Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2157(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0335/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0335/2018

Debates :

PV 13/11/2018 - 12
CRE 13/11/2018 - 12

Balsojumi :

PV 14/11/2018 - 14.3
CRE 14/11/2018 - 14.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0451

Pieņemtie teksti
PDF 525kWORD 64k
Trešdiena, 2018. gada 14. novembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Ieroču eksports: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana
P8_TA-PROV(2018)0451A8-0335/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. novembra rezolūcija par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana (2018/2157(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertos principus, proti, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanu un miera saglabāšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(1) („Kopējā nostāja”),

–  ņemot vērā deviņpadsmito gada pārskata ziņojumu(2), kas ir sagatavots saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2018/101 par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu(3) un Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/915 par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu(4),

–  ņemot vērā atjaunināto Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. februārī(5),

–  ņemot vērā praktiskos komentārus par Kopējo nostāju, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli,

–  ņemot vērā 1996. gada 12. maija Vasenāras vienošanos par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli un 2017. gada decembrī atjauninātos šo preču, tehnoloģiju un munīcijas sarakstus(6),

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un 2012. gada 25. jūnija Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, jo īpaši rīcības plāna 11. punkta e) apakšpunktu, un 2015. gada 20. jūlija ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019.), jo īpaši tā 21. mērķa d) punktu,

–  ņemot vērā Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2013. gada 2. aprīlī(7) un kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(8),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(9), kurā izdarīti grozījumi ar 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 599/2014 („Divējāda lietojuma regula”), un ņemot vērā tās I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju sarakstu,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 16. mērķi, ar kuru veicina taisnīgas, miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu „Mūsu kopējas nākotnes drošībai”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 23. novembra Regulu (ES) 2016/2134, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(10),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojumu par ieroču tirdzniecības ietekmi uz cilvēktiesību izmantošanu(11),

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par šo jautājumu, jo īpaši 2017. gada 13. septembra(12) un 2015. gada 17. decembra(13) rezolūciju par Kopējās nostājas īstenošanu,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas izveidi ar mērķi stiprināt ES aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (EDIDP)(COM(2017)0294) un priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra(14), 2017. gada 15. jūnija(15) un 2017. gada 30. novembra(16) rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(17),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību padomes 2018. gada 17. augusta ziņojumu par stāvokli Jemenā cilvēktiesību jomā, tostarp vardarbību un pārkāpumiem kopš 2014. gada septembra (A/HRC/39/43),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0335/2018),

A.  tā kā ANO Statūtu 51. punktā ir noteiktas neatņemamas tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību;

B.  tā kā ieroču eksports un tirdzniecība nenoliedzami ietekmē cilvēktiesības un cilvēku drošību, sociālekonomisko attīstību un demokrātiju; tā kā ieroču eksports arī veicina tādu apstākļu rašanos, kas liek cilvēkiem bēgt no savām valstīm; tā kā tie ir nopietni iemesli stingras, pārredzamas, efektīvas un vispārpieņemtas un noteiktas ieroču kontroles sistēmas izveidošanai;

C.  tā kā Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir juridiski saistošs tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikti astoņi kritēriji; tā kā, ja vien šie kritēriji nav izpildīti, izvešanas atļaujas izsniegšana būtu jānoraida (1.–4. kritērijs) vai vismaz būtu jāapsver tās izsniegšanas noraidīšana (5.–8. kritērijs); tā kā lēmums nodot vai liegt jebkādu militāru tehnoloģiju vai ekipējuma nodošanu paliek katras dalībvalsts ziņā saskaņā ar kopējās nostājas 4. panta 2. punktu;

D.  tā kā aktuālākie dati(18) liecina, ka eksports no ES 28 dalībvalstīm laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam sasniedza 27 % no kopējā pasaules eksporta apmēra laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam, un tādējādi ES kopā ieņemtu otro vietu pasaulē lielāko ieroču piegādātāju sarakstā aiz ASV (34 %), bet tai savukārt sekotu Krievija, kuras eksports veido 22 % no kopējā apjoma pasaulē; tā kā 2015. un 2016. gada skaitļi liecina par lielāko piešķirto ieroču eksporta atļauju skaitu kopš datu vākšanas uzsākšanas ES ar kopējo vērtību EUR 195,95 miljardi 2015. gadā un — saskaņā ar aktuālāko ieroču eksporta jautājumu darba grupas (COARM) ziņojumu — EUR 191,45 miljardi 2016. gadā(19); tā kā diemžēl 2015. un 2016. gada skaitļi ir maldinoši un neprecīzi, jo atļauju apjoms daļēji drīzāk ir vienkārši nodoma izpausme nekā faktisko eksportu raksturojošs precīzs skaitlis, kas varētu īstenosies tuvākajā nākotnē;

