzijas iestādēm, lai uzlabotu to kompetenci;
   b) izstrādāt riska indikatorus, lai uzlabotu novērtējumu, kurā izmanto ģenerāldirektorāta jau pienācīgi ieviestās iekšējās kontroles veidlapas, nolūkā labāk izmērīt kļūdu radīto ietekmi;
   c) nākamajā gada darbības pārskatā pienācīgi izklāstīt atlikušo kļūdu īpatsvara izpētes tvērumu un aplēsto apakšējo un augšējo kļūdu robežu;
   d) uzlabot 2017. gada koriģētspējas aprēķinus, novēršot Revīzijas palātas atklātos trūkumus;

274.  aicina DG DEVCO un DG NEAR apsvērt iespējas sadarbībā ar DG HOME definēt galveno snieguma rādītāju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanu;

275.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nepilnības, ko tās IAS atklājis attiecībā uz DG DEVCO snieguma pārskatiem, un pārveidot EAMR par uzticamu un pilnībā publisku dokumentu, kas pienācīgi pamatotu delegāciju vadītāju un DG DEVCO ģenerāldirektora sniegto ticamības deklarāciju; prasa DG DEVCO definēt KPI tā, lai varētu izmērīt attīstības sadarbības politikas sniegumu, un to darīt, nekaitējot Savienības delegāciju īstenotajai Savienības diplomātijas politikai;

276.  uzskata, ka ir būtiski, lai pirmspievienošanās finansējumu būtu iespējams apturēt ne tikai gadījumos, kad ir pierādīta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana, bet arī gadījumos, kad pirmspievienošanās valstis jebkādā veidā pārkāpj Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības;

277.  uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; šajā sakarībā aicina Komisiju, izveidojot trasta fondus, noteikt pamatprincipus precīzai un strukturētai trasta fondu salīdzinošo priekšrocību novērtēšanai salīdzinājumā ar citiem atbalsta instrumentiem un arī veikt analīzi attiecībā uz to, kādus konkrētus trūkumus ar trasta fondiem ir iecerēts novērst; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ievērojamu ieguldījumu no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar „tradicionālajiem” Savienības ārējiem instrumentiem;

278.  pauž dziļu nožēlu par apstiprinātajiem vardarbības, seksuālas izmantošanas un absolūti neatbilstīgas izturēšanās gadījumiem, ko īstenojuši darbinieki, kas snieguši humāno palīdzību civiliedzīvotājiem konflikta un pēckonflikta situācijās; atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi par savu apņemšanos pārskatīt un gadījumos, kad tas vajadzīgs, apturēt finansējumu partneriem, kuri neievēro augsto ētikas standartu prasības; lai izskaustu šo postošo parādību un nepieļautu tās atkārtošanos, mudina Komisiju, stiprināt prevencijas mehānismus darbinieku atlases procedūrās un piedāvāt sākotnēju un turpmāku apmācību šajā jomā; prasa ieviest politiku trauksmes cēlēju aizsardzībai šādās situācijās;

279.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas dokumentus rūpīgāk, lai nodrošinātu plašāku un precīzāku novērtējumu par finansējuma vajadzībām un piemērotākajiem instrumentiem, kurus izmantot;

280.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienības finansējums tiek izmaksāts, ievērojot UNESCO miera un iecietības standartus;

281.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija aktīvi atbalstītu valstu, kuras saņem finansējumu, administratīvo spēju, sniedzot piemērotu tehnisko palīdzību;

Migrācija un drošība

282.  atzīmē, ka gada pārskata 8. nodaļā „Drošība un pilsonība”(87) Revīzijas palāta nav aprēķinājusi kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz 15 pārbaudītajiem darījumiem, jo nebija paredzēts, ka šī izlase reprezentatīvi raksturotu izdevumus šajā DFS kategorijā;

283.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka divus gadus pēc septiņu gadu plānošanas perioda sākuma Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF(88)) un Iekšējās drošības fonda (ISF) dalītās pārvaldības maksājumu veikšanas progress ir bijis lēns (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.2. izcēlums);

284.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākas sistēmu nepilnības attiecībā uz SOLID, AMIF un ISF gan Komisijas, gan dalībvalstu līmenī;

285.  īpaši pauž nožēlu par:

   a) Revīzijas palātas uzsvērto, ka īstenošanu var kavēt tas, ka pirms AMIF un ISF programmu apstiprināšanas dalībvalstis sagatavoja un Komisija izskatīja daudz programmu variantu;
   b) Revīzijas palātas atzīto, ka, novērtējot dalībvalstu ieviestās AMIF un ISF sistēmas, Komisija bieži vien ir balstījusies uz nepietiekami detalizētu informāciju, īpaši attiecībā uz revīzijas stratēģijām;
   c) kavēšanos ar ex post atbilstīguma revīziju ziņojumiem par SOLID programmām un nepietiekami dokumentētām kvalitātes kontroles procedūrām attiecībā uz ārpakalpojumu sniedzējam uzticēto revīzijas darbu;

286.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta konstatēja arī šādus trūkumus dalībvalstu līmenī: nebija pietiekami dokumentētas uz vietas veiktās pārbaudes, nebija speciāla finansējuma pārvaldības un kontroles IT rīka un bija daži trūkumi saistībā ar dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktajām revīzijām;

287.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas gada pārskatā norādīto, ka „Komisija 2016. gadā nebija paziņojusi bēgļu un migrācijas krīzei mobilizēto līdzekļu kopsummu, un to ir grūti aplēst” (Revīzijas palātas gada pārskats, 2.28. punkts);

288.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu attiecībā uz t. s. karstajiem punktiem (Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2017), proti,

   a) neraugoties uz Savienības sniegto ievērojamo atbalstu, 2016. gada beigās uzņemšanas centri Grieķijā un Itālijā vēl nebija tādi, lai pienācīgi uzņemtu migrantus;
   b) turklāt trūka pienācīgu telpu, lai izmitinātu nepavadītus nepilngadīgos un nodrošinātu viņiem starptautiskiem standartiem atbilstošu aprūpi;
   c) t. s. karsto punktu pieeja turklāt paredz, ka migranti tiek novirzīti atbilstošās turpmākajās procedūrās, proti, vai nu valsts patvēruma procedūrā, vai atgriešanā uz izcelsmes valsti, taču šo turpmāko procedūru īstenošana bieži vien ir lēna un tajā rodas dažādi šķēršļi, kas var nelabvēlīgi ietekmēt karsto punktu darbību;

289.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar organizācijas „Human Rights Watch” ziņoto, karstajos punktos Grieķijā sievietes bieži pieredz seksuālu uzmākšanos;

290.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam vērtējumam par pārredzamības trūkumu attiecībā uz finansējuma sadalījumu no publiskiem resursiem un migrantu resursiem jautājumā par ārkārtas palīdzību trešo valstu migrantu nogādāšanai no Grieķijas salām uz Grieķijas kontinentālo daļu, ko Revīzijas palāta ir minējusi savā gada pārskatā (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.4. izcēlums); atgādina, ka Savienības tiesību akti neļauj Savienības dotāciju saņēmējiem gūt peļņu no projekta īstenošanas; uzskata, ka šī lieta rada zināmas reputācijas problēmas Komisijai un liek uzdot jautājumus par tās darbību ētiskajiem aspektiem;

Veicamie pasākumi

291.  aicina:

   a) DG HOME — sadarbībā ar DG DEVCO un DG NEAR apsvērt iespējas definēt galveno snieguma rādītāju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanu;
   b) Komisiju — pārgrupēt budžeta pozīcijas, no kurām finansē migrācijas politiku, vienā pozīcijā, lai palielinātu pārredzamību;
   c) Komisiju — izstrādāt konkrētas stratēģijas attiecībā uz Savienības atbalsta grupām, lai nodrošinātu sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo drošību t. s. karstajos punktos;
   d) Komisiju un dalībvalstis — veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgas uzņemšanas telpas Grieķijā un Itālijā;
   e) Komisiju un dalībvalstis — novērst Revīzijas palātas konstatētos sistēmiskos trūkumus AMIF/ISF fondu pārvaldīšanā;
   f) Komisiju — sniegt aptuvenās izmaksas, kas par vienu migrantu vai patvēruma meklētāju bijušas katrā valstī;
   g) Komisiju — paredzēt uzraudzības sistēmu nolūkā nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanu;
   h) Komisiju — veikt stingrākas pārbaudes attiecībā uz bēgļiem paredzētajiem līdzekļiem, ko dalībvalstis ārkārtas situācijās bieži vien piešķir veidā, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem;

Komisāru rīcības kodekss un augsta līmeņa ierēdņu amatā iecelšanas procedūras

292.  atzinīgi vērtē to, ka bijusi reakcija uz Parlamenta aicinājumiem Komisijai līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus pēc amata pildīšanas beigām ieņemamo darbvietu atbilstības novērtēšanai, un attiecībā uz Komisijas priekšsēdētāju pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem; norāda, ka jaunais rīcības kodekss stājās spēkā 2018. gada 1. februārī;

293.  atgādina Komisijas priekšsēdētāja Junkera kunga solījumu Eiropas Ombudei, ka bijušais Komisijas priekšsēdētājs Barrozo kungs tiks uzņemts tikai kā interešu pārstāvis; atgādina, ka saskaņā ar ad hoc ētikas komitejas atzinumu par Barrozo kunga darbu jaunajā — Goldman Sachs padomnieka — amatā Barrozo kunga atrašanās šajā amatā ir pieņemama tikai ar nosacījumu, ka viņš apņemas nelobēt Goldman Sachs vārdā;

294.  norāda uz pretrunīgo situāciju, kas veidojusies, vairākiem Komisijas locekļiem savā sanāksmju reģistrā raksturojot tikšanos ar Barrozo kungu kā tikšanos ar Goldman Sachs International; secina, ka sanāksmes ar Barrozo kungu vai nu nebija lobēšanas sanāksmes, kas nozīmētu, ka nav pildīts Eiropas Ombudei dotais solījums un Komisijas sanāksmju reģistrs faktiski nepilda pārredzamības reģistra funkcijas, vai arī tikšanās ar Barrozo kungu traktētas kā sanāksmes ar interešu pārstāvi, un šādā gadījumā ir pārkāpts viens no ad hoc ētikas komitejas izvirzītajiem nosacījumiem;

295.  atgādina, ka interešu konflikta neesamībai ir jābūt komisāru uzklausīšanas priekšnoteikumam un ka tādēļ finansiālo interešu deklarācijas veidlapas ir jāaizpilda un jādara pieejamas pirms komisāra uzklausīšanas kompetentajā Parlamenta komitejā, un tās ir jāatjaunina vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad notikušas kādas izmaiņas;

296.  uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa lielāka pārskatatbildība no komisāru īpašajiem padomniekiem un jānodrošina lielāka pārredzamība par viņu profesionālajām saiknēm un darbības kontekstu, kā arī publiska kontrole, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, jo šiem padomniekiem ir neierobežota piekļuve Komisijai; uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs ierobežot iespēju nodarboties ar aizkulišu lobēšanu augstākajā līmenī;

297.  šajā sakarībā prasa, lai komisāri deklarētu visas savas intereses (kā akcionāri, uzņēmumu valdes locekļi, padomnieki un konsultanti, asociēto fondu locekļi u. c.) attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kuros viņi bijuši iesaistīti, tostarp tiešo ģimenes locekļu intereses, kā arī izmaiņas, kas notikušas laikā, kopš paziņota viņu kandidatūra;

298.  norāda, ka nogaidīšanas perioda pagarināšana līdz trim gadiem būtu jāattiecina uz visiem Komisijas locekļiem, kā to vairākkārt prasījis Parlaments; uzsver, ka ētikas komitejas sniegtie atzinumi būtu jāpublisko;

299.  pauž bažas, ka neatkarīgās ētikas komitejas locekļu iecelšanas procesos netiek garantēta komitejas neatkarība, un uzsver, ka neatkarīgie eksperti paši nedrīkstētu būt nedz komisāri, nedz ieņemt kādu augsta Komisijas ierēdņa amatu; aicina Komisiju pieņemt jaunus noteikumus par neatkarīgo ētikas komiteju, ievērojot šo piezīmi;

300.  prasa Komisijai, lai neatkarīgā ētikas komiteja ik gadu sniegtu ziņojumu un publicētu to; atkārtoti apstiprina, ka neatkarīgā ētikas komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus attiecībā uz rīcības kodeksa vai tā īstenošanas uzlabošanu;

301.  pauž dziļas bažas par pārredzamības trūkumu, absolūtu konkurences neesamību starp atbilstīgiem kandidātiem no darbinieku vidus un Savienības Civildienesta noteikumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāja neseno iecelšanu par Komisijas jauno ģenerālsekretāru; norāda, ka Komisijas atbildēs Parlamenta Budžeta kontroles komitejai nav pienācīgi izskaidrots pamatojums tam, kādēļ ģenerālsekretārs tika iecelts, izmantojot Civildienesta noteikumu 7. pantu, kas ļauj veikt amatā pārcelšanu, neizsludinot attiecīgā amata vakanci un neuzaicinot atbilstīgus kandidātus pieteikties šim amatam; sagaida, ka Komisijas priekšsēdētājs iesniegs Parlamentam savu plānu, kā labot kaitējumu, ko Komisijas publiskajam tēlam nodarījusi ģenerālsekretāra nesenā iecelšana amatā;

302.  ņemot vērā neseno Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā un lai nodrošinātu neatkarīgu Eiropas publisko pārvaldi, aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt priekšlikumu par augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanas procedūru, kas nodrošinātu, ka labāko kandidātu atlase tiek veikta, īstenojot maksimālu pārredzamību un iespēju vienlīdzību, un būtu pietiekami plaša, lai to varētu piemērot arī visām pārējām Savienības iestādēm, tostarp Parlamentam un Padomei;

303.  domājot par nākotni, aicina Komisiju paredzēt šādu uzlabojumu ieviešanu:

   a) būtu jāaizliedz dāvanu pieņemšana no dalībvalstu dāvinātājiem (Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksa 6. panta 4. punkts);
   b) komisāru dalība valstu politikā pilnvaru laikā būtu jāaptur vai jāierobežo ar vien pasīvu piederību partijām;
   c) jāprecizē atsauce uz diplomātisko vai pieklājības praksi (6. panta 2. un 5. punkts), kas nav precīza un skaidra un kuru varētu izmantot negodprātīgi;
   d) Komisijas locekļu dalība valstu vēlēšanu kampaņās būtu jāsaskaņo ar dalību Eiropas vēlēšanu kampaņā (9. un 10. pants); abos gadījumos komisāriem vajadzētu būt pienākumam doties neapmaksātā vēlēšanu atvaļinājumā;
   e) būtu jānodrošina lielāka skaidrība attiecībā uz kritērijiem par iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 245. vai 247. pantu;
   f) komisāriem būtu jādeklarē visas savas attiecīgās intereses (kā akcionāriem, uzņēmumu valdes locekļiem, padomniekiem un konsultantiem, asociētu fondu locekļiem utt.), nevis jāizraugās deklarēšanai tikai tās intereses, kuras, viņuprāt, varētu tikt uzskatītas par tādām, kas varētu radīt interešu konfliktu;
   g) interešu deklarācijas būtu jāuzlabo saskaņā ar Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūciju par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes(89);

Administrācija

Revīzijas palātas konstatējumi

304.  konstatē, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam visas iestādes kopā bija samazinājušas štatu sarakstos paredzēto štata vietu skaitu par 4,0 % (no 39 649 vietām līdz 38 072 vietām), un ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam iestādes bija samazinājušas darbinieku skaitu (faktiski aizpildītās štata vietas) par 1,4 % (no 37 153 līdz 36 657 štata vietām;

305.  ņem vērā arī Revīzijas palātas papildu secinājumus:"

„30. Tomēr šajā pašā laikā budžeta lēmējinstitūcija ikgadējā budžeta procedūrā piešķīra jaunas štata vietas iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Šīs štata vietas bija pieejamas galvenokārt darbības izvēršanai (tas izskaidro lielo štata vietu pieaugumu aģentūrām), bija saistītas ar Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī tika piešķirtas Eiropas Parlamenta politiskajām grupām.

   31. Tā rezultātā vietu skaits štatu sarakstos no 2012. līdz 2017. gadam samazinājās par 1,1 %, taču vērojamas lielas atšķirības starp iestādēm (-3,5 %), decentralizētajām aģentūrām (+13,7 %) un izpildaģentūrām (+ 42,9 %). Faktiski aizpildītās štata vietas laikā no 2013. gada 1. janvārim līdz 2017. gada 1. janvārim palielinājās par 0,4 % (-1,3 % iestādēs un struktūrās un +11,3 % aģentūrās, tajā skaitā 9,6 % decentralizētajās aģentūrās un 33,7 % izpildaģentūrās). Vidējais brīvo darbvietu rādītājs samazinājās no 6,9 % 2013. gada 1. janvārī līdz 4,5 % 2017. gada 1. janvārī un dažās iestādēs un struktūrās noslīdēja zem 2 % līmeņa.”(90);
"

306.  ar bažām norāda, ka nepārtraukti turpinās Luksemburgā strādājošo Savienības darbinieku diskriminācija, neraugoties nedz uz Eiropas Savienības Tiesas 2000. gada oktobra spriedumu Ferlini lietā (C-411/98), nedz Direktīvu 2011/24/ES, kur šāda prakse tiek nosodīta; uzsver, ka pārmērīga uzcenojuma piemērošana turpinās, pamatojoties uz diviem nolīgumiem ar Luksemburgas Slimnīcu federāciju (FH) un Ārstu un zobārstu asociāciju (AMD), kuros ir noteikts 15 % ierobežojums uzcenojumam, taču ļauts iekasēt par 500 % augstākas summas par ārstēšanu slimnīcās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada spriedums un Direktīva 2011/24/ES tiek pārkāpti ne tikai ar šiem nolīgumiem, bet ka tos pārkāpj arī daudzi valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; aicina Komisiju, pirmkārt, aprēķināt šā uzcenojuma gada radītās ikgadējās papildu izmaksas Savienības budžetam (JSIS) un tās pamatot; otrkārt, izvirzīt pārkāpuma procedūru vai līdzīgu juridisku prasību pret Luksemburgas Lielhercogisti; treškārt, informēt Parlamentu par Luksemburgas Deputātu palātā iesniegtā atklātā lūgumraksta Nr. 765 un 2017. gada 19. oktobrī notikušo atklāto debašu rezultātiem un, ceturtkārt, protestēt pret abiem nolīgumiem ar FH un AMD;

307.  atzinīgi vērtē komisāra G. Oettinger izteikumus par personāla politikas ierobežojumu izbeigšanu nolūkā novērst nopietnu kaitējumu Eiropas iestāžu pienācīgai darbībai un Eiropas iedzīvotājiem sniegto Savienības civildienesta pakalpojumu kvalitātei; uzsver, cik svarīgi ir, lai pastāvētu spēcīgs Eiropas civildienests, kas kalpo iedzīvotāju vajadzībām un spēj risināt sarežģītos uzdevumus, ar kuriem saskaras Savienība, un īstenot Savienības politiku, ievērojot augstākos iespējamos izcilības standartus un profesionalitāti, un lai tas sniegtu pakalpojumus ar visiem nepieciešamajiem juridiskajiem un budžeta resursiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi atjaunot Eiropas civildienesta pievilcīgumu jaunajiem Savienības speciālistiem; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par sekām, ko rada Savienības civildienesta pievilcīguma ierobežojumi un tā pašreizējais resursu nepietiekamības stāvoklis, un ierosināt šajā ziņojumā risinājumus, kā palīdzēt pietuvināt civildienestu Eiropas iedzīvotājiem un palielināt viņu interesi kļūt par tā daļu;

308.  uzsver, ka ir svarīgi rast risinājumu problēmai, kas ir saistīta ar pārmērīgi lielu medicīnisko izdevumu rēķinu izrakstīšanu — un daudzos gadījumos ir ļaunprātīga prakse — Parlamenta darbiniekiem un deputātiem dažās dalībvalstīs; aicina Komisiju meklēt risinājumus šai problēmai, kas tādās valstīs kā Luksemburga izmaksā aptuveni EUR 2 miljonus gadā (piemēram, iesaistīties sarunās ar dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām (valsts vai privātām), izveidot apliecību, kas būtu līdzīga ceļojumiem uz ārvalstīm izmantotajai Eiropas veselības apdrošināšanas kartei u. c.);

Jean Monnet ēkas (JMO I, JMO II) Luksemburgā

309.  ņem vērā, ka jaunās Jean Monnet ēkas (JMO II) būvniecība ir ievērojami aizkavējusies, kas saistīts ar papildu izmaksām;

310.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai un Luksemburgas iestādēm bija vajadzīgi 15 gadi (no 1994. līdz 2009. gadam), lai vienotos par turpmāko kārtību Komisijas dienestu izvietošanai Luksemburgā;

311.  ar nepacietību gaida pilna apjoma vēsturi par JMO I/JMO II ēkām laikā no 1975. līdz 2011. gadam, kā Komisija to apsolīja savās rakstveida atbildēs, gatavojoties komisāra G. Oettinger uzklausīšanai 2018. gada 23. janvārī;

312.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan jau 1997. gadā tika sagatavota pilnīga uzskaite par azbestu saturošiem materiāliem JMO I, Komisija no ēkas izvācās tikai 2014. gada janvārī un ka AIB-Vinçotte Luxembourg savus atzinumus pārskatīja līdz pat 2013. gadam; norāda, ka azbesta lokšņu blīvums JMO I bija mazāks, nekā domāts, un līdz ar to tās bija jutīgākas pret mehānisku iedarbību (pietika ar nelielu berzi, lai gaisā nokļūtu šķiedras, kuras tādējādi bija iespējams ieelpot); uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā nopietnos riskus veselībai, ko izraisa azbesta ieelpošana, būtu vajadzējis ņemt vērā eksperta ziņojumu un citu šīs jomas ekspertu sniegtos atzinumus, jo īpaši pēc notikumiem Berlaymont ēkā Briselē; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, vai visi darbinieki tika pienācīgi informēti par situāciju un nopietnajiem veselības riskiem, vai tika konstatēti saslimšanas gadījumi, kurus varētu būt izraisījusi azbesta daļiņu ieelpošana, un kādi pasākumi tika veikti šādos gadījumos, un vai tika veikti preventīvi pasākumi (skrīningi un agrīnās noteikšanas testi u. c.); turklāt aicina Komisiju ziņot par to, vai tā šajā sakarībā jau ir uzsākusi tiesvedību pret AIB-Vinçotte Luxembourg;

313.  norāda, ka 2015. gada decembrī Komisija un Luksemburgas iestādes vienojās, kā sadalīt ar priekšlaicīgu izvākšanos no JMO I ēkas saistītās izmaksas; norāda, ka saskaņā ar sākotnējo ieceri JMO II ēkai vajadzēja būt pieejamai no 2014. gada 31. decembra;

314.  aicina Komisiju detalizēti ziņot par sešu ēku (ARIA, LACC, HITEC, DRB, BECH un T2), kurās patlaban izvietota Komisija, īres izmaksām, kas saistītas ar JMO II būvniecības iekavēšanos, un par nomas līgumu pagarināšanas sekām; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības komiteju nodrošināt darba apstākļu uzlabošanu minētajās sešās ēkās un ātri pabeigt sarunas ar Luksemburgas iestādēm par mobilitātes nosacījumu uzlabošanu un labāku piekļuvi ēkām; atgādina, ka saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem katrā ēkā būtu jāatrodas medpunktam;

315.  nesen uzzināja, ka JMO II ēkas būvniecības pirmais posms, iespējams, tiks nodots 2020. gada sākumā, bet otrais posms — 2024. gada sākumā; ņem vērā Komisijas sniegtos paskaidrojumus par kavēšanās iemesliem:

   a) arhitektu konsorcijs „KSP” pieprasīja pārskatīt dažas pārvaldības līguma klauzulas;
   b) konkursa procedūrā par zemes darbiem tika pieredzētas administratīvas problēmas;
   c) būtiskas izmaiņas skāra drošības pasākumus;

un prasa pamatot šos paskaidrojumus ar attiecīgiem dokumentiem un sniegt detalizētu pārskatu par izmaksām, kas radīsies saistībā ar kavēšanos ēkas nodošanā.

316.  vēlas līdz 2018. gada 30. jūnijam saņemt šos skaidrojumus apstiprinošus dokumentus;

Eiropas skolas

317.  atgādina, ka Komisija 2016. gadā sedza 61 % no skolu budžeta (EUR 177,8 miljonus);

318.  pauž nožēlu, ka pēc vairāk nekā 15 gadiem(91) vēl arvien nav pareizas finanšu pārvaldības sistēmas attiecībā uz Eiropas skolām;

319.  šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas gada ziņojumu par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem, kurā atklājas šādas nepilnības(92):"“27. Revīzijas palāta konstatēja nozīmīgas nepilnības, veicot uzkrāto izdevumu uzskaiti centrālajā birojā un Alikantes un Karlsrūes skolās, jo īpaši veicot aprēķināšanu un grāmatošanu attiecībā uz darbinieku pabalstiem un kreditoru un debitoru parādiem. Būtiskas kļūdas tika izlabotas konsolidācijas procedūrā [...] 30. Ja Alikantes un Karlsrūes skolu iekšējās kontroles sistēmās ir nelielas nepilnības, tad ievērojamas nepilnības joprojām pastāv centrālā biroja iekšējās kontroles sistēmās. Neatkarīga ārējā revidenta revīzijas ziņojumi arī liecina par būtiskām nepilnībām darbā pieņemšanas, iepirkuma un maksājumu procedūrās. Revīzijas palāta tāpēc nevar apstiprināt, ka finanšu pārvaldība tika veikta saskaņā ar vispārējo satvaru.”;"

320.  atzīst, ka ģenerāldirektore tāpēc rīkojās vien atbilstīgi, ierobežojot savu ticamības deklarāciju: „Ģenerāldirektore kā deleģētā kredītrīkotāja ir parakstījusi ticamības deklarāciju, taču sniedzot ar reputāciju saistītu atrunu attiecībā uz Komisijas Eiropas skolām piešķirto līdzekļu daļas efektīvu pārvaldību.”(93);

321.  pauž nožēlu par daudzajām nepilnībām, kas norādītas Revīzijas palātas gada ziņojumā par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem; uzskata, ka Eiropas skolu sistēmas finansiālā pārskatatbildība būtu pienācīgi jāpalielina, šajā nolūkā ieviešot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru attiecībā uz šo skolu rīcībā nodotajiem EUR 177,8 miljoniem;

322.  atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu, apsverot iespēju veikt reformu, kas attiektos uz pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem, un atgādina par savu prasību, ka Komisijai ik gadu ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums, kurā sniegts vērtējums par paveikto;

323.  prasa Komisijai, kad attiecībā uz Eiropas skolām varētu būt ieviesta pareizas finanšu pārvaldības sistēma; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas skolās iespējami drīz varētu ieviest labas finanšu pārvaldības sistēmu;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

324.  pauž izbrīnu, ka iestādē iekšēji izstrādāta jauna lietu pārvaldības sistēma izmaksās EUR 12,2 miljonus; jautā, vai OLAF veica tirgus izpēti un meklēja lētākus risinājumus, pirms uzņēmās šīs izmaksas; sagaida, ka Komisija un OLAF sniegs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu skaidrojumu par aplēstajām izmaksām un pasākumiem, kas veikti, lai rastu ekonomiskāku risinājumu;

325.  pauž lielas bažas par:

   a) tādu amata vietu izveidi, kuru vienīgais mērķis ir nodrošināt atspērienu pārcelšanai citā amatā,
   b) gadījumu, kad augsta līmeņa ierēdnis neievēroja nogaidīšanas periodu, pirms pieņēma darba piedāvājumu, kas bija cieši saistīts ar iepriekšējām darba attiecībām;
   c) risku, ka šim augsta līmeņa ierēdnim varētu veidoties interešu konflikts, ko varētu radīt lojalitāte pret iepriekšējo un pašreizējo darba devēju;

Ekspertu grupas

326.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ekspertu grupu sastāvs būtu līdzsvarots; ņem vērā Corporate Europe Observatory 2017. gada 14. februāra ziņojumu „Corporate interests continue to dominate key expert groups” („Galvenajās ekspertu grupās turpina dominēt korporatīvās intereses”;)(94); pauž bažas par tajā pausto secinājumu, it īpaši attiecībā uz līdzsvara trūkumu ekspertu grupās, kas darbojas šādās jomās: GEAR2030, finanšu kontu informācijas automātiska apmaiņa, kopējais transfertcenu noteikšanas forums, labas nodokļu pārvaldības platforma un mehānisko transportlīdzekļu darba grupas apakšgrupa reālos braukšanas apstākļos veidojušos emisiju jautājumos  — vieglie transportlīdzekļi; uzskata, ka Parlaments joprojām nav saņēmis oficiālu atbildi uz savu 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli(95); aicina Komisiju nekavējoties sniegt izsmeļošu atbildi;

Pētnieciskā žurnālistika un korupcijas apkarošana

327.  nosoda Slovākijas pētnieciskā žurnālista Ján Kuciak un viņa saderinātās Martina Kušnírová slepkavību 2018. gada 22. februārī un pauž ļoti lielas bažas par informāciju, no kuras izriet, ka šī slepkavība varētu būt saistīta ar Savienības līdzekļu krāpniecisku pārvedumu kādam Slovākijas iedzīvotājam un ar iespējamām saiknēm ar organizētās noziedzības grupējumu ’Ndràngheta; prasa Komisijai un OLAF rūpīgi izskatīt šo lietu un ziņot par to saistībā ar pasākumiem, kas veicami pēc Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas;

328.  pauž nožēlu par to, ka Komisija vairs nenāks klajā ar otro ES pretkorupcijas ziņojumu, kurā būtu sniegti pārskati par katru valsti (ARES(2017)455202); aicina Komisiju atsākt ziņojumu sniegšanu par korupcijas situāciju dalībvalstīs, to darot atsevišķi no ekonomikas pusgada pasākumiem un cita starpā izvērtējot ES atbalstīto korupcijas apkarošanas centienu efektivitāti; stingri mudina Komisiju nevērtēt korupcijas apkarošanas centienus tikai no ekonomisko zaudējumu aspekta;

329.  aicina Komisiju atjaunot centienus virzībā uz to, lai ES varētu kļūt par starpvalstu pretkorupcijas grupas GRECO (group of states against corruption) parakstītāju;

Pārejas pabalsti

330.  pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta Politikas departamenta D pētījumā „Transitional allowances for former EU office holders — too few conditions?” („Pārejas pabalsti bijušajām ES amatpersonām — pārāk maz nosacījumu?”); aicina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus un nākt klajā ar iniciatīvu pārskatīt pārejas pabalstus bijušajām ES amatpersonām, lai vairotu šo pabalstu pārredzamību un ES budžeta pārskatatbildību iedzīvotāju priekšā; īpaši aicina bijušās ES amatpersonas laikposmā, kamēr tiek saņemts pārejas pabalsts, atturēties no lobēšanas darbībām ES iestādēs;

Izpildaģentūras

331.  aicina attiecīgās izpildaģentūras:

   a) ievērot Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumus un īstenot tos;
   b) pēc iespējas izvairīties no apropriāciju pārnešanas, ieviešot diferencētas budžeta apropriācijas aģentūru darbības daudzgadu rakstura labākai atspoguļošanai;
   c) glabāt sīku un pilnīgu uzskaiti par publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām.

Komiteju atzinumi

Ārlietas

332.  Pieņem zināšanai 2017. gada jūnija galīgo ziņojumu par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ārējo novērtējumu; atzinīgi vērtē norādes, ka vēlēšanu novērošana dod ieguldījumu EIDHR vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu vietējo iedzīvotāju atbalstu vēlēšanu novērošanas misijām; tādēļ vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderību un ieviest samērīgumu starp vēlēšanu novērošanas misijām iztērētajiem līdzekļiem un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to ieteikumus; aicina Komisiju apsvērt galīgajā ziņojumā par EIDHR ārējo novērtējumu izteiktos priekšlikumus vēl konsekventāk reaģēt uz ieteikumiem, kuri sniegti vēlēšanu novērošanas rezultātā;

333.  atzinīgi vērtējot panākto, tomēr norāda, ka Komisija 4 no 10 civilajām misijām, kas īstenotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), vēl nav atzinusi par atbilstošām Finanšu regulas 60. pantam; mudina Komisiju, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, pastiprināt centienus akreditēt visas civilās KDAP misijas, lai tām varētu uzticēt netiešajā pārvaldībā īstenojamos budžeta izpildes uzdevumus;

Attīstība un sadarbība

334.  pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo tendenci ignorēt Regulā (ES) Nr. 233/2014(96) paredzētos juridiski saistošos noteikumus, kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI galvenokārt ir instruments, kas izstrādāts cīņai ar nabadzību;

335.  piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvības, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes;

336.  pauž bažas saistībā ar Revīzijas palātas paziņojumu par nopietno risku, ka Savienība nesasniegs savu mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājuma integrēšanu visā Savienības budžetā un 20 % izdevumu izlietošanu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

337.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(97); uzsver iespējami negatīvās sekas, kas tiks radītas jaunattīstības valstīm, kā to norādījusi Revīzijas palāta: „Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”; prasa Komisijai risināt šo jautājumu;

338.  sagaida, ka tam tiks nosūtīta pilnīga informācija un ar to pilnībā apspriedīsies par ASI vidusposma novērtējumu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību;

339.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas izskaušanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk; tomēr stingri nosoda jebkādus mēģinājumus atbalsta piešķiršanā izvirzīt nosacījumus par robežkontroli;

Nodarbinātība un sociālās lietas

340.  pauž bažas par to, ka, Revīzijas palātai pārbaudot 168 pabeigtus projektus izdevumu jomā „Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, tikai vienai trešdaļai projektu bija snieguma novērtēšanas sistēma ar tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, kuri saistīti ar attiecīgās darbības programmas mērķiem, un 42 % gadījumu nebija ne koprezultātu rādītāju, ne mērķu, līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo projektu konkrēto devumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;

341.  norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu, ka, pārskatot ESI fondu strukturēšanas un īstenošanas mehānismu laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai būtu jāpalielina programmu orientācija uz sniegumu un jāvienkāršo maksājumu mehānisms, mudinot vajadzības gadījumā ieviest papildu pasākumus, kas maksājumu līmeni sasaista ar sniegumu, nevis vienkārši veikt izmaksu atlīdzināšanu;

342.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2016. gadā sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no apakšprogrammām „Progress” un „Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa „Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas Investīciju fonds apņemas pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā „Sociālā uzņēmējdarbība” pieejamos resursus;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

343.  uzsver, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas komentārus, 2016. gadā tika izstrādāts rīcības plāns, lai samazinātu maksājumu kavējumus programmā LIFE; norāda, ka novēlotu maksājumu īpatsvars 2016. gadā bija 3,9 %;

344.  pauž nožēlu, ka nav īpaša Komisijas pārvaldīta ziņošanas satvara saistībā ar to Savienības politikas pasākumu nevēlamo seku identificēšanu un izmērīšanu, kuri sekmē klimata pārmaiņas, un saistībā ar šo izdevumu īpatsvara kvantificēšanu kopējā Savienības budžetā;

345.  uzsver, ka iekšējās revīzijās tika konstatēta arī kavēšanās ar viena ļoti svarīga, ar IT drošību saistīta ieteikuma (par ES ETS IT sistēmas drošības pārvaldību) īstenošanu, kas pakļauj Komisijas dienestus drošības pārkāpumu apdraudējumam;

346.  norāda, ka otrās Veselības programmas ex post novērtējumā, kurš tika uzsākts 2016. gada jūlijā, tika konstatēts, ka, lai gan programma ir devusi vērtīgus rezultātus ar skaidru saikni ar Savienības un valstu veselības politikas prioritātēm, joprojām iespējami uzlabojumi attiecībā uz darbības rezultātu izplatīšanu un sinerģiju ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem;

Transports un tūrisms

347.  pauž nožēlu par to, ka laikā, kad tiek gatavota nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), Revīzijas palāta nav sniegusi vispusīgu informāciju par revīzijām, kas jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” veiktas attiecībā uz transporta nozari, jo īpaši attiecībā uz EISI;

348.  ņem vērā, ka līdz 2016. gada beigām EISI bija sniedzis atbalstu 452 transporta projektiem un tam izmantotais investīciju kopējais apmērs visā Eiropā sasniedza EUR 19,4 miljardus; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; uzsver, ka turpmāk būtu jāizvairās veikt tādus EISI budžeta samazinājumus, kādi tika veikti agrāk saistībā ar finansējuma nodrošināšanu ESIF iniciatīvai;

349.  ņem vērā, ka 2016. gadā ESIF nodrošināja EUR 3,64 miljardus, ar ko tika finansētas 29 darbības: 25 transporta projekti un četri vairāknozaru fondi, un tiek sagaidīts, ka kopējais investīciju apmērs sasniegs EUR 12,65 miljardus; pauž nožēlu par to, ka Komisija un EIB katru gadu nesniedza pa nozarēm sadalītu vispusīgu informāciju par projektiem, kas saņēmuši ESIF atbalstu;

350.  ņem vērā to, ka nolūkā aprīkot kuģus ar ekoloģiski tīru tehnoloģiju 2016. gadā tika sākta programma „Green Shipping Guarantee”, izmantojot jauno EISI parāda instrumentu un ESIF, kam ir potenciāls piesaistīt EUR 3 miljardus lielas investīcijas; prasa Komisijai sniegt detalizētu informāciju par šīs programmas īstenošanu, tostarp par finanšu un tehnoloģiskajiem aspektiem, kā arī ietekmi uz vidi un ekonomiku;

351.  ņem vērā, ka ir ievērojami palielinājies tādu finanšu instrumentu skaits, kas transporta nozarē rada jaunas finansējuma apvienošanas iespējas, vienlaikus radot ap Savienības budžetu sarežģītu mehānismu tīklu; pauž bažas par to, ka šie instrumenti, kas tiek izveidoti līdzās Savienības budžetam, varētu apdraudēt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nenotiek saskaņoti; turklāt pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz ESIF finansējumu īstenošanas pilnvaras ir deleģētas EIB un tādēļ publisko kontroli var veikt ierobežotākā apmērā nekā attiecībā uz citiem instrumentiem, kas saņem atbalstu no Savienības budžeta;

352.  aicina Komisiju labu laiku, pirms tiek iesniegts priekšlikums par DFS un nākamo EISI, nākt klajā ar skaidru novērtējumu par to, kā transporta nozarē ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus, jo īpaši EISI, kā arī EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā novērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par investīciju ģeogrāfisko līdzsvarotību transporta nozarē; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā iztērētās naudas apmērs nebūtu uzskatāms par vienīgo atbilstīgo kritēriju, kas ir jāizmanto, novērtējot tā sniegumu; tādēļ aicina Komisiju padziļināt novērtējumu par sasniegumiem, kas gūti Savienības finansētu transporta projektu īstenošanā, un izmērīt to pievienoto vērtību;

353.  atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs pārskats par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu;

354.  aicina Komisiju izvērtēt to, cik finansiāli efektīvs ir līgums ar Eirokontroli attiecībā uz darbības izvērtēšanas iestādi (PRB) un izvirzīt priekšlikumu par to, lai PRB tiktu noteikta par Eiropas ekonomisko regulatoru, kas darbojas Komisijas uzraudzībā; turklāt, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas drīzāk izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un nolūku palielināt aviācijas nozares konkurētspēju, aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu noteikt tīkla pārvaldītājus par patstāvīgiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā nozares partneri;

355.  aicina Komisiju iesniegt to projektu ietekmes novērtējumu, kurus finansē dalībvalstis un kuri tiek īstenoti transporta nozarē Donavas stratēģijas satvarā, un nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā palielināt turpmāko projektu pievienoto vērtību, lai veicinātu šī svarīgā transporta koridora izveides pabeigšanu;

356.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, tā kā nav izveidota īpaša budžeta pozīcija tūrismam, trūkst pārredzamības par to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti, lai atbalstītu pasākumus tūrisma nozarē; atkārtoti prasa Savienības turpmāko gadu budžetos izveidot budžeta pozīciju tūrismam;

Reģionālā attīstība

357.  vērš uzmanību uz administratīvo spēju nozīmi ESI fondu regulārā izmantošanā; uzskata, ka labas prakses apmaiņa varētu ievērojami palīdzēt uzlabot dalībvalstu spējas šajā jomā;

358.  pauž nopietnas bažas, ka lielā kavēšanās ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu ir saasinājusi jau tā daudzās atšķirības gan Savienībā, gan dalībvalstīs un to reģionos, tādējādi apdraudot Savienības integritāti;

359.  pieņem zināšanai 2017. gada stratēģisko ziņojumu par ESI fondu īstenošanu(98), kurā uzsvērts, ka kopš finansēšanas perioda sākuma ESI fondu līdzekļu saņemšanai ir atlasīti projekti kopumā par EUR 278 miljardiem jeb 44 % no kopējām 2014.–2020. gadā plānotajām investīcijām, un minētie līdzekļi ir nonākuši Eiropas reālajā ekonomikā; uzskata, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana tagad ir sasniegusi pilnu jaudu, kas apliecina ne vien kohēzijas politikas investīciju pievienoto vērtību visiem Savienības reģioniem, bet arī nepieciešamību turpināt censties stiprināt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvo spēju;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

360.  atzinīgi vērtē to, ka ZGIS ir vēl vairāk pilnveidota un tās precizitāte — uzlabota, tāpēc tā ir lielisks instruments, ar kura palīdzību samazināt kļūdu īpatsvaru, kā arī administratīvo slogu lauksaimniekiem un maksājumu aģentūrām;

361.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt ievērojamās lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā pienācīgi un efektīvi reaģēt uz tām;

362.  norāda, ka pirmais pilnais zaļināšanas īstenošanas gads nav acīmredzami ietekmējis kļūdu īpatsvaru, ko var uzskatīt par lauksaimnieku un maksājumu aģentūru lielu panākumu, ņemot vērā to, cik, sarežģīti ir zaļināšanas noteikumi; tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka joprojām ir pāragri izdarīt secinājumus par precīziem rezultātiem vides jomā; norāda, ka lauksaimniecības nozares sniegumu vides jomā ietekmē arī citi faktori, ne tikai zaļināšana; uzsver, ka zaļināšana ir piemērs tam, ka ir palielinājusies vajadzība pēc lietderības revīzijas arī lauksaimniecības jomā;

363.  atzinīgi vērtē zaļināšanas shēmu un tās mērķi padarīt Savienības lauku saimniecības videi draudzīgākas, izmantojot kultūraugu dažādošanu, jau pastāvošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu un ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu aramzemē, kā izklāstīts Revīzijas palātas gada pārskatā;

364.  atgādina, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem un to mērogu, proti, starp netīšu nolaidību, kas ir administratīva rakstura, un krāpšanas gadījumiem, un nolaidības rezultātā parasti netiek radīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem, kas arī būtu jāņem vērā, novērtējot faktisko kļūdu īpatsvaru; atgādina Komisijai, ka risku par netīšām kļūdām, kas radušās sarežģītā regulējuma dēļ, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; pauž nožēlu par to, ka publiskā iepirkuma kļūdu gadījumā Revīzijas palāta uzskata, ka izdevumi ir bijuši 100 % neatbilstīgi pat tad, ja investīcija ir bijusi efektīva; tādēļ uzsver, ka būtu vēlams kļūdu aprēķināšanas metodi vēl vairāk racionalizēt;

365.  norāda, ka piekļuve datiem un laba uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ir būtiska, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa lauksaimniecības ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;

366.  pauž cerību, ka Revīzijas palāta pielāgos savu uzraudzības pieeju, lai līdzekļu izlietojumam piešķirtu tādu pašu nozīmi kā līdzekļu sadalījumam;

Zivsaimniecība

367.  mudina Revīzijas palātu turpmākajos pārskatos atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru zivsaimniecības un jūrlietu jomā, lai novērstu datu sagrozījumus, kas rodas tādēļ, ka citas jomas tiek iekļautas tajā pašā kategorijā; konstatē, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, un tas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu šajās jomās;

368.  izsaka Komisijai atzinību par īpaši augsto izpildes līmeni 2016. finanšu gada budžeta III iedaļas 11. sadaļā („Jūrlietas un zivsaimniecība”) gan attiecībā uz saistību apropriācijām (99,2%), gan maksājumu apropriācijām (94,7%); norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014(99) 13. pantu budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti pa sadales jomām un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

369.  pieņem zināšanai DG MARE gada darbības pārskatā formulēto atrunu, kas attiecas uz astoņām dalībvalstīm, par konstatētajiem neattiecināmajiem izdevumiem saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF);

370.  pauž atbalstu DG MARE centieniem kontrolēt apropriācijas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, jo īpaši ar EZF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) saistītiem pasākumiem;

371.  konstatē, ka zaudēšanas riskam pakļauto līdzekļu apmērs ir EUR 5,9 miljoni un ka Komisija ir pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2017. gadā novērtētu izdevumus un vajadzības gadījumā atgūtu piešķirtos līdzekļus;

