Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2090(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0400/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0400/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 19
CRE 10/12/2018 - 19

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0485

Pieņemtie teksti
PDF 181kWORD 62k
Otrdiena, 2018. gada 11. decembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Izglītība digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē
P8_TA-PROV(2018)0485A8-0400/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūcija par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē (2018/2090(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola 2. pantu par tiesībām uz izglītību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. aprīļa Lēmumu (ES) 2018/646 par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2241/2004/EK(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. jūnija rezolūciju par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz prasmju veidošanu cīņā pret jauniešu bezdarbu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību(6),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par jaunajām tehnoloģijām un brīvpieejas mācību resursiem(7),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā(8),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija secinājumus par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu,

–  ņemot vērā Padomes 2017.gada 22. maija ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(9),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 30. maija secinājumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu "Prasmju pilnveides ceļi: jaunas iespējas pieaugušajiem"(10),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. novembra rezolūciju par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu "Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei" (COM(2017)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. maija paziņojumu "Eiropas stratēģija "Bērniem labāks internets"" (COM(2012)0196),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu "Jaunā prasmju programma Eiropai" (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu "Izglītības uzlabošana un modernizēšana" (COM(2016)0941),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 30. novembra atzinumu "Skolu un augstākās izglītības modernizācija Eiropā"(13),

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2018. gada 9. marta ziņojumu "Prasmju vajadzību paredzēšana — sistēmas un pieejas. Ieinteresēto personu apsekojuma analīze par prasmju vajadzību novērtēšanu un paredzēšanu",

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada politikas ziņojumu "DigComp 2.1: Eiropas satvars pilsoņu digitālai kompetencei ar astoņiem prasmju līmeņiem un izmantošanas piemēriem",

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0400/2018),

A.  tā kā tehnoloģijām attīstoties arvien straujāk, digitālā sabiedrība un digitālā ekonomika pašreiz jau ir kļuvušas par dzīves realitāti, kas nozīmē, ka digitālajām prasmēm ir būtiska nozīme, lai visi iedzīvotāji varētu sevi sekmīgi realizēt profesionālajā dzīvē un panākt personīgo izaugsmi;

B.  tā kā digitālā kompetence ir pamatkompetence mūžizglītībā, kā noteikts Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumam pievienotajā atsauces satvarā;

C.  tā kā tehnoloģiju inovācijas spējas cita starpā ir atkarīgas no kritiskās domāšanas, cilvēku digitālo un radošo prasmju līmeņa un interneta savienojuma kvalitātes un tvēruma;

D.  tā kā pamata zināšanas par digitālajām tehnoloģijām ir ļoti svarīgas, lai īstenotu būtiskus administratīvus un ikdienas uzdevumus;

E.  tā kā tiek lēsts, ka nākamo 25 gadu laikā pasaulē izzudīs aptuveni puse no pašreizējām darbvietām un Eiropas Savienībā izzudīs 30 % darbvietu(14) un ka radīsies jaunas profesijas, kurās būs nepieciešamas uzlabotas digitālās prasmes;

F.  tā kā digitālās prasmes, kas ir krietni plašākas par darba tirgū pieprasītajām digitālajām prasmēm, sniedz cilvēkiem labākas iespējas piedalīties sabiedrības dzīvē gan pašreiz, gan nākotnē, atvieglo informācijas un kultūru apmaiņu un uzlabo cilvēku spēju ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu;

G.  tā kā ir būtiski atjaunot interneta kā kopīgas preces statusu un veicināt aktīvu e-pilsonību;

H.  tā kā tehnoloģiju pārveide visās nozarēs nozīmē to, ka digitālie rīki bieži tiek izmantoti pat tradicionāli netehniskās profesijās, un tiek lēsts, ka tuvākajā vai tūlītējā nākotnē digitālās prasmes būs nepieciešamas 9 no 10 darbvietām;

I.  tā kā pašreiz 44 % ES iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem trūkst digitālo pamatprasmju un 19 % nav nekādu digitālo prasmju, turklāt dalībvalstīs ir būtiskas atšķirības, kas var radīt jaunu sociālo plaisu;

