Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2144(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0339/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0339/2018

Debates :

PV 28/11/2018 - 27
CRE 28/11/2018 - 27

Balsojumi :

PV 29/11/2018 - 8.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0482

Pieņemtie teksti
PDF 516kWORD 60k
Ceturtdiena, 2018. gada 29. novembris - Brisele Pagaidu redakcija
2018. gada ziņojums par Melnkalni
P8_TA-PROV(2018)0482A8-0339/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Melnkalni (2018/2144(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2010. gada 1. maija,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samita deklarāciju un tā Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas padomes 9. sanāksmi 2018. gada 25. jūnijā,

–  ņemot vērā Melnkalnes pievienošanos NATO 2017. gada 5. jūnijā,

–  ņemot vērā Melnkalnes un Kosovas parlamentu Robežu demarkācijas nolīguma starp Kosovu un Melnkalni ratificēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu “2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2018. gada ziņojums par Melnkalni” (SWD(2016)0150),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa novērtējumu par Melnkalnes ekonomikas reformu programmu 2018.–2020. gadam (SWD(2018)0131) un Padomes 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (EDSO ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas ziņojumus un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas paziņojumu par 2018. gada 15. aprīļa prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas tika pieņemti ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 15. sanāksmē, kas notika 2018. gada 16.–17. jūlijā Podgoricā,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā Komisijas, Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas veiktajā aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0339/2018),

A.  tā kā katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

B.  tā kā pašlaik Melnkalne ir visvairāk pavirzījusies uz priekšu sarunu procesā, uzsākot 31 no 35 ES acquis communautaire sadaļām un ir provizoriski noslēgusi sarunas par trim no tām;

C.  tā kā konstruktīvs dialogs starp iekšējiem politiskajiem spēkiem un ar kaimiņvalstīm ir izšķiroši svarīgs tālākam progresam ES pievienošanās procesā;

D.  tā kā Melnkalne joprojām ir apņēmusies izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un turpina nodrošināt stabilus rezultātus stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) saistību īstenošanā;

E.  tā kā Melnkalne saņem pirmspievienošanās palīdzību saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II);

F.  tā kā Melnkalnei ir jāturpina stiprināt, citstarp, parlamenta, likumdošanas un pārraudzības spējas, iestāžu pārredzamību, tiesiskuma ievērošanu un tiesu sistēmas neatkarību, kara noziegumu lietu izskatīšanu vietējā līmenī, vēlēšanu procesa integritāti, plašsaziņas līdzekļu brīvību un cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību un ēnu ekonomiku,

1.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastāvīgo iesaistīšanos ES integrācijas procesā un tās nepārtrauktu virzību kopumā, pamatojoties uz plašu sabiedrības atbalstu šim stratēģiskajam lēmumam;

2.  uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs joprojām ir reformu īstenošana un piemērošana; aicina Melnkalni uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu īstenošanas plānošanu, koordināciju un uzraudzību un aicina savlaicīgi īstenot 23. un 24. sadaļas starpposma kritērijus;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu, kas sniegts tās 2018. gada 6. februāra paziņojumā par Rietumbalkānu stratēģiju, ka ar spēcīgu politisko gribu, īstenojot reālas un ilgstošas reformas un pilnībā atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, Melnkalne līdz 2025. gadam varētu būt gatava līdzdalībai ES;

4.  aicina Komisiju un Padomi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iekļaut atbilstīgu noteikumu, lai ņemtu vērā šo iespējamo Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai, kā izklāstīts Rietumbalkānu stratēģijā;

Demokratizācija

5.  atgādina visām politiskajām partijām, ka konstruktīva politiskā iesaistīšanās ir atkarīga no pilnībā funkcionējoša parlamenta, kurā visi politiķi uzņemas atbildību attiecībā uz vēlētājiem, ieņemot savas vietas parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa opozīcijas partiju pēc parlamenta darbības ieilgušā boikota ir atgriezušās parlamenta sastāvā; mudina visas pārējās politiskās partijas atgriezties parlamentā un pielikt saskaņotākas pūles, lai panāktu patiesu politisko dialogu ar mērķi nodrošināt, ka tam ir iespējas pilnībā pildīt savu likumdevēja un pārrauga lomu, tādējādi atjaunojot funkcionējošu demokrātisko procesu;