E.  tā kā COARM sagatavotie gada pārskati līdz šim ir vienīgais instruments, kura mērķis ir aptvert Kopējās nostājas īstenošanu; tā kā šie ziņojumi ir palīdzējuši padarīt pārredzamāku dalībvalstu ieroču eksportu, un norādījumos ir palielinājies vadlīniju un paskaidrojumu skaits; tā kā Kopējās nostājas dēļ ir palielinājies informācijas daudzums par ieroču eksporta atļauju izsniegšanu;

F.  tā kā gan pasaules, gan reģionālā līmeņa drošības vide ir dramatiski mainījusies, jo īpaši Savienības dienvidu un austrumu kaimiņreģionos, un tādējādi tiek uzsvērta steidzamā nepieciešamība uzlabot un padarīt drošāku metodoloģiju, kas tiek izmantota, lai sagatavotu informāciju eksporta atļauju riska novērtēšanas vajadzībām;

G.  tā kā saskaņā ar Kopējās nostājas 3. pantu šie astoņi kritēriji nosaka tikai minimālos standartus un neskar ierobežojošākus ieroču kontroles pasākumus, kurus var veikt dalībvalstis; tā kā lēmumus par ieroču eksporta atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem tikai un vienīgi dalībvalstis;

H.  tā kā nebūt ne visas ES dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas COARM darbā; tā kā atšķirīgās datu vākšanas kārtības un atsevišķu dalībvalstu datu sniegšanas procedūru un to atšķirīgā astoņu kritēriju interpretācijas dēļ datu kopas ir nepilnīgas un atšķiras, kā arī ieroču eksporta prakse ir ļoti atšķirīga; norāda, ka informācijas apmaiņas kārtībai ir jābūt saderīgai ar valstu tiesību aktiem un administratīvajām procedūrām katrā atsevišķā valstī;

I.  tā kā pašlaik nav mehānisma standartizētai, neatkarīgai pārbaudei un ziņošanai par atbilstību Kopējās nostājas astoņiem kritērijiem;

J.  tā kā iepriekšējo gadu laikā ir pieņemti pasākumi saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību, Vasenāras nolīgumā paredzot divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju atjauninātu sarakstu; tā kā tādi jautājumi kā, piemēram, ieroču tirdzniecības starpniecības kontrole, licencēta ražošana ārpus ES un tiešo lietotāju kontrole ir iekļauti darba kārtībā un zināmā mērā iekļauti pašā Kopējā nostājā, daudzi ražojumi, jo īpaši divējāda lietojuma preces, kibertehnoloģijas un novērošanas tehnoloģijas joprojām nav iekļauti kontroles sistēmā;

K.  tā kā deviņpadsmitajā gada ziņojumā ir secināts, ka 40,5 % no ieroču eksporta atļaujām tika piešķirtas MENA reģiona valstīm EUR 77,5 miljardu vērtībā, turklāt Saūda Arābijai, Ēģiptei un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) saņemot lielāko šā eksporta apjomu EUR 57,9 miljardu vērtībā;

L.  tā kā dažos gadījumos ieroči, ko eksportē uz konkrētām valstīm, piemēram, uz Saūda Arābiju, AAE un Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem, tika izmantoti konfliktos, piemēram, Jemenā; tā kā šāds eksports nepārprotami pārkāpj Kopējo nostāju;

M.  tā kā Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) tika aicināta nākt klajā ar priekšlikumu par ES ieroču embargo noteikšanu attiecībā uz Saūda Arābiju;

N.  tā kā ieročiem, kas ir licencēti pārsūtīšanai no ES dalībvalstīm un pēc tam tiek izmantoti pašreizējā Jemenas konfliktā, ir katastrofāla ietekme uz ilgtspējīgu attīstību Jemenā;

O.  tā kā aizsardzības nozare ir kļuvusi par ES politikas būtisku jautājumu ar Eiropas globālo stratēģiju, kurā ir izklāstīts, ka „ilgtspējīga, novatoriska un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības rūpniecība ir būtiska Eiropas stratēģiskajai autonomijai un uzticamai KDĀP”(20); tā kā ieroču eksports ir galvenais Eiropas aizsardzības nozares rūpnieciskais un tehnoloģiskais pamats un tā kā aizsardzības nozares prioritāte ir garantēt ES dalībvalstu drošību un aizsardzību un veicināt KĀDP īstenošanu; tā kā Eiropas Aizsardzības fonda un EDIDP kā priekšteča, kura darbība nesen tika uzsākta, galvenais uzdevums ir „atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju”(21);

P.  tā kā pārredzamības pasākumi kā, piemēram, ieroču eksporta uzraudzība, palīdz sekmēt uzticēšanos starp dalībvalstīm;

Q.  tā kā Kopējās nostājas 10. pantā ir skaidri paredzēts, ka astoņu kritēriju ievērošanai ir prioritāte pār jebkādām dalībvalstu ekonomiski sociālām, komerciālām vai rūpniecības interesēm,

