Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0166R(APP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0358/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0358/2018

Debates :

PV 13/11/2018 - 2
CRE 13/11/2018 - 2

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.1
CRE 14/11/2018 - 14.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0449

Pieņemtie teksti
PDF 1019kWORD 108k
Trešdiena, 2018. gada 14. novembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Starpposma ziņojums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos
P8_TA-PROV(2018)0449A8-0358/2018
Rezolūcija
 Pielikums
 Pielikums
 Pielikums
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos (COM(2018)0322 – C8-0000/2018 – 2018/0166R(APP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumus par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325, COM(2018)0326, COM(2018)0327 un COM(2018)0328),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada un par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(2),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī(3) un Padomē 2016. gada 5. oktobrī(4),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju 70/1 „Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” („Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”), kas stājās spēka 2016. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā ES kopīgo apņemšanos sasniegt mērķi 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) atbilstoši grafikam, kas paredzēts programmā laikposmam pēc 2015. gada,

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas starpposma ziņojumu, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas atzinumus, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0358/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un tās politikas īstenošanai;

B.  tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam pirmo reizi tika noteikta mazākā apjomā nekā iepriekšējā DFS gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; tā kā DFS un nozaru tiesību aktu vēlā pieņemšana ļoti negatīvi ietekmēja jauno programmu īstenošanu;

C.  tā kā drīz vien kļuva skaidrs, ka DFS ir nepietiekama, lai varētu reaģēt uz vairākām krīzēm, jaunām starptautiskām saistībām un jauniem politikas izaicinājumiem, kas pieņemšanas laikā netika integrēti un/vai nebija paredzēti; tā kā, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, DFS tika maksimāli izmantota, tostarp līdz šim nepieredzēti tika izmantoti elastīguma noteikumi un īpašie instrumenti pēc tam, kad pieejamās rezerves bija pilnībā izsmeltas; tā kā tika samazinātas pat ES pētniecības un infrastruktūras programmas, kurām ir augsta prioritāte, tikai divus gadus pēc to pieņemšanas;

D.  tā kā DFS vidusposma pārskatīšana, kas tika sākta 2016. gada beigās, bija nepieciešama, lai paplašinātu spēkā esošo elastības noteikumu potenciālu, tomēr nepārskatot DFS maksimālo apjomu; tā kā šo pārskatīšanu pozitīvi novērtēja gan Parlaments, gan Padome;

E.  tā kā jaunās DFS izveide būs izšķirošs brīdis 27 dalībvalstu Savienībai, jo tas nodrošinās iespēju atbalstīt kopīgu ilgtermiņa redzējumu un lemt par turpmākajām politiskajām prioritātēm, kā arī Savienības spēju tās īstenot; tā kā ar 2021.–2027. gada DFS būtu jānodrošina Savienībai nepieciešamie resursi, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pētniecību un inovāciju, sniegtu iespējas jauniešiem, efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas, cīnītos pret bezdarbu, ilgstošo nabadzību un sociālo atstumtību, turpinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanu, risinātu jautājumus saistībā ar ilgtspējību, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, stiprinātu ES drošību un aizsardzību, aizsargātu savas ārējās robežas un atbalstītu kaimiņvalstis;

F.  tā kā, ņemot vērā globālās problēmas, ko dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, vajadzētu būt iespējai atzīt Eiropas kopīgās vērtības un izvērtēt jomas, kurās Eiropas izdevumi būtu efektīvāki nekā valsts izdevumi, lai Savienības līmenī nodotu attiecīgos finanšu līdzekļus un tādējādi stiprinātu Savienības stratēģisko nozīmi, ne vienmēr palielinot publisko izdevumu kopapjomu;

G.  tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un ES pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu ES programmu un instrumentu izveidi,

1.  uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS jāgarantē Savienības atbildība un spēja apmierināt jaunas vajadzības, risināt jaunas problēmas un nodrošināt jaunas starptautiskās saistības, kā arī sasniegt tās politiskās prioritātes un mērķus; norāda uz nopietnajām problēmām, kas saistītas ar 2014.–2020. gada DFS nepietiekamo finansējumu, un atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no iepriekšējo kļūdu atkārtošanās, jau no paša sākuma nākamajā septiņu gadu periodā nodrošinot spēcīgu un ticamu ES budžetu, no kā pilsoņi gūtu labumu;

2.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumi par 2021.–2027. gada DFS un Savienības pašu resursu sistēmu ir izejas punkts gaidāmajās sarunās; pauž savu nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem, gaidot Padomes sarunu mandātu, kas vēl nav pieejams;

3.  uzsver, ka Komisijas priekšlikums par nākamās DFS vispārējo līmeni, kas noteikts 1,08 % apmērā no ES-27 NKI (1,11 % pēc Eiropas Attīstības fonda integrēšanas), NKI procentu izteiksmē ir samazinājums reālā izteiksmē salīdzinājumā ar pašreizējo DFS; uzskata, ka ierosinātais DFS līmenis neļaus Savienībai izpildīt savas politiskās saistības un reaģēt uz būtiskām problēmām nākotnē; tādēļ paredz vest sarunas par nepieciešamo palielinājumu;

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu pastāvīgāko Līgumos paredzēto ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un zivsaimniecības politikas, finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) samazināšanu, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un esošo sociālo programmu, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, iekļaušanu tajā;

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus visās nākamajā DFS iekļautajās ES politikās un iniciatīvās; turklāt uzsver, ka nākamajā DFS visās programmās vajadzētu ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izskaust dažādus diskriminācijas veidus, cita starpā LGBTI personu diskrimināciju, un veidot minoritāšu, tostarp romu, portfeli; uzsver — lai īstenotu Parīzes nolīgumā paredzētos pienākumus, ES ieguldījumam klimata mērķiem būtu jāsasniedz vismaz 25 % no izdevumiem DFS 2021.–2027. gadam, un iespējami drīz (vēlākais līdz 2027. gadam) būtu jāsasniedz 30 %;

6.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Regulai par DFS 2014.–2020. gadam pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, šajā jomā nav gūti vērā ņemami panākumi un ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu neņēma vērā tās īstenošanu; pauž dziļu nožēlu par to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai DFS ir pilnībā atstāta novārtā, un kritiski vērtē skaidru dzimumu līdztiesības mērķu, prasību un rādītāju trūkumu priekšlikumos par attiecīgajām ES politikas jomām; prasa gada budžeta procedūrās izvērtēt un integrēt ES politikas virzienu pilnu ietekmi uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā); sagaida, ka Parlaments, Padome un Komisija no jauna paudīs apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā DFS un ka tā tiks efektīvi uzraudzīta, cita starpā DFS vidusposma pārskatīšanā;

7.  uzsver, ka nākamās DFS pamatā ir jābūt pārskatatbildībai, vienkāršošanai, pārredzamībai un uz darbības rezultātiem balstītai budžeta plānošanai; šajā sakarībā atgādina par nepieciešamību saistībā ar turpmākajiem izdevumiem vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem, balstoties uz vērienīgiem un atbilstīgiem darbības mērķiem un visaptverošu un kopīgu Eiropas pievienotās vērtības definīciju; ņemot vērā iepriekš minētos horizontālos principus, prasa Komisijai racionalizēt ziņošanu par izpildi, to plašāk attiecinot uz kvalitatīvu pieeju, kas ietver vides un sociālos rādītājus, un skaidri sniegt informāciju par galvenajām ES problēmām, kas vēl jārisina;

8.  apzinās nopietnās problēmas, ar kurām Savienība saskaras, un pilnībā uzņemas atbildību laicīgi nodrošināt budžetu, kas atbilstu ES pilsoņu vajadzībām, gaidām un bažām; pauž gatavību nekavējoties sākt sarunas ar Padomi, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus un izstrādātu reālistisku DFS;

9.  atgādina, ka Parlamenta nostāja jau ir skaidri izklāstīta 2018. gada 14. marta un 2018. gada 30. maija rezolūcijās, kas ir tā politiskā nostāja jautājumā par 2021.–2027. gada DFS un pašu resursiem; atgādina, ka šīs rezolūcijas tika pieņemtas ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas liecina par Parlamenta vienotību un gatavību gaidāmajām sarunām;

10.  tādēļ sagaida, ka DFS būs Padomes politiskās darba kārtības augšgalā, un pauž nožēlu, ka līdz šim nav gūti vērā ņemami panākumi; uzskata, ka regulārās Padomes secīgo prezidentvalstu un Parlamenta sarunu komandas sanāksmes būtu jāaktivizē un jāpaver ceļš oficiālām sarunām; sagaida, ka laba vienošanās tiks panākta pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš; uzsver, ka šis grafiks ļaus jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam obligātās starpposma pārskatīšanas laikā pielāgot 2021.–2027. gada DFS;

