Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0074(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0310/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0310/2018

Debates :

PV 11/02/2019 - 14
CRE 11/02/2019 - 14

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.9
CRE 25/10/2018 - 13.9
PV 12/02/2019 - 9.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0425
P8_TA(2019)0069

Pieņemtie teksti
PDF 263kWORD 77k
Ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Daudzgadu plāns zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
P8_TA-PROV(2018)0425A8-0310/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008 (COM(2018)0149 – C8-0126/2018 – 2018/0074(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru izveido daudzgadu plānu zivju krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008
ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem rietumu ūdeņos un blakusesošajos ūdeņos un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un groza Regulu (ES) 2016/1139, ar ko izveido daudzgadu plānu attiecībā uz Baltijas jūru, un atceļ Regulas (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007 un (EK) Nr. 1300/2008
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(4)  KZP mērķi cita starpā ir nodrošināt, ka zvejniecība un akvakultūra ir vides ziņā ilgtspējīga ilgtermiņā un tiek pārvaldīta atbilstoši mērķiem radīt ekonomikas, sociālos un nodarbinātības ieguvumus, samazināt Savienības tirgus atkarību no pārtikas importa, veicināt tiešu un netiešu darbvietu radīšanu un piekrastes teritoriju ekonomisko attīstību, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci starp jūras baseiniem, būtu jāizveido vienota sistēma visos daudzgadu plānos, un attiecībā uz kvotu noteikšanas principiem nav jāparedz īpašas atkāpes dažādiem jūras baseiniem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.
(5)  Lai sasniegtu KZP mērķus, vajadzībai piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir skaidri noteikts mērķis atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Lai šo mērķi sasniegtu, Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir noteikts, ka visiem krājumiem, ja iespējams, līdz 2015. gadam vai vēlākais līdz 2020. gadam pakāpeniski jāsasniedz tāds zvejas intensitātes līmenis, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šim plānam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu nevēlamas nozvejas.
(6)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāniem būtu jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šim plānam būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas paredzēti, lai nepieļautu un samazinātu nevēlamas nozvejas, līdz minimumam samazinātu ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši biotopu un jūras gultnes traucējumus, kā arī sasniegtu sociālos un ekonomiskos mērķus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Komisijai būtu jāiegūst labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst daudzgadu plāna darbības jomā. Šajā nolūkā tā noslēdz saprašanās memorandu ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtajam zinātniskajam ieteikumam būtu jāpamatojas uz minēto daudzgadu plānu, un tajā jo īpaši būtu jānorāda FMSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētajām vērtībām vajadzētu būt norādītām ieteikumā par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā citos publiski pieejamos zinātniskajos ieteikumos, piemēram, arī tādos kā ICES ieteikums par jauktu sugu zvejniecību.
(8)  Komisijai būtu jāsaņem labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst daudzgadu plāna darbības jomā. Šajā nolūkā tā noslēdz saprašanās memorandu ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtajam zinātniskajam ieteikumam būtu jāpamatojas uz minēto daudzgadu plānu, un tajā jo īpaši būtu jānorāda FMSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētajām vērtībām vajadzētu būt norādītām ieteikumā par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā citos publiski pieejamos zinātniskajos ieteikumos, piemēram, arī tādos kā ICES ieteikums par jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecību.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Padomes Regulas (EK) Nr. 811/200418, (EK) Nr. 2166/200519, (EK) Nr. 388/200620, (EK) Nr. 509/200721, (EK) Nr. 1300/200822 un (EK) Nr. 1342/200823 paredz noteikumus par to, kā izmantojams heka ziemeļu krājums, heka un Norvēģijas omāra krājumi Kantabrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas, jūrasmēle Biskajas līcī, jūrasmēle Lamanša rietumdaļā, siļķe ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un menca Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. No šiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.
(9)  Padomes Regulas (EK) Nr. 811/200418, (EK) Nr. 2166/200519, (EK) Nr. 388/200620, (EK) Nr. 509/200721, (EK) Nr. 1300/200822 un (EK) Nr. 1342/200823 paredz noteikumus par to, kā izmantojams heka ziemeļu krājums, heka un Norvēģijas omāra krājumi Kantabrijas jūrā un ūdeņos uz rietumiem no Pireneju pussalas, jūrasmēle Biskajas līcī, jūrasmēle Lamanša rietumdaļā, siļķe ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un menca Kategatā, Ziemeļjūrā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. No šiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu un vairāksugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.