Kopējās nostājas atbalstīšana un tās īstenošanas uzlabošana

1.  uzsver, ka valstīm ir leģitīmas tiesības iegādāties militāru tehnoloģiju pašaizsardzības nolūkos; norāda, ka aizsardzības rūpniecības uzturēšana ir daļa no dalībvalstu pašaizsardzības;

2.  norāda, ka Eiropas aizsardzības tirgus kalpo kā instruments, lai garantētu dalībvalstu un Savienības pilsoņu drošību un aizsardzību, un veicina Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un jo īpaši Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanu; aicina dalībvalstis pārvarēt aizsardzības izdevumu pašreizējo efektivitātes trūkumu, kuru rada darbību dubultošanās, sadrumstalotība un savstarpējās savietojamības trūkums, un censties radīt ES iespēju kļūt par drošības garantu, cita starpā labāk kontrolējot ieroču eksportu;

3.  atzīst, ka ES ir vienīgā valstu savienība pasaulē, kurā ir spēkā juridiski saistošs regulējums, ar kura palīdzību īsteno ieroču eksporta kontroles pasākumus, tostarp krīzes reģionos un attiecībā uz valstīm ar apšaubāmu reputāciju cilvēktiesību jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka trešās valstis Eiropā un ārpus Eiropas ir pievienojušās ieroču eksporta kontroles sistēmai, balstoties uz Kopējo nostāju; mudina arī atlikušās kandidātvalstis, valstis, kas iesaistītas kandidātvalsts statusa iegūšanas procesā, vai valstis, kas kā citādi vēlas iesaistīties virzībā uz pievienošanos ES, piemērot Kopējās nostājas noteikumus;

4.  uzsver, ka ir steidzami jāpastiprina ES delegāciju loma, lai tās varētu palīdzēt dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) izstrādāt eksporta atļauju izsniegšanas riska novērtējumus un veikt tiešo lietotāju pārbaudes, pārbaudes pēc nosūtīšanas un inspekcijas uz vietas;

5.  norāda, ka dalībvalstis astoņus kritērijus piemēro un interpretē dažādos veidos; aicina panākt astoņu kritēriju vienotu, konsekventu un koordinētu piemērošanu un Kopējās nostājas pilnīgu īstenošanu, ievērojot visus tajā noteiktos pienākumus;

6.  uzskata, ka eksporta atļauju riska novērtēšanas metodoloģijā būtu jāiekļauj piesardzības princips un ka dalībvalstīm ne tikai būtu jāizvērtē, vai konkrēta militāra tehnoloģija varētu tikt izmantota iekšējām represijām vai citiem nevēlamiem mērķiem, bet būtu arī jāizvērtē riski, pamatojoties uz vispārējo situāciju galamērķa valstī, piemēram, ņemot vērā situāciju attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un attiecīgās valsts sociāli ekonomisko attīstību;

7.  saskaņā ar 2017. gada 13. septembra ieteikumiem aicina dalībvalstis un EĀDD izmantot pašreizējo pārskatīšanas procesu, lai stiprinātu informācijas apmaiņas mehānismus, padarot pieejamu kvalitatīvi un kvantitatīvi labāku informāciju eksporta atļauju izsniegšanas riska novērtējumiem:

   a) sniedzot vairāk informācijas par eksporta atļaujām un faktiskajiem eksportiem, veicot sistemātisku un savlaicīgu informācijas apmaiņu, tostarp par attiecīgajiem tiešajiem lietotājiem, ieroču novirzīšanas gadījumiem, viltotiem vai citādi problemātiskiem tiešo lietotāju sertifikātiem un aizdomās turamiem starpniekiem un transporta uzņēmumiem saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem;
   b) veidojot sarakstu ar struktūrām un personām, kuras tiesātas par ieroču eksporta tiesību aktu pārkāpumiem, un personām, par kurām ir zināms, ka viņas ir iesaistījušās nelegālā ieroču tirdzniecībā vai darbībās, kas apdraud starptautisko un valsts drošību, vai kuras tiek turētas aizdomās par to;
   c) apmainoties ar paraugpraksi, kas ir pieņemta astoņu kritēriju īstenošanai;
   d) pārveidojot pašreizējos praktiskos komentārus interaktīvos tiešsaistes resursos;
   e) līdz 2019. gada beigām pārveidojot ES gada pārskata ziņojumu par atvērtu un publisku tiešsaistes datubāzi, jauno formātu piemērojot 2017. gada datiem;
   f) sekmējot skaidru un pienācīgi noteiktu kārtību, kādā tiesībaizsardzības iestādes un robežsardzes iestādes sadarbojas, pamatojoties uz informācijas apmaiņu, lai stiprinātu sadarbību drošības jautājumos un izskaustu nelegālu ieroču tirdzniecību, kas apdraud ES un tās pilsoņu drošību;