11.  atgādina, ka ieņēmumi un izdevumi gaidāmajās sarunās būtu jāuzskata par vienotu kopumu; tādēļ uzsver, ka vienošanos par nākamo DFS būs iespējams panākt tikai tad, ja būs gūti atbilstoši panākumi jauno Savienības pašu resursu jautājumā;

12.  uzsver, ka, līdz būs panākta galīgā vienošanās, sarunu programmā būtu jāsaglabā visi DFS/ pašu resursu dokumentu paketes elementi, jo īpaši DFS iekļautie skaitļi; šajā sakarā atgādina par Parlamenta kritisko nostāju attiecībā uz procedūru, kuras gaitā tika pieņemta pašreizējā DFS regula, un par Eiropadomes dominējošo lomu šajā procesā, tai neatsaucami lemjot par vairākiem elementiem, tostarp DFS maksimālajiem apjomiem un vairākiem ar nozaru politiku saistītiem noteikumiem, kas ir pretrunā līgumu garam un burtam; pauž īpašas bažas par to, ka Padomes prezidentūras sagatavotajos DFS “sarunu pakešu” pirmajos elementos ir ievērota tā pati loģika un tajos ir iekļauti jautājumi, par kuriem Padome un Parlaments lemj kopīgi, pieņemot tiesību aktus, ar kuriem izveido jaunas ES programmas; tādēļ ir iecerējis attiecīgi pielāgot savu stratēģiju;

13.  uzskata, ka prasība pēc vienprātīga lēmuma, lai pieņemtu un pārskatītu DFS regulu, būtiski kavē šo procesu; aicina Eiropadomi izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, lai Padome varētu pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu;

14.  pieņem šo rezolūciju, lai izklāstītu savu sarunu mandātu par visiem Komisijas priekšlikumu aspektiem, tostarp ierosinot konkrētus grozījumus gan ierosinātajā DFS regulā, gan Iestāžu nolīgumā; turklāt iesniedz tabulu ar skaitļiem par katru ES politikas jomu un programmu, balstoties uz Parlamenta nostāju, kura jau ir pieņemta iepriekšējās DFS rezolūcijās; uzsver, šie skaitļi arī būs daļa no Parlamenta mandāta gaidāmajām likumdošanas sarunām, kuru rezultātā tiks pieņemtas ES programmas laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam;

A.PIEPRASĪJUMI SAISTĪBĀ AR DFS

15.  tādēļ prasa, lai Padome pienācīgi ņemtu vērā šādas Parlamenta nostājas nolūkā sarunās par 2021.–2027. gada DFS panākt pozitīvu rezultātu un iegūt Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. pantu;

Skaitļi

16.  atkārtoti apstiprina savu oficiālo nostāju, ka 2021.–2027. gada DFS līmenis būtu jānosaka 1324,1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kas ir 1,3 % no ES-27 NKI, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējuma līmeni galvenajām ES politikas jomām, kas ļaus īstenot to uzdevumu un mērķus;

17.  šajā sakarībā prasa ES programmām un politikai nodrošināt šādu finansējuma līmeni, kas norādīts, ievērojot secību, kura atspoguļo Komisijas ierosināto DFS struktūru, un reproducēts detalizētā tabulā (šīs rezolūcijas III un IV pielikums); prasa atbilstīgi pielāgot attiecīgās saistību un maksājumu maksimālos apjomus, kā norādīts šīs rezolūcijas I un II pielikumā:

   i) palielināt programmas “Apvārsnis Eiropa” budžetu, lai tas sasniegtu 120 miljardus EUR 2018. gada cenās;
   ii) palielināt piešķīrumu InvestEU fondam, lai tas labāk atspoguļotu jaunajā programmā integrēto finanšu instrumentu kopējās summas 2014.–2020. gada līmeni;
   iii) palielināt transporta infrastruktūras finansējuma līmeni, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmu (EISI transporta sadaļa);
   iv) dubultot īpašo finansējumu MVU (salīdzinājumā ar COSME) vienotā tirgus programmā, lai palielinātu to piekļuvi tirgiem, uzlabotu uzņēmējdarbības apstākļus un uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu uzņēmējdarbību;
   v) papildus palielināt vienotā tirgus programmu, lai finansētu jaunu tirgus uzraudzības mērķi;
   vi) dubultot ierosināto finansējuma līmeni ES Krāpšanas apkarošanas programmai un palielināt finansējuma līmeni programmai Fiscalis;
   vii) ieviest īpašu piešķīrumu ilgtspējīgam tūrismam;
   viii) sniegt vēl lielāku piešķīrumu Eiropas kosmosa programmai, jo īpaši, lai stiprinātu SSA/GOVSATCOM un Copernicus;
   ix) kohēzijas politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī;
   x) dubultot resursus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai saskaņā ar ESF+ (salīdzinājumā ar pašreizējo Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu), vienlaikus nodrošinot shēmas efektivitāti un pievienoto vērtību;
   xi) ieviest īpašu piešķīrumu (EUR 5,9 miljardi) Garantijai bērniem, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu gan ES, gan tās ārējo darbību īstenošanā;
   xii) trīskāršot programmai “Erasmus+” pašlaik paredzēto budžetu;
   xiii) nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni programmai “DiscoverEU” (Interrail);
   xiv) palielināt pašreizējo programmas “Radošā Eiropa” finansējumu;
   xv) palielināt pašreizējo finansējumu programmai “Tiesības un vērtības” un ieviest īpašu piešķīrumu jaunai Savienības vērtību sadaļai (vismaz 500 miljoni EUR), lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas Eiropas Savienībā veicina pamatvērtības un demokrātiju vietējā un valsts līmenī;
   xvi) kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu ES-27 reālā izteiksmē saglabāt 2014.–2020. gada budžeta līmenī, vienlaikus iekļaujot budžetā lauksaimniecības rezerves sākotnējo summu;
   xvii) par 10 % palielināt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līmeni saskaņā ar tās jauno uzdevumu par zilo ekonomiku;
   xviii) dubultot pašreizējo finansējumu programmai “LIFE+”, cita starpā izveidojot īpaši paredzētu finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai un “Natura 2020” tīkla pārvaldībai;
   xix) ieviest īpašu piešķīrumu jaunajam Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fondam (4,8 miljardi EUR), lai risinātu jautājumus saistībā ar sociālo un sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz vidi, ko izjūt darba ņēmēji un kopienas, ko negatīvi ietekmē pāreja no tādām nozarēm, kuras atkarīgas no oglēm un ir oglekļietilpīgas;
   xx) piešķirt vairāk līdzekļu instrumentam(-iem), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku (3,5 miljardi EUR), lai sniegtu turpmāku ieguldījumu investīciju plāna Āfrikai finansēšanā;
   xxi) atjaunot vismaz 2020. gada līmeni visām aģentūrām, vienlaikus atbalstot Komisijas ierosināto augstāko līmeni, cita starpā aģentūrām, kurām ir piešķirtas jaunas kompetences un pienākumi, un pieprasot visaptverošu pieeju no maksām paredzētā finansējuma jomā;
   xxii) saglabāt 2014.–2020. gada finansējuma līmeni vairākām ES programmām (piemēram, kodoliekārtu dezekspluatācija, sadarbība ar aizjūras zemēm un teritorijām (AZT)), tostarp tām programmām, kuras ir ierosināts apvienot lielākās programmās (piemēram, palīdzība vistrūcīgākajām personām, veselība, patērētāju tiesības) un attiecībā uz kurām Komisijas priekšlikumā ierosināts samazinājums reālā izteiksmē;
   xxiii) ievērojot iepriekš minētās izmaiņas, noteikt visu pārējo programmu finansējumu Komisijas ierosinātajā līmenī, cita starpā EISI enerģētikas sadaļai, EISI digitālajai sadaļai, programmai “Digitālā Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondam un humānajai palīdzībai;

18.  paredz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni migrācijai un robežu pārvaldībai (4. izdevumu kategorija), kā arī drošībai un aizsardzībai, tostarp reaģēšanai krīzes situācijā (5. izdevumu kategorija); atkārtoti apstiprina savu ilgstošo nostāju, ka papildu politiskās prioritātes ir jāapvieno ar papildu finanšu līdzekļiem, lai neapdraudētu pašreizējo politiku un programmas un to finansējumu saskaņā ar jauno DFS;

