Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2870(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0493/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.19

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0435

Pieņemtie teksti
PDF 327kWORD 52k
Ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Stāvoklis Azovas jūrā
P8_TA-PROV(2018)0435RC-B8-0493/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par stāvokli Azovas jūrā (2018/2870(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu:

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par daļēju Kerčas tilta atvēršanu,

–  ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un ANO hartu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2018/1085, ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība(1), un kurā sešus uzņēmumus, kas iesaistītas Kerčas tilta būvniecībā, pievieno personu, uzņēmumu un struktūru sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā,

–  ņemot vērā 2003. gada Nolīgumu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā, 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām un 2015. gada 12. februāra Pasākumu kopumu Minskas vienošanās īstenošanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā stāvoklis Azovas jūrā tika izskatīts 2003. gada divpusējā nolīgumā starp Ukrainu un Krieviju, kurā šīs teritorijas tiek definētas kā abu valstu iekšējie ūdeņi un dod abām pusēm pilnvaras pārbaudīt aizdomīgus kuģus; tā kā gan 2003. gada nolīgums, gan ANO Jūras tiesību konvencija paredz kuģošanas brīvību;

B.  tā kā Kerčas tilta būvniecība un gāzesvada un zemūdens kabeļu ierīkošana uz nelikumīgi anektēto Krimas pussalu bez Ukrainas piekrišanas ir vēl viens Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums no Krievijas Federācijas puses;

C.  tā kā Kerčas tilts ierobežo to kuģu izmēru, kuri var sasniegt Ukrainas ostas Azovas jūrā, — augstums virs ūdens līmeņa ne vairāk kā 33 metri un garums ne vairāk kā 160 metri —, un tas liedz šajā šaurumā iebraukt Panamax klases kuģiem, kuri pirms tilta būvniecības veidoja vairāk nekā 20 % no visu kuģu satiksmes Azovas jūrā; tā kā pirms tilta pār Kerčas šaurumu atvēršanas šā gada pavasarī pārbaudēm bija gadījuma raksturs, tās bija neuzbāzīgas un neradīja darbības traucējumus kuģu un kravu brīvajā plūsmā;

D.  tā kā Krievija bieži un aizskaroši bloķē un pārbauda kuģus, kas iet cauri Kerčas šaurumam, kuģojot uz vai no Ukrainas ostām; tā kā minētās procedūras rada kavēšanos līdz vienai nedēļai un tādējādi samazina kravu plūsmu un rada reālus finansiālus zaudējumus Ukrainas vietējai ekonomikai un tirgotājiem, kuru kuģi tiek pakļauti šim režīmam; tā kā saskaņā ar Ukrainas valdības avotiem līdz septembra beigām vairāk nekā 200 kuģu bija jāiziet šī pārmērīgā procedūra, tostarp vairāk nekā 120 kuģiem, kas reģistrēti ES, bet uz kuģiem, kas kuģo zem Krievijas karoga šādas pārbaudes neattiecas;

E.  tā kā šīs pilsētas un plašāks reģions jau saskaras ar negatīvām ekonomiskām un sociālām sekām, ko rada Krimas aneksija un ieilgušais, Krievijas atbalstītais konflikts Ukrainas austrumos; tā kā šī jaunā Krievijas rīcība jau ir būtiski negatīvi ietekmējusi vietējo ekonomiku un krasi samazinājusi kravu apgrozību Ukrainas ostās;

F.  tā kā šā milzīgā tilta būvei ir bijusi negatīva ietekme uz vidi, pazeminot jūras līmeni šaurumā un ietekmējot ūdens apmaiņu starp Azovas jūru un Melno jūru;

G.  tā kā 2018. gada septembrī Ukraina nolēma atcelt 1997. gada Draudzības, sadarbības un partnerības līgumu starp Ukrainu un Krievijas Federāciju un izveidot jūras spēku bāzi Azovas jūrā, tādējādi palielinot savu militāro klātbūtni, uz šo piekrastes joslu pārvietot jūras kājnieku un piekrastes artilērijas vienības;

1.  stingri nosoda Krievijas Federācijas pārmērīgās darbības Azovas jūrā, jo tās ir starptautisko tiesību un Krievijas uzņemto saistību pārkāpums; nosoda to, ka komerckuģi, tostarp gan Ukrainas kuģi, gan kuģi ar trešo valstu karogiem, arī dažādās ES dalībvalstīs reģistrēti kuģi, tiek pārāk bieži apturēti un pakļauti pārmērīgi stingrām pārbaudēm; uzsver, ka kuģu pārbaudes, lai gan tās ir atļauts veikt izlases kārtā, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot vai veikt politisku iemeslu dēļ ar mērķi vēl vairāk destabilizēt Ukrainas drošību un integritāti, kā arī tās sociālo un ekonomisko situāciju; aicina Padomi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augstās pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) pieprasīt, lai Krievijas Federācija nekavējoties izbeidz intensīvās un diskriminējošās kuģu pārbaudes, un vajadzības gadījumā apsvērt atbilstīgus pretpasākumus;