372.  konstatē, ka 2014.–2020. gada periodā EJZF apguves līmenis trīs gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, ņemot vērā to, ka līdz 2017. gada septembrim bija izmantoti tikai 1,7% no EUR 5,7 miljardu finansējuma, kas ir pieejams dalītajā pārvaldībā; norāda, ka EJZF apguves temps ir dalībvalstu kompetencē; norāda, ka Regulas (ES) Nr. 508/2014 13. pantā budžeta līdzekļi ir atspoguļoti pa jomām, kurām tie piešķirti, un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

373.  uzskata, ka ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot valstu attiecīgās prioritātes un vajadzības, it īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Kultūra un izglītība

374.  atzinīgi vērtē to, ka programma „Erasmus+” 2016. gadā ir devusi iespēju 500 000 cilvēkiem studēt, piedalīties apmācībā vai strādāt brīvprātīgu darbu ārzemēs, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks sasniegts mērķis — 4 miljoni dalībnieku; uzsver, ka programmas „Erasmus+” studenti parasti iegūst daudzas transversālas prasmes, zināšanas un iemaņas un viņiem ir labākas karjeras iespējas nekā studentiem, kuri nav piedalījušies mobilitātē, un ka šī programma ir stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos; tomēr norāda, ka ir jānodrošina plašāka programmas pieejamība, īpaši jauniešiem ar mazāk iespējām;

375.  atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa programmas „Erasmus+” finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārcelta tiešsaistē; tomēr uzskata, ka procedūru varētu vienkāršot vēl vairāk, atceļot prasību par to, ka projekta partneru akreditācijas vēstulēm ir jābūt parakstītām ar roku;

376.  norāda, ka joprojām pastāv problēmas saistībā ar piekļuvi programmas „Erasmus+” finansējumam jaunatnes jomā, jo programmu decentralizēti pārvalda valstu aģentūras; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, centralizēt daļu finansējuma izpildaģentūrā; turklāt aicina Komisiju nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami, lai visi programmas maksājumu saņēmēji vairāk iesaistītos, piemēram, izveidot pastāvīgas nozaru apakškomitejas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013(100);

377.  uzskata, ka līdz šim programmas „Erasmus+” panākumu pamatā ir bijušas augstskolu apmaiņas programmas un, lai tas tā būtu arī turpmāk, šīs programmas finansējums nebūtu jāizmanto citai programmai un nebūtu arī jāpaplašina programmas „Erasmus+” darbības joma, lai to attiecinātu uz citiem saņēmējiem, piemēram, migrantiem;

378.  pauž bažas par sekmīgo projektu nemainīgi zemo īpatsvaru programmā „Eiropa pilsoņiem” un programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammā „Kultūra” (2016. gadā — attiecīgi 16 % un 11 %); uzsver, ka zemais sekmīgo projektu īpatsvars rada neapmierinātību pieteikumu iesniedzējos un liecina par nepietiekamu finansējumu, kas neatbilst programmu vērienīgajiem mērķiem;

379.  norāda, ka Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) apgalvo, ka programma „Eiropa pilsoņiem” 2016. gadā, kas ir tās trešais īstenošanas gads, tika īstenota pilnā apmērā; tādēļ aicina Komisiju un Padomi paredzēt pienācīgi ilgus termiņus, kas ir izrādījušies nepieciešami, lai pilnībā īstenotu 2014.–2020. gada DFS jaunās programmas, nolūkā nepieļaut līdzīgas kavēšanās finanšu shēmā, kas jāizstrādā laikposmam pēc 2020. gada;

380.  atzinīgi vērtē EACEA lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā, par ko liecina Aģentūras 2016. gadā veiktā darba pozitīvais novērtējums; atzinīgi vērtē to, ka EACEA finansētajiem projektiem plašāk izmanto e-ziņošanu, kam vajadzētu uzlabot datu vākšanu un projektu uzraudzību, sniegt ieguldījumu Komisijas politikas darbā un palīdzēt atbalsta saņēmējiem; ar gandarījumu konstatē, ka EACEA 92 % maksājumu ir veikusi Finanšu regulā noteiktajos termiņos; ņemot vērā to, ka izglītības un kultūras programmu finansējuma saņēmēji bieži vien ir ļoti mazas organizācijas, aicina EACEA censties panākt labākus rezultātus, iespējams, izmantojot vidējā maksājumu izpildes laika rādītāju;

381.  pieņem zināšanai to, ka 2016. gadā tika sākta kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma darbība, kura budžets līdz 2022. gadam ir EUR 121 miljons, un norāda uz nozares un finanšu starpnieku sākotnēji izrādīto interesi; aicina ātri īstenot plānoto EUR 60 miljonu agrāku piešķiršanu šim mehānismam no ESIF; atgādina, ka aizdevumi papildina citus nozīmīgus nozares finansējuma avotus, piemēram, dotācijas;

382.  pauž bažas par ļoti zemo ESIF finansējuma līmeni, kas 2016. gadā nonāca izglītības, kultūras un radošajās nozarēs; uzskata, ka individualizēts, nozarei pielāgots atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares gūst labumu no ESIF aizdevumiem;

383.  atkārtoti pauž atbalstu neatkarīgam Eiropas lietu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, it īpaši paredzot budžeta atbalstu televīzijas, radio un tiešsaistes tīkliem; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gadam tiek turpināta dotācija Euranet+, un mudina Komisiju rast ilgtspējīgāku finansēšanas modeli šim tīklam;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

384.  atgādina, ka 2016. gadā, lai reaģētu uz humanitāro situāciju, ar ko saskarās patvēruma meklētāji Savienībā, tika plaši izmantoti īpašie instrumenti, un tādēļ pastāv risks, ka ar summām, kas atlikušas līdz pašreizējās DFS beigām, var nepietikt, lai reaģētu uz negaidītiem notikumiem, kuri varētu atgadīties līdz 2020. gadam; prasa Komisijai atrisināt šo strukturālo problēmu nākamajā DFS un pienācīgi informēt Parlamentu;

385.  mudina izstrādāt saskaņotu un sistemātisku stratēģiju ar skaidrākām un stingrākām ilgtermiņa politiskajām un operatīvajām prioritātēm pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt tās efektīvu īstenošanu, tostarp arī piešķirot šim nolūkam pietiekamus līdzekļus;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

386.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība būtu jānodrošina visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

387.  pauž nožēlu par to, ka budžeta pozīcijās, kas iekļautas programmā „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam, nav precizēts līdzekļu apmērs, kas piešķirts katram no programmas mērķiem, kuri ir saistīti ar dzimumu līdztiesību; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā sadarbības tīkls „Sievietes pret vardarbību” un Eiropas Sieviešu lobijs saņēma dotācijas pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanas un dzimumu līdztiesības jomā;

388.  atkārtoti aicina saglabāt atsevišķu budžeta pozīciju programmas „Daphne” īpašajam mērķim un palielināt tai paredzēto resursu apmēru, tādējādi mainot periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam vērojamo tendenci samazināt programmai „Daphne” paredzētos līdzekļus;

389.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā nav ietverta dzimumu perspektīva, un uzsver, ka nav iespējams panākt veiksmīgu atlabšanas procesu, nerisinot krīžu radīto ietekmi uz sievietēm;

390.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir arī viens no AMIF pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka trūkst mērķtiecīgu darbību dzimumu līdztiesības jomā, kurām būtu paredzētas īpašas budžeta pozīcijas, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis ņemt vērā dzimumu dimensiju arī migrācijas un patvēruma politikā;

391.  atkārtoti prasa iekļaut dzimumu līdztiesības rādītājus Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;

392.  prasa, lai ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums būtu daļa no vispārējiem ex ante nosacījumiem Savienības līdzekļu saņemšanai, un, kad vien iespējams, vākt pa dzimumiem sadalītus datus par atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem;

393.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā ESF pasākumos abu dzimumu dalība bija samērā līdzsvarota (52 % sieviešu un 48 % vīriešu);

394.  prasa, lai nākamajā DFS Parlaments, Padome un Komisija, pievienojot DFS kopīgu deklarāciju, no jauna apņemtos strādāt dzimumu līdztiesības jomā, tostarp apņemtos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un efektīvi uzraudzīt šīs deklarācijas īstenošanu ikgadējā budžeta procedūrā, iekļaujot attiecīgu noteikumu jaunās DFS regulas pārskatīšanas klauzulās.

(1) OV L 48, 24.2.2016.
(2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(7) OV L 48, 24.2.2016.
(8) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(9) OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp.
(10) OV C 417, 6.12.2017., 63. lpp.
(11) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(12) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(13) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(14) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(15) OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(17) OV L 48, 24.2.2016.
(18) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(19) OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp.
(20) OV C 417, 6.12.2017., 74. lpp.
(21) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(22) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(23) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(24) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(25) OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.
(26) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(27) OV L 48, 24.2.2016.
(28) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(29) OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp.
(30) OV C 417, 6.12.2017., 52. lpp.
(31) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(32) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(33) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(34) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(35) OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.
(36) OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.
(37) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(38) OV L 48, 24.2.2016.
(39) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(40) OV C 384, 14.11.2017., 9. lpp.
(41) OV C 417, 6.12.2017., 171. lpp.
(42) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(43) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(44) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(45) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(46) OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.
(47) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(48) OV L 48, 24.2.2016.
(49) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(50) OV C 384, 14.11.2017., 12. lpp.
(51) OV C 417, 6.12.2017., 252. lpp.
(52) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(53) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(54) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(55) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(56) OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.
(57) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(58) OV L 48, 24.2.2016.
(59) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(60) OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp.
(61) OV C 417, 6.12.2017., 247. lpp.
(62) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(63) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(64) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(65) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(66) OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.
(67) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(68) OV L 48, 24.2.2016.
(69) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(70) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(71) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(72) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(73) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(74) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.
(75) Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).
(76) COM(2017)0351, 2.2. apakšiedaļa.
(77) 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, DG AGRI gada darbības pārskats, 10. pielikums, 140. lpp.
(78) 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, 4. pielikums, 20. lpp.
(79) Sk. 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, 2.2. apakšiedaļa.
(80) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).
(81) 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijas ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 252, 29.9.2017., 28. lpp.), 120. un 121. punkts.
(82) Komisijas ziņojums “Summary of data on the progress made in financing and implementing financial engineering instruments reported by the managing authorities in accordance with Article 67(2)(j) of Council Regulation (EC) No 1083/2006” [“Kopsavilkums par datiem saistībā ar vadošo iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz paveikto, finansējot un īstenojot finansēšanas vadības instrumentus, saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006], 11. lpp.
(83) Pētījums „Assessment of the 10 years’ Cooperation and Verification Mechanism for Bulgaria and Romania” [„Novērtējums par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai”]; ko pasūtījis DG IPOL, politikas departaments D: budžeta jautājumi.
(84) Sk. DG AGRI 2016. gada darbības pārskatu, 17. lpp.
(85) Sk. 207. punktu Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā.
(86) Sk. dokumentu „Atbalsta sadalījuma indikatīvie rādītāji pa atbalsta lieluma kategorijām attiecībā uz atbalstu, kas saņemts saistībā ar ražotājiem tieši izmaksāto atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2016. finanšu gads)”.
(87) DFS 3. izdevumu kategorija aptver visdažādāko jomu politiku; galvenā izdevumu joma ir migrācija un drošība, bet finansējumu piešķir arī politikas virzieniem „Pārtika un barība”, kultūras un radošiem pasākumiem, kā arī programmām, ar kurām atbalsta tiesiskumu, tiesības, līdztiesību, pilsonību, patērētāju tiesības un veselības aizsardzību;
(88) AMIF aizstāj Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmu (SOLID).
(89) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0477.
(90) Eiropas Revīzijas palāta, „Ātrais stāvokļa apskats par 5 % štata vietu samazinājuma īstenošanu”, 27. lpp.
(91) Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijas 276., 281., 282. punkts.
(92) Ziņojums par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem un skolu atbildes, 2017. gada 29. novembris.
(93) DG HR, gada darbības pārskats, 6. lpp.
(94) https://corporateeurope.org/expert-groups/2017/02/corporate-interests-continue-dominate-key-expert-groups.
(95) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0021.
(96) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).
(97) Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”.
(98) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/stages-step-by-step/strategic-report/.
(99) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(100) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).


2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi
PDF 329kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (2017/2188(DEC))
P8_TA(2018)0122A8-0130/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0299/2017)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0130/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2018. gada 18. aprīļa lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija;

I daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2016 “ES pirmspievienošanās palīdzība administratīvās spējas stiprināšanai Rietumbalkānos: metarevīzija”

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu metarevīzijas veidā, kas sniedz pārskatu par to, kā Komisija pārvalda pirmspievienošanās palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Kosovai, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei un Serbijai, un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

2.  atzīst, ka Komisijai nākas darboties grūtā politiskā situācijā un tā saskaras ar daudziem trūkumiem līdzekļu saņēmēju valsts pārvaldes iestādēs, tādiem kā pārmērīga birokrātija, liela darbinieku mainība, zema efektivitāte, pārskatatbildības trūkums un korupcija;

3.  aicina visas ieinteresētās personas gan pievērst īpašu uzmanību kvalitatīvu valsts stratēģiju, kā arī valsts un reģionālu programmu izstrādei, kuras ietvertu skaidrus, reālistiskus un izmērāmus mērķus, gan labāk sasaistīt programmu izstrādi saņēmējvalstīs ar šīm stratēģijām un attiecīgajiem vajadzību novērtējumiem;

4.  atbalsta darbu, ko Rietumbalkānu valstu iestādes veic labas pārvaldības galvenajās jomās un valsts pārvaldes reformas īstenošanas nolūkā, tostarp finanšu kontroles jomā saistībā ar publisko finanšu pārvaldību; aicina visus dalībniekus pastiprināt izstrādes vai konsolidācijas darbu saistībā ar stratēģijām, kuras paredzētas, lai koordinētu publisko finanšu pārvaldības reformas īstenošanu;

5.  uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir pastiprināt nosacītības principa piemērošanu, īpaši iepriekš pārbaudot — ar konkrētu izmērāmu kritēriju palīdzību — saņēmēja spēju veikt augstas kvalitātes projektam nepieciešamās darbības;

6.  pauž nožēlu par to, ka aptuveni puse no Savienības finansētajiem projektiem, kas paredzēti valsts pārvaldes reformas un tiesiskuma stiprināšanai, nav bijuši ilgtspējīgi; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt ilgtspējību, īpaši projektiem, kas paredzēti administratīvās spējas stiprināšanai; pauž nožēlu par to, ka ilgtspējība daudzos gadījumos netika nodrošināta tādu iekšēju faktoru dēļ kā budžeta līdzekļu vai darbinieku trūkums un — kas vēl svarīgāk — saņēmēja politiskās gribas trūkums reformēt iestādes; aicina Komisiju izvērst tālāk sasniegumus, kas gūt veiksmīgos projektos ar skaitļos izsakāmu pievienoto vērtību, un nodrošināt projektu ilgtspējību un dzīvotspēju, izvirzot to kā vienu no projektu priekšnoteikumiem IPA II īstenošanā;

7.  uzskata, ka joprojām pastāv iespējas veikt uzlabojumus, lai atsevišķas svarīgākās jomas, tādas kā tiesiskuma ievērošana, valsts pārvaldes reforma un laba pārvaldība, paceltu Savienības standartu līmenī; uzskata, ka šīm jomām sniegtā palīdzība būtu jāpalielina un tai vajadzētu būt efektīvākai un orientētai uz ilgtspējību, ņemot vērā ciešo saikni ar paplašināšanās stratēģiju un politiskiem kritērijiem;

8.  aicina Komisiju prioritārā kārtā galveno uzmanību pievērst cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, stimulēt prokuratūras darbu, kā arī pārredzamības un integritātes prasību izstrādi valsts pārvaldē; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga ilgstošāka un stingrāka stratēģija, kā arī stingrāka valsts iestāžu politiskā apņemšanās, lai nodrošinātu ilgtspējīgus rezultātus šajā ziņā;

II daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 24/2016 “Jāpastiprina centieni, lai uzlabotu informētību par valsts atbalsta noteikumiem kohēzijas politikas jomā un panāktu atbilstību tiem”

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

10.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija īstenos lielāko daļu ieteikumu;

11.  uzsver, ka visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem un jo īpaši DG COMP un DG REGIO ir jābūt pieejai visām Komisijas dienestu datubāzēm, kas ļautu tiem efektīvi pildīt pienākumus;

12.  aicina Komisiju pārskatīt atteikšanos īstenot 4.b ieteikumu, jo šis atteikums var apdraudēt Savienības finanšu interešu aizsardzību;

13.  var saprast Komisijas nevēlēšanos ieviest dzīvē 4.d ieteikumu, kamēr dalībvalstu izraudzītas alternatīvas metodes ir tikpat efektīvas kā centrāls reģistrs de minimis atbalsta uzraudzībai; aicina Komisiju nodrošināt, lai tas tā būtu;

14.  ir pārliecināts, ka dalībvalstīm pirms nozīmīgu projektu uzsākšanas ir ārkārtīgi svarīgi, lai piemērojamo valsts atbalsta noteikumu jomā pastāvētu juridiskā noteiktība, jo skaidri un saskaņoti noteikumi var veicināt kļūdu īpatsvara mazināšanos šajā jomā;

15.  aicina Komisiju nodrošināt, ka valsts revīzijas iestādes pirms ikgadējā kontroles ziņojuma iesniegšanas ir iepazinušās ar attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem un pārbaudījušas tos;

16.  šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada martā DG COMP un DG REGIO vienojās par kopīgas rīcības plānu valsts atbalsta jomā; norāda, ka šis rīcības plāns sākotnēji ietvēra sešas šādas darbības ar mērķi veicināt informētību un uzlabot zinātību valsts atbalsta jomā visās dalībvalstīs: labas prakses noteikšana un izplatīšana, apmācības kursi valsts atbalsta speciālistiem, konkrētām valstīm paredzēti darbsemināri, semināri speciālistiem, jautājumu un atbilžu datubāzes turpmākā attīstība (EKT-EP tīkls), kā arī valsts atbalsta informācijas datubāzes izstrāde; kopš 2016. gada Komisija arī piedāvā specializētu mācību moduli;

17.  atzinīgi vērtē arī to, ka līdz 2016. gada janvārim DG COMP bija noorganizējis apmācības kursus par valsts atbalstu un infrastruktūru Bulgārijā, Čehijā, Horvātijā, Rumānijā un Slovākijā;

18.  piekrīt Revīzijas palātas aicinājumam izveidot centralizētu Savienības mēroga datubāzi, kurā attiecīgās dalībvalstu iestādes varētu noskaidrot tādu uzņēmumu identitāti, uz kuriem attiecas valsts atbalsta atgūšanas rīkojumi, kā arī atbalsta atgūšanas procedūras statusu; uzskata, ka šāda datubāze varētu būt nozīmīga turpmākas riska analīzes veikšanai;

III daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 29/2016 “Vienotais uzraudzības mehānisms — labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi”

19.  atgādina šādus juridiskos pamatus:

   a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. panta 1. punktu: “1. Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā pārbauda arī visu Savienības izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi.

Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atzinumam var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no Savienības galvenajām darbības jomām.”;

   b) Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (Protokols Nr. 4, kas pievienots LES un LESD) 27. pantu: “27.1. ECB un valstu centrālo banku pārskatus pārbauda ECB Padomes ieteikti un Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Revidenti ir pilnvaroti pārbaudīt visus ECB un valstu centrālo banku grāmatvedības dokumentus un pārskatus un iegūt pilnīgu informāciju par to darījumiem.

27.2. Šā līguma [LESD] 287. pants atteicas tikai uz ECB vadības darbības efektivitātes pārbaudi”.;

   c) 20. panta 1. un 7. punktu Padomes Regulā ES Nr. 1024/2013(7), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību: “1. ECB atbild par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo nodaļu. 7. Kad Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti saskaņā ar ECBS statūtu un ECB statūtu 27.2. pantu, tā arī ņem vērā uzraudzības uzdevumus, kas ECB ir uzticēti ar šo regulu.”;

20.  atbalsta Revīzijas palātas secinājumus un atzinīgi vērtē to, ka ECB ir pieņēmusi Revīzijas palātas ieteikumus(8);

21.  tomēr pauž bažas Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu (ARI) Kontaktkomitejas ziņojumu, kur salīdzinātas 27 (no 28) Savienības valstu augstāko revīzijas iestāžu tiesības veikt banku uzraudzītāju revīziju; pauž nožēlu par to, ka pieņemtajā paziņojumā ir norādīts, ka revīzijas tvēruma pārrāvums ir radies tajās eurozonas valstīs, kur valstu ARI iepriekšējās pilnvaras revidēt valsts banku uzraudzības iestādes nav aizstātas ar līdzīga līmeņa revīzijas pilnvarām, kas dotu Revīzijas palātai tiesības revidēt ECB uzraudzības darbības(9);

22.  uzsver, ka tas jau paudis bažas savā 2016. gada 10. marta rezolūcijā par banku savienību — 2015. gada ziņojums(10);

23.  pauž nožēlu par to, ka informācijas pārredzamība uzraudzītajām struktūrām ir zināmā mērā ierobežota, ņemot vērā ECB pieņemto pieeju attiecībā uz publiskošanu, un tāpēc uzraudzītās struktūras nevarēja pilnībā izprast pārbaudes procesa un prudenciāla novērtējuma iznākumu; uzsver, ka Revīzijas palāta ir paudusi bažas par pārredzamības trūkumu, kas, pēc tās domām, varētu palielināt “uzraudzības patvaļas risku”;

24.  norāda, ka jebkādas uzraudzības kontroles trūkums par bankas atrašanos riska pozīcijā attiecībā uz nelikvīdām “3. līmeņa darbībām”, tostarp “toksiskiem” aktīviem un atvasinātajiem instrumentiem, izraisīja uzraudzības funkcijas asimetrisku izpildi; uzskata, ka spēcīgi aizspriedumi pret kredītriskiem salīdzinājumā ar tirgus riskiem un operacionālajiem riskiem, kas izriet no spekulatīvām finanšu darbībām, izraisīja to, ka lielas investīciju bankas nonāca labvēlīgākā situācijā nekā komercbankas, radot šaubas par šim veikto visaptverošo novērtējumu pareizību un ticamību; pauž bažas par Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danièle Nouy nesenajiem paziņojumiem ECB grūtībām un nespēju veikt pienācīgu to pozīciju novērtējumu, kuras saistītas ar šiem sarežģītajiem un riskantajiem produktiem;

25.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumiem par to, ka ECB monetārā politika un uzraudzības funkcijas faktiski nav organizatoriski nošķirtas, kā arī nav skaidru un stingru pārvaldības noteikumu, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktus, kas pastiprina bažas par neizbēgamo interešu konfliktu starp ECB lomu euro stabilitātes saglabāšanā un lielo Eiropas kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību;

26.  atbalsta Revīzijas palātas konstatējumu par nepieciešamību nodrošināt riska analīzi par kopēju pakalpojumu izmantošanu uzdevumiem, kas saistīti ar ECB monetāro politiku un uzraudzības funkcijām;

27.  šajā sakarā pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka ECB sniegtās informācijas līmenis bija tikai daļēji pietiekams, lai novērtētu ar VUM pārvaldības struktūru saistīto darbību efektivitāti, kopējo uzraudzības komandu darbu un klātienes pārbaudes; uzsver, ka tādēļ revīzija netika veikta svarīgās jomās;

28.  no pārskatatbildības viedokļa uzskata par nepieņemamu to, ka revidējamā vienība, proti, ECB, vēlas pati izlemt, kuriem dokumentiem ārējie revidenti var piekļūt(11); tādēļ aicina ECB pilnībā sadarboties ar Revīzijas palātu kā ārēju revidentu un sniegt Revīzijas palātai pilnīgu piekļuvi informāciju, lai nodrošinātu atbilstību iepriekšminētajiem noteikumiem;

29.  aicina Revīzijas palātu informēt Parlamenta kompetento komiteju par to, vai risinājums problēmai saistībā ar piekļuvi informācijai tiks rasts līdz 2018. gada novembrim;

30.  atzinīgi vērtē pastāvošo kārtību, kādā ECB iesniedz ziņojumus Parlamentam(12); tomēr uzskata, ka šī kārtība nevar aizstāt Revīzijas palātas revīzijas;

31.  atgādina, ka Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim bija jāpublicē pārskats to, kā tiek piemērota Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību; pauž nožēlu par to, ka tas nav noticis;

32.  tādēļ aicina Komisiju šo ziņojumu pabeigt pēc iespējas drīz;

IV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 30/2016 “ES atbalsta efektivitāte prioritārajām nozarēm Hondurasā”

33.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, atbalsta ziņojumā paustos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus; ņem vērā arī Komisijas atbildes;

34.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas ziņojumu ļoti labi uzņēmusi gan Hondurasas valdība, gan Komisija un ka Revīzijas palātas konstatētās problēmas, kā arī risinājumi bijuši ļoti noderīgi Hondurasas un Savienības politiskā dialoga stiprināšanā;

35.  norāda, ka patlaban attiecības starp Hondurasu un Centrālameriku, kā arī Savienību pilnībā balstās uz 2012. gadā noslēgto asociācijas nolīgumu, kas ietver spēcīgu ilgtermiņa saikni, kuras pamatā ir savstarpēja uzticība un kopīgo vērtību un principu aizsardzība; norāda, ka ar nolīgumu ir paredzēti trīs galvenie darbības pīlāri: politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība; jo īpaši norāda, ka nolīgumā abas puses apņēmās ieviest pasākumus, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas attīstību, ņemot vērā abpusējās intereses, piemēram, nabadzības izskaušanu, darbvietu radīšanu un taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību;

36.  uzsver, ka līdz šim 21 dalībvalsts ir ratificējusi nolīgumu; cer, ka valstis, kas joprojām to nav parakstījušas, to izdarīs pēc iespējas drīzāk, jo trīs pīlāru pilnīga piemērošana stiprinās politiskā dialoga attīstību, ļaus efektīvi piešķirt finanšu resursus un noteikti nodrošinās to, ka ES palīdzība ir efektīva Hondurasas atjaunošanas un pārveides jomā;

37.  norāda, ka Hondurasa ir Centrālamerikas valsts, kas vislielāko attīstības palīdzību saņem no Savienības, ka Savienības atbalsts ir ceturtais lielākais no divpadsmit galvenajiem līdzekļu devējiem Hondurasai un sasniedz 11 % no kopējās oficiālās attīstības palīdzības, kuru saņem valsts; uzsver, ka kopējais piešķīrums no EUR 223 miljoniem laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam ir sasniedzis EUR 235 miljonus laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam;

38.  tomēr ar bažām norāda, ka Savienības finansiālais ieguldījums pētītajā laikposmā sasniedza tikai 0,2 % no valsts IKP, un šī procentuālā daļa ir ievērojami zemāka nekā pārējiem līdzekļu devējiem, jo īpaši ASV;

39.  norāda arī, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem pēc pasaules ekonomikas krīzes Hondurasā ekonomikas ziņā bijusi vērojama mērena atlabšana, kuru veicinājuši publiskie ieguldījumi, eksports un lielie ieņēmumi no naudas pārvedumiem, ļaujot sasniegt izaugsmi 3,7 % apmērā 2016. gadā un 3,5 % apmērā 2017. gadā;

40.  tomēr uzsver, ka, lai gan ekonomikas perspektīvas ir cerīgas un neraugoties uz valdības un līdzekļu devēju centieniem, Hondurasā joprojām ir visaugstākais nabadzības un ekonomiskās nevienlīdzības līmenis Latīņamerikā, jo 2016. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem gandrīz 66 % iedzīvotāju dzīvojuši nabadzībā, saglabājas vispārēja vardarbība, korupcija un nesodāmība; norāda — lai arī slepkavību skaits pēdējos gados ir samazinājies, to līmenis joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē un augstākais Latīņamerikā; turklāt uzsver, ka joprojām pastāv nopietnas grūtības un problēmas saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu, nodarbinātības iespējām, dabas resursiem, piemēram, zemi, iztikas līdzekļiem un ka sievietes, pirmiedzīvotāji un afrikāņu diaspora ir iedzīvotāji, kas ir visneaizsargātākie pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri rodas nevienlīdzības dēļ;

41.  ar īpašām bažām uzsver, ka Hondurasa joprojām ir viena no pasaulē bīstamākajām valstīm attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī vides tiesību aizstāvjiem un šīs tiesības daudzos gadījumos ir cieši saistītas; norāda, ka saskaņā ar organizācijas “Global Witness” datiem kopš 2009. gada Hondurasā nogalināti vismaz 123 zemes un vides aizstāvības aktīvisti un daudzi no tiem bija pirmiedzīvotāju un lauku kopienu dalībnieki, kas iebilda pret liela mēroga projektiem savā teritorijā, piemēram, Berta Cáceres, kuras slepkavība joprojām nav atklāta; aicina Komisiju regulāri un rūpīgi pārraudzīt, lai Savienības un Hondurasas sadarbība nekādā ziņā nekaitētu Hondurasas iedzīvotāju cilvēktiesībām; saistībā ar to atkārtoti norāda uz Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) nozīmību steidzama tieša finansiāla un materiāla atbalsta sniegšanā apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un uz tā ārkārtas fonda nozīmību, kurš ļauj Savienības delegācijām piešķirt tiešas ad hoc dotācijas šiem aizstāvjiem; turklāt aicina Komisiju veicināt tādu Savienības pamatnostādņu efektīvu piemērošanu, kas attiecas uz cilvēktiesību aizstāvjiem, pieņemot vietējās stratēģijas to pilnīgai ieviešanai praksē un sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām jau ir pieredze šajā jomā;

42.  ar lielām bažām norāda uz nopietniem incidentiem, kas notikuši Hondurasā pēc vēlēšanām 2017. gada 26. novembrī; norāda, ka Eiropas un starptautiskie cilvēktiesību un plašsaziņas tīkli ir nosodījusi nesamērīgo un dažkārt nāvējošo spēka lietošanu no valsts drošības spēku puses pret demonstrantiem, kā arī citus uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem pēcvēlēšanu krīzes laikā, un cilvēktiesību organizācijas ir reģistrējušas, ka ir tikuši nogalināti 30 cilvēki (21 no kuriem nogalinājusi militārā policija (PMOP)), 232 cilvēki tikuši ievainoti un 1085 — aizturēti; norāda, ka ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Hondurasā ir dokumentējis vairāk nekā 50 gadījumus, kad notikusi iebiedēšana un vajāšana, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kopienu vadītājiem un žurnālistiem; norāda, ka, reaģējot uz situāciju, Hondurasas valdība ir paziņojusi, ka tiks izveidota Cilvēktiesību ministrija, kas strādās neatkarīgi no pašreizējās Cilvēktiesību, taisnīguma, pārvaldības un decentralizācijas ministrijas un kas sāka darboties 2018. gada 27. janvārī; aicina EĀDD pastiprināt Savienības atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un sekmēt politisko dialogu, kā arī prasīt, lai Hondurasas valdību pildītu savus pienākumus un pienākumu uzturēt mieru un garantēt drošību saviem iedzīvotājiem;

43.  atgādina, ka ir svarīgi, lai arī Savienības dalībvalstu privātā sektora pārstāvji ievērotu cilvēktiesības un stingrākos sociālos un vides standartus, ņemot vērā vismaz Eiropas standartus šajā jomā; aicina Savienību un tās dalībvalstis turpināt aktīvi piedalīties ANO darbā, lai izveidotu starptautisku līgumu, kas nodrošina korporāciju atbildīgumu par iesaistīšanos cilvēktiesību pārkāpumos;

44.  atgādina, ka 2009. gada valsts apvērsums ļoti negatīvi ietekmēja valsti, jo tās sociāli ekonomiskā izaugsme ievērojami palēninājās, netika sniegta starptautiskā palīdzība, kā arī Hondurasa tika izslēgta no Amerikas valstu organizācijas; norāda, ka tomēr šajā laikposma Savienības darbības Hondurasā varēja turpināties, lai arī bija vērojami izpildes kavējumi visās prioritārajās nozarēs, kā arī dažus no tiem, piemēram, tiesiskā regulējuma saskaņošanu, nevarēja īstenot; uzsver, ka, ja Savienība nebūtu nodrošinājusi un uzturējusi atbalstu sadarbības prioritārajām nozarēm, apstākļi minētajās nozarēs būtu bijuši vēl sarežģītāki;

45.  norāda, ka Hondurasas valdība ir paudusi, ka tā ir atvērta izvērtēšanai starptautiskā mērogā un sadarbībai ar starptautiskajām organizācijām (Augstā cilvēktiesību komisāra biroja izveide, Hondurasas Atbalsta misijas pret korupciju un nesodāmību nesenā atvēršana, Transparency International veiktas valsts kontu revīzijas utt.); tomēr norāda, ka ir svarīgi pieņemt un piemērot gūto pieredzi un labo praksi un pastāvīgi nepaildzināt atkarību no šīm organizācijām saistībā ar valsts pamatpienākumu veikšanu; ar dziļām bažām norāda uz to, ka 2018. gada 18. februāris no amata atkāpās Atbalsta misijas korupcijas un nesodāmības apkarošanai Hondurasā (MACCIH) vadītājs, jo Amerikas Valstu organizācija (OAS) viņam nebija devusi pietiekamu atbalstu, lai viņš varētu veikt uzdevumu, kas viņam tika uzticēts pirms diviem gadiem — apkarot korupciju Hondurasā (resursu trūkums, izšķērdēšana no organizatoriskās puses, nespēja nodrošināt piemērotas telpas utt.); norāda, ka, neraugoties uz šo atbalsta trūkumu, MACCIH kopš 2017. gada ir guvusi ievērojamus panākumus cīņā pret korupciju un nozīmīgākajās lietas bija par valdības amatpersonām, kuras bija iesaistītas liela apmēra korupcijā, un notika izmeklēšanas, kas bija saistītas ar Hondurasas politiskajām aprindām; pauž bažas par to, ka šie apstākļi traucēs pirmajiem lielākajiem reģionālajiem centieniem apkarot korupciju un nesodāmību vienā no valstīm, kur šāda rīcība ir visvairāk vajadzīga; aicina Hondurasas valdību un OAS sniegt beznosacījuma atbalstu un sekmēt MACCIH darbu un aicina EĀDD turpināt strādāt ar MACCIH, lai sasniegtu kopīgos mērķus;

46.  norāda, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija bija vērsta uz laikposmu no 2007. gada līdz 2015. gadam, kad Savienības maksājumi sasniedza EUR 119 miljonus, un pētītās prioritārās nozares bija nabadzības mazināšana, mežsaimniecības nozare, drošība un tiesiskums, kas saņēma 89 % no izmaksātā divpusējā atbalsta; tomēr uzskata, ka Revīzijas palātas ziņojumā aptvertais periods ir pārāk garš, jo tas pārsniedz pat Komisijas darbības periodu un turklāt ietver īpaši sarežģītas un atšķirīgas politiskās un ekonomiskās situācijas; uzskata, ka, lai revīzijas periodi būtu efektīvāki, tie jāsaīsina, vai arī jāveic starpposma izvērtējumi, jo ziņojumā pārāk bieži konstatētas jau novērstas problēmas vai trūkumi, tādējādi daži secinājumi un ieteikumi ir lieki; turklāt uzsver, ka Revīzijas palāta ziņojumā nemin to interviju rezultātus, ko organizēja Hondurasas apmeklējuma laikā, jo īpaši ar saņēmējiem, citiem līdzekļu devējiem un ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

47.  norāda, ka Revīzijas palāta ziņojumā secina, ka Savienības palīdzība prioritārajās nozarēs, neraugoties uz konkrētām pozitīvām pārmaiņām, bijusi tikai daļēji efektīva galvenokārt saistībā ar apstākļiem valstī, kā arī vairākām pārvaldības nepilnībām, kas apturēja tās ietekmi; turklāt norāda, ka lai gan Komisijas stratēģija bija atbilstoša un saskaņota, tā nebija pietiekami konkrēta, un finansējumu sadalīja starp pārāk daudz jomām tā, ka, neraugoties uz Hondurasas valdības lūgumiem, netika apmierinātas prioritāro nozaru būtiskas vajadzības, kuras neaptvēra arī citi līdzekļu devēji;

48.  lai gan tas piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām, tas piekrīt arī Komisijai saistībā ar to, ka daudzos gadījumos bija vajadzīgs noteikts elastīgums, lai pielāgotos valsts apvērsuma radītajai krīzei, kā arī nepieciešamībai pēc iespējas drīz reaģēt uz situācijām un iedzīvotāju pamatvajadzībām; aicina Komisiju turpināt darbu, lai sasniegtu efektīvu līdzsvaru starp elastīgumu, kas vajadzīgs ar mērķi pielāgoties apstākļiem, valsts mainīgajām vajadzībām un prasībām, reaģēšanu uz vissteidzamākajām problēmām, tostarp cilvēktiesībām, tiesībām uz dzīvību un tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi, un vajadzību reaģēt uz Savienības palīdzības potenciāla ietekmi un uzlabot to;

49.  norāda, ka iepriekš sadarbība ar Savienību bija vērsta uz sociālo kohēziju un ekonomikas izaugsmi, bet jaunajā plānošanas gadā tā ir vērsta uz vajadzībām, kas izriet no valsts galvenajām problēmām attīstības jomā: nabadzības un nevienlīdzības mazināšana, pārtikas nodrošinājums, izglītība un veselība, drošība un cilvēktiesības, nodokļu reformas, nesodāmības un korupcijas apkarošana, darbvietu radīšana, nodrošinot sociālo aizsardzību, konkurētspēja, dabas resursu pārvaldība un neaizsargātība, kas saistīta ar klimata pārmaiņām;

50.  uzstāj, ka, ņemot vērā valsts īpašo situāciju, ir būtiski stiprināt un ieviest nabadzības mazināšanas visaptverošas programmas (jo īpaši paredzētas visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, piemēram, sievietēm, bērniem un pirmiedzīvotājiem, kā paredz Hondurasas valdība), kā arī visaptverošas izglītības, apmācības un profesionālas programmas, kas paredzētas bērniem un jauniešiem no visnelabvēlīgākās vides, lai viņiem piedāvātu iespējas attīstīt savas spējas un kompetenci un mazinātu viņu risku saskarties ar vardarbības un organizētās noziedzības tīkliem;

51.  uzsver arī sieviešu un sieviešu tiesību aizsardzības organizāciju, tostarp jauniešu kustību, izšķirošo lomu sociālajā progresā; aicina Savienību uzstāt, ka jāatbalsta iespēju palielināšana sievietēm un drošas un labvēlīgas vides izveide sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sieviešu tiesību aizstāvjiem, un jānovērš konkrēti uz dzimumu balstīti apspiešanas veidi, īpaši konfliktu skartajos reģionos; uzsver, ka ir svarīgi aktīvi veicināt atbalstu ar sieviešu tiesībām saistītajām politikas jomām un darbībām, tostarp seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

52.  uzskata, ka Savienībai jāturpina īstenot īpaši centieni saistībā ar sadarbību valsts iestāžu pārredzamības, uzticamības un pārskatatbildības stiprināšanā un tādas korupcijas un nesodāmības sistēmas likvidēšanu, kas mazina iedzīvotāju uzticību un ir viens no galvenajiem valsts attīstības šķēršļiem;

53.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatēto politiskā dialoga trūkumu dažās būtiskās jomās, kas saņem atbalstu valsts plāna ietvaros (izglītības mērķi, valsts statistikas attīstība un civildienesta reforma); ņemot vērā, ka Komisijas politiskais dialogs veicina Savienības darbību īstenošanu un sekmē reālus uzlabojumus, aicina Komisiju stiprināt politisko dialogu, jo īpaši stratēģiskajās un prioritārajās nozarēs, un to uzturēt jomās, par kurām valdība neizrāda pārāk lielu interesi vai atvērtību, piemēram, valsts tiesiskuma un drošības politika vai Tiesu iestāžu novērošanas centrs;

54.  aicina Komisiju turpināt uzlabot kopējo plānošanu ar Hondurasas valdību, kā arī ar Savienības dalībvalstīm un īstenot īpašus centienus iekšējās koordinēšanas jomā, kā arī ar pārējiem līdzekļu devējiem, lai uzlabotu darba efektīvu dalīšanu, nodrošinātu papildināmību, kur tas iespējams, un īpaši novērstu Revīzijas palātas atklātās problēmas: vienādu vai līdzīgu projektu (tās pašas nozares, tie paši saņēmēji) skaita pieaugums, pretrunīgas darbības, dublēšanās un/vai intervences trūkums, jo īpaši prioritārajās nozarēs; norāda, ka Komisijai būtu arī jāvienojas par ātru un efektīvu darbības sistēmu ar pārējiem līdzekļu devējiem, lai samazinātu termiņus un veicinātu dinamismu, efektivitāti un rezultātu panākšanu;

55.  norāda, ka aptuveni pusi no Savienības divpusējā atbalsta Hondurasā sniedz ar vispārējo un nozaru budžeta atbalstu; ar bažām uzsver, ka galvenokārt saistībā ar valsts īpašo makroekonomisko nestabilitāti, kā arī tehniskajām nepilnībām un krāpniecības un korupcijas problēmām publisko finanšu pārvaldības jomā budžeta atbalsts var ietvert ievērojamus riskus;

56.  ar bažām norāda, ka, lai gan Revīzijas palātas ziņojumā minēts, ka budžeta atbalsts vērsts uz atbilstošām un ticamām valsts stratēģijām, dažās prioritārajās nozarēs valdībai nebija skaidras stratēģijas, vai arī šīs stratēģijas bija fragmentāras, tām nebija paredzēts īpašs budžets, kā arī saistītās iestādes nebija pilnvarotas īstenot politiku un reformas;

57.  atzīst, ka Komisija konstatēja šos riskus un mēģināja tos mazināt; tomēr vēlreiz atgādina, ka budžeta atbalsts netiek piešķirts bez nosacījumiem un ka valdības piedāvātie kompromisi reformas jomā nav pietiekama garantija; saistībā ar to aicina Komisiju ar mērķi samazināt jebkādu risku turpināt rūpīgi pārraudzīt budžeta atbalsta pamatnostādņu piemērošanu un ievērošanu visos procedūras posmos; turklāt aicina Komisiju nesniegt budžeta atbalstu nozarēs, saistībā ar kurām nav pārliecības par valdības ticamas un atbilstošas atbildes saņemšanu;

58.  piekrīt Komisijai, ka budžeta atbalsta maksājumu pārtraukšanai konkrētā periodā, kā notika 2012. gadā saistībā ar vispārējo makroekonomisko situāciju un Hondurasas un SVF vienošanās neesamību, nav jābūt pretrunīgam vēstījumam, kas var mazināt palīdzības efektivitāti, kā norāda Revīzijas palāta, bet tas tieši pretēji ļauj paust skaidru un pārliecinošu vēstījumu valdībai, lai tā efektīvi un ātri atrisinātu konstatētās problēmas;

59.  ar interesi norāda, ka Hondurasa ir pirmā valsts, kurā nodrošina budžeta atbalstu, kas vērsts uz rezultātiem; tomēr pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta secinājusi, ka kontroles instrumentu nepietiekamība sarežģīja sasniegto rezultātu izvērtēšanu, ka turpmākie pasākumi atklāja daudzas nepilnības un ka sniegtos ieteikumus neievēroja sistemātiski; aicina Komisiju sniegt detalizētu ziņojumu, kurā iekļauti mērķi, rādītāji un izmantotie atsauces punkti, aprēķināšanas un pārbaudes metodes utt. un ar kuru izvērtē to efektivitāti un ietekmi, lai novērtētu sasniegtos rezultātus un vienlaikus uzlabotu komunikāciju par Savienību, tās atpazīstamību un Savienības darbības ietekmi; aicina Komisiju arī vairāk pievērsties to mērķu rezultātiem, kas noteikti stratēģijās, kuras attiecas uz politisko dialogu ar Hondurasas valdību, kā arī dialogā ar pilsonisko sabiedrību un pārējiem līdzekļu devējiem;

60.  ņemot vērā, ka publisko finanšu laba pārvaldība ir budžeta atbalsta maksājumu īstenošanas pamatnosacījums un ka Hondurasā tā ir viena no galvenajām nepilnībām, neraugoties uz valdības secīgajiem plāniem un Komisijas palīdzību, uzskata, ka Komisijai būtu īpaši jāpievēršas šīs nozares turpmākajai stiprināšanai; saistībā ar to — un ņemot vērā vēlamo Hondurasas Augstākās revīzijas palātas nozīmi valsts resursu pārvaldībā — aicina Komisiju izstrādāt īpašas sadarbības programmas ar Revīzijas palātu, lai sniegtu tehnisko palīdzību un apmācību šajā nozarē;

61.  aicina Hondurasas valdību sekmēt visus nepieciešamos līdzekļus un paredzēt nepieciešamo finansējumu, lai Hondurasas Augstākā revīzijas palāta var savu uzdevumu īstenot neatkarīgi, efektīvi un atbilstīgi starptautiskajiem standartiem revīzijas, pārredzamības un pārskatatbildības jomā;