_________________
_________________
18 Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
18 Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 811/2004, ar ko nosaka pasākumus ziemeļu heka krājumu atjaunošanai (OV L 150, 30.4.2004., 1. lpp.).
19 Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
19 Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).
20 Padomes 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
20 Padomes 2006. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī (OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.).
21 Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
21 Padomes 2007. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).
22 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
22 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).
23 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
23 Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan rietumu ūdeņos, gan blakusesošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem, papildus krājumiem, kurus galvenokārt izmanto rietumu ūdeņos, būtu jāattiecina arī uz minētajiem apgabaliem ārpus rietumu ūdeņiem. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri sastopami arī rietumu ūdeņos, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus rietumu ūdeņiem, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus rietumu ūdeņiem esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un šo daudzgadu plānu darbības joma jāattiecina arī uz rietumu ūdeņiem.
(11)  Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan rietumu ūdeņos, gan blakusesošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem bentiskajiem krājumiem, kurus galvenokārt izmanto rietumu ūdeņos, būtu jāattiecina arī uz minētajiem apgabaliem ārpus rietumu ūdeņiem ar noteikumu, ka tie nav nevienas trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri sastopami arī rietumu ūdeņos, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus rietumu ūdeņiem, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus rietumu ūdeņiem esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos bentiskos krājumus, un šo daudzgadu plānu darbības joma jāattiecina arī uz rietumu ūdeņiem.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Pārvaldības plānā nevajadzētu aprobežoties ar to, ka tajā apsver mehānismus zvejas iespēju noteikšanai īstermiņā, kas radītu neskaidrību un pārredzamības trūkumu nozarē.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts jaunākajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi ICES. Pilnīgākas zinātniskās informācijas vai krājumu migrācijas iespaidā daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā varētu būt izdarāmas turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu koriģē, ja ICES sniegtā zinātniskajā ieteikumā norādīts uz attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām.
(12)  Daudzgadu plāna ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jābalstās uz bentisko krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts jaunākajā zinātniskajā ieteikumā, kuru sniegusi ICES. Pilnīgākas zinātniskās informācijas vai bentisko krājumu migrācijas iespaidā daudzgadu plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā varētu būt izdarāmas turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem daudzgadu plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu koriģē, ja ICES vai līdzīgas neatkarīgas zinātniskas struktūras, kas ir atzīta Savienības vai starptautiskā līmenī, sniegtā zinātniskajā ieteikumā norādīts uz attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt šādam: palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt mērķsugu krājumu MSY, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, veicināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un to sociālekonomiskos aspektus. Lai zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiktu samazināta līdz minimumam, ar plānu būtu jāīsteno arī ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plānam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK) un Direktīvas 2009/147/EK un Padomes Direktīvas 92/43/EEK mērķiem. Šajā plānā būtu arī sīki jānosaka, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
(14)  Šā plāna mērķim vajadzētu būt šādam: palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt mērķsugu, uz kurām attiecas šī regula, krājumus virs līmeņa, kurš var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem, kuriem piemēro nozvejas limitus, veicināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un to sociālekonomiskos aspektus. Lai zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiktu samazināta līdz minimumam, ar plānu būtu jāīsteno arī ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā. Plānam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli (saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK) un Direktīvas 2009/147/EK un Padomes Direktīvas 92/43/EEK mērķiem. Šajā plānā būtu arī sīki jānosaka, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz tām sugām, kuras zvejo bentiskajā zvejā un kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. FMSY diapazoni būtu jāaprēķina Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) un jāiekļauj periodiski sniegtajā ICES ieteikumā par nozveju. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %24. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai skaitliskuma rādītāji ir slikti, F tiek samazināts līdz vērtībai, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura aprēķināta, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai skaitliskumu attiecīgajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.
(16)  Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir nepieciešami, lai nodrošinātu elastību, kas ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. FMSY diapazoni būtu jāaprēķina, cita starpā, Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES) un jāiekļauj periodiski sniegtajā ICES ieteikumā par nozveju. Pamatojoties uz šo plānu, diapazonus nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %24. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai skaitliskuma rādītāji ir slikti, F tiek samazināts līdz vērtībai, kas nepārsniedz augšējo robežu, kura aprēķināta, FMSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai skaitliskumu attiecīgajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Šos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.
