Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par budžeta sagatavošanas vispārējām pamatnostādnēm(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. jūnijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 4. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2018. gada 13. septembrī (11737/2018 – C8-0410/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2019 (COM(2018)0709) attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0313/2018),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2019. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2018. gada 15. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2018. gada 5. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; atgādina, ka šo prioritāšu pamatā ir: ilgtspējīga izaugsme, inovācija, konkurētspēja, drošība, bēgļu un migrantu plūsmu pamatcēloņu novēršana, bēgļu un migrantu plūsmu pārvaldība, cīņa pret klimata pārmaiņām un pāreja uz ilgtspējīgu enerģiju, kā arī īpaša uzmanība jauniešiem;

2.  uzsver, ka pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības Savienībai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz iedzīvotāju vēlmēm, nodrošinātu iespējas Savienībai efektīvi pievērsties vairākām iepriekš minētajām prioritātēm un problēmām, ar kurām tā saskaras, un uzlabotu tās iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

3.  norāda, ka Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka Savienība darīs visu iespējamo, lai vienmērīgi visos tās reģionos nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un sekmētu darbvietu radīšanu; atgādina, ka minēto vēlmju apmierināšanai ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, digitalizācijā, izglītībā, infrastruktūrā un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un ir jāveicina nodarbinātība, jo īpaši Eiropas jauniešu vidū; neatbalsta to, ka Padome jau atkal ierosina samazinājumus tieši tām programmām, kas ir izstrādātas, lai palielinātu Savienības ekonomikas konkurētspēju un inovāciju; turklāt uzsver, ka daudzām šīm programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, ir pārāk liels pieteikumu skaits, un tādēļ līdzekļi tiek izmantoti vāji un daudzi lieliski projekti nesaņem finansējumu; uzsver arī to, ka tādas programmas kā “Erasmus +”, “Apvārsnis 2020” un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma (COSME) spilgti demonstrē, kādas priekšrocības sniedz sadarbība Savienības līmenī, un palīdz radīt Eiropas piederības sajūtu; tādēļ nolemj ievērojami palielināt finansējumu “Erasmus +” un stiprināt programmas, kas veicina izaugsmi un darbvietu radīšanu, tostarp programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un COSME;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos īstenot savus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sarunās sniegtos solījumus, proti, mazināt ar ESIF saistīto samazinājumu ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un EISI; tādēļ ierosina minētos samazinājumus kompensēt, atjaunojot abu minēto programmu sākotnējo gada finansējumu, lai dotu tām iespēju pilnībā sasniegt mērķus, kas apstiprināti, pieņemot attiecīgos tiesību aktus;

5.  uzsver to, ka, jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs un jo īpaši ekonomiski atpalikušākajos reģionos joprojām ir nepieņemami augsts un NEET situācijā esošo jauniešu (jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) stāvoklis un ilgtermiņa bezdarbs rada īpašu satraukumu; uzsver to, ka nabadzība un sociālā un ekonomiskā atstumtība visvairāk apdraud jauniešus; tādēļ nolemj palielināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) finansējumu, pārsniedzot Komisijas ierosināto līmeni; uzsver, ka šādu palielinājumu nekādā gadījumā nevajadzētu uzskatīt par JNI piešķīruma pārcelšanu uz agrāku laiku, ko apstiprināja saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu, un mudina dalībvalstis palielināt finansējuma apguves līmeni un uzlabot jauniešu nodarbinātības kvalitāti;

6.  atgādina, ka ir stingri jācīnās pret nabadzību;

7.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir primāra nozīme Savienības attīstībā un izaugsmē un dalībvalstu un reģionu konverģencē; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt pietiekamas apropriācijas minētajām programmām, kuras pārstāv vienu no galvenajām Savienības politikas jomām;

8.  uzsver, ka ar Kohēzijas politikas fondu līdzekļiem nevajadzētu nedz tieši, nedz netieši atbalstīt pārcelšanu, kā noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 2. panta 61.a punktā; mudina dalībvalstu vadošās iestādes nodrošināt, ka ieguldījumi no fondiem netiek sniegti saņēmējiem, kuri ir veikuši pārcelšanu piecu gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas par ieguldījuma saņemšanu, un to, lai saņēmēji, kas piecu gadu laikā pēc ieguldījuma saņemšanas ir veikuši pārcelšanu, pilnībā atmaksātu ieguldījumu;

9.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm tikai 19,3 % Savienības budžeta 2014.–2020. gadam būs paredzēti ar klimatu saistītiem pasākumiem, tādējādi nesasniedzot 20 % mērķi, kas tika noteikts pirms Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām; saprot, ka minētais lielā mērā ir saistīts ar kavēšanos kohēzijas politikas un lauku attīstības programmu jomā; mudina dalībvalstis, kuras pārvalda minētās programmas, paātrināt to īstenošanu, koncentrējoties uz izdevumiem saistībā ar klimatu, lai kompensētu mazākus piešķīrumus, kas veikti DFS pirmajos gados; aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu saistībā ar programmām, kurām ir ievērojams potenciāls palīdzēt sasniegt ar klimatu saistīto izdevumu mērķi; prasa arī ik gadu veikt pamatīgu konsolidāciju, lai virzītos uz integrācijas mērķi, paredzot konkrētus un saskaņotus aizsardzības pasākumus, kas garantē, ka pret klimata pārmaiņām noturīgi budžeta lēmumi atbilst Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, paredzot visaptverošu ziņošanu, lai uzsāktu iniciatīvas gadījumā, ja mērķi netiek sasniegti;

10.  uzsver, ka pēdējos gados 3. izdevumu kategorija lielā mērā ir tikusi izmantota, lai risinātu migrācijas un bēgļu problēmu, un ka šādas darbības būtu jāturpina un jāpastiprina tik lielā mērā un tik ilgi, cik nepieciešams; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt 3. izdevumu kategorijā piešķirto līdzekļu atbilstīgumu un pilnībā izmantot visus pieejamos instrumentus, lai savlaicīgi reaģētu uz jebkuru negaidītu notikumu, kam varētu būt nepieciešams papildu finansējums migrācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot to salu reģioniem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pants; nolemj palielināt finansējumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF), lai pilnībā nodrošinātu Savienības vajadzības migrācijas jomā, jo īpaši atbalstītu dalībvalstis uzņemšanas apstākļu, integrācijas pasākumu un ar patvēruma meklētājiem un migrantiem saistītā darba uzlabošanā un veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību starp dalībvalstīm un taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas; no jauna norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu minēto prioritāšu iekšējai dimensijai un citām prioritārām programmām, piemēram, veselības, pārtikas nekaitīguma, drošības, tiesiskuma, pilsoniskuma un kultūras jomā; uzskata, ka būtu vēl vairāk jāatbalsta vietējo iestāžu vēlme atbalstīt Savienības Pārvietošanas programmu, īstenojot AMIF tiešās pārvaldības principu;