J.  tā kā saistībā ar digitālo prasmju nozīmi, prasmju trūkumu, kas īpaši vērojams starp vīriešiem un sievietēm, paaudzēm un dažādām sociālajām grupām, un digitālo prasmju atšķirībām dalībvalstīs ir vajadzīga kopīga politiskā reakcija;

K.  tā kā ir būtiski, lai izglītības iestādes sagatavotu skolēnus un studentus straujās tehnoloģiju un sabiedrības attīstības radīto sociālo un ekonomisko sarežģījumu pārvarēšanai, nodrošinot viņiem atbilstīgas prasmes, lai viņi spētu pielāgoties digitālās pasaules izaicinājumiem;

L.  tā kā interneta un tehnoloģiskā un digitālā aprīkojuma pieejamība un izmantošana ir izmainījusi sabiedrības uzvedību un attiecības, jo īpaši jauniešu sabiedrības vidū;

M.  tā kā vēl nav sasniegts mērķis nodrošināt, lai līdz 2025. gadam visās ES skolās būtu pieejami interneta savienojumi ar datu lejupielādes/augšupielādes ātrumu 1 gigabits/sekundē apjomā;

N.  tā kā tehnoloģiskā un digitālā aprīkojuma, piemēram, datoru un planšetdatoru, pārmērīga izmantošana var radīt ar veselību un labklājību saistītas problēmas, tostarp neizgulēšanos, sēdošu dzīvesveidu un atkarību;

O.  tā kā digitālo mācību stratēģijās ir arī jāņem vērā pētījumi par kaitīgo ietekmi, ko digitālo tehnoloģiju izmantošana agrīnā vecumā var atstāt uz jaunu bērnu smadzeņu attīstību;

P.  tā kā digitālajām tehnoloģijām vajadzētu būt neatņemamai daļai no tādas izglītības pieejas, kas ir orientēta uz izglītojamo un atbilstīga viņa vecumam, un šīs tehnoloģijas var piedāvāt jaunas un inovatīvas pieejas mācīšanai un mācībām; tā kā ir svarīgi uzturēt personīgu saziņu starp studentiem un skolotājiem un kā prioritāti izvirzīt bērnu un pieaugušo izglītojamo labklājību un veselīgu attīstību;

Q.  tā kā būtu labāk jāizmanto tehnoloģijas, lai atbalstītu jaunus pedagoģijas risinājumus, kas pievēršas izglītojamiem kā aktīviem dalībniekiem, izmantojot rīkus, kuri paredzēti izziņā balstītam mācību procesam un kopdarbīgām darbvietām;

R.  tā kā pamatizglītībai par kiberhigiēnu, kiberdrošību, datu aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi jābūt vērstai uz vecumu un attīstību, lai palīdzētu bērniem kļūt par analītiskiem izglītojamiem, aktīviem iedzīvotājiem, interneta lietotājiem un demokrātiskas digitālās sabiedrības veidotājiem, pieņemt apzinātus lēmumus un būt informētiem par riskiem, kas saistīti ar internetu, piemēram, dezinformāciju tiešsaistē, uzmākšanos un personas datu pārkāpumiem, kā arī spēt novērst šos riskus; tā kā akadēmiskās izglītības un arodizglītības mācību programmās būtu jāievieš ar kiberdrošību saistītas mācību programmas;

S.  tā kā kvalitatīvas un inovatīvas digitālās mācības var būt aizraujošas un interaktīvas, papildinot lekciju veida mācīšanas metodes un nodrošinot sadarbības un zināšanu radīšanas platformas;

T.  tā kā lieli digitālie uzņēmumi aizvien biežāk izmanto izglītību komerciālos nolūkos, ieviešot aprīkojumu, programmatūru un izglītības resursus vai nodrošinot skolotāju apmācību;

U.  tā kā, lai labāk īstenotu tehnoloģiskos solījumus, dalībvalstīm ir vajadzīgas efektīvas stratēģijas skolotāju spēju veidošanai un politikas veidotājiem ir jāuzlabo atbalsts šai programmai;

V.  tā kā publiskās bibliotēkas īsteno kopīgus centienus, lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar digitālajām prasmēm, piedāvājot atvērtus digitālā atbalsta pakalpojumus sociālā un lietderīgā vidē;