___________
___________
24 ICES adresētais ES lūgums norādīt FMSY diapazonus atsevišķiem krājumiem ICES 5.–10. apakšapgabalā.
24 ICES adresētais ES lūgums norādīt FMSY diapazonus atsevišķiem krājumiem ICES 5.–10. apakšapgabalā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā noteiktos mērķus, ir lietderīgi noteikt tādu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu (F), kas nepārsniedz ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saderīgu izmantošanas pakāpi. Šī izmantošanas pakāpe būtu jāsasniedz pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā — vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem, kuriem piemēro šo regulu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Būtu jāparedz iespēja Norvēģijas omāra kopējo pieļaujamo nozveju rietumu ūdeņos noteikt, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus attiecīgajā KPN apgabalā. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.
(20)  Būtu jāparedz iespēja Norvēģijas omāra krājuma kopējo pieļaujamo nozveju rietumu ūdeņos noteikt, summējot katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus šim krājumam noteiktajā apgabalā. Tomēr tas neliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Tagad būtu jānosaka daži jūrasasara un pollaka zvejas aizliegumi, jo īpaši, lai aizsargātu šo sugu vaisliniekus vairošanās periodā. Lai aizsargātu samazinošos jūrasasara un pollaka krājumus, dalībvalstīm būtu jāievieš piemēroti tirdzniecības un atpūtas zveju skaroši atjaunošanas pasākumi, kā to nosaka labākie pieejamie zinātniskie dati.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Gadījumos, kad Padome konkrēta krājuma zvejas iespēju satvarā ņem vērā būtisku atpūtas zvejas ietekmi, būtu jādod Padomei iespēja noteikt komerciālās zvejas KPN, kurā ņemts vērā atpūtas zvejā gūto nozveju apjoms, un/vai pieņemt citus pasākumus, kas ierobežo atpūtas zveju, piemēram, noteikt individuālos limitus un zvejas aizlieguma periodus.
(22)  Gadījumos, kad atpūtas zvejas izraisīta mirstība būtiski ietekmē krājumu, kuru pārvalda saskaņā ar MSY, Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt individuālas un nediskriminējošas zvejas iespējas atpūtas zvejniekiem. Šādas individuālas atpūtas zvejas iespējas būtu jānosaka vismaz uz vienu mēnesi, ņemot vērā reālo atpūtas zvejas praksi un nozveju. Dažu atpūtas zvejā iegūto sugu īpatņi, kam ir augsta komercvērtība, būtu arī jāmarķē, nogriežot daļu no astes spuras, lai ierobežotu iespējas šādu lomu nelegāli tirgot.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.
(23)  Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, un lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, jo īpaši pasākumi, kuri pakāpeniski novērstu un izskaustu izmetumus un līdz minimumam samazinātu zvejas negatīvo ietekmi uz ekosistēmu, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, un kuri attiecīgā gadījumā sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Būtu arī jāprecizē, ka izkraušanas pienākums neattiecas uz atpūtas zveju. Ja nav kopīgu ieteikumu, Komisija var pieņemt deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)   Lai aizsargātu jutīgas sugas un dzīvotnes, jo īpaši tās, kuras ir būtiski apdraudētas un ietekmētas zvejas radītā spiediena dēļ, plānā būtu jāparedz pārvaldības pasākumi attiecīgajām zvejniecībām, tostarp attiecībā uz zvejas rīku izmaiņām, kuģu darbības izmaiņām un pašu kuģu pārveidojumiem. Plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu. Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka jūras baseinu analīzi un pārvaldības pasākumu iesniegšanas un apstiprināšanas formātu un termiņus.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24a)  Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas izmantoti, lai noteiktu zvejas iespējas vai Padomes aizsargpasākumu izmantošanu, un būtu laikus jāinformē Eiropas Parlaments par situācijām, kurās zinātniskais ieteikums varētu radīt būtiskas variācijas zvejas iespēju noteikšanā.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(26)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu25. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
_________________
25 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
25 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Piemērojot dinamiskas atsauces uz FMSY diapazoniem un uz saglabāšanas references rādītājiem, tiek garantēts, ka šie zvejas iespēju noteikšanā būtiskie parametri nenoveco un Padome vienmēr var izmantot labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Minētā pieeja, kas nodrošina dinamiskas atsauces uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, būtu jāievēro, arī pārvaldot zivju krājumus Baltijas jūrā. Šajā kontekstā “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš ir pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru ir sniegusi vai recenzējusi neatkarīga zinātniska struktūra, kas atzīta Eiropas Savienības vai starptautiskā līmenī. Tāpēc būtu jāgroza Regula (ES) 2016/113927.