62.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas piezīmi par to, ka Savienības birojā Hondurasā joprojām trūkst specializēta personāla publisko finanšu un budžeta atbalsta darbību makroekonomisko aspektu pārvaldībai, kas ir īpaši riskanti saistībā ar pastāvīgo ekonomisko nestabilitāti, kura vērojama valstī, kas, neraugoties uz šiem nopietnajiem apstākļiem, joprojām saņem budžeta atbalstu; ņemot vērā Revīzijas palātas minētos riskus, aicina Komisiju steidzami stiprināt Savienības biroju Hondurasā;

63.  norāda, ka Savienības un Hondurasas sadarbība nodrošina atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu pārtikas nodrošinājumu, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību; minētās organizācijas patlaban īsteno aptuveni 35 tematiskos projektus par kopējo summu, kas pārsniedz EUR 9 miljonus; turklāt norāda, ka sadarbībā ar Hondurasas pilsonisko sabiedrību Savienības delegācija izstrādāja ceļvedi, kas tika apstiprināts 2014. gadā un ietver politiskā dialoga darbības un atbalsta darbības, kuras paredzētas valstij; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu iesaistītas ne tika apspriežu procesā, kura rezultātā tiek izstrādāti ceļveži, bet arī to īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā;

64.  pauž nopietnas bažas par pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanos jaunattīstības valstīs; ar lielām bažām norāda, ka jau 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Civilo apvienību reģistra un pārraudzības savienība atcēla vairāk nekā 10 000 nevalstisko organizāciju licenču, jo tās valdībai neiesniedza ziņojumus par savām finansēm un programmām, un ka, neraugoties uz dažām pozitīvām pārmaiņām pēdējos gados, konkrēti Hondurasā nesen pieņemti likumi, kā arī administratīvie pasākumi apgrūtina un ierobežo šo apvienību telpu un darbību, piespiežot daudzas no tām izbeigt darbu;

65.  atzinīgi vērtē Savienības ilgstošo atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai jaunattīstības valstīs un saistības attiecībā uz to; uzskata, ka politiskā dialoga ietvaros — un izstrādājot sadarbības programmas — Komisijai jāveicina tādu stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot atbilstošu tiesisko, administratīvo un politisko vidi, lai ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām veikt savus pienākumus un strādāt efektīvi, regulāri sniegt tām konsultācijas un informāciju par fondiem un finansēšanas iespējām un veicināt to reģistrāciju starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un tīklos;

66.  uzskata, ka Revīzijas palātai savā ziņojumā bija jāvelta nodaļa Savienības sadarbībai ar Hondurasas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ņemot vērā to būtisko nozīmi sabiedrībā kopumā un īpaši vietējā attīstībā, kā arī ņemot vērā to, ka Savienība ir galvenā līdzekļu devēja šīm organizācijām jaunattīstības valstīs un ir uzņēmusies vadību pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībā, izmantojot un piemērojot instrumentu un politikas nostādņu kopumu; cer, ka Revīzijas palāta to ņems vērā savos turpmākajos ziņojumos;

V daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 31/2016 “Vismaz piektdaļas ES budžeta novirzīšana klimata rīcībai: notiek vērienīgs darbs, bet pastāv nopietns risks, ka iecerēto neizdosies sasniegt”

67.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

68.  atzinīgi vērtē Savienības vērienīgo apņemšanos līdz 2020. gadam panākt emisiju līmeņa samazinājumu par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2030. gadam — par 40 %, kā arī 2014.–2020. gada budžeta plānošanas periodā vismaz 20 % tās budžeta izlietot ar klimatu saistītai rīcībai; atzinīgi vērtē to, ka kopumā ir gūti panākumi; tomēr pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju pastāv nopietns risks, ka iecerēto 20 % budžeta mērķi neizdosies sasniegt;

69.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija pastāvīgi uzņemtos pietiekami vadošu lomu un izrādītu apņemšanos risināt klimata pārmaiņu jautājumus, efektīvi īstenojot Parīzes nolīgumu, kā arī nostiprinātu tās starptautisko uzticamību un konsolidētu instrumentus, ar kuriem veido Savienības klimata politikas un vides diplomātijas nosacījumus turpmākajiem gadiem;

70.  atzinīgi vērtē to, ka šī apņemšanās tiek īstenota saistībā ar pašreizējiem politikas pasākumiem, nevis tiek veidoti jauni finanšu instrumenti; uzskata, ka tam būtu jāveicina dažādu Savienības politikas jomu lielāka saskaņotība; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt koordinētu plānu ar mērķi nodrošināt pēc iespējas lielāku dažādu programmu kohēziju un īstenošanas nepārtrauktību;

71.  aicina Komisiju izstrādāt konkrētu vispārēju stratēģiju noteiktā mērķa sasniegšanai, kura ietvertu konkrētām jomām paredzētus rīcības plānus, tajos norādot sīku informāciju par pasākumiem un instrumentiem, rezultātu novērtēšanas metodiku un ziņošanu, kā arī darbības rezultātu rādītājus, kurus izmanto ar klimatu saistītai rīcībai konkrētās politikas jomās; aicina Komisiju un dalībvalstis pilnveidot kopējus vienotus standartus attiecībā uz atbilstīgu uzraudzības, novērtēšanas un verificēšanas sistēmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar Rio marķieru piemērošanu un ziņošanu par reālajiem izdevumiem saistībā ar klimatu;

72.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas apzinātajiem Savienības izsekošanas sistēmas trūkumiem, kas būtiski palielina ar klimatu saistīto izdevumu pārvērtēšanas risku; aicina Komisiju sistemātiski ievērot piesardzības principu, lai nepieļautu pārāk lielas aplēses; aicina Komisiju pārskatīt aplēses un koriģēt klimata koeficientus, ja pastāv pārāk lielu aplēšu risks;

73.  aicina Komisiju par prioritāti noteikt rīcības plāna izstrādi konkrētās jomās ar lielu potenciālu, jo īpaši programmas “Apvārsnis 2020”, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā, sadarbojoties ar dalībvalstīm; turklāt aicina Komisiju cieši koordinēt darbības jaunu vides aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju izstrādes jomā kopā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT);

74.  norāda, ka Komisijai ir jo īpaši jāsasniedz ar klimatu saistītie mērķrādītāji, integrējot tās dažādos plānošanas instrumentus, lai veicinātu augstu saskaņotības līmeni un, iespējams, uzlabotu dalībvalstu koordināciju, lai varētu sasniegt vispārējo mērķi vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai;

75.  pauž nožēlu par konkrētu mērķu trūkumu būtiskās Savienības budžeta daļās; aicina Komisiju sagatavot vispārēju plānu, tajā izklāstot, kuri finansēšanas instrumenti varētu dot ieguldījumu 20 % budžeta mērķa sasniegšanā un kādā mērā; ar bažām norāda, ka plāna neesamība norāda uz atšķirīgu budžeta jomu vāju saderīgumu;

76.  ar bažām norāda, ka trūkst informācijas par to, cik daudz ir izdots klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās vajadzībām, kā arī par to, cik liels būs ar klimatu saistītās Savienības rīcības ieguldījums CO2 emisiju samazināšanā, turklāt pieejamie dažādu dalībvalstu dati nav salīdzināmi; prasa Komisijai pilnveidot ziņošanu par to, kādā apmērā visās politikas jomās ir īstenots mērķis 20 % Savienības budžeta izdevumu 2014.–2020. gadā veltīt ar klimatu saistītai darbībai, papildus precizējot, par kādām summām ir uzņemtas saistības un kādas summas ir izmaksātas, kādas darbības ir saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos, kā arī apzinot jomas, kurās ar klimatu saistītie rezultāti ir jāuzlabo;

77.  uzskata, ka finansēšanas programmu integrācija ir vēl vairāk jāuzlabo, izstrādājot skaidras stratēģijas pielāgošanās klimata pārmaiņām vai šo pārmaiņu mazināšanas jomā un ar tām saistītus rīcības plānus, tostarp atbilstīgus rīkus, ar ko skaitļos izsaka nepieciešamās investīcijas un stimulus klimata jomā, kā arī labākas aplēšu uzraudzības metodes, lai varētu saņemt pareizas prognozes attiecībā uz dažādu Savienības programmu un dalībvalstu veikto pasākumu īstenošanas sekmēm;

78.  aicina Komisiju ātri izveidot veicinošu vidi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, pielāgojot tās investīciju nosacījumus, izdevumu regulējumu un instrumentus inovācijai un modernizācijai visās galvenajās attiecīgajās nozarēs;

79.  ar nožēlu norāda, ka nav rīka, kas daudzgadu konsolidētā līmenī sniegtu aktuālākos datus par situāciju visā Savienības budžetā; ir nepieciešams veikt ex post novērtējumu un no jauna aprēķināt prognozētās klimata finansējuma iemaksas;

80.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav īpašas ziņošanas sistēmas, lai apzinātu un novērtētu Savienības politikas pasākumu negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām, kā arī novērtētu, cik liela daļa Savienības budžeta ir izlietota šādas negatīvas ietekmes radīšanā; pauž bažas par to, ka bez šiem datiem Komisija nevar pilnībā novērtēt, cik liels ir Savienības ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā; aicina Komisiju sistemātiski apzināt pasākumus, kuru ietekme varētu būt negatīva, un galīgajos klimata pārmaiņu mazināšanas aprēķinos ņemt tos vērā;

VI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 32/2016 “ES palīdzība Ukrainai”

81.  norāda, ka Savienības finansiālā un ekspertu palīdzība bija vajadzīga, lai Ukrainā veiktu reformas; tomēr uzsver, ka reformu īstenošana vēl ir tālu no tā, kas būtu jāsasniedz;

82.  pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv līdzšinējās struktūras, kas nevēlas veikt reformas, modernizāciju un demokratizāciju, un spēki, kuri vēlas reformas, saskaras ar nopietnām grūtībām gūt virsroku;

83.  atzinīgi vērtē Savienības palīdzību Ukrainai; tomēr uzskata, ka tā būtu jāsaista ar Ukrainas valdības taustāmiem centieniem uzlabot situāciju savā valstī, proti, uzlabot pašu resursu sistēmu, izmantojot efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kurā tiek ņemti vērā ne tikai pilsoņu ienākumi, bet arī oligarhu aktīvi;

84.  aicina efektīvi apkarot joprojām plaši izplatīto korupciju un efektīvi atbalstīt organizācijas, kuras apņēmušās to apkarot;

85.  aicina nostiprināt valstī tiesu varu, lai izveidotu neatkarīgu instrumentu, kas ievēro tiesiskumu;

86.  prasa stingrāk kontrolēt banku nozari, lai novērstu kapitāla aizplūšanu uz trešām valstīm, kas rada banku iestāžu maksātnespēju; norāda, ka šajā sakarā budžeta atbalsts ir jāpiešķir tikai ar nosacījumu, ka finansiālā palīdzība tiek izmaksāta pārredzami un visaptveroši;

87.  uzskata, ka pirms jebkāda veida finanšu atbalsta piešķiršanas parasti būtu jāveic iepriekšējs novērtējums par izredzēm uz panākumiem;

88.  pauž pārliecību, ka lielāka uzmanība jāpievērš kompetentu decentralizētu administratīvo struktūru veidošanai un izglītošanai;

VII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2016 “Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva”

89.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta ziņojumā paustos ieteikumus un atzinīgi vērtē Komisijas gatavību ņemt tos vērā;

90.  uzsver, ka ātra un saskaņota reakcija uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām ir ļoti svarīga, lai pēc iespējas samazinātu katastrofu ietekmi uz cilvēkiem, vidi un ekonomiku;

91.  ņem vērā to, ka Revīzijas palāta kopumā ir apmierināta ar to, kā Komisija vada reaģēšanas procesu katastrofu gadījumā;

92.  mudina Komisiju vēl labāk izmantot tās resursus, tostarp budžeta, mobilizēšanas un ekspertu atlases procedūras, lai skartajām valstīm tiktu nekavējoties sniegta vajadzībām atbilstoša Savienības palīdzība; uzsver, ka ir svarīgi izveidot civilās aizsardzības kontaktpunktus ECHO vietējā tīkla valstu un reģionālajos birojos un apdraudētajās valstīs strādājošo Savienības delegāciju darbinieku vidū;

93.  atzinīgi vērtē Eiropas Medicīnas korpusa izveidi 2016. gada februārī, ar ko tika būtiski palielināts ES civilās aizsardzības mehānisma brīvprātīgo rezervju saraksts, tajā iekļaujot medicīnas un sabiedrības veselības aizsardzības darbinieku vienības, kuras iespējams nekavējoties izvietot, ņemot vērā Ebolas vīrusa krīzē gūto pieredzi; uzskata, ka šāda pieeja, proti, medicīnas darbinieku vienību un citu specializētu novērtējuma un atbalsta vienību rezervju izveide, ir jāturpina un jāuzlabo;

94.  ierosina novērst visu nevajadzīgo administratīvo slogu, kas neļauj iesaistītajām valstīm un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (ERCC) reaģēt ar mazāku kavēšanos, jo īpaši krīzes sākumā;

95.  prasa iesaistītajām valstīm reģistrēt vairāk līdzekļu brīvprātīgo rezervju sarakstā, lai uzlabotu sagatavotību reaģēt uz katastrofām;

96.  uzsver, ka Komisijas, citu ES struktūru un Apvienoto Nāciju Organizācijas savstarpēja informācijas apmaiņa un sadarbība ir svarīga, jo tā sekmē strukturētu reakciju ārkārtas situācijā; atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumus, kas parakstīti ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) un Pasaules Pārtikas programmu (WFP), un mudina Komisiju parakstīt vēl citus sadarbības nolīgumus ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) un citiem iesaistītajiem dalībniekiem;

97.  atgādina, ka kvalitātes un sadarbspējas prasības ir noteiktas un paplašinātas saskaņā ar jaunajiem PVO medicīnas moduļu standartiem, kā arī saskaņā ar citu stratēģisko partneru pamatnosacījumiem, lai nodrošinātu, ka, veicot starptautiskas misijas, agrīna rīcība ir rūpīgāk koordinēta; uzskata, ka lai nodrošinātu spēju tūlītēju pieejamību/mobilizāciju jau pašā ārkārtas situācijas sākumā un lai nepieļautu finansēšanas kļūdas, ir jāoptimizē un lielā mērā jāstandartizē resursu nodrošināšanas procesi;

98.  mudina arī turpmāk izmantot iespējamo sinerģiju ar citiem iesaistītajiem dalībniekiem un instrumentiem, jo īpaši ar humāno palīdzību un attīstības palīdzību, un nepieļaut jau paveiktu darbību dublēšanos;

99.  aicina Komisiju uzlabot ERCC komunikācijas platformas CECIS funkcionalitāti, lai ieinteresētajām personām būtu vieglāk iegūt informāciju, cita starpā uz vietas norīkotajām ES civilās aizsardzības vienībām nodrošinot mobilu piekļuvi platformai;

100.  uzskata, ka humāno palīdzību un civilo aizsardzību būtu jāpapildina citām darbībām, kas vērstas uz profilakses kultūras veicināšanu, kā arī uz neaizsargātu vai katastrofas skartu kopienu spēju un noturības veidošanu;

VIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 34/2016 “Cīņa pret pārtikas izšķērdēšanu: iespēja ES uzlabot pārtikas apgādes ķēdes resursu efektivitāti”

101.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, kurā rūpīgi pārbaudīta Savienības efektivitāte pārtikas izšķērdēšanas apkarošanā; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un aicina Komisiju ņemt tos vērā;

102.  ar dziļām bažām atzīmē, ka saskaņā ar aplēsēm pasaulē aptuveni trešdaļa cilvēku patēriņam saražotās pārtikas tiek izšķērdēta vai iet zudumā; pauž nožēlu, ka Savienība efektīvi neapkaro pārtikas izšķērdēšanu un ka līdz šim tā ir paredzējusi tikai nesaskaņotas un sadrumstalotas darbības;

103.  uzsver, ka Savienībai ir lielas iespējas novērst pārtikas izšķērdēšanu, pielāgojot spēkā esošo politiku bez papildu izmaksu radīšanas, un tai ir jācenšas to darīt; tomēr ar nožēlu atzīmē, ka neraugoties uz cerīgo komunikāciju nav pieticis politiskās gribas pārvērst saistības politikas pasākumos;

104.  pauž dziļu nožēlu, ka Komisijas mērķis novērst pārtikas izšķērdēšanu acīmredzami ir laika gaitā samazinājies; pauž nožēlu, ka pārtikas izšķērdēšanas jomā nav mērķtiecīgas politiskās rīcības un tās pozitīvajai ietekmei uz dažām politiskajām jomām ir vairāk gadījuma raksturs; gaida aprites ekonomikas paketes rezultātu novērtējumu pārtikas izšķērdēšanas apkarošanas jomā;

105.  uzskata, ka par nekonsekventu Komisijas pieeju liecina tas, ka, pirmkārt, kaut gan Savienība tiek uzskatīta par līderī klimata pārmaiņu apkarošanā, tā uzņemas nepietiekamas saistības, apkarojot pārtikas izšķērdēšanu, kas tieši veicina negatīvu ietekmi uz klimatu, un, otrkārt, kaut gan Savienība katru gadu iegulda simtiem miljonus euro attīstības palīdzībā, bada apkarošanā un taisnīgas tirdzniecības noteikumu ievērošanā, tā nepietiekami pievēršas pārtikas izšķērdēšanas apkarošanai, kas ir viens no faktoriem, kurš tieši veicina iepriekš minētās problēmas;

106.  atkārto aicinājumu Komisijai nekavējoties veikt darbības pārtikas izšķērdēšanas novēršanai; aicina Komisiju izpildīt saistības, kas noteiktas attiecīgajos politikas dokumentos, kuri ir saistīti ar pārtikas izšķērdēšanas apkarošanu;

107.  aicina Komisiju Savienības un valstu līmenī nodrošināt ciešu koordināciju, lai apvienotu dažādu dalībvalstu atšķirīgās pieejas attiecībā uz pārtikas izšķērdēšanas novēršanu, pārtikas ziedošanu, pārtikas nekaitīgumu un labu higiēnas praksi; aicina Komisiju izveidot platformu, lai dalītos ar tādu paraugpraksi, apkarojot pārtikas izšķērdēšanu, kas labāk saskaņotu tās darbu ar dalībvalstu pasākumiem;

108.  pauž nožēlu, ka Komisijas rīcība tehniskā līmenī ir aprobežojusies ar darba grupu un ekspertu grupu izveidi, kas tomēr nav radījis nekādu pielietojamu rezultātu; aicina Komisiju uzlabot tās rīcību tehniskā līmenī un panākt konkrētus rezultātus; aicina Komisiju izveidot ciešāku sadarbību ar Eiropas Vides aģentūru (EVA) un EIT, kuri var nodrošināt pamatīgu specializētu un tehnisku palīdzību;

109.  pauž nožēlu, ka Komisija neuzskata, ka ir jāizstrādā kopīga pārtikas atkritumu definīcija, un neuzskata, ka ir jāparedz īpaša pārtikas atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot kopīgu pārtikas atkritumu definīciju, kopīgu metodiku, kā novērtēt un uzraudzīt pārtikas izšķērdēšanu, un vadlīnijas pārtikas apsaimniekošanas hierarhijas izmantošanai pārtikas atkritumu gadījumā;

110.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, kas identificētu, kuras politikas jomas var izmantot pārtikas izšķērdēšanas novēršanā, pievēršot uzmanību profilaksei un ziedošanai, un noteikt iespējas, kuras varētu izmantot šajos politikas pasākumos; aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānus, kuros iekļautu izmērāmus mērķus un darbības rādītājus un sagatavot ietekmes novērtējumus konkrētās politikas jomās;

111.  pauž nožēlu, ka, kaut gan pārtikas ziedošana ir otrais visieteicamākais risinājums pārtikas izšķērdēšanas novēršanai, daudzi šķēršļi vairākos līmeņos ir panākuši to, ka pārtikas ziedošana nav pietiekami izmantota; vērš uzmanību uz dalībvalstu iestāžu grūtībām panākt, lai pārtikas ziedojumi atbilstu spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam; aicina Komisiju radīt konkrētu platformu labas prakses apmaiņai starp dalībvalstīm, lai sekmētu pārtikas ziedošanu; aicina Komisiju ņemt vērā vietējo un reģionālo iestāžu ieguldījumu attiecīgo tiesību normu pārskatīšanā;

112.  aicina Komisiju pabeigt un publicēt pārtikas pārdalīšanas un ziedošanas vadlīnijas, tostarp ziedotājiem paredzētos nodokļu noteikumus, kuru pamatā būtu to dalībvalstu paraugprakse, kuras pašlaik aktīvi darbojas pārtikas izšķērdēšanas apkarošanā; mudina Komisiju izstrādāt vadlīnijas dažādu pārtikas ziedošanas šķēršļu pārvarēšanai un attiecībā uz nodokļu koncesijām ķēdēm un uzņēmumiem, kuri ziedo pārtiku;

113.  pauž nožēlu, ka jēdzieni “derīguma termiņš” un “ieteicams līdz” visumā ir neskaidri visu līmeņu pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem; aicina Komisiju paskaidrot šos jēdzienu un sagatavot saistošas vadlīnijas par to lietošanu, lai izvairītos no jebkurām neskaidrībām;

114.  mudina dalībvalstis izglītot sabiedrību par pārtikas apsaimniekošanu un pārtikas izšķērdēšanu;

115.  pauž nožēlu, ka neraugoties uz dažu Savienības iestāžu individuālajām un ierobežotajām iniciatīvām, Eiropas struktūrām nav ne tiesiskā regulējuma, ne arī kopēju vadlīniju, ar kurām reglamentēt iestāžu ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātās neizlietotās pārtikas apstrādi; aicina Komisiju sagatavot kopējus noteikumus, kuros apskatīta pārtikas izšķērdēšana Eiropas iestādēs, tostarp vadlīnijas par pārtikas izšķērdēšanas novēršanu un noteikumus par pārtikas atkritumu ziedošanu, lai pilnībā samazinātu Eiropas iestāžu pārtikas izšķērdēšanu;

IX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 35/2016 “Kā tiek izmantots budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā”

116.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus; pauž gandarījumu par Komisijas vēlmi tos ieviest praksē; pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes ir diezgan neskaidras un tām trūkst tālredzības;

117.  uzsver, ka iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana (IIM) ir svarīga vismazāk attīstītajās valstīs, jo tā samazina atkarību no attīstības palīdzības, uzlabo valsts pārvaldību un būtiski ietekmē valsts veidošanu;

118.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Komisija vēl nav efektīvi izmantojusi budžeta atbalsta līgumus, lai atbalstītu IIM Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem; tomēr norāda, ka Komisijas jaunā pieeja palielināja šī atbalsta veida potenciālu efektīvi atbalstīt IIM;

119.  norāda, ka nodokļu sistēmas stiprināšana ne tikai palīdz radīt paredzamākus ieņēmumus, bet arī uzlabot valdību pārskatatbildību, izveidojot tiešu saikni ar nodokļu maksātājiem un viņu valdību; atbalsta IIM uzlabošanas nepārprotamu iekļaušanu Komisijas sarakstā attiecībā uz svarīgām attīstības problēmām, kuras tiek risinātas ar budžeta atbalstu;

120.  pauž nožēlu, ka, plānojot budžeta atbalsta darbības, Komisija IIM jautājumam neveltīja pietiekamu uzmanību; uzsver, ka nebija novērtēti galvenie riski, kas saistīti ar atbrīvojumiem no nodokļiem, nodokļu iekasēšanu un pārskaitīšanu un nenodokļu ieņēmumiem no dabas resursiem;

121.  atgādina, ka ieņēmumu mobilizēšana ir svarīga jaunattīstības valstīs, vienlaikus norādot uz problēmām saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgām finanšu plūsmām; mudina stiprināt finansiālo un tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un reģionālajām nodokļu administrācijas struktūrām, kā arī pieņemt principus sarunām par nodokļu nolīgumiem;

122.  norāda, ka revīzija atklāja, ka trūkst piemērotu uzraudzības instrumentu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt, cik lielā mērā budžeta atbalsts veicināja vispārējus uzlabojumus IIM jomā;

123.  uzskata, ka ir būtiski turpināt sekmēt taisnīgas un pārredzamas iekšzemes nodokļu sistēmas nodokļu politikas jomā, pastiprināt tā atbalstu uzraudzības procesos dabas resursu jomā un turpināt atbalstīt pārraudzības reformas, kuras veicina ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu un pārredzamību; uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi samazina nodokļu ieņēmumus valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem un varbūt ir nelietderīgi šīm valstīm; prasa Komisijai nodrošināt, ka, vedot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, riska novērtējumos ir ņemta vērā brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekme uz nodokļu sistēmu valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem;

124.  aicina Komisiju ievērot tās pamatnostādnes, veicot makroekonomikas un publisko finanšu pārvaldības novērtējumus saistībā ar IIM aspektiem, lai rastu labāku pārskatu par problemātiskākajiem jautājumiem, piemēram, nodokļu stimulu diapazonu, transfertcenu noteikšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

125.  uzsver — lai uzlabotu budžeta atbalsta operāciju plānošanu, vajadzētu paplašināt procedūru, ar kuru nosaka riskus, kas apdraud noteikto mērķu sasniegšanu, un izmantot nodokļu administrācijas diagnostiskās novērtēšanas instrumentu, ja tas ir pieejams;

126.  uzsver, ka nepieciešams biežāk piemērot konkrētus IIM nosacījumus, jo tie skaidri sasaista budžeta atbalsta izmaksāšanu ar partnervalsts virzību IIM reformu ziņā; prasa Komisijai izvēlēties tādus nosacījumus, kuri ir būtiski un kuriem ir visplašākā ietekme uz IIM;

127.  atzīst, ka Komisijai ir jāstrādā sarežģītos politiskos un institucionālos apstākļos; atgādina strukturēta politikas dialoga nozīmi, iesaistot valsts valdību un citu līdzekļu devēju pārstāvjus, lai noteiktu izšķirošas interešu jomas un izstrādātu pielāgotu palīdzības stratēģiju;

128.  mudina Komisiju paplašināt budžeta atbalstā iekļauto spēju veidošanu, jo tā rada stabilu pamatu ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai pārveidei, kā arī palīdz mazināt būtiskus šķēršļus efektīvu valsts ieņēmumu iekasēšanai;

129.  norāda — lai apstiprinātu budžeta atbalsta tiešu ietekmi uz iekšzemes resursu mobilizāciju, ir nepieciešams rūpīgāk novērtēt tās konkrētās nodokļu sistēmas jomas, kuras ļautu attiecināt radītos ieguvumus uz sniegtā atbalsta atsevišķām sastāvdaļām;

X daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 36/2016 “Novērtējums par 2007.–2013. gada kohēzijas un lauku attīstības programmu slēgšanas kārtību”

130.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

131.  ar gandarījumu norāda, ka Komisija sniedza pienācīgu un savlaicīgu atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavoties 2007.–2013. gada programmu slēgšanai;

132.  atzinīgi vērtē Komisijas gatavību censties vēl vairāk saskaņot fondu regulatīvos noteikumus, tostarp attiecībā uz terminoloģiju un ticamības nodrošināšanas un slēgšanas procesiem, ja vien tas uzlabo Savienības fondu pārvaldību un veicina vienkāršāku un efektīvāku īstenošanu dalībvalstīs un reģionos;

133.  norāda, ka joprojām nav pieņemti seši lēmumi par lielajiem projektiem attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu;

134.  ar pārsteigumu norāda uz Komisijas atteikšanos apsvērt konkrētu saistību uzņemšanos attiecībā uz tiesību aktu priekšlikumiem periodam pēc 2020. gada, apzinoties, ka jau tagad iespējams izmantot pieredzi, kas gūta divos iepriekšējos pabeigtajos finanšu periodos (2000–2006 un 2007–2013); tomēr ar atvieglojumu konstatē, ka šo atteikumu drīzāk izraisījušas Komisijas bažas par tās tiesiskajām prerogatīvām, nevis nepiekrišana saturam;

135.  atbalsta Revīzijas palātas prasību vēl vairāk saskaņot kohēzijas un ar ieguldījumiem saistīto lauku attīstības pasākumu slēgšanas regulatīvos noteikumus;

136.  uzskata, ka aprēķinātie atlikušā riska īpatsvara rādītāji joprojām ir nezināms apmērs, kas pamatots ar pieredzi, un labākajā gadījumā tos var izmantot par orientieriem;

137.  norāda, ka Revīzijas palāta prasa, lai attiecināmības periodi vairāk nepārklātos ar nākamo plānošanas periodu (laikposmam pēc 2020. gada), un ir paudusi bažas, ka pagarināti attiecināmības periodi (t. i., n+2, n+3) ir viens no finanšu kavējumu un nākamā plānošanas perioda vēlīnā sākuma iemesliem līdz ar pārskatīto plānošanas un finansēšanas tiesību aktu un ar tiem saistīto īstenošanas noteikumu novēlotu pabeigšanu, jo īpaši 2014.–2015. gadā; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt maksimālu līdzekļu apguvi un daudzgadu projektu raitu norisi;

138.  norāda, ka finanšu perioda galīgā slēgšana notiek tikai reizi septiņos gados; tādēļ ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka Komisijai atsevišķā dokumentā būtu jāinformē budžeta lēmējinstitūcija un Parlamenta Budžeta kontroles komiteja par slēgšanas procedūras galīgo rezultātu; uzskata, ka ar šādu dokumentu būtu ne vien jāapstiprina izdevumu likumība un pareizība, bet arī jānovērtē programmu rezultāti un ietekme (uz sniegumu balstīta pieeja);

XI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 1/2017 “Natura 2000 tīkla pilna potenciāla īstenošanai jāiegulda vairāk darba”

139.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

140.  uzsver bioloģiskās daudzveidības nozīmi cilvēcei; norāda, ka Natura 2000 tīklam, kurš tika izveidots saskaņā ar Putnu direktīvu(13) un Dzīvotņu direktīvu(14) (Dabas direktīvas), ir ierādīta galvenā vieta Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā; tomēr ar bažām norāda, ka tā potenciāls vēl nav pilnībā izmantots;

141.  atzīmē, ka Komisijas vispārējā loma ir sniegt norādījumus dalībvalstīm; pauž bažas par to, ka dalībvalstis neņēma pietiekami vērā Komisijas padomus;

142.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu, ka dalībvalstis pienācīgi neapsaimniekoja Natura 2000 un ka dalībvalstu iestāžu un ieinteresēto personu darbība nebija pietiekami saskaņota;

143.  atgādina, ka Natura 2000 pārrobežu rakstura dēļ, tā īstenošana prasa stingru koordināciju starp dalībvalstīm; aicina dalībvalstis valstu līmenī izveidot spēcīgu struktūru, lai sekmētu pārrobežu sadarbību; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm labākus norādījumus par sadarbības platformas izveidi;

144.  ar dziļām bažām norāda, ka aizsardzības pasākumi bieži nebija pietiekami rūpīgi izstrādāti, nedz arī izteikti skaitļos, vienlaikus apsaimniekošanas plāni netika precīzi definēti un tajos trūka atskaites punktu šo plānu pabeigšanai; atkārto, ka tas varētu mazināt Natura 2000 pievienoto vērtību; aicina Komisiju saskaņot noteikumus par efektīvu pieeju attiecībā uz aizsardzības mērķu un apsaimniekošanas plānu noteikšanu nākamajā plānošanas periodā; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt, vai dalībvalstis pilda norādījumus, vajadzības gadījumā nodrošināt tām turpmāku atbalstu padomu veidā;

145.  aicina dalībvalstis laikus veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to pievienoto vērtību, un attiecīgi atjaunināt apsaimniekošanas plānus; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt aizsardzības projektus, kuri, iespējams, ir aizkavējušies;

146.  norāda — lai Natura 2000 tīkls kļūtu efektīvs, ir būtiski, lai iesaistītos tādas galvenās ieinteresētās personas kā zemes lietotāji un īpašnieki; pauž nožēlu par to, ka lielākajā daļā dalībvalstu trūkst efektīvu komunikācijas iespēju; aicina dalībvalstis uzlabot koordināciju starp valstu iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām;

147.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis nav varējušas pienācīgi novērtēt projektus, kuri rada negatīvu ietekmi uz Natura 2000 objektiem, ka kompensējošie pasākumi netika pietiekami izmantoti un ka dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas pieejas; aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm strukturētus norādījumus par to, kā un kad piemērot praksē kompensējošos pasākumus, un uzraudzīt to izmantošanu;

148.  pauž nožēlu par to, ka 2014.–2020. gada plānošanas dokumentos bija nepilnīgi atspoguļotas finansēšanas vajadzības un Komisijas rīcība šo trūkumu novēršanai nebija strukturēta; aicina Komisiju rūpīgāk sagatavot nākamo plānošanas periodu;

149.  pauž nožēlu par to, ka ar Natura 2000 saistītās uzraudzības un ziņošanas sistēmas nespēja pienācīgi sniegt visaptverošu informāciju par tīkla efektivitāti; pauž bažas par to, ka netika izstrādāta īpaša rezultatīvo rādītāju sistēma, kas attiektos uz Savienības līdzekļu izmantošanu Natura 2000 tīkla finansēšanai; uzskata, ka tas samazina Natura 2000 tīkla efektivitāti; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ieviesa obligātu un visaptverošu rādītāju kopumu visiem 2014.–2020. gada programmas LIFE projektiem; aicina Komisiju piemērot to pašu pieeju citām programmām nākamajā plānošanas periodā;

150.  ar bažām norāda, ka objektu līmenī apsaimniekošanas dokumentos bieži vien nebija iekļauti uzraudzības plāni un tie nebija pietiekami detalizēti vai ar noteiktu termiņu; turklāt pauž bažas par to, ka netika atjauninātas standarta datu veidlapas un dalībvalstu sniegtie dati pārskatam par dabas stāvokli bija nepilnīgi, neprecīzi un nebija salīdzināmi; aicina dalībvalstis un Komisiju novērst šo problēmu gaidāmajā rīcības plānā;

151.  atzinīgi vērtē, ka Komisija izstrādāja centralizētu reģistru visām sūdzībām un jautājumiem par Natura 2000; norāda, ka lielākā daļa šo lietu tika slēgtas, neveicot turpmākas procedūras; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt visas sūdzības un jautājumus;

152.  atzinīgi vērtē bioģeogrāfiskā procesa izveidi, kas nodrošina Natura 2000 apsaimniekošanā ieinteresēto personu sadarbības un tīklu veidošanas iespējas; tomēr aicina Komisiju atrisināt valodas barjeras jautājumu, kas mazina tā pieejamību;

153.  pauž dziļu nožēlu par to, ka prioritārais rīcības plāns nesniedza uzticamu pārskatu par Natura 2000 tīkla izmaksām un ka dalībvalstu sniegtie dati bija neprecīzi un ierobežoti; ar bažām norāda, ka finansējuma aplēses nebija uzticamas un salīdzināmas, tādējādi apgrūtinot iespēju precīzi uzraudzīt Natura 2000 piešķirtos Savienības līdzekļus; pauž nožēlu par to, ka tas ierobežoja prioritārās rīcības plāna lietderību, nodrošinot Savienības finansējuma bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai saskaņā ar Natura 2000 konsekvenci; mudina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm strukturētus norādījumus par ziņošanu un uzraudzību un par prioritārās rīcības plāna pabeigšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt sniegto datu precizitāti;

154.  uzskata, ka Natura 2000 piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir jābūt identificējamiem un to izmantojumam ir jābūt izsekojamam, citādi nav iespējams izmērīt ieguldījumu ietekmi; aicina attiecīgos Komisijas ģenerāldirektorātus savos gada darbības pārskatos iekļaut īpašas nodaļas par Natura 2000, ņemot vērā to, ka to līdzfinansē no ERAF/KF un ELFLA;

155.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ekspertu grupa un ad hoc darba grupa par prakses saskaņošanu, un aicina Komisiju izmantot to darba rezultātus nākamajā plānošanas periodā;

156.  aicina Komisiju informēt Parlamenta attiecīgās komitejas par rīcības plānu Dabas direktīvu īstenošanas uzlabošanai(15);

XII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2017 “Komisijas sarunas par 2014.–2020. gada partnerības nolīgumiem un programmām kohēzijas politikas jomā: izdevumi tiek mērķtiecīgāk virzīti uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, bet darbības rezultātu novērtēšana kļūst aizvien sarežģītāka”

157.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, kas iekļauti tās īpašajā ziņojumā; uzskata, ka Revīzijas palātas veiktā analīze par ESI fondu īstenošanas 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir lietderīga un savlaicīga, lai palīdzētu likumdevējiem un Komisijai izstrādāt atbilstīgus secinājumus laikposmam pēc 2020. gada;

158.  ņem vērā Komisijas atbildes un to, ka Komisija pilnībā pieņem piecus no Revīzijas palātas ieteikumiem, bet daļēji — divus ieteikumus; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību tos īstenot un aicina to un dalībvalstis pilnībā un savlaicīgi īstenot ieteikumus;

159.  nepiekrīt Revīzijas palātas un Komisijas viedoklim par to, ka Parlamenta palielinātās pilnvaras bija faktors, kas izraisīja nepamatotu kavēšanos attiecīgā regulējuma pieņemšanā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

160.  pauž nožēlu par to, ka Komisija priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2020. gada iesniedza ar novēlošanos, kas rada iespēju, ka būs ievērojama kavēšanās sarunās un pieņemot atbilstošus tiesību aktus par DFS, kā arī finanšu programmām un instrumentiem, tādējādi apdraudot to laicīgu īstenošanu laikposmā pēc 2020. gada;

161.  uzsver, ka jaunajam tiesiskajam regulējumam, kas paredzēts kohēzijas politikai pēc 2020. gada, neatkarīgi no tā, vai tas veido vienotu noteikumu kopumu vai ir veidots citādi, praksē ir jānodrošina vienkāršošana, lielāka piekļuve līdzekļiem un sekmīga šīs politikas mērķu īstenošana;

162.  uzsver nepieciešamību novērst atkārtotu kavēšanos darbības programmu pieņemšanā, kā arī Revīzijas palātas identificētās problēmas, piemēram, sarežģītākas, darbietilpīgākas un ilgākas sarunas par ESI fondu regulējumu 2014.–2020. gada laikposmam, sekundāro tiesību aktu un pamatnostādņu novēlotu pieņemšanu un vajadzību pēc vairākām darbības programmu apstiprināšanas kārtām Komisijā; pauž nožēlu par to, ka šie trūkumi ir pretrunā kohēzijas politikas pārvaldības sistēmas vienkāršošanas mērķim;

163.  norāda, ka īpašajā ziņojumā Nr. 2/2017 Revīzijas palāta ir secinājusi, ka partnerības nolīgumi ir izrādījušies efektīvs instruments, lai ESI finansējumu nodalītu tematiskajiem mērķiem un investīciju prioritātēm un palīdzētu koncentrēties uz stratēģijas “Eiropa 2020” izaugsmes un nodarbinātības mērķiem; tomēr uzsver, ka mērķu sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams atbilstīgs budžets kohēzijas politikai pēc 2020. gada;

164.  konstatē, ka atšķirībā no iepriekšējiem periodiem Komisijas apsvērumi par darbības programmu projektiem bija jāpieņem Komisāru kolēģijai, savukārt iepriekšējā plānošanas periodā šai kolēģijai bija jāpieņem tikai galīgās darbības programmas; mudina Komisiju, izstrādājot savu priekšlikumu plānošanas periodam pēc 2020. gada, pārskatīt šādas procedūras pievienoto vērtību;

165.  aicina Komisiju rūpīgi analizēt iepriekš norādītās problēmas un veikt pasākumus to novēršanai laikposmā pēc 2020. gada, tostarp veikt visus vajadzīgos uzlabojumus un nodrošināt ātru un kvalitatīvu plānošanu;

166.  aicina dalībvalstis un Komisiju uzlabot apspriešanos par darbības programmu izstrādi, jo tam vajadzētu veicināt minēto programmu ātru apstiprināšanu;

167.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot precīzu un saskaņotu terminoloģiju, kas ļauj pienācīgi izmērīt kohēzijas politikas sasniegumus; pauž nožēlu par to, ka Komisija savā priekšlikumā par jauno Finanšu regulu nav ierosinājusi vienotas jēdzienu “rezultāti” un “iznākums” definīcijas; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk un ievērojamu laiku, pirms sācies laikposms pēc 2020. gada, ieviest skaidras un vienotas jēdzienu “iznākums”, “rezultāti” un “ietekme” definīcijas;

168.  atgādina, ka pienācīga administratīvā spēja, jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī, ir svarīga, lai netraucēti pārvaldītu un īstenotu darbības programmas, cita starpā, lai uzraudzītu un ziņotu par mērķiem un rezultātiem, kas gūti, izmantojot attiecīgos rādītājus; šajā sakarā prasa Komisijai un dalībvalstīm izmantot pieejamo tehnisko palīdzību, lai uzlabotu administratīvo spēju dažādos līmeņos;

169.  aicina Komisiju stiprināt un veicināt paraugprakses apmaiņu visos līmeņos;

170.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis papildus pamata tiesību aktos paredzētajiem iznākuma un rezultātu rādītājiem piemēro vēl daudzus citus; pauž bažas, ka varētu rasties pārmērīga reglamentēšana, kas varētu apgrūtināt struktūrfondu izmantošanu un samazināt tās efektivitāti; aicina Komisiju atturēt dalībvalstis no šādas pieejas īstenošanas;

171.  uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt programmu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi, jo, tikai izmērot ietekmi, lēmumu pieņēmēji var pārliecināties par politisko mērķu sasniegšanu; aicina Komisiju plānošanas periodā pēc 2020. gada tieši izmērīt ietekmi;

XIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2017 “ES palīdzība Tunisijai”

172.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kurā izvērtēta Tunisijai sniegtā Savienības palīdzības efektivitāte un lietderība; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

173.  norāda, ka Savienības finansējums kopumā tika izlietots labi, jo tas pēc revolūcijas ievērojami veicināja pāreju uz demokrātiju un ekonomisko stabilitāti Tunisijā;

174.  ņem vērā, ka Savienības darbības bija labi koordinētas ar galvenajiem līdzekļu devējiem un ES iestādēs un struktūrvienībās; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek panākta kopīga plānošana ar dalībvalstīm, lai uzlabotu atbalsta mērķtiecīgu virzīšanu un koordināciju;

175.  pieņem zināšanai to, ka Komisijai un EĀDD nācās strādāt nestabilos politiskajos, sociālajos un drošības apstākļos, kas ievērojami sarežģīja visaptveroša atbalsta sniegšanu;

176.  aicina Komisiju vēl vairāk pilnveidot pieeju nozaru budžeta atbalstam, izklāstot valsts prioritātes un izstrādājot nosacījumus, tādējādi veicinot strukturētāku un mērķtiecīgāku Savienības pieeju, un palielināt vispārējo uzticību Tunisijas valsts stratēģijai;

177.  norāda, ka Savienības finansējums deva ievērojamu ieguldījumu pārejā uz demokrātiju un ekonomiskajā stabilitātē Tunisijā; tomēr prasa Komisijai un EĀDD sašaurināt savu darbību loku, saglabājot nelielu skaitu skaidri noteiktu jomu, lai maksimāli palielinātu Savienības palīdzības ietekmi;

178.  aicina Komisiju ievērot paraugpraksi attiecībā uz budžeta atbalsta programmām un piemērot atbilstīgus izmaksas nosacījumus, kas radītu stimulu Tunisijas iestādēm veikt būtiskas reformas; pauž bažas par “vairāk par vairāk” līdzekļu pielaidīgo piešķiršanu, kas parasti nebija saistīta ar papildu prasību izpildi un pirms kuras netika padziļināti izvērtēts sasniegtais progress;

179.  uzsver, ka ir svarīgi plaši izvērtēt publisko finanšu pārvaldību, vēlams izmantojot PEFA(16), lai noteiktu un novērstu iespējamos trūkumus Savienības atbalsta sniegšanā;

180.  aicina Komisiju uzlabot programmu un projektu izstrādi, nosakot precīzu atskaites punktu un rādītāju kopumu, kas ļautu pienācīgi izvērtēt to, cik lielā mēra mērķi ir sasniegti;

181.  uzsver nepieciešamību koncentrēties uz ilgtermiņa ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, nevis darbībām, kas sniedz tikai pagaidu uzlabojumus darba tirgū;

XIV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 4/2017 “ES budžeta aizsardzība pret nepareiziem izdevumiem: 2007.–2013. gada periodā Komisija aizvien plašāk izmantoja preventīvus pasākumus un finanšu korekcijas kohēzijas jomā”

182.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus, secinājumus un ieteikumus, kas iekļauti tās īpašajā ziņojumā;

183.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot kohēzijas politikas mērķus, proti, samazināt attīstības atšķirības reģionu vidū, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, transnacionālo un starpreģionālo sadarbību, tādējādi sekmējot ES stratēģisko mērķu sasniegšanu; uzskata, ka šis kohēzijas politikas svarīgums pamato tai iedalītā Savienības budžeta ievērojamo apjomu; uzsver, ka nepieciešama tā pareiza finanšu pārvaldība, pārkāpumu novēršana un aizkavēšana, kā arī finanšu korekcijas;