11.  uzstāj, ka, ņemot vērā nesenās bažas par drošību visā Savienībā, 3. izdevumu kategorijas finansējums būtu īpaši jāparedz arī pasākumiem, kuri stiprinātu Savienības iedzīvotāju drošību; tādēļ nolemj palielināt finansējumu tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām aģentūrām, piemēram, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un jaunajai Eiropas Prokuratūrai (EPPO), kuras pēdējos gados cieš no darbinieku un finansējuma trūkuma paaugstinātās darba slodzes un papildu uzdevumu dēļ;

12.  atkārtoti norāda, ka migrācijas un bēgļu problēmu, kā arī Savienības pilsoņu bažas par drošību daļēji iespējams mazināt, novēršot migrācijas pamatcēloņus un atvēlot pietiekamu finansējumu iekšējiem un ārējiem instrumentiem, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā nabadzība, darbvietu, izglītības un ekonomisko iespēju trūkums, nestabilitāte, konflikti un klimata pārmaiņas Eiropas kaimiņvalstīs un Āfrikā; uzskata, ka Savienībai būtu optimāli jāizmanto 4. izdevumu kategorijas finansējums, kurš ir izrādījās nepietiekams, lai vienlīdz lielā mērā pievērstos visiem ārējiem izaicinājumiem;

13.  atzīst problēmas, ko dažām dalībvalstīm rada lielais migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums; pauž nožēlu par to, ka līdz šim visi centieni Savienības līmenī izveidot taisnīgu un humānu migrantu shēmu ir bijuši nesekmīgi;

14.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav pienācīgi iesaistīts apspriedēs par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijai (FRT) darbības pagarināšanu; atkārto savu izsenis pausto nostāju, proti, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt, kaitējot jau eksistējošiem Savienības ārējiem projektiem; atkārtoti pauž atbalstu FRT darbības turpināšanai, tomēr uzsver — ņemot vērā sarežģīto situāciju 4. kategorijā, lai reaģētu uz ārējām problēmām, tostarp migrāciju, Savienības budžets būtu jāizmanto, lai finansētu otro maksājumu tādā pašā apmērā kā pirmo, proti 1 miljarda EUR apmērā, savukārt dalībvalstīm būtu jānodrošina 2 miljardi EUR tā finansēšanai;

15.  atgādina, ka Turcija ir svarīga kaimiņvalsts, cita starpā attiecībā uz stabilitāti reģionā, un uzsver, ka Turcijai ir jāievēro reģionā spēkā esošie starptautiskie tiesību akti un jāatgriežas pie reformu ceļa, kas garantē tās iedzīvotāju labklājību un viņu tiesību pilnīgu ievērošanu;

16.  atjauno visus Padomes ierosinātos samazinājumus 2019. gada budžeta projektā (2019. gada BP) visās kategorijās ar nelieliem izņēmumiem 4. kategorijā un 1.b apakškategorijā; atsakās apstiprināt ierosinātos samazinājumus programmām, kurām ir vislielākā Eiropas pievienotā vērtība, piemēram, “Apvārsnis 2020” un EISI — divas programmas, ko jau ir ietekmējusi līdzekļu pārcelšana uz ESIF —, kā arī vairumu samazinājumu, kuri skar ārpolitiku; uzsver, ka Padomes veikto samazinājumu loģiku nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

17.  secina — lai varētu atbilstīgi finansēt visas akūtās vajadzības, kā arī ņemot vērā ļoti nelielo vai pat neesošu brīvo līdzekļu rezervi dažās kategorijās 2019. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā paredzētie elastīguma nodrošināšanas līdzekļi; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka šā gada samierināšana būs pēdējā pirms 2019. gada maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

18.  kopējo apropriāciju līmeni 2019. gadam nosaka 166 340 415 936 EUR apmērā saistību apropriācijās un 149 349 039 470 EUR apmērā maksājumu apropriācijās, kas ir par 721 061 034 EUR vairāk saistību apropriācijās, salīdzinot ar 2019. gada BP;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

19.  noraida nepamatotos samazinājumus, ko Padome veikusi 1.a izdevumu apakškategorijā 794 miljonu EUR apmērā un kas atbilst nedaudz vairāk par pusi no kopējiem saistību samazinājumiem, kurus Padome veikusi DFS izdevumu kategorijās; norāda, ka šādi samazinājumi ir pretrunā Padomes noteiktajām politiskajām prioritātēm; turklāt pauž bažas par to, ka tie varētu kavēt to programmu īstenošanu, kurām ir svarīga loma darbvietu radīšanā un izaugsmē, un tas varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku;

20.  šajā sakarībā norāda uz tādām programmām kā “Apvārsnis 2020” un EISI, kā arī uz galvenajām kosmosa programmām, piemēram, Copernicus, kuras nodrošina ļoti spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību; pauž nožēlu par Padomes izdarītajiem nozīmīgajiem samazinājumiem pētniecības un inovācijas pamatprogrammai, jo tas ārkārtīgi negatīvi ietekmēs pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, un jo īpaši pauž nožēlu par samazinājumiem attiecīgajās budžeta pozīcijās, piemēram, pētniecības stiprināšanai nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā un Eiropas pētniecības infrastruktūras stiprināšanai atvēlētajās budžeta pozīcijās; norāda arī uz to, ka daudzas no šīm programmām sniedz ievērojamu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, un uzskata, ka šis ieguldījums ir jāstiprina; tādēļ nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas un arī pilnībā atjaunot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI budžeta pozīciju sākotnējo finansējumu, kas tika samazināts, lai nodrošinātu līdzekļus ESIF garantiju fondam;

21.  atgādina, ka programma “Erasmus +” joprojām ir augsti novērtēta un ļoti populāra programma jauniešu mācību mobilitātes un arodizglītības veicināšanai, par ko liecina saņemto pieteikumu skaits, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, un norāda arī uz to, ka tā palīdz veicināt spēcīgu Eiropas identitātes apziņu un mudina jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gada BP programmas “Erasmus +” finansējuma līmenis ir ievērojami zemāks, nekā Parlaments būtu vēlējies, nepārsniedzot pašreizējā DFS plānotos skaitļus; tādēļ uzskata, ka ir būtiski stiprināt programmas “Erasmus +” izglītības un apmācības un jaunatnes sadaļas, jo tas ir cieši saistīts ar JNI stiprināšanu 1.b apakškategorijā;