6.  aicina īstenot tiesību aktus par sieviešu un minoritāšu, jo īpaši romu(1), publisko un politisko līdzdalību, tostarp dodot minoritāšu sievietēm iespēju jēgpilni iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kā arī ieņemt amatus valsts pārvaldē un citās publiskajās iestādēs;

7.  aicina Melnkalnes politisko vadību pievērst uzmanību atlikušajiem uzdevumiem saistībā ar problēmām, kas attiecas uz tiesiskumu, plašsaziņas līdzekļu brīvību, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, organizēto noziedzību un ar to saistīto vardarbību, un pievērsties šiem uzdevumiem prioritārā kārtā;

8.  norāda, ka 2018. gada aprīļa prezidenta vēlēšanās tika ievērotas pamatbrīvības; aicina valdību sadarboties ar opozīcijas partijām un pilsonisko sabiedrību, lai visaptveroši novērstu EDSO ODIHR konstatētos trūkumus un pilnībā īstenotu tās vēlēšanu novērošanas misiju prioritāros ieteikumus, pieņemot vēl trūkstošos valsts tiesību aktus, un lai pastiprinātu vēlēšanu pārvaldes pārredzamību un profesionalizāciju nolūkā uzlabot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam; prasa vietējās vēlēšanas rīkot vienlaikus visā valstī un uzlabot vēlēšanu kvalitāti un pārredzamību; mudina padarīt stingrākus noteikumus par politisko partiju finansēšanas pārredzamību;

9.  prasa veikt pilnu izmeklēšanu par visiem iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vēlēšanām; atkārtoti mudina veikt pienācīgas turpmākās darbības attiecībā uz 2012. gada “audio ierakstīšanas lietu”; aicina Korupcijas novēršanas aģentūru (KNA) pastiprināt uzraudzību attiecībā uz valsts līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu politisko partiju vajadzībām;

10.  pauž bažas par Melnkalnes parlamenta lēmumu atlaist no Korupcijas novēršanas aģentūras Padomes Vanja Ćalović Marković; mudina šīs lietas izskatīšanā nodrošināt pilnīgu pārredzamību;

Tiesiskums

11.  norāda uz Revīzijas iestādes, KNA, Valsts iepirkuma kontroles komisijas, Konkurences aģentūras un Valsts atbalsta iestādes galveno lomu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju; atzinīgi vērtē nepārtrauktās reformas, kuru mērķis ir uzlabot šo iestāžu spējas un neatkarību, bet norāda uz nepieciešamību uzlabotu efektivitāti, nodrošināt labāku uzskaiti, veicināt korupcijas novēršanu, tostarp piemērojot atbilstīgas sankcijas, un novērst atlikušos šķēršļus šo iestāžu pilnīgas neatkarības sasniegšanai;

12.  ņem vērā panākumus, kas gūti, stiprinot KNA spējas noskaidrot kampaņu finansēšanas avotus; tomēr uzsver, ka ir jāuzlabo uzticēšanās šai aģentūrai un jāstiprina tās reputācija, ko varētu panākt, vēl vairāk distancējot tās darbu no jebkādas politiskās ietekmes;

13.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot publiskā sektora pārvaldes pārredzamību un dalīšanos ar informāciju, bet mudina izveidot iedzīvotājiem labvēlīgāku, profesionālu un depolitizētu valsts pārvaldi; pauž atzinību par ombuda darba efektivitātes pieaugumu; aicina uzlabot regulējuma ietekmes novērtējumus, sniegt visaptverošus ziņojumus par veiktajām revīzijām un organizēt iekļaujošas sabiedriskās apspriešanas par tiesību aktu priekšlikumiem; uzsver, cik svarīga ir sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un atvērta piekļuve informācijai nolūkā efektīvi apkarot korupciju, un mudina pārskatīt 2017. gada maijā veiktās izmaiņas tiesību aktos; iesaka valsts pārvaldē optimizēt resursus un cilvēkkapitālu;