184.  atzīmē, ka Komisija ir apstiprinājusi visus Revīzijas palātas ieteikumus, un aicina tos pilnībā un laikus īstenot;

185.  atzīmē, ka Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā kopumā efektīvi izmantoja tās rīcībā esošos pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu pret nepareiziem izdevumiem;

186.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2007.–2013. gada plānošanas periodā uzsāka koriģējošo pasākumu un finanšu korekciju īstenošanu daudz agrāk nekā 2000.–2006. gada plānošanas periodā, un veica to ar lielāku ietekmi; tomēr uzsver, ka ar šādiem koriģējošiem pasākumiem ir jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība, vienlaikus atzīstot, ka ir svarīgi laikus un efektīvi īstenot saistītās darbības programmas;

187.  aicina Komisiju saglabāt modrību, izskatot dalībvalstu iesniegtās noslēguma deklarācijas par 2007.–2013. gada plānošanas periodu, kā arī turpmāk;

188.  aicina Komisiju nākt klajā ar analītisku un konsolidētu ziņojumu par visiem preventīvajiem pasākumiem un finanšu korekcijām, kas tika piemērotas 2007.–2013. gada plānošanas periodā, izmantojot ziņojumu par iepriekšējo periodu;

189.  uzsver, ka maksājumu pārtraukšana un atlikšana rada ievērojamu finanšu risku dalībvalstīm un var radīt grūtības Komisijai tās budžeta pārvaldībā; aicina Komisiju nodrošināt līdzsvarotus centienus aizsargāt budžetu un sasniegt kohēzijas politikas mērķus;

190.  uzsver — ja pašas dalībvalstis atklāj pārkāpumus un īsteno preventīvus pasākumus, tas prasīs mazāk laika problēmu noteikšanai, un ļaus vairāk laika veltīt to risināšanai; uzskata, ka tas nozīmēs arī to, ka dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi un līdz ar to pārkāpumu līmenis varētu nesasniegt būtiskuma slieksni; tādēļ aicina dalībvalstis būt aktīvākām un atbildīgākām un ar savas kontroles un revīziju palīdzību atklāt un izlabot pārkāpumus, uzlabot pārvaldības un kontroles sistēmas nacionālā līmenī, lai izvairītos no turpmākām neto finanšu korekcijām un līdzekļu zaudējuma;

191.  aicina dalībvalstis sniegt Komisijai pietiekamu informāciju gan apjoma, gan kvalitātes ziņā to finanšu korekciju gadījumā, kuras uzsāktas pēc Komisijas revīzijām, lai nodrošinātu strauju procedūru;

192.  šajā sakarā uzsver, ka ir svarīga regulatīvā noteiktība un pienācīgi Komisijas norādījumi un tehniskā palīdzības dalībvalstu iestādēm, tostarp pietiekami precīzs prasību formulējums; turklāt aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstu iestādēm, lai uzlabotu pirmā un otrā līmeņa kontroles efektivitāti;

193.  aicina Komisiju nodrošināt dalībvalstīm norādījumus par saskaņotu ziņošanu attiecībā uz finanšu korekciju īstenošanu, kuri palīdzētu uzraudzīt un novērtēt dalībvalstu veikto finanšu korekciju ietekmi;

194.  atbalsta Revīzijas palātas secinājumu, ka ir jāstiprina tiesiskais regulējums attiecībā uz finanšu korekcijām plānošanas periodā pēc 2020. gada, taču galvenā uzmanība joprojām ir jāpievērš pārkāpumu un krāpšanas novēršanai;

195.  aicina Komisiju iespējami drīz izveidot integrētu uzraudzības sistēmu, kas ļautu izmantot datubāžu informāciju salīdzinošai analīzei, aptverot gan preventīvos pasākumus, gan arī finanšu korekcijas 2014.–2020. gada laikposmam, un nodrošināt Parlamentam, Padomei un dalībvalstu iestādēm savlaicīgu piekļuvi informācijai;

196.  aicina Revīzijas palātu turpmāk revīzijās vairāk pievērst uzmanību sistēmiskiem trūkumiem un sniegt ieteikumus gan Komisijai, gan dalībvalstīm par to, kā uzlabot finanšu pārvaldības un kontroles vispārējās sistēmas darbību;

XV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”

197.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un pauž gandarījumu par to, ka Komisija akceptē dažus no Revīzijas palātas ieteikumiem un ņems tos vērā;

198.  norāda, ka pāris pēdējos gados jauniešu bezdarbs Savienībā ir samazinājies; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2016. gada vidū ar to joprojām saskārās 18,8 % jauniešu; stingri mudina dalībvalstis izmantot pieejamo Savienības atbalstu, lai atrisinātu šo ieilgušo situāciju;

199.  pauž nopietnas bažas par to, ka NEET (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) dzīvo atrautībā no izglītības un darba tirgus; saprot to, ka, izmantojot pastāvošās darbības programmas, ar kurām īsteno finanšu shēmas jauniešu bezdarba novēršanai, sasniegt šo jauniešu segmentu ir visgrūtāk; uzskata, ka laikā no 2017. gada līdz 2020. gadam uzmanība būtu jāpievērš šim jauniešu segmentam, lai nodrošinātu to, ka tiek sasniegti garantijas jauniešiem (GJ) galvenie mērķi;

200.  uzsver, ka NEET integrācijai ir nepieciešams ievērojami lielāks Savienības finansējums un dalībvalstīm arī būtu jāpiesaista papildu līdzekļi no valstu budžetiem;

201.  uzsver, ka GJ kopš 2012. gada ir sniegusi pozitīvu ieguldījumu jauniešu bezdarba novēršanā, bet ka jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, un tādēļ prasa pagarināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas termiņu līdz 2020. gadam;

202.  pauž nožēlu par to, ka neviena no apmeklētajām dalībvalstīm nebija spējīga sniegt visiem NEET iespēju saņemt piedāvājumu četru mēnešu laikā no pievienošanās GJ shēmai;

203.  īpaši atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka lielāka uzmanība jāpievērš piedāvājumu kvalitātes uzlabošanai;

204.  ņem vērā, ka Komisija 2016. gada oktobrī publicētajā paziņojumā(17) secināja, ka ir nepieciešams uzlabot efektivitāti;

205.  norāda, ka joprojām ir neatbilstība starp prasmēm un darba tirgus prasībām; prasa Komisijai Padomes Nodarbinātības komitejā (EMCO) veicināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu, lai iekļautu šo jautājumu nodarbinātības jomas darba kārtībā;

206.  atzinīgi vērtē Komisijas sadarbību ar dalībvalstīm, nosakot un izplatot labo praksi kontroles un ziņošanas jomā, pamatojoties uz dalībvalstīs pastāvošajām sistēmām; atgādina Komisijai, ka šajā nolūkā pamatnozīmīgumu joprojām saglabā datu salīdzināmība;

207.  norāda — lai sasniegtu kvalitātes mērķi un turpinātu noteiktajos reģionos piedāvāt nodarbinātību visiem jauniešiem, kas jaunāki par 24 gadiem, būtu nepieciešams daudz lielāks resursu apmērs;

XVI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 6/2017 “ES reakcija uz bēgļu krīzi: karsto punktu pieeja”

208.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

209.  pieņem zināšanai Komisijas atbildi un tās apņemšanos atbalstīt Itālijas un Grieķijas iestādes; atzinīgi vērtē to, ka Komisija piekrīt visiem Revīzijas palātas ieteikumiem par to, kā pilnveidot karsto punktu pieejas konkrētus aspektus;

210.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā nevarēja pievērsties plašākam kontekstam, tostarp patvēruma pieteikuma iesniedzēju pārvietošanai uz citām dalībvalstīm; uzsver, ka sastrēgumi turpmāko pasākumu procedūrās radīja pastāvīgu izaicinājumu karsto punktu pienācīgai darbībai;

211.  atzīst, ka ir svarīgi īstenot Eiropas programmu migrācijas jomā; uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt īstermiņa, kā arī ilgtermiņa pasākumus, lai labāk pārvaldītu robežas un risinātu nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus;

212.  aicina Komisiju, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), Eiropolu, Frontex (ņemot vērā tā jauno mandātu kā Eiropas robežu un krasta apsardzei), valstu iestādes un citas starptautiskās organizācijas turpināt sniegt un palielināt atbalstu karstajiem punktiem; norāda, ka tikai ar intensīvāku sadarbību starp Komisiju, aģentūrām un dalībvalstīm var ilgtermiņā nodrošinātu karsto punktu koncepcijas sekmīgu attīstību;

213.  šajā sakarā uzsver, ka īpaši Itālijas gadījumā turpmāka migrantu ierašanās joprojām rada milzīgas problēmas, kuru risināšanā Savienības un tās dalībvalstu atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs;

214.  uzsver Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) un Iekšējās drošības fonda (ISF) nozīmi; prasa iespēju AMIF un ISF piemērot finanšu noteikumus par ārkārtas palīdzību; uzsver, ka vienīgais veids, kā palielināt karsto punktu efektivitāti, atbalstot priekšposteņa dalībvalstis, ir palielināt finanšu resursus, lai uzlabotu un izveidotu uzņemšanas un izmitināšanas infrastruktūru, kam ir būtiska nozīme saistībā ar milzīgo migrantu pieplūdumu;

215.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultātus par nepilngadīgu migrantu situāciju karstajos punktos un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt integrētu pieeju viņu uzņemšanai, vienmēr ņemot vērā viņu intereses; prasa labāk izmantot finanšu resursus, kas paredzēti nepilngadīgo uzņemšanai un to darbinieku apmācībai, kas cieši strādās ar visneaizsargātākām personām; atgādina, ka pēc šī īpašā ziņojuma publicēšanas Komisija publicēja paziņojumu, kas bija pilnībā veltīts nepilngadīgajiem migrantiem(18); uzsver šī paziņojuma nozīmi un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot dokumentā ietvertos noteikumus;

216.  tādēļ aicina Komisiju un Padomi pastiprināt centienus atbalstīt karstos punktus, nodrošinot efektīvāku pārcelšanu un, ja nav pamata uzņemšanai, atgriešanas procedūras;

217.  pauž bažas par to, ka joprojām tiek saņemti ziņojumi par bērnu tirdzniecību; aicina veikt papildu pasākumus, lai bērnus, jo īpaši nepavadītus nepilngadīgos, aizsargātu, sākot no viņu ierašanās brīža; uzskata — ir nepieņemami, ka cilvēku tirgotāji var turpināt radīt tiešus draudus bērniem;

218.  aicina Eiropolu turpināt cīnīties pret nelegālu migrāciju, cilvēku tirdzniecību un noziedzīgajām organizācijām un atbalstīt valsts iestādes saistībā ar iespējamu kriminālizmeklēšanu par karsto punktu pārvaldību;

219.  atzinīgi vērtē Itālijas un Grieķijas valsts iestāžu centienus reģistrēt pēc iespējas lielāku skaitu migrantu, kas ierodas to krastos, jo reģistrācijas koeficients Grieķijā 2016. gadā bija 78 % salīdzinājumā ar 8 % 2015. gadā un Itālijā 2015. gadā tas bija 60 % salīdzinājumā ar vidēji 97 % 2016. gadā; uzsver, ka vienīgais veids, kā panākt efektīvu uzņemšanas sistēmu, ir gūt precīzu priekšstatu par situāciju uz vietas;

220.  aicina Komisiju un Padomi nodrošināt kvalitatīvu patvēruma pieteikumu izskatīšanā karstajos punktos; atzīst sarežģītos apstākļus, kādos pieteikumi ir jāapstrādā, taču uzsver, ka ir jāizvairās no tā, ka paātrināto procedūru dēļ rodas kļūdas; turklāt uzsver, ka priekšposteņa dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām tikai par visu migrantu reģistrēšanu un pirkstu nospiedumu ņemšanu, bet par turpmāko pasākumu procedūrām visām dalībvalstīm vajadzētu uzņemties kopīgu atbildību solidaritātes garā; prasa, lai patvēruma meklētāji tiktu pienācīgi informēti par pašu pārcelšanas procedūru, viņu tiesībām un iespējamajām galamērķa valstīm;

221.  aicina Padomi nodrošināt, ka bez turpmākas kavēšanās tiek novērsts pastāvīgais ekspertu trūkums ar atbalstu no EASO, kā arī no dalībvalstīm; pauž pārliecību, ka jo īpaši Itālijas gadījumā papildu atbalsts būs vajadzīgs arī turpmāk; aicina Komisiju un Padomi vienoties par plānu, kā šādu papildu jaudu padarīt viegli pieejama pēc Itālijas un Grieķijas pieprasījuma;

222.  uzsver, ka karstie punkti ir vietas, kas paredzētas atbraukušo migrantu reģistrācijai, un tādēļ tiem nevajadzētu būt ne pārpildītiem, ne arī kļūt par aizturēšanas centriem; aicina dalībvalstis turpināt censties īstenot praksē visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā ievērotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

223.  pauž bažas par to, ka karsto punktu izveidē un darbībā pašlaik tiek iesaistītas daudzas dažādas ieinteresētās personas, un prasa Komisijai un dalībvalstīm iesniegt priekšlikumus, kas padarītu struktūru pārredzamāku un atbildīgāku;

224.  iesaka Revīzijas palātai apsvērt iespēju ātri sagatavot turpmāku ziņojumu par karsto punktu darbību ar plašāku tvērumu, iekļaujot arī analīzi par patvēruma, pārcelšanas un atgriešanas procedūrām;

XVII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2017 “Sertifikācijas struktūru jaunā loma saistībā ar KLP izdevumiem: pozitīvs solis vienotas revīzijas modeļa virzienā, bet vēl jārisina ievērojamas nepilnības”

225.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus; ar gandarījumu konstatē, ka Komisija piekrīt vairumam ieteikumu un apsvērs to īstenošanu vai jau ir sākusi tos īstenot;

226.  atzīst pozitīvās izmaiņas, kas veiktas KLP izdevumu revīzijas modelī; tomēr pauž nožēlu par to, ka vienotā revīzijas sistēma vēl nedarbojas pilnībā;

227.  atgādina Komisijai, ka tai ir galīgā atbildība par KLP izdevumu efektīvu izmantošanu; turklāt mudina Komisiju nodrošināt, ka kontroles metožu piemērošana notiek pietiekami vienādi visā Savienībā un ka visas sertifikācijas struktūras savā darbā izmanto vienādus kritērijus;

228.  norāda, ka sertifikācijas struktūras savu attiecīgo valstu maksājumu aģentūru neatkarīgu revīziju veic kopš 1996. gada; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2015. gadā pirmo reizi sertifikācijas struktūrām bija paredzēta prasība apliecināt saistīto izdevumu likumību un pareizību; uzskata, ka tas ir ļoti pozitīvi, jo tas varētu palīdzēt dalībvalstīm uzlabot kontroli un samazināt revīzijas izmaksas un dot iespēju Komisijai saņemt neatkarīgu papildu apliecinājumu par KLP izdevumu likumību un pareizību;

229.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija sertifikācijas iestāžu darbu var izmantot tikai ierobežotā mērā, jo saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu pašreizējā sistēmā ir ievērojamas plānojuma nepilnības, kuru dēļ sertifikācijas struktūru atzinumi nepilnīgi atbilst revīzijas standartiem un noteikumiem dažās svarīgās jomās;

230.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu nepilnības bija vērojamas gan metodikā, gan īstenošanā, cita starpā revīzijas stratēģijas bieži ir neatbilstošas, tiek ņemtas neatbilstošas paraugu kopas un sertifikācijas struktūru revidentiem bieži vien ir nepietiekams prasmju un juridiskās kompetences līmenis; tomēr atzīst, ka 2015. gads dalībvalstīm varēja būt grūts gads, jo tolaik attiecīgie Savienības noteikumi un vadlīnijas bija ieviešanas sākumposmā un sertifikācijas struktūrām, iespējams, nebija sniegta pietiekama informācija un apmācība par to praktisku īstenošanu vai sniegti pietiekami norādījumi par nepieciešamo paraugu skaitu;

231.  aicina Komisiju īstenot turpmākus centienus, lai novērstu Revīzijas palātas ziņojumā norādītās nepilnības un panāktu patiesi efektīvu vienotu revīzijas modeli KLP izdevumiem; mudina Komisiju uzraudzīt un aktīvi atbalstīt sertifikācijas struktūras, lai uzlabotu to darbu un metodiku attiecībā uz izdevumu likumību un pareizību;

232.  jo īpaši norāda uz vajadzību izstrādāt uzticamākas darba metodes vadlīnijās, kas attiecas uz risku pārāk augstu novērtēt no iekšējās kontroles izrietošo pārliecības iegūšanu, un pauž atbalstu Revīzijas palātas piezīmēm par neatbilstoši reprezentatīviem paraugiem un atļautajiem testēšanas veidiem, nevajadzīgu divu dažādu kļūdu īpatsvara aprēķināšanu un šo rādītāju izmantošanas veidu un neuzticamiem atzinumiem, kas balstīti uz pārāk zemu novērtētu kļūdu;

233.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu, neraugoties uz to, ka dalībvalstu kontroles statistika bieži vien bija neuzticama, Komisija turpina savu pārliecības iegūšanas modeli balstīt uz šiem datiem un ka 2015. gadā sertifikācijas struktūru atzinums bija tikai viens no vērā ņemtajiem faktoriem;

234.  pauž nožēlu par to, ka ir skaidri redzamas no šīs neuzticamības izrietošās sekas; norāda, piemēram, tiešajos maksājumos DG AGRI piešķīra papildinājumus 12 no 69 maksājumu aģentūrām ar kļūdu īpatsvaru virs 2 % un tikai viena maksājumu aģentūra bija sākotnēji kvalificējusi savu deklarāciju, un 2015. gadā DG AGRI arī formulēja atrunas attiecībā uz 10 maksājumu aģentūrām; turklāt norāda, ka lauku apvidos DG AGRI piešķīra papildinājumus 36 no 72 maksājumu aģentūrām un 14 gadījumos koriģētais kļūdu īpatsvars bija virs 5 %, un 2015. gadā DG AGRI arī formulēja atrunas attiecībā uz 24 maksājumu aģentūrām no 18 dalībvalstīm;

235.  aicina Komisiju koncentrēties uz šo neuzticamību un izstrādāt pasākumus nolūkā iegūt ticamu pamatu savam pārliecības iegūšanas modelim; uzskata, ka šajā sakarā Komisijai būtu aktīvi jāsniedz norādījumi sertifikācijas struktūrām par atbilstīgu atzinumu sagatavošanu un jāizmanto rezultātā iegūtā informācija un dati;

236.  mudina Komisiju arī prasīt sertifikācijas struktūrām ieviest atbilstošus aizsargpasākumus paraugu reprezentativitātes nodrošināšanai, ļaut sertifikācijas struktūrām veikt pietiekamas pārbaudes uz vietas, prasīt sertifikācijas struktūrām aprēķināt tikai vienu kļūdu īpatsvaru attiecībā uz likumību un pareizību un nodrošināt, ka maksājumu aģentūru kontroles statistikā ziņotais kļūdu līmenis ir pienācīgi iekļauts sertifikācijas struktūru kļūdu īpatsvarā;

237.  jo īpaši iesaka Komisijai atzinumos par KLP izdevumu likumību un pareizību uzsvērt kvalitāti un tvērumu, tādējādi ļaujot Komisijai pārliecināties par maksājumu aģentūru kontroles datu uzticamību vai attiecīgos gadījumos nepieciešamo maksājumu aģentūru kļūdu īpatsvara korekciju, pamatojoties uz sertifikācijas struktūru sniegtajiem atzinumiem;

238.  norāda, ka attiecībā uz Revīzijas palātas 7. ieteikumu Komisijai ir jāpārliecinās, ka maksājumu aģentūru kļūdu īpatsvars nerada neatbilstošu summēšanos sertifikācijas struktūru kopējā kļūdu īpatsvarā; uzskata, ka vadlīnijām šajā sakarā jābūt pēc iespējas skaidrākam, lai izvairītos no pārpratumiem finanšu korekcijās;

239.  turklāt norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu maksājumu aģentūru iepriekšēja neinformēšana par to, kuriem darījumiem tiks veiktas atkārtotas pārbaudes, tika traucēta Itālijas gadījumā, kur sertifikācijas struktūra maksājumu aģentūrai iepriekš paziņoja par to, kuri saņēmēji tiks pārbaudīti, pirms maksājumu aģentūra veica lielāko daļu savu sākotnējo pārbaužu uz vietas; stingri uzsver, ka visos gadījumos ir jānodrošina uz pieprasījumiem balstītas izlases metodes atbilstoša piemērošana, un iepriekšēju paziņošanu nevar veikt bez sekām;

240.  norāda, ka attiecībā uz darījumiem, uz kuriem IAKS neattiecas (gan ELGF, gan ELFLA), pastāv ievērojama atšķirība starp pārbaužu uz vietas periodu, par kuru tiek ziņots (kalendārais gads), un periodu, par kuru tiek maksāti izdevumi (no 2014. gada 16. oktobra līdz 2015. gada 15. oktobrim attiecībā uz 2015. finanšu gadu); norāda, ka tā rezultātā dažiem saņēmējiem, kuriem 2014. kalendārajā gadā tika veiktas pārbaudes uz vietas, līdzekļi netika atmaksāti 2015. finanšu gadā, un sertifikācijas struktūras nevar ietvert šo darījumu rezultātus kļūdu īpatsvara aprēķinā par attiecīgo finanšu gadu; aicina Komisiju nākt klajā ar atbilstošu risinājumu šo kalendāru sinhronizēšanai;

241.  norāda, ka maksājumu aģentūru kontroles grafiki var būt ļoti saspringti, jo īpaši dalībvalstīs ar īsu veģetācijas periodu, un sniegt attiecīgo informāciju sertifikācijas struktūrām laikus bieži vien var izrādīties ļoti sarežģīti; norāda, ka tas var novest pie vairāku atšķirīgu kontroles metožu izmantošanas un kļūdu īpatsvara dublēšanās, jo sertifikācijas struktūra nevar pilnībā izsekot maksājumu aģentūras kontroles procedūrai; uzskata, ka šo jautājumu varētu atrisināt, piemēram, izmantojot ar satelītiem saistītus uzraudzības pasākumus;

242.  uzskata, ka kopumā jaunā tehnoloģija varētu tikt labāk izmantota KLP izdevumu kontrolē — ja pietiekamu ticamības līmeni var sasniegt, piemēram, ar satelītu kontroli, saņēmējus un revidentus nevajadzētu apgrūtināt ar pārmērīgām revīzijām uz vietas; uzsver, ka, vienlaikus nodrošinot Savienības finansējuma KLP izdevumiem finanšu intereses, vienotās revīzijas shēmas galīgajam mērķim vajadzētu būt nodrošināt efektīvu kontroli, labi funkcionējošas pārvaldes sistēmas un birokrātiskā sloga mazināšanu;

243.  turklāt uzsver, ka vienotajam revīzijas modelim vajadzētu spēt nodrošināt kontroles sistēmu ar mazāku līmeņu skaitu un mazākiem izdevumiem Savienībai, dalībvalstīm un saņēmējiem; uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz vispārējo kontroles sistēmas uzticamību dalībvalstī, nevis tikai par papildu pārbaudēm attiecībā uz saņēmējiem; uzskata, ka kontroles sistēma joprojām uz pārāk apgrūtinoša saņēmējiem, ka tajās dalībvalstīs, kur pārkāpumu un krāpšanas gadījumi ir retāk sastopami, vispārējā revīzijas sistēma ir izrādījusies pietiekama un ka uzticamību var nodrošināt ar citām metodēm, nevis pārmērīgām pārbaudēm uz vietas;

244.  aicina Komisiju rūpīgi ņemt vērā Revīzijas palātas ziņojumu un Parlamenta ieteikumus un turpmāk attīstīt KLP izdevumu kontroles sistēmu, veidojot patiesi vienotu revīzijas pieeju;

245.   uzsver, ka Komisija 2018. gada vadlīnijās jau norādīja un pievērsās daudziem no Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem; atzinīgi vērtē sertifikācijas struktūru gūtos nepārtrauktos panākumus;

XVIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 8/2017 “ES zivsaimniecības kontrole: jādara vairāk”

246.  lai informācija par zvejas kapacitāti būtu precīzāka, aicina dalībvalstis līdz 2018. gadam noteikt kārtību, kā pārbaudīt valsts flotes reģistros ietvertās informācijas precizitāti;

247.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009(19) (“Kontroles regula”), un nolūkā panākt, ka informācija par zvejas kapacitāti ir precīzāka, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut rūpīgi izstrādātus noteikumus attiecībā uz regulārām dokumentārām un uz vietas veiktām pārbaudēm par bruto tilpības (BT) un dzinēju jaudas (KW) rādītājiem, kurus izmanto zvejas kapacitātes aprēķināšanai;

248.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, un nolūkā panākt, ka, tiek uzlabota mazo zvejas kuģu darbību uzraudzība, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut:

   a) KNS(20) atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem;
   b) prasību ierīkot mazākas un lētākas lokalizācijas sistēmas kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus;

249.  lai nodrošinātu zvejas kvotu sadales pārredzamību, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam informēt Komisiju par kvotu piešķiršanas sistēmu saskaņā ar KZP regulas(21) 16. pantu, tostarp par to, kā pārredzamie un objektīvie kritēriji ir iesaistīti zvejas kvotu sadalē ieinteresētajām personām;

250.  lai informācija par zvejas kapacitāti būtu pilnīgāka un uzticamāka, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam:

   a) pārskatīt un uzlabot papīra formātā sniegto datu par zvejas darbībām reģistrēšanas un pārbaudes procesu; pakāpeniski ieviest procedūras, lai reģistrētu un pārbaudītu tos elektroniskos datus par zvejas darbībām, ko nosūtījuši kuģi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; nodrošināt, ka šīs sistēmas ir saderīgas un nodrošina datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru;
   b) nodrošināt, ka tām ir pieejami uzticami dati par to kuģu darbībām, kuru garums nepārsniedz 10 metrus, pakāpeniski ieviešot atbilstīgas, lētākas un lietotājiem draudzīgas reģistrācijas un ziņošanas prasības, un ka tās piemēro noteikumus, ko nosaka Kontroles regula par šo datu apkopošanu;
   c) pilnveidot datu par zvejas darbībām apstiprināšanas un kontrolpārbaužu procesus;

251.  aicina Komisiju līdz 2020. gadam:

   a) izveidot informācijas apmaiņas platformu, ko izmantos dalībvalstis, lai nosūtītu apstiprinātos datus saskaņā ar standarta formātu un saturu un lai tādējādi dažādiem Komisijas dienestiem pieejamā informācija atbilstu dalībvalstu datiem;
   b) sekmēt lētākas, vienkāršākas un lietotājiem ērtākas sistēmas izveidi, lai veicinātu elektronisko komunikāciju par zvejas darbībām attiecībā uz kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus; ieviest kuģiem, kuru garums ir no 10 līdz 12 metriem, pienākumu izmantot elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (elektronisko zvejas žurnālu) papīra zvejas žurnāla vietā; pakāpeniski ieviest kuģiem, kuru garums nepārsniedz 10 metrus, pienākumu reģistrēt savu nozveju un ziņot par to, izmantojot lētāku, vienkāršāku un lietotājiem draudzīgāku elektronisku sistēmu;
   c) analizēt ar datu pilnīgumu un ticamību saistītās vēl neatrisinātās problēmas dalībvalstu līmenī un vajadzības gadījumā kopā ar dalībvalstīm lemt par attiecīgiem pasākumiem;

252.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, un nolūkā panākt, ka zvejas dati ir pilnīgāki un ticamāki, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut:

   a) elektroniskās ziņošanas sistēmas un elektroniskās deklarēšanas atbrīvojumu atcelšanu kuģiem garumā no 12 līdz 15 metriem;
   b) Kontroles regulā paredzēto dalībvalstu pienākumu pārskatīšanu attiecībā uz ziņošanu par nozvejas datiem, lai ietvertu informāciju par zvejas apgabalu, kuģu lielumu un zvejas rīkiem;

253.  lai uzlabotu inspekciju kvalitāti, aicina dalībvalstis izstrādāt un izmantot standarta inspekciju protokolus un ziņojumus, kas ir vairāk pielāgoti zvejniecības īpašajiem reģionālajiem un tehniskajiem apstākļiem nekā tie, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 404/2011(22) XXVII pielikumā; aicina dalībvalstis to darīt, apspriežoties ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) līdz 2019. gadam, kad, paredzams, stāsies spēkā jaunā regula par tehniskajiem pasākumiem(23);

254.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut prasību dalībvalstīm obligāti izmantot elektronisko inspekcijas ziņojumu sistēmu, lai tās nodrošinātu valsts inspekciju rezultātu pilnīgumu un atjaunināšanu; aicina Komisiju priekšlikumā iekļaut arī pienākumu dalībvalstīm dalīties ar inspekciju rezultātiem ar citām attiecīgajām dalībvalstīm;

255.  lai nodrošinātu sankciju sistēmas efektivitāti, aicina dalībvalstis līdz 2019. gadam:

   a) nosakot sankcijas, pienācīgi ņemt vērā atkārtotos pārkāpumus un pastāvīgos pārkāpējus;
   b) pilnībā ieviest punktu sistēmu un nodrošināt tās konsekventu piemērošanu to attiecīgajās teritorijās;

256.  gadījumā, ja turpmāk tiks grozīta Kontroles regula, aicina Komisiju likumdošanas priekšlikumā iekļaut noteikumu, kas paredzētu sistēmu datu apmaiņai par pārkāpumiem un sankcijām sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un dalībvalstīm;

XIX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 9/2017 “ES atbalsts cīņai pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā”

257.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

258.  atzīst, ka par spīti sarežģītajiem apstākļiem, kādos Savienībai ir nācies darboties, tā ir sniegusi taustāmu ieguldījumu cīņā pret cilvēku tirdzniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā;

259.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts cīņā pret cilvēku tirdzniecību, izmantojot tādus pasākumus kā Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru iecelšanu konkrētām valstīm; prasa turpināt darbu šajā virzienā;

260.  mudina Savienību pastiprināt sadarbību ar valstu un reģionālajām valdībām, kā arī citām organizācijām, kuras darbojas šajā teritorijā (piem., ANO, ASEAN un attiecīgajām NVO), un pilsonisko sabiedrību, lai gūtu labāku pārskatu par atlikušajām prioritātēm un tādējādi sagatavotu mērķtiecīgu rīcības plānu;

261.  uzsver, ka ir svarīgi izskaust galēju nabadzību un minoritāšu un dzimumu diskrimināciju Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs, kā arī nostiprināt šo valstu demokrātiskos un cilvēktiesību pamatprincipus ar EIDHR palīdzību;

262.  aicina Komisiju izstrādāt vispārēju, saskaņotu un uzticamu datu bāzi par cilvēku tirdzniecības apkarošanas finanšu atbalstu, lai līdzekļu sadale ir pamatotāka un sasniedz saņēmējus, kuriem faktiski ir visneatliekamākās vajadzības; piekrīt Padomei, ka nepieciešams izstrādāt atjauninātu to reģionu un valstu sarakstu, kuras skar cilvēku tirdzniecība, un to vajadzētu iekļaut datubāzē;

263.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada decembrī publicēto paziņojumu ar nosaukumu “Ziņojums par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai un turpmāku konkrētu darbību noteikšanu” (COM(2017)0728), kurā tika apzinātas turpmākas konkrētas darbības; aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus, kas jāizstrādā katram reģionam;

264.  atzinīgi vērtē to, ka cilvēku tirdzniecība joprojām būs prioritāte nākamajā Savienības politikas ciklā cīņai pret organizētu un smagu starptautisku noziedzību laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam;

265.  uzskata, ka jānostiprina tiesībaizsardzības aģentūras Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs, lai tās efektīvāk atklātu un likvidētu cilvēku tirdzniecības tīklus; pieprasa bargāku sodu noteikšanu kriminālnoziedzniekiem, kuri ir iesaistīti cilvēku tirdzniecībā;

266.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību Savienības teritorijā ar politisko un tiesu iestāžu sadarbību, lai cīnītos pret mafiju, kura izmanto Savienību kā galamērķi cilvēku tirdzniecības upuriem, kā tas izklāstīts 2017. gada decembra paziņojumā;

267.  uzskata, ka nepieciešama labāka saikne starp korektīvo pasākumu laika grafiku un konkrētajam jautājumam piešķirtajiem līdzekļiem, kā arī stiprāka sadarbība starp EĀDD, Komisiju, ASEAN un ANO, lai efektīvāk cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

268.  aicina EĀDD un Komisiju pievērsties jautājumam par cilvēku tirdzniecību, izpētot citus rīcības kanālus, piemēram, divpusējus un daudzpusējus nolīgumus;

XX daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 10/2017 “ES atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem jāplāno mērķtiecīgāk, lai veicinātu efektīvu paaudžu maiņu”

269.  uzskata, ka saistībā ar pašreizējiem KLP politikas pasākumiem:

   a) nepieciešams vispārēji izvērtēt visus instrumentus un pasākumus, ko var apvienot, lai palīdzētu gados jaunajiem lauksaimniekiem, koncentrējoties uz salīdzināmību visā Savienībā, rezultātu rādītāju saskanību vai nesaskanību un šķēršļiem, kas jaunie lauksaimniekiem neļauj ienākt tirgū un kam varētu pievērsties nākamajā KLP pārskatīšanā;
   b) būtu labāk jādefinē mērķi saistībā ar paaudžu maiņu, iespējams, nosakot kvantitatīvu mērķi, un būtu jāvāc informācija par dažādajiem panākumiem paaudžu maiņas ziņā un faktoriem, kas to veicina vai kavē;

270.  uzskata, ka attiecībā uz KLP pēc 2020. gada tiesību aktiem būtu jāparedz, ka Komisijai ir jānorāda (vai jāprasa, lai dalībvalstis saskaņā ar dalītās pārvaldības kārtību norāda) skaidra intervences loģika tiem politikas instrumentiem, ar kuriem risina paaudžu maiņu lauksaimniecībā; uzskata, ka intervences loģikā būtu jāiekļauj:

   a) pareizs gados jauno lauksaimnieku vajadzību novērtējums, izpētot iemeslus, kas ir pamatā tam, kāpēc jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par lauksaimniekiem, sastopas ar šķēršļiem izveidot lauku saimniecību, un jāizpēta šo šķēršļu izplatība ģeogrāfiskos apgabalos, lauksaimniecības nozarēs vai saistībā ar citiem konkrētiem saimniecību parametriem;
   b) novērtējums par to, kādas vajadzības ar Savienības politikas instrumentiem ir jārisina un kādas vajadzības var risināt vai kādas jau tiek labāk risinātas ar dalībvalstu politiku, kā arī analīze par to, kādas atbalsta formas (piemēram, tiešie maksājumi, vienreizējs maksājums, finanšu instrumenti) ir vislabāk piemērotas apzināto vajadzību apmierināšanai;
   c) izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz iespējamiem palīdzības veidiem, ko izmantot lauku saimniecības agrākai nodošanai darbības pārņēmējam, līdz ar papildu konsultāciju pakalpojumiem vai pasākumiem, piemēram, apmierinošu pensiju shēmu, kura balstītos uz valsts vai reģionālā mēroga ienākumiem vai ieņēmumiem lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē;
   d) neraugoties uz lauku saimniecību nodošanas plānošanas ilgo periodu, būtu jānodrošina SMART mērķu definīcija, nosakot skaidrus un skaitļos izsakāmus sagaidāmos rezultātus, kas jāpanāk ar politikas instrumentiem attiecībā uz sagaidāmo paaudžu maiņas rādītāju un ieguldījumu atbalstīto saimniecību dzīvotspējā; uzskata, ka jo īpaši jābūt skaidram, vai šo politikas instrumentu mērķis ir atbalstīt pēc iespējas vairāk gados jauno lauksaimnieku, vai arī to adresāts ir konkrēta gados jaunu lauksaimnieku grupa (piemēram, labāk izglītotie; tie, kas izveido lauku saimniecības mazāk labvēlīgos apgabalos; tie, kas ievieš energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģijas; tie, kas palielina saimniecību ienesīgumu vai ražīgumu; tie, kas nodarbina vairāk cilvēku);

271.  īstenojot KLP pasākumus pēc 2020. gada, aicina dalībvalstis uzlabot pasākumu mērķtiecīgu virzīšanu:

   a) piemērojot kritērijus, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīti paši rentablākie projekti, proti, tādi projekti, kas visvairāk palielina atbalstīto saimniecību ražīgumu vai dzīvotspēju, vai arī piedāvā vislielāko nodarbinātības pieaugumu teritorijās ar lielāko bezdarbu vai mazāk labvēlīgos apgabalos, kur paaudžu maiņas rādītājs ir viszemākais;
   b) piemērojot skaidrus kritērijus, ar ko novērtēt, kā gados jaunos lauksaimniekus var atbalstīt gadījumos, kad tiek īstenota kopīga kontrole pār saimniecībām, kuras reģistrētas kā juridiskas personas (piemēram, nosakot saņēmējam nepieciešamās procentuālās balsstiesības vai īpašuma daļas, nosakot laikposmu, kurā notiek daļu sadalījuma izmaiņas, vai nosakot minimālo ieņēmumu daļu, kam jānāk no jaunā lauksaimnieka darbības atbalstītajā saimniecībā), lai novirzītu atbalstu tiem gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem saimniekošana atbalstītajā saimniecībā ir pamatdarbība;
   c) piemērojot pietiekami augstu minimālo punktu skaitu, kas projektam ir jāiegūst, un attiecīgi sadalot pasākumu budžetu, lai nodrošinātu līdzekļu vienādu pieejamību gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri izveido lauku saimniecību, visā plānošanas perioda laikā;
   d) uzlabojot uzņēmējdarbības plānu izmantošanu nolūkā noskaidrot gan to, kāda ir vajadzība pēc publiskā finansējuma, pieteikuma posmā novērtējot saimniecību potenciālo dzīvotspēju bez atbalsta, gan projektu beigās — atbalsta ietekmi uz saimniecības dzīvotspēju vai uz citiem skaidriem un konkrētiem mērķiem (piemēram, nodarbinātību, energoresursu vai ūdens taupīšanas tehnoloģiju ieviešanu);

272.  uzskata, ka tiesību aktiem, kas attiecas uz KLP pasākumiem pēc 2020. gada, būtu jānodrošina, ka Komisija un dalībvalstis (saskaņā ar dalītas pārvaldības noteikumiem) uzlabo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu; uzskata, ka jo īpaši:

   a) Komisijai būtu jādefinē tiešo rezultātu, koprezultāta un ietekmes rādītāji, kas ļautu novērtēt politikas instrumentu progresu, efektivitāti un lietderību saistībā ar mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz paraugpraksi, piemēram, dalībvalstu uzraudzības sistēmās izstrādātajiem noderīgajiem rādītājiem;
   b) dalībvalstīm būtu regulāri jāvāc aktuālie dati par atbalstīto saimniecību strukturālajiem un finansiālajiem parametriem (piemēram, ieņēmumiem, ienākumiem, nodarbināto skaitu, ieviestajām inovācijām, lauksaimnieku izglītības līmeni), kas ļautu novērtēt pasākumu lietderību un efektivitāti vēlamo politikas mērķu sasniegšanas aspektā;
   c) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai novērtējumos tiktu sniegta noderīga informācija par to, kas sasniegts ar projektiem un pasākumiem, balstoties uz faktiskajiem datiem par atbalstīto saimniecību strukturālo un finansiālo parametru attīstību, pamatojoties uz tādu paraugpraksi (piemēram, salīdzinošo novērtēšanu, hipotētisko analīzi un apsekojumiem) kā to, kas apzināta šajā revīzijā (sk. Revīzijas palātas īpašā ziņojuma 75. punktu par Emīlijas–Romanjas piemēru, 5. izcēlums);
   d) jānodrošina, ka gados jaunajiem lauksaimniekiem ir viegli pieejamas konsultācijas un instrumenti, kas viņiem palīdz lietderīgi un efektīvi reaģēt uz tirgus traucējumu vai tirgus piesātinājuma draudiem, kā arī uz cenu nestabilitāti; uzskata, ka tādējādi varētu uzlabot konkurētspēju un orientēšanos uz tirgu un mazināt ar krīzi saistītās ražotāju ienākumu svārstības;

XXI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2017 “ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām”

273.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

274.  atzinīgi vērtē ES trasta fonda “Bêkou” izveidi un šī fonda ieguldījumu starptautiskos pasākumos, kuri tiek īstenoti, reaģējot uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; atzīst, ka šis pirmais trasta fonds dažādā ziņā var tikt uzskatīts par nozīmīgu izmēģinājuma projektu un ka ir jāattīsta precīzāki norādījumi par donoru koordināciju, uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar sistēmiskāku pieeju nolūka iegūt garantijas;

275.  norāda, ka trasta fondi ir viens no ad hoc risinājumiem situācijā, kad trūkst resursu un elastības, kas ir vajadzīgi, lai ātri un visaptveroši risinātu smagas krīzes situācijas; uzskata, ka nepieciešams ilgāks laiks, lai pierādītu tā efektivitāti un vairāk iemācītos no tā praktiskās īstenošanas;

276.  turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta trasta fondu efektivitātei un politiskajai pārvaldībai, kā arī piešķirto līdzekļu galīgā izlietojuma garantiju un uzraudzības trūkumam;

277.  uzskata, ka Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz fonda ierobežotu ietekmi uz ieinteresēto personu koordināciju ir jāpiešķir īpaša uzmanība un Komisijai ir jādara viss iespējamais, lai izmantotu jau Eiropas Attīstības fonda (EAF) darbībā gūto pieredzi tādās jomās kā daudzpusēju ieguldījumu īstenošana un koordinācija, kā arī atbildības par rezultātiem pārvaldība;

278.  uzsver, ka jauni finanšu instrumenti un apvienotie finanšu instrumenti arī turpmāk būtu jāveido atbilstoši galvenajiem mērķiem, ko Savienība noteikusi attīstības politikai, un pievēršoties jomām, kurās iespējama vislielākā pievienotā vērtība un stratēģiskā ietekme;

279.  norāda, ka dalībvalstu ieguldījums trasta fondos līdz šim vēl ir bijis salīdzinoši mazs; aicina dalībvalstis iesaistīties aktīvāk, lai panāktu, ka šis fonds īsteno paredzētos politikas mērķus;

280.  uzskata, ka būtu jāpievērš pienācīga uzmanība pārvaldības un administratīvajām izmaksu kontrolēšanai salīdzinājumā ar kopējiem ieguldījumiem; uzskata, ka nepieciešams panākt šādu jaunu attīstības instrumentu saskaņotību un papildināmību ar EAF stratēģiju un politikas mērķiem;

281.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Parlaments veic politisku kontroli par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas šo instrumentu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

XXII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2017 “Dzeramā ūdens direktīvas īstenošana: ūdens kvalitāte un pieejamība Bulgārijā, Ungārijā un Rumānijā ir uzlabojusies, bet joprojām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi”

282.  tā kā piekļuve labas kvalitātes dzeramajam ūdenim ir viena no pašām elementārākajām iedzīvotāju pamatvajadzībām, uzsver, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai labāk uzraudzītu situāciju, jo īpaši attiecībā uz mazām ūdens apgādes zonām, kas atrodas vistuvāk galapatērētājiem; atgādina, ka nekvalitatīvs dzeramais ūdens var radīt apdraudējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai;

283.  mudina dalībvalstis sniegt iedzīvotājiem vairāk informācijas par viņiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, jo vairākās dalībvalstīs iedzīvotāji neapzinās, ka krāna ūdens ir dzerams;

284.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīm nav pienākuma ziņot par ūdens kvalitāti mazās ūdens apgādes zonās; izsaka cerību, ka ar pārstrādāto Dzeramā ūdens direktīvu(24) šī situācija tiks labota;

285.  uzsver ūdens infrastruktūras ilgtspējas nozīmību un to, cik svarīgi ir saglabāt iedzīvotāju iesaisti ūdens apgādes infrastruktūras uzturēšanā;

286.  uzsver, ka ir būtiski, lai ūdens cenas noteikšanas politika veicinātu ūdens izmantošanas efektivitāti un saistīto izmaksu atgūšanu; norāda, ka dalībvalstu pienākums ir nodrošināt pieejamu un augstas kvalitātes dzeramo ūdeni visiem iedzīvotājiem, jo ūdens ir sabiedriskais labums un cilvēktiesības;

287.  atgādina Komisija, ka pilsoņi ir nopietni nobažījušies par notiekošajām diskusijām un pieaugošo tendenci liberalizēt un privatizēt ūdens sniegšanas pakalpojumus vairākās dalībvalstīs;

XXIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2017 “Vienota Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēma: vai politiskā izvēle reiz kļūs par realitāti?”