22.  pauž nožēlu par to, ka pēc tam, kad Komisija 2014. gada 3. februārī publicēja pirmo ES korupcijas apkarošanas ziņojumu, tā atteicās turpināt šo gada ziņojumu praksi un tā vietā korupcijas apkarošanas politiku integrēja Eiropas pusgadā; norāda, ka ar ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu saistītajos konkrētām valstīm adresētajos ziņojumos nav nedz skaidra situācijas apraksta, nedz visām dalībvalstīm paredzētu ieteikumu par korupcijas apkarošanas pasākumiem; mudina Komisiju vēlreiz iesniegt Parlamentam otro ES korupcijas apkarošanas ziņojumu un šajā sakarībā izvērtēt korupcijas apkarošanas centienus ne tikai ekonomikai radīto zaudējumu ziņā, bet arī analizēt korupcijas kaitīgo ietekmi uz Savienības iedzīvotāju pamattiesībām;

23.  atgādina, ka ir svarīgi veicināt plašu sinerģiju starp EISI transporta sadaļu un EISI digitālo sadaļu, lai maksimāli palielinātu finanšu sviras efektu projektiem, kuru mērķis ir palielināt TEN-T koridoru digitalizāciju;

24.  vēlreiz uzsver to, ka MVU ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un tiem ir ļoti svarīga nozīme darbvietu radīšanā visā Savienībā; uzskata, ka ir jāizveido MVU draudzīga uzņēmējdarbības vide, kā arī jāatbalsta MVU kopas un tīkli, atbalstot arī kooperatīvos uzņēmumus, kuru darbība ir sociāla, solidāra un ētiska; tomēr ar dziļām bažām norāda uz Padomes izdarītajiem samazinājumiem attiecībā uz MVU instrumentu, kuri dod pretrunīgu signālu Savienības uzņēmumiem; uzskata, ka Savienības budžets un tā atbalstītā finansējuma pieejamība, jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi var būt viens no galvenajiem instrumentiem, lai padarītu MVU konkurētspējīgākus un novatoriskākus un veicinātu uzņēmējdarbības garu Savienībā; šajā sakarībā atgādina par COSME un “Apvārsnis 2020”;

25.  tādēļ nolemj vēl vairāk palielināt finansējumu, pārsniedzot 2019. gada BP ierosināto apmēru un sākotnējo finansējumu, kas bija paredzēts pirms ESIF, tām programmām, kuras ir svarīgas izaugsmes un darbvietu veicināšanai un klimata pārmaiņu problēmu risināšanai un kuras atspoguļo plaši apstiprinātas Savienības prioritātes, proti, “Erasmus +”, “Apvārsnis 2020” (cita starpā Marie Curie, “Vadošā pozīcija kosmosa jomā”, Eiropas Pētniecības padome, MVU instruments), COSME, EISI un EaSI;

26.  tādēļ palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, par 566 773 112 EUR pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzēto summu (neierēķinot to summu atjaunošanu, kuras bija spēkā pirms ESIF, kompensāciju par Eiropas Darba iestādes priekšlikumu, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un paredzot, ka šis palielinājums jāfinansē no pieejamās brīvo līdzekļu rezerves un turpinot izmantot vispārējo saistību rezervi;

27.  atzinīgi vērtē apņemšanos īstenot atjauninātu Savienības aizsardzības programmu, proti, vienošanos izveidot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP); pauž nodomu pievērst īpašu uzmanību tam, lai Komisija īstenotu nolīgumus, kas balstīti uz EDIDP un Eiropas Solidaritātes korpusu, kā izklāstīts grozījumu vēstulē, kuru Komisija izdeva 2018. gada 16. oktobrī;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

28.  atzinīgi vērtē to, ka Savienībā jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies par 14,8 % (no 2018. gada 1. oktobra), bet pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs šis līmenis joprojām ir nepieņemami augsts; uzsver, ka šā jautājuma risināšanā ir svarīgi ar JNI un Eiropas Sociālo fondu (ESF) nodrošināt pienācīgu finansējumu garantijas jauniešiem shēmās; atzinīgi vērtē vienošanos par to, ka ir jānodrošina jauni līdzekļi JNI, kā arī attiecīgu apropriāciju iekļaušanu 2019. gada budžeta projektā; tomēr uzskata, ka, ņemot vērā jauniešu bezdarba radītos izaicinājumus un riskus, JNI būtu jāsaņem lielāks finansējums, un tāpēc nolemj 2019. gadā paredzēt tai 580 miljonus EUR saistību apropriācijās; uzskata, ka šis palielinājums papildina summu, kas pašlaik paredzēta JNI 2014.–2020. gada laikposmam;

29.  aicina dalībvalstis nodrošināt kohēzijas programmu īstenošanas paātrināšanu, lai atgūtu iekavēto laiku; norāda — lai gan Padome nav apšaubījusi Komisijas ierosināto maksājumu apropriāciju līmeni, Parlaments rūpīgi izvērtēs Komisijas atjauninātās prognozes, lai maksājumu apropriācijas pielāgotu faktiskajām vajadzībām un tādējādi novērstu neveiktu maksājumu atkārtotu uzkrāšanos pašreizējās DFS beigās;

30.  ar nožēlu uzsver, ka katastrofas parasti ietekmē tos, kuriem ir mazāk iespēju sevi aizsargāt, uzskata, ka uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām būtu jāreaģē pēc iespējas ātri, lai postījumi būtu minimāli un varētu glābt cilvēkus un īpašumu; vērš uzmanību uz to, ka ir papildus jāpalielina finansējums, jo īpaši budžeta pozīcijās, kas saistītas ar katastrofu novēršanu un sagatavotību katastrofām Savienībā, jo īpaši ņemot vērā ugunsgrēkus Grieķijā, Spānijā un Portugālē (kur tika traģiski zaudētas cilvēku dzīvības), kas ir dramatiski un būtiski ietekmējuši cilvēkus;

31.  saskaņā ar panākto vienošanos par Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) pārskatīšanu atbalsta saistību apropriāciju pārvietojumu 40 miljonu EUR apmērā un maksājumu apropriāciju pārvietojumu 17,2 miljonu EUR apmērā no 1.b izdevumu apakškategorijas uz 2. izdevumu kategoriju;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

32.  atgādina, ka Komisijas priekšlikums paredzēt vairāk apropriāciju, lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) vajadzības, lielā mērā ir tapis tāpēc, ka paredzams, ka 2019. gadā būs pieejama ievērojami mazāka piešķirto ieņēmumu summa;