8.  aicina dalībvalstis un EĀDD gan valstu, gan ES līmenī palielināt to darbinieku skaitu, kas nodarbojas ar eksporta jautājumiem; mudina izmantot ES līdzekļus amatpersonu, kuras nodarbojas ar atļauju piešķiršanu, un tiesībaizsardzības amatpersonu spēju veidošanai dalībvalstīs;

9.  atgādina, ka viens no Kopējās nostājas izstrādes mērķiem bija novērst to, ka Eiropas ieroči tiek izmantoti pret dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, un nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumus un bruņotu konfliktu ieilgšanu; atkārtoti norāda, ka Kopējā nostāja paredz prasību minimumu, kas dalībvalstīm ir jāpiemēro ieroču eksporta kontroles jomā, un ka tajā ir iekļauts pienākums novērtēt eksporta atļaujas pieprasījumu, ņemot vērā visus astoņus šajā nostājā norādītos kritērijus;

10.  kritizē astoņu kritēriju sistemātisku nepiemērošanu dalībvalstīs un to, ka militārā tehnoloģija sasniedz galamērķus un gala lietotājus, kas neatbilst Kopējā nostājā paredzētajiem kritērijiem; atkārto savu aicinājumu veikt neatkarīgu novērtējumu par to, kā dalībvalsts ievēro Kopējā nostājā paredzētos astoņus kritērijus; uzskata, ka būtu jāveicina lielāka konverģence šo astoņu kritēriju piemērošanā; pauž nožēlu par to, ka trūkst noteikumu par sankciju piemērošanu dalībvalstīm, kuras, piešķirot atļaujas, iepriekš nepārbauda astoņu kritēriju ievērošanu; mudina dalībvalstis uzlabot Kopējās nostājas īstenošanas konsekvenci un iesaka tām paredzēt neatkarīgu pārbaužu veikšanas kārtību;

11.  uzskata, ka eksports uz Saūda Arābiju, uz AAE, kā arī citiem Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem Jemenā neatbilst vismaz 2. kritērijam, jo šīs valstis ir iesaistītas nopietnos humanitāro tiesību pārkāpumos, ko ir konstatējušas kompetentās ANO iestādes; atkārto 2017. gada 13. septembrī izteikto aicinājumu steidzami uzlikt ieroču embargo Saūda Arābijai un aicina PV/AP un Padomi pagarināt šādu embargo visām pārējiem Saūda vadītās koalīcijas dalībniekiem Jemenā;

12.  uzskata, ka ir nepieciešams sākt procesu, lai izveidotu mehānismu, ar kuru tiek piemērotas sankcijas dalībvalstīm, kas neievēro Kopējo nostāju;

13.  norāda, ka dažas dalībvalstis ir pārtraukušas ieroču piegādi uz Saūda Arābiju un citiem Saūda Arābijas vadītas koalīcijas dalībniekiem Jemenā sakarā ar to veiktajām darbībām, savukārt citas ir turpinājušas piegādāt militāro tehnoloģiju; pauž atzinību dalībvalstīm kā, piemēram, Vācija un Nīderlande, kuras ir mainījušas savu praksi attiecībā uz Jemenas konfliktu; tomēr pauž dziļu nožēlu par to, ka citas dalībvalstis, šķiet, nav ņēmušas vērā galamērķa valsts rīcību un to, kā rezultātā tiek izmantoti eksportētie ieroči un munīcija; uzsver, ka šāda prakse pakļauj riskam visu Eiropas ieroču kontroles režīmu;

14.  pauž bažas par to, ka ir apmierināti gandrīz visi atļauju pieprasījumi eksportam uz īpašām valstīm, piemēram, Saūda Arābiju, kaut gan eksports uz šādām valstīm pārkāpj vismaz Kopējās nostājas 1.–6. kritēriju, paturot prātā, ka 1.–4. kritērija neizpildes gadījumā atļaujas piešķiršana ir jānoraida; pauž nožēlu, ka gandrīz visi atļauju pieteikumi (95 %) attiecībā uz eksportu uz Saūda Arābiju ir piešķirti attiecībā uz kategoriju ML9(22) (karakuģi, kurus izmanto, lai nodrošinātu jūras blokādes īstenošanu Jemenā, un kategorijām ML10 (gaisa kuģi) un ML4 (bumbas utt.), kas ir bijušas svarīgas gaisa veiktajām kampaņām, veicinot humānās situācijas un visas valsts kopumā ilgtspējīgas attīstības pasliktināšanos, kā arī Jemenas iedzīvotāju ciešanas;