2.  pauž nopietnas bažas par ļoti nestabilo drošības situāciju Azovas jūrā, kas varētu viegli pāraugt atklātā konfliktā; pauž ārkārtīgas bažas par Azovas jūras un Melnās jūras reģiona, jo īpaši nelikumīgi okupētās un anektētās Krimas pussalas, nepārtraukto militarizāciju, Krievijas Federācijas īstenoto piekļuves liegšanas (A2/AD) spēju attīstīšanu, kas ietver jaunu S-400 pretgaisa sistēmu izvietošanu un karakuģu un patruļkuģu pārvietošanu no Kaspijas jūras; pauž nožēlu par to, ka Azovas jūra ir kļuvusi par jaunu jūrniecības dimensiju, kurā Krievija izvērš kareivīgas darbības pret Ukrainu;

3.  nosoda tilta būvniecību pār Kerčas šaurumu ar mērķi savienot nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju un navigācijas tiesību pārkāpumu Ukrainas teritoriālajos ūdeņos; norāda, ka Krievijai ir saistošas starptautiskās jūras tiesības un divpusējais sadarbības nolīgums ar Ukrainu un tā nedrīkst kavēt vai ierobežot tranzīta ceļus caur Kerčas šaurumu un Azovas jūru;

4.  atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas neatkarībai un teritoriālajai integritātei, vēlreiz apstiprina Ukrainas suverenitāti attiecībā uz Krimas pussalu un daļu no Azovas jūras un Ukrainas absolūtās tiesības netraucēti piekļūt Azovas jūrai, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā;

5.  pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija turpina Ukrainas teritorijā nelikumīgi iegūt naftu un gāzi; uzsver iespējamos draudus, ka Krievija varētu sagrābt Azovas jūrā esošās Ukrainas naftas un gāzes atradnes, tiklīdz tā būs īstenojusi savu mērķi pārvērst šo jūru par Krievijas Federācijā esošu iekšējo ezeru;

6.  uzsver, tā kā Krievija šādu modeli, proti, neievērot trešo valstu teritoriālo ūdeņu robežas vai bloķēt jūras transportu, jau ir izmantojusi Baltijas jūrā, jo īpaši pret Baltijas valstīm un Poliju (Vislas līcī);

7.  aicina VP/AP ciešāk uzmanīt mainīgo drošības situāciju Azovas jūrā, ņemot vērā to, ka te, pie pašām Eiropas durvīm, varētu izveidoties vēl viens konflikts, kam varētu būt plašāka ietekme uz drošību, tieši skarot ES un tās dalībvalstis; šajā sakarībā uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi iecelt ES īpašo sūtni Krimā un Donbasa reģionā, kura pienākumi attiektos arī uz Azovas jūru;

8.  aicina PV/AP veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierosinātu EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā pilnvaras, kas attiecas uz visu Ukrainas teritoriju, tostarp jūras teritorijām, aptvertu arī jauno spriedzes zonu Azovas jūrā, un uzsver, ka vai nu misijas rīcībā jānodod visi nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu uzraudzības funkciju jūras teritorijās, vai arī šai jūras teritorijai būtu jāizveido atsevišķa starptautiska uzraudzības misija;

9.  uzsver, ka Kerčas tilts ir uzbūvēts nelikumīgi, un atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešiem uzņēmumiem, kuri bija iesaistīti Kerčas tilta būvniecībā; mudina PV/AP, kopīgi ar Padomē esošajām ES dalībvalstīm skaidri paziņot, ka mērķtiecīgās sankcijas pret Krieviju tiks pastiprinātas, ja konflikts Azovas jūrā turpinās saasināties;

10.  atkārtoti pauž bažas par Eiropas uzņēmumu iesaistīšanos Kerčas tilta būvniecībā, jo tie ar šo līdzdalību apzināti vai neapzināti mazināja ES sankciju režīma ietekmi; šajā sakarībā aicina Komisiju izvērtēt un pārbaudīt, kā tiek piemēroti spēkā esošie ES ierobežojošie pasākumi, un aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju par valsts muitas veiktajām izmeklēšanām vai kriminālizmeklēšanām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem;

11.  atbalsta Ukrainas puses centienus visos diplomātiskos pasākumos un juridiskajās procedūrās, kas paredzētas starptautiskajos tiesību aktos un attiecīgajās konvencijās, tostarp notiekošajā šķīrējtiesas procesā saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju, lai vērstos pret Krievijas naidīgajām darbībām Azovas jūrā;

12.  aicina Komisiju un EĀDD pilnībā novērtēt ekonomisko kaitējumu, ko radījusi de facto blokāde, un apsvērt iespējamos veidus, kā atbalstīt pārvadātājus un ostas, kuras ir cietušas no šīs blokādes, jo īpaši stiprinot ES iesaistīšanos Mariupolē un Berdjanskā, uzlabojot sociālo noturību un veicinot šo pilsētu un plašāka Ukrainas dienvidaustrumu reģiona ekonomisko attīstību;

13.  pauž bažas par Kerčas tilta nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas varētu skart visu Melnās jūras baseina valstu intereses; aicina Ukrainu, Komisiju un Melnās jūras esošās dalībvalstis uzraudzīt situāciju, apmainīties ar būtisku informāciju un apzināt iespējamās sanācijas vajadzības;

14.  pauž līdzjūtību 2018. gada 17. oktobrī Kerčas koledžā notikušās masu slepkavības, kurā 20 cilvēki tika nogalināti un desmitiem ievainoti, upuru ģimenes locekļiem:

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Parlamentam un ES dalībvalstīm.

(1) OV L 194, 31.7.2018., 147. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 26. oktobrisJuridisks paziņojums