W.  tā kā pieaugušie, kuri nav nodarbināti vai kuri strādā darbvietās, kurās nav nepieciešamas digitālās prasmes, bieži vien strauji atpaliek no viņu digitāli lietpratīgajiem kolēģiem, tādējādi samazinot savas profesionālās izredzes un saasinot sociālās un ekonomiskās atšķirības;

X.  tā kā darba pakāpeniska digitalizācija izraisīs daudzu profesiju izzušanu un bezdarba pieaugumu; tā kā jaunās profesijas, kas radīsies, ņemot vērā digitalizāciju, varētu aizstāt daļu no zaudētajām darbvietām;

Y.  tā kā digitālās tehnoloģijas var atvieglot piekļuvi zināšanām un mācībām un tā kā to izmantošana visas dažādu līmeņu apmācības iestādes padara viegli pieejamas un iekļaujošas;

Z.  tā kā bez atbilstīgas un mērķtiecīgas politikas no digitālās pārveides vairāk, visticamāk, cietīs veci cilvēki un cilvēki ar invaliditāti;

AA.  tā kā sievietes veido tikai 20 % no profesionāļiem zinātnes jomā, tikai 27 % no inženiertehnisko zinātņu absolventiem(15) un tikai 20 % no datorzinātņu absolventiem(16); tā kā digitālajā nozarē strādājošo vīriešu īpatsvars ir par 3,1 reizi lielāks nekā sieviešu īpatsvars; tā kā tikai 19 % darba ņēmēju IKT jomā priekšniece ir sieviete, salīdzinot ar 45 % darba ņēmēju citās nozarēs;

AB.  tā kā mūžizglītības iespējas ir daudz pieejamākas jau augsti kvalificētiem darba ņēmējiem(17);

AC.  tā kā nepārtraukta digitālo prasmju lietpratības uzraudzība un novērtēšana gan organizācijās, gan indivīdu vidū ir efektīvas politikas izstrādes priekšnoteikums;

AD.  tā kā transversālu pamatprasmju, piemēram, rēķināšanas, kritiskās domāšanas un sociālās saziņas prasmju, apgūšana ir digitālo prasmju un kompetences apgūšanas pamata priekšnoteikums,

1.  uzsver, ka digitālo prasmju apguvei ir nepieciešama saskaņota mūžizglītības pieeja, kuras balstās uz formālu, neformālu un ikdienēju izglītošanos, paredzot politikas pasākumus un mērķtiecīgas darbības, kas piemērotas dažāda vecuma grupu un izglītojamo vajadzībām;

2.  uzsver digitālo tehnoloģiju potenciālu atbalstīt pāreju uz pedagoģiskām pieejām, kas ir vairāk vērstas uz izglītojamo, ja šīs tehnoloģijas tiktu plānoti un mērķtiecīgi integrētas mācību procesā; uzskata, ka izglītojamie ir jāvirza uz inovatīvu, augšupēju zināšanu radīšanas praksi, lai panāktu patiesu izglītības pārveidi;

3.  uzsver, ka visos līmeņos ir vajadzīga izglītības un apmācības sistēmu pārveide, lai pilnībā izmantotu informācijas un sakaru tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu piedāvātās iespējas un lai attīstītu prasmes un kompetences, kas vajadzīgas sabiedrības un darba tirgus nākotnes vajadzību nodrošināšanai; atkārtoti norāda, ka šādai pārveidei ir jāturpinās, lai nodrošinātu tiesības uz personīgo izaugsmi, panāktu pareizo līdzsvaru starp attiecīgajā digitālajām prasmēm un dzīvesprasmēm un atbalstītu cilvēka pielāgošanās spēju, kritisku domāšanu un inovācijas potenciālu;

4.  uzskata, ka izglītības iestādes nedrīkst aizmirst par studentu visaptverošu izglītošanu, kas ietver kritiskas un holistiskas perspektīvas veidošanu un attīstīšanu, kura ļauj viņiem pašiem kā aktīviem iedzīvotājiem izdarīt secinājumus; saprot, ka kritisko domāšanu nevar stiprināt, mācot tikai digitālās prasmes, un ka ir vajadzīga arī visaptveroša izglītošana;

5.  uzsver, ka, lai gan ir būtiski uzlabot izglītojamo digitālās pamatprasmes un padziļinātas prasmes, vienalga būtu jāturpina veicināt tradicionālās un cilvēciskās prasmes;