(28)  Piemērojot dinamiskas atsauces uz FMSY diapazoniem un uz saglabāšanas references rādītājiem, tiek garantēts, ka šie zvejas iespēju noteikšanā būtiskie parametri nenoveco un Padome vienmēr var izmantot labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Minētā pieeja, kas nodrošina dinamiskas atsauces uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, būtu jāizmanto arī zivju krājumu pārvaldīšanā Baltijas jūrā. Komisijai katru gadu būtu arī jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam par labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas līdz tam brīdim ir izmantoti, un laicīgi jāinformē Eiropas Parlaments pirms veidojas situācijas, kas varētu radīt būtiskas izmaiņas zvejas iespēju noteikšanā. Šajā kontekstā “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, ko ir salīdzinoši izvērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai citas attiecīgas zinātniskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). To pamato ar jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un metodēm, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām.
_________________
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk minētajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos, kā arī zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un – ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem – blakusesošajos ūdeņos:
1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu (“plāns”) attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem bentiskajiem krājumiem, tostarp dziļūdens krājumiem, rietumu ūdeņos un — ja minētie krājumi uzturas arī ārpus rietumu ūdeņiem blakusesošajos ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, kā arī zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto:
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax), 4.b, 4.c, 7.a un 7.d–h rajonā;
(4)  jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax), 4.b, 4.c, 7.a, 7.b, 7.d–h un 7.j rajonā, 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 23. apakšpunkts – 1. ievilkums
–  Biskajas līča dienviddaļa (25. FV);
–  Biskajas līcis (23-24. FV);
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 1. ievilkums
–  ūdeņi uz rietumiem no Galisijas (26.–27. FV),
–  ūdeņi uz rietumiem no Galisijas (26. FV),
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2. ievilkums
–   Pireneju pussalas ūdeņi (28.–29. FV),
svītrots
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2.a ievilkums (jauns)
–   Portugāles ziemeļu daļa (27. FV),
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 24. apakšpunkts – 2.b ievilkums (jauns)
–   Portugāles ūdeņi (Portugāles dienvidu daļa un Algarve) (28.–29. FV),
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 2. daļa
Ja zinātniskais ieteikums liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 15. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza, iepriekš minētos apgabalus koriģējot tā, lai atspoguļotu minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.
Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums, jo īpaši no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES), liecina, ka šā punkta pirmajā daļā minēto krājumu ģeogrāfiskais sadalījums ir mainījies, Komisija saskaņā ar 15. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza, iepriekš minētos apgabalus koriģējot tā, lai atspoguļotu minētās izmaiņas. Šādas korekcijas nepaplašina krājuma apgabalus tā, lai tie sniegtos ārpus Savienības ūdeņiem 4.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.
2.  Ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, Komisija uzskata, ka 1. punkta pirmajā daļā noteiktais krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu grozīt minēto sarakstu.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, kurus aptver šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4. un 6. pantu un 7. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām.
3.  Attiecībā uz blakusesošajiem ūdeņiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, piemēro tikai šīs regulas 4. un 6. pantu, 7. pantā paredzētos pasākumus, kas saistīti ar zvejas iespējām, kā arī 9. panta 3.a punktu un 9.a pantu.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 4. punkts
4.  Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētajos krājumos. Tomēr tad, ja ar biomasu saistīti FMSY diapazoni un aizsardzības pasākumi attiecībā uz minētajiem krājumiem ir noteikti citos Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido daudzgadu plānus, piemēro noteiktos diapazonus un aizsardzības pasākumus.
4.  Šo regulu piemēro arī piezvejām, kas rietumu ūdeņos gūtas, zvejojot 1. punktā minētos bentiskos krājumus, un nodrošina, ka visu dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Šajā regulā arī sīki izklāstīts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos visām zvejniecībām, kas tur zvejo, īstenot pasākumus, kuri līdz minimumam samazinātu šo zvejniecību ietekmi uz jūras vidi, jo īpaši aizsargājamu sugu nejaušu nozveju. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka jūras baseinu analīzi, un pārvaldības pasākumu iesniegšanas un apstiprināšanas formātu un termiņus.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 5. punkts
5.  Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visiem to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu.
5.  Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajā zvejā.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 6. punkts
6.  Šīs regulas 8. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi ir piemērojami visiem krājumiem rietumu ūdeņos.
6.  Šīs regulas 8. pantā izklāstītie tehniskie pasākumi komerciālajai un atpūtas zvejai ir piemērojami visiem bentiskajiem krājumiem rietumu ūdeņos.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
(2)  “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  “FMSY punkta vērtība” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
(5)  “FMSY” ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8. punkts
(8)  “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
(8)  “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas vai – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskuma references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.