288.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu un atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

289.  norāda, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi to tiesību aktu pakešu ietekmi, kuras tā kopš 2000. gada izstrādā dzelzceļa nozarē; pauž nožēlu par to, ka vairākos projektos ieguldītos Savienības līdzekļus nevar uzskatīt par rentabli izmantotiem;

290.  norāda, ka dzelzceļa nozare visumā ir ļoti korporatīva, kas tirgus liberalizāciju var likt uztvert vairāk kā draudu, nevis ieguvumu;

291.  norāda, ka dalībvalstu ieinteresētība uzlabot savietojamību jāpapildina ar izmaksu aplēsi un nepieciešamo finansējumu; mudina dalībvalstis noteikt reālistiskus mērķus, piešķirot Savienības finansiālo atbalstu ERTM sistēmai, un iesaka Komisijai noteikt izpildāmus īstenošanas termiņus;

292.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos sadarbībā ar dalībvalstīm sastādīt demontāžas grafiku ar juridiski saistošiem mērķiem; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nolēmusi strādāt ar nozares pārstāvjiem, lai sekmētu kopējas, Eiropas Dzelzceļu kopienas izstrādātas konkursu sistēmas izmantošanu;

293.  uzskata, ka šai sistēmai nepieciešamo apjomīgo ieguldījumu dēļ un ņemot vērā to, ka izmaksu sedzēji negūst tūlītēju labumu, ir jāveic stratēģisks novērtējums par prioritāšu noteikšanu Padomē un dalībvalstīs; atzinīgi vērtē Eiropas izvēršanas plānu un saistīto detalizēto ERTMS rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt stabilu atbalsta plūsmu; mudina dalībvalstis pievērst uzmanību Eiropas stratēģiskā izvēršanas plāna labākai koordinēšanai un nodrošināt, ka to valsts prioritātēs ir ņemtas vērā Savienības saistības; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos valstu izvēršanas plānos noteikt starpposma mērķus, lai uzlabotu atsevišķu sadaļu uzraudzību;

294.  pauž bažas par augsto saistību atcelšanas līmeni saistībā ar TEN-T atbalstu ERTMS projektiem, ko lielākoties izraisījis tas, ka Savienības finanšu noteikumi nav saskaņoti ar valsts īstenošanas stratēģijām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pielāgo EISI finansēšanas procedūras, ja vien iespējams; aicina Komisiju apsvērt un izvērtēt situāciju un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šīs nepilnības;

295.  pauž nožēlu par to, ka borta iekārtām paredzētais Savienības finansējums lielākoties tiek izmantots iekšzemes satiksmes vajadzībām un ka kravu pārvadājumi nevar saņemt kohēzijas fondu atbalstu; atgādina, ka dzelzceļa kravu pārvadājumi ir viens no vienotā tirgus galvenajiem aspektiem;

296.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ar sistēmas nesavietojamību saistītie trūkumi tiek efektīvi novērsti nākamajā plānošanas periodā;

297.  uzskata — lai vienotais dzelzceļa tirgus būtu darbotiesspējīgs, nepieciešams, lai attiecīgie tirgus dalībnieki būtu pilnībā iesaistīti pirms Savienības finansējuma piešķiršanas; uzskata, ka saistībā ar Savienības politiku par dzelzceļa nozari vajadzīga reālistiska stratēģijas maiņa, iekļaujot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, un dalībvalstīs jāizstrādā ekonomikas modelis, ja šāda modeļa vēl nav, ar mērķi garantēt pienācīgu finansējumu un ļaut efektīvā veidā identificēt avotus;

XXIV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2017 “Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā”

298.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; atbalsta tajā sniegtās piezīmes un ieteikumus;

299.  kritizē Eiropas Savienības Tiesu par liegšanu Revīzijas palātai piekļūt dažiem dokumentiem, kuri tika pieprasīti ES Tiesas darbības izvērtēšanai; atgādina ES Tiesai, ka Revīzijas palātas locekļiem un auditoriem, pildot savus pienākumus, ir jāievēro konfidencialitāte un dienesta noslēpums(25); pauž nožēlu par to, ka nebija iespējams intervēt tiesnešu palīgus, neraugoties uz viņu svarīgo lomu ES Tiesas darbā;

300.  ar nožēlu norāda, ka Vispārējā tiesa kopš 2012. gada pārsniedz saprātīgu termiņu, kura laikā lietas dalībnieks var sagaidīt sprieduma pasludināšanu; aicina Vispārējo tiesu ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai, lai situāciju noskaidrotu;

301.  norāda, ka pēc Tiesas struktūras reformas tiesneši tiek norīkoti darbam palātās atkarībā no lietu veidotā noslogojuma dažādās jomās; vēlas zināt, kā notiek šī norīkošana un vai konkrētām jomām ir izveidotas specializētas palātas; prasa sniegt statistikas datus par lietu virzību jaunajā sistēmā;

302.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta izlasē neiekļāva lietas, kuru izskatīšanas laiks vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju; uzskata, ka darbības rezultātu novērtēšanā svarīgas ir ne tikai tipiskas lietas;

303.  ierosina paplašināt ES Tiesas darba valodu klāstu, jo īpaši attiecībā uz to izmantošanu tiesas sēdēs, aptverot angļu, franču un vācu valodu, kas ir Savienības iestāžu darba valodas; mudina ES Tiesu ņemt piemēru no paraugprakses Savienības iestādēs, lai īstenotu šo valodu prakses reformu;

304.  norāda, ka tiesnešu palīgiem ir liela ietekme ES Tiesas lēmumu pieņemšanas procesā, taču plašāka sabiedrība nav informēta par viņu funkcijām un viņu rīcību reglamentējošajiem noteikumiem;

305.  pauž bažas par to, ka pārskatā par faktoriem, kas visbiežāk ietekmē tiesvedības rakstveida daļas ilgumu Vispārējā tiesā, procesuālo dokumentu pieņemšana un apstrāde kancelejā aizņem 85 % nepieciešamā laika; vēlas zināt, vai kancelejai ir pietiekami resursi;

306.  pauž bažas par Vispārējā tiesā izskatīto lietu ilgumu gadījumos, kad tiek izvirzīti konfidencialitātes jautājumi;

307.  pieņem zināšanai to, kā notiek iesniegto lietu sadale tiesām; aicina ES Tiesu paredzēt noteikumus par lietu sadales procedūru abās tiesās;

308.  norāda, ka 2014. un 2015. gadā apmēram 40 % lietu Vispārējā tiesā tika iedalītas ārpus rotācijas sistēmas, kas liek apšaubīt šo sistēmu; vienlaikus pauž šaubas par Vispārējā tiesā lietu sadali pēc tiesas ieskata; izsaka nožēlu par procedūras nepārredzamību;

309.  pauž bažas par to, ka viens no faktoriem, kas visbiežāk ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, ir Tiesas oficiālās brīvdienas; ierosina, ka minētajā periodā būtu jāatļauj uzklausīšanas un tiesas sēdes attiecībā uz plašāku lietu klāstu, ne vien uz lietām ar īpašiem apstākļiem;

310.  norāda, ka lietu izskatīšanas ilgumu ietekmē arī tiesnešu palīgu slimības, grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums vai aiziešana no darba; aicina ES Tiesu apsvērt citas iespējamas metodes īslaicīgas prombūtnes novēršanai un raitas darba virzības nodrošināšanai;

311.  uzskata, ka resursu sadalījums starp tiesām nav samērīgs, ņemot vērā to attiecīgo darba slodzi; ierosina, ka Vispārējās tiesas spriedumu redaktoru nodaļai jāiesaistās vēlākā lietas izskatīšanas posmā;

312.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka lēmumi par jaunu tiesnešu iecelšanu tiek pieņemti labu laiku, pirms iepriekšējiem tiesnešiem ir jābeidz darbs, lai nodrošinātu darba slodzes raitu nodošanu;

313.  pauž bažas par ES Tiesas “universāla risinājuma” pieeju dažādiem procedūras posmiem; iesaka ES Tiesai pielāgot termiņus, ko tā nosaka, lai ņemtu vērā lietu veidu un sarežģītību;

314.  norāda, ka ievērojams skaits lietu abās tiesās attiecas uz intelektuālā īpašuma jautājumiem; mudina ES Tiesu analizēt veidus, kā vienkāršot šo lietu izskatīšanas procedūras, un apsvērt, vai ES Tiesas pētniecības un dokumentēšanas dienesti nevarētu veikt lietu iepriekšēju pārbaudi;

XXV daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2017 “Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem”

315.  gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, lai pastiprinātu uzsvaru uz izpildi un rezultātiem, veicinātu integrāciju starp lauku attīstības programmām (LAP) un citām programmām un uzlabotu novērtējumu par lauku attīstības programmu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā, aicina

   a) Komisiju nodrošināt, ka tās politikas priekšlikumos ir norādīts, kā tiks uzlabota atsevišķu programmu konsekvence, izmantojot turpmākas prasības attīstības jomā;
   b) dalībvalstis norādīt, kā līdz 2022. gadam tiks īstenoti un uzraudzīti koordinācijas, papildināmības un sinerģijas mehānismi un kā par tiem tiks sniegti ziņojumi Savienības noteikumu kontekstā;

316.  aicina Komisiju līdz 2020. gada beigām pārskatīt plānošanas dokumentus, lai vienkāršotu to saturu un samazinātu prasību skaitu nākamajam plānošanas periodam pēc 2020. gada; uzskata, ka, konkrētāk, tai ir jāierobežo plānošanas dokumentu struktūra, atstājot tikai tos elementus un iespējas, kas ir būtiskas lauku attīstības izdevumu pareizai plānošanai, izpildei un uzraudzībai;

317.  Komisiju veikt pasākumus kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka līdz 2018. gada beigām uzlabotajos ikgadējās īstenošanas ziņojumos 2019. gadā tiek sniegta skaidra un visaptveroša informācija par programmas sasniegumiem un ka pieprasītās atbildes uz kopējiem novērtējuma jautājumiem sniedz labāku pamatu nākamajam plānošanas periodam;

318.  gatavojoties plānošanas periodam pēc 2020. gada, aicina Komisiju, ņemot vērā vispārējos Savienības mērķus attiecībā uz lauksaimniecību un lauku attīstību, precīzāk definēt rādītājus, kas jānosaka, lai novērtētu lauku attīstības pasākumu rezultātus un ietekmi; uzskata, ka Komisija šajā procesā varētu izmantot pieredzi un risinājumus, ko jau izstrādājušas citas starptautiskās organizācijas (piemēram, PVO, Pasaules Banka un ESAO), galveno uzsvaru liekot uz sniegumu un rezultātiem;

319.  uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina tā ieguldījumu veida nepārtrauktība, kuru pašlaik veic kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, kas ir būtisks finansēšanas instruments, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, kas sekmē konkurētspēju, inovācijas un nodarbinātību mazāk attīstītos lauku un kalnu reģionos, un nodrošinātu ilgtspējīgu lauku attīstību;

320.  aicina Komisiju veicināt un sekmēt valstu sadarbību un tīklu veidošanu, lai līdz 2020. gada beigām izplatītu valsts līmenī izstrādātas izpildes novērtēšanas paraugpraksi;

321.  attiecībā uz plānošanas periodu pēc 2020. gada aicina Komisiju pārskatīt un ņemt vērā pašreizējās sistēmas īstenošanā gūtā pieredze, tostarp:

   a) izpildes rezerves ietekmi un to, kāds(-i) alternatīvs(-ie) mehānisms(-i) varētu labāk uzlabot sniegumu;
   b) to rezultātu rādītāju piemērotību un izmērāmību, kurus izmanto, lai piekļūtu izpildes rezervei, un
   c) finanšu sankciju pielietojumu nepietiekama snieguma gadījumā;

322.  aicina Padomi un Komisiju, pirms 2018. gada vidū tiks pieņemti turpmāki tiesību aktu priekšlikumi, apsvērt iespēju ilgtermiņa stratēģiju un politikas veidošanu saskaņot ar budžeta ciklu un veikt visaptverošu izdevumu pārskatīšanu, pirms ir noteikts jaunais ilgtermiņa budžets;

323.  uzskata — lai nodrošinātu LAP apstiprināšanu, sākoties nākamajam plānošanas periodam, Komisijai savos tiesību aktu priekšlikumos vajadzētu norādīt laika grafika izmaiņas politikas izstrādē, plānošanā un īstenošanā, kas ļautu panākt, ka LAP var apstiprināt, sākoties nākamajam plānošanas periodam, tādējādi ļaujot uzsākt īstenošanu no 2020. gada;

324.  uzskata, ka, lemjot par DFS ilgumu, ir jārod pareizais līdzsvars starp divām šķietami pretrunīgām prasībām: no vienas puses, vairākos Savienības politikas virzienos, jo īpaši jomās, kurās tiek izmantota dalīta pārvaldība, piemēram, lauksaimniecības un kohēzijas politikā, ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība, ko nodrošinātu saistību uzņemšanās vismaz uz septiņiem gadiem, taču, no otras puses, ir vajadzīga demokrātiskā leģitimitāte un pārskatatbildība, kuru nodrošinātu katras finanšu shēmas sinhronizēšana ar Parlamenta un Komisijas politisko ciklu, kas ilgst piecus gadus;

XXVI daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2017 “Komisijas intervence Grieķijas finanšu krīzē”

325.  pateicas Revīzijas palātai par to, ka tā ir sagatavojusi vispusīgu ziņojumu par ļoti svarīgu tematu, kas ir cieši saistīts ar Budžeta kontroles komitejas darbību; pauž nožēlu par to, ka revīzijas ziņojuma sagatavošanai bija nepieciešami trīs gadi; uzsver, ka ir svarīgi sagatavot ziņojumus īstajā laikā, jo tas ievērojami veicinātu Komisijas un Parlamenta darbu;

326.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātai bija ierobežotas pilnvaras, lai veiktu revīziju attiecībā uz Grieķijai piešķirto Savienības finansiālo atbalstu, ko pārvaldīja Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds, un ECB nesniedza tai pietiekamu informāciju; mudina ECB savstarpējas sadarbības garā sniegt informāciju, kas ļautu Revīzijas palātai gūt plašāku priekšstatu par Savienības līdzekļu izlietojumu;

327.  atzīst sarežģīto ekonomisko situāciju visā Eiropā un īpaši saspīlēto politisko situāciju Grieķijā laikā, kad tika sniegts Savienības finansiālais atbalsts, kas tiešā veidā ietekmēja palīdzības īstenošanas efektivitāti;

328.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti dažādos Grieķijā īstenotos finansiālā atbalsta instrumentos;

329.  prasa, lai Komisija uzlabotu atbalsta programmu izstrādes vispārējās procedūras, jo īpaši aprakstot to, ko ietver ikviens analītiskais darbs, kas vajadzīgs, lai pamatotu nosacījumu saturu, un, ja iespējams, norādot rīkus, ko izmantot attiecīgās situācijās;

330.  uzsver, ka Komisijai ir jāuzlabo reformu īstenošanas un norises uzraudzības kārtība, lai labāk noteiktu administratīvos vai citus šķēršļus reformu efektīvai īstenošanai; uzskata, ka turklāt Komisijai ir jānodrošina, ka tai ir šādu novērtējumu veikšanai vajadzīgie resursi;

XXVII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2017 “Eiropas vienotā gaisa telpa: kultūra ir mainījusies, bet vienotas gaisa telpas nav”

331.  uzsver, ka Eiropas vienotā gaisa telpa nav pilnībā īstenota dažu aviācijas profesiju pārstāvju nepiekāpības dēļ, kuri aizstāv savas prerogatīvas, un tādēļ, ka dalībvalstīm nav stingras politiskās gribas nodrošināt vajadzības šīs iniciatīvas īstenošanai;

332.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan Savienība spēja nojaukt sauszemes robežas starp Šengenas dalībvalstīm, līdz šim tā nav spējusi nojaukt starp šīm dalībvalstīm pastāvošās robežas gaisa telpā, kas ik gadu rada kopējus zaudējumus EUR 5 miljardu apmērā;

333.  norāda, ka ir jāpārskata un jāatjaunina indikatori, lai racionalizētu gaisa satiksmes darbības sistēmu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir norādījusi, ka tie tiek pārskatīti; uzsver, ka ir vajadzīgi precīzi un atbilstoši dati, lai nodrošinātu, ka indikatoru pārskatīšana notiek efektīvi;

334.  norāda, ka Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošana aviācijas nozares CO2 emisijas samazinātu līdz 10 %, kas ievērojami palīdzētu sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus;

335.  aicina Komisiju detalizētāk izvērtēt SESAR kopuzņēmuma mērķus, jo tie, iespējams, nav piemērojami pašreizējai situācijai, kad Eiropas vienotā gaisa telpa joprojām nav īstenota un pastāv risks, ka tie tiks piemēroti gaisa telpas sistēmām, kuras nespēj savstarpēji sadarboties;

336.  aicina Komisiju sniegt sīku informāciju par savu līgumu ar Eurocontrol, lai uzraudzītu Savienības nodokļu maksātāju naudas izlietošanu;

337.  norāda, ka valstu uzraudzības iestādēm ir jābūt neatkarīgām un to rīcībā jābūt pietiekami daudz finansiālu un organizatorisku resursu;

338.  aicina Komisiju informēt Parlamenta atbildīgo komiteju par to, kāpēc tā nav uzsākusi pārkāpuma procedūras par funkcionālu gaisa telpas bloku neīstenošanu, kuru darbību bija paredzēts nodrošināt 2012. gadā, tomēr līdz šim tie nedarbojas;

XXVIII daļa. Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2017 “Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā”

339.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ierosinātos ieteikumus un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem un piezīmēm, kas izklāstītas īpašajā ziņojumā;

340.  norāda uz ievērojami lielajiem izdevumiem par jauno zaļināšanas maksājumu, kuri veido 30 % no visiem KLP tiešajiem maksājumiem un gandrīz 8 % no visa Savienības budžeta; ar bažām norāda, ka šī summa nav atbilstoša tam, ko zaļināšanas maksājums piedāvā sasniegt; aicina Komisiju ņemt to vērā, gatavojot KLP reformu;

341.  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav skaidrs, kā zaļināšana varētu palīdzēt sasniegt plašākos Savienības mērķus klimata pārmaiņu jomā; aicina Komisiju jaunās KLP reformas ietvaros izstrādāt zaļināšanai īpašu rīcības plānu, kurā būtu skaidri izklāstīta intervences loģika, kā arī noteikt konkrētu, izmērāmu mērķu kopumu;

342.  pauž bažas par to, ka zaļināšanas instruments ir un paliek ienākumu atbalsta pasākums, kas turklāt ļauj lauksaimniekiem palielināt savus ienākumus pat par 1 %, bet daudzos gadījumos neuzliek nekādus pienākumus vai nerada izmaksas saistībā ar īstenošanu, tādējādi mazinot šī finansējuma jēgu; aicina Komisiju izstrādāt stingrākus noteikumus attiecībā uz lauksaimniekiem, tajos pārmērīgi neizmantojot izņēmumus;

343.  pauž bažas par zaļināšanas un pašas KLP sarežģītību un pārredzamību; aicina Komisiju racionalizēt zaļināšanas programmu un visu KLP, lai palielinātu pārredzamību un novērstu augsto ļaunprātīgas izmantošanas risku un dubultu finansēšanu;

344.  pauž īpašas bažas par Revīzijas palātas secinājumu, ka zaļināšana, visticamāk, nesniedz būtiskus ieguvumus vides un klimata jomā, un aicina Komisiju no jauna apsvērt šī instrumenta pastāvēšanu un iespēju pārinvestēt ievērojamos zaļināšanai paredzētos līdzekļus jau esošās programmās, kuras bieži vien pārklājas, bet ir izrādījušās efektīvākas un pamatotākas;

o
o   o

345.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016.
(2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0121.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(8)1)2)3)4)5)6)7)8)9)10)11)12)13) ECB būtu:vēl vairāk jāracionalizē lēmumu pieņemšanas process un konkrēti lēmumi jādeleģē zemākiem līmeņiem, lai Uzraudzības valde varētu pievērsties svarīgākiem jautājumiem;jānovērtē saistītie riski un jāīsteno vajadzīgie aizsardzības pasākumi, tostarp iespējamu pretrunīgu pieprasījumu pārvaldība un mērķtiecīga atbilstības kontrole;jānorīko pietiekamas iekšējā audita prasmes un resursi, lai nodrošinātu, ka pēc vajadzības un atbilstīgā laikā tiek aptvertas augsta un vidēja atlikušā riska jomas;pilnībā jāsadarbojas ar Revīzijas palātu, lai tā varētu īstenot savas pilnvaras un tādējādi uzlabot pārskatatbildību;jāformalizē pašreizējā kārtība, kas attiecas uz uzraudzības darbības rezultātu mērīšanu un publisku atspoguļošanu, lai uzlabotu ārējo pārskatatbildību;jāgroza VUM pamatregula, lai oficiāli noteiktu iesaistīto valstu kompetento iestāžu saistības un lai nodrošinātu, ka tās visas pilnībā un proporcionāli piedalās KUK darbā;kopā ar valstu kompetentajām iestādēm jāizstrādā lomu/komandu profili un metodes, ar kurām novērtē gan to darbinieku piemērotību, kurus valstu kompetentās iestādes plāno norīkot darbam KUK, gan viņu turpmākā darba rezultātus;jāizveido un jāuztur centralizēta, standartizēta un vispusīga datubāze par KUK darbinieku (gan ECB, gan valstu kompetento iestāžu darbinieku) prasmēm, pieredzi un kvalifikāciju;jāīsteno oficiāla apmācības programma gan jaunajiem, gan esošajiem KUK uzraudzības darbiniekiem;jāizstrādā un jāpiemēro uz risku balstīta metodoloģija, lai noteiktu KUK darbinieku vajadzīgo skaitu un prasmju kopumu;periodiski jāpārskata svarīgajā uzraudzības plānošanas procesā izmantotais kopu veidošanas modelis un pēc vajadzības tas jāatjaunina;jāpapildina vai jāpārplāno savs personāls, lai būtiski nostiprinātu klātbūtni klātienes pārbaudēs, ko veic nozīmīgās bankās, balstoties uz skaidru prioritāšu noteikšanu attiecībā uz riskiem;cieši jākontrolē nepilnību novēršana IT sistēmā saistībā ar klātienes pārbaudēm un arī turpmāk jācenšas paaugstināt to valstu kompetento iestāžu inspektoru kvalifikāciju un prasmes, kuri veic pārbaudes uz vietas.
(9) ES dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas vadītāju Kontaktkomitejas paziņojums “Pilnībā revidējamas, pārskatatbildīgas un efektīvas banku uzraudzības kārtības nodrošināšana pēc vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanas”.
(10) OV C 50, 9.2.2018., 80. lpp.
(11) Ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai skatīt īpašā ziņojuma II pielikumā.
(12) Spēkā esošo kārtību, kādā ECB iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam, skatīt īpašā ziņojuma IX pielikumā.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(14) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(15) Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai (COM(2017)0198).
(16) Novērtējums par publiskajiem izdevumiem un finansiālo atbildību.
(17) Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem (COM(2016)0646).
(18) Bērnu migrantu aizsardzība (COM(2017)0211).
(19) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(20) Kuģu satelītnovērošanas sistēma.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(22) Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(23) Sk. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (COM(2016)0134).
(24) Sk. Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0753).
(25) Sk. Eiropas Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksu, jo īpaši tā 6. pantu, un Eiropas Revīzijas palātas darbiniekiem piemērojamās ētikas vadlīnijas, jo īpaši 4. sadaļu par dienesta noslēpumu.


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — 8., 9., 10. un 11. EAF
PDF 571kWORD 66k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2146(DEC))
P8_TA(2018)0123A8-0123/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0364 – C8-0257/2017),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2017)0299),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā,devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(2), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2016. finanšu gadā (05078/2018 – C8-0053/2018, 05079/2018 – C8-0054/2018, 05080/2018 – C8-0055/2018, 05082/2018 – C8-0056/2018),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK Līguma Ceturto daļu(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. jūnija un 2013. gada 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro devītajam Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro desmitajam Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro vienpadsmitajam Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2017/2146(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0364 – C8-0257/2017),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2017)0299),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(14),

–  ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību(15), kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai attiecībā uz Eiropas attīstības fondu īstenotajām darbībām 2016. finanšu gadā (05078/2018 – C8-0053/2018, 05079/2018 – C8-0054/2018, 05080/2018 – C8-0055/2018, 05082/2018 – C8-0056/2018),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā)(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansējumu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu 2000. gada 18. septembra Iekšējā nolīgumā starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem, tiekoties Padomes sanāksmē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā) 2000. gada 23. jūnijā, un finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kam piemēro EK Līguma Ceturto daļu(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2006. gada 17. jūlija Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK–EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK Līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2013. gada 24. jūnija un 2013. gada 26. jūnija Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstīgi Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

A.   tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

1.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2017/2146(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0123/2018),

A.  tā kā Kotonū nolīgumu, kas ir Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības reglamentējošs pamatdokuments, galvenokārt noslēdza tāpēc, lai samazinātu un ilgākā laika posmā novērstu nabadzību pavisam, ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus un nodrošinot ĀKK valstu un AZT pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

B.  tā kā Eiropas attīstības fondi (EAF) ir ES galvenais finanšu instruments attīstības sadarbības nodrošināšanai ar ĀKK valstīm un AZT;

C.  tā kā dalībvalstu vēsture uzliek Savienībai pienākumus attiecībā uz ĀKK valstu attīstību un sadarbību ar AZT, kas ir saistītas ar Savienības nākotni sakarā ar ģeopolitisko situāciju, globalizāciju un tādām globālām problēmām kā klimata un demogrāfisko pārmaiņu ietekme;

D.  tā kā Komisija kā īstenošanas iestāde ir atbildīga par EAF budžeta izpildes apstiprināšanu;

E.  tā kā jaunas globālas problēmas pilnībā izmaina atbalsta sniegšanas tendences un tāpēc visas attīstības jomas ieinteresētās personas apsver jaunu atbalsta pieeju un pašreizējās ārējā atbalsta sistēmas pārorientāciju;

F.  tā kā ilgtspējas, politikas saskaņotības un efektivitātes principiem ir izšķiroša nozīme jaunas un transversālas Savienības atbalsta pieejas izveidē, lai uzlabotu Savienības attīstības palīdzības un nodevumu pozitīvo ietekmi;

G.  tā kā pārredzamība un pārskatatbildība ir priekšnosacījumi demokrātiskai kontrolei un Savienības attīstības darbību konsekvencei ar citu dalībnieku, piemēram, dalībvalstu, starptautisko organizāciju, starptautisko finanšu iestāžu vai daudzpusēju attīstības banku, mērķiem;

H.  tā kā efektīvai koordinācijai ir galvenā nozīme palīdzības sadrumstalotības riska ierobežošanā, kā arī ietekmes saskaņotības un partneru līdzdalības attīstības prioritātēs maksimālā palielināšanā;

I.  tā kā kopīgam attīstības finansējumam un programmām būtu jāpanāk mērķu labāka orientēšana, sinerģijas apzināšana un no dažādu organizāciju rezultātu sistēmām iegūtās informācijas koplietošana;

J.  tā kā jaunu intervences veidu, piemēram, finansējuma apvienošanas, ieguldījumu kapacitātes vai platformu un speciālu trasta fondu, izveide ir veids, kā piesaistīt finansējumu papildus oficiālajai attīstības palīdzībai, bet ievērojot pārredzamības nosacījumus, nodrošinot papildināmību un panākot pozitīvu faktisko ietekmi vietējā līmenī;

K.  tā kā ir svarīgi mobilizēt privāto sektoru un piesaistīt papildu investīcijas, ņemot vērā trūkstošo finansējuma daļu, kas nepieciešama, lai sasniegtu vērienīgus attīstības mērķus, nodrošinātu vislabāko pamatu ilgtspējīgai attīstībai saņēmējas valstīs ar to iekšējo administratīvo spēju un to iekšējā sabiedrības struktūrā;

L.  tā kā budžeta atbalsts, kaut arī tam ir ļoti svarīga nozīme pārmaiņu nodrošināšanā un galveno attīstības problēmu risināšanā, ietver ievērojamu uzticēšanās risku un būtu jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tas nodrošina pietiekamu pārredzamību, izsekojamību un pārskatatbildību, kā arī ir papildināts ar partnervalstu skaidru apņemšanos īstenot politikas reformas;

M.  tā kā attīstības palīdzība tiek īstenota sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskajā kontekstā, ko ietekmē tādi jautājumi kā vāji pārvaldības satvari, korupcija, sociāla un ekonomiska nestabilitāte, bruņoti konflikti vai krīzes vai pēckrīzes situācijas, kuras var izraisīt migrāciju, piespiedu pārvietošanu vai veselības krīzes;

N.  tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis iekļaut EAF finansējumu Savienības vispārējā budžetā,

Ticamības deklarācija

Galvenie konstatējumi par 2016. gada finansiālo īstenošanu

1.  atzinīgi vērtē Komisijas dienestu nepārtrauktos centienus uzlabot EAF vispārējo finanšu pārvaldību attiecībā uz neizpildītām vecām priekšfinansējuma saistībām un maksājumiem;

2.  it sevišķi norāda, ka vecu nenokārtotu saistību gadījumā noteiktais 25 % samazinājuma mērķis ir nedaudz pārsniegts, sasniedzot 28 % un 36 % attiecībā uz vecām neiztērētām saistībām;

3.  ņem vērā arī pasākumus, lai samazinātu un slēgtu spēku zaudējušus līgumus, jo vairāk nekā 18 mēnešus ilgi kavējumi pēc līgumu darbības laika beigām ir saistīti ar būtisku pareizības kļūdu risku, jo varētu vairs nebūt pieejami apliecinošie dokumenti un arī darbinieki, kas atbildēja par šo līgumu pārvaldību, lai būtu iespējama darbību pienācīga nepārtrauktība;

4.  ņem vērā, ka spēku zaudējušu līgumu kopējais īpatsvars Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) portfelī bija 15,15 % 2016. gada beigās, salīdzinot ar 15 % mērķi; pauž nožēlu par to, ka 1058 (jeb 56 %) no 1896 spēku zaudējušajiem līgumiem ir saistīti ar EAF darbību pārvaldību un ka no šiem 1058 līgumiem 156 EAF spēku zaudējušo līgumu darbības laiks beidzās pirms vairāk nekā 5 gadiem; to finansiālā vērtība ir EUR 323 miljoni;

5.  tomēr pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta uzraudzības un kontroles sistēmas joprojām ir novērtējusi kā tikai daļēji efektīvas;

EAF pārskatu ticamība

6.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF 2016. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, to naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un grāmatvedības noteikumiem, kuru pamatā ir starptautiski atzīti publiskā sektora grāmatvedības standarti;

7.  mudina Komisiju rīkoties, lai atrisinātu jautājumu par neiztērētu priekšfinansējumu, kas nepareizi iegrāmatots kā pamatdarbības ieņēmumi, kā rezultātā ir veiktas korekcijas EUR 3,2 miljonu apmērā;

8.  pauž nožēlu par to, ka šīs kodēšanas kļūdas pastāv jau kopš 2015. gada saistībā ar iekasēšanas rīkojumu pārvaldību; tomēr norāda, ka 2016. gadā DG DEVCO izdeva detalizētus norādījumus saviem darbiniekiem par pareizu šāda veida iekasēšanas rīkojumu kodēšanu;

EAF darbību likumība un pareizība

9.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka 2016. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

10.  atkārtoti pauž bažas par Revīzijas palātas novērtējumu attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu, kuros konstatētas būtiskas kļūdas, likumību un pareizību;

11.  ņem vērā, ka saskaņā ar Revīzijas palātas gada ziņojumā ietverto novērtējumu aplēstais kļūdu īpatsvars attiecībā uz astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā EAF pārskatiem pakārtotajiem izdevumiem ir 3,3 %, kas liecina par nelielu samazinājumu salīdzinājumā ar 3,8 % 2014. un 2015. gadā, 3,4 % 2013. gadā un 3 % 2012. gadā;

12.  ņem vērā un pauž nožēlu par to, ka kļūdas tika atklātas 24 % no pārbaudītajiem darījumiem (35 no 143); ņem vērā projektu izlases rezultātus, proti, ka kļūdas tika atklātas 35 no 130 maksājumiem (27 %) un it sevišķi to, ka 26 maksājumi no 35 (74 %) tika atzīti par skaitļos izsakāmām kļūdām un ka 9 galīgie darījumi tika atļauti pēc visu ex ante pārbaužu veikšanas;

13.  ar bažām konstatē, ka divu skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumā Komisijas dienestu rīcībā bija pietiekama informācija no tās pārvaldības sistēmas, lai pirms izdevumu pieņemšanas novērstu, atklātu vai izlabotu kļūdu, kurai ir tieša pozitīva ietekme uz aplēsto kļūdu īpatsvaru, un tad kļūdu īpatsvars būtu bijis par 0,7 procentpunktiem mazāks, un ka ārējie revidenti vai uzraudzītāji neatklāja piecus kļūdainus darījumus;

14.  konstatē, ka attiecībā uz budžeta atbalstu un vairāku līdzekļu devēju projektiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas, piemērojot nosacīto pieeju, šādu projektu finansējuma veids un maksājumu modalitātes ierobežo to, cik lielā mērā darījumi ir pakļauti kļūdu iespējamībai; atkārtoti pauž savas nekliedētās bažas gan par Savienības līdzekļu apvienošanu ar citu līdzekļu devēju finansējumu, it sevišķi par to, ka Savienības līdzekļi nav paredzēti konkrētiem identificējamiem izdevumu posteņiem, gan par Palātas veiktā revīzijas darba ierobežojumiem, ko rada nosacītās pieejas piemērošana;

15.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz secīgiem koriģējošo pasākumu plāniem, jo īpaši publiskā iepirkuma jomā atkārtoti atklājas vienāda veida kļūdas, t. i., neatbilstība iepirkuma noteikumiem, proti, gadījumi, kad pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības tiek piešķirtas bez konkursa atlases procedūras, kad izdevumu nav bijis, kad ir bijuši neattiecināmi izdevumi vai trūkst apliecinošu dokumentu; konstatē, ka šīs kļūdas bija saistītas arī ar darījumiem un programmu aplēsēm, dotācijām un iemaksu līgumiem starp Komisiju un starptautiskām organizācijām; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus līgumu pārvaldībā, atlases procedūrās, dokumentu pārvaldībā un iepirkuma sistēmā;

16.  atkārtoti aicina Komisiju strādāt intensīvāk tieši šajās sadarbības jomās, pilnveidojot jau pieņemto koriģējošo pasākumu plānu, it sevišķi, ja skaitļos izsakāmas kļūdas liecina, ka starptautiskās organizācijas nav pienācīgi pārbaudījušas atbilstību līgumu noteikumiem, un pastāvīgi cenšoties uzlabot riska pārvaldības metodes, uzraudzības sistēmu vispārējo nostiprināšanu un uzņēmējdarbības nepārtrauktību;

17.  aicina DG DEVCO pievērst pienācīgu uzmanību kodēšanai un maksājumu uzraudzībai, lai iekļautos noteiktajos finanšu aprites un darba plūsmas termiņos;

Kontroles sistēmas efektivitāte

18.  atzinīgi vērtē DG DEVCO nemitīgos centienus uzlabot tā kontroles sistēmas īstenošanu, it sevišķi pievēršanos augsta riska jomām, kas saistītas ar līdzekļiem, uz kuriem attiecas netieša pārvaldība, ko īsteno starptautiskas organizācijas un attīstības aģentūras, un netieši pārvaldītām dotācijām; ņem vērā atrunas attiecināšanu arī uz netieši pārvaldītām dotācijām un programmu aplēsēm;

19.  atzīst, ka attīstības palīdzība bieži tiek sniegta sarežģītos, nestabilos vai kritiskos apstākļos, kas ir pakļauti kļūdu iespējamībai;

20.  atkārtoti aicina lielu uzmanību pievērst atkārtotajām nepilnībām, kas atklātas galveno kontroles darbību laikā, proti, tam, cik neaizsargātas ir ex ante pārbaudes, ko veic pirms projektu maksājumu veikšanas, un ārējo revīziju pārbaudes attiecībā uz izdevumiem; norāda, ka DG DEVCO pašlaik pārskata revīziju un apstiprinājumpārbaužu darba uzdevumus, lai iegūtu informāciju, kas ļauj veikt kvalitātes novērtējumu;

21.  atzinīgi vērtē to, ka jau piekto gadu atbilstīgi RER metodikai tika veikta atlikušo kļūdu īpatsvara (RER) analīze, kas ir kļuvusi par svarīgu elementu, lai DG DEVCO pārliecinātos par pārskatu ticamību;

22.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO novērsa visas nepilnības, par kurām Eiropas Revīzijas palāta ziņoja 2013. gada pārskatā, tomēr norāda, ka RER novērtēšanas metode joprojām pieļauj pārāk plašas interpretācijas iespējas atsevišķos kļūdu īpatsvara aplēses gadījumos;

23.  ar ieinteresētību konstatē, ka 2016. gada RER analīzē pirmo reizi tika aplēsts, ka RER ir 1,7 %, kas ir zem 2 % būtiskuma sliekšņa un apliecina lejupejošu tendenci kopš 2014. gada, proti, riskam pakļautā summa ir EUR 105 miljoni (jeb 1,9 % no 2016. gada izdevumiem) ar korekciju spēju jeb aplēstajām iespējamām korekcijām nākotnē EUR 25 miljonu apmērā (24 %), tomēr vienlaikus paturot prātā nepilnības, kuras atklājās iekasēšanas rīkojumu iegrāmatošanā grāmatvedības sistēmā; tomēr uzskata, ka būtu pastāvīgi jāpievērš īpaša uzmanība budžeta atbalsta darījumiem, ņemot vērā ar tiem saistīto augsto risku;

24.  atkārtoti pauž atbalstu tam, ka, ievērojot Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās par EAF pausto prasību pakāpeniski nostiprināt pārliecības gūšanu par pārskatu ticamību dažādo darbības procesu ietvaros, vispārējas atrunas vietā tagad tiks formulētas diferencētas atrunas, proti, i) atruna, pamatojoties uz kļūdu īpatsvariem attiecībā uz šādām četrām augsta riska jomām, kas apzinātas saistībā ar dotācijām tiešajā un netiešajā pārvaldībā, netiešajā pārvaldībā ar starptautiskām organizācijām un attīstības aģentūrām, kā arī programmu aplēsēs, un ii) specifiska un atjaunota atruna attiecībā uz Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (ĀMNF); mudina Komisiju turpināt uzlabot savus pārvaldības procesus atbilstīgi riska un finanšu apjomam un attiecīgā gadījumā iekļaut papildu nosacījumus;

25.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir saglabājusi savu atrunu attiecībā uz ĀMNF saistībā ar pārvaldību un ziņošanu par koriģējošiem pasākumiem līdzekļu pārvaldības ietvaros; atkārtoti aicina Komisiju turpināt darbu saistībā ar pīlāru novērtēšanu nolūkā nostiprināt ĀMNF pārvaldības un darbības uzraudzības kontroles sistēmu, lai aizsargātu EAF pret nelikumīgiem un nepareiziem izdevumiem; aicina Komisiju turpināt pilnveidot korektīvo pasākumu struktūru un efektivitāti līgumu līmenī;

26.  ņem vērā, ka kļūdu un pārkāpumu dēļ nepamatoti veikto maksājumu kompensēšanai tika atgūti EUR 14,16 miljoni;

27.  konstatē, ka kontroles izmaksas sasniedza EUR 280,17 miljonus jeb 4,26 % no DG DEVCO 2016. gadā veikto maksājumu kopējās summas; šajā saistībā uzskata, ka būtu regulāri jāstrādā pie kontroles darbību sistēmas vispārējās efektivitātes un to papildināmības ar labas pārvaldības principiem, lai panāktu pietiekamas garantijas;

28.  uzskata, ka ir jāuztur saskaņota kontroles stratēģija, kas nodrošina līdzsvaru starp partnervalstu apguves spēju, atbilstības noteikumu ievērošanu un ar darbības rezultātiem saistītajiem mērķiem, un tas būtu pienācīgi jāatspoguļo dažādo atbalsta operāciju pārvaldībā un atbalsta sniegšanas veidos;

29.   uzskata, ka ir būtiski, lai no EAF finansētiem infrastruktūras projektiem tiktu veikts neatkarīgs ex ante novērtējums, tajā ņemot vērā projektu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi, kā arī to pievienoto vērtību;

Uzraudzība un ziņošana par DG DEVCO darbības rezultātiem saistībā ar mērķu sasniegšanu

30.  aicina DG DEVCO būtiski uzlabot savas uzraudzības un darbības rezultātu paziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek sistemātiski un regulāri uzraudzīti dažādajās darbības rezultātu sistēmās noteiktie galvenie rādītāji un ka augstākā līmeņa vadība laikus saņem atbilstīgu un uzticamu informāciju; uzsver, ka, izvērtējot attīstības mērķus, ir jāņem vērā gan sociālie un vides, gan ekonomiskie aspekti;

31.  uzskata, ka uzraudzības un ziņošanas regularitāte būtu jānosaka, ņemot vērā uzraugāmo mērķu būtību, rādītāju veidu un datu apkopošanas metodes, kā arī uzraudzības un ziņošanas vajadzības;

32.  aicina DG DEVCO kopā ar citām ārlietu ieinteresētajām personām turpināt izstrādāt savu komunikācijas stratēģiju un instrumentus, uzsverot galvenos sasniegumus, un vēl vairāk uzlabot EAF atbalstīto projektu vispārējo pamanāmību, lai sasniegtu plašāku publiku, sniedzot svarīgu informāciju par Savienības ieguldījumu globālu problēmu risināšanā;

33.  uzskata Savienības delegāciju sagatavotos 86 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumus (EAMR) par lietderīgu ieguldījumu gan pārliecības gūšanā par pārskatu ticamību, gan katras Savienības delegācijas darbības rezultātu novērtēšanā, taču uzstāj, ka šajos ziņojumos izmantotajiem datiem ir jābūt uzticamiem; ņem vērā DG DEVCO pozitīvo tendenci saistībā ar Savienības delegāciju darbības rezultātiem, jo 21 no 24 galvenajiem darbības rādītājiem (KPI) 2016. gadā sasniedza mērķus (salīdzinot ar 20 rādītājiem 2015. gadā un 15 rādītājiem 2014. gadā), izņemot trīs KPI, kas saistīti ar "lēmumiem paredzēto finanšu prognožu precizitāti", "to maksājumu īpatsvaru, kas veikti trīsdesmit dienu termiņā" un "elastības procedūru ievērošanu darbinieku izmantošanai ES delegācijās";

34.  tomēr pauž bažas par to, ka 980 projekti no 3151 (31 %) tika atzīti par problemātiskiem un ka sešas Savienības delegācijas joprojām nav sasniegušas 60 % kritēriju attiecībā uz izpildītiem KPI; aicina Komisijas dienestus cieši uzraudzīt tās Savienības delegācijas, kas nesen ir sasniegušas 60 % mērķi vai tikai nedaudz pārsniedz 60 % mērķi, lai pilnveidotu un konsolidētu Savienības delegāciju tendenču analīzi;

35.  aicina DG DEVCO apsvērt iespēju pārskatīt vai atjaunināt 60 % kritēriju; atkārtoti norāda, ka varētu pārskatīt arī konkrētu KPI definīciju atkarībā no konstatēto problēmu veida vai katras Savienības delegācijas riska vides, lai atklātu jaunas uzlabojumu iespējas;

36.  norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai programmas būtu kalibrētas un ne pārlieku vērienīgas, jo tas apdraudētu palīdzības paredzamos rezultātus; aicina DG DEVCO Savienības delegācijās nodrošināt reālistiskus projektu termiņus atbilstīgi Savienības delegāciju darbības rezultātu uzraudzības konstatējumiem;

37.  uzskata, ka ir svarīgi, lai delegāciju vadītājiem arī turpmāk, piemēram, ad hoc vai reģionālo semināru laikā, tiktu regulāri atgādināta viņu lielā nozīme (papildus viņu politiskajiem pienākumiem) DG DEVCO pārliecības gūšanas par pārskatu ticamību konsolidēšanā un viņu vispārējā pārskatatbildība par projektu portfeļu pārvaldību, pieprasot atbilstīgu novērtējumu un izsverot dažādus komponentus, kas varētu izraisīt atrunas formulēšanu; ņem vērā, ka 2016. gadā neviena Savienības delegācija savā EAMR neformulēja nevienu atrunu;

38.  prasa Komisijai nekavējoties ziņot par konkrētajiem korektīvajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti gadījumā, ja projekts tiek novērtēts kā "sarkans projekts" divus gadus pēc kārtas, lai ātri pārskatītu projekta sākotnējo struktūru, pēc laika pārdalītu līdzekļus dzīvotspējīgākiem projektiem un vajadzībām vai pat izskatītu iespēju pārtraukt projektu;

Savienības trasta fondu pārraudzība un pārvaldība

Papildināmība un ietekme

39.  uzsver, ka pastāvīgi būtu jānodrošina šādu attīstības finanšu instrumentu saskaņotība un papildināmība ar EAF stratēģiju un Savienības attīstības politikas vispārējiem mērķiem;