14.  atzinīgi vērtē ievērojamos panākumus, ko Melnkalne guvusi e-pārvaldībā un e-līdzdalībā, jo saskaņā ar ANO 2016. gadā veikto e-Pārvaldes aptauju šī valsts ir starp 25 vadošajām valstīm šajā jomā; aicina Melnkalnes valdību saglabāt reformu tempu šajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un pieejamību;

15.  atzinīgi vērtē mēreno progresu tiesu iestāžu neatkarības, pārredzamības, pārskatatbildības, profesionalitātes un efektivitātes palielināšanā; prasa īstenot aizsardzības pasākumus pret politisku iejaukšanos un saskaņoti piemērot ētikas kodeksus un disciplināros pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka jauni tiesneši un prokurori ir iecelti amatā pirmo reizi, izmantojot jauno darbā pieņemšanas sistēmu;

16.  norāda uz nepieciešamību paātrināt tiesas procesu par iespējamo 2016. gada oktobrī īstenoto valsts apvērsuma mēģinājumu, nodrošinot tiesu iestāžu pilnīgu sadarbību ar trešām valstīm; atzinīgi vērtē lēmumu par tiesas procesa publisku pārraidīšanu, lai nodrošinātu pārredzamību;

17.  atzinīgi vērtē 2018.gada 29. jūnijā pieņemtos grozījumus Likumā par Tiesu padomi, kas ļauj turpināt Tiesu padomes regulāru darbību; norāda, ka šie grozījumi tika pieņemti saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem; uzsver, ka šīs izmaiņas attiecībā uz sabiedrības pārstāvju ievēlēšanu Padomē ir tikai pagaidu risinājums; mudina Parlamenta jaunizveidoto ad hoc darba grupu ātri atrisināt šo jautājumu;

18.  pauž bažas par arvien pieaugošiem vardarbības un slepkavību gadījumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību, kam ir kaitīga ietekme uz parasto pilsoņu ikdienas dzīvi; atzinīgi vērtē to, ka iestādes ir apzinājušas šo jautājumu, bet prasa spēcīgāku preventīvu rīcību, tostarp īpašuma konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma; atzinīgi vērtē izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošo spriedumu nodošanu, kas tiek veikta augsta līmeņa korupcijas lietās; tomēr atzīst, ka šis uzskaitījums vēl ir jāpapildina, jo īpaši saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cilvēku tirdzniecību;

19.  prasa panākt progresu, novēršot interešu konfliktus un valsts amatpersonu nelikumīgu iedzīvošanos, tostarp pašvaldību līmenī; aicina iestādes pastiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, veikt izmeklēšanu par nepamatoti iegūtu bagātību un veikt citus pasākumus, kas novestu pie noziedzīgu grupējumu izjaukšanas, saraujot saites starp organizēto noziedzību, uzņēmējdarbību un politiku; tajā pašā laikā nosoda praksi piespriest sankcijas, kas ir mazākas par likumā noteikto minimumu, jo tas negatīvi ietekmē koruptīvu nodarījumu novēršanu;

20.  atgādina, ka Melnkalnei ir jāturpina aktīvi darboties, lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek aizsargātas tiesības uz īpašumu atbilstīgi ES acquis un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; mudina valsts iestādes saprātīgā laikposmā nodrošināt taisnīgu tiesu praksi, īstenojot spēkā esošo valsts tiesisko regulējumu, tostarp īpašumtiesību un īpašuma restitūcijas jomā; norāda, ka stingrs, nediskriminējošs un stabils īpašumtiesību režīms ir priekšnoteikums iedzīvotāju un ārējo ieguldītāju uzticības un uzņēmumu paļāvības nodrošināšanai;