33.  norāda uz Padomes veiktajiem samazinājumiem 310 miljonu EUR apmērā saistību apropriācijās (- 0,52 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP) un -328,13 miljonu EUR apmērā maksājumu apropriācijās (- 0,57 % salīdzinājumā ar 2019. gada BP), bet uzskata, ka Komisijas grozījumu vēstule joprojām būtu jāņem par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai, un tāpēc attiecīgi atjauno budžeta projektā paredzētās summas, līdz šī grozījumu vēstule tiks izskatīta samierināšanas procedūrā;

34.  nolemj palielināt finansējumu ārkārtas atbalstam, jo īpaši saistībā ar cūkgaļu cīņā pret Āfrikas cūku mēri, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem un darba ņēmējiem slimības visvairāk skartajos reģionos; nolemj paust stingru atbalstu lauksaimniecības nozarei Savienībā, palielinot apropriācijas augļiem un dārzeņiem, lai novērstu krīzes radītās sekas šajā nozarē un Krievijas embargo ietekmi, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir novērst ar Xylella fastidiosa izplatību saistītās sekas un olīveļļas cenas nestabilitāti;

35.  norāda uz Savienības decentralizēto aģentūru būtisko nozīmi vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, palīdzot Savienībai un dalībvalstīm pieņemt uz informāciju balstītus un zinātniski pamatotus lēmumus par vides un sabiedrības veselības aizsardzību un uzlabošanu, vienlaikus uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm, lai risinātu Savienības iedzīvotājus satraucošus jautājumus;

36.  nolemj ierosināt palielinājumu Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA), par 20 miljonu EUR pārsniedzot 2019. gada BP paredzēto līmeni, lai veicinātu inovāciju lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un nodrošinātu šo iztikas avotu rentabilitāti un ilgtspēju nākotnē;

37.  nolemj saskaņā ar saviem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un savām starptautiskajām saistībām cīņā pret klimata pārmaiņām ierosināt līdzekļu palielinājumu, par 15,6 miljoniem EUR pārsniedzot to līdzekļu apmēru, kuri 2019. gada BP paredzēti ar klimatu saistītām darbībām; turklāt atgādina par Savienības apņemšanos apturēt un pavērst pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzsver, ka palielinājums veicina arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

38.  ņemot vērā sarunu par SRSP pārskatīšanu veiksmīgo noslēgšanu, nolemj izņemt no rezerves no 1. b apakškategorijas pārvietotās summas, kuras Padome tur bija iekļāvusi;

39.  norāda uz sekām, ko izraisījis pēdējos mēnešos dalībvalstīs valdošais ārkārtīgais sausums, radot ievērojamus zaudējumus lauksaimniecībā un apdraudot daudzus uzņēmumus, un šajā sakarībā uzsver nepieciešamību garantēt atbalsta pasākumus, kas vērsti uz to, lai palīdzētu vissmagāk skartajiem lauksaimniekiem;

40.  nolemj POSEI programmām izmantot maksimālu apropriāciju līmeni, kas paredzēts attiecīgajā regulā(9), un uzsver šo programmu nozīmīgumu lauksaimniecības produktu ražotāju izturētspējai, kā arī to tālāko reģionu nestabilo ekonomisko situāciju;

41.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par 154,1 miljonu EUR, izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, tādējādi atstājot brīvu līdzekļu rezervi 190,8 miljonu EUR apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas saistību maksimālajam apjomam;

42.  uzsver, ka ieilgušajai nelīdzsvarotībai pārtikas apgādes ķēdē, kurā primāro ražotāju stāvoklis ir daudz vājāks nekā citu dalībnieku stāvoklis, vajadzētu likt Komisijai veikt pasākumus, lai uzlabotu cenu pārredzamību un maržas pārtikas apgādes ķēdē, tādējādi garantējot taisnīgu cenu par produkciju un nodrošinot mazo un vidējo lauksaimnieku ienākumu paaugstināšanos;

43.  vērš uzmanību uz apdraudējumiem, kas skar daudzas mežu ekosistēmas, cita starpā tādiem kā invazīvu svešzemju sugu, kaitēkļu (tādu kā priežu koksnes nematode u. c.) un mežu ugunsgrēku izplatīšanās; uzskata, ka, izmantojot Kopienas atbalsta programmas un pasākumus, būtu jānovirza pietiekami finanšu resursi ekoloģisko un augu veselības apstākļu novērtēšanai mežos un rehabilitācijas pasākumiem, tostarp meža atjaunošanai; norāda, ka šādi resursi ir jo īpaši svarīgi un steidzami nepieciešami dažām dalībvalstīm, proti, Portugālei, Grieķijai un Spānijai, pēc atkārtotajiem mežu ugunsgrēkiem, kas skāra šo valstu teritoriju;

3.izdevumu kategorija – Drošība un pilsoniskums

44.  atkārto savu ilgstoši pausto pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir izrādījies ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu to minēto izaicinājumu iekšējai dimensijai, kuri, no vienas puses, saistīti ar iekšējo drošību un iedzīvotāju drošību, bet no otras — ar bēgļiem un migrantiem;

45.  sagaida, ka 2019. gadā, kā arī turpmākajos gados saglabāsies liels spiediens uz minēto dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām, un tādēļ uzskata, ka bēgļu un migrācijas jomā ir nepieciešams papildu finansējums, cita starpā ņemot vērā jebkādas turpmākas neparedzētas vajadzības šajā jomā; tādēļ pastiprina AMIF, lai sniegtu atbalstu Savienībai saistībā ar likumīgu migrāciju, veicinātu trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju un uzlabotu taisnīgas un efektīvas atgriešanās stratēģijas, jo īpaši nolūkā atbalstīt dalībvalstis bēgļiem un migrantiem, jo īpaši bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, paredzētu integrācijas pasākumu uzlabošanā;

46.  atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu AMIF, lai finansētu jauno Dublinas II regulējumu (ar nosacījumu, ka tas tiks pieņemts līdz 2018. gada beigām), un noraida Padomes lēmumu iekļaut attiecīgās apropriācijas rezervē;

47.  norāda, ka iekšējās drošības jautājumiem joprojām jābūt vienai no Savienības galvenajām prioritātēm, un uzsver Iekšējās drošības fonda (ISF) lomu kā galvenajam finanšu instrumentam, ar kuru atbalstīt dalībvalstis drošības jomā, tostarp cīņā pret terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību; tādēļ nolemj palielināt ISF budžeta apropriācijas, cita starpā lai stiprinātu atbalstu robežu pārvaldībai un lai palīdzētu terora aktos cietušajiem;