15.  pauž sašutumu par ES ražoto ieroču un munīcijas daudzumu, kas atrasti Da’esh rīcībā Sīrijā un Irākā; norāda, ka Bulgārija un Rumānija faktiski nav piemērojušas Kopējo nostāju saistībā ar nodošanu tālāk, kas ir pretrunā tiešo lietotāju sertifikātiem; aicina visas dalībvalstis atteikties no līdzīgas nodošanas nākotnē, jo īpaši ASV un Saūda Arābijai, un aicina EĀDD un dalībvalstis, jo īpaši Bulgāriju un Rumāniju, COARM ietvaros, kā arī publiski Parlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejai izskaidrot, kādi pasākumi ir veikti šajā jautājumā; aicina EĀDD izskatīt daudzos gadījumus, kuri nesen ir atklāti Konfliktu bruņojuma pētījumu ziņojumā, un izpētīt efektīvākas metodes riska novērtēšanas novirzīšanai COARM un citiem attiecīgajiem forumiem, tostarp nosakot, ka saistībā ar pārskatīšanas procesu dalībvalstīm ir pienākums atteikt eksporta atļaujas, ja pastāv nepārprotams risks, ka eksportējamās militārās tehnoloģijas vai iekārtas varētu tikt novirzītas; nolemj uzsākt izmeklēšanu šajā jautājumā;

16.  pauž bažas, ka ieroču sistēmu piegāde kara apstākļos un ievērojamas politiskās spriedzes situācijas var nesamērīgi ietekmēt civiliedzīvotājus; uzsver, ka konflikti būtu jārisina, prioritārā kārtībā izmantojot diplomātiskos līdzekļus; tādēļ aicina ES dalībvalstis veikt pasākumus, lai izstrādātu patiesu kopēju ārpolitiku un drošības politiku;

17.  atzīst, ka 8. kritērija labāka piemērošana būtu svarīgs ieguldījums, kas palīdzētu sasniegt ES mērķus attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši IAM 16.4.; aicina dalībvalstis un EĀDD šajā sakarībā izmantot pašreizējo Kopējās nostājas pārskatīšanas procesu; iesaka atjaunināt praktiskos komentārus šajā sakarībā, koncentrējoties ne tikai uz to, kā ieroču iegāde ietekmē attīstību saņēmējvalstī, bet arī uz iespējamo kaitējumu, kuru ieroču lietošana nodara attīstībai, tostarp valstīs, kas nav saņēmējas;

18.  ierosina, ka būtu jāizpēta veidi, kā ES varētu atbalstīt dalībvalstis, lai panāktu to atbilstību Kopējās nostājas astoņiem kritērijiem, jo īpaši sniedzot informāciju riska novērtēšanas posmā, nodrošinot galapatērētāju kontroles un sūtījumu ex-ante pārbaudes un sagatavojot regulāri aktualizētus sarakstus, kuros ir iekļautas Kopējās nostājas kritērijiem atbilstošas trešās valstis;

19.  norāda, ka Padome atkārtoti izvērtē, kā tiek īstenota Kopējā nostāja un ir sasniegti tās mērķi 2018. gadā; aicina pārskatīt Kopējo nostāju, lai noteiktu, kā tā tiek īstenota valstu līmenī, tostarp iekļaujot arī novērtējumu par dažādajiem veidiem, kā tā tiek īstenota valstu normatīvajos aktos, metodes, kuras izmanto atļauju pieteikumu novērtēšanai, un valdības aģentūras un ministrijas, kas tiek iesaistītas; šajā sakarībā uzsver, ka projektiem, ko finansē no nesen uzsāktā EDIDP un nākotnē — no Aizsardzības fonda, ir jābūt saskaņā ar valsts un ES kontroles un ziņošanas mehānismiem/režīmiem, un tie ir pilnībā jāpakļauj parlamentārajai kontrolei; uzskata, ka arī ierosinātais Miera uzturēšanas mehānisms ir pilnībā jāpakļauj parlamentārajai uzraudzībai;

20.  aicina dalībvalstis pārvarēt aizsardzības izdevumu pašreizējo efektivitātes trūkumu, kuru rada darbību dubultošanās, sadrumstalotība un savstarpējās savietojamības trūkums, un censties radīt ES iespēju kļūt par drošības garantu, cita starpā labāk kontrolējot ieroču eksportu;

21.  uzskata, ka, ar ražojumiem saistītas darbības saistībā ar kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem, ja tie ir izstrādāti galvenokārt eksporta vajadzībām, būtu jāizslēdz no Savienības finansējuma gaidāmās regulas par Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) izveidi (COM(2018)0476) kontekstā;

22.  uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES kontekstā būtu svarīgi, ka tā turpina pildīt Kopējās nostājas saistības un piemērot tās darbības noteikumus tāpat, kā to dara citas trešās valstis Eiropā;

23.  uzsver, ka uzdevums palielināt Eiropas aizsardzības nozares konkurētspēju nedrīkst apdraudēt to, kā tiek piemēroti kopējās nostājas astoņi kritēriji, jo tie ir prioritāri salīdzinājumā ar jebkādām dalībvalstu ekonomiskajām, komerciālajām, sociālajām vai nozaru interesēm;