Robežu pārvaldība un migrācija

21.  norāda, ka Melnkalnes spēja izskatīt patvēruma pieteikumus līdz šim ir bijusi pietiekama, taču uzsver, ka ir jāpanāk turpmāks progress; mudina Melnkalni ciešāk sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai uzlabotu robežu pārvaldību atbilstīgi Eiropas normām, novērstu neatbilstīgu migrāciju un izjauktu migrantu kontrabandas tīklus; prasa pastiprināt centienus un pārrobežu sadarbību, lai novērstu un izjauktu organizētās noziedzības tīklus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā arī narkotiku un tabakas kontrabandu; uzsver pastāvīgās bažas attiecībā uz tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību Melnkalnē, jo īpaši saistītā ar tās brīvās tirdzniecības zonām; aicina Komisiju arī turpmāk sniegt atbalstu Melnkalnei centienos kontrolēt tās brīvās tirdzniecības zonas un novērst nelikumīgu tirdzniecību;

22.  pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi cilvēku tirdzniecības novēršanā, un mudina īpašu uzmanību pievērst piespiedu organizētas prostitūcijas un bērnu ubagošanas novēršanai; uzsver, ka ir nepieciešamas papildu pūles, lai noteiktu cietušos un nodrošinātu viņiem piekļuvi atbalsta, kompensācijas un aizsardzības pasākumiem; aicina Melnkalni sniegt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecībā cietušo bērnu un romu sieviešu un meiteņu rehabilitācijai, jo nabadzība un marginalizācija padara šīs grupas ļoti neaizsargātas;

Plašsaziņas līdzekļi

23.  arvien vairāk pauž bažas par vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokli, par kuru trijos secīgos Komisijas ziņojumos ir norādīts “bez panākumiem”; atgādina, ka attiecīgā 23. sadaļa tika atvērta 2013. gada decembrī un ka šajā sadaļā un 24. sadaļā panāktais progress nosaka sarunu vispārējo gaitu; ārkārtīgi stingri nosoda iebaidīšanu, nomelnošanas kampaņas, kā arī mutiskus un fiziskus uzbrukumus, kas vērsti pret žurnālistiem; norāda, ka 2017. gadā tika ziņots par septiņiem uzbrukumiem žurnālistiem; mudina valdību praksē nodrošināt žurnālistu aizsardzību; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu neatkarību, un aicina sistemātiski vākt datus par draudiem, kas izteikti žurnālistiem; norāda, ka ES delegācija Melnkalnē rūpīgi seko līdzi šīs situācijas attīstības gaitai;

24.  ir īpaši nobažījies par 2018. gada 8. maijā notikušo uzbrukumu Vijesti žurnālistam Olivera Laić un aicina pilnībā izmeklēt šo lietu; uzskata par nepieņemamu to, ka nav vērojams nekāds progress, izmeklējot jau sen ierosinātās lietas par vardarbību pret žurnālistiem; aicina iestādes stingri nosodīt visus uzbrukumus žurnālistiem un veicināt pasākumus ar mērķi aizsargāt žurnālistus un novērst nesodāmību;

25.  pauž nožēlu par pašreizējo finansiālo un redakcionālo spiedienu uz Melnkalnes sabiedrisko raidorganizāciju (RTCG) un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu aģentūru (AEM); mudina ieviest aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisku un ekonomisku ietekmi un nodrošināt pilnīgu pārredzamību jautājumos par valsts reklāmu plašsaziņas līdzekļos; atgādina, ka ir jāaizsargā RTCG un visi pārējie plašsaziņas līdzekļi no nepiemērotas politiskas ietekmes; mudina valsts iestādes sniegt plašsaziņas līdzekļu regulatoriem un sabiedriskajai raidorganizācijai pietiekamus līdzekļus, lai nodrošinātu gan RTCG, gan AEM finansiālo autonomiju un neatkarību, kas ir būtiski, lai vēlēšanu kampaņās pastāvētu stabila plašsaziņas līdzekļu vide; pauž nožēlu par RTCG padomes sastāva maiņu un RTCG ģenerāldirektores Andrijana Kadija atlaišanu; uzskata, ka pirmstermiņa atlaišana būtu pieļaujama tikai ierobežotos gadījumos;

26.  brīdina, ka plašsaziņas līdzekļu finansiālās autonomijas trūkums ietekmē to politisko atkarību un polarizāciju; uzskata, ka ir nepieciešama pārredzama un nediskriminējoša valsts reklāmai paredzēto līdzekļu piešķiršana, un aicina iestādes apsvērt alternatīvas netiešo subsīdiju formas, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