6.  atgādina, ka Komisija savā 2018. gada janvāra Digitālās izglītības rīcības plānā ir atzinusi, ka izglītības iestādēm ir jāpielāgojas jaunām tehnoloģijām un ka inovatīvas pedagoģiskās pieejas nevajadzētu uzskatīt par galīgu pieeju, bet gan drīzāk par instrumentu izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanai;

7.  uzsver — vienlaikus atzīstot, ka ir vajadzīgas plašākas digitālās prasmes —, ka pašreiz nav viegli novērtēt digitālo tehnoloģiju ietekmi uz izglītību, kas nozīmē, ka ir svarīgi ņemt vērā neiroloģiskos pētījumus par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz smadzeņu attīstību; tādēļ aicina ieguldīt objektīvos un starpdisciplināros pētījumos par digitālo tehnoloģiju daudzveidīgo ietekmi uz izglītību, sasaistot izglītības zinātnes, pedagoģiju, psiholoģiju, socioloģiju, neirozinātni un datorzinātni, lai panāktu pēc iespējas dziļāku izpratni par to, kā bērnu un pieaugušo prāts reaģē uz digitālo vidi, lai maksimāli palielinātu digitālo tehnoloģiju ieguvumus izglītībā un samazinātu to radītos riskus; uzsver, ka ir jāsekmē digitālo rīku atbildīga izmantošana, aizsargājot izglītojamo psiholoģisko, neirosensoro un uzvedības attīstību, jo īpaši bērnībā, un panākot pareizo līdzsvaru starp tehnoloģiskā un digitālā aprīkojuma izmantošanu ikdienā gan izglītības iestādēs, gan privātajā dzīvē;

8.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan tiešsaistes un mobilo lietotņu, kā arī jauno tehnoloģiju, piemēram, lietu interneta, izmantošana pašreiz notiek tik plaši kā nekad iepriekš, iedzīvotāji, jo īpaši nepilngadīgie, nereti neapzinās riskus, kas ir saistīti ar interneta un IKT rīku izmantošanu, piemēram, personas datu pārkāpumus, galalietotāju uzstājīgu izsekošanu un kibernoziedzību; tādēļ aicina dalībvalstis skolu mācību programmās atbilstīgu nozīmi izvirzīt datu aizsardzībai un pamata kiberhigiēnai;

9.  aicina dalībvalstis, Komisiju un izglītības iestādes uzlabot bērnu drošību tiešsaistē un risināt tādus jautājumus kā iebiedēšana tiešsaistē, piekļuve kaitīgam un satraucošam saturam un citi kiberdrošības apdraudējumi, izstrādājot un īstenojot preventīvas programmas un organizējot informētības vairošanas kampaņas; mudina dalībvalstis turpināt popularizēt #SafeInternet4EU kampaņu;

10.  uzsver, ka, lai nodrošinātu labāku mācību pieredzi un rezultātus, digitālie rīki ir jāpielāgo studentu vajadzībām, un ka tas ir veids, kā studenti var kļūt par aktīviem iedzīvotājiem, nevis tikai pasīviem tehnoloģiju patērētājiem;

11.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz digitalizāciju, lai uzlabotu un sekmētu dažādas un personalizētas mācīšanās metodes, digitālo tehnoloģiju ietekme uz izglītību ir bijusi ierobežota; jo īpaši pauž bažas par to, ka investīcijas IKT rīkos skolās un mācību centros vēl nav vainagojušies ar cerēto izglītības prakses pārveidošanu; atgādina, ka skolām un citām mācību vidēm ir jāatbalsta visi studenti un izglītojamie un jāreaģē uz viņu konkrētajām vajadzībām, izstrādājot atbilstīgus un efektīvus pasākumus, lai sekmētu digitālās prasmes, jo īpaši pievēršoties studentiem ar invaliditāti, minoritāšu grupām, migrantu kopienām, izglītību priekšlaicīgi pametušajiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem un veciem cilvēkiem; uzskata, ka atbalstu var atvieglot jauno tehnoloģiju izmantošana;