48.  norāda uz būtisko lomu, kāda tieslietu un iekšlietu jomā strādājošajām Savienības aģentūrām ir dalībvalstu savstarpējās sadarbības palielināšanā, lai risinātu Savienības iedzīvotājus satraucošus jautājumus; nolemj palielināt Eiropola, CEPOL, eu-LISA, Eurojust un EPPO budžeta apropriācijas un personālu;

49.  šajā sakarībā prasa, lai EPPO tiktu pienācīgi finansēta un nodrošināta ar personālu; norāda, ka 2019. gada budžeta projektā Savienības ieguldījuma kopējā summa ir 4 911 000 EUR; norāda, ka šīs apropriācijas ir paredzētas, lai segtu EPPO ar darbiniekiem un infrastruktūru saistītos izdevumus, citus administratīvos izdevumus un darbības izdevumus; norāda, ka ir paredzētas tikai 35 amata vietas, kas nozīmē to, ka, atskaitot Eiropas prokuroru amata vietas (23), administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 12 amata vietas; uzskata, ka šāds risinājums nav reālistisks, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēl divas dalībvalstis nesen ir nolēmušas pievienoties EPPO; tādēļ nolemj agrāk nodrošināt 2020. gadā paredzēto amata vietu palielinājumu un saskaņot galvenā prokurora un Eiropas prokuroru amata pakāpi ar OLAF un Eiropola vadības līmeņa amatu pakāpēm;

50.  pauž nožēlu par Padomes veiktajiem patvaļīgajiem saistību apropriāciju samazinājumiem vairāk nekā 35 miljonu EUR apmērā daudzās programmās kultūras, pilsoniskuma, tiesiskuma un sabiedrības veselības jomā, neņemot vērā šo programmu lieliskos īstenošanas rādītājus un jau tā nepietiekamo finansējumu, kura dēļ daudzi ļoti kvalitatīvi projekti netiek finansēti; atjauno visas pozīcijas vismaz budžeta projektā paredzētajā apmērā, vienlaikus ierosinot papildu palielinājumus attiecīgajās pozīcijās;

51.  uzsver programmas “Radošā Eiropa” nozīmi attiecībā uz atbalstu Savienības audiovizuālajai un kultūras nozarei un prasa nodrošināt programmas mērķiem atbilstošu finansējuma līmeni; prasa palielināt komiteju apropriācijas programmai MEDIA un “Kultūra”, cita starpā lai uzlabotu zemo sekmīgo pieteikumu rādītāju; turklāt palielina apropriācijas multivides darbībām un MVU finansiālās spējas stiprināšanai Eiropas kultūras un radošajās nozarēs;

52.  atkārtoti pauž atbalstu tiesību, līdztiesības, pilsoniskuma un tiesiskuma programmām; nolemj palielināt saistību apropriācijas instrumentiem, kas paredzēti nediskriminācijas jautājumiem un līdztiesībai kopumā, un jo īpaši programmai Daphne, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības apkarošanai un sieviešu un LGBTEI + tiesību ievērošanas veicināšanai;

53.  atgādina, ka ar kultūru un ar izglītību saistītie projekti tiek atbalstīti, izmantojot vairākas Savienības programmas un instrumentus, jo īpaši ESI fondus, ESIF un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; mudina Komisiju uzlabot programmu savstarpējo sinerģiju, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu; aicina Komisiju jo īpaši pilnībā izmantot iespējamo starp dažādām Savienības programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”, EISI, Erasmus +, EaSI, “Radošā Eiropa” un COSME, kā arī starp ESIF un ESI fondiem pastāvošo sinerģiju, lai atbalstītu vairāk projektu kultūras un radošo nozaru jomā;

54.  palielina 3. izdevumu kategoriju par 127,75 miljoniem EUR saistību apropriācijās attiecībā uz budžeta projektu, neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un ierosina šo palielinājumu finansēt, no jauna izmantojot īpašus instrumentus;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

55.  uzsver — ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos izaicinājumus, ar kuriem Savienība patlaban saskaras, ir steidzami jānodrošina spēcīgāka Savienības ārējā klātbūtne; atkārtoti uzsver, ka Savienības ārējās darbības var būt uzticamas tikai tad, ja tām tiek nodrošināti pietiekami finanšu līdzekļi; atgādina, ka finansējuma vajadzības ievērojami pārsniedz pašreizējo 4. izdevumu kategorijā paredzēto apmēru, un prasa nodrošināt atbilstošas rīcības iespējas neparedzētu ārēju krīžu gadījumā;

56.  atgādina, ka ilgtspējīgu attīstības mērķu (IAM) īstenošanai ir jānotiek gan Savienības iekšpolitikā, gan ārpolitikā, bet īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu pietiekamu un kvalitatīvu pārtiku, tīru ūdeni un papildu notekūdeņu novadīšanas iekārtu būvniecību nolūkā sasniegt 2. un 6. IAM; turklāt vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un prasa veikt papildu pasākumus, lai samazinātu enerģētisko nabadzību saskaņā ar 7. IAM, jo īpaši attālos lauku apvidos ārpus energotīkla reģioniem;

57.  šajā sakarībā atbilstīgi savai nostājai, kas tika pausta iepriekš minētajā 2018. gada 5. jūlija rezolūcijā, no jauna apstiprina, ka FRT otrās daļas finansēšanai ir jāsaglabā pašreizējais samērs attiecībā uz iemaksām FRT no Savienības budžeta (1 miljards EUR) un no dalībvalstīm (2 miljardi EUR); tādēļ nolemj samazināt Savienības budžeta iemaksas no 1,45 miljardiem EUR līdz 450 miljoniem EUR; uzskata, ka atšķirība būtu attiecīgi jāfinansē no dalībvalstu divpusējām iemaksām;

58.  uzskata, ka miera, drošības un tiesiskuma veicināšana jaunattīstības valstīs ir ļoti svarīga, lai risinātu migrācijas pamatcēloņus un attiecīgās humāna rakstura problēmas dienvidu kaimiņvalstīs, piemēram, Lībijā; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt labu pārvaldību, demokrātiju, tiesiskumu un aktīvu pilsonisko sabiedrību, lai ilgtermiņā efektīvi apkarotu nabadzību un risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas jaunattīstības valstīs; tādēļ nolemj palielināt līdzekļus attīstības sadarbības instrumentam (ASI) un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) dienvidu daļai tā dažādajos virzienos, lai cita starpā atspoguļotu ievērojamo slodzi, ar kuru EKI turpinās saskarties 2019. gadā;