27.  uzsver AEM lomu un efektīvas pašregulācijas nozīmi visaugstāko ētikas standartu nodrošināšanā Melnkalnes plašsaziņas līdzekļos un neslavas celšanas lietu skaitu samazināšanā; norāda, ka žurnālistu nedrošais stāvoklis mazina plašsaziņas līdzekļu kvalitāti un profesionalitāti;

Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības

28.  uzsver PSO svarīgo lomu valsts iestāžu darbības uzlabošanā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību; stingri nosoda nesenās iebaidīšanas un nepieņemamās nomelnošanas kampaņas, kas tika vērstas pret PSO, kuras pauda kritiku par vispārējo lēno progresu vai tā pilnīgu trūkumu galvenajās tiesiskuma jomās;

29.  aicina, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus, pievērst lielāku uzmanību jomām, kas skar pilsoniskās sabiedrības telpu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nerada nesamērīgu slogu PSO, neizraisa diskriminējošu ietekmi vai nemazina pilsoniskās sabiedrības telpu; uzsver, ka ir nepieciešams publiskais finansējums PSO, kas darbojas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp uzraudzības un atbalsta organizācijām, kā arī mazām pirmorganizācijām; uzskata, ka PSO vajadzētu būt iespējai saņemt finansējumu no citiem līdzekļu devējiem, piemēram, privātiem līdzekļu devējiem, starptautiskām organizācijām, struktūrām vai aģentūrām;

30.  ņem vērā izmaiņas NVO darbību reglamentējošos tiesību aktos, kuru mērķis ir uzlabot to publisko finansējumu, un iesaka ātri pieņemt nepieciešamos sekundāros tiesību aktus; atkārtoti aicina veikt sistemātisku, iekļaujošu, savlaicīgu un patiesu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrību kopumā par galvenajām ar ES saistītām likumdošanas reformām, tostarp par to īstenošanu vietējā līmenī, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu un ieviestu lielāku pārredzamību; iesaka uzlabot PSO finanšu regulatīvo vidi, nodrošinot papildu resursus un nosakot skaidrus noteikumus attiecībā uz valsts iestāžu mehānismiem apspriešanās ar PSO īstenošanai;

31.  atzinīgi vērtē patlaban veikto tiesību aktu par pamattiesībām saskaņošanu; mudina pastiprināt institucionālo sistēmu, kas nodrošina tiesību efektīvu aizsardzību, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu īstenotas ļaunprātīgas izturēšanās, iebiedēšanas un fiziska uzbrukuma gadījumā; prasa atjaunināt likumu par reliģisko pārliecību;

32.  atzinīgi vērtē centienus, kas līdz šim veikti Stambulas konvencijas īstenošanā, bet mudina uzlabot cilvēktiesību aizsardzības īstenošanas un uzraudzības mehānismus, tostarp novēršot vardarbību pret sievietēm un bērniem; šajā sakarībā aicina efektīvi īstenot pamattiesību politikas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību, invalīdu sociālās iekļaušanas tiesībām, bērnu tiesībām un romu tiesībām, nodrošinot pietiekamus budžeta līdzekļus un resursus, lai īstenotu šīs politikas nostādnes un veidotu atbildīgo iestāžu spējas; aicina iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu bērnu piespiedu laulības;

33.  mudina Melnkalni nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu un uzraudzīt šo aktu ietekmi uz sievietēm, kas nāk no nelabvēlīgā stāvoklī esošām un marginalizētām sociālajām grupām; aicina Melnkalni nodrošināt visām sievietēm netraucētu piekļuvi tiesu iestādēm un sniegt bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras cietušas no vardarbības dzimuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot romu sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un sievietēm, kas dzīvo lauku un tālākajos reģionos; aicina Melnkalni stiprināt savu attiecīgo iestāžu lomu un to spējas, lai šīs iestādes spētu labāk aizsargāt un rehabilitēt upurus, kā arī aktīvi vērsties pie vīriešiem, lai viņi nepielietotu vardarbību pret sievietēm, mudina Melnkalni palielināt savu valsts pārziņā esošo patvēruma vietu skaitu un kapacitāti;