19.  paredz atbalstīt Komisijas priekšlikumu nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni stiprai, efektīvai un kvalitatīvai Eiropas publiskajai pārvaldei, kas ir visu eiropiešu rīcībā; atgādina, ka pašreizējās DFS laikā ES iestādes, struktūras un decentralizētās aģentūras ir īstenojušas darbinieku skaita samazinājumu par 5 %, un uzskata, ka tām nevajadzētu piemērot turpmāku samazinājumu, kas varētu tieši apdraudēt Savienības politikas īstenošanu; vēlreiz kategoriski iebilst pret t. s. pārdales fonda atkārtotu izmantošanu attiecībā uz aģentūru darbiniekiem;

20.  pauž apņemšanos 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados novērst vēl vienu maksājumu krīzi, kā tas notika pašreizējā periodā; uzskata, ka, paredzot vispārējo maksājumu maksimālo apmēru, ir jāņem vērā neizpildīto saistību nepieredzētais apmērs 2020. gada beigās, kura lielums, balstoties uz aplēsēm, pastāvīgi pieaug sakarā ar būtiskiem īstenošana kavējumiem un kurš būs jānomaksā nākamajā DFS; tāpēc pieprasa, lai īpaši perioda sākumā vispārējo maksājumu līmeni, kā arī ikgadējo maksājumu maksimālo apmēru noteiktu atbilstošā līmenī, pienācīgi ņemot arī vērā saistības, kas izriet no šīs situācijas; attiecībā uz nākamo DFS plāno pieņemt tikai ierobežotu un labi pamatotu atšķirību starp saistībām un maksājumiem;

21.  pamatojoties uz minēto, iesniedz šīs rezolūcijas III un IV pielikumā iekļauto tabulu, kurā norādītas precīzas summas, kas ierosinātas katrai ES politikas jomai un programmai; norāda, ka salīdzināšanas nolūkā ir paredzējis saglabāt Komisijas ierosināto atsevišķo ES programmu struktūru, saglabājot iespēju ieviest iespējamas izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem;

Vidusposma pārskatīšana

22.  uzsver nepieciešamību saglabāt DFS vidusposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar pašreizējo shēmu, un prasa:

   i) pēc DFS darbības pārskatīšanas veikt obligātu un juridiski saistošu vidusposma pārskatīšanu un to, lai tiktu ņemts vērā novērtējums par sekmēm, kas gūtas saistībā ar klimata mērķa sasniegšanu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu un dzimumu līdztiesības integrēšanu un vienkāršošanas pasākumu ietekmi uz saņēmējiem;
   ii) attiecīgo Komisijas priekšlikumu laicīgi un ne vēlāk kā 2023. gada 1. jūlijā iesniegt nākamajam Parlamentam un Komisijai, lai tie varētu veikt jēgpilnu 2021.–2027. gada shēmas korekciju;
   iii) šādas pārskatīšanas rezultātā nesamazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu;

Elastīgums

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par elastīgumu, kas ir labs pamats sarunām; piekrīt 2021.–2027. gada DFS elastības mehānismu vispārējai struktūrai; uzsver, ka īpašo instrumentu uzdevumi ir atšķirīgi un ar tiem reaģē uz atšķirīgām vajadzībām, un iebilst jebkādiem mēģinājumiem tos apvienot; stingri atbalsta skaidru noteikumu, ka gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, kas izriet no īpašo instrumentu izmantošanas, būtu jāiekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus, kā arī stingri atbalsta visu ierobežojumu atcelšanu korekcijām, kas izriet no vispārējās rezerves maksājumiem; aicina ieviest vairākus papildu uzlabojumus, tostarp šādus:

   i) Savienības rezervi papildināt par summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un soda maksājumiem;
   ii) nekavējoties atkārtoti izmantot n-2 gadā atceltās saistību apropriācijas, tostarp tās, kas izriet no saistībām, kuras tika pieņemtas pašreizējā DFS;
   iii) neizmantotās īpašo instrumentu summas darīt pieejamas visiem īpašajiem instrumentiem, nevis tikai elastības instrumentam;
   iv) piešķirt vairāk līdzekļu elastības instrumentam, rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, kā arī neparedzēto izdevumu rezervei (bez obligātas kompensēšanas);

Ilgums

24.  uzsver, ka, nosakot DFS ilgumu, ir pakāpeniski jāpāriet uz 5+5 gadu periodu, kas ietvertu obligātu vidusposma pārskatīšanu; pieņem to, ka nākamā DFS būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, kas būtu pārejas risinājums, kuru piemēro pēdējo reizi; sagaida, ka 5+5 gadu satvara īstenošanas kārtība tiks apstiprināta 2021.–2027. gada DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

Struktūra

25.  pieņem Komisijas ierosināto septiņu DFS izdevumu kategoriju vispārējo struktūru, kas lielā mērā atbilst Parlamenta priekšlikumam; uzskata, ka šī struktūra nodrošina lielāku pārredzamību, uzlabo ES izdevumu redzamību, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastīguma pakāpi; turklāt piekrīt programmu kopumu izveidei, kas varētu novest pie ievērojamas ES budžeta struktūras vienkāršošanas un racionalizācijas un skaidras saskaņošanas ar DFS izdevumu kategorijām;

26.  norāda, ka Komisija ierosina samazināt ES programmu skaitu par vairāk nekā trešdaļu; uzsver to, ka Parlamenta nostāja par 37 jauno programmu struktūru un sastāvu tiks noteikta attiecīgo nozaru tiesību aktu pieņemšanā; jebkurā gadījumā sagaida, ka ierosinātā budžeta nomenklatūra atspoguļos visus dažādos katras programmas komponentus tādā veidā, kas garantē pārredzamību un nodrošina budžeta lēmējinstitūcijai informāciju, kura vajadzīga gada budžeta izveidei un tā īstenošanas pārraudzībai;

Budžeta vienotība

27.  atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Attīstības fonda integrāciju Savienības budžetā, kas atbilst jau sen izteiktai Parlamenta prasībai par visiem ārpusbudžeta instrumentiem; atgādina, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru budžetā jāatspoguļo visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi, ir gan Līgumā noteikta prasība, gan demokrātisks pamatnosacījums;

28. līdz ar to apšauba, ka ir loģiski un pamatoti veidot instrumentus ārpus budžeta, jo tas neļauj veikt publisko finanšu parlamentāro pārraudzību un apdraud lēmumu pārredzamu pieņemšanu; uzskata, ka ar lēmumiem par šādu instrumentu izveidi Parlaments tiek apiets tā trīskāršajā funkcijā kā likumdevējs, budžeta lēmējiestāde un kontroles iestāde; uzskata, ka gadījumā, ja jāveic izņēmumi, lai sasniegtu konkrētus mērķus, piemēram, izmantojot finanšu instrumentus vai trasta fondus, tiem jābūt pilnīgi pārredzamiem, ir pienācīgi jāpamato to papildināmība un nodrošinātā pievienotā vērtība un to pamatā jābūt stingrām lēmumu pieņemšanas procedūrām un pārskatatbildības noteikumiem;

29.  tomēr uzsver, ka saistībā ar šo instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām; tāpēc uzsver, ka ir jāpieņem lēmums par nākamās DFS vispārējo līmeni, neaprēķinot 0,03 % piešķīrumu no ES NKI, kas atbilst Eiropas Attīstības fondam un būtu jāpievieno papildus noteiktajai maksimālajai summai;

30.  uzsver, ka DFS maksimālie apjomi nedrīkstētu kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu; tādēļ sagaida, ka DFS maksimālo apjomu palielināšana tiks nodrošināta visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams jaunu politikas mērķu finansēšanai, neizmantojot starpvaldību finansēšanas metodes;

B.LIKUMDOŠANAS JAUTĀJUMI

Tiesiskums

31.  uzsver jaunā mehānisma nozīmi, kas nodrošina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteikto vērtību ievērošanu, paredzot, ka dalībvalstīm, kas tās neievēro, rodas finansiālas sekas; tomēr brīdina, ka Savienības budžeta līdzekļu galīgos saņēmējus nekādā veidā neskars tas, ka to valdība neievēro pamattiesības un tiesiskumu; tādēļ uzsver, ka pasākumi neietekmēs valsts iestāžu vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vai saņēmējiem;

Parastā likumdošanas procedūra un deleģētie akti

32.  uzsver, ka programmas mērķi un izdevumu prioritātes, finanšu piešķīrumi, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji, nosacījumi, definīcijas un aprēķināšanas metodes būtu jānosaka attiecīgajos tiesību aktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem prerogatīvas; uzsver — ja šādi pasākumi, kas var ietvert svarīgas politikas izvēles, nav ietverti pamataktā, tie būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem; šajā sakarā uzskata, ka daudzgadu un/vai gada darba programmas kopumā būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem;