59.  atgādina, ka Savienība ir apņēmusies savā ārpolitikā vispārēji aizsargāt un veicināt bērnu, meiteņu un sieviešu, kā arī cilvēku ar invaliditāti un īpašām vajadzībām tiesības; uzsver, ka ārējās attiecībās ir svarīgi īstenot ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību Eiropas Savienībā, Eiropas Savienības Dzimumu līdztiesības rīcības plānu un Eiropas politiku invaliditātes jomā; šajā sakarā uzskata, ka ir lietderīgi 10 % no humānās palīdzības resursiem pieejamo līdzekļu veltīt tam, lai nodrošinātu izglītības pieejamību krīzes zonās;

60.  uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu Rietumbalkāniem, lai stiprinātu šā reģiona virzību uz pievienošanos; pauž neizpratni par Padomes priekšlikumu samazināt piešķīrumu politiskajām reformām, jo šādas reformas ir jebkuras demokrātiskas pārveides pamatā; uzsver, ka Rietumbalkānu stratēģijas 2018.–2020. gada rīcības plānam ir nepieciešams atbilstīgs finansiāls atbalsts, un attiecīgi nolemj palielināt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) finansējumu šim reģionam;

61.  uzsver, ka situācija Austrumu partnerības valstīs ir svarīgs problēmjautājums arī Savienībai; pauž pārliecību par to, ka ir svarīgi nodrošināt papildu finansējumu, lai atbalstītu mūsu kaimiņvalstu reformu centienus, sekmētu izturētspējas palielināšanu un veicinātu mieru un minēto valstu iedzīvotāju ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu;

62.  prasa pastiprināt Savienības atbalstu UNRWA saskaņā ar 2018. gada 8. februāra rezolūciju(10), ņemot vērā stāvokļa pasliktināšanos reģionā un ASV lēmumu atsaukt savu ikgadējo iemaksu aģentūrai; precizē, ka ierosinātais palielinājums ir paredzēts vienīgi UNRWA, lai kompensētu attiecīgos zaudējumus;

63.  pauž pārliecību par cilvēku savstarpējo kontaktu un jauniešu mobilitātes iespējām, kas cita starpā ir viena no galvenajām stratēģijām, lai pastiprinātu Savienības ārējās darbības ietekmi un uzlabotu tās pamanāmību partnervalstu sabiedrībās; tādēļ nolēma pastiprināt ASI, EKI, IPA II un Partnerības instrumenta ieguldījumu programmā “Erasmus +”;

64.  saskaņā ar nosacītības principu atbalsta Turcijai piešķirtās summas samazināšanu visās budžeta pozīcijās, ņemot vērā pastāvīgo situācijas pasliktināšanos tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību jomā; vienlaikus uzskata, ka ir vēl vairāk jāpastiprina tiešais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiešiem cilvēku kontaktiem;

65.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

66.  pieņem zināšanai Komisijas ierosināto mēreno finansējuma palielinājumu kopējās ārpolitikas un drošības politikai (KĀDP), bet vienlaikus norāda, ka KĀDP budžets joprojām ir pakļauts lielam spiedienam, ņemot vērā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju skaita pieaugumu, kas draud 2019. gadā šo problēmu saasināt; atsauc Padomes ierosināto samazinājumu citiem krīzes pārvarēšanas pasākumiem un operācijām, jo tas mazinātu elastīgumu negaidītu krīzes situāciju risināšanā;

67.  līdz ar to nolemj atjaunot gandrīz visas Padomes samazinātās summas, palielināt līdzekļu apmēru 4. izdevumu kategorijā, par 425,4 miljoniem EUR pārsniedzot 2019. gada BP paredzēto summu (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), vienlaikus samazinot summas ar FRT un Turciju saistītajās pozīcijās un neatjaunojot Padomes samazinājumus ar kopējo ietekmi -1,24 miljardu EUR apmērā, kas tādējādi rada kopējo starpību -819,1 miljona EUR apmērā, salīdzinot ar 2019. gada BP 4. izdevumu kategorijā paredzēto summu;

5. izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

68.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un neatspoguļo faktiskās vajadzības; tāpēc atjauno 2019. gada BP paredzētās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

Decentralizētās aģentūras

69.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus; ar īpašu neapmierinātību norāda uz patvaļīgi veikto samazinājumu CEPOL tikai 10 000 EUR apmērā un aicina Padomi informēt Parlamentu par būtiskajiem apsvērumiem, kādēļ tā uzskata šādus samazinājumus par būtiskiem un pamatotiem;

70.  norāda, ka aģentūru finansēšana no maksām ik gadu samazina slogu Savienības budžetam par 1 miljardu EUR; uzsver, ka sabiedrības nozīmes uzdevumi, piemēram, veselības, vides vai drošības un tiesiskuma jomā, vienmēr būtu jāfinansē no Savienības budžeta; tomēr uzskata, ka Komisijai arī turpmāk būtu jāpievēršas tādu interešu konfliktu riskam, kuri var rasties no maksām finansētās aģentūrās, un jāveic atbilstoši pasākumi šādu konfliktu novēršanai;

71.  atgādina, ka Savienībai ir svarīgi koncentrēties uz konkurētspēju izaugsmes un darbvietu nodrošināšanas nolūkā; šajā sakarībā uzskata, ka Eiropas GNSS aģentūrai (GSA) un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) ir nepieciešamas papildu apropriācijas un darbinieki; norāda uz Eiropas Darba iestādes (ELA) izveidi un uzsver vajadzību mobilizēt tai jaunus resursus; atjauno ievērojamos Padomes samazinājumus Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) apropriācijās, vienlaikus daļu no to apropriācijām iekļaujot rezervē, līdz tiks panākts progress saistībā ar EUI pārskatīšanu;

72.  ņemot vērā ar drošību saistītos izaicinājumus, ar kuriem Savienība joprojām saskaras, un saskaņotas Eiropas reakcijas nepieciešamību, nolemj palielināt apropriācijas Eiropolam, eu-LISA, CEPOL, EUROJUST, EPPO un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

73.  paredz, ka arī 2019. gadā spiediens uz dažu dalībvalstu migrācijas un patvēruma sistēmām, kā arī to robežām būs augsts un, iespējams, palielināsies, un uzsver, ka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (FRONTEX) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) turpmākās vajadzības attiecībā uz darbības resursiem un personālu būs rūpīgi jāuzrauga un, iespējams, jāatjaunina 2019. gada budžetam; prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk sniegt pārskatu par 2019. gada budžeta vajadzībām saistībā ar ierosinātajām šo aģentūru reformām;