(9)  “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas vai – Norvēģijas omāra gadījumā – skaitliskuma references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtermiņā MSY.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
(9a)  “labākais pieejamais zinātniskais ieteikums” ir publiski pieejams zinātniskais ieteikums, kurš pamatojas uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm, ko izdevusi vai salīdzinoši izvērtējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga starptautiska zinātniskā struktūra, piemēram, Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) vai Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES), un kurš atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 25. panta prasībām.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.
1.  Plāns veicina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, un tā mērķis ir nodrošināt to, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Papildus vides ilgtspējas nodrošināšanai plānu pārvalda veidā, kas ir saderīgs ar mērķiem radīt ieguvumus ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā, vienlaikus veicinot pārtikas produktu pieejamību.
Maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu panāk pakāpeniski visiem krājumiem un vēlākais līdz 2020. gadam, un pēc tam to saglabā.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.
2.  Plāns veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot — tostarp izmantojot inovatīvus selektīvus zvejas rīkus un metodes — nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, kurām piemēro nozvejas limitus un šo regulu.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā noteikto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli un ar Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Padomes Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā izklāstītajiem mērķiem.
3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecības pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību nelabvēlīgā ietekme uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgiem biotopiem un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem, jūras rāpuļiem, jūras putniem, zemūdens kalniem, dziļūdens rifiem un koraļļu dārziem vai sūkļu kolonijām, tiek samazināta līdz minimumam un, vēlams, novērsta, nodrošinot to, ka zvejnieki turpina zvejot ilgtspējīgi un selektīvi. Plāns ir saskanīgs ar Savienības tiesību aktiem vides jomā, jo īpaši ar Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā noteikto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli un ar Direktīvā 2009/147/EK un Padomes Direktīvā 92/43/EEK izklāstītajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b)  palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.
b)  nodrošināt, ka līdz minimumam tiek samazināta zvejas negatīvā ietekme uz jūras vidi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem biotopiem un aizsargājamām sugām, tostarp jūras zīdītājiem un putniem.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 5. punkts
5.  Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.
5.  Plāna pasākumus veic saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Labākajam pieejamajam zinātniskajam ieteikumam veic salīdzinošo izvērtēšanu uzticamas un atbilstīgas zinātniskas struktūras, piemēram, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). To dara publiski pieejamu, vēlākais, kad Komisija ierosina šos pasākumus. Ja dati nav pietiekami, attiecīgajos krājumos tiecas sasniegt līdzvērtīgu saglabāšanas pakāpi.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES.
2.  Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;
a)  ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus, jo īpaši, lai ierobežotu zvejniecībām uzspiestos sociālekonomiskos ierobežojumus;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c)  lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
c)  lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %, izņemot gadījumus, kad tiek novērstas kritisko sugu radītās situācijas vai citas situācijas, kas paralizē vai būtiski ietekmē dažu flotu darbību.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
4. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Lai izvairītos no situācijas, kurā īstermiņa pārvaldība kavē daudzgadu pārvaldības īstenošanu, un lai veicinātu ieinteresēto personu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, ir iespējams saskaņā ar šo regulu apstiprināt izmantošanas noteikumus, izmantojot reģionalizāciju.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā.
2.  Ja atbilstoša zinātniskā informācija nav pieejama, minētos krājumus pārvalda saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā, un nodrošina vismaz ar MSY salīdzināmu saglabāšanas pakāpi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaikus no visiem krājumiem zvejot atbilstoši MSY, īpaši situācijās, kurās tas noved pie zvejas aizlieguma priekšlaicīgas noteikšanas.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 5. punktu jauktu sugu un/vai vairāksugu zvejniecību pārvaldībā attiecībā uz šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajiem krājumiem ņem vērā grūtības vienlaikus no visiem krājumiem zvejot atbilstoši MSY, īpaši situācijās, kurās tas noved pie zvejas aizlieguma priekšlaicīgas noteikšanas.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES, pamatojoties uz šo plānu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES vai neatkarīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra, pamatojoties uz šo plānu un saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par FMSY augšējo diapazonu.