33.  norāda uz Parlamenta nodomu vajadzības gadījumā vienmēr noteikt stingrākus noteikumus par pārvaldību, pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību, vietējo un reģionālo iestāžu un to partneru pilnvarošanu un par NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaisti nākamās paaudzes programmās; paredz arī uzlabot un vajadzības gadījumā precizēt saskaņotību un sinerģiju dažādos fondos un politikas jomās un starp tiem; uzsver nepieciešamību palielināt elastīgumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu dažās programmās, tomēr uzsver, ka to nevajadzētu darīt uz to sākotnējo ilgtermiņa politikas mērķu rēķina, ierobežojot paredzamību un Parlamenta tiesības;

Pārskatīšanas klauzulas

34.  norāda, ka sīki izstrādātas un efektīvas pārskatīšanas klauzulas būtu jāiekļauj atsevišķās DFS programmās un instrumentos, lai nodrošinātu, ka tiek veikti jēgpilni novērtējumi par tiem un ka Parlaments pēc tam ir pilnībā iesaistīts visos lēmumos, ko pieņem par nepieciešamajiem pielāgojumiem;

Leģislatīvo aktu priekšlikumi

35.  aicina Komisiju attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus iesniegt papildus tiem, kurus tā jau ir iesniegusi, un jo īpaši priekšlikumu regulai, ar ko izveido taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas fondu, kā arī īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam; turklāt atbalsta Eiropas Garantijas bērniem ieviešanu ESF +, īpašas Savienības vērtību sadaļas integrāciju programmā “Tiesības un vērtības”, kā arī regulas, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, pārskatīšanu; pauž nožēlu par to, ka attiecīgajos Komisijas priekšlikumos nav iekļauti pasākumi, kas atbilstu LESD 174. panta prasībām attiecībā uz vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem; uzskata, ka Finanšu regulas pārskatīšana būtu jāierosina arī tad, kad DFS sarunu rezultātā rodas tāda nepieciešamība;

C.PAŠU RESURSI

36.  uzsver, ka pašreizējā pašu resursu sistēma ir ļoti sarežģīta, netaisnīga, nepārredzama un pilnībā neizprotama ES pilsoņiem; vēlreiz aicina ieviest vienkāršotu sistēmu, kas ES pilsoņiem būs saprotamāka;

37.  šajā sakarā atzinīgi vērtē 2018. gada 2. maijā pieņemto Komisijas priekšlikumu kopumu par jaunu pašu resursu sistēmu, kas ir svarīgs solis ceļā uz vērienīgāku reformu; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 5/2018 par Komisijas priekšlikumu par jaunu Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurā uzsvērts, ka ir jāveic labāks aprēķins un sistēma ir vēl vairāk jāvienkāršo;

38.  atgādina, ka jaunu pašu resursu ieviešanas mērķim vajadzētu būt divējādam, proti, pirmkārt, ievērojami samazināt uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, un, otrkārt, DFS laikposmā pēc 2020. gada garantēt atbilstīgu finansējumu ES izdevumiem;

39.  atbalsta ierosināto esošo pašu resursu modernizāciju, kas nozīmē to, ka:

   muitas nodokļi tiek saglabāti kā ES tradicionālie pašu resursi, bet tiek samazināta procentuālā daļa, ko dalībvalstis patur kā iekasēšanas izmaksas, un atkal nosaka sākotnējo likmi 10 % apmērā;
   tiek vienkāršoti uz pievienotās vērtības nodokļa pamatotie pašu resursi, proti, tiek ieviesta vienota piesaistīšanas likme bez izņēmumiem;
   tiek saglabāti no NKI iegūtie pašu resursi ar mērķi pakāpeniski virzīties uz 40 % to daļas ES budžeta finansēšanā, vienlaikus saglabājot to līdzsvarojošo funkciju;

40.  atbilstīgi Komisijas priekšlikumam prasa plānoti ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas, nepalielinot fiskālo slogu pilsoņiem, atbilstu būtiskiem ES stratēģiskajiem mērķiem, kuru Eiropas pievienotā vērtība ir acīmredzama un neaizvietojama:

   vienotā tirgus pienācīga darbība, konsolidācija un nostiprināšana, jo īpaši īstenojot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), uz kā balstās jauns pašu resurss, nosakot vienotu maksājumu likmi par ieņēmumiem no KKUINB un nodokļu uzlikšanu lieliem digitālās nozares uzņēmumiem, kas gūst labumu no vienotā tirgus;
   cīņa pret klimata pārmaiņām un ātrāka enerģētikas pārkārtošana, izmantojot tādus pasākumus kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ienākumu daļa;
   cīņa par vides aizsardzību, izmantojot iemaksu, kuras pamatā ir nepārstrādāta plastmasas iepakojuma daudzums;

41.  prasa paplašināt iespējamo jauno pašu resursu sarakstu, kurā būtu jāietver:

   pašu resursi, kuru pamatā ir finanšu darījumu nodoklis (FDN), vienlaikus aicinot visas dalībvalstis panākt vienošanos par efektīvu shēmu;
   iespēja ieviest ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītu mehānismu kā jaunu ES budžeta pašu resursu veidu, kuram vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā un samazināt ražošanas pārvietošanu, vienlaikus importēto preču cenā internalizējot klimata pārmaiņu radītās izmaksas;

42.  pauž stingru atbalstu visu atlaižu un citu korekcijas mehānismu izbeigšanai, vajadzības gadījumā papildus nosakot ierobežotu pārejas laiku;

43.  prasa ieviest citus ieņēmumus, kuri būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumi, neveicot attiecīgu NKI iemaksu samazinājumu:

   naudas sodus, ko uzņēmumi maksā par Savienības noteikumu pārkāpumiem, vai naudas sodus par novēloti veiktām iemaksām;
   ieņēmumus no naudas sodiem, kas noteikti ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, tostarp vienreizējus maksājumus vai dalībvalstīm uzliktos soda maksājumus, kas izriet no prasībām par pārkāpumiem;

44.  turklāt uzsver citu ieņēmumu veidu ieviešanu atbilstīgi Komisijas priekšlikumiem, piemēram,

   maksas, kas saistītas ar tādu mehānismu īstenošanu, kuri ir tieši saistīti ar ES, piemēram, ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS);
   naudas emisijas peļņa piešķirto ieņēmumu veidā nolūkā finansēt jaunu investīciju stabilizācijas funkciju;

45.  norāda uz vajadzību saglabāt ES budžeta ticamību attiecībā uz finanšu tirgiem, kas nozīmē, ka jāpalielina pašu resursu maksimālie apjomi;

46.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā risināt paradoksālo situāciju, ka Apvienotās Karalistes veiktās iemaksas reste à liquider (RAL) pirms 2021. gada tiks iekļautas budžetā kā vispārējie ieņēmumi, kas tādējādi tiks ieskaitīti pašu resursu maksimālajā robežā, lai gan minēto robežu aprēķinās, balstoties uz ES-27 NKI, tātad neieskaitot Apvienoto Karalisti, tiklīdz tā būs izstājusies no ES; uzskata, ka Apvienotās Karalistes iemaksas būtu jārēķina tieši papildus maksimālajam pašu resursu apjomam;

47.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienība ir svarīgs Eiropas Savienības finansiālās spējas avots; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību saskaņot muitas kontroli un pārvaldību visā Savienībā, lai novērstu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

48.  mudina nopietni cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ieviešot atturošas sankcijas attiecībā uz ārzonu teritorijām un šādu darbību veicinātājiem vai virzītājiem, pirmkārt un jo īpaši pievēršoties darbībām Eiropas kontinentālajā daļā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izveidojot koordinētu sistēmu kapitāla aprites uzraudzībai, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

49.  uzskata, ka efektīva cīņa pret korupciju un krāpšanu nodokļu jomā, ko piekopj daudznacionālie uzņēmumi un visbagātākās personas, ļautu dalībvalstu budžetu papildināt ar summu, kura pēc Eiropas Komisijas aplēsēm sasniedz triljonu EUR gadā, un ka šajā jomā ir vērojams reāls Eiropas Savienības rīcības trūkums;

50.  stingri atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus; atgādina, ka Parlamentam ir jāsniedz piekrišana šai regulai; atgādina, ka minētā regula ir Komisijas piedāvātās pašu resursu paketes neatņemama daļa, un sagaida, ka Padome 4 saistītos dokumentus par pašu resursiem skatīs kā vienotu paketi kopā ar DFS;

D.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ REGULAI, AR KO NOSAKA DFS 2021.–2027. GADAM