74.  uzsver, ka aģentūrām, kas veiks jaunus papildu uzdevumus, būs nepieciešams atbilstīgs finanšu apropriāciju līmenis;

75.  atkārtoti pauž nostāju, ka mērķis samazināt darbinieku skaitu par 5 % ir veiksmīgi sasniegts; pauž nodomu iekļaut visu iestāžu kopēju paziņojumu, kas apstiprina minētā vienreizējā pasākuma beigas; uzskata, ka Parlamenta nostājā apstiprinātās jaunās štata vietas ir nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem;

76.  atgādina, ka Iestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos pabeidza darbu, pieņemot ieteikumus par pieredzi, kas gūta saistībā ar pieeju, lai sasniegtu mērķi — darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, jaunu uzdevumu veikšanu, aģentūru izvērtēšanu, pakalpojumu kopīgu izmantošanu, tādu aģentūru izvērtēšanu, kurām ir vairākas atrašanās vietas, un modeli, kas paredz aģentūru finansēšanu no maksām; atzinīgi vērtē to, ka iestādes ir apstiprinājušas minētos ieteikumus; pauž nodomu arī turpmāk pārbaudīt Komisijas darbu saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

77.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, nolemj pieņemt tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes;

78.  atzinīgi vērtē “DiscoverEU” darbības sākšanu, proti, 15 000 Interrail biļešu izdalīšanu 18 gadus veciem Eiropas iedzīvotājiem 2018. gadā, kā arī Komisijas priekšlikumu par 700 miljonu EUR piešķiršanu DFS 2021.–2027. gadam, kas labi saskan ar Savienības iecerēm veicināt mācību mobilitāti, aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti visu jauniešu vidū; nolemj turpināt attiecīgo sagatavošanas darbību 2019. gadā un pauž apņēmību to turpināt arī 2020. gadā;

Īpašie instrumenti

79.  atgādina par īpašo instrumentu lietderību elastības nodrošināšanā, pārsniedzot spēkā esošās DFS ārkārtīgi noslogotos maksimālos apjomus, un atzinīgi vērtē DFS regulas vidusposma pārskatīšanā panāktos uzlabojumus; prasa plaši izmantot elastības instrumentu un vispārējo saistību rezervi 2019. gada budžetā, lai finansētu daudzos dažādos izaicinājumus un papildu pienākumus, ar ko Savienības budžetam nākas saskarties; atgādina arī par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nozīmīgumu;

Maksājumi

80.  atkārtoti pauž bažas par to, ka, neraugoties uz neseno atgūšanos, maksājumu nepietiekama izpilde pēdējo trīs gadu laikā ir līdz šim zemākajā līmenī, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā; pauž nožēlu par to, ka šāda kavēšanās neļauj pilnībā savlaicīgi īstenot Savienības prioritāšu un projektu potenciālu iedzīvotāju interesēs; norāda uz to, ka tādējādi 2019. gada BP ir līdz šim nebijusi rezerve, kas ir par 19,3 miljardiem EUR mazāka par maksājumu maksimālo apjomu; palielina maksājumu apropriācijas minētajās pozīcijās, kuras ir grozītas saistību apropriācijās;

Citas iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

81.  atbilstīgi iepriekš minētajai 2018. gada 19. aprīļa plenārsēdē pieņemtajai rezolūcijai par tā ieņēmumu un izdevumu tāmi atstāj nemainīgu vispārējo 2019. gada budžeta līmeni 1 999 144 000 EUR apmērā; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

82.  norāda, ka 2019. gada tāmes līmenis ir 18,53 %, kas ir mazāks nekā 2018. gadā (18,85 %), un tā īpatsvars 5. izdevumu kategorijā ir zemākais vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā;

83.  norāda, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu dēļ 2019. gadā izdevumi dažās jomās palielināsies, jo īpaši saistībā ar deputātiem, kuri netiks atkārtoti ievēlēti, un viņu palīgiem, bet vienlaikus citās jomās, ņemot vērā Parlamenta darba apjoma samazināšanos vēlēšanu gadā, radīsies ietaupījumi, lai gan tie būs mazāki;

84.  atzinīgi vērtē to, ka arī 2019. gada budžetā būs iekļauti apjomīgu investīciju maksājumi, kuri tika aizsākti jau 2016. gadā, lai būtiski uzlabotu Parlamenta drošību; norāda, ka šie projekti aptver dažādas jomas, kuras galvenokārt saistītas ar ēkām, proti, drošības uzlabošana saistībā ar ieejām, aprīkojumu un personālu (piemēram, iPACS projekts), bet arī uzlabojumus kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

85.  pieņem zināšanai Prezidija lēmumu ņemt vērā divas iespējas attiecībā uz PHS ēku: renovāciju un pārbūvi; mudina ģenerālsekretāru un Prezidiju iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai detalizētu budžetu par katru no šīm iespējām, kā arī visas tehniskās specifikācijas;

86.  samazina Ģenerālsekretariāta 2019. gada štatu sarakstu par 59 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī ar Padomi panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu, kurā Parlamenta ikgadējos personāla samazināšanas pasākumus paredzēts turpināt līdz 2019. gadam;

87.  uzskata, ka 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Komisijas godprātības politiku Parlaments pauda bažas attiecībā uz tās augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanas procedūrām; atkārtoti aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām pārskatīt tās administratīvo procedūru augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanai, lai pilnībā nodrošinātu labāko kandidātu atlasi, ievērojot maksimālu pārredzamību un iespēju vienlīdzību;

88.  norāda uz Vispārējās tiesas 2018. gada 25. septembra lēmumu, kurā atbalstīts Parlamenta atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar EP deputātu uzturēšanās un ceļa izdevumiem un parlamentārās palīdzības izdevumiem (spriedums lietās T-639/15 līdz T-666/15 Maria Psara u.c. pret Parlamentu un T-94/16 Gavin Sheridan pret Parlamentu); atgādina Prezidijam, ka plenārsēdē tika pausts aicinājums uzlabot pārredzamību un steidzama nepieciešamība veikt piemaksas par vispārējiem izdevumiem (GEA) revīziju; šajā sakarā atzinīgi vērtē ad hoc darba grupas izveidi, lai izstrādātu un publicētu noteikumus par GEA izmantošanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka Prezidijs, balstoties uz tā darba grupas ziņojumu, varēja tikai vienoties par nepilnīgu sarakstu, kurā uzskaitīti attaisnotie izdevumi, un par to, ka katram Parlamenta deputātam ir jābūt atsevišķam bankas kontam, kas paredzēts līdzekļiem, kuri saņemti saistībā ar GEA; atkārtoti aicina Prezidiju veikt šādas papildu izmaiņas attiecībā uz GEA:

89.  atgādina 62. pantu Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumā attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem, kas paredz, ka “līdzekļi, kas izmaksāti ”, cita starpā piemaksa par vispārējiem izdevumiem, “ir paredzēti vienīgi ar deputāta pilnvaru īstenošanu saistītas darbības finansēšanai, un tos nevar izmantot personisku izdevumu segšanai vai politiska rakstura subsīdiju vai dāvinājumu finansēšanai” un “[d]eputāti atmaksā Parlamentam neizmantotos līdzekļus”; aicina Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru un Prezidiju nodrošināt, ka minētie noteikumi tiek pilnībā īstenoti un ievēroti.