12.  norāda uz pieaugošo plaisu starp vīriešu un sieviešu dalību digitālajā nozarē saistībā ar izglītību, karjeras virzieniem un uzņēmējdarbību; uzsver, ka visa pamatā ir dzimumu pārstāvības ziņā līdzsvarota pieeja IKT un digitālās nozares karjeru veicināšanai un ka lielākam skaitam sieviešu dzimtes studentu un sieviešu būtu jāpalīdz virzīties uz karjeru digitālajā jomā; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt digitālo pratību un sieviešu un meiteņu dalību IKT izglītībā un apmācībā; mudina dalībvalstis ieviest vecumam piemērotu IKT izglītību skolas agrīnajos posmos, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, lai novērstu dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotību digitālajā jomā ar alternatīviem piekļuves veidiem STEAM priekšmetiem, jo dzimumu stereotipi saistībā ar šiem priekšmetiem un sieviešu dzimtes paraugtēlu trūkums parasti kavē meiteņu piekļuvi tiem; uzskata, ka rūpīgi izstrādāta stratēģija par sievietēm digitālajā jomā kopā ar Komisijas paredzamo rīcības plānu dzimumu atšķirību novēršanai tehnoloģiju jomā varētu palīdzēt sekmēt centienus šajā virzienā;

13.  uzsver, ka digitālā aprīkojuma un savienojumu trūkums dalībvalstu skolās kaitē studentu digitālo prasmju izglītībai un digitālo mācīšanas rīku pieejamībai; aicina dalībvalstis veikt lielas publiskās investīcijas, lai visām skolām nodrošinātu lielas jaudas platjoslas pakalpojumus, un šim mērķim izmantot pašreizējās ES programmas, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas var atbalstīt lielas jaudas platjoslas tīklu fizisko infrastruktūru un WiFi4EU kuponu shēmu; uzsver, ka savienojumu nodrošināšanas centieni un finansējums būtu jo īpaši jāorientē uz lauku apvidiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem apgabaliem, kā arī tālākiem un kalnu reģioniem;

14.  norāda, ka izglītības un mācību iestādēm ir vajadzīga Savienības un dalībvalstu palīdzība, kā arī visu ieinteresēto personu, nozares, vietējo un reģionālo iestāžu, kopienu un pilsoniskās sabiedrības sadarbība, lai attīstītu IKT un plašsaziņas līdzekļu izglītību saskaņā ar to konkrēto pedagoģisko pieeju un lai īstenotu sarežģīto pāreju uz digitalizētāku mācību vidi; šajā saistība uzsver, ka attiecībā uz digitālajām pārmaiņām izglītībā ir vajadzīga pieeja, kas aptver visu skolu un kas ir starpdisciplināra;

15.  uzsver, ka digitālās pārveides centrā vajadzētu būt skolotājiem un pasniedzējiem un ka tādēļ viņiem pašiem ir vajadzīga atbilstoša sākotnējā sagatavošanās un turpmākā apmācība, kam ir jāietver moduļi par mācīšanas praksi, kura ir orientēta uz atbilstīgu vecuma grupu un attīstību; uzstāj, ka šādai apmācībai nepieciešams laiks, un tam nevajadzētu kļūt par vēl vienu uzdevumu papildus viņu ikdienas darbībām; uzsver, ka digitālo prasmju pasniegšanai pat vairāk nekā citu pamatprasmju, piemēram, rakstpratības un rēķinātprasmes, pasniegšanai ir nepieciešama pastāvīga skolotāju zināšanu un prasmju atjaunošana; tādēļ apgalvo, ka skolotājiem ir nepieciešama piemērota, elastīga un kvalitatīva profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, kas atbilst viņu vajadzībām; šajā saistībā pozitīvi vērtē Eiropas tiešsaistes platformu izmantošanu, lai palielinātu profesionālās kvalifikācijas pilnveides iespējas un sekmētu paraugprakses apmaiņu;

16.  norāda, ka personām, kurām ir uzticēta izglītības nodrošināšana, pašreiz ir nākuši klāt papildu pienākumi, jo skolu darbā vairāk tiek izmantotas digitālās lietotnes; uzskata, ka arī šīs personas ir jāiesaista mācību procesā un tehnoloģiju izmantošanā, jo, ja tām nebūs vajadzīgo digitālo prasmju, to studentus būs grūtāk ieinteresēt mācību procesā, kas var izraisīt plašāku sociālo atstumtību;