1.  Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēto bentisko krājumu nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums konkrētā gadā ir mazāks par MSY Btrigger, tiek pieņemti atbilstoši korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, zvejas iespējas nosaka tādā līmenī, kas atbilst zvejas izraisītai zivju mirstībai, kura, ņemot vērā biomasas samazinājumu, ir mazāka par FMSY augšējo diapazonu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēta krājuma nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, minētie korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
2.  Kad zinātniskais ieteikums liecina, ka 1. panta 1. punktā minēto bentisko krājumu nārsta bara biomasa un – Norvēģijas omāra krājumu gadījumā – skaitliskums ir mazāks par Blim, tiek veikti turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma vai funkcionālās vienības drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Jo īpaši, atkāpjoties no 4. panta 3. un 5. punkta, minētie korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajā krājumā vai funkcionālajā vienībā un zvejas iespēju atbilstīgu samazināšanu.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem:
1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina attiecībā uz šādiem tehniskiem pasākumiem, kas paredzēti zvejniecībām, kuras izmanto bentiskos zivju krājumus rietumu ūdeņos:
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un zvejas rīku izmantošanas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
a)  zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un zvejas rīku izmantošanas noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas, jo īpaši mazuļu, vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.
2.  Ar šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un tie ir piemērojami gan komerciālajai, gan atpūtas zvejai.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Slēgtās zvejas sezonas /apgabalu noteikšana attiecībā uz jūrasasari
1.  Jūrasasara komerciālā un atpūtas zveja rietumu ūdeņos un ICES 4.b un 4.c rajonos ir aizliegta no 1. februāra līdz 30. aprīlim. Ir aizliegts turēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut, kā arī glabāt jūrasasarus, kas nozvejoti šo rajonu piekrastes ūdeņos.
2.  Savienības zvejas kuģiem ir arī aizliegts zvejot jūrasasarus ICES 7.b, 7.c, 7.j un 7.k rajonā, kā arī ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts paturēt, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus, kas nozvejoti minētajos rajonos.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Neskarot 7. pantu, kopējo pieļaujamo nozveju Norvēģijas omāra krājumiem rietumu ūdeņos drīkst noteikt, summējot funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.
3.  Neskarot 7. pantu, kopējo pieļaujamo nozveju konkrētam Norvēģijas omāra krājumam rietumu ūdeņos drīkst noteikt, summējot attiecīgam krājumam noteikta apgabala funkcionālo vienību un ārpus funkcionālajām vienībām esošo statistisko taisnstūru nozvejas limitus.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisīto zivju mirstību konkrētā krājumā, Padome ņem to vērā un, kad tā nosaka zvejas iespējas, var ierobežot atpūtas zveju tā, lai nepieļautu zvejas izraisītas zivju mirstības kopējā mērķapjoma pārsniegšanu.
svītrots
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Atpūtas zveja
1.  Dalībvalstis, piešķirot tām pieejamās zvejas iespējas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantā, ņem vērā atpūtas zvejas izraisītu zivju mirstību, lai izvairītos no kopējā zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoma pārsniegšanas.
Ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē zvejas izraisītu zivju mirstību kādā no krājumiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 1. punktā, Padome var individuālā kārtā noteikt zvejas iespējas, kuras nediskriminatīvā veidā piemēro atpūtas zvejai.
2.  Padome, nosakot atpūtas zvejas iespējas, pamatojas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem, tostarp vides, sociālajiem un ekonomiskajiem kritērijiem. Izmantojamie kritēriji var jo īpaši attiekties uz šādas zvejas ietekmi uz vidi, sabiedrisko nozīmi un šīs darbības devumu piekrastes teritoriju ekonomikā.
3.  Dalībvalstis veic samērīgus vajadzīgos kontroles un datu vākšanas pasākumus, lai ticami aplēstu faktisko nozveju, uz ko attiecas 1. punkts.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
9.b pants (jauns)
9.b pants
Atpūtas nozvejas marķēšana
1.  Jūrasasaru, mencu, pollaku un jūrasmēļu īpatņus, ko nozvejo attiecīgajos krājumu apgabalos, kuri minēti 1. panta 1. punktā, marķē, ja atpūtas zvejnieks tos patur sev.
2.  Marķēšana nozīmē astes spuras apakšējās vai augšējās daļas nogriešanu, un to dara tā, lai neapgrūtinātu zivs mērīšanu.
3.  Marķēšanu veic tūlīt pēc nozvejas un nonāvēšanas vai nu krastā, vai uz kuģa, ja atpūtas zveja notiek no kuģa klāja. Taču uz atpūtas zvejas kuģa nogādātos īpatņus, kas tiek atstāti dzīvi un pirms atlaišanas glabāti labā stāvoklī zivju tilpnē, nemarķē.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa
Attiecībā uz visu to sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.
