Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra rezolūciju par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidusposma pārskatīšanu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 15. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 20. maija ziņojumu “Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā. Ziņojums par Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas aptverto biotopu un sugu saglabāšanās stāvokli un tā attīstības tendencēm 2007.–2012. gada laikposmā, sagatavots saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu un Putnu direktīvas 12. pantu” (COM(2015)0219),

–  ņemot vērā jautājumus Komisijai un Padomei par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 14. sanāksmi (COP14) (O-000115/2018 – B8-0413/2018 un O-000116/2018 – B8-0414/2018),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā stratēģiskajā plānā bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, ko 2010. gadā pieņēma Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) Līgumslēdzēju puses, ietvertais pamatmērķis ir nekavējoties efektīvi rīkoties, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības (mums apkārt esošo ekosistēmu, sugu un ģenētisko resursu milzīgās daudzveidības) samazināšanos, proti, nodrošināt, lai līdz 2020. gadam ekosistēmas būtu noturīgas un turpinātu sniegt būtiskus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot planētas dzīvās dabas dažādību un veicinot cilvēku labklājību un nabadzības izskaušanu;

B.  tā kā Redzējums 2050. gadam, kas pieņemts saskaņā ar KBD, ir “Dzīvošana saskaņā ar dabu”, un tajā noteikts, ka “līdz 2050. gadam bioloģiskā daudzveidība tiek novērtēta, saglabāta, atjaunota un izmantota saprātīgi, saglabājot ekosistēmas pakalpojumus un veselīgu planētu un nodrošinot ieguvumus, kas svarīgi visiem cilvēkiem”;

C.  tā kā Redzējums 2050. gadam paredz piecus vispārējos mērķus: a) novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņus, integrējot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus valdības politikā un sabiedrības rīcībā; b) samazināt tiešo spiedienu uz bioloģisko daudzveidību un veicināt ilgtspējīgu izmantošanu; c) uzlabot bioloģiskās daudzveidības stāvokli, aizsargājot ekosistēmas, sugas un ģenētisko daudzveidību; d) uzlabot bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu nodrošinātos ieguvumus visiem un e) uzlabot īstenošanu ar līdzdalības plānošanu, zināšanu pārvaldību un spēju veidošanu;

D.  tā kā Nagojas protokola par piekļuvi un ieguvumu sadali mērķis ir nodrošināt, lai ieguvumi, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, tiktu sadalīti taisnīgi un līdzvērtīgi;

E.  tā kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2020. gadam mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudumu ES un palīdzēt līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, paturot prātā bioloģiskās daudzveidības patieso vērtību un ekosistēmu pakalpojumu būtisko ieguldījumu cilvēku labklājībā un ekonomiskajā labklājībā;

F.  tā kā ES un dalībvalstis ir pieņēmušas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tai pievienotos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), aicinot pārveidot mūsu pasauli un aizsargāt mūsu planētu, tostarp dzīvību uz sauszemes un ūdenī, un ir apņēmušās šos mērķus īstenot pilnībā;

G.  tā kā ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās nozīmē ievērojamus sociālus un ekonomiskus zaudējumus ES;

Vispārīgas piezīmes

1.  ar bažām norāda, ka Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi 2020. gadam netiks sasniegti, ja bioloģiskā daudzveidība turpinās samazināties pašreizējā tempā, un aicina visas KBD Puses un ieinteresētas personas pastiprināt centienus; šajā sakarībā mudina Komisiju un dalībvalstis apņemties veikt tūlītējus, būtiskus un papildu pasākumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, lai sasniegtu ES mērķus;

2.  uzsver, ka globālās bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir būtiska problēma, kas ir ES stratēģiskajās interesēs, tādēļ tai būtu jāpievērš vislielākā politiskā uzmanība; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi sadarboties, jo īpaši izmantojot savus ārējos instrumentus, ar trešām valstīm, lai veicinātu un stiprinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus un pārvaldību, jo īpaši visos daudzpusējos nolīgumos;

3.  uzsver, ka ir jāīsteno visaptverošs pārvaldības režīms, kura mērķis ir bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana; aicina ES un dalībvalstis saglabāt stingru apņemšanos turpināt sekmēt KBD un uzņemties vadošo lomu saistībā ar gatavošanos laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši Pušu konferences četrpadsmitajā un piecpadsmitajā sanāksmē, un pārredzamā veidā izklāstīt savu redzējumu un prioritātes globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada izstrādei;

4.  atgādina, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana ir pamatā lielākās daļas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ir būtiska, lai sasniegtu ES politikas mērķus, kas cita starpā ir saistīti ar vidi, pārtikas nodrošinājumu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, veselību, katastrofu riska mazināšanu un migrāciju;