51.  uzskata, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Komisijas ierosinātais teksts   Labojums
Labojums 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.
(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, kā arī vajadzību pēc demokrātiskas leģitimitātes un pārskatatbildības, šīs daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra, cenšoties vēlāk pāriet uz piecu plus piecu gadu laikposmu, kas būtu saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Komisijas politisko ciklu.
Labojums 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Daudzgadu finanšu shēmā, nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā saskaņā ar Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, noteiktie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi.
(2)  Daudzgadu finanšu shēmā būtu jānosaka saistību apropriāciju gada maksimālais apjoms katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu Savienības izdevumu pienācīgu attīstību pašu resursu robežās, vienlaikus nodrošinot arī to, ka Savienība var nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta pirmo daļu, kā arī tās saistību izpildei attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.
Labojums 3
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Maksimālais apjoms būtu jānosaka, ņemot vērā summas, kas vajadzīgas, lai finansētu un īstenotu Savienības programmas un politiku, kā arī rezerves, kas vajadzīgas, lai pielāgotos nākotnē iespējamām vajadzībām. Turklāt, nosakot maksājumu maksimālo apjomu, būtu jāņem vērā lielais skaits neizpildīto saistību, kas sagaidāmas 2020. gada beigās. Summas, kas 2021.–2027. gada programmām noteiktas šajā regulā un pamataktos, būtu jāsaskaņo 2018. gada cenās un vienkāršības un prognozējamības labad būtu jākoriģē, izmantojot fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.
Labojums 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.
(3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot pašu resursu maksimālo apjomu.
Labojums 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.
(4)  Piešķirtie ieņēmumi, no kuriem finansē budžeta pozīcijas, Finanšu regulas nozīmē nebūtu jāierēķina DFS maksimālajos apjomos, bet visa pieejamā informācija būtu pilnībā jāatklāj gada budžeta pieņemšanas procedūrā un tā izpildes laikā.
Labojums 6
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)   Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantam.
(6)   DFS būtu jānodrošina maksimāla elastība, jo īpaši lai garantētu, ka Savienība var izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 311. un 323. pantam.
Labojums 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)   Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, lai budžeta procedūra varētu noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.
(7)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, tādējādi nodrošinot, ka gada budžeta procedūra var noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve saistībām), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.
Labojums 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Konkrētāk, kaut gan Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas atļautās saistības tiek efektīvi īstenotas to sākotnējam nolūkam, vajadzētu būt iespējai mobilizēt saistību apropriācijas, kas nav izpildītas vai ir atceltas, izmantojot Savienības saistību rezervi, ja vien tas nav veids, kā maksājumu saņēmēji apiet attiecīgos atcelšanas noteikumus.
Labojums 9
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs un kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.
(9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar budžeta saistību apturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem.
Labojums 10
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)   Ir nepieciešams veikt DFS īstenošanas vidusposma novērtēšanu. Šīs novērtēšanas rezultāti būtu jāņem vērā, pārskatot šo regulu DFS atlikušo gadu laikā.
(10)   Lai ņemtu vērā jaunas politikas jomas un prioritātes, DFS vidusposmā būtu jāpārskata, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību un īstenošanu, un pārskatā būtu jāiekļauj arī ziņojums, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.
Labojums 11
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Lai izpildītu Savienības apņemšanos būt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, DFS pārskatīšanu sagatavo, ņemot vērā panākumus, kuri gūti tās īstenošanā attiecībā uz visām 2021.–2027. gada DFS ES politikas jomām un iniciatīvām, ko mēra, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem snieguma rādītājiem un sasniegto saistībā ar dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās ES darbībās. DFS pārskatīšanu sagatavo arī, ņemot vērā progresu, kas panākts, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, DFS 2021.–2027. gadam 25 % no ES izdevumiem veltītu mērķu sasniegšanai klimata jomā, un ņemot vērā ar klimatu saistīto 30 % izdevumu mērķi, kas jāsasniedz iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam, ko mēra, izmantojot pārveidotos darbības rādītājus, kas nošķir mazināšanu un pielāgošanos. Pārskatīšanā, apspriežoties ar valstu un vietējām ieinteresētajām personām, būtu arī jāizvērtē, vai pieņemtie vienkāršošanas pasākumi saņēmējiem ir faktiski samazinājuši birokrātiju programmu īstenošanā;
Labojums 12
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Visi Savienības līmeņa izdevumi, kas saistīti ar Savienības politikas jomu īstenošanu, pamatojoties uz Līgumiem, ir Savienības izdevumi LESD 310. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj Savienības budžetā saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, tādējādi nodrošinot to, ka tiek ievēroti pamatprincipi par pilsoņu demokrātisko pārstāvību lēmumu pieņemšanā, publisko finanšu parlamentāro uzraudzību un lēmumu pieņemšanas pārredzamību. DFS maksimālie apjomi nedrīkst kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu. Tādēļ nepieciešams nodrošināt DFS maksimālo apjomu palielināšanu visos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanai, neizmantojot starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes.
Labojums 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.
(13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Savienības vispārējā budžetā ir jānodrošina finansējums šiem lielapjoma projektiem, kuri Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi, tomēr ir jānosaka maksimālās summas tās iemaksām šādos projektos, tādējādi nodrošinot to, ka iespējama izmaksu pārsniegšana neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.
Labojums 14
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)   Jāparedz vispārīgi noteikumi iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā.
(14)  Jāparedz vispārīgi noteikumi pārredzamībai un iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, ievērojot iestāžu budžeta pilnvaras, kā paredzēts Līgumos, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmumi tiek pieņemti cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvu pilsoņiem, kā prasīts LES 10. panta 3. punktā, un ka budžeta procedūra norit raiti, kā paredzēts LESD 312. panta 3. punkta otrajā daļā.
Labojums 15
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,
(15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai. Šis termiņš nodrošinās jaunizveidotajai Komisijai nepieciešamo laiku, lai sagatavotu priekšlikumus, un sniegs iespēju Eiropas Parlamentam, kas būs izveidots pēc 2024. gada vēlēšanām, izvirzīt savu nostāju attiecībā uz DFS pēc 2027. gada. Tas arī ļaus iestādēm to pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma,
Labojums 16
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – virsraksts
Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana
Saistība ar pašu resursiem
Labojums 17
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – 4. punkts
4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu (lēmums par pašu resursiem).
4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz Savienības pašu resursu robežas, neskarot Savienības pienākumu nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar LESD 311. panta pirmo daļu, un iestāžu pienākumu nodrošināt, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu.
Labojums 18
Regulas priekšlikums
1.nodaļa – 3. pants – 5. punkts
5.  Vajadzības gadījumā DFS noteiktos maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.
svītrots
Labojums 19
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 5. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 6., 7. un 8. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.
svītrots
Labojums 20
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 7. pants – virsraksts
Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs.
Korekcijas, kas saistītas ar budžeta saistību apturēšanu
Labojums 21
Regulas priekšlikums
2.nodaļa – 7. pants
Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada.
Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana, attiecīgās summas pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu, summu, kas vienāda ar apturētajām saistībām, iekļauj 12. pantā paredzētajā Savienības saistību rezervē.
Labojums 22
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 10. pants – 1. punkts
1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.
1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, un tas nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.
Labojums 23
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 10. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Apropriācijas Eiropas Savienības Solidaritātes fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.
Labojums 24
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 11. pants – 2. punkts
2.  Rezerves ikgadējā summa ir fiksēta EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz vienu ceturto daļu dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.
2.  Ikgadējā summa rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos ir fiksēta EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz EUR 150 miljonus (2018. gada cenās) dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām.
Labojums 25
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – virsraksts
Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve)
Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve)
Labojums 26
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 1. punkts
1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2022.–2027. gadam, ietver:
(a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus saistībām n-1 gadam;
(b)  sākot no 2023. gada, papildus rezervēm, kas minētas a) apakšpunktā, summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu.
1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2021.–2027. gadam, ietver:
(a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus iepriekšējo gadu saistībām;
(aa)  n-1 gada neizpildītās saistību apropriācijas;
(b)  summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu;
(ba)  summu, kas līdzvērtīga n-3 gada apturēto saistību summai, kuru vairs nevar iekļaut budžetā saskaņā ar 7. pantu;
(baa)  summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un citiem sodiem.
Labojums 27
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 2. punkts
2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu.
2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības saistību rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu. N gada rezerves var izmantot n un n+1 gadam, izmantojot Savienības saistību rezervi, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā izskatāmajiem vai plānotajiem budžeta grozījumiem.
Labojums 28
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 12. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  2027. gada beigās summas, kas palikušas pieejamas Savienības saistību rezervē, pārnes uz nākamo DFS līdz 2030. gadam.
Labojums 29
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 13. pants – 1. punkts
Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 1 000 miljonu (2018. gada cenās).
Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus, vai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 2000 miljoni (2018. gada cenās).
Labojums 30
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 1. punkts
1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu.
1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,05 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu. To var izmantot gan saistību, gan maksājumu apropriācijām, vai arī tikai maksājumu apropriācijām.
Labojums 31
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 2. punkts
2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu un atbilst pašu resursu maksimālajam apjomam.
2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu.
Labojums 32
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 3. punkts
3.  Summas, kuras dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem.
svītrots
Labojums 33
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – 14. pants – 4. punkts
4.  Summas, kuras kompensētas saskaņā ar 3. punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DSF noteikts kārtējam un nākamajiem finanšu gadiem.
svītrots
Labojums 34
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – virsraksts
DFS novērtēšana un pārskatīšana
Pārskatīšanas
Labojums 35
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 15. pants – 1. punkts
1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem.
1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, attiecīgos DFS maksimālos apjomus palielina, ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanu apstākļos, kad citādi būtu nepieciešams izveidot papildu starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes, kas apietu LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru.
Labojums 36
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 15. pants – 3. punkts
3.  Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.
svītrots
Labojums 37
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 16. pants – virsraksts
DFS vidusposma novērtēšana
DFS vidusposma pārskatīšana
Labojums 38
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 16. pants
Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniedz novērtējumu par DFS darbību. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz tiesību akta priekšlikumu šīs regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību. Neskarot šīs regulas 6. pantu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek samazināts valstīm iepriekš piešķirtais finansējums.
Priekšlikumu sagatavo, ņemot vērā turpmāk minēto procesu novērtējumu:
–  panākumi, kas gūti saistībā ar vispārējo mērķi DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā 25 % no ES izdevumiem veltīt mērķu sasniegšanai klimata jomā un saistībā ar 30 % ikgadējo izdevumu mērķi, kas jāsasniedz pēc iespējas drīzāk;
–  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana;
–  dzimumperspektīvas integrēšana Savienības budžetā (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē);
–  vienkāršošanas pasākumu ietekme uz saņēmēju administratīvā sloga mazināšanu finanšu programmu īstenošanā, šo novērtējumu veicot kopā ar ieinteresētajām personām;
Labojums 39
Regulas priekšlikums
4.nodaļa – 17. pants
Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.
Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu vai ja maksājumu maksimālie apjomi var kavēt Savienību izpildīt tās juridiskās saistības, Komisija, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.
Labojums 40
Regulas priekšlikums
5.nodaļa – 21. pants – 1. punkts
1.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa EUR 14 196 miljonu apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX - Kosmosa programma].
1.  Eiropas satelītnavigācijas programmām (EGNOS un Galileo) un Copernicus (Eiropas Zemes novērošanas programma) no Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama kopīga maksimālā summa. Šo maksimālo summu nosaka, par 15 % pārsniedzot indikatīvās summas, kas noteiktas abiem apjomīgajiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX Kosmosa programma]. Visus šīs maksimālās summas papildinājumus finansē no rezervēm vai īpašajiem instrumentiem, nesamazinot līdzekļus citām programmām un projektiem.
Labojums 41
Regulas priekšlikums
5.nodaļa – 21. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja rodas papildu vajadzības pēc finansējuma no Savienības budžeta iepriekš minētajiem apjomīgajiem projektiem, Komisija ierosina attiecīgi pārskatīt DFS maksimālos apjomus.
Labojums 42
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – virsraksts
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Labojums 43
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants
Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā
Labojums 44
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants – 5.a punkts (jauns)
Gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi pārstāv abu šo iestāžu locekļi, kad sanāksmes notiek politiskā līmenī.
Labojums 45
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 22. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.
Labojums 46
Regulas priekšlikums
6.nodaļa – 23. pants
Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas [7pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.
Labojums 47
Regulas priekšlikums
7.nodaļa – 24. pants
Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.
Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam kopā ar priekšlikumiem par vidusposma pārskatīšanu iesniedz ziņojumu, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu.
Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.
Ja līdz 2027. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālos apjomus un citus noteikumus DFS pēdējam darbības gadam turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, lai ņemtu vērā pievienošanos.