Attiecībā uz visu to bentisko sugu krājumiem rietumu ūdeņos, kurām piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzēto izkraušanas pienākumu, un attiecībā uz tādu pelaģisko sugu nejaušu nozveju zvejniecībās, kas zvejo 1. panta 1. punktā minētos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu ar sīkākiem minētā pienākuma elementiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta a)–e) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.a daļa (jauna)
Izkraušanas pienākumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz atpūtas zveju, tostarp gadījumos, kad Padome nosaka individuālas zvejas iespējas saskaņā ar šīs regulas 9.a pantu.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Nerūpnieciskā un piekrastes zveja tālākajos reģionos
Šajā regulā ņem vērā ierobežojumus, kas saistīti ar attālākajos reģionos izmantoto nerūpnieciskās un piekrastes zvejas kuģu lielumu. Attiecīgi ir atļauta piezvejas izkraušana, ja vien tā nepastiprina ietekmi uz nārsta bara biomasu.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz katru no šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajām ICES zonām katra dalībvalsts sava karoga kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā, izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Šādās zvejas atļaujās dalībvalstis turklāt drīkst ierobežot ar konkrētu zvejas rīku zvejojošu kuģu kopējo zvejas kapacitāti, izteiktu kW.
1.  Attiecībā uz šīs regulas 1. panta 1. punktā minētajiem ICES apgabaliem katra dalībvalsts sava karoga kuģiem, kuri iesaistās zvejas darbībās attiecīgajā apgabalā, izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
11. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Šā panta 1. punktā minētajās zvejas atļaujās dalībvalstis drīkst arī ierobežot ar konkrētu zvejas rīku zvejojošu kuģu kopējo zvejas kapacitāti.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
11. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 13. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu ierobežojumus attiecīgo dalībvalstu flotu kopējai kapacitātei un palīdzētu sasniegt 3. pantā nospraustos mērķus.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Šīs regulas 8. un 10. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
1.  Šīs regulas 8.,10. un 11.b pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam divpadsmit mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 14. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Šādus ieteikumus tās var iesniegt arī tad, kad uzskata to par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā.
2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām ziemeļrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis un dienvidrietumu ūdeņu pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu; pirmo reizi to dara ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam divpadsmit mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar 14. pantu ir iesniegts plāna izvērtējums. Tās vajadzības gadījumā var iesniegt arī papildu ieteikumus, jo īpaši, ja mainās stāvoklis kādā no šīs regulas aptvertajiem krājumiem, kā arī, lai izstrādātu plānu, kurā ietverti pasākumi uz ekosistēmu balstītas pieejas īstenošanai zvejniecības pārvaldībā rietumu ūdeņos. Kopīgus ieteikumus saistībā ar pasākumiem, kas attiecas uz konkrētu kalendāra gadu, iesniedz ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. jūlijā vai pēc iespējas ātrāk, ja šādi kopīgie ieteikumi paredz risināt ārkārtas situācijas, kuras identificētas saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. un 3. punkta Komisija var pieņemt deleģētos aktus arī tad, ja nav sniegts attiecīgajos punktos minētais kopīgais ieteikums.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
13.a pants
Uzraudzība un iepriekšēja ziņošana par izmaiņām zinātniskajā ieteikumā
1.  Līdz katra gada 1. aprīlim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, kas izmantots kā pamats, sagatavojot Padomes lēmumus par zvejas iespēju noteikšanu, kuri pieņemti, piemērojot šo regulu no iepriekšējā gada 1. februāra līdz tekošā gada 31. janvārim.
Attiecībā uz visiem attiecīgajiem krājumiem un zivju sugām šajā ziņojumā jo īpaši min zvejas iespējas, ko Padome noteikusi saskaņā ar šīs regulas 4. un 5. pantu un attiecīgā gadījumā 7. pantu, norādot arī atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājus. Šie dati tiek salīdzināti ar zinātnisko ieteikumu, kuru izmanto zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonu (MSY Flower, FMSY un MSY Fupper un to atbilstošās zvejas iespējas) un nārsta bara biomasas un biomasas references sliekšņu (MSY Btrigger un Blim) aplēšu noteikšanai.