5.  atgādina, ka bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu saglabāšana ir sinerģisks pasākums un ilgtspējīgas attīstības pamatelements; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāsekmē bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšana un labāka vides politikas saskaņotība visās ES iekšējās un ārējās politikas jomās, tostarp attiecībā uz to apņemšanos pilnībā īstenot IAM līdz 2030. gadam;

6.  uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir novērst galvenos bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un stāvokļa pasliktināšanās iemeslus, īstenojot ilgtermiņa stratēģisku pieeju, un izstrādāt un īstenot efektīvus lēmumus un pasākumus, sākot ar aizsargājamo teritoriju apzināšanu un saglabāšanu, ņemot vērā minēto teritoriju jutīgumu, apdraudēto sugu klātbūtni vai apzinātām zināšanu un/vai efektīvas pārvaldības nepilnībām, līdz bioloģiskās daudzveidības zuduma un tā negatīvās ietekmes uz pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu teritorijām un iztikas līdzekļiem ierobežošanai, ekosistēmu un to pakalpojumu atjaunošanai arī ārpus aizsargājamām teritorijām, bioloģiskās daudzveidības integrēšanai citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zemes izmantošanas plānošanā, attīstības sadarbībā, pētniecībā un inovācijā, transportā, kalnrūpniecībā un veselības aizsardzībā, kā arī nevēlamu subsīdiju nepieļaušanai; uzskata, ka ir būtiski arī ierobežot bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un tās negatīvo ietekmi uz zemi un vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu iztikas līdzekļiem;

Konvencijas un Stratēģiskā plāna bioloģiskajai daudzveidībai 2011.–2020. gadam īstenošana

7.  atgādina, ka COP14 sanāksme Ēģiptē notiek Konvencijas stāšanās spēkā divdesmit piektajā gadadienā; tāpēc uzskata, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt centienus, lai īstenotu pašreizējo stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, koncentrēties uz Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu un Nagojas protokola par piekļuvi un ieguvumu sadali pamatelementiem un strādāt pie vērienīga stratēģiskā plāna laikposmam pēc 2020. gada un īstenošanas mehānisma, lai izstrādātu 2050. gada scenāriju, kurā ņemtas vērā jaunas problēmas bioloģiskās daudzveidības jomā saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem un IAM;

8.  uzsver Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķu nozīmi, cenšoties sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM, jo īpaši IAM 14. mērķi (saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus) un IAM 15. mērķi (aizsargāt sauszemes ekosistēmas, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, cīnīties pret pārtuksnešošanos, apturēt un vērst par labu zemes degradāciju un apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos);

9.  ar bažām norāda, ka ES novērtējumos(3) par aizsargājamo sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvokli ir konstatēts, ka tikai 7 % jūras sugu un 9 % jūras dzīvotņu ir “labvēlīgs saglabāšanās stāvoklis” un 27 % sugu novērtējumos un 66 % dzīvotņu novērtējumos konstatēts “nelabvēlīgs saglabāšanās stāvoklis”;

Globālais bioloģiskās daudzveidības satvars laikposmam pēc 2020. gada

10.  mudina palielināt globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada vērienu un uzlabot tā īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi izstrādāt skaidrus, kvantitatīvus, izmērāmus mērķus un ar tiem saistītus snieguma rādītājus, labākus uzraudzības instrumentus, saistību uzņemšanās procesus un pārskatīšanas un ziņošanas mehānismus, kam piemēro vienotus standartus un kas ir līdzīgi Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mehānismiem, ar mērķi Pušu interesēs uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī nākamā globālā plāna bioloģiskās daudzveidības jomā vispārējo efektivitāti;

11.  uzsver, ka ir vajadzīgs spēcīgāks starptautiskais satvars, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību pasaulē, apturētu tās stāvokļa pašreizējo lejupslīdi un pēc iespējas to atjaunotu; uzskata, ka šāda satvara pamatā vajadzētu būt mērķiem un brīvprātīgām saistībām, kas ietver valsts mērogā noteiktu ieguldījumu, ko papildina vietēja un reģionāla mēroga centieni, un citus piemērotus instrumentus, finanšu saistības un uzlabotas spēju veidošanas garantijas, kā arī piecu gadu pārskatīšanas mehānismu, īpašu uzmanību pievēršot labākai aizsargāto teritoriju pārvaldībai un efektīvākiem aizsardzības pasākumiem, kā arī vērienīgāku mērķu izstrādei;

12.  uzsver, ka ir svarīgi līdz minimumam samazināt laiku, kas pēc globālā bioloģiskās daudzveidības satvara laikposmam pēc 2020. gada pieņemšanas paies, līdz valstis uz tā pamata izstrādās savus mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, un tādējādi izvairīties no kavējumiem konkrētu darbību veikšanā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