34.  aicina Melnkalnes iestādes turpināt uzlabot sociālās iekļaušanas un iecietības gaisotni un veikt efektīvus pasākumus pret naida runu, sociālo atstumtību un minoritāšu diskrimināciju; norāda, ka Melnkalne joprojām nav pilnībā saskaņojusi savus tiesību aktus ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; mudina kompetentās iestādes stiprināt savus centienus saistībā ar LGBTI tiesību aizsardzību; joprojām pauž bažas par grūtībām, ko Melnkalnes sabiedrībā rada seksuālās dažādības pieņemšana; pauž bažas par diskrimināciju, ar ko romu kopienā saskaras sievietes un meitenes, un to, ka marginalizētiem romu iedzīvotājiem Melnkalnē ir ierobežota piekļuve iespējām visos cilvēka attīstības aspektos, kā par to liecina 2017. gada pētījuma rezultāti par šo jautājumu; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt MVU nozari un nodrošināt tiem atbalstu, izstrādājot labākus tiesību aktus un labāk īstenojot rūpniecības politiku;

35.  norāda, ka ir gūti nemitīgi panākumi minoritāšu stāvokļa uzlabošanā; aicina ņemt vērā Kotoras jūras līča teritoriju daudznacionālo identitāti un ieguldīt papildu centienus tās aizsardzībai;

36.  mudina Melnkalni uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņas, lai cīnītos pret diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI, kā arī lai nodrošinātu taisnīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem, kas pastrādāti pret šīm personām;

37.  mudina Melnkalni sākt sabiedrības informēšanas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt ziņošanu par ģimenē īstenotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, palielināt tādu labi apmācītu tiesnešu skaitu, kuri izprot ar dzimumu saistītās problēmas, lai nodrošinātu noziegumu pienācīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un lai cietušajiem nodrošinātu palīdzību, konsultācijas un reintegrācijas pakalpojumus;

Ekonomika, sociālā politika, nodarbinātība un izglītība

38.  atzinīgi vērtē Melnkalnes panākto progresu makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās konsolidācijas nodrošināšanā, aicina nodrošināt budžeta pārredzamību un labu nodarbinātības un uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka izaugsmi un investīcijas turpina kavēt korupcija, tiesiskuma trūkums un apgrūtinošas regulatīvās procedūras; uzsver, ka Eiropas sociālais modelis pieprasa iesaistīties dialogā ar visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp arodbiedrībām;

39.  mudina izmantot pilnu potenciālu, ko piedāvā digitālie rīki zemes reģistru, rēķinu piesūtīšanas un būvniecības atļauju izsniegšanas jomā; norāda, ka ir jāpaātrina platjoslas piekļuves izvēršana uzņēmumiem un mājsaimniecībām; uzsver nepieciešamību pēc visas ministrijas aptveroša sadarbspējas satvara, lai atbalstītu turpmāku digitalizāciju un administratīvo un uzņēmējdarbības procedūru vienkāršošanu; atzinīgi vērtē darbu pie uzņēmumu elektroniskās reģistrācijas tiešsaistē izveides;

40.  atzinīgi vērtē regulatīvās izmaiņas izglītības jomā un centienus palielināt līdzdalības līmeni pirmsskolas izglītībā, tostarp attiecībā uz bērniem no nelabvēlīgas vides, un uzsver, cik svarīga ir visaptveroša pieeja bērna agrīnajai attīstībai; mudina iestādes rast risinājumu jauniešu un sieviešu ilgtermiņa bezdarba augstajam līmenim, tostarp attiecīga gadījumā veicot ietekmes novērtējumu sadalījumā pa dzimumiem; atzīmē, ka sadarbībā ar Starptautisko darba organizāciju ir izstrādāta baltā grāmata, kuras mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību; uzsver nepieciešamību ieviest aktīvus darba tirgus pasākumus jo īpaši sievietēm, kuras negatīvi ietekmē sociālo pabalstu atcelšana;