E.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ IESTĀŽU NOLĪGUMAM

50.uzsver, ka, ņemot vērā sarunas par jaunu DFS regulu un šīs regulas pieņemšanu, priekšlikumā Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Labojums 48
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
1.daļa
A iedaļa – 6.a punkts (jauns)
6.a  Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā, un par paredzamo attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu.
Labojums 49
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
A iedaļa – 7. punkts
7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.
7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās rezervēs vai pieejamos īpašajos instrumentos paliek pieejamas pietiekamas summas līdz maksimālajiem apjomiem.
Labojums 50
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
A iedaļa – 8. punkts
Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2027. gada
8.  Komisija 2024. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2027. gada.
Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.
Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana
8.  Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam līdz 2027. gadam un pēc tam.
Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm.
Labojums 51
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 9. punkts
9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.
Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
Labojums 52
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 10. punkts
10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu par atbilstošo budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu.
10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.
Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Solidaritātes fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Ar Solidaritātes fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.
Labojums 53
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 11. punkts
11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.
11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.
Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā.
Labojums 54
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 12. punkts
Elastības instruments
12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.
Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.
Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Elastības instruments
12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir pilnībā izmantojusi attiecīgo kategoriju rezerves.
Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu.
Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Labojums 55
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
I daļa
B iedaļa – 13. punkts
13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.
Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas.
Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.
Labojums 56
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 14.a punkts (jauns)
14.a  Lai atvieglotu jaunas DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu un īstenotu LESD 312. panta 5. punktu, iestādes rīko regulāras sanāksmes, proti:
–  priekšsēdētāju sanāksmes, kā paredzēts Līguma 324. pantā;
–  brīfingus un iztaujāšanas, ko Padomes prezidentūra pirms un pēc attiecīgām Padomes sanāksmēm organizē Eiropas Parlamenta delegācijai;
–  neformālas trīspusējas sanāksmes Padomes darba procesa laikā, kuru mērķis ir ņemt vērā Parlamenta viedokli jebkādos Padomes prezidentūras sagatavotos dokumentus;
–  trialogus, tiklīdz Parlaments un Padome ir pieņēmuši katrs savu sarunu mandātu;
–  Padomes prezidentūras piedalīšanos attiecīgās Parlamenta komitejas sanāksmēs un Parlamenta sarunu grupas piedalīšanos attiecīgā Padomes sastāva sanāksmēs.
Visus dokumentus, kurus ir oficiāli pieņēmušas Parlamenta vai Padomes darba sagatavošanas struktūras vai kuri ir oficiāli iesniegti šo iestāžu vārdā, Parlaments un Padome nosūta viens otram, tiklīdz tie ir pieejami.
Labojums 57
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 15. punkts – 2. ievilkums
–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem,
–  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, kurus nefinansē no Savienības budžeta, bet kuru mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, kas izriet no Līgumiem,
Labojums 58
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
II daļa
B iedaļa – 15.a punkts (jauns)
15.a  Pieņemot autonomus pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punktu, Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par šādu pārvietojumu detalizētu pamatojumu. Ja Parlaments vai Padome iebilst pret autonomu pārvietojumu, Komisija uz to reaģē, cita starpā attiecīgā gadījumā pārvietojumu atceļot.
Labojums 59
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
III daļa
A iedaļa – 24.a punkts (jauns)
24.a  Ja budžeta lēmējinstitūcija budžeta procedūrā pieņem lēmumu par īpašiem palielinājumiem, Komisija turpmākajos finanšu plānošanas gados tos nekompensē, ja vien budžeta lēmējinstitūcija nav devusi īpašas norādes tā rīkoties.
Labojums 60
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
A daļa – 1.a punkts (jauns)
1.a  Katra iestāde apņemas nesūtīt pārējām iestādēm jebkādas nesteidzamas budžeta pozīcijas, pārvietojumus vai citus paziņojumus, kas izraisītu termiņu iestāšanos to darba pārtraukuma laikā, lai nodrošinātu, ka katra iestāde var pienācīgi īstenot savas procesuālās prerogatīvas.
Katras iestādes dienesti savlaicīgi informē pārējo iestāžu dienestus par iestādes darba pārtraukuma datumiem.
Labojums 61
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
B daļa – 2. punkts
2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes.
2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un visus jautājumus, kas izriet no kārtējā finanšu gada budžeta izpildes.
Labojums 62
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
C daļa – 8. punkts
8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.
8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, jo īpaši nosūtot viens otram visus procedūru dokumentus, ko pieņēmušas attiecīgās iestādes darba sagatavošanas struktūras, tiklīdz šie dokumenti ir pieejami. Turklāt abas iestādes apņemas vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.
Labojums 63
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
D daļa – 12.a punkts (jauns)
12.a   Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas.
Labojums 64
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 15. punkts
15.  Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.
15.  Eiropas Parlamentu un Padomi Samierināšanas komitejā pārstāv abu šo iestāžu locekļi, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību savas iestādes vārdā un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.
Labojums 65
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 19. punkts
19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.
19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. Vajadzības gadījumā samierināšanas periodā var rīkot papildu sanāksmes, tostarp tehniskā līmenī.
Labojums 66
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
E daļa – 21.a punkts (jauns)
21.a   Lai pilnībā izmantotu Līgumā paredzēto 21 dienas samierināšanas periodu un iestādes varētu atjaunināt savu sarunu nostāju, Eiropas Parlaments un Padome apņemas minētajā periodā katrā savu darba sagatavošanas struktūru sanāksmē izskatīt aktuālo stāvokli samierināšanas procedūrā un neatlikt to uz procedūras pēdējiem posmiem.
Labojums 67
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
G daļa – virsraksts
G daļa. “Reste à liquider” (RAL)
G daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un “Reste à liquider” (RAL)
Labojums 68
Priekšlikums Iestāžu nolīgumam
Pielikums
G daļa – 36. punkts
36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.
Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu.
Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.
36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājumu apropriāciju trūkumu DFS beigās.
Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām, kā arī īstermiņa līdz ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājumu apropriāciju vajadzīgo līmeni.