40.  atzīst, ka Savienības trasta fondi tika izveidoti, lai resursu nepietiekamības gadījumā ātri politiski reaģētu uz konkrētām kritiskām situācijām vai smagām krīzēm, piemēram, migrācijas krīzi, vai uz nepieciešamību sasaistīt palīdzību, rehabilitāciju un attīstību;

41.  saprot, ka šādos apstākļos speciāli Savienības trasta fondi nodrošina elastību un virkni iespēju, kas apvieno ģeogrāfiskas un tematiskas intervences ar dažādu kanālu starpniecību;

42.  tomēr uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina, ka šādi trasta fondi sniedz pievienoto vērtību esošajām darbībām, veicina Savienības ārējās darbības un maigās varas pamanāmības palielināšanu un novērš pārklāšanos ar citiem finanšu instrumentiem;

43.  konstatē, ka no visu Savienības trasta fondu kopējām saistībām (EUR 5026 miljoni 2017. gada novembrī) EUR 2403 miljonus nodrošina EAF, no tiem EUR 2290 miljoni ir paredzēti Savienības Ārkārtas trasta fondam Āfrikai (Āfrikas trasta fondam) un EUR 113 miljoni ir paredzēti Savienības Trasta fondam Centrālāfrikas Republikai (Bêkou trasta fondam);

44.  tomēr atgādina, ka ar šiem attīstības instrumentiem ir saistīts augsts risks un ka līdzšinējā pieredze to īstenošanā ir dažāda; uzsver, ka ir jānodrošina maksimāla pārredzamība un pārskatatbildība minēto instrumentu izmantošanā;

45.  atzinīgi vērtē Bêkou trasta fonda tiesas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2017; atzīst, ka, neraugoties uz dažiem trūkumiem, Bêkou trasta fonds bija cerīgs sākums, un konstatē, ka trasta fonds tika izveidots, ātri reaģējot uz nepieciešamību sasaistīt palīdzību, rehabilitāciju un attīstību; aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus par to, ka ir jāizstrādā vadlīnijas attiecībā uz palīdzības sniegšanai paredzētā mehānisma (trasta fonda vai cita mehānisma) izvēli; uzskata, ka šādās vadlīnijās ir jāatspoguļo ar trasta fondiem saistītie iespējamie riski un nelabvēlīgie aspekti un jāņem vērā pretrunīgā pieredze, kas gūta to līdzšinējā izmantošanā; pauž nožēlu par to, ka Bêkou trasta fonds nav būtiski uzlabojis vispārējo līdzekļu devēju koordināciju;

46.  aicina apzināt labāko praksi, lai sekmētu dažādo līdzekļu devēju divpusējās palīdzības un palīdzības instrumentu labāku koordinēšanu;

47.  atgādina, ka Savienības trasta fondu darbības jomas pamatā ir jābūt papildināmības nodrošināšanai, it sevišķi, lai atbilstīgi reaģētu uz partnervalstu pēckonflikta vai katastrofu seku vajadzībām un prioritātēm, vienlaikus maksimāli pievēršoties jomām, kurās ir vislielākā pievienotā vērtība un stratēģiskā ietekme;

48.  uzskata, ka gan atsevišķu valstu Savienības trasta fondi, gan Savienības trasta fondi, kas atbalsta vairāku valstu programmas, ir efektīvāki, ja tiem ir oficiāla un saskaņota pārvaldības struktūra, kura spēj sekmēt ieinteresēto personu viedokļus, vērtības un kopīgu rezultātu sistēmas;

49.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Savienības trasta fondi būtu vērsti uz dalībvalstu, privātā sektora un citu līdzekļu devēju papildu līdzekļu mobilizāciju;

50.  uzsver, ka partnerības programmās ir jāpadziļina selektivitāte, pārraudzība un pārskatatbildība attiecībā uz Savienības trasta fondu sniegtajiem rezultātiem un ka ir jāizmanto provizorisks novērtējums par Savienības trasta fondu salīdzinošajām priekšrocībām attiecībā pret citiem palīdzības kanāliem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību un datu pieejamību, kā arī skaidrus noteikumus par kontroli un uzraudzību;

Bêkou trasta fonds

51.  atzinīgi vērtē Bêkou trasta fonda izveidi un tā ieguldījumu starptautiskajā reakcijā uz krīzi Centrālāfrikas Republikā; atzīst, ka vairākos aspektos šo pirmo trasta fondu var uzskatīt par lielu pilotprojektu un ka ir jāizstrādā precīzāki norādījumi par sistēmiskajām problēmām saistībā ar līdzekļu devēju koordinēšanu, uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar sistemātiskāku pieeju, lai nodrošinātu garantijas;

52.  uzskata, ka vajag vairāk laika, lai pienācīgi izvērtētu Bêkou trasta fonda efektivitāti un gūtu papildu pieredzi no tā darbības īstenošanas;

53.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī arī Savienības trasta fondu efektivitātei un politiskajai pārvaldībai, kā arī piešķirto līdzekļu galīgā izlietojuma garantiju un pārraudzības trūkumam;

54.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī Bêkou trasta fonda ierobežotajai ietekmei uz koordināciju starp ieinteresētajām personām un ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai izmantotu gūto pieredzi saistībā ar EAF darbībām tādās jomās kā vairāku pušu ieguldījumu īstenošana un koordinēšana un atbildības par rezultātiem pārvaldība;

55.  pauž bažas par to, ka līdz šim dalībvalstu iemaksas Bêkou trasta fondā ir bijušas samērā mazas; aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties, lai nodrošinātu, ka Bêkou trasta fonds sasniedz savus paredzētos politikas mērķus;

56.  uzskata, ka ar pienācīgu rūpību būtu jāpievēršas administratīvo izmaksu pārvaldībai, ņemot vērā kopējās iemaksas, lai aprēķinātu pilnas pārvaldības izmaksas un rastu veidus, kā maksimāli palielināt piešķirtā atbalsta daļu, kas nonāk pie maksājumu galasaņēmējiem;

57.  aicina Komisiju ieviest vispusīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka Parlaments veic politisku kontroli par šo jauno instrumentu vadību, pārvaldību un īstenošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt īpašas Savienības trasta fondu uzraudzības stratēģijas ar konkrētiem mērķiem, uzdevumiem un pārbaudēm;

Budžeta atbalsta darbību īstenošana

Attiecināmība un saistītie riski

58.  konstatē, ka 2016. gadā EAF finansētie budžeta atbalsta maksājumi atbilst EUR 644 miljoniem; konstatē, ka notiekošo budžeta atbalsta darbību skaits EAF ietvaros 2016. gadā ir 109 darbības ar 56 izmaksām;

59.  atzīst, ka Komisijai ir elastīgas iespējas novērtēt, vai ir ievēroti vispārējie attiecināmības nosacījumi, lai veiktu maksājumus partnervalstij (diferencēšana un dinamiska pieeja attiecināmībai), sakarā ar tiesību normu plašu interpretāciju, un pauž bažas par pārskaitīto līdzekļu galīgo izmantojumu un izsekojamības trūkumu gadījumā, ja Savienības līdzekļus apvieno ar partnervalsts budžeta resursiem;

60.  mudina Komisiju paplašināt uz rezultātiem vērstu budžeta atbalstu, labāk nosakot attīstības rezultātus, kas ir jāgūst katrā no budžeta atbalsta programmām un nozarēm, un, galvenais, uzlabot kontroles mehānismus saistībā ar saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomās; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvību, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes; prasa izveidot izdevumu ķēdi, kurā nebūtu korupcijas; uzskata, ka valstīs, kuras saņem budžeta atbalstu, ir prioritāri saistīt šo atbalstu ar efektīvu korupcijas apkarošanu;

61.  atgādina, ka joprojām pastāv augsts resursu novirzīšanas risks un korupcijas un krāpšanas risks bieži ir saistīts ar publisko finanšu pārvaldību un reformām; atkārtoti norāda, ka šiem riskiem būtu jāvelta lielāka uzmanība, izstrādājot politiskos dialogus un stratēģiju nākotnes budžeta atbalsta līgumiem, it sevišķi, lai novērtētu valdības atsaucību un spēju piemērot reformas; norāda, ka ir rūpīgi jānovēro riski un ex ante un ex post kontroles darbību rezultāti;

62.  aicina Komisiju gadījumos, kad saistību skaidri noteiktie sākotnējie mērķi nav sasniegti un/vai kad ir apdraudētas Savienības politiskās un finansiālās intereses, tomēr nodrošināt, ka budžeta atbalsts un līdzekļu izmaksas tiek apturētas, samazinātas vai atceltas;

63.  atgādina, ka EAF ir jānodrošina maksimāla atvērtība un pārredzamība; atbalsta attiecīgas budžeta informācijas publiskošanu, lai veicinātu iekšēju un abpusēju pārskatatbildību pret visām ieinteresētajām personām, tostarp pret iedzīvotājiem;

Budžeta atbalsts, lai uzlabotu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikā

64.  uzsver iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nozīmi jaunattīstības valstīs, jo tā samazina atkarību no attīstības palīdzības, uzlabo publisko pārvaldību un būtiski ietekmē valsts veidošanu; aicina nostiprināt īpašo iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas izmaksu nosacījumu izmantošanu labā pārvaldībā un attīstības līgumos;

65.  norāda, ka Komisija vēl nav efektīvi izmantojusi budžeta atbalsta līgumus, lai atbalstītu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu Subsahāras Āfrikas valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem; tomēr ņem vērā, ka Komisijas jaunā pieeja palielināja šāda veida palīdzības potenciālu efektīvi atbalstīt iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu; aicina Komisiju tās budžeta atbalsta ziņojumos sniegt plašāku informāciju par budžeta atbalsta līgumu izmantošanu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanai;

66.  uzsver, ka nostiprinātas nodokļu sistēmas ne tikai palīdz nodrošināt paredzamākus ieņēmumus, bet arī stiprina valdību pārskatatbildību, veidojot tiešu saikni starp nodokļu maksātājiem un valdību; atbalsta to, ka Komisijas svarīgāko attīstības problēmjautājumu sarakstā, kurus risina ar budžeta atbalsta palīdzību, būtu jāietver iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas uzlabošana;

67.  norāda uz problēmām, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgām finanšu plūsmām; aicina Komisiju ievērot savas pamatnostādnes, kad tā izstrādā makroekonomikas un publisko finanšu pārvaldības novērtējumus par aspektiem, kas saistīti ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, lai gūtu labāku priekšstatu par problemātiskākajiem jautājumiem, piemēram, nodokļu atvieglojumu, transfertcenu noteikšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apmēru;

68.  turklāt aicina Komisiju pastiprināt savas saistības cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā, samazinot savu finansiālo atbalstu melnajā sarakstā iekļautajām nodokļu oāzēm, izmantojot EAF līdzekļus, lai sarakstā iekļautajām valstīm, kuras veicina ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā, radītu stimulu ievērot Savienības taisnīgus nodokļu kritērijus;

69.  norāda, ka trūkst piemērotu uzraudzības instrumentu, ar kuru palīdzību iespējams novērtēt, cik lielā mērā budžeta atbalsts veicināja vispārējus uzlabojumus iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas jomā;

70.  uzskata, ka ir būtiski turpināt sekmēt taisnīgas un pārredzamas iekšzemes nodokļu sistēmas nodokļu politikas jomā, pastiprināt atbalstu pārraudzības procesos un struktūrās dabas resursu jomā un turpināt atbalstīt pārvaldības reformas, kas veicina ilgtspējīgu un pārredzamu dabas resursu izmantošanu;

71.  uzsver, ka biežāk jāpiemēro konkrēti iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas nosacījumi, jo tie skaidri sasaista budžeta atbalsta izmaksāšanu ar partnervalsts progresu iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanas reformu īstenošanā;

72.  mudina Komisiju paplašināt budžeta atbalstā iekļauto spēju veidošanu, jo tā rada stabilu pamatu ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai pārveidei, kā arī palīdz mazināt būtiskus šķēršļus efektīvu valsts ieņēmumu iekasēšanai;

73.  aicina Komisiju attiecībā uz visiem pašreizējiem un turpmākajiem budžeta atbalsta līgumiem, kuros ietverts spēju veidošanas komponents saistībā ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, palielināt partnervalstu informētību par šā atbalsta pieejamību un veicināt tā izmantošanu, it sevišķi, lai risinātu spēju veidošanas vajadzības, kurām vēl nav pievērsušies citi līdzekļu devēji;

Nepieciešamība paplašināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām

74.  konstatē, ka EAF maksājumi starptautisku organizāciju īstenotiem vairāku līdzekļu devēju projektiem 2016. gadā sasniedza EUR 914 miljonus;

75.  uzskata, ka daudzpusējām attīstības finanšu iestādēm būtu jāstrādā pie apvienota finansējuma efektivitātes uzlabošanas, it sevišķi attiecībā uz papildināmību;

76.  uzsver, ka daudzpusējām attīstības bankām būtu koordinētā un saskaņotā veidā jāpalīdz nodrošināt nozaru finansējumu Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gadam noteikto vērienīgo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, it sevišķi, efektīvi izmantojot apvienoto finansējumu un piesaistot privātos līdzekļus, lai palielinātu palīdzības finansējuma efektivitāti un ietekmi;

77.  mudina Komisiju vairāk izmantot mikrofinansēšanas instrumentu, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu un efektīvu instrumentu cīņā pret nabadzību un vietējās ekonomikas uzlabošanā;

78.  atgādina, ka EAF finanšu instrumentiem ir jāpiesaista papildu investīcijas no privātā sektora; mudina Komisiju izstrādāt rīcības plānu, kas pievērstos šai vajadzībai, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par gūto progresu;

79.  aicina Komisiju nodrošināt gan pārredzamību, gan Savienības pamanāmību un nākamajos Komisijas ziņojumos sniegt papildu informāciju par projektiem, kurus pārvalda ar Savienības līdzekļu palīdzību; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāpadziļina dialogs ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Pasaules Bankas grupu, lai uzlabotu kopīgu sadarbības instrumentu pārredzamību un vienkāršošanu;

80.  aicina Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi ne tikai datiem par NVO finansēšanu, bet arī sīkiem ziņojumiem par finansētajiem projektiem; pauž bažas par nesen paustajām apsūdzībām par pārkāpumiem pret dažām NVO; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situācijas attīstību un vajadzības gadījumā pārskatīt piešķirto finansējumu;

Jaunu globālu attīstības prioritāšu risināšana

Darbības problēmas un jauni dzinējspēki

81.  atzīst, ka ir jāizstrādā jaunas pieejas attīstības palīdzības instrumentu un saistīto nosacījumu plānošanai atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķu un jaunā Eiropas Konsensa par attīstību saistībām, lai reaģētu uz jauniem būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, attīstības un humanitāro saikni, attīstības, migrācijas un mobilitātes saikni, klimata pārmaiņu saikni un miera un drošības saikni;

82.  uzsver, ka, ņemot vērā tālejošo attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu, izšķiroša nozīme var būt privātajam sektoram; norāda, ka finansējuma apvienošana var būt lietderīgs mehānisms papildu resursu nodrošināšanai, ja tā izmantošana tiek pienācīgi pamatota, pievienotā vērtība apliecināta un tas atbilst attīstības efektivitātes principiem;

83.  tomēr norāda, ka EAF nevajadzētu pārsniegt to darbības jomu un ka jaunas saiknes veidošanai ar mērķi risināt jaunas problēmas nevajadzētu apdraudēt citu attīstības mērķu sasniegšanu, un to noteikšanai ir jābūt saistītai ar precīziem, skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, kas paredzēti, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem Komisijas noteiktiem kritērijiem;

84.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi labāk koordinēt dažādu līdzekļu devēju un atbalsta instrumentu sniegto palīdzību un uzlabot to sinerģiju; aicina dažādas ieinteresētās personas uzlabot darbību rezultātu sistēmu un praktisko rezultātu kvalitāti;

85.  atzīst radušos darbības sarežģījumus vai problēmas, it sevišķi saistībā ar vienprātības panākšanu, kad ir runa par liela līdzekļu devēju skaita koordinēšanu mainīgā sarežģītā situācijā un nepastāvīgu vajadzību kontekstā;

86.  uzskata, ka Savienības intervences svarīgākā prioritāte joprojām ir ieguldījumu veikšana nestabilās valstīs, bet uzskata arī, ka objektīva uzraudzības pieeja varētu vajadzības gadījumā novest pie finansējuma apturēšanas; uzskata, ka attiecībā uz nestabilām un konflikta valstīm ir jānostiprina rezultātu novērtēšana un to koplietošana;

87.  atbalsta centienus risināt attīstības rezultātu ilgtspējas jautājumus saistībā ar iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, atbildību un politekonomiku;

88.  atgādina, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras Savienība un valdības visā pasaulē; stingri aicina Komisiju īstenot savas saistības, kas balstītas uz Parīzes nolīgumu, lai nostiprinātu Savienības finansējuma saņemšanai nepieciešamos klimata jomas nosacījumus, proti, finansēt tikai klimata nosacījumiem atbilstīgus projektus, kas atspoguļo Savienības mērķus klimata jomā, un tādēļ būs nepieciešams palielināt atlases kritēriju konsekvenci;

89.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(27); uzsver iespējamās negatīvās sekas jaunattīstības valstīm, jo, kā norādījusi Revīzijas palāta, “Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”, un tādēļ prasa Komisijai risināt šo jautājumu;

90.  mudina politikas intervenču izstrādē integrēt ētikas dimensiju;

91.  uzsver, ka Savienības fondu, tostarp PEGASE (Mécanisme Palestino-européen de Gestion de l’Aide Socio-économique), finansētais izglītības materiāls atbilst Savienības izglītības ministru 2015. gada 17. martā Parīzē pieņemtajām kopējām brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtībām, kas sekmējamas ar izglītību; prasa Komisijai nodrošināt, ka Savienības līdzekļi tiek tērēti saskaņā ar UNESCO izstrādātiem miera un iecietības standartiem izglītībā;

Attīstības un migrācijas saiknes īstenošana

92.  konstatē, ka 2016. gadā tika apstiprināti 106 projekti ar kopējo vērtību EUR 1589 miljonu apmērā — līgumi noslēgti par EUR 594 miljoniem un izmaksāti EUR 175 miljoni — nolūkā panākt migrācijas plūsmu labāku pārvaldību un risināt neatbilstīgas migrācijas cēloņus ar Āfrikas trasta fonda un saistīto reģionālo logu starpniecību; ņem vērā, ka viens no atrunātajiem mērķiem attiecas uz "labi pārvaldītiem migrācijas politikas virzieniem";

93.  aicina Komisiju strukturēti ziņot par Āfrikas trasta fonda ietvaros uzsākto programmu ietekmi, it sevišķi saskaņā ar Savienības uz rezultātiem vērsto uzraudzību un Āfrikas trasta fonda rezultātu sistēmu, lai uzsvērtu kopīgos sasniegumus;

94.  šajā saistībā ņem vērā arī, ka Eiropas ārējo investīciju plāna ietvaros jaunais Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai pievērsīsies Subsahāras Āfrikas valstīm, kam EAF ir nodrošinājis EUR 400 miljonus;

95.  atbalsta ĀKK ietekmes palielināšanas finansējuma programmu, kas ir ĀKK ieguldījumu mehānisma atsevišķs logs ar EUR 300 miljoniem, lai sasniegtu kopējo kapacitātes summu EUR 800 miljonu apmērā nolūkā pievērsties mērķtiecīgiem projektiem, tieši risinot migrācijas pamatcēloņus un kļūstot par periodiski atjaunojamu fondu;

96.  konstatē, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) ar ĀKK ieguldījumu mehānismu galvenokārt atbalsta projektus, kas sekmē privātā sektora attīstību, savukārt atbilstīgus publiskā sektora projektus izskata arī ĀKK migrācijas pasākumu kopuma ietvaros; atzinīgi vērtē jaunu partnerattiecību attīstīšanu EIB pārvaldītā ĀKK ieguldījumu mehānisma kontekstā; tomēr aicina EIB sniegt papildu informāciju par sviras efekta komponentiem, proti, attiecīgajām daļām no pašu kapitāla un no Savienības publiskā finansējuma vai citām daudzpusējām attīstības bankām, kā arī atmaksājumiem, kas atkārtoti ieguldīti ĀKK ieguldījumu mehānisma darbībā;

97.  atbalsta Komisiju, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejā izstrādātu migrācijas kodeksu nolūkā palielināt attiecīga finansējuma efektīvu izmantošanu un izsekojamību;

Virzoties uz jaunu partnerību ĀKK

98.  sagaida, ka to pilnībā informēs un ar to apspriedīsies attiecībā uz 11. EAF vidusposma pārskatīšanu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību, bet kurā arī būtu pilnībā jāievēro attīstības efektivitātes principi, ko atkārtoti apstiprināja Nairobi augstākā līmeņa sanāksmē par globālo partnerību, jo īpaši saņēmējvalstu kopīgā atbildība par prioritātēm;

o
o   o

99.  atkārtoti prasa iekļaut EAF finansējumu Savienības vispārējā budžetā.

(1) OV C 322, 28.9.2017., 281. lpp.
(2) OV C 322, 28.9.2017., 289. lpp.
(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(7) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(8) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(9) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(13) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(14) OV C 322, 28.9.2017., 281. lpp.
(15) OV C 322, 28.9.2017., 289. lpp.
(16) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(17) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(18) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(19) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(20) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(21) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(22) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(23) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(24) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(25) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(26) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(27) Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”.


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
PDF 268kWORD 96k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2017/2137(DEC))
P8_TA(2018)0124A8-0105/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0248/2017)(2),

–  ņemot vērā 2016. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2016. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7) un jo īpaši tā 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0105/2018),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2017. gada 28. jūnijā pieņēma Parlamenta 2016. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2017. gada 10. jūlijā apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ka ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

C.  tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2017/2137(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0105/2018),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīts 141 jautājums un Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderību un pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Pārskats par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību

1.  norāda, ka oficiālo Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldības uzraudzības sistēmu veido četri galvenie elementi:

   galīgo pārskatu apliecināšana, ko veic Parlamenta grāmatvedis;
   iekšējā revidenta gada ziņojumi un viņa atzinums par iekšējās kontroles sistēmu;
   visu Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, administratīvo un citu izdevumu novērtējums, ko veic ārējs revidents — Revīzijas palāta,
   Budžeta kontroles komitejas sagatavotā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kuras noslēgumā Parlaments pieņem lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Parlamenta priekšsēdētājam;

2.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir palielinājusi izlasē iekļauto Parlamenta darījumu skaitu, un mudina Revīzijas palātu šādi turpināt, jo reputācijas apdraudējuma risks ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā to, ka finanšu un budžeta kļūdas varētu negatīvi ietekmēt iestādes reputāciju;

3.  mudina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot vairāk īpašo ziņojumu par konkrētām Parlamenta darbības jomām, piemēram, komunikācijas politiku un Eiropas politiskajām partijām un fondiem paredzēto dotāciju pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei;

4.  atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, ko administrācija veic, lai stiprinātu iekšējās speciālās zināšanas par pārskatiem un revīziju, izveidojot papildu pakalpojumu deputātiem, kuri ir iesaistīti ar Savienības iestādēm saistītās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās, un tādējādi nodrošinot palīdzību un atbalstu saistībā ar to, kā saprast un interpretēt gada pārskata un revīzijas ziņojumu rezultātus;

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

5.  norāda, ka Parlamenta 2016. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 838 613 983 jeb 19,39 % no daudzgadu finanšu shēmas(8) (DFS) 5. izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2016. gada kopējiem administratīvajiem izdevumiem, par 2,4 % pārsniedzot 2015. gada budžetu (EUR 1 794 929 112);

6.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2016. gada 31. decembrī bija EUR 183 381 513 (2015. gadā — EUR 176 367 724), no kuriem EUR 30 589 787 bija piešķirtie ieņēmumi (2015. gadā — EUR 27 988 590);

7.  uzsver, ka 69,92 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

8.  konstatē, ka Parlamenta 2016. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

a)  Pieejamās apropriācijas (EUR)

2016. gada apropriācijas

1 838 613 983

Neautomātiskie pārnesumi no 2015. finanšu gada

-

Automātiskie pārnesumi no 2015. finanšu gada

289 323 907

2016. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

30 589 787

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2015. gada

103 055 269

Kopā

2 261 582 946

b)  Apropriāciju izlietojums 2016. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 225 465 435

Veiktie maksājumi

1 900 199 164

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

324 909 094

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

-

Atceltās apropriācijas

36 094 295

c)  Budžeta ieņēmumi (EUR)

2016. gadā saņemts

183 381 513

d)  Kopējā bilance 2016. gada 31. decembrī (EUR)

1 574 480 381

9.  norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99,2 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par EUR 1 823 844 172, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija EUR 1 538 531 527, kas nozīmē izpildi 84,4 % apmērā un izpildes palielinājumu par 0,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

10.  uzsver, ka 2016. gadā atceltās apropriācijas, proti, EUR 14 769 811, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām, kā arī — kārtējo reizi — ar izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

11.  norāda, ka 2016. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas(9) 27. un 46. pantu tika apstiprināti septiņi pārvietojumi par kopumā EUR 66 655 000 jeb 3,6 % no galīgajām apropriācijām; ar bažām konstatē, ka lielākā daļa šo pārvietojumu kārtējo reizi bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši ar Konrad Adenauer ēkas projektu; uzskata, ka apkopojošais pārvietojums joprojām ir ļoti liels; pauž stingru pārliecību, ka efektīvai budžeta pārvaldībai būtu jāspēj panākt šādu pārvietojumu samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam; mudina Parlamenta ēku politiku noteikt pietiekami skaidri, iekļaujot to budžeta stratēģijā;

Revīzijas palātas atzinumi par 2016. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

12.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām ES iestādēm veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

13.  atgādina, ka revīzijā tika pārbaudīta 100 maksājumu darījumu reprezentatīva izlase, kas ietvēra uz riska novērtējumu balstītu 20 tādu saistību izlasi, kas bija apstiprinātas 2016. finanšu gada beigās un automātiski pārnestas uz 2017. gadu — mērķis bija pārbaudīt, vai budžeta līdzekļi tika izlietoti saskaņā ar gada pārskata principu;

14.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,2 % (samazinājums salīdzinājumā ar 0,6 % 2015. gadā);

Līdzekļu pārvaldība politiskajās grupās

15.  atgādina, ka politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par tām piešķirto līdzekļu pārvaldību to pilnvaru robežās, kuras tām piešķīris Prezidijs; ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas pārbaudēs saistībā ar grupu “Nāciju un brīvības Eiropa” (ENF grupu) un ka maksājumi tika veikti, lai gan to pamatā nebija iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtu līgumu; uzsver, ka ārējais revidents “Ernst and Young’’ sniedza atzinumu ar iebildēm; aicina Prezidiju piemērot ENF grupai atbilstošus pasākumus, tostarp iespējamu atmaksāšanu;

16.  norāda uz īpašajiem konstatējumiem, kas Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā iekļauti attiecībā uz Parlamentu; norāda, ka saistībā ar vienu maksājumu kādai politiskajai grupai Revīzijas palāta konstatēja nepilnības pārbaudēs par 2015. gadā veiktu, bet 2016. gadā noskaidrotu izdevumu apstiprināšanu un nokārtošanu; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka maksājumi tika veikti, lai gan to pamatā nebija iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtu līgumu; visbeidzot, norāda, ka Revīzijas palāta atklāja līdzīgus trūkumus kādā darījumā, kas attiecās uz citu politisko grupu 2015. gadā;

17.  norāda uz atbildēm, kuras Parlaments pretrunu procedūrā sniedza Revīzijas palātai; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek izpildīts tās ieteikums pārskatīt uzraudzības satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei, un efektīvāk uzraudzīt, kā politiskās grupas piemēro izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas noteikumus un kā tās veic iepirkuma procedūras;

18.  mudina Parlamenta Ģenerālsekretariātu arī turpmāk pielikt papildu pūles, lai palīdzētu politiskajām grupām uzlabot iekšējo finanšu pārvaldību un sniegtu tām labākus norādījumus; aicina politiskās grupas vēl vairāk uzlabot attiecīgo izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas noteikumu piemērošanu, kā arī uzlabot un vēl vairāk saskaņot iepirkuma procedūru īstenošanu;

Iekšējā revidenta gada pārskats

19.  norāda, ka 2018. gada 23. janvārī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada pārskatu un informēja, ka 2016. gadā viņš ir veicis revīzijas par šādiem tematiem:

   jaunās finanšu pārvaldības sistēmas (FMS) projekta pārbaude — 3. posms;
   saistībā ar iekšējās revīzijas ziņojumiem veicamo darbību pēcpārbaude;
   audiovizuālā nozare;
   ierēdņu un pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas process;
   ārēju speciālistu piesaiste būvdarbu projektiem Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā (DG INLO);
   darbības pārskatu sagatavošana;
   līgumdarbinieku darbā pieņemšanas process;
   IT infrastruktūra un operācijas: datu centra inventarizācija un ārējo ekspertu pārvaldība;

20.  atgādina, ka gada darbības pārskats ir Parlamenta pārvaldības struktūras stūrakmens; uzsver, ka pēc darbības pārskatu sagatavošanas revīzijas, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik efektīvi ir gada darbības pārskati kā instruments, ar ko informēt par pārskatatbildību un sniegumu, iekšējais revidents sniedza šādus ieteikumus:

   būtu jāpieņem integrēta plānošanas un pārskatu sagatavošanas sistēma; tai būtu jāaptver gan stratēģisko mērķu noteikšana, gan katra ģenerāldirektorāta gada darbības mērķu noteikšana, jānosaka galvenie rezultātu rādītāji un jāveicina ziņošana par sniegumu gada darbības pārskatos;
   ģenerālsekretāram būtu jāieceļ dienests ar paplašinātām pilnvarām darbības pārskatu sagatavošanas koordinēšanas un uzraudzības jomā;
   būtu jāveicina iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana un ziņošana par to, ieceļot iekšējās kontroles koordinatoru katrā ģenerāldirektorātā, sniedzot ģenerāldirektorātiem atbilstošus norādījumus un instrumentus un nodrošinot saskaņotu ziņošanu par iekšējām kontrolēm gada darbības pārskatos;
   būtu jāpieņem tieši Parlamentam paredzētas vadlīnijas ticamības deklarācijas sagatavošanai un iespējamu atrunu iekļaušanas nepieciešamības izvērtēšanai;

21.  norāda, ka 2016. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 22 no 48 nepabeigtajām validētajām darbībām un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2016. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka gada beigās 10 no 26 nepabeigtajām darbībām ietilpa ievērojama riska kategorijā un pārējās 16 — mērena riska kategorijā;

Saistībā ar rezolūciju par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

22.  ņem vērā rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kuras Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2017. gada 4. oktobrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas rezolūcijā par Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem; uzsver, ka ir svarīgi Budžeta kontroles komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

23.  vēlreiz uzsver — lai panāktu lielāku pārredzamību iestādes iekšienē , īpaši saistībā ar lēmumu pieņemšanas procedūru, ir jāatvieglo un jāpadara pieejamāks Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs un it sevišķi lēmumu pieņemšanas procedūra; prasa savlaicīgi publicēt iekštīklā (Intranet) Prezidija sanāksmju darba kārtības un daudz ātrāk publicēt sanāksmju protokolus; norāda, ka pirms publicēšanas nav jāgaida, līdz tie ir iztulkoti visās valodās; apsveic Kvestoru kolēģiju ar šajā sakarībā panākto progresu, īpaši jauno politiku attiecībā uz informēšanu par lēmumiem;

24.  aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu;

25.  tomēr pauž nožēlu par to, ka nekas nav darīts saistībā ar daudziem rezolūcijā(10) par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietvertajiem ieteikumiem un ka tam nav norādīti iemesli vai sniegts pamatojums; pauž dziļas bažas par to, ka nedz Prezidijs, nedz ģenerālsekretārs nav publicējuši progresa ziņojumu vai panākuši pietiekamu progresu saistībā ar vairākām prasībām rīkoties vai pieņemt lēmumu;

26.  atkārtoti aicina Prezidiju veikt pasākumus saistībā ar visiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem, kā izriet no Reglamenta 25. panta un IV pielikuma, un Finanšu regulas 6. un 166. panta;

27.  atgādina, ka Parlamenta 2014.(11) un 2015. gada rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu bija ietverts aicinājums rast tehnisku risinājumu, kas ļautu deputātiem izmantot savu individuālo lapu Parlamenta tīmekļa vietnē, lai brīvprātīgi publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem; mudina Parlamenta Prezidiju un ģenerālsekretāru nekavējoties darīt to iespējamu;

28.  aicina ģenerālsekretāru informēt deputātus par panākumiem, kas gūti saistībā ar iPACS projektu, kura mērķis ir stiprināt un modernizēt cilvēku, Parlamenta ēku un aktīvu drošību; norāda, ka šis projekts ar Prezidija lēmumu tika pieņemts 2015. gada 9. martā; uzsver, ka ir svarīgi pārliecināties, vai Parlamentam tik ļoti nozīmīgs projekts, kas izmaksā tik ļoti daudz, noris saskaņā ar plānoto;

29.  aicina ģenerālsekretāru ieviest pasākumus, lai risinātu viesnīcu cenu ievērojamo pieaugumu Strasbūrā — cenas ir krasi palielinājušās no gada uz gadu un īpaši izteikts palielinājums ir vērojams plenārsesiju laikā; iesaka uzlabot transporta iespējas starp Strasbūru un Vācijas pierobežu, kur cenas ir ievērojami zemākas (iespējams, organizējot autobusu starp Kēlu un Parlamenta ēku);

30.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra iniciatīvas attiecībā uz krīžu pārvaldības un darbības nepārtrauktības stratēģijas pārskatīšanu, lai stiprinātu Parlamenta noturību iespējamu nozīmīgu (jebkāda veida, bet, piemēram, saistībā ar IT, drošību vai telpām) tā darbību skarošu incidentu gadījumos, kā norādīts Prezidija 2016. gada 3. maija lēmumā;

Parlamenta 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

31.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2018. gada 23. janvārī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

32.  norāda, ka pēc 2016. gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma Prezidijs apsprieda tā sekas savā 2016. gada 4. jūlija sanāksmē; pieņem zināšanai priekšsēdētāja nostāju, proti, kamēr Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga Savienības locekle, tās deputātiem un Parlamenta darbiniekiem ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi kā visiem citiem Parlamenta deputātiem un darbiniekiem; norāda, ka šai kārtībai ir jābūt elastīgai un jāpielāgojas visiem iespējamiem Brexit sarunu iznākumiem; norāda, ka Apvienotās Karalistes deputātu un Parlamenta darbinieku situācija var mainīties pārejas periodā, kas vēl jānosaka;

33.  atzīst, ka referenduma rezultāts ievērojami ietekmēja komiteju sekretariātus, pētniecības nodaļas un politisko ģenerāldirektorātu horizontālos dienestus; norāda, ka Parlamenta dienesti, pamatojoties uz ievāktajiem faktiem, sagatavoja analītisko materiālu, lai novērtētu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz rīcībpolitikas virzieniem un likumdošanu attiecīgajās to pārziņā esošajās jomās; turklāt atzīst, ka turpmākais ar šo jautājumu saistītais darbs ir juridiski ļoti sarežģīts un ka komiteju sekretariātos un politikas departamentos uzkrātās specializētās zināšanas ir gatavas izmantošanai izstāšanās procesa turpmākajos posmos, pamatojoties uz pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem;

34.  atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību drošības jomā starp Parlamentu un tā mītnes valstu iestādēm, īpaši Beļģijas iestādēm;

35.  mudina ģenerālsekretāru sarunu ceļā vienoties ar Beļģijas dzelzceļu uzņēmumu par to, ka tiks piedāvāts vairāk tiešo vilcienu no Briseles Luksemburgas stacijas uz Zaventemas lidostu deputātu ierašanās un aizbraukšanas aktīvākajā periodā, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku un mazinātu deputātu oglekļa pēdu; aicina Ģenerālsekretariātu veicināt deputātu pārvietošanos ar vilcienu;

36.  atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme; atbalsta visu trijās darba vietās atrodošos Parlamenta ēku ieeju reorganizāciju un uzlabošanu, pamatojoties uz jaunu drošības koncepciju, kura garantē drošu parlamentārā darba vidi, vienlaikus saglabājot Parlamenta atvērtību; norāda, ka šīs ieejas, 2015. gadā veicot modernizāciju, tika aprīkotas ar jaunām piekļuves kontroles sistēmām un ir iekļautas jaunajā, centralizētajā integrētās fiziskās piekļuves kontroles sistēmā; uzsver, ka ieeja Louise Weiss (LOW) ēkā Strasbūrā ir viena no ieejām, kuru plenārsēžu laikā visvairāk izmanto deputāti, Savienības darbinieki un apmeklētāji; uzsver, ka faktiski tā ir visredzamākā ieeja Strasbūrā; pauž nožēlu par to, ka “pagaidu” drošības pārbaude pie LOW ēkas ieejas faktiski ir kļuvusi pastāvīga; mudina ģenerālsekretāru ierosināt alternatīvu, kā atvieglot ieeju LOW ēkā, vienlaikus saglabājot šīs ieejas drošības līmeni un pievilcību;

37.  norāda, ka ģenerāldirektorāti dažādā mērā pievērš uzmanību uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei, kura daļā administrācijas joprojām ir agrīnā stadijā; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai visā administrācijā tiktu noteikti un uzraudzīti skaidri, izmērāmi mērķi;

38.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas sasniedz EUR 114 miljonus gadā; norāda uz 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(12) ietverto konstatējumu, ka 78 % no visiem to Parlamenta darbinieku komandējumiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ir nepieciešami tieši Parlamenta dienestu ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; atgādina — tiek lēsts, ka šīs izkliedētības ietekme uz vidi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnām CO2 emisiju; ar nožēlu norāda, ka 2016. gadā kopējā summa, kas atmaksāta tikai par deputātu ceļa izdevumiem saistībā ar plenārsēdēm Strasbūrā, sasniedza EUR 21 352 262; aicina Padomi rast risinājumu, lai noteiktu vienu Eiropas Parlamenta atrašanās vietu, ar mērķi nešķērdēt nodokļu maksātāju naudu;

39.  pieņem zināšanai septiņu ziņojumu par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām publicēšanu, kā arī piecus Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus, kas tika pabeigti 2016. gadā;

40.  pieņem zināšanai to, ka tika pārskatītas reģistrēto deputātu palīgu piemaksas, kuras saistītas ar dienesta braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām; norāda, ka ierēdņiem un pārējiem Parlamenta darbiniekiem viesnīcas izmaksu maksimālais apjoms komandējumos uz Strasbūru ir EUR 180 un dienas nauda ir EUR 102, kas kopā veido EUR 282 dienā; savukārt reģistrētiem deputātu palīgiem atkarībā no deputāta šī summa ir samazināta līdz EUR 137, EUR 160 vai EUR 183 dienā par tiem pašiem izdevumiem; tomēr atgādina, ka reģistrētiem deputātu palīgiem ir tiesības uz tādām pašām dienas naudām kā ierēdņiem un pārējiem Parlamenta darbiniekiem komandējumos uz citām vietām, ne Strasbūru; trešo gadu pēc kārtas un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, aicina Prezidiju ātri rīkoties, lai saskaņotu reģistrētu deputātu palīgu Strasbūras komandējumu dienas naudas ar ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem paredzētajām dienas naudām; atkal aicina Prezidiju pilnībā saskaņot ierēdņu, pārējo darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu piemaksas;

41.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra gatavību rast risinājumu un atkārtoti prasa rast praktiski īstenojamu risinājumu saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuri, lai gan bez pārtraukuma būs nostrādājuši divus sasaukumus, pēc šī sasaukuma beigām sasniedzot pensijas vecumu, nebūs tiesīgi piekļūt Eiropas pensijas tiesību shēmai no viņiem un viņus nodarbinošajiem deputātiem neatkarīgu apstākļu dēļ, jo viņi nebūs nostrādājuši nepieciešamos desmit gadus tāpēc, ka 2014. gada vēlēšanas notika agrāk, un tāpēc, ka, ņemot vērā cilvēkresursu dienestu lielo darba slodzi laikā pēc 2009. un 2014. gada vēlēšanām, aizkavējās viņu jauno līgumu apstiprināšana; tāpēc prasa uzskatīt abus sasaukumus par desmit gadiem aktīvā dienestā; aicina ģenerālsekretāru uzdot Personāla ģenerāldirektorātam (DG PERS) nekavējoties meklēt iespējamus risinājumus, kā arī regulāri informēt par šo procesu un iesaistīt tajā reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjus; prasa Komisijai līdz 2018. gada 1. septembrim iesniegt tiesību akta priekšlikumu šī jautājuma atrisināšanai;

42.  norāda, ka atsevišķos gadījumos komandējumu izdevumi tiek atmaksāti ar ļoti lielu nokavēšanos, un aicina apzināt risinājumus, kā nodrošināt atmaksāšanu saprātīgos termiņos;

43.  uzskata, ka ir lietderīgi saglabāt nelielo palielinājumu budžeta 422. pozīcijā “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”, ņemot vērā paaugstināto darba slodzi Brexit laikā, trialogu skaita palielināšanos un arvien pieaugošo skaitu pagaidu un īpašo komiteju, kas ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni — 25 pastāvīgās un pagaidu komitejas —, kā arī ņemot vērā to, ka tieši sasaukuma beigās tiks izskatīta sarežģīta DFS tiesību aktu priekšlikumu pakete;

44.  aicina ģenerālsekretāru nosūtīt Komisijai ziņojumu par jauno reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamo noteikumu novērtējumu, kurš sagatavots saskaņā ar 2016. gada 28. aprīlī pieņemto rezolūciju par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 160/2009(13) 3. pantā;

45.  mudina Prezidiju, novērtējot pagājušajā gadā ieviestos jaunos noteikumus par apmeklētāju grupām, svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem, jo tas rada profesionālas, juridiskas, ētiskas un datu aizsardzības problēmas;

46.  konstatē, ka deputātu nodarbinātajiem praktikantiem ir privāttiesību līgums ar deputātu un tas viņiem nenodrošina citām Parlamenta darbinieku kategorijām līdzvērtīgu statusu Parlamentā vai iespēju saņemt Parlamenta stipendiju (R. Šūmana stipendiju); pauž nožēlu par to, ka Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS) nav mehānisma vai juridiskas sistēmas, kas ļautu izveidot tiešu avansa maksājumu shēmu šādiem praktikantiem pirms komandējumiem, —lai gan šāda kārtība ir spēkā attiecībā uz visiem pārējiem darbiniekiem, — ņemot vērā to, ka pašsaprotamu iemeslu dēļ praktikanti tik tikko var atļauties vispirms apmaksāt šos izdevumus no savas kabatas; uzsver, ka deputāti katrā konkrētajā gadījumā var vienoties par avansa maksājumiem ar praktikantu un pilnvaroto maksātāju; tomēr norāda, ka daudzi deputāti neizmanto pilnvarotā maksātāja pakalpojumus savu praktikantu atalgojuma izmaksai, un aicina Parlamentu pēc iespējas drīzāk novērtēt, vai būtu iespējams ieviest šādu tiešo maksājumu shēmu;

47.  ar bažām norāda, ka, lai gan sasaukums jau sāk tuvoties beigām, vairāk nekā puse deputātu savos profilos Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē joprojām nav publicējuši savus CV; aicina ģenerālsekretāru ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka visu deputātu CV parādās oficiālajā tīmekļa vietnē;

48.  atgādina, ka Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar virkni amatu, tostarp ar valsts parlamenta deputāta mandātu; aicina nākamā Parlamenta sasaukuma vajadzībām izstrādāt nepieciešamos noteikumus, lai izslēgtu iespēju, ka EP deputātiem ir mandāts arī kādas dalībvalsts reģionālajā parlamentā, kura pilnvaras likumdošanas jomā liek tā deputātiem veltīt darbam tikpat daudz laika kā valsts parlamentā;

49.  uzskata — lai saņemtu neatkarīgākus un uzticamākus atzinumus un pētījumus, ir jāizstrādā noteikumi par Parlamenta komiteju nolīgto ekspertu interešu konfliktiem;

50.  atgādina, ka 2014. un 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā tika konstatēts, ka Parlamenta tīmekļa vietne nav īpaši ērta lietotājiem, un, ņemot to vērā, aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu (DG COMM) nekavējoties uzlabot tīmekļa vietni un ieviest efektīvāku meklētājprogrammu; uzsver, ka joprojām ir jāstrādā, lai tīmekļa vietni padarītu pievilcīgāku un atraktīvāku, un joprojām ir jāiegulda pūles, lai dažādotu pieejamās sociālo mediju platformas; prasa īstenot jaunu stratēģiju, kura pilnā mērā atspoguļotu sociālo mediju kapacitāti tās visdažādākajās izpausmēs;