41.  norāda, ka ar sociālajiem partneriem būtu efektīvi un sistemātiski jāapspriež ar nodarbinātību un sociālajām lietām saistītie jautājumi; uzsver, ka jāturpina stiprināt Sociālās padomes kapacitāte; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā, bet joprojām pauž bažas par nāves gadījumu lielo īpatsvaru darbā un darba inspektoru nelielo skaitu;

42.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastiprināto dalību programmā “Erasmus +” un pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam divkāršot “Erasmus +” budžetu; mudina stingrāk koordinēt darbības saistībā ar transversāliem jautājumiem, kas skar jauniešu nodarbinātību, iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu, brīvprātīgo darbu un izglītību;

Vide, enerģētika un transports

43.  pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar valsts Konstitūcijas 1. pantu Melnkalne ir ekoloģiska valsts; atzinīgi vērtē iespēju jau šogad sarunās ar Melnkalni atvērt 27. acquis sadaļu; aicina iestādes labāk aizsargāt visvērtīgākās teritorijas, it sevišķi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, un pārskatīt viesnīcu un hidroelektrostaciju būvniecības projektus;

44.  norāda, ka papildu hidroenerģijas un tūrisma jaudas attīstībai, jo īpaši šajās aizsargājamajās teritorijās, jāatbilst ES vides standartiem; pauž bažas par neilgtspējīgo attīstību hidroenerģijas jomā, jo daudzi no 80 hidroelektrostaciju projektiem netiek plānoti saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai ES tiesību aktiem, neraugoties uz 27. sadaļas prasībām; mudina plašāk izmantot iespējamos atjaunojamos enerģijas avotus un energoefektivitātes pasākumus un uzlabot ūdens un atkritumu apsaimniekošanu; atzinīgi vērtē to, ka Melnkalnes 2016. gada tiesību akti par elektroenerģijas un dabasgāzes pārrobežu apmaiņu ir veiksmīgi saskaņoti ar trešo enerģētikas paketi; atzinīgi vērtē to, ka Melnkalnes arvien vairāk saskaņo tiesību aktus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, bet mudina iestādes pilnībā saskaņot valsts tiesību aktus ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu;

45.  mudina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) pārskatīt savu atbalstu hidroelektrostaciju projektiem un vairs nepiešķir finansējumu projektiem, ko īsteno aizsargājamās teritorijās, kā arī projektiem, kuriem nav stabila ex ante ietekmes uz vidi novērtējuma;

46.  uzsver nepieciešamību savlaicīgi un precīzi informēt plašu sabiedrību par automaģistrāles izbūves ietekmi uz Taras upi, kā arī par visu atkritumu izgāšanas un upes gultnes izmainīšanas darbību pārtraukšanu saskaņā ar saistībām, ko Melnkalne uzņēmusies, lai saglabātu teritorijas, kurām ir piešķirta īpaša valsts un starptautiskā aizsardzība;

47.  pauž bažas par Skadaras ezera nacionālajam parkam izstrādāto speciālās izmantošanas teritoriālo plānu; uzsver nepieciešamību atteikties no plaša mēroga hidroenerģijas projektiem uz Moračas upes, jo tiem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz Skadaras ezeru un Taras upi, kas ir aizsargājamas teritorijas saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem;

48.  atzinīgi vērtē pozitīvo attīstību, Melnkalnei vēl vairāk saskaņojot savus valsts tiesību aktus vides un klimata pārmaiņu jomā ar acquis; mudina Melnkalnes valdību aizsargāt Ulcinj Salina gan valsts, gan starptautiskā līmenī saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti ES finansētā pētījumā par Ulcinj Salina aizsardzību; uzsver, ka steidzami ir jānodrošina Ulcinj Salina integrācija Natura 2000 tīklā; aicina apzināt un noteikt aizsargājamās jūras teritorijas;