53.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075 un P8_TA(2018)0076.
(2) Pieņemtie teksti, P\8_TA(2018)0226.
(3) OV C 215, 19.6.2018., 249. lpp.
(4) OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.
(5) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.


I pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (2018. gada cenās)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

166 303

31 035

31 006

31 297

30 725

30 615

30 757

30 574

216 010

II.  Kohēzija un vērtības

391 974

60 026

62 887

64 979

65 785

66 686

69 204

67 974

457 540

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

330 642

52 143

52 707

53 346

53 988

54 632

55 286

55 994

378 097

III.  Dabas resursi un vide

336 623

57 780

57 781

57 789

57 806

57 826

57 854

57 881

404 718

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

30 829

3 227

4 389

4 605

4 844

4 926

5 066

5 138

32 194

V.  Drošība un aizsardzība

24 323

3 202

3 275

3 223

3 324

3 561

3 789

4 265

24 639

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

108 929

15 368

15 436

15 616

15 915

16 356

16 966

17 729

113 386

VII.  Eiropas publiskā administrācija

75 602

10 388

10 518

10 705

10 864

10 910

11 052

11 165

75 602

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

58 547

8 128

8 201

8 330

8 432

8 412

8 493

8 551

58 547

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 134 583

181 025

185 293

188 215

189 262

190 880

194 688

194 727

1 324 089

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 104 805

174 088

176 309

186 391

187 490

188 675

189 961

191 398

1 294 311

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 400

200

200

200

200

200

200

200

1 400

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 200

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

1 000

7 000

Elastības instruments

7 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

2 000

14 000

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

9 223

753

970

1 177

1 376

1 567

1 707

1 673

9 223

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

26 023

4 953

5 170

5 377

5 576

5 767

5 907

5 873

38 623

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 160 606

185 978

190 463

193 592

194 838

196 647

200 595

200 600

1 362 712

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %


II pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: maksimālie apjomi un instrumenti ārpus maksimālajiem apjomiem (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

Komisijas priekšlikums

Parlamenta nostāja

Saistību apropriācijas

Kopā

2021-2027

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

187 370

32 935

33 562

34 555

34 601

35 167

36 037

36 539

243 395

II.  Kohēzija un vērtības

442 412

63 700

68 071

71 742

74 084

76 601

81 084

81 235

516 517

Tostarp ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

373 000

55 335

57 052

58 899

60 799

62 756

64 776

66 918

426 534

III.  Dabas resursi un vide

378 920

61 316

62 544

63 804

65 099

66 424

67 785

69 174

456 146

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

34 902

3 425

4 751

5 084

5 455

5 658

5 936

6 140

36 448

V.  Drošība un aizsardzība

27 515

3 397

3 545

3 559

3 743

4 091

4 439

5 098

27 872

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

123 002

16 308

16 709

17 242

17 923

18 788

19 878

21 188

128 036

VII.  Eiropas publiskā administrācija

85 287

11 024

11 385

11 819

12 235

12 532

12 949

13 343

85 287

Tostarp iestāžu administratīvie izdevumi

66 028

8 625

8 877

9 197

9 496

9 663

9 951

10 219

66 028

SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 279 408

192 105

200 567

207 804

213 140

219 261

228 107

232 717

1 493 701

procentos no NKI

1,11 %

1,29 %

1,31 %

1,31 %

1,30 %

1,30 %

1,31 %

1,29 %

1,30 %

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS KOPĀ

1 246 263

184 743

190 843

205 790

211 144

216 728

222 569

228 739

1 460 556

procentos no NKI

1,08 %

1,24 %

1,24 %

1,30 %

1,29 %

1,28 %

1,28 %

1,27 %

1,27 %

ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

1 578

212

216

221

225

230

234

239

1 578

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

4 734

1 061

1 082

1 104

1 126

1 149

1 172

1 195

7 889

Elastības instruments

7 889

2 122

2 165

2 208

2 252

2 297

2 343

2 390

15 779

Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

p.m.

Eiropas Miera nodrošināšanas fonds

10 500

800

1 050

1 300

1 550

1 800

2 000

2 000

10 500

KOPĀ ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

29 434

5 256

5 596

5 937

6 279

6 624

6 921

7 019

43 633

KOPĀ DFS + ĀRPUS DFS MAKSIMĀLAJIEM APJOMIEM

1 308 843

197 361

206 163

213 741

219 419

225 885

235 028

239 736

1 537 334

procentos no NKI

1,14 %

1,32 %

1,34 %

1,35 %

1,34 %

1,34 %

1,35 %

1,33 %

1,34 %


III pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (2018. gada cenās)

N.B.! Salīdzināšanas nolūkā tabulā ir ievērota Komisijas ierosinātā atsevišķo ES programmu struktūra, saglabājot iespēju eventuāli ieviest izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem.

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

116 361

166 303

216 010

1.  Pētniecība un inovācija

69 787

91 028

127 537

“Apvārsnis Eiropa”

64 674

83 491

120 000

Euratom pētniecības un mācību programma

2 119

2 129

2 129

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 992

5 406

5 406

Cits

2

2

2

2.  Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 886

44 375

51 798

InvestEU fonds

3 968

13 065

14 065

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T.  sk.:

17 579

21 721

28 083

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 393

11 384

17 746

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 185

7 675

7 675

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

1 001

2 662

2 662

Digitālās Eiropas programma

172

8 192

8 192

Cits

9 097

177

177

Decentralizētās aģentūras

1 069

1 220

1 281

3.  Vienotais tirgus

5 100

5 672

8 423

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 547

3 630

5 823

ES Krāpšanas apkarošanas programma

156

161

322

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

226

239

300

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

536

843

843

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

300

Cits

61

87

87

Decentralizētās aģentūras

575

714

748

4.  Kosmoss

11 502

14 404

15 225

Eiropas kosmosa programma

11 308

14 196

15 017

Decentralizētās aģentūras

194

208

208

Rezerve

-1 913

10 824

13 026

II.  Kohēzija un vērtības

387 250

391 974

457 540

5.  Reģionālā attīstība un kohēzija

272 647

242 209

272 647

ERAF + Kohēzijas fonds

T. sk.:

272 411

241 996

272 411

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

196 564

200 622

 

Kohēzijas fonds

75 848

41 374

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 487

10 000

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

236

213

236

6.  Ekonomiskā un monetārā savienība

273

22 281

22 281

Reformu atbalsta programma

185

22 181

22 181

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

7

7

Cits

81

93

93

7.  Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

115 729

123 466

157 612

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR Garantijai bērniem)

96 216

89 688

106 781

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 075

1 042

1 095

Erasmus+

13 699

26 368

41 097

Eiropas Solidaritātes korpuss

373

1 113

1 113

Radošā Eiropa

1 403

1 642

2 806

Tiesiskums

316

271

316

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR Savienības vērtību sadaļai