51.  pieņem zināšanai atjaunināto pamatuzdevumu informācijas birojiem, kas tagad dēvējami par vietējiem birojiem (Prezidijs pieņēmis 2017. gada novembrī); īpaši uzsver, ka to galvenais uzdevums ir informēt un komunicēt Parlamenta vārdā vietējā līmenī, lai sniegtu informāciju par Savienību un Savienības politiku, izmantojot ārēju ieinteresēto personu pasākumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī; uzsver, ka ir optimāli jāizmanto jaunās komunikācijas tehnoloģijas un modeļi un savā labā jāizmanto vietējo biroju izdevīgās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, pietuvinātība iedzīvotājiem, lai vēl vairāk pastiprinātu vietēja līmeņa pasākumus, piemēram, rīkotu debates ar deputātu un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos, tādējādi uzklausot un iesaistot cilvēkus; norāda, ka debatēm tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu uzmanībai, ko šādi pasākumi piesaista, būtu vēl vairāk jāveicina tuvināšanās iedzīvotājiem; prasa uzlabot attiecībā uz Parlamenta informācijas birojiem pieņemto stratēģiju un mudina DG COMM risināt problēmu, ko rada neatbilstība starp līdzekļiem, kurus tērē ēkām un izmaksām par darbiniekiem, un šo biroju galvenajām funkcijām, proti, tiešu komunikāciju ar vietējām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

52.  atgādina, ka DG COMM galvenais snieguma rādītājs ir kopējā auditorija vai redzamība, kas panākta ar visu Parlamenta komunikācijas platformu un kanālu palīdzību; norāda, ka attiecībā uz Parlamenta klātbūtni plašsaziņas līdzekļos un vidējo tam veltītās informācijas apjomu mēnesī bija vērojams palielinājums par 12 % salīdzinājumā ar 2015. gadu un palielinājums par 7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas bija vēlēšanu gads; pieņem zināšanai, ka Parlaments labāk izmanto sociālos medijus, kā arī pasākumus, kas veltīti informētības veicināšanai jauniešu vidū; tomēr norāda, ka Parlamenta komunikācijas darbības arī turpmāk būtu jāuzlabo, jo īpaši paplašinot auditoriju sociālajos medijos, kura patlaban neatbilst standartiem, kas tiek sagaidīti no parlamentāras iestādes; uzsver, ka, jo īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā, ir jāizstrādā un jāīsteno visaptveroša sociālo mediju stratēģija; uzsver, ka šajā stratēģijā ir jāatspoguļo Parlamenta veiktā darba apmērs, ņemot vērā iedzīvotāju daudzšķautņainās intereses, bažas un ar Eiropas nākotni saistītos ierosinājumus;

53.  norāda, ka DG COMM ir sācis jaunu daudzgadu darba programmu dotācijām plašsaziņas līdzekļu un pasākumu rīkošanas jomā, kura darbosies laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam; pieņem zināšanai, ka dotācijas piešķiršanai plašsaziņas līdzekļu kategorijā tika noslēgti 102 partnerības pamatnolīgumi un tika atlasīti 48 dotācijas pieteikumi, kuru kopējā vērtība bija EUR 3,99 miljoni; norāda, ka pasākumu rīkošanas jomā dotācijas piešķiršanai tika atlasīti 18 projekti, kuru kopējā vērtība bija EUR 0,8 miljoni; aicina DG COMM aktīvāk vērsties pie tiem, kuri paši neinteresējas par Parlamenta darbību vai pat varētu būt skeptiski noskaņoti pret to;

54.  pieņem zināšanai nozīmīgās tehniskās un redakcionālās izmaiņas Parlamenta publiskajā tīmekļa vietnē, jo īpaši šīs vietnes meklētājprogrammas optimizāciju; apsveic DG COMM ar šiem panākumiem, taču piebilst, ka attīstība joprojām notiek pārāk lēni; norāda, ka 2016. gadā tika sākts un konkrētās tīmekļa vietnes daļās veiksmīgi īstenots atsaucīga tīmekļa dizaina projekts un tiešraides straumēšanas un pieprasījumvideo platformas atjaunošanas projekts, kuru mērķis bija pārstrādāt tīmekļa vietni, padarot to pieejamu visu veidu ierīcēm; prasa turpināt šos projektus un īstenot tos visās Parlamenta tīmekļa vietnes sadaļās; norāda, ka joprojām ir jāiegulda daudz pūļu, lai izveidotu efektīvu tīmekļa vietni un komunikācijas instrumentu; uzsver, ka atjaunošanai jānotiek laicīgi, jo Parlamenta redzamība un pieejamība būtu jānodrošina krietnu laiku pirms 2019. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai, vēlākais, līdz tām; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

55.  norāda, ka Pilsoņu uzziņu dienestam (AskEP) iesniegto pieprasījumu skaits kopš 2014. gada ir ievērojami palielinājies, galvenokārt šķietami koordinētu kampaņu — rakstveida pieprasījumu par aktuāliem jautājumiem — rezultātā; ierosina Parlamenta atbildes darīt zināmas deputātiem, kuri varētu nezināt par to pastāvēšanu;

56.  vērš uzmanību uz jaunāko pēc Parlamenta pasūtījuma veikto Eirobarometra aptauju, kurā tika uzdots konkrēts jautājums par Parlamenta tēlu; pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri Parlamentu uztver pozitīvi, palielinās, no 25 % (2016. gadā) sasniedzot 33 % (2017. gadā); ar gandarījumu norāda, ka Parlamenta tēla pozitīva vērtējuma pieaugums tieši sakrīt ar negatīva viedokļa mazināšanos par 7 procentpunktiem, proti, no 28 % (2016. gadā) uz 21 % (2017. gadā); norāda, ka, neraugoties uz nepārprotamiem signāliem, kas liecina par uzlabojumiem, joprojām ir daudz darāmā;

57.  mudina Prezidiju, novērtējot pagājušajā gadā ieviestos jaunos noteikumus par apmeklētāju grupām, svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

58.  prasa pārskatīt deputātu sponsorētu apmeklētāju grupu ceļa izdevumu atmaksas aprēķināšanas sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem un veicinātu videi saudzīgāku transporta veidu izmantošanu, ņemot vērā, ka pašreizējā sistēmā, kuras pamatā ir nobrauktā attāluma aprēķins, netiek ņemta vērā izolācija un ģeogrāfiskie šķēršļi atsevišķās Savienības daļās un netiek segtas izmaksas par braucieniem uz vietām, kur ir pieejami ātrāki un videi saudzīgāki transporta veidi;

59.  norāda, ka 2016. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariātā bija nodarbināti kopumā 5375 ierēdņi un pagaidu darbinieki (par 16 mazāk nekā 2015. gada 31. decembrī), savukārt politiskajās grupās bija nodarbināti pavisam 806 ierēdņi un pagaidu darbinieki (par 35 vairāk nekā 2015. gada 31. decembrī); norāda, ka, ierēķinot līgumdarbiniekus, DG PERS bija atbildīgs par 9617 darbiniekiem (par 264 vairāk nekā 2015. gada 31. decembrī);

60.  norāda, ka 2016. gada 1. janvārī no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas 57 štata vietas, ņemot vērā 2014. gadā notikušo Civildienesta noteikumu un DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu;

Personāla ģenerāldirektorāts

61.  atzinīgi vērtē to, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana joprojām ir svarīgs Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas elements; norāda, ka 2016. gadā turpinājās gan Prezidija 2015. gadā apstiprinātā rīcības plāna dzimumu līdztiesības un dažādības veicināšanai un tā konkrēto mērķu, gan visu citu saistīto pasākumu īstenošana;

62.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ceļvedis “Dzimumu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā”; norāda, ka šajā ceļvedī ir izklāstītas konkrētas darbības un skaidrs grafiks īpašu pasākumu veikšanai saistībā ar pārvaldību, profesionālo apmācību, izpratnes veicināšanu par dzimumu līdztiesību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzimumu līdztiesības regulāru uzraudzību ar statistikas palīdzību;

63.  atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretāra iecelto nodaļu vadītāju vidū dzimumu līdztiesība palielinājās no 21 % 2006. gadā uz 36 % 2016. gadā un ka sieviešu iegūtie amati liecina par to, ka sievietēm piešķirto amatu kvalitāte uzlabojas apmierinoši;

64.  pauž nožēlu par to, ka ģenerāldirektora līmeņa amatos dzimumu līdzsvars pasliktinājās, no 33,3 % / 66,7 % 2015. gadā samazinoties uz 16,7 % / 83,3 % 2016. gadā; norāda, ka direktora līmeņa amatos dzimumu līdzsvars 2015. un 2016. gadā saglabājās nemainīgs — attiecīgi 29,2 % / 70,8 % un 29,8 % / 70,2 %; uzskata, ka šāda tendence ir pretrunā ceļvedim “Dzimumu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā”;

65.  atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pat pārsniegt ierēdņu skaitu;

66.  atkārtoti pauž viedokli, ka ārējus darbiniekus nevajadzētu izmantot, lai kompensētu štata vietu skaita samazināšanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu 2014. gadā un pašreizējo DFS;

67.  norāda, ka 2016. gada beigās Parlamentā strādāja 1924 reģistrēti deputātu palīgi salīdzinājumā ar 1791 šādu palīgu gadu iepriekš; prasa īpašu uzmanību pievērst reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu tiesībām, jo viņu līgumi ir tieši saistīti ar tā deputāta mandātu, kuram viņi palīdz, un neaizmirst arī to, ka reģistrēti deputātu palīgi ir darbinieki ar Parlamenta darba līgumu, savukārt vietējiem palīgiem tiek piemēroti dažādi dalībvalstu tiesību akti;

68.  atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ceļu ļaunprātīgai izmantošanai, jo, ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas, bet uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

69.  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

70.  norāda, ka Parlaments nodrošina Personāla komitejas budžetu, un prasa izveidot līdzīgu budžetu Reģistrētu deputātu palīgu komitejai, jo tā pilda Eiropas Parlamenta deputātu nolikumā un tā īstenošanas noteikumos noteiktos uzdevumus, kas ir lietderīgi visām iestādēm un deputātiem;

71.  aicina administrāciju iesaistīt Reģistrētu deputātu palīgu komiteju to lēmumu pieņemšanas procesā, kas saistīti ar visiem noteikumiem, kuri varētu skart tieši Reģistrētu deputātu palīgu komiteju vai šo komiteju līdz ar visām citām darbinieku kategorijām, kuras pārstāv Personāla komiteja;

72.  atzinīgi vērtē vēlmi paturēt darbiniekus ar Apvienotās Karalistes valstspiederību, kas ir kļuvuši par Eiropas civildienesta ierēdņiem, aicina ģenerālsekretāru ziņot par iespējamiem Apvienotās Karalistes darbiniekus apdraudošiem riskiem un to, kā nodrošināt, lai darbiniekiem no Apvienotās Karalistes nenāktos ciest Brexit gadījumā un ka viņu tiesību aktos un līgumos noteiktās, kā arī iegūtās tiesības tiktu pilnībā aizsargātas;

73.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(14) Parlamenta štatu sarakstā 2016. gadā tika svītrotas 57 štata vietas, ievērojot prasību samazināt darbinieku skaitu par 5 %; norāda, ka vēl divas štata vietas tika svītrotas, pārceļot tās uz Komisiju saistībā ar starpiestāžu IT projektiem; norāda arī to, ka Parlamentam pēc budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma no 2017. gada 1. janvāra bija jāsamazina štatu saraksts vēl par 76 vietām;

74.  uzskata, ka, reaģējot uz #metoo kampaņu, Parlamentam būtu jāpanāk pilnīga neiecietība pret jebkādu vardarbību, vai tā būtu strukturāla, seksuāla, fiziska vai psiholoģiska; tādēļ prasa:

   nodrošināt vainīgo pilnīgu atbildību un visu pieejamo sodu un sankciju piemērošanu;
   izveidot centrālu sūdzību biroju, kur ziņot par aizskaršanas gadījumiem;
   izveidot Parlamentā visiem pieejamu neatkarīgu komiteju aizskaršanas jautājumos, kurā nav atspoguļotas iekšējās varas struktūras, jo tās sastāvā nav iekļauti deputāti;
   aizsargāt cietušos un tos, kas ziņo par šādu vardarbību, nodrošinot viņiem pilnīgu anonimitāti un diskrētumu;
   nodrošināt cietušajiem psiholoģisko atbalstu, ko sniegtu centrāls Parlamenta birojs, kurā strādātu ārsti, sociālie darbinieki un konsultanti;
   nodrošināt deputātiem un ietekmīgus amatus ieņemošiem ierēdņiem obligātu apmācību par seksuālu aizskaršanu un mobingu;
   nodrošināt apmācību un informāciju darbiniekiem, lai palīdzētu viņiem atpazīt seksuālu aizskaršanu un garantētu, ka viņi zina savas tiesības;

75.  uzskata, ka salīdzinoši nelielais skaits ar aizskarošu izturēšanos saistīto sūdzību, kas 2016. gadā iesniegtas darbinieku Padomdevējai komitejai aizskarošas izturēšanās jautājumos un ko iesnieguši reģistrēti deputātu palīgi, varētu liecināt par piemērotu kanālu trūkumu; uzsver, ka Civildienesta noteikumos ir atzīti divi aizskarošas izturēšanās veidi (psiholoģiska un seksuāla aizskaršana); uzskata, ka cīņai pret jebkādu aizskarošu izturēšanos vajadzētu būt vienai no ģenerālsekretāra svarīgākajām prioritātēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumu ieviest neatkarīgu konfidenciālu konsultantu tīklu, pie kuriem varētu vērsties reģistrēti deputātu palīgi, deputātu nodarbināti praktikanti, grupu darbinieki un citi darbinieki un praktikanti; pieņem zināšanai, ka šos konsultantus izraudzīsies, pamatojoties uz viņu speciālajām zināšanām un savstarpējo attiecību veidošanas prasmēm, un viņi izies īpašu apmācību; mudina pārskatīt to padomdevēju komiteju sastāvu, kuras strādā ar sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, nodrošinot deputātu, reģistrētu deputātu palīgu un darbinieku vienlīdzīgu pārstāvību, kā arī dzimumu līdzsvaru; aicina Prezidiju izskatīt iespēju iecelt ārēju revidentu, lai vēl vairāk uzlabotu iekšējos procesus;

76.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga iestāde informācijas sniegšanai, konsultācijām un atzinumu izstrādei un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem izmantot pareizos informācijas kanālus, kad tie atklāj informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses, un lai vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

77.  atkārtoti norāda uz deputātu nodarbinātu reģistrētu deputātu palīgu un praktikantu neaizsargāto stāvokli saistībā ar iekšējiem trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumiem; brīdina ģenerālsekretāru par iespējamām finansiālām sekām, kas varētu rasties, ja Parlaments arī turpmāk nenodrošinās nepieciešamo aizsardzību trauksmes cēlējiem, kas ir reģistrēti deputātu palīgi, kuri ziņo par deputātu pārkāpumiem; mudina ģenerālsekretāru nekavējoties risināt šo situāciju;

78.  prasa nedēļas, kas paredzētas Parlamenta ārējiem pasākumiem, izmantot mācībām, īpaši deputātu palīgu mācībām, tostarp intensīvajiem valodu kursiem;

79.  kārtējo reizi norāda, ka Parlaments būtībā ir vienīgā iestāde, kas nav ieviesusi elastīga darba laika sistēmu, kamēr lielākajā daļā pārējo iestāžu, īpaši Komisijā, šī sistēma tika ieviesta jau pirms daudziem gadiem un ir devusi rezultātus, proti, nodrošinājusi augstāku produktivitāti un labāku dzīves kvalitāti darbiniekiem; prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut elastīga darba laika sistēmu Parlamenta darba nosacījumos un regulāri informēt Budžeta kontroles komiteju par šī mērķa sasniegšanā gūtajiem panākumiem;

80.  atkārtoti norāda — kā minēts pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (90. punktā) —, ka stipendiju saņemošiem praktikantiem vajadzētu būt tiesībām uz lielākām cenas atlaidēm Parlamenta restorānos;

81.  ar lielām bažām raugās uz to, ka mazinās deputātu pieprasījums pēc individuāliem franču valodas kursiem un jo īpaši spāņu un itāļu valodas kursiem, sevišķi kopš 2009. gada; norāda, ka tikai angļu un vācu valodas kursos dalībnieku skaits saglabājas stabils un ir pat uzlabojies; atgādina ģenerālsekretāram daudzvalodības nozīmību Eiropas integrācijas procesā un lomu, kāda administrācijai būtu jāuzņemas, lai veicinātu valodu apguvi Savienības pilsoņu ievēlēto pārstāvju vidū, ņemot vērā arī to, ka valodas ir būtisks instruments izpratnes un komunikācijas nodrošināšanā parlamentāro pienākumu veikšanas laikā; aicina administrāciju regulāri un atbilstošā veidā — papildus jau pastāvošajai brošūrai un tiešsaistē pieejamajai informācijai — informēt deputātus par visām iespējām, ko tiem piedāvā Parlaments, īpaši uzsverot kursus, ko vada Parlamenta piesaistīti valodu skolotāji Briselē un Strasbūrā, jo šāds risinājums ir viselastīgākais un visvairāk atbilst viņu vajadzībām un darba apstākļiem un nodrošina arī vislabāko cenas un vērtības attiecību; mudina ģenerālsekretāru arī nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami daudzvalodības veicināšanai šajā jomā, tostarp uzlabojot Parlamenta piesaistīto valodas skolotāju pieejamību un izbeidzot nodarbinātības nestabilitāti, ar ko viņi saskaras; pieņem zināšanai Deputātu profesionālās apmācības nodaļas pārcelšanu no DG FINS uz DG PERS nolūkā panākt lielāku sinerģiju ar DG PERS jau pastāvošo darbinieku apmācības nodaļu; aicina ģenerālsekretāru regulāri informēt Parlamentu par konkrētajiem rezultātiem, kurus plānots šādi sasniegt;

82.  aicina ģenerālsekretāru izstrādāt brīvprātīgu un pārredzamu mobilitātes politiku, kurā ir ņemtas vērā darbinieku intereses un prasmes un kura ir daļa no īstenas karjeras attīstības stratēģijas;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

83.  norāda, ka Parlamenta vidēja termiņa stratēģijas ēku politikas jomā atjauninātajā priekšlikumā, kurā iekļautas jaunākās norises Luksemburgas un Strasbūras ēkās, galvenā uzmanība būtu jāpievērš Briseles ēkām un jo īpaši Paul-Henri Spaak ēkas nākotnei; turklāt aicina Prezidiju novērtēt infrastruktūras vecumu Salvador de Madariaga ēkā Strasbūrā; norāda arī to, ka joprojām nav zināmi izšķiroši svarīgi ar Brexit saistīti faktori, kas ietekmēs ēku politikas nākotni, piemēram, Brexit iespējamā ietekme uz daudzvalodību, ierēdņu štata vietu skaitu štatu sarakstā un deputātu skaitu; pieņem zināšanai, ka ticama plānošana var notikt tikai pēc Brexit procesa noslēguma; aicina Prezidiju izstrādāt riska mazināšanas stratēģijas, kurās būtu ņemta vērā nepieciešamība novērst visus iespējamos traucējumus, ko varētu izraisīt Brexit sarunu turpmākā attīstība; aicina ģenerālsekretāru nākt klajā ar detalizētu plānu par to, kur tiks izvietoti ēkās strādājošie, ja šīs ēkas tiks renovētas vai rekonstruētas;

84.  mudina atbildīgos dienestus paskaidrot, kā tie plāno īstenot Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumu par šo iestāžu ēku priekšzīmi(15) saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu, ņemot vērā, ka tuvojas 2020. gada termiņš;

85.  pieņem zināšanai, ka Prezidijs ir pilnvarojis ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētus priekšlikumus par Paul-Henri Spaak ēkas pārbūves alternatīvām; norāda arī to, ka šajos priekšlikumos būtu jāizskata visi iespējamie risinājumi, tostarp atturēšanās no darbības, atjaunošana vai rekonstrukcija, un ka priekšlikumiem būtu jāpievieno detalizēti projektu īstenošanas iespējamības novērtējumi, kā arī būtu jāpievēršas visiem attiecīgajiem juridiskajiem jautājumiem; norāda, ka DG INLO sagatavoti detalizēti priekšlikumi bija jāiesniedz Prezidijam 2018. gada sākumā;

86.  norāda, ka lielākā daļa Parlamenta ēku nav projektētas un būvētas, ņemot vērā eirokodu prasības attiecībā uz strukturālo integritāti, jo būvniecības laikā šādas normas vēl nebija spēkā; norāda, ka vienīgās ēkas, kas atbilst eirokodu standartam attiecībā uz strukturālo integritāti, ir Willy Brandt ēka un Wilfried Martens ēka; pieņem zināšanai, ka risku, ko rada dažādo ēku iespējamā strukturālā nestabilitāte, daļēji mazina DG INLO un Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta (DG SAFE) veiktie darbības pasākumi un ka šī jautājuma risināšanai tiek plānotas vēl citas organizatoriskas izmaiņas;

87.  atgādina, ka Prezidijs 2016. gada 11. aprīļa sanāksmē pieņēma priekšlikumu par deputātu transporta dienesta internalizāciju; ar gandarījumu norāda, ka šoferu dienesta internalizācija palielināja deputātiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kā arī ļāva efektīvi un mērķtiecīgi reaģēt uz neparedzētām ārkārtas situācijām vai pēkšņu pieprasījuma pieaugumu; pauž nožēlu par to, ka netika ievērots dzimumu līdzsvara princips, pieņemot darbā darbiniekus Parlamenta transporta dienestā; aicina ģenerālsekretāru nākt klajā ar pašreizējās situācijas uzlabošanas priekšlikumu; turklāt pauž bažas par šoferu atšķirīgajām atalgojuma pakāpēm un vēlas zināt, vai Prezidijs plāno tās saskaņot, lai novērstu, iespējams, netaisnīgas atalgojuma sistēmas;

88.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma projekta ieviešanu pavaddokumentu digitālai nosūtīšanai starp DG INLO iniciējošo dienestu un ex ante dienestu, lai uzņemtos saistības par Strasbūras Apsaimniekošanas nodaļas izdevumiem; ar gandarījumu norāda, ka, pamatojoties uz pozitīvu pieredzi, projekts tika palašināts, ietverot tajā arī Strasbūras Projektu nodaļu; mudina DG INLO turpināt īstenot dokumentu digitālu nosūtīšanu, kad vien iespējams, lai samazinātu izmaksas un palielinātu iesaistīto dienestu efektivitāti;

89.  norāda, ka cenas Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīcā nācās pārskatīt, lai pārietu no subsidētajiem pakalpojumiem uz koncesijas tipa līgumu, saskaņā ar kuru ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs uzņemas visu ekonomisko un komerciālo risku; atzinīgi vērtē to, ka praktikantiem Parlamentā tika saglabātas tiesības uz atlaidi EUR 0,50 apmērā par pamatēdieniem visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un EUR 0,80 apmērā — Strasbūrā; aicina DG INLO uzraudzīt turpmāku cenu pieaugumu, lai nodrošinātu atbilstošu un godīgu cenu par pakalpojumiem;

90.  ņem vērā 2013. gada 13. decembrī pieņemtos noteikumus par stāvvietām Parlamentā, kā arī Parlamenta pastiprinātās saistības vides jomā; šajā sakarībā uzskata, ka personīgo velosipēdu stāvvietu politikai visās Parlamenta darba vietās būtu jārada priekšrocības, kas minētajos noteikumos šobrīd nav paredzētas; prasa ģenerālsekretāram veikt šajā jomā pasākumus, lai jo īpaši Strasbūrā darbiniekiem tiktu atļauts novietot Parlamenta stāvvietā savus velosipēdus arī laikos, kad sesijas nenotiek, un šajā nolūkā tam paredzētu piemērotu un drošu vietu;

91.  atkārtoti pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē; norāda, ka lielākā daļa šo mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis — pretstatā vispārējai aptaujai — pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies vai tās ir pamatīgi nolietotas, kā arī lai novērstu konkrētu vai vispārīgu veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, ja tiek izstrādāti ergonomiskāki biroja galdi un krēsli);

92.  atgādina ģenerālsekretāram rezultātus, kas tika iegūti Personāla komitejas veiktajā aptaujā par kopīgiem darbinieku birojiem, uz kuru tika saņemtas 3000 atbildes un 80 % darbinieku norādīja, ka ir pret kopīgiem birojiem; aicina ģenerālsekretāru sagatavot plānu apspriedēm ar darbiniekiem un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar aptaujas rezultātiem;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts

93.  konstatē, ka jaunie tulkiem piemērojamie salīdzinošie rezultātu rādītāji ir šādi: vidēji 11 stundas nedēļā ir noteiktas kā zemākais darba apjoms un vidēji 17 stundas nedēļā — kā augstākais darba apjoms; norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, ir palielinājies no 11 stundām 54 minūtēm 2014. gadā līdz 13 stundām 25 minūtēm 2016. gadā; norāda, ka 2014. gads bija vēlēšanu gads un mutiskā tulkošana tad bija mazāk nepieciešama; uzsver, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam notikušo palielinājumu nosaka Parlamenta atgriešanās ierastajā darba ritmā, ko veido komiteju darba, grupu darba, Strasbūras un “tirkīza” nedēļas; atgādina, ka pēc Civildienesta noteikumu pārskatīšanas 2013. gadā darba stundu skaits nedēļā visiem ES iestāžu darbiniekiem palielinājās no 37,5 stundām uz 40–42 stundām, līdz ar to palielinājās arī mutiskās tulkošanas dienesta darba stundu skaits nedēļā; mudina arodbiedrības un ģenerālsekretāru uz turpmāku sadarbību, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta taisnīgiem darba apstākļiem, vienlaikus nodrošinot netraucētu Parlamenta darba norisi; norāda, ka ir sākusies konsultēšanās starp ģenerālsekretāru un Personāla komiteju, un mudina visas iesaistītās puses vienoties; norāda, ka to pārējiem darbiniekiem paredzēto apropriāciju palielinājumu, par kurām uzņemtas saistības, daļēji izskaidro lielāka vajadzība pēc ārējas mutiskas tulkošanas 2016. gadā (par EUR 2,2 miljoniem vairāk nekā 2015. gadā); norāda arī to, ka saskaņā ar sadales noteikumiem politisko grupu sanāksmēs un komiteju sanāksmēs mutiskā tulkošana nenotiek visās valodās; visbeidzot, konstatē, ka komiteju sanāksmju plānošanā veiktās izmaiņas, kuru dēļ daudzas sanāksmes ir notikušas ārpus ierastā laika, daļēji ir izraisījusi ierobežota elastība mutiskās tulkošanas kapacitātes efektīvā izmantošanā;

94.  ar gandarījumu norāda, ka Prezidijs pieņēma stratēģiju konferenču pārvaldības modernizācijai Parlamentā, kuru tam bija iesniedzis ģenerālsekretārs; pieņem zināšanai, ka šajā stratēģijā ir paredzēts viens kontaktpunkts un atbalstpunkts konferenču rīkotājiem, kurš saņemtu atbalstu no integrēta konferenču dienesta, kas izmanto īpaši pielāgotu IT platformu; pieņem zināšanai arī to, ka pakāpeniski ir jāievieš pasākuma norises laikā pieejama vienas pieturas palīdzība un vienas pieturas pārvaldība un atbalsts saistībā ar sanāksmju telpu tehnisko aprīkojumu;

Finanšu ģenerāldirektorāts

95.  atgādina, ka Prezidijs 2015. gada 26. oktobra sanāksmē atbalstīja jaunu pieeju ar mērķi veicināt orientāciju uz klientu un mazināt deputātu administratīvo slogu, ieviešot divus jaunus instrumentus — EP deputātu portālu un e–Portālu; atzinīgi vērtē to, kā tiek īstenots EP deputātu portāls — vienots kontaktpunkts, kurā apkopoti visi pakalpojumi saistībā ar formalitātēm attiecībā uz finansiālajām un sociālajām tiesībām —, kas 2016. gada jūlijā sāka darboties pilnā apmērā; norāda, ka EP deputātu portāla elektroniskā tiešsaistes versija, e-Portāls, ir bijusi pieejama kopš 2015. gada janvāra un sniedz lakonisku informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un deputātu tiesību stāvokli; uzsver, ka administratīviem vienkāršojumiem nevajadzētu nozīmēt tikai to, ka daļa darba tiek pārcelta no administratīvajiem darbiniekiem uz deputātiem un viņu birojiem;

96.  prasa vienkāršot vietējo palīgu darbā pieņemšanas procedūras un komandējumu un ceļa izdevumu atmaksu; pauž nožēlu par to, ka šīs procedūras bieži vien ir sarežģītas un garas un šo iemeslu dēļ ievērojami ievelkas; aicina DG FINS prioritārā kārtā risināt šo jautājumu;

97.  norāda, ka pašreizējais līgums ar Parlamenta ceļojumu aģentūru beidz darboties 2018. gada beigās un ka tiek gatavots atklāts konkurss, lai izraudzītos jaunu ceļojumu aģentūru, kas palīdzētu Parlamentam izskatīt un organizēt ar darbu saistītus braucienus; prasa jaunajā līgumā iekļaut stingrākus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz biļešu cenām un ceļojumu dienesta zvanu centra pieejamību jebkurā laikā, tostarp nedēļas nogalēs; uzsver vienkārša un lietotājiem ērta sūdzību mehānisma nozīmību trūkumu ātrā atklāšanā, kas ļautu ātri mazināt jebkādas problēmas; uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš deputātu īpašajām prasībām un viņiem nepieciešamajiem īpaši pielāgotajiem pakalpojumiem;

98.  mudina nākamo ceļojumu aģentūru censties panākt viskonkurētspējīgākās cenas Parlamenta ar darbu saistītajiem braucieniem;

Brīvprātīgais pensiju fonds

99.  norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu un deputāti varēja tam pievienoties līdz Parlamenta sestā sasaukuma beigām (2009. gada 13. jūlijam); norāda, ka fonds tika izveidots, lai nodrošinātu deputātiem pensiju shēmu, jo pirms tam tādas nebija;

100.  atgādina, ka Tiesa 2013. gadā atzina par tiesiski pamatotu Prezidija lēmumu palielināt fondā iesaistīto personu pensionēšanās vecumu no 60 uz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla pāragru izsmelšanu un pieskaņotos jaunajam Deputātu nolikumam;

101.  norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds ir palielinājis savu prognozēto aktuāro deficītu no EUR 286 miljoniem 2015. gada beigās līdz EUR 326,2 miljoniem 2016. gada beigās; norāda arī to, ka 2016. gada beigās aprēķinā iekļaujamo neto aktīvu vērtība bija EUR 146,4 miljoni, bet aktuāro saistību apmērs bija EUR 472,6 miljoni; konstatē, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2016. gadā izmaksātā kopējā summa ir EUR 16,6 miljoni;

102.  norāda, ka nākamajos piecos gados no deputātiem, kuri sasniegs pensijas vecumu un būs tiesīgi uz izmaksām, ja būs veikuši iemaksas fondā, un pieņemot, ka neviens saņēmējs netiks (atkārtoti) ievēlēts 2019. gadā vai kā citādi neiegūs Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, jauno pensionāru skaits 2018. gadā būs 21, 2019. gadā — 74, 2020. gadā — 21, 2021. gadā —12 un 2022. gadā — 17;

103.  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav pieejams brīvprātīgā pensiju fonda pašreizējās situācijas izvērtējums; atgādina rezolūcijas par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 109. punktu un rezolūcijas par 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 112. punktu, kuros prasīts izvērtēt pensiju fonda tobrīdējo situāciju; aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam izvērtēt brīvprātīgā pensiju fonda pašreizējo situāciju;

104.  atkārtoti norāda uz brīvprātīgā pensiju fonda problēmām, kuras aizvien turpinās, un aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru rīkoties, lai novērstu agrīnu fonda maksātnespēju, vienlaikus nepieļaujot nekādu ietekmi uz Parlamenta budžetu;

105.  norāda, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu gadījumā, ja fonds nespēj pildīt savas saistības; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra paziņojumu, ka viņš ir iesniedzis Prezidijam rīcības plānu;

106.  konstatē, ka, ņemot vērā fonda finanšu aktīvu pašreizējo apmēru, kā arī turpmāk veicamos gada maksājumus un fonda investīciju finanšu tirgū gada ienesīguma rādītāja attīstību, brīvprātīgā pensiju fonda maksātnespējas iestāšanās ir gaidāma laikā no 2024. līdz 2026. gadam;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

107.  atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu izveidot ad hoc darba grupu, lai izstrādātu un publicētu noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu; atgādina Parlamenta vēlmes, kas paustas 2017. gada 5. aprīļa(16) un 2017. gada 25. oktobra(17) rezolūcijā par 2018. gada budžetu, kur prasīta lielāka pārredzamība attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem un norādīts uz nepieciešamību noteikt precīzākus noteikumus attiecībā uz to izdevumu pārskatatbildību, kuri apstiprināti saistībā ar šo piemaksu, vienlaikus neradot Parlamentam papildu izmaksas; atkārtoti aicina Prezidiju ātri veikt turpmāk minētās konkrētās izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem:

   piemaksai par vispārējiem izdevumiem visos gadījumos jāizmanto atsevišķs bankas konts;
   deputātiem jāsaglabā visi rēķini, kas attiecas uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem;
   piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietotā daļa deputāta pilnvaru termiņa beigās ir jāatmaksā;

108.  atgādina deputāta mandāta neatkarības principu; uzsver, ka ievēlētie deputāti ir atbildīgi par to, kā tiek izmantoti ar parlamentāro darbību saistītie izdevumi, un deputātiem, kuri to vēlas, ir iespējams savās personīgajās tīmekļa lapās publicēt savus izdevumus, kas segti no piemaksas par vispārējiem izdevumiem;

109.  uzskata, ka jebkādā piemaksas par vispārējiem izdevumiem pārskatīšanā būtu jāņem vērā iepriekš plenārsēdē pieņemtie ieteikumi attiecībā uz pārredzamību un finansiālu pārskatatbildību;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

110.  atgādina, ka Parlamentam svarīgs stratēģiskais jautājums atklātas komunikācijas pasaulē ir IKT drošības stiprināšana; pieņem zināšanai, ka kiberdrošības rīcības plāna satvarā “kiberdrošības kultūras” sadaļa koncentrējas uz izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Parlamenta IKT lietotāji ir informēti par riskiem un dod ieguldījumu tā pirmā līmeņa aizsardzībā pret tiem; pieņem zināšanai izpratnes veicināšanas kampaņu par kiberdrošības riskiem, kas ietver vizuālus atgādinājumus visās Parlamenta telpās, kiberdrošībai veltītus rakstus Parlamenta iekšējā biļetenā un informatīvas sanāksmes deputātiem, palīgiem un darbiniekiem; tomēr pauž bažas par kiberdrošības apdraudējumiem; atzinīgi vērtē informācijas sistēmu drošības direktora iecelšanu un IKT drošības nodaļas izveidi, kurā ir drošības pārvaldības vienība un drošības operāciju vienība; aicina ģenerālsekretāru izskatīt iespēju pieņemt sistēmu, ko veidotu tikai iekšēji eksperti — cita starpā tādēļ, lai novērstu augstu kadru mainību;

111.  uzskata, ka IT dienestiem par galveno prioritāti būtu jāuzskata labas piekļuves internetam nodrošināšana un ka patlaban sistēma pārāk bieži nobrūk;

112.  pieņem zināšanai projektu “ICT3MEPs”, kuram vajadzētu uzlabot tos IKT pakalpojumus deputātiem un viņu darbiniekiem, kurus sniedz laikā, kad viņi strādā savos vēlēšanu apgabalos; konstatē, ka projekta pirmais posms tika īstenots 2016. gada oktobrī, nodrošinot piekļuves pārvaldību vietējiem palīgiem; tomēr norāda, ka projektā joprojām ir iespējami uzlabojumi; aicina attiecīgos dienestus turpināt šī projekta īstenošanu, ņemot vērā lietotāju vajadzības;

113.  atzinīgi vērtē wi-fi pieejamības nodrošināšanu Parlamenta apmeklētājiem, kas ir vēl viens solis virzībā uz digitāli iekļaujošāku Parlamentu; tomēr norāda, ka IKT drošībai joprojām jāpaliek pirmajā vietā un Parlamenta iekšējais tīkls ir jāaizsargā pret iespējamiem ļaunprātīgiem ārējiem uzbrukumiem; uzsver, ka sniegtais pakalpojums ir ievērojami jāuzlabo, īpaši Strasbūrā, un ar nepacietību gaida, ka tuvākajā nākotnē tiks veikti vajadzīgie pasākumi;

114.  aicina Prezidiju sadarbībā ar Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātu (DG ITEC) nākt klajā ar riska mazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu parlamentārā darba norisi sistēmas bojājumu vai energopadeves pārtraukuma gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi izveidot prioritārā secībā izkārtotu pakalpojumu sarakstu, kurā norādīts, kādā secībā pēc iespējas drīzāk ir jāatjauno pakalpojumi, lai kiberuzbrukuma gadījumā joprojām darbotos pakalpojumu minimums; aicina Prezidiju izstrādāt ārkārtas situāciju plānu ilgstošiem sistēmas nobrukuma gadījumiem; iesaka datu centriem dažādot serveru atrašanās vietas, lai uzlabotu Parlamenta IT sistēmu drošību un darbības nepārtrauktību;

115.  atkārtoti pauž rezolūcijās par 2014. un 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietverto aicinājumu izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts

116.  pieņem zināšanai jauno, pilnveidoto drošības uzdevumu sadales sistēmu, kuru ģenerālsekretārs iesniedza Prezidijam 2018. gada janvārī; pieņem zināšanai arī to, ka šajā jaunajā sistēmā ir ņemtas vērā drošības darbinieku lomas un funkcijas īpašās iezīmes; cer, ka būs iespējams saglabāt atklātu dialogu, lai arī turpmāk uzklausītu šīs ļoti saspringtā drošības situācijā strādājošās darbinieku grupas prasības;

117.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot drošību un drošumu Parlamenta telpās un ap tām; atzīst, ka drošība Parlamenta iekšienē liek meklēt smalku līdzsvaru starp dažādu aizsardzības pasākumu ņemšanu vērā un tāda pārmērīgi uz drošību vērsta režīma ieviešanu, kas palēninātu Parlamenta darbu; tomēr uzstāj, ka Parlamenta drošība būtu vēl vairāk jāpastiprina, un atkārtoti aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka darbinieki ir atbilstoši apmācīti un spēj profesionāli veikt savus pienākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

118.  aicina DG SAFE drošības darbiniekus evakuācijas gadījumā rūpīgi pārbaudīt visu ēku, par kuru viņi ir atbildīgi, lai nodrošinātu, ka tā ir tikusi evakuēta, un gadījumos, kad jāveic cilvēku evakuācija, sniegtu palīdzību personām ar dzirdes traucējumiem vai cita veida invaliditāti;

Videi saudzīgs Parlaments

119.  atgādina, ka Prezidijs vides vadības sistēmas projektu Parlamentā sāka īstenot 2004. gada 19. aprīlī; norāda, ka 2016. gadā Prezidijs pieņēma pārskatīto vides politiku, kurā tika saglabāta un no jauna apstiprināta Parlamenta apņemšanās turpināt uzlabojumus vides jomā;

120.  pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka 2016. gada jūnijā tika apstiprinātas EP īstenošanas vadlīnijas zaļa publiskā iepirkuma jomā, kuru mērķis ir palīdzēt Parlamenta kredītrīkotājiem veiksmīgi sākt īstenot zaļu iegādes politiku un procedūras; atzinīgi vērtē iestāžu palīdzības dienesta izveidi zaļā publiskā iepirkuma jautājumos; prasa novērtēt tādu kritēriju ieviešanu, kuri paredzētu obligātu konsultēšanos ar šo dienestu saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kuri pārsniedz zināmu finansiālu robežvērtību, un saistībā ar konkrētām produktu kategorijām; norāda uz augiem klātas sienas izveidi Altiero Spinelli ēkā un uzskata, ka šīs sienas sniegtās priekšrocības nekādi neattaisno tās izmaksas; aicina vides vadības sistēmu meklēt risinājumus, kuros papildus vides aspektam tiktu ņemta vērā arī izmaksu un ieguvumu attiecība;

121.  atzinīgi vērtē ūdens strūklaku uzstādīšanu un jauno atkārtoti izmantojamu stikla krūžu sistēmu; norāda, ka ūdens strūklakas tiek slikti reklamētas un vēl nav uzstādītas biroju atrašanās zonās; pauž nožēlu par to, ka, lai gan iepirkumu specifikācijās bija prasīts samazināt plastmasas atkritumus, Parlamenta ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ir pārdevuši lielāku skaitu maltīšu vienreiz lietojamā iepakojumā; prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju radītajiem plastmasas atkritumiem; norāda, ka Parlamenta sanāksmēs piedāvātā pudelēs pildītā dzeramā ūdens zīmols mazāk nekā divu gadu laikā ir mainījies trīs reizes, kas, šķiet, neatbilst iepriekš iepirkumos izziņotajiem termiņiem, turklāt pudeles joprojām ir no plastmasas; pieņem zināšanai, ka Komisija ir atteikusies no plastmasas dzeramā ūdens pudelēm, un aicina Parlamentu izstrādāt līdzīgas rīcības plānu, īpaši ņemot vērā to, ka Parlamentam jārāda priekšzīme, un ievērojot iniciatīvu par ES stratēģiju attiecībā uz plastmasu;

122.  norāda, ka Prezidijs ir atbalstījis ģenerālsekretāra ierosināto ceļvedi pārejai uz elektriskajiem automobiļiem; pieņem zināšanai, ka līdz 2017. gada beigām pusei no Parlamenta autoparka automobiļiem un miniautobusiem vajadzētu būt elektroautomobiļiem vai uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem un ka no 2018. gada visiem jauniegādātajiem Parlamenta autoparka automobiļiem vajadzētu būt uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem vai elektroautomobiļiem; norāda, ka 2020. gadā visiem Parlamenta autoparka automobiļiem vajadzētu būt elektroautomobiļiem vai uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem, savukārt no 2021. gada šis noteikums būtu jāpiemēro arī Parlamenta miniautobusiem; īpaši stingri uzsver, ka pirms jebkādas nozīmīgas autoparka atjaunināšanas būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un Budžeta kontroles komiteja būtu jāiepazīstina ar izmaksu un ieguvumu analīzi, kura tika veikta pirms ceļveža pārejai uz elektriskajiem automobiļiem īstenošanas; prasa ieguldīt lielākas pūles aktīvas mobilitātes veicināšanā, cita starpā piedāvājot pievilcīgākas, pieejamākas un drošākas velosipēdu novietnes;

123.  aicina Prezidiju neizmantot tikai elektroautomobiļus kā videi saudzīgāku risinājumu, jo pastāv bažas saistībā ar to ražošanu (tostarp nepieciešamo resursu pietiekamu pieejamību) un bateriju utilizāciju pēc to darbības laika beigām; pauž nožēlu par to, ka deputāti nav bijuši informēti par tādu alternatīvo degvielu analīzi kā biodegviela, sintētiskā degviela vai ūdeņraža elementi; uzsver, ka videi saudzīga autoparka dažādošana mazinātu atkarību no viena piegādātāja un varētu mazināt iespējamus piegādes pārtraukumus nākotnē;

124.  norāda, ka Parlamentam ir jāievēro reģionāli un vietēji likumi, un aicina Parlamenta dienestus detalizēti izklāstīt, kā tie ir izpildījuši Briseles vietējo likumu — Code Bruxellois de l’air, du climat et de la maîtrise de l’énergie —, īpaši darbiniekiem paredzētu automašīnu stāvvietu ziņā;

125.  atzinīgi vērtē tos papildu pasākumus nenovēršamo emisiju kompensēšanai, kuri ierosināti saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam un pēc tam; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas CO2 kompensācijas politikas;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

126.  atgādina, ka Finanšu regulā un tās piemērošanas noteikumos(18) ir noteikts, kāda informācija iestādei jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regula prasa publicēt piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko iepirkuma konkurss;

127.  norāda, ka no pavisam 219 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2016. gadā, 77 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija EUR 436 miljoni, savukārt 141 līguma pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija EUR 64 miljoni; norāda, ka kopējais sarunu procedūrā piešķirto līgumu skaits 2016. gadā bija par 14 % mazāks (141 salīdzinājumā ar 151 2015. gadā) un to vērtība bija par 29 % zemāka (EUR 64 miljoni salīdzinājumā ar EUR 90 miljoniem 2015. gadā);

128.  norāda, ka 2016. un 2015. gadā piešķirtie līgumi pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids

2016

2015

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Pakalpojumi

Piegādes

Būvdarbi

Ēkas

169

36

13

1

77 %

16 %

6 %

1 %

194

34

18

8

77 %

13 %

7 %

3 %

Kopā

219

100 %

254

100 %

Līguma veids

2016

2015

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Pakalpojumi

244 881 189

49 %

539 463 943

70 %

Piegādes

155 805 940

31 %

78 424 245

11 %

Būvdarbi

97 640 851

19 %

92 889 168

12 %

Ēkas

1 583 213

1 %

55 804 154

7 %

Kopā

499 911 194

100 %

766 581 510

100 %

(2016. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6. lpp.)