24.  uzskata, ka Direktīvas 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Kopienā, īstenošanai vajadzētu būt saskaņotai ar Kopējo nostāju, tostarp arī attiecībā uz rezerves daļām un elementiem; norāda, ka Kopējās nostājas darbības joma nav ierobežota un līdz ar to astoņi kritēriji attiecas arī uz pārvietošanu ES iekšienē;

25.  atkārtoti norāda uz kaitējumu, ko ES digitālajai infrastruktūrai un cilvēktiesību respektēšanai var radīt ES uzņēmumu nepietiekami kontrolēts kibernovērošanas tehnoloģiju eksports; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir ātra, efektīva un visaptveroša ES Divējāda lietojuma preču regulas aktualizēšana, atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu redakcijā, kas tika apstiprināta ar pārliecinošu balsu vairākumu 2018. gada janvārī, un ierosina, ka Padomei būtu jāizstrādā vērienīga nostāja, lai ļautu abiem likumdevējiem panākt vienošanos līdz šā Parlamenta sasaukuma beigām; aicina dalībvalstis saistībā ar eksporta kontroli un astoņu kritēriju piemērošanu lielāku uzmanību pievērst precēm, kuras ir iespējams izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem, piemēram, uzraudzības tehnoloģijām, kā arī komponentēm, ko var izmantot kiberkarā vai cilvēktiesību pārkāpumu sagatavošanai; mudina dalībvalstis un Komisiju ieguldīt pietiekamus līdzekļus gan tehnoloģijās, gan cilvēkresursos, lai apmācītu cilvēkus īpašās kiberdrošības programmās; aicina dalībvalstis starptautiskajā līmenī veicināt šādu preču pievienošanu sarakstiem, uz kuru pamata veic kontroles (īpaši Vasenāras nolīgumā minētajam sarakstam);

26.  mudina dalībvalstis rūpīgāk pārbaudīt licencētu ražošanu trešās valstīs un nodrošināt stingrākus aizsargpasākumus pret nevēlamu izmantošanu; prasa stingri piemērot Kopējo nostāju attiecībā uz licencētu ražošanu trešās valstīs; prasa ierobežot licencētas ražošanas vienošanās ar valstīm, kas ir ITL līgumslēdzējas puses vai ir parakstījušas to, un šīm trešajām valstīm noteikt pienākumu eksportēt tikai tādas iekārtas, kas ražotas saskaņā ar atļauju, un ko nepārprotami piešķīrusi sākotnējā eksportētāja dalībvalsts;

27.  uzsver — lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ES uzticamību ārvalstīs, ir jāizstrādā pieeja, kura izmantojama situācijās, kad dalībvalstis atšķirīgi interpretē Kopējās nostājas 8. kritēriju attiecībā uz būtībā līdzīgu produktu eksportu, kas paredzēts līdzīgiem galamērķiem un tiešajiem lietotājiem;

28.  prasa dalībvalstīm un EĀDD izstrādāt īpašu stratēģiju, lai paredzētu oficiālu aizsardzību trauksmes cēlējiem, kas ziņo par ieroču rūpniecības organizāciju un uzņēmumu darbībām, ar kurām tiek pārkāpti Kopējā nostājā izklāstītie kritēriji un principi;

29.  turklāt aicina paplašināt astoņu kritēriju piemērošanas jomu, iekļaujot arī armijas, drošības un policijas darbinieku pārvietošanu, ar bruņojuma eksportu saistītus pakalpojumus, zinātību un apmācību, drošības tehnoloģijas, kā arī privātus militārus un drošības dienestus;

30.  aicina dalībvalstis un EĀDD cieši sadarboties, lai novērstu ieroču novirzīšanas un uzkrāšanas radītos riskus, piemēram, nelikumīgu ieroču tirdzniecību un kontrabandu; uzsver risku, kas ir saistīts ar to, ka uz trešām valstīm eksportēti ieroči var tikt ievesti atpakaļ Eiropas Savienībā ieroču kontrabandas un nelikumīgas tirdzniecības rezultātā;

31.  aicina dalībvalstis un EĀDD iekļaut Kopējā nostājā jaunu kritēriju, lai nodrošinātu, ka, piešķirot atļauju, pienācīgi tiek ņemts vērā ar attiecīgo eksportu saistītais korupcijas risks;

COARM darba grupas gada pārskats

32.  atzinīgi vērtē Padomes darba grupas (COARM) centienus saistībā ar sadarbību, koordināciju un konverģenci (īpaši atsaucoties uz Kopējās nostājas praktiskajiem komentāriem) un saistībā ar Kopējās nostājas stiprināšanu jo īpaši attiecībā uz sabiedrības informēšanas kampaņām un pielīdzināšanas un saskaņošanas procesiem Eiropas Savienībā un iesaistot trešās valstis;