49.  uzsver Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un konstruktīvo lomu reģionālā un starptautiskā sadarbībā, izmantojot „Berlīnes procesu” un sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvu; atzinīgi vērtē 2018. gadā Sofijā rīkotās ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un 2018. gada IPA pasākumu kopuma pieņemšanu, jo tas ietver finansējumu diviem svarīgiem infrastruktūras projektiem: Budvas apvedceļam Adrijas-Jonijas jūras koridorā un Vrbnica-Bara dzelzceļa posmam austrumu un Vidusjūras austrumu daļas koridorā; uzsver to, cik svarīgi šie satiksmes ceļi, jo tie nodrošina tiešu saikni starp Balkānu valstīm un ES tirgiem;

50.  atzinīgi vērtē Melnkalnes nodomu nākamajos trīs gados izveidot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (EU ETS) un pieņemt sekundāros tiesību aktus par degvielas ekonomiju un emisijām no jauniem automobiļiem; norāda, ka ir svarīgi Melnkalnes nacionālajos tiesību aktos iekļaut aspektus, kas saistās ar EU ETS, Kopīgo centienu regulu un Monitoringa un ziņošanas mehānismu (MZM);

51.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši vides aizsardzības jomā, kā tas izklāstīts trīs Adrijas jūras līča valstu iniciatīvā;

Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

52.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastāvīgos centienus nodrošināt konstruktīvu reģionālo sadarbību un labas divpusējās kaimiņattiecības; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos;

53.  atzinīgi vērtē valsts robežas nolīguma starp Melnkalni un Kosovu ratifikāciju; prasa ātri noslēgt nolīgumus, lai atrisinātu neatrisinātos robežu strīdus ar citām kaimiņvalstīm;

54.  atzinīgi vērtē to, ka Melnkalne un Albānija ir parakstījušas kopīgu deklarāciju un 12 nolīgumus par savstarpējo palīdzību dažādās jomās, un uzskata to par pozitīvas sadarbības piemēru šajā reģionā;

55.  mudina Melnkalni pastiprināt centienus, lai prioritārā kārtā aktīvi izmeklētu kara noziegumus un sodītu par tiem vainīgos, kā arī precizētu bezvēsts pazudušo personu likteni; atzinīgi vērtē centienus, kas vērsti uz pārvietoto personu reintegrāciju saskaņā ar Reģionālo mājokļu programmu; uzsver, ka, neraugoties uz to, ka ir pieņemti četri dokumenti par kara noziegumu izmeklēšanas stratēģiju, valsts prokuratūra nav uzsākusi jaunas izmeklēšanas, ierosinājusi jaunus tiesas procesus vai izvirzījusi jaunas apsūdzības; pauž bažas par to, ka Īpašā prokurora birojs (SPO) 2016. gadā uzsāka astoņas jaunas lietas, kuras vēl joprojām ir sākotnējās izmeklēšanas posmā, atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai izveidot Reģionālo komisiju patiesības noskaidrošanai un patiesības paušanai attiecībā uz kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); uzsver šā procesa nozīmi un norāda uz visu reģionālo politisko līderu aktīvo iesaistīšanos; atzinīgi vērtē premjerministra publiski pausto atbalstu RECOM;

56.  izsaka Melnkalnei atzinību par to, ka tā vēl vienu gadu turpina pilnībā pielāgot savu nostāju visām ES nostājām un deklarācijām saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un atzinīgi vērtē tās aktīvo līdzdalību KĀDP misijās; atzinīgi vērtē to, kā ir īstenota Melnkalnes ārpolitika; aicina Melnkalni pielāgot savu nostāju ES kopējai nostājai par Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu integritāti un tās pamatprincipiem attiecībā uz divpusējiem imunitātes nolīgumiem;

57.  prasa paplašināt sadarbību starp Melnkalni un ES cīņā pret kibernoziedzību un kiberaizsardzības jautājumos;

58.  atgādina par Melnkalnes NATO pievienošanās stratēģisko nozīmi, lai nodrošinātu stabilitāti un mieru Rietumbalkānos;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1) Vārds “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas ietver dažādas savstarpēji saistītas grupas, neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi dzīvo vienā vietā vai arī nedzīvo, ne tikai romi, bet arī aškali, ēģiptieši u.c., kuri var atšķirties gan kultūras, gan dzīvesveida ziņā;

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 30. novembrisJuridisks paziņojums