129.  norāda, ka 2016. un 2015. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Procedūras veids

2016

2015

Skaits

Īpatsvars

Skaits

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

70

70

141

-

1

32 %

3 %

64 %

-

1 %

93

10

151

-

-

37 %

4 %

59 %

-

-

Kopā

219

100 %

254

100 %

Procedūras veids

2016

2015

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Vērtība (EUR)

Īpatsvars

Atklāta

Slēgta

Sarunu

Konkursa

Izņēmuma

406 408 732

29 190 756

64 284 705

-

27 000

81 %

6 %

13 %

-

0 %

636 333 284

40 487 367

89 760 859

-

-

83 %

5 %

12 %

-

-

Kopā

499 911 194

100 %

766 581 510

100 %

(2016. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

130.  norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķirto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2016

2015

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

PPE

17 400

8 907

18 303

105,19 %

8 005

17 440

10 198

17 101

98,06 %

8 745

S&D

15 327

5 802

15 713

102,51 %

5 417

15 256

5 748

15 379

100,81 %

7 633

ECR

6 125

2 518

5 835

95,25 %

2 809

5 959

1 614

5 065

84,99 %

2 779

ALDE

5 759

2 366

6 448

111,98 %

1 676

5 692

2 517

5 865

103,03 %

2 839

GUE/NGL

4 340

1 729

4 662

107,43 %

1 407

4 305

1 256

3 832

89,02 %

2 156

Verts/ALE

4 180

1 557

3 921

93,82 %

1 815

4 153

1 293

3 890

93,67 %

2 078

EFDD

3 820

1 873

2 945

77,10 %

1 910

3 843

1 643

3 629

94,45 %

1 919

ENF**

-

-

-

-

-

1 587

0

827

52,09 %

793

NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

772

216

616

79,90 %

257

1 627

533

1 001

61,51 %

214

Kopā***

57 723

24 968

58 443

101,25 %

23 296

59 860

24 803

56 588

94,53 %

29 155

* Visas summas tūkstošos EUR

** ENF grupas atbilstīgo izdevumu galīgās summas tiks noteiktas vēlāk

*** Kopsumma neietver ar ENF grupu saistītās summas

131.  ar bažām norāda, ka vienas politiskās grupas gadījumā neatkarīgais ārējais revidents sniedza revīzijas atzinumu ar iebildēm; pauž īpašas bažas par to, ka šis revidents konstatēja neatbilstību Noteikumiem par budžeta 400. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu tādu izmaksu gadījumos, kur nebija iespējams iegūt atbilstošus apliecinošus dokumentus, kā arī saistībā ar to, ka iepirkuma prasības nebija ievērotas 10 pakalpojumu sniedzēju gadījumā;

132.  pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem;

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

133.  norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto politiskajām partijām paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds(19):

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi

EP dotācija

Kopā ieņēmumi(20)

EP dotācija, % no atbilstīgajiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

1 734

6 918

10 650

85%

304

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 408

7 154

9 512

85%

12

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

611

2 337

3 162

85%

88

Eiropas Zaļo partija

PVE

502

1 795

2 587

85%

78

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

ACRE

472

2 292

3 232

85%

-240

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

335

1 594

2 119

85%

25

Eiropas Demokrātu partija

PDE

107

518

625

85%

4

ES demokrāti

EUD

54

238

341

85%

11

Eiropas Brīvā apvienība

ALE

158

777

1 008

85%

5

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

109

493

665

85%

0

Eiropas Brīvības alianse

AEL

68

391

459

85%

-40

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

61

229

391

85%

0

Kustība par

Eiropas brīvību

un demokrātiju

MENL

189

785

1 020

85%

0

Alianse mieram un brīvībai

APL

62

329

391

85%

-5

Kopā

 

5 870

25 850

36 160

85%

242

134.  norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto politiskajiem fondiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds(21):

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā dotācija

Ieņēmumi kopā

EP dotācija, % no

atbilstīgajiem izdevumiem (maks. 85 %)

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

965 665

4 878 174

5 843 839

85 %

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

1 041 910

4 430 253

5 472 163

84 %

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

248 996

1 126 430

1 375 426

85 %

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

204 866

1 090 124

1 294 990

85 %

Pārveido Eiropu

TE

EL

217 209

901 484

1 118 693

85 %

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

50 690

272 033

322 724

85 %

Maurits Coppieters centrs

CMC

ALE

71 952

318 411

390 362

85 %

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

ACRE

316 916

1 503 964

1 820 880

85 %

Eiropas Brīvības fonds

EFF

ALE

41 923

226 828

268 751

85 %

Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija*

OEIC

EUD

21 702

126 727

148 429

99 %

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

SALLUX

MPCE

61 024

326 023

387 047

85 %

Eiropas identitāte un tradīcijas

ITE

AEMN

37 896

184 685

222 581

85 %

Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”

FENL

MENL

96 726

549 357

646 084

85 %

Mūsu zeme Eiropa

ETN

APL

37 461

151 403

188 864

85 %

Kopā**

 

 

3 414 937

16 085 895

19 500 832

85 %

(*) OEIC paredzētā galīgā dotācija veido 99 % no izdevumiem, jo daļa izdevumu tika pārklasificēti par neatbilstīgiem, līdz ar to samazinot kopējo atbilstīgo izdevumu apmēru.

(**) Tabulā nav ietverti ar IDDE saistītie skaitļi, jo 2016. gadā tika īstenota dotācijas izbeigšanas procedūra. Lēmums par dotāciju izskatīšanas stadijā.

 

 

 

 

 

 

135.  pauž bažas par nesen atklātajiem pārkāpumiem, kas notikuši saistībā ar vairāku Eiropas politisko partiju un fondu izdevumiem un pašu resursiem;

136.  pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem; tomēr uzskata, ka šie pārkāpumi ir vērojami saistībā ar nelielu skaitu politisko partiju un fondu; uzskata, ka šo pārkāpumu dēļ nebūtu jāapšauba pārējo politisko partiju un fondu finanšu pārvaldība; uzskata, ka ir jāpastiprina Parlamenta iekšējās kontroles mehānismi;

137.  aicina ģenerālsekretāru līdz 2018. gada 1. maijam ziņot atbildīgajām komitejām par visiem pasākumiem, kas veikti cīņā pret piešķirto subsīdiju ļaunprātīgu izmantošanu;

138.  prasa jaunizveidotajai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei pēc tās pirmā darbības gada, t. i., 2017. gada, iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt to, lai iestādes rīcībā būtu visi tās uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi;

139.  uzskata — gadījumos, kad cilvēkus nodarbina partijas vai fondi, ir pilnībā jāievēro tās dalībvalsts darba tiesības un sociālās jomas tiesību akti, kurā tiek veikts darbs; prasa iekšējās revīzijās iekļaut šī aspekta analīzi.

(1) OV L 48, 24.2.2016.
(2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(3) OV C 266, 11.8.2017., 1. lpp.
(4) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) PE 422.541/Bur.
(8) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 2012. gada 25. oktobris ) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
(10) OV L 252, 29.9.2017., 3. lpp.
(11) OV L 246, 14.9.2016., 3. lpp.
(12) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.
(13) Padomes 2009. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 160/2009, ar ko groza Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 55, 27.2.2009., 1. lpp.).
(14) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(15) OV C 353 E, 3.12.2013., 177. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0114.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.
(18) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
(19) Visas summas tūkstošos EUR
(20) Ieņēmumu kopsumma ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.
(21) Visas summas tūkstošos EUR


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
PDF 418kWORD 53k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2017/2138(DEC))
P8_TA(2018)0125A8-0116/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0249/2017)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0116/2018),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome (2017/2138(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa – Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0116/2018),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  norāda, ka Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā konstatē, ka nav atklāti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  norāda, ka 2016. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 545 054 000 (salīdzinājumam — 2015. gadā EUR 541 791 500) un vidējais izpildes līmenis bija 93,5 %; norāda uz Eiropadomes un Padomes 2016. gada budžeta palielinājumu par EUR 3,3 miljoniem (+0,6 %);

3.  atkārtoti norāda, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

4.  pauž atbalstu sekmīgajai paradigmas maiņai Komisijas budžeta plānošanā, pārņemot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus, ko 2015. gada septembrī ieviesa priekšsēdētāja vietniece Kristalina Georgieva kā daļu no iniciatīvas „Uz rezultātiem orientēts ES budžets”; mudina Eiropadomi un Padomi piemērot šo metodi savai budžeta plānošanas procedūrai;

5.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Ombuds 2018. gada 9. februārī noslēgtajā stratēģiskajā izmeklēšanā par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību (OI/2/2017/TE) konstatēja, ka Padomes pašreizējā prakse, kas kavē Savienības tiesību aktu projektu pārbaudi, ir administratīva kļūme; mudina Padomi ievērot Ombuda ieteikumus un ierosinājumus, kas ļautu uzlabot sabiedrības piekļuvi dokumentiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pārredzamību, lai Padome atskaitītos Savienības pilsoņiem par savu likumdevēja funkciju izpildi; prasa informēt Parlamentu par Padomes atbildi un procedūras virzību;

6.  norāda uz delegāciju ceļa izdevumiem un mutiskajai tulkošanai paredzēto līdzekļu joprojām samērā lielo nepilnīgo izmantojumu Administrācijas ģenerāldirektorātā 2016. gadā; pieņem zināšanai to, ka ar dalībvalstīm tiek apspriesta jauna politika šā jautājuma atrisināšanai;

7.  aicina Padomi sniegt pilnīgu informāciju par mehānisma „Athena” rīcībā nodotajiem cilvēkresursiem un aprīkojumu un nodrošināt maksimālu pārskatāmību saistībā ar minēto mehānismu;

8.  joprojām pauž bažas par to, ka no 2016. uz 2017. gadu tika pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz tehnisko inventāru, iekārtām un datorsistēmām; atgādina Padomei, ka, piemērojot gada pārskata principu, pārnešana uz nākamo gadu ir jāveic izņēmuma kārtā un tai būtu jāatspoguļo faktiskās vajadzības;

9.  atkārtoti prasa, lai pārskats par cilvēkresursiem tiktu sniegts, tos iedalot pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības;

10.  norāda, ka Padomes Ģenerālsekretariātā tiek īstenota dzimumu līdzsvara politika; atzinīgi vērtē pozitīvo tendenci attiecībā uz sieviešu pārstāvību vadības amatos, tai 2016. gada beigās sasniedzot 31 %; aicina Padomi turpināt īstenot dzimumu līdzsvara politiku, lai panāktu patiesi līdzsvarotu abu dzimumu pārstāvību vadības amatos;

11.  atzinīgi vērtē informāciju par to Ģenerālsekretariāta bijušo augstākā līmeņa amatpersonu profesionālo darbību, kuri atstāja dienestu(6) 2016. gadā;

12.  norāda, ka Padomes ģenerālsekretārs 2016. gadā publicēja Lēmumu 3/2016, ar ko pieņem iekšējos noteikumus par ziņošanu nopietnu pārkāpumu gadījumā — Reglamenta 22.a, 22.b un 22.c panta īstenošanas procedūras („trauksmes celšana”); atgādina, ka Savienības publiskajā pārvaldē trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums tiek uztverts nopietni un ir vienmēr rūpīgi jāapsver;

13.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas sniegšanai, padomdošanai un konsultācijām un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem, izpaužot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantot pareizos informācijas kanālus, vienlaikus aizsargājot viņu konfidencialitāti un piedāvājot viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

14.  konstatē, ka Padomes struktūrshēmas mērķis ievērot iestāžu vienošanos piecu gadu laikposmā samazināt darbinieku skaitu par 5 % tika panākts 2017. gada 1. janvārī;

15.  ar bažām norāda, ka Eiropas ēkas novēlotā nodošana būtiski ietekmēja Eiropadomes un Padomes 2016. gada budžetu; prasa informēt Parlamentu par novēlojuma vispārējām finansiālajām sekām; pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst informācijas par ēku politiku un ar to saistītajiem izdevumiem, kam vajadzētu būtu publiski pieejamiem, apliecinot pārredzamību ES pilsoņiem;

16.  atkārtoti aicina sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par Eiropadomes un Padomes ēku politiku; ar gandarījumu norāda, ka 2016. gadā Ģenerālsekretariāta ēkas ieguva EMAS sertifikāciju;

17.  pauž nožēlu par to, ka Padome vēl joprojām nav pievienojusies Savienības Pārredzamības reģistram, lai gan ir viena no vissvarīgākajām iestādēm Savienības lēmumu pieņemšanas procesā; tādēļ prasa sekmīgi noslēgt iestāžu sarunas starp Padomes prezidentūru un Parlamenta un Komisijas pārstāvjiem, kuru rezultātā Padome beidzot pievienotos Pārredzamības reģistram;

18.  pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības; konstatē, ka šobrīd nav iespējams prognozēt ar izstāšanos saistītās sekas attiecībā uz finanšu un administratīvo jomu, cilvēkiem un citām jomām, un aicina Eiropadomi un Padomi veikt ietekmes novērtējumus un līdz 2018. gada beigām informēt Parlamentu par to rezultātiem;

Pašreizējā situācija

19.  norāda, ka budžeta izpildes neapstiprināšana līdz šim nav radījusi nekādas sekas; uzsver, ka Savienības pilsoņu interesēs šī situācija būtu pēc iespējas ātrāk jāatrisina; atgādina, ka Parlaments ir vienīgā Savienības pilsoņu tieši ievēlētā institūcija un ka tā loma budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ir tieši saistīta ar pilsoņu tiesībām būt informētiem par publisko līdzekļu izlietojumu;

20.  norāda, ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja 2017. gada 11. septembrī iesniedza priekšlikumu Parlamenta Priekšsēdētāju konferencei par to, lai sarunu ceļā vienotos ar Padomi par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

21.  norāda, ka 2017. gada 19. oktobrī Priekšsēdētāju konference apstiprināja pieprasījumu pilnvarot Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētāju un politisko grupu koordinatorus sākt sarunas Parlamenta vārdā, lai panāktu abpusēji apmierinošu vienošanos par Parlamenta un Padomes sadarbību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, pilnībā ievērojot abu iestāžu atšķirīgās funkcijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

22.  turklāt norāda, ka 2017. gada 9. novembrī Padomes ģenerālsekretāram tika nosūtīta vēstule ar aicinājumu nodot Parlamenta priekšlikumu Padomes atbildīgajai struktūrai, lai sāktu sarunas saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences apstiprinātajiem noteikumiem;

23.  norāda, ka tikmēr CONT tika uzaicinājusi Padomes ģenerālsekretāru piedalīties 2017. gada 4. decembrī rīkotajā viedokļu apmaiņā ar citu iestāžu ģenerālsekretāriem un ka 2017. gada 26. novembrī Padomes ģenerālsekretāram tika nosūtīta rakstiska anketa; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome turpina neapmeklēt viedokļu apmaiņas un ka joprojām nav saņemta atbilde uz Padomes dienestiem nosūtīto anketu ar Parlamenta deputātu jautājumiem;

24.  atgādina, ka budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilglaicīga prakse, ko pieņēmušas visas pārējās iestādes, izņemot Padomi, un ka šī procedūra ir izstrādāta, lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību Savienības pilsoņiem;

25.  atkārtoti uzsver, ka Padomei ir pilnībā un godprātīgi jāpiedalās ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, tāpat kā citām iestādēm, un pauž nožēlu par grūtībām, ar ko nācies saskarties līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās;

26.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumiem Parlaments ir vienīgā Savienības budžeta izpildes apstiprinātājiestāde un ka, pilnībā atzīstot Padomes lomu kā iestādei, kas sniedz ieteikumus par budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, ir jānošķir Parlamenta un Padomes dažādās funkcijas, lai nodrošinātu atbilstību Līgumos un Finanšu regulā noteiktajam institucionālajam satvaram;

27.  atgādina, ka Parlaments citu iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas, uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas un citu iestāžu ģenerālsekretāru uzklausīšanas; pauž nožēlu par to, ka Parlaments atkārtoti saskaras ar grūtībām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes;

28.  uzskata, ka Savienības budžeta izpildes efektīvai uzraudzībai ir nepieciešama Parlamenta un Padomes sadarbība, un gaida sarunu sākšanu, lai panāktu abpusēji apmierinošu vienošanos;

29.  norāda, ka saskaņā ar LESD 253. un 254. pantu par Eiropas Savienības Tiesas locekļu izvirzīšanu atbild dalībvalstis; uzsver, ka Tiesas snieguma nodrošināšanai ir svarīgi laikus izvirzīt un iecelt tiesnešus; prasa pieņemt jaunus noteikumus, kas paredzētu konkrētu termiņu tiesneša (atkārtotai) izvirzīšanai labu laiku pirms tiesneša pilnvaru termiņa beigām, un aicina Padomi ievērot izmaksu un ieguvumu attiecību, ieceļot Tiesā jaunus tiesnešus; kritizē divu tiesnešu neatbilstīgo iecelšanu Civildienesta tiesā bez uzaicinājuma pieteikties konkursam, turklāt uz pilnvaru termiņu, kas ilga tikai no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam; ar nožēlu norāda uz izmaksām EUR 69 498,2 apmērā saistībā ar viena no minētajiem tiesnešiem četru mēnešu ilgo pilnvaru uzņemšanos un izbeigšanu papildus tiesneša saņemtajai algai; nosoda šādu Savienības nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu;

30.  turklāt norāda, ka Vispārējā tiesa (apelācijas palāta, 2018. gada 23. janvāra spriedums lietā T-639/16 P)(7) ir atzinusi, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesas otrā palāta, kuras sastāvā bija viens no minētajiem tiesnešiem ar četru mēnešu pilnvaru termiņu, bija izveidota neatbilstoši tiesiskajam regulējumam, un tas padara par spēkā neesošu šajā spriedumā minēto nolēmumu, kā arī visus turpmākos nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā; prasa Tiesai precizēt, kurus nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā, ietekmē šis Vispārējās tiesas spriedums; pieprasa Padomei komentēt šo pienākumu neizpildi un norādīt, kam par to ir jāuzņemas atbildība.

(1) OV L 48, 24.2.2016.
(2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 16. panta trešā un ceturtā daļa.
(7) ECLI:EU:T:2018:22.


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
PDF 434kWORD 52k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2017/2139(DEC))
P8_TA(2018)0126A8-0122/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0356 – C8-0250/2017)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0122/2018),

1.  sniedz Eiropas Savienības Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Eiropas Savienības Tiesas 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības Tiesai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2017/2139(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0122/2018),

1.  norāda, ka Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā konstatē, ka nav atklāti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk „Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2016. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  atzinīgi vērtē Tiesas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2016. gada budžeta periodā; pauž atbalstu sekmīgajai paradigmas maiņai Komisijas budžeta plānošanā, pārņemot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus, ko 2015. gada septembrī ieviesa priekšsēdētāja vietniece Kristalina Georgieva kā daļu no iniciatīvas „Uz rezultātiem orientēts ES budžets”; mudina Tiesu piemērot šo metodi savai budžeta plānošanas procedūrai;

4.  norāda, ka saskaņā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Tiesa gada darbības pārskatus Revīzijas palātai iesniedz jūnijā, Revīzijas palāta savu pārskatu Parlamentam iesniedz oktobrī un Parlaments līdz maijam balso plenārsēdē par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka no gada pārskatu slēgšanas līdz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pabeigšanai paiet vismaz 17 mēneši, ja vien apstiprināšana netiek atlikta; norāda, ka revīzijās privātajā sektorā tiek ievēroti daudz īsāki termiņi; uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir jāracionalizē un jāpaātrina; pieprasa, lai Tiesa un Revīzijas palāta ņemtu vērā paraugpraksi privātajā sektorā; šajā sakarībā ierosina par gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņu noteikt grāmatvedības gadam sekojošā gada 31. martu un par Revīzijas palātas pārskata iesniegšanas termiņu — 1. jūliju; turklāt ierosina pārskatīt Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 5. pantā noteikto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras grafiku, paredzot, ka balsojums par budžeta izpildes apstiprināšanu notiek novembra plenārsēdē, tādējādi slēdzot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gada laikā pēc attiecīgā grāmatvedības gada;

5.  norāda, ka 2016. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 380 002 000 (salīdzinājumam — 2015. gadā EUR 357 062 000) un izpildes līmenis bija 98,2 %; atzīst augsto izlietojuma līmeni; tomēr norāda uz nelielo samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

6.  norāda, ka Tiesas aplēstie ieņēmumi 2016. finanšu gadā bija EUR 51 505 000, savukārt konstatētie prasījumi bija par 3,1 % mazāk nekā aplēsts (EUR 49 886 228); norāda, ka starpība EUR 1,62 miljonu apmērā lielākoties ir saistīta ar to, ka 2016. gadā 16 no 19 Vispārējās tiesas papildu tiesnešiem vēlu stājās amatā;

7.  pauž bažas par to, ka Tiesa pastāvīgi aplēš pārāk lielas saistības attiecībā uz komandējumiem, 2016. gadā uzņemoties saistības par EUR 342 000, savukārt maksājumus veicot tikai par EUR 157 974; aicina Tiesu nodrošināt pareizu finanšu plānošanu, lai turpmāk nepieļautu līdzīgu nesaskanību;

8.  norāda, ka Tiesas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, no tā apmēram 75 % līdzekļu tiek tērēti izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem un atlikusī summa — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un iestādes īpašajām funkcijām; norāda, ka pēc Parlamenta prasības Tiesa ir uzdevusi saviem administratīvajiem dienestiem ieviest uz rezultātiem balstītas budžeta izstrādes principu to darbības jomā; prasa Tiesai turpināt piemērot minēto principu ikdienas administratīvajās darbībās un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par gūto pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem;

9.  atzinīgi vērtē Tiesas ieceri līdz 2020. gada 26. decembrim sagatavot ziņojumu par Vispārējās tiesas darbību, iesaistīt ārēju konsultantu un ziņojumu iesniegt Parlamentam, Padomei un Komisijai;

10.  atzīmē Tiesas tiesvedības darbību 2016. gadā, kura laikā trijās tiesās tika iesniegtas 1604 lietas un 1628 lietas tika pabeigtas — mazāk nekā 2015. gadā, kad tika pabeigts izskatīt 1775 lietas; turklāt norāda, ka vidējais tiesvedības ilgums bija 16,7 mēneši, kas bija nedaudz vairāk nekā 2015. gadā (16,1 mēnesis); atzinīgi vērtē to, ka Tiesas reformas rezultātā vidējais lietas izlemšanas laiks 2017. gadā bija 16,0 mēneši; atgādina, ka ir jānodrošina Tiesas nolēmumu kvalitāte un pieņemšanas ātrums, lai novērstu, ka iesaistītajām pusēm rodas nozīmīgas izmaksas pārmērīgi ilgas izskatīšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi samazināt neizskatīto lietu skaitu, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu pamattiesības;

11.  norāda, ka 2016. gadā Tiesa pabeidza 704 lietas (2015. gadā tika pabeigtas 616 lietas) un saņēma 692 jaunas lietas (2015. gadā — 713) un palielinājās prejudiciālo un apelācijas lietu skaits;

12.  norāda, ka 2016. gadā Vispārējā tiesa saņēma 974 jaunas lietas (2015. gadā — 831 lietu) un izskatīja 755 lietas (2015. gadā — 987 lietas), neizskatīto lietu skaitam pieaugot salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

13.  pieņem zināšanai, ka Civildienesta tiesa beidza darboties 2016. gada 1. septembrī, tādēļ ir jāizvērtē tās darbība tikai astoņu mēnešu laikposmā; norāda, ka tā pabeidza izskatīt 169 lietas un saņēma 77 jaunas lietas, ievērojami samazinoties neizskatīto lietu skaitam (231 lieta 2015. gadā un 139 lietas 2016. gadā); atzinīgi vērtē Tiesas priekšlikumos par Tiesas statūtu reformu iekļauto informāciju, cita starpā Civildienesta tiesas darbības izvērtējumu, kura tika iesniegta Parlamentam 2011. un 2014. gadā un ir izklāstīta pielikumā atbildei uz 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā uzdotajiem jautājumiem; atkārtoti aicina padziļināti izvērtēt Civildienesta tiesas darbību desmit gadu garumā;

14.  norāda, ka 2015. gadā tika pieņemta Tiesas tiesu struktūras reforma, līdztekus izstrādājot jaunu Vispārējās tiesas reglamentu; pieņem, ka minētā reforma ļaus Tiesai arī turpmāk tikt galā ar lietu skaita pieaugumu, pateicoties tam, ka triju posmu procesā līdz 2019. gadam tiks divkāršots tiesnešu skaits; ar nepacietību gaida informāciju par minētās reformas panākto attiecībā uz Tiesas spēju izskatīt lietas pieņemamā laikposmā un ievērojot prasības par taisnīgu tiesu;

15.  norāda, ka 2016. gadā pēc Tiesas struktūras reformas personāla lietas bija trešais skaita ziņā nozīmīgākais Vispārējā tiesā izskatīto lietu veids; aicina Tiesu turpināt sniegt statistiku par tās tiesvedības darbībām;

16.  atzīmē, ka 2016. gadā ir kopumā samazinājies tiesvedības ilgums par vidēji 0,9 mēnešiem Tiesā un 1,9 mēnešiem Vispārējā tiesā salīdzinājumā ar 2015. gadu, uz ko Revīzijas palāta ir norādījusi īpašajā ziņojumā Nr. 14/2017(6); atzīmē Tiesas veiktās organizatoriskās un procesuālās darbības efektivitātes pastiprināšanai un aicina Tiesu turpināt centienus nodrošināt lejupējas tendences turpināšanos, lai panāktu, ka visas lietas tiek slēgtas pieņemamā laika sprīdī; pauž bažas par to, ka viens no faktoriem, kas visbiežāk ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, ir Tiesas oficiālās brīvdienas; norāda, ka 2016. gadā Tiesas oficiālās brīvdienas kopumā ilga 14 nedēļas;

17.  norāda, ka ir stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodekss, kurā paredzēti noteikumi attiecībā uz vairākiem jautājumiem, par ko Parlaments paudis bažas, proti, interešu deklarācijām un ārējām darbībām; atbalsta Tiesu, tai īstenojot savu lēmumu 2018. gadā pieņemt noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu;

18.  pieprasa Tiesai ieviest mērķtiecīgāku uz sniegumu balstītu pieeju attiecībā uz tiesnešu ārējām darbībām Savienības tiesību izplatīšanas nolūkā, jo izmantotie kritēriji šķiet samērā vispārīgi un šo darbību ietekme netiek skaidri novērtēta;

19.  atkārtoti prasa nodrošināt ikviena tiesneša ārējo darbību lielāku pārredzamību; aicina Tiesu tās tīmekļa vietnē un gada darbības pārskatā sniegt informāciju par citiem tiesnešu ieņemtajiem amatiem un apmaksātām ārējām darbībām, cita starpā norādīt pasākuma nosaukumu, norises vietu, attiecīgo tiesnešu lomu, ceļa un uzturēšanās izmaksas un to, vai šīs izmaksas sedza Tiesa vai trešā persona;

20.  mudina Tiesu publicēt visu Tiesas locekļu CV un interešu deklarācijas, norādot dalību jebkādā citā organizācijā;

21.  pauž nožēlu par t. s. virpuļdurvju efekta noteikumu trūkumu un mudina Tiesu šajā saistībā izveidot un īstenot stingrus noteikumus;

22.  uzskata, ka Tiesai būtu jāprotokolē sanāksmes, kurās piedalās lobisti, profesionālās apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ja tas nekaitē to lietu konfidencialitātei, kuras atrodas izskatīšanas procesā;

23.  prasa Tiesai publicēt informāciju par sanāksmēm, kurās piedalās profesionālās apvienības, kā arī dalībvalstis pārstāvoši darbinieki;

24.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis necenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru atbildīgos amatos, un norāda, ka Parlaments un Padome par vienu no saviem mērķiem ir noteikuši abu dzimumu līdzsvarotas pārstāvības nodrošināšanu, ieceļot jaunos Vispārējās tiesas tiesnešus (pašlaik Tiesas struktūrshēmā pieci tiesneši ir sievietes un divi ģenerāladvokāti ir sievietes, savukārt Vispārējās tiesas struktūrshēmā desmit tiesnešu ir sievietes); uzskata, ka Savienības iestādēm ir jāreprezentē Savienības pilsoņi; tādēļ uzsver Parlamenta un Padomes noteiktā mērķa nozīmīgumu;

25.  norāda, ka Revīzijas palātai nebija pieejami konkrēti dokumenti, kas bija svarīgi Tiesas snieguma revīzijai(7); aicina Tiesu turpināt sadarbību ar Revīzijas palātu un nodrošināt tai piekļuvi visiem revīzijā nepieciešamajiem dokumentiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pienākumu ievērot apspriežu procesa slepenību;

26.  apzinās, ka tiesnešu palīgu (référendaires) uzdevums ir palīdzēt Tiesas locekļiem lietu izskatīšanā un juridisku dokumentu — piemēram, nolēmumu, rīkojumu, atzinumu vai memorandu — sagatavošanā Tiesas locekļu pārraudzībā; norāda, ka Tiesa 2009. gadā pieņēma viņu rīcības kodeksu; turklāt norāda, ka tiesnešu palīgus atlasa locekļi, kuru pakļautībā viņi strādā, un ka darbā pieņemšanas kritēriji ir minimāli; aicina Tiesu īstenot politiku, kas ļautu elastīgāk norīkot pašreizējos tiesnešu palīgus, lai sekmētu ar resursu pārvaldību vai organizatoriskiem jautājumiem saistīto problēmu novēršanu(8);

27.  ar bažām norāda, ka Tiesa nav varējusi novērtēt tiesnešu un tiesnešu palīgu lietu pārvaldības spēju, jo Tiesa neapkopo informāciju par to, cik daudz laika tiesnesis vai tiesneša palīgs velta konkrētai lietai; norāda, ka tiks veikts pētījums, lai novērtētu to, kādā mērā resursu izmantošanas uzraudzības sistēmas ieviešana sniegtu derīgus datus; prasa Tiesai iepazīstināt Parlamentu ar pētījuma rezultātiem;

28.  uzskata, ka Tiesas sniegtā atbilde uz Parlamenta jautājumu par lietu izmaksām (jautājums Nr. 50) nav apmierinoša; prasa Tiesai apsvērt uzraudzības sistēmas ieviešanu ikvienas lietas izmaksu aprēķināšanai;

29.  norāda, ka tiek pastāvīgi sekots līdzi tam, vai neveidojas iespējami lietu uzkrājumi un kavējumi palātās; pauž nožēlu par to, ka Tiesa nav sniegusi Parlamentam datus saistībā ar indikatīvo laika grafiku neievērošanu, jo tie attiecas uz tiesu iekšējo organizāciju;

30.  pauž bažas par to, ka procesuālo dokumentu pieņemšana un apstrāde kancelejā ir faktors, kas visbiežāk ietekmē tiesvedības rakstveida daļas ilgumu Vispārējā tiesā(9); norāda, ka Vispārējā tiesā izskatāmās lietas raksturo apjomīga dokumentācija; aicina Vispārējo tiesu turpināt sekot līdzi lietu skaitam un sarežģītībai, lai nodrošinātu, ka kancelejai ir pietiekami resursi;

31.  uzsver Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 14/2017 sniegto ieteikumu sniegumu mērīt katrai lietai atsevišķi, atsaucoties uz individuāli pielāgotu laika grafiku un ņemot vērā faktiski nodarbinātos resursus;

32.  norāda, ka pēc Tiesas struktūras reformas tiesneši tiek norīkoti darbam palātās atkarībā no lietu veidotā noslogojuma dažādās jomās; vēlas zināt, kā notiek šī norīkošana un vai konkrētām jomām ir izveidotas specializētas palātas, un prasa analizēt to, kā norīkošana ietekmē lietu izskatīšanas ātrumu;

33.  pieņem zināšanai tiesās iesniegto lietu sadales procesu; norāda, ka 2016. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, apmēram 40 % lietu Vispārējā tiesā tika iedalītas ārpus rotācijas sistēmas, kas rada šaubas par šo sistēmu; prasa Tiesai sniegt noteikumus, kas paredz lietu sadales procedūru abās tiesās;

34.  norāda, ka ievērojams skaits lietu abās tiesās attiecas uz intelektuālā īpašuma jautājumiem; mudina Tiesu analizēt veidus, kā vienkāršot šīm lietām piemērojamās procedūras, un apsvērt, vai tās pētniecības un dokumentēšanas dienesti nevarētu veikt lietu iepriekšēju pārbaudi;

35.  konstatē, ka Tiesa turpina ievērot iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %, neraugoties uz 137 jaunu štata vietu izveidi saistībā ar tiesnešu un ģenerāladvokātu skaita pieaugumu;

36.  norāda uz štata vietu aizpildījuma augsto rādītāju (gandrīz 98 %), neraugoties uz darbinieku lielo mainību; atzīmē, ka Tiesa ir norādījusi uz grūtībām saistībā ar pastāvīgo darbinieku pieņemšanu darbā pamatlīmeņa amata pakāpēs; prasa Tiesai veikt izvērtējumu par lielās mainības iemesliem un īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem ar mērķi uzlabot situāciju;

37.  pieņem zināšanai pasākumus, ko Tiesa 2016. gadā veica ar mērķi uzlabot dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadības amatos, taču uzsver, ka ir svarīgi neatkāpties no mērķa panākt uzlabojumus šajā jautājumā; atkārtoti pauž bažas par ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu vidējās un augstākās vadības līmenī un arī šajā ziņā aicina Tiesu strādāt pie situācijas uzlabošanas;

38.  atzīmē, ka Tiesa 2016. gadā piedāvāja 245 stažēšanās vietas; pauž nožēlu par to, ka 188 stažēšanās vietas kabinetos nebija atalgotas; aicina Tiesu rast risinājumu, kā pienācīgi atalgot visus iestādē strādājošos stažierus, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas;

39.  atzinīgi vērtē Tiesas un Eiropas Centrālās bankas darbinieku apmaiņu un projektu par satvara izveidi juristu lingvistu apmaiņai starp dažādām iestādēm;

40.  atzinīgi vērtē Tiesas sadarbību ar Komisijas un Parlamenta mutiskās tulkošanas dienestiem Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā (ICTI);

41.  atzinīgi norāda, ka Tiesa kļuva par pilntiesīgu locekli iestāžu darba grupā par galvenajiem iestāžu darbības un snieguma rādītājiem un sniedza informāciju par rakstiskās tulkošanas izmaksām atbilstoši saskaņotajai metodikai, par ko panākta vienošanās darba grupā;

42.  norāda, ka Tiesa ir ieguldījusi līdzekļus IT instrumentos, lai uzlabotu lietu pārvaldību; prasa Tiesai sniegt detalizētu kvantitatīvu un kvalitatīvu finanšu informāciju par pašreizējo situāciju saistībā ar IT projektiem, kas īstenoti Tiesā kopš 2014. gada; aicina Tiesu izstrādāt pilnībā integrētu IT sistēmu lietu pārvaldības atbalstīšanai;

43.  norāda uz arvien pieaugošo piekļuvi lietojumprogrammai e-Curia (piekļuves kontu skaits: 3599 konti 2016. gadā salīdzinājumā ar 2914 kontiem 2015. gadā) un to, ka 2016. gadā e-Curia izmantoja visās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ir efektīvi palielināta sabiedrības informētība par šīs lietojumprogrammas esamību un tās priekšrocībām;

44.  aicina Tiesu uzlabot komunikācijas darbības, kas ļautu uzlabot tās pieejamību Savienības pilsoņiem, piemēram, organizējot mācību seminārus žurnālistiem vai izstrādājot komunikācijas produktus par savu darbību saskaņā ar tādu pieeju, kura ir vairāk vērsta uz pilsoņu interesēm; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir pieņēmusi lēmumu atjaunināt savu tīmekļa vietni, lai to padarītu lietotājdraudzīgāku, un prasa Tiesai censties uzlabot savu datubāzi, to vairāk vēršot uz lietotājiem; atzīst Tiesas centienus saistībā ar tiešsaistes saziņas kanāliem un mudina turpināt sekmīgo darbu;

45.  norāda, ka Tiesa ir pakāpeniski īstenojusi Parlamenta rezolūcijā par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtos ieteikumus par dienesta transportlīdzekļu izmantošanu(10); uzskata, ka autoparka racionalizācijas nolūkā veiktie pasākumi ir solis pareizajā virzienā; atzinīgi vērtē jauno 2016. gadā izsludināto iestāžu iepirkuma konkursu autonomas jomā, kura mērķis ir radīt ietaupījumus šajā sakarībā; ar bažām norāda, ka 2016. gadā tika organizēts 21 lidojums, kas izmaksāja EUR 3998,97, lai nosūtītu šoferus sniegt autovadīšanas pakalpojumus Tiesas vai Civildienesta tiesas locekļiem viņu izcelsmes dalībvalstīs;

46.  atzinīgi vērtē Tiesas apņēmību īstenot vērienīgus mērķus vides jomā un aicina šos mērķus sasniegt savlaicīgi; mudina iestādi piemērot zaļa publiskā iepirkuma principus un prasa izstrādāt oglekļa emisiju izlīdzināšanas noteikumus un paredzēt tai pietiekamu budžetu;

47.  atzīmē detalizēto informāciju par ēku politiku, jo īpaši attiecībā uz pašreizējā ēku kompleksa piektās paplašināšanas būvdarbiem;

48.  atzīmē gūto papildu pieredzi saistībā ar atvērtā plānojuma birojiem; pauž bažas par to, ka tādas priekšrocības kā telpas vajadzību samazinājums un ieguvumi saistībā ar atvieglotu saziņu un lielāku elastību varētu neatsvērt konfidencialitātes zaudējumu, ierobežojumus darbā ar dokumentiem, kas prasa sevišķi rūpīgu koncentrēšanos, un privātuma zaudējumu; aicina Tiesu izvērtēt pozitīvo un negatīvo ietekmi uz darba apstākļiem, ņemot vērā darbinieku vajadzības, un informēt Parlamentu par šā izvērtējuma rezultātiem;

49.  atzinīgi vērtē to, ka Tiesa 2016. gada sākumā pieņēma vadlīnijas par informāciju trauksmes cēlējiem un trauksmes cēlēju aizsardzību, un atgādina, ka Savienības publiskajā pārvaldē trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums tiek uztverts nopietni un ir vienmēr rūpīgi jāapsver; aicina Tiesu mudināt savus darbiniekus iepazīties ar 2016. gada vadlīnijām, uzsverot trauksmes cēlēju svarīgo lomu pārkāpumu atklāšanā; aicina Tiesu mudināt savus darbiniekus atbilstīgos gadījumos izmantot 2016. gada vadlīnijas; prasa Tiesai savlaicīgi sniegt sīku informāciju par trauksmes cēlēju lietām, to, kā tās tikušas risinātas un pabeigtas;

50.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas sniegšanai, padomdošanai un konsultācijām un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem, izpaužot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantot pareizos informācijas kanālus, vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

51.  norāda, ka saskaņā ar LESD 253. un 254 pantu par Tiesas locekļu izvirzīšanu atbild dalībvalstis; uzsver, ka Tiesas snieguma nodrošināšanai ir svarīgi laikus izvirzīt un iecelt tiesnešus; prasa pieņemt jaunus noteikumus, kas paredzētu konkrētu termiņu tiesneša (atkārtotai) izvirzīšanai labu laiku pirms tiesneša pilnvaru termiņa beigām, un aicina Padomi izvērtēt izmaksas un ieguvumus, ieceļot Tiesā jaunus tiesnešus; kritizē divu tiesnešu neatbilstīgo iecelšanu Civildienesta tiesā bez uzaicinājuma pieteikties konkursam, turklāt uz pilnvaru termiņu, kas ilga tikai no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam;

52.  norāda, ka vienam no diviem Civildienesta tiesas tiesnešiem, kuri bija iecelti no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam, tika izmaksāts iekārtošanās pabalsts (EUR 18 962,25) saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2016/300(11) 4. panta a) punktu, atlīdzība par ceļa izdevumiem (EUR 493,10) saskaņā ar minētās regulas 4. panta c) punktu un atlīdzība par pārcelšanās izmaksām (EUR 2972,91) saskaņā ar regulas 4. panta d) punktu; turklāt norāda, ka tam pašam tiesnesim sešus mēnešus tika izmaksāts pārejas pabalsts, kas pilnvaru termiņa beigās kopā sasniedza EUR 47 070; ar nožēlu norāda uz nesamērīgajām izmaksām EUR 69 498,25 apmērā saistībā ar viena no minētajiem tiesnešiem četru mēnešu ilgo pilnvaru uzņemšanos un izbeigšanu papildus tiesneša saņemtajai algai; aicina Tiesu, ieceļot jaunus tiesnešus, apsvērt, vai pilnvaru termiņš ir samērīgs ar iepriekšminētajiem pabalstiem; aicina Padomi pārskatīt šo pabalstu saņemšanas nosacījumus un apmēru un attiecīgi pārskatīt Padomes Regulu (ES) 2016/300; nosoda šādu Savienības nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu;

53.  turklāt norāda, ka Vispārējā tiesa (apelācijas palāta, 2018. gada 23. janvāra spriedums lietā T-639/16 P)(12) ir atzinusi, ka Civildienesta tiesas otrā palāta, kuras sastāvā bija viens no minētajiem tiesnešiem ar četru mēnešu pilnvaru termiņu, bija izveidota neatbilstoši tiesiskajam regulējumam, un tas padara par spēkā neesošu šajā spriedumā minēto nolēmumu, kā arī visus turpmākos nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā; prasa Tiesai precizēt, kurus nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā, ietekmē šis Vispārējās tiesas spriedums; pieprasa Padomei komentēt šo pienākumu neizpildi un norādīt, kam par to ir jāuzņemas atbildība;

54.  prasa Tiesai apsvērt apspriežu valodas statusa piešķiršanu Tiesā, jo īpaši Vispārējā tiesā, arī citām valodām līdztekus franču valodai; atzinīgi vērtē Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada februāra prasību veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz apspriežu valodas nomaiņu (novērtējums vēl nav pabeigts);

55.  pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības; konstatē, ka šobrīd nav iespējams prognozēt ar izstāšanos saistītās sekas attiecībā uz finanšu un administratīvo jomu, cilvēkiem un citām jomām, un aicina Padomi un Revīzijas palātu veikt ietekmes novērtējumus un līdz 2018. gada beigām informēt Parlamentu par to rezultātiem.

(1) OV L 48, 24.2.2016.
(2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp.
(3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp.
(4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2017 „Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā”.
(7) Sk. īpašo ziņojumu Nr. 14/2017.
(8) Sk. īpašā ziņojuma Nr. 14/2017 98. panta C) punktu, kur Revīzijas palāta ir noteikusi šādus aspektus: tiesnešu palīgu nepietiekama pieejamība, tiesnešu, ģenerāladvokātu un viņu palīgu darba slodze, lietu pārdale tiesneša pilnvaru termiņu beigu dēļ.
(9) Sk. īpašā ziņojuma Nr. 14/2017 38. panta 6. attēlu.
(10) OV L 252, 29.9.2017., 116. lpp.
(11) Padomes 2016. gada 29. februāra Regula (ES) 2016/300, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1. lpp.).
(12) ECLI:EU:T:2018:22.


ES 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palāta
PDF 419kWORD 53k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2017/2140(DEC))
P8_TA(2018)0127A8-0089/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0251/2017)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0089/2018),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2017/2140(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par Revīzijas palātas turpmāko lomu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 28. oktobra Regulu (ES, Euratom) 2015/1929, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0089/2018),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

1.  norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents — PricewaterhouseCoopers Sàrl —, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; pieņem zināšanai revidenta atzinumu, ka „finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Revīzijas palātas finanšu stāvokli”;

2.  uzsver, ka 2016. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 137 557 000 (salīdzinājumam — 2015. gadā EUR 132 906 000) un ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 99 %;

3.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir pilnībā administratīvs un to izmanto izdevumiem, kas saistīti ar šajā iestādē strādājošajiem, ēkām, kustamo īpašumu un iekārtām, kā arī dažādām darbības izmaksām;

4.  norāda, ka saskaņā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gada darbības pārskati Revīzijas palātai tiek iesniegti jūnijā, Revīzijas palāta tās pārskatus iesniedz Parlamentam oktobrī un Parlaments par budžeta apstiprināšanas ziņojumiem balso pirms maija plenārsēdes; norāda, ka no gada pārskatu slēgšanas paiet vismaz 17 mēneši līdz budžeta izpildes apstiprināšanas pabeigšanai, ja tā netiek atlikta; norāda, ka revīzijās privātajā sektorā tiek ievēroti daudz īsāki termiņi; uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir jāracionalizē un jāpaātrina; prasa, lai Revīzijas palāta sekotu privātā sektora labajam piemēram; ierosina šajā sakarā par gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņu noteikt 31. martu gadā, kas seko pēc pārskata gada un par Revīzijas palātas ziņojumu iesniegšanas termiņu — 1. jūliju; ierosina arī pārskatīt Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 5. pantā noteikto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, l