33.  pauž nožēlu par to, ka tikai 2017. gada martā tika publicēts astoņpadsmitais gada pārskats par 2015. gadu un tikai 2018. gada februārī — deviņpadsmitais gada pārskats par 2016. gadu; aicina garantēt standartizētāku un savlaicīgāku ziņošanas un datu iesniegšanas procedūru attiecībā uz iepriekšējā gadā notikušo eksportu, nosakot stingru datu iesniegšanas termiņu ne vēlāk kā janvārī un fiksētu pārskata publicēšanas datumu ne vēlāk kā martā;

34.  atgādina, ka saskaņā ar Kopējās nostājas 8. panta 2. punktu visām dalībvalstīm ir pienākums ziņot par savu ieroču eksportu, un mudina visas dalībvalstis pilnībā izpildīt savas saistības, kā noteikts Kopējā nostājā; uzsver, ka augstas kvalitātes un sagrupēti dati par faktiskajām piegādēm ir svarīgi, lai izprastu, kā tiek piemēroti astoņi kritēriji;

35.  kritizē to, ka vairākas dalībvalstis nav iesniegušas pilnīgu informāciju, kas nepieciešama deviņpadsmitajā gada pārskatā, pamatojoties uz detalizētiem datiem par konkrētām valstīm; pauž bažas par to, ka no COARM gada pārskatā trūkst svarīgas informācijas, tāpēc tas nav aktuāls vai nespēj sniegt pilnīgu priekšstatu par dalībvalstu eksporta darbībām; uzskata, ka būtu jāizveido standartizēta verifikācijas un ziņošanas sistēma, lai iegūtu detalizētāku un izsmeļošu informāciju; atkārtoti pieprasa, lai visas dalībvalstis, kas nav iesniegušas pilnīgu informāciju, saistībā ar nākamā gada pārskatu sniegtu papildu informāciju par to iepriekšējām eksporta darbībām;

36.  norāda, ka saskaņā ar deviņpadsmito gada pārskatu atteikumiem izmantotie kritēriji atšķīrās to piemērošanā, 1. kritēriju izmantojot 82 reizes, 2. kritēriju — 119 reizes, 3. kritēriju — 103 reizes, 4. kritēriju — 85 reizes, 5. kritēriju — 8 reizes, 6. kritēriju — 12 reizes, 7. kritēriju — 139 reizes un 8. kritēriju — vienu reizi; ar bažām norāda, ka noraidīto atļauju skaits ir samazinājies, gan absolūtos skaitļos, gan arī relatīvā izteiksmē (2016. gadā tika noraidīti tikai 0,76 % atļauju pieteikumi salīdzinājumā ar gandrīz 1 % 2015 gadā); ar nožēlu norāda, ka ziņojumā joprojām nav iekļauti skaitļi par konsultāciju rezultātiem attiecībā uz atteikuma paziņojumiem, un aicina dalībvalstis šādu informāciju iekļaut turpmākajos gada ziņojumos;

37.  ierosina ievākt no dalībvalstīm papildu informāciju un publicēt to gan valsts līmenī, gan COARM gada pārskatā; ierosina arī COARM gada pārskatu papildināt ar apkopojumu, kurā cita starpā būtu jāiekļauj iepriekšējo gadu attīstības tendenču salīdzinājums un skaitlisko rādītāju apkopojums;

Parlaments un pilsoniskā sabiedrība

38.  norāda, ka ne visi ES dalībvalstu parlamenti pārbauda valdības lēmumus par atļauju piešķiršanu; norāda uz Parlamenta reglamentu, kurā ir paredzēta iespēja regulāri reaģēt uz ES gada pārskata ziņojumiem par ieroču eksportu, un šajā sakarībā aicina uzlabot pašreizējo situāciju un garantēt, ka Parlaments reaģēs uz ikgadējo COARM ziņojumu, izmantojot savu gada ziņojumu, uz kuru nevajadzētu attiecināt paredzētās kvotas; aicina dalībvalstu parlamentus apmainīties ar visu gūto paraugpraksi ziņojumu sagatavošanas un ieroču eksporta uzraudzības jomā;

39.  uzsver, ka valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentam, pilsoniskajai sabiedrībai, ieroču eksportu uzraugošajām iestādēm un nozares asociācijām ir svarīga nozīme gan to standartu atbalstīšanā un veicināšana kā valsts, tā Eiropas Savienības līmenī, par kuriem ir panākta vienošanās Kopējā nostājā, gan tādas pārredzamas kontroles sistēmas izveidē, kas ietver pārskatatbildību; tādēļ prasa pārredzamāku un stabilāku kontroles mehānismu, kas stiprinātu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības nozīmi; mudina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskās aprindas veikt ieroču tirdzniecības neatkarīgu pārbaudi un aicina dalībvalstis un EĀDD atbalstīt šādas darbības, arī piešķirot tām finansējumu;