Ekonomiskie apsvērumi un finansējums 

13.  uzsver to, ka ekonomikas izaugsme var veicināt ilgtspējīgu attīstību tikai tad, ja tā ir atsaistīta no bioloģiskās daudzveidības degradācijas un dabas spējas veicināt cilvēku labklājību, un uzsver, ka ir svarīgi paplašināt uz dabas resursiem balstītus risinājumus, lai palīdzētu sabiedrībai pilnībā ilgtspējīgā veidā risināt sarežģītas problēmas ar sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem;

14.  uzsver, ka ir jāparedz pietiekams finansējums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai; uzsver, ka pārbaudei no bioloģiskās daudzveidības viedokļa un bioloģiskajai daudzveidībai paredzētu līdzekļu iespējamai iezīmēšanai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būs būtiska un pozitīva ietekme uz Redzējuma 2050. gadam sasniegšanu;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ar KBD saistītu jaunu starptautisku finanšu mehānismu izveidi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un uzsver privāto finansēšanas iniciatīvu nozīmi šajā sakarā;

16.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt ieguldījumus, lai izpildītu Parīzes nolīguma saistības un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, un nodrošināt saskaņotību starp politiku klimata pārmaiņu seku mazināšanai, politiku pielāgošanās sekmēšanai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politiku;

Mežsaimniecība un lauksaimniecība

17.  atzinīgi vērtē to, ka 10.2.g) apakšpunktā (XXI/1.) attiecībā uz COP14 lēmumu minēts mežsaimniecības un lauksaimniecības potenciāls; uzsver, ka lauksaimniecības darbības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir cieši saistītas; uzsver, ka ilgtspējīgi pārvaldīta lauksaimniecība un mežsaimniecība lielā mērā veicina sugu, dzīvotņu un ekosistēmu daudzveidību un mazina klimata pārmaiņu ietekmi;

18.  tomēr atzīmē, ka intensīvā lauksaimniecība negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo īpaši attiecībā uz atmežošanu un pesticīdu izmantošanu; atgādina apputeksnētāju skaita satraucošo samazināšanos, jo tiem ir būtiska nozīme labi funkcionējošu ekosistēmu darbībā; aicina Puses uzņemties stingras saistības attiecībā uz ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, tostarp paredzēt prasības attiecībā uz agroekoloģisku pieeju sekmēšanu un kaitīgu augu aizsardzības līdzekļu pakāpenisku izskaušanu, kā arī stratēģijas augsnes un dzīvotņu aizsardzības nodrošināšanai;

Inovācija

19.  atzinīgi vērtē to, ka 10.2. punkta h) apakšpunktā (XXI/1.) ir minēta tehnoloģiju attīstība; atgādina, ka inovācija, pētniecība un izstrāde ir nozīmīga Redzējuma 2050. gadam mērķu sasniegšanai, un aicina Puses īpašu uzmanību pievērst saiknei starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomisko labklājību un koordinēt datu vākšanas pasākumus;

Spēju veidošana, sabiedrības informētība un visu dalībnieku iesaistīšana

20.  uzsver, ka veiksmīgas īstenošanas pamatā ir spēju veidošana un izpratnes veicināšana, tostarp par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu vērtībām; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka COP13 tās lēmumā XIII/23 un XXI/1 pieņēma īstermiņa rīcības plānu (2017.–2022. gadam) spēju veidošanas un komunikācijas stratēģijas uzlabošanai un sekmēšanai, un aicina COP14 turpināt darbu pie šiem svarīgajiem jautājumiem;

21.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot vispusīgu līdzdalības procesu, lai veidotu satvaru laikposmam pēc 2020. gada;

22.  atzinīgi vērtē to, ka lēmumā XXI/1 ir minētas sabiedrības informētības veicināšanas kampaņas, lai sagatavotos COP14, un aicina Puses veicināt sabiedrības izpratni un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, lai nodrošinātu īpaši pielāgotus risinājumus vietējām kopienām un pirmiedzīvotājiem nolūkā veicināt zemju ilgtspējīgu izmantošanu lielākas bioloģiskās daudzveidības sekmēšanas nolūkā, pilnībā ievērojot ainavu un dzīvotņu reģionālās atšķirības;

23.  atzinīgi vērtē nodomu aktīvi īstenot daudzu ieinteresēto personu pieeju, kurā iesaistīti reģionālie un vietējie dalībnieki un kura ir būtiska, lai novērtētu, aizsargātu, saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību, un uzsver, ka labāka sadarbība ar un starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un nozarēm, kā arī darījumdarbības un bioloģiskās daudzveidības platformām, radīs iespējas labāk īstenot bioloģiskās daudzveidības mērķus un tos integrēt citās politikas jomās;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 35, 31.1.2018., 2. lpp. (2) OV C 356, 4.10.2018., 38. lpp. (3) Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā “Reģionālais novērtējuma ziņojums par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem Eiropā un Vidusāzijā”, 2018.