2.  Komisija cik vien iespējams drīz pēc tam, kad tai ir darīts zināms, un jebkurā gadījumā pirms tiek pieņemts jauns Padomes lēmums par zvejas iespēju noteikšanu, informē Eiropas Parlamentu par situācijām, kurām jaunākās FMSY vērtības atbilst zvejas iespēju izmaiņām, kas atšķiras par vairāk nekā 20 % no zvejas iespējām, kuras atbilst tā zinātniskā ieteikuma FMSY punkta vērtībai, kas tika izmantots zvejas iespēju noteikšanai kārtējā periodā. Tāpat Komisija iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms jauna Padomes lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu par gadījumiem, kad zinātniskais ieteikums par nārsta bara biomasas dažādiem references līmeņiem pamato aizsargpasākumu veikšanu, piemērojot 7. pantu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
14. pants – virsraksts
Plāna izvērtēšana
Plāna izvērtēšana un piemērošana
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā, kā arī 11. panta 1.b punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 1. punktā, 8. un 10. pantā, kā arī 11. panta 1.b punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
15. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 8. un 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 1. panta 1. punktu, 8. un 10. pantu, kā arī 11. panta 1.b punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
2. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts
(2)  “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
(2)  “FMSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgā krājuma reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
2. pants – 1. daļa – 8. apakšpunkts
(8)  “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
(8)  “Blim” ir krājuma apmēra references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 1. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
2. pants – 1. daļa – 9. apakšpunkts
(9)  “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;
(9)  “MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā konkrēti no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras un par kuru mazāka rādītāja gadījumā būtu jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
4. pants – 2. punkts
2.  Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES.
2.  Minētos FMSY diapazonus, pamatojoties uz šo plānu, pieprasa no ICES vai līdzīgas neatkarīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas zinātniskas struktūras.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
4. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c)  lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.
c)  lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %, izņemot gadījumus, kad tiek novērstas kritisko sugu radītās situācijas vai citas situācijas, kas paralizē vai būtiski ietekmē dažu flotu darbību.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 3. apakšpunkts
Regula (ES) 2016/1139
4.a pants – 1. daļa – ievaddaļa
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES, pamatojoties uz šo plānu, sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Lai aizsargātu 1. panta 1. punktā minēto krājumu reproduktīvās spējas pilnīgumu, prasa, lai ICES vai līdzīga neatkarīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra, pamatojoties uz šo plānu sniedz šādus saglabāšanas references rādītājus:
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. daļa – 4.a apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/1139
-15.pants (jauns)
4.a  regulas IX nodaļā iekļauj šādu pantu:
“-15. pants
Uzraudzība un iepriekšēja ziņošana par izmaiņām zinātniskajā atzinumā
1.  Līdz katra gada 1. aprīlim Komisija ziņo Eiropas Parlamentam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, kas izmantots kā atsauce, sagatavojot Padomes lēmumus par zvejas iespēju noteikšanu, kuri pieņemti, piemērojot šo regulu no iepriekšējā gada 1. februāra līdz tekošā gada 31. janvārim.
Attiecībā uz visiem attiecīgajiem krājumiem un zivju sugām šajā ziņojumā jo īpaši min zvejas iespējas, ko Padome noteikusi saskaņā ar šīs regulas 4. un 5. pantu un attiecīgā gadījumā 7. pantu, norādot arī atbilstošos zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājus. Šos datus salīdzina ar zinātnisko ieteikumu, kuru izmanto zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonu (MSY Flower, FMSY un MSY Fupper un to atbilstošās zvejas iespējas) un nārsta bara biomasas un biomasas references sliekšņu (MSY Btrigger un Blim) aplēšu noteikšanai.
2.  Komisija cik vien iespējams drīz pēc tam, kad tai ir darīts zināms, un jebkurā gadījumā pirms tiek pieņemts jauns Padomes lēmums par zvejas iespēju noteikšanu, informē Eiropas Parlamentu par situācijām, kurām jaunākās zinātniskās FMSY vērtības atbilst zvejas iespēju izmaiņām, kas atšķiras par vairāk nekā 20 % no zvejas iespējām, kuras atbilst tā zinātniskā ieteikuma FMSY vērtībai, kas tika izmantots zvejas iespēju noteikšanai kārtējā periodā. Tāpat Komisija iespējami drīz un jebkurā gadījumā pirms jauna Padomes lēmuma pieņemšanas informē Eiropas Parlamentu par gadījumiem, kad zinātniskais ieteikums par nārsta bara biomasas dažādiem references līmeņiem pamato aizsargpasākumu veikšanu, piemērojot 7. pantu.”;

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0310/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 29. oktobrisJuridisks paziņojums