17.  atbalsta un mudina uz tādu pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar administratīvo procesu digitalizēšanu skolās, lai visos līmeņos vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu;

18.  mudina dalībvalstis veicināt un finansēt reģionālas un vietējas iniciatīvas, kas atbalsta kvalitatīvu mācīšanas praksi, kuras mērķis ir uzlabot inovāciju;

19.  uzsver skolu autonomijas nozīmi izglītības inovāciju panākšanā;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atbilstīgus norādījumus par autortiesību aktu izņēmumu likumīgu piemērošanu izglītības jomā, kā arī piedāvāt publiskām bezpeļņas organizācijām formālās un ikdienējās mācīšanās jomā tiešu piekļuvi licencēm; uzskata, ka ir jāpanāk, lai skolotāji un skolēni, kad tie izmanto digitāli pieejamus resursus un pasniedz un apgūst prasmes, nebūtu apdraudēti; šajā saistībā iesaka Komisijai sagatavot attiecīgus norādījumus izglītības iestādēm, pedagogiem un studentiem;

21.  norāda, ka nepietiekami digitālie rīki mobiliem studentiem var samazināt izglītības pieredzes kvalitāti Eiropā; mudina Komisiju turpināt strādāt pie Eiropas studenta kartes un Erasmus without Paper izmēģinājuma iniciatīvām, lai tās uzsāktu nākamajā daudzgadu plānošanas periodā; aicina dalībvalstis atbildīgi un efektīvi izmantot Savienības finansiālo atbalstu un popularizēt finansējuma iespējas plašākai sabiedrībai un izglītības iestādēm, lai ikvienam būtu reāli iespējams piekļūt digitālo mācību saturam, rīkiem un risinājumiem;

22.  norāda, ka saskaņā ar mūžizglītības pieeju, kas nepieciešama digitālajām prasmēm, valdībām sadarbībā ar ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, būtu ar formālo un neformālo izglītību jāpanāk ilgtspējīga digitālā pārveide, kurā neviens netiek atstāts novārtā;

23.  uzsver, ka digitālajā laikmetā izglītības un mācību vadošajiem principiem ir jābūt iekļautībai un inovācijām; uzskata, ka digitālajām tehnoloģijām nevajadzētu pastiprināt pašreizējo nevienlīdzību, bet gan tās būtu jāizmanto, lai novērstu digitālo plaisu starp studentiem no dažādām sociāli ekonomiskajām vidēm un ES reģioniem; uzsver, ka uz iekļautību orientētā pieejā ir jāizmanto viss potenciāls, ko piedāvā jaunas digitālās tehnoloģijas, tostarp personalizēta izglītība un izglītības iestāžu partnerības, tādējādi tās var palīdzēt piekļūt kvalitatīvai izglītībai un mācībām cilvēkiem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un tiem, kuriem ir mazāk iespēju, kā arī atbalstīt migrantu un bēgļu integrāciju;

24.  uzsver, ka digitālās piekļuves popularizēšana izglītības jomā ne vienmēr nozīmē vienlīdzīgu piekļuvi mācīšanās iespējām un ka, lai gan tehnoloģijas kļūst aizvien vairāk pieejamas, digitālo pamatprasmju apguve joprojām ir apgrūtināta un joprojām pastāv digitālā plaisa; norāda, ka Eurostat dati apliecina, ka digitālā plaisa nesamazinās un ka 44 % cilvēku Eiropas Savienībā nav digitālo pamatprasmju(18);

25.  norāda, ka sarežģītās digitālās prasmes, kas ir vajadzīgas IKT efektīvai izmantošanai, ir atkarīgas no pamatprasmju apguves un ka šajā ziņā nav vienlīdzības, jo pamatprasmju apguves līmeņos joprojām ir lielas atšķirības, kas īpaši skar nelabvēlīga situācijā esošās grupas un lielu skaitu pieaugušo; ka iespējamība, ka izglītotāki cilvēki izmantos internetu jaunu prasmju apguvei un iespēju radīšanai ir trīs reizes lielāka nekā tādu personu gadījumā, kurām ir zemāks izglītības līmenis(19) un ka pastāv risks, ka tehnoloģijas kļūst par mācību rīku tikai privileģētajiem, nevis par iespēju ikvienam;