90.  atgādina, ka Parlaments 1997. gada 23. oktobra rezolūcijā par 1998. gada vispārējo budžetu aicināja Prezidiju pieprasīt Revīzijas palātai veikt izmeklēšanu saistībā ar Parlamenta brīvprātīgo pensiju shēmu, un pēc tam Revīzijas palāta 1999. gada 16. jūnijā sniedza atzinumu Nr. 5/99 “Pensijas fonds un shēma Eiropas Parlamenta deputātiem”; tagad aicina Prezidiju steidzami prasīt Revīzijas palātai sagatavot vēl vienu šādu atzinumu par pensiju shēmu un fondu 2019. gadā;

91.  atgādina, ka 2018. gada 8. marta paziņojumā Prezidijam ģenerālsekretārs piekrita, ka ar deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu saistītā pensiju fonda kapitāls būs izsmelts labu laiku pirms pensiju saistību beigšanās un, iespējams, jau līdz 2024. gadam; tādēļ aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju, pilnībā ievērojot deputātu nolikumu, saistībā ar pensiju fondu steidzami izstrādāt skaidru plānu Parlamentam, kā uzņemties un pārņemt tā pienākumus un saistības attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu tūlīt pēc 2019. gada vēlēšanām;

92.  prasa papildu Savienības atbalstu PTO parlamentārajai dimensijai, jo īpaši palielinot finansiālu un ar personālu saistītu atbalstu atbildīgajam sekretariātam;

93.  aicina atjaunināt Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centru, kas tika pieņemts 2018. budžetā, un aicina sadarboties ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem medijiem un citiem partneriem, lai izvirzītu apmācību mērķus jaunajiem žurnālistiem, jo īpaši saistībā ar jauniem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem un uz faktiem pamatotām un salīdzinoši izvērtētām ziņām;

94.  lai īstenotu ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par cīņu pret seksuālu uzmākšanos un vardarbību ES, prasa papildu atbalstu, lai segtu ārējo ekspertu pakalpojumu izmaksas, kuri nepieciešami, lai paplašinātu ārējo revīziju, kas ir īstenota padomdevējā komitejā, kurā izskata sūdzības par deputātiem, kas iesniegtas padomdevējā komitejā Parlamenta personālam par uzmākšanās novēršanu; šajā pašā nolūkā prasa arī papildu atbalstu, lai segtu kompetenta papildu personāla izmaksas, lai izskatītu uzmākšanās gadījumus Parlamentā, apkopojot īpaši izveidotā dienestā darbiniekus ar pieredzi medicīnā, psiholoģijā, jurisprudencē un cilvēkresursu vadībā, kā arī īpašas zināšanas šajā jomā;

95.  atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas 114 miljonu EUR apmērā gadā; turklāt norāda uz konstatējumu 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu(11), proti, to, ka 78 % no Parlamenta štata darbinieku komandējumiem rodas tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības rezultātā; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

96.  mudina ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētus noteikumus, kā Parlamentam, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vairāk kopīgi izmantot administratīvās funkcijas un pakalpojumus;

IV iedaļa — Tiesa

97.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos budžeta posteņos, kuri ir būtiski Tiesas darbībai, un atjauno tāmē paredzētās summas divos budžeta posteņos, lai stiprinātu Tiesas spēju tikt galā ar aizvien lielāko pieprasījumu pēc tulkojumiem;

98.  atjauno 16 amata vietas un saistītās apropriācijas, kuras Komisija samazināja 2019. gada BP, lai izvairītos no darbu pārmērīgas kavēšanās, kas var kaitēt tiesu produktivitātei, ņemot vērā Tiesas jaunos pienākumus un darba slodzes nemitīgu palielināšanos; uzskata, ka ir jāpiešķir apropriācijas 16 jaunu pastāvīgu amata vietu izveidei atbalsta dienestos, ko Tiesa bija sākotnēji pieprasījusi, bet Komisija — noraidījusi;

V iedaļa — Revīzijas palāta

99.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos, lai īstenotu Revīzijas palātas darba programmu un sagatavotu plānotos revīzijas ziņojumus;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

100.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

101.  atbilstoši pašas Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

102.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visos Padomes samazinātajos posteņos;

103.  atbilstoši pašas Reģionu komitejas tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

104.  atstāj nemainīgu Ombuda 2019. gada budžeta vispārējo līmeni, kā to 2019. gada BP ierosināja Komisija;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

105.  nolemj neatjaunot 2019. gada budžeta projektā paredzēto summu pozīcijā, kurā Padome veica samazinājumu sakarā ar kopējā budžeta lielo palielinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

106.  atjauno 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas visās Padomes samazinātajās pozīcijās;

107.  atbilstoši paša EĀDD tāmei palielina vairākas pozīcijas, pārsniedzot 2019. gada budžeta projektā paredzētās summas;

108.  atkārtoti uzsver Parlamenta atbalstu stratēģiskās komunikācijas spējai un palielina tās līdzekļus, lai tā varētu nodrošināt spēcīgāku saskaņotu Savienības rīcību, reaģējot uz dezinformācijas problēmu;

109.  atjauno Padomes samazinātās 28 amata vietas un ar tām saistītās apropriācijas un pievieno vēl piecas amata vietas, kas rada iespēju nedaudz palielināt darbinieku skaitu, kas ir pamatojams ar būtisku jaunu pienākumu piešķiršanu EĀDD, jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, proti, jaunas Savienības delegācijas izveidi Londonā un jaunas nodaļas izveidi galvenajā mītnē, un vairāku iniciatīvu pieņemšanu drošības un aizsardzības jomā iepriekšējos mēnešos;

o
o   o

110.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0311. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L  78, 20.3.2013., 23. lpp.). (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0042. (11) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.