40.  uzsver parlamentārās uzraudzības nozīmību un leģitimitāti attiecībā uz datiem, kas ir saistīti ar ieroču eksporta kontroli, un attiecībā uz to, kā šī kontrole tiek īstenota; šajā sakarībā aicina veikt pasākumus un sniegt atbalstu un informāciju, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sabiedrības veiktas pārraudzības funkcija tiek pilnībā īstenota;

41.  ierosina, ka EDIPP un/vai Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) finansēto produktu eksports būtu nodalīti jāiekļauj datos, ko iesniedz COARM, lai nodrošinātu to produktu ciešu uzraudzību, kurus finansē no Eiropas budžeta; aicina Padomi un Parlamentu vienoties par sīki izstrādātu interpretācijas un īstenošanas režīmu, tostarp uzraudzības struktūru, sankciju struktūru un ētikas komiteju, lai nodrošinātu, ka Kopējās nostājas kritērijus piemērotu vismaz tiem ražojumiem, ko finansē saskaņā ar EDIDP un/vai EAF, lai nodrošinātu līdzvērtīgu eksporta sistēmu iesaistītajām valstīm; uzskata, ka vienota interpretācija un īstenošana perspektīvi būtu jāpiemēro attiecībā uz visu ieroču eksportu no dalībvalstīm;

Starptautiskā ieroču kontrole un atbruņošanās

42.  norāda uz ES vēlmi kļūt par miera garantu visā pasaulē; uzskata, ka, palielinoties ES atbildībai par mieru un drošību Eiropā un pasaulē, kā arī izmantojot lielākā mērā uzlabotus eksporta kontroles mehānismus un atbruņošanās iniciatīvas, tai kā atbildīgai globālu notikumu dalībniecei būtu jāuzņemas vadošā loma procesā, piemēram, ES un tās dalībvalstīm darot visu iespējamo, lai vienotos par kopēju nostāju ieroču neizplatīšanas jomā, pasaules atbruņošanās procesā un ieroču pārsūtīšanas kontroles pasākumos, kā arī pastiprinot pētniecību un izstrādi tehnoloģijās un procesos, lai struktūras pārveidotu no militāras izmantošanas uz izmantošanu civiliem mērķiem, un izmantojot tādus pasākumus kā, piemēram, piešķirot eksporta priekšrocības attiecīgajām precēm;

43.  atgādina, ka visas ES dalībvalstis ir parakstījušas ITL; aicina pieņemt ITL vispārēju piemērošanu un vairāk koncentrēties uz tām valstīm, kas nav parakstījušas ITL; pauž atzinību arī par centieniem informēšanas jomā saistībā ar ITL un atbalsta tā efektīvu īstenošanu;

44.  mudina dalībvalstis palīdzēt trešām valstīm ieroču kontroles sistēmu izveidē, uzlabošanā un piemērošanā atbilstoši Kopējai nostājai;

45.  atkārtoti pauž savu nostāju attiecībā uz ieroču sistēmām ar nāvējošu iedarbību (LAWS); prasa aizliegt tādu produktu eksportu, ko izmanto saistībā ar ieroču sistēmu izstrādi un ražošanu;

46.  norāda — lai starptautisks līgums par kontroli būtu efektīvs, tajā būtu jāietver visi sūtījumi, tostarp starpvalstu sūtījumi, valstu sūtījumi nevalstiskiem galapatērētājiem, izpirkumnoma un aizdevumi, dāvinājumi vai pārsūtīšana palīdzības veidā, vai citi pārsūtīšanas veidi;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
(2) OV C 56, 14.2.2018., 1. lpp.
(3) OV L 17, 23.1.2018., 40. lpp.
(4) OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.
(5) OV C 98, 15.3.2018., 1. lpp.
(6) http://www.wassenaar.org/controllists/, „Divējāda lietojuma preču, tehnoloģiju un munīcijas saraksti”, Vasenāras vienošanās par parasto ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroli.
(7) Ieroču tirdzniecības līgums, ANO, 13-27217.
(8) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.
(9) OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.
(10) OV L 338, 13.12.2016., 1. lpp.
(11) A/HRC/35/8.
(12) OV C 337, 20.9.2018., 63. lpp.
(13) OV C 399, 24.11.2017., 178. lpp.
(14) OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.
(15) OV C 331, 18.9.2018., 146. lpp.
(16) OV C 356, 4.10.2018., 104. lpp.
(17) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.
(18) Starptautiskās ieroču tirdzniecības tendences, 2017, (SIPRI faktu lapa, 2018. gada marts).
(19) http://enaat.org/eu-export-browser/licence.de.html
(20) „Shared Vision, Common Action: A Stronger Europe - A Global Strategy for the European Union’s Foreign and Security Policy” (Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija), Brisele, 2016. gada jūnijs.
(21) „Eiropas Aizsardzības fonda izveide” COM(2017)0295, 2017. gada 7. jūnijs.
(22) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016XG0406 (01) &from=LV

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 15. novembrisJuridisks paziņojums