594

570

1 627

Cits

1 158

1 185

1 185

Decentralizētās aģentūras

1 971

2 629

2 687

Rezerve

-1 399

4 018

4 999

III.  Dabas resursi un vide

399 608

336 623

404 718

8.  Lauksaimniecība un jūrlietu politika

390 155

330 724

391 198

ELGF+ELFLA

T. sk.:

382 855

324 284

383 255

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

286 143

254 247

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

96 712

70 037

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 243

5 448

6 867

Cits

962

878

962

Decentralizētās aģentūras

95

113

113

9.  Vides un klimata pasākumi

3 492

5 085

11 520

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 221

4 828

6 442

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

4 800

Decentralizētās aģentūras

272

257

278

Rezerve

5 960

814

1 999

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

10 051

30 829

32 194

10.  Migrācija

7 180

9 972

10 314

Patvēruma un migrācijas fonds

6 745

9 205

9 205

Decentralizētās aģentūras*

435

768

1 109

11.  Robežu pārvaldība

5 492

18 824

19 848

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 773

8 237

8 237

Decentralizētās aģentūras*

2 720

10 587

11 611

Rezerve

-2 621

2 033

2 033

V.  Drošība un aizsardzība

1 964

24 323

24 639

12.  Drošība

3 455

4 255

4 571

Iekšējās drošības fonds

1 200

2 210

2 210

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T.  sk.:

1 359

1 045

1 359

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

459

490

692

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

900

555

667

Decentralizētās aģentūras

896

1 001

1 002

13.  Aizsardzība

575

17 220

17 220

Eiropas Aizsardzības fonds

575

11 453

11 453

Militārā mobilitāte

0

5 767

5 767

14.  Reaģēšana krīzes situācijās

1 222

1 242

1 242

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

560

1 242

1 242

Cits

662

p.m.  

p.m.

Rezerve

-3 289

1 606

1 606

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

96 295

108 929

113 386

15.  Pasākumi ārējās darbības jomā

85 313

93 150

96 809

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

71 767

79 216

82 716

Humānā palīdzība

8 729

9 760

9 760

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 101

2 649

2 649

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

594

444

594

Cits

801

949

949

Decentralizētās aģentūras

144

132

141

16.  Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Pirmspievienošanās palīdzība

13 010

12 865

13 010

Rezerve

-2 027

2 913

3 567

VII.  Eiropas publiskā administrācija

70 791

75 602

75 602

Eiropas skolas un pensijas

14 047

17 055

17 055

Iestāžu administratīvie izdevumi

56 744

58 547

58 547

KOPĀ

1 082 320

1 134 583

1 324 089

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.


IV pielikums. DFS 2021.–2027. gadam: sadalījums pa programmām (faktiskajās cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

 

DFS

2014–2020

(ES-27 + EAF)

Komisijas priekšlikums 2021–2027

Parlamenta nostāja

2021-2027

I.  Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

114 538

187 370

243 395

1.  Pētniecība un inovācija

68 675

102 573

143 721

“Apvārsnis Eiropa”

63 679

94 100

135 248

Euratom pētniecības un mācību programma

2 085

2 400

2 400

Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER)

2 910

6 070

6 070

Cits

1

3

3

2.  Eiropas stratēģiskās investīcijas

31 439

49 973

58 340

InvestEU fonds

3 909

14 725

15 852

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (kopējā H1 iemaksa)

T.  sk.:

17 435

24 480

31 651

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Transports

12 281

12 830

20 001

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Enerģētika

4 163

8 650

8 650

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – Digitalizācija

991

3 000

3 000

Digitālās Eiropas programma

169

9 194

9 194

Other

8 872

200

200

Decentralizētās aģentūras

1 053

1 374

1 444

3.  Vienotais tirgus

5 017

6 391

9 494

Vienotā tirgus programma (t. sk. COSME)

3 485

4 089

6 563

ES Krāpšanas apkarošanas programma

153

181

363

Sadarbība nodokļu jomā (FISCALIS)

222

270

339

Sadarbība muitas jomā (MUITA)

526

950

950

Ilgtspējīgs tūrisms

 

 

338

Cits

59

98

98

Decentralizētās aģentūras

572

804

843

4.  Kosmoss

11 274

16 235

17 160

Eiropas kosmosa programma

11 084

16 000

16 925

Decentralizētās aģentūras

190

235

235

Rezerve

-1 866

12 198

14 680

II.  Kohēzija un vērtības

380 738

442 412

516 517

5.  Reģionālā attīstība un kohēzija

268 218

273 240

307 578

ERAF + Kohēzijas fonds

T. sk.:

267 987

273 000

307 312

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

193 398

226 308

 

Kohēzijas fonds

74 589

46 692

 

No tā iemaksa Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā – Transports

11 306

11 285

 

Atbalsts Kipras turku kopienai

231

240

266

6.  Ekonomiskā un monetārā savienība

275

25 113

25 113

Reformu atbalsta programma

188

25 000

25 000

Euro aizsardzība pret viltojumiem

7

8

8

Cits

79

105

105

7.  Ieguldījums cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās

113 636

139 530

178 192

Eiropas Sociālais fonds+ (ieskaitot 5,9 miljardus EUR 2018. gada cenās Garantijai bērniem)

94 382

101 174

120 457

No tā veselība, nodarbinātība un sociālā inovācija

1 055

1 174

1 234

Erasmus+

13 536

30 000

46 758

Eiropas Solidaritātes korpuss

378

1 260

1 260

Radošā Eiropa

1 381

1 850

3 162

Tiesiskums

 

305

356

Tiesības un vērtības, ieskaitot vismaz 500 miljonus EUR 2018. gada cenās Savienības vērtību sadaļai

 

642

1 834

Cits

1 131

1 334

1 334

Decentralizētās aģentūras

1 936

2 965

3 030

Rezerve

-1 391

4 528

5 634

III.  Dabas resursi un vide

391 849

378 920

456 146

8.  Lauksaimniecība un jūrlietu politika

382 608

372 264

440 898

ELGF+ELFLA

T. sk.:

375 429

365 006

431 946

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

280 351

286 195

 

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

95 078

78 811

 

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

6 139

6 140

7 739

Cits

946

990

1 085

Decentralizētās aģentūras

94

128

128

9.  Vides un klimata pasākumi

3 437

5 739

12 995

Vides un klimata pasākumu programma (LIFE)

3 170

5 450

7 272

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas fonds

 

 

5 410

Decentralizētās aģentūras

267

289

313

Rezerve

5 804

918

2 254

IV.  Migrācija un robežu pārvaldība

9 929

34 902

36 448

10.  Migrācija

7 085

11 280

11 665

Patvēruma un migrācijas fonds

6 650

10 415

10 415

Decentralizētās aģentūras*

435

865

1 250

11.  Robežu pārvaldība

5 439

21 331

22 493

Integrētās robežu pārvaldības fonds

2 734

9 318

9 318

Decentralizētās aģentūras*

2 704

12 013

13 175

Margin

-2 595

2 291

2 291

V.  Drošība un aizsardzība

1 941

27 515

27 872

12.  Drošība

3 394

4 806

5 162

Iekšējās drošības fonds

1 179

2 500

2 500

Kodoliekārtu dezekspluatācija

T.  sk.:

1 334

1 178

1 533

Kodoliekārtu dezekspluatācija (Lietuva)

451

552

780

Kodoldrošums un kodoliekārtu dezekspluatācija (t. sk. Bulgārijai un Slovākijai)

883

626

753

Decentralizētās aģentūras

882

1 128

1 129

13.  Aizsardzība

590

19 500

19 500

Eiropas Aizsardzības fonds

590

13 000

13 000

Militārā mobilitāte

0

6 500

6 500

14.  Reaģēšana krīzes situācijās

1 209

1 400

1 400

Savienības Civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

561

1 400

1 400

Cits

648

p.m.

p.m.

Rezerve

-3 253

1 809

1 809

VI.  Kaimiņvalstis un pasaule

93 381

123 002

128 036

15.  Pasākumi ārējās darbības jomā

82 569

105 219

109 352

Instruments(-i), kuru mērķis ir atbalstīt kaimiņattiecību un attīstības politiku, tostarp EAF turpinājums un investīciju plāns Āfrikai

70 428

89 500

93 454

Humānā palīdzība

8 561

11 000

11 000

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

2 066

3 000

3 000

Aizjūras zemes un teritorijas (tostarp Grenlande)

582

500

669

Cits

790

1 070

1 070

Decentralizētās aģentūras

141

149

159

16.  Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Pirmspievienošanās palīdzība

12 799

14 500

14 663

Margin

-1 987

3 283

4 020

VII.  Eiropas publiskā administrācija

69 584

85 287

85 287

Eiropas skolas un pensijas

13 823

19 259

19 259

Iestāžu administratīvie izdevumi

55 761

66 028

66 028

KOPĀ

1 061 960

1 279 408

1 493 701

% no NKI (ES-27)

1,16 %

1,11 %

1,30 %

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 20. decembrisJuridisks paziņojums