26.  uzsver nepieciešamību izmainīt iestāžu un pedagoģijas praksi skolās un citās mācību vidēs, tostarp neformālās mācīšanās jomā, lai šī prakse būtu taisnīgāka, nodrošinot patiesi daudzveidīgas un padziļinātas atbalsta struktūras ikvienam, jo īpaši personām no grupām, kuras pakļautas atstumtības riskam, piemēram, bezdarbniekiem, migrantiem, mazkvalificētām personām, personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem;

27.  iesaka dalībvalstīm izstrādāt digitālās pratības programmas Eiropas minoritāšu un reģionālajās valodās un skolu, augstskolu un arodskolu mācību programmās iekļaut valodu tehnoloģiju apmācību un rīkus; vēlreiz uzsver, ka rakstpratība joprojām ir nozīmīgs faktors un absolūti nepieciešams kopienu digitālās iekļaušanas progresa priekšnoteikums;

28.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz izglītības iestādēm atbalsts, kas nepieciešams, lai uzlabotu valodu digitalizāciju ES; iesaka skolām visā ES izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palielinātu pārrobežu sadarbību izglītības jomā, organizējot videokonferences un virtuālās klases; uzsver, ka skolas visā ES varētu izmantot pārrobežu piekļuvi digitālam saturam;

29.  uzsver bibliotēku būtisko nozīmi, sniedzot iedzīvotājiem digitālos pakalpojumus un drošā un visiem atvērtā vidē darot pieejamas tiešsaistes mācības un pakalpojumus; tādēļ iesaka šos centienus atbilstīgi finansēt Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo shēmu ietvaros, shēmām vienai otru papildinot, un plašāk atzīt bibliotēku būtisko nozīmi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšanā;

30.  aicina vairāk pievērsties neformālākām mācīšanās iespējām un apmācības iespējām darbavietā un uzstāj, ka ir vajadzīgas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un mācību sistēmas ar stabiliem resursiem; uzskata, ka pārkvalifikācijas un profesionālas tālākapmācības iespējas ir būtiskas, integrējot attiecīgo digitālo prasmju elementus integrētas darbavietu apmācības programmās un īpašos apmācības risinājumos cilvēkiem, kas strādā mazos un vidējos uzņēmumos; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt saiknes starp izglītību un nodarbinātību, kā arī uzsver mūžilga karjeras atbalsta un konsultāciju nozīmi, atbalstot piekļuvi piemērotai, elastīgai un kvalitatīvai apmācības un karjeras virzībai;

31.  uzsver, ka stažēšanās digitālajā nozarē var palīdzēt studentiem un jauniešiem apgūt praktiskas digitālās prasmes darbavietā; šajā saistībā atzinīgi vērtē jauno izmēģinājuma projektu, ar ko Erasmus+ un pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" tiek ietverta stažēšanās digitālo iespēju jomā; aicina šajā jomā nodrošināt atjaunotu impulsu, izmantojot jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmas;

32.  iesaka dalībvalstīm — ciešā sadarbībā ar vietējām kopienām un izglītības un apmācības sniedzējiem — nodrošināt pieaugušajiem, kuriem ir ierobežotas digitālās prasmes, piekļuvi prasmju pilnveides iespējām, kas tiem ļautu sasniegt minimālo digitālās kompetences līmeni;

33.  aicina dalībvalstis — sadarbībā ar uzņēmumiem, vietējām un reģionālajām kopienām, izglītības un apmācības centriem un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām — apzināt pašreizējo prasmju trūkumu, paplašināt digitālo un interneta pratību, uzlabot plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši nepilngadīgo vidū, un panākt augstu digitālās savienojamības un iekļaušanas līmeni;

34.  atzinīgi vērtē uzņēmumu dalību skolu dibināšanā un finansēšanā;

35.  atzinīgi vērtē stratēģiskās partnerības starp akadēmiskajām un pētniecības iestādēm un publiskajiem un privātajiem partneriem Erasmus+ programmas 2. pamatdarbības ietvaros, lai izveidotu IKT izcilības centrus un veicinātu tehnoloģiju jaunuzņēmumu attīstību;

36.  atgādina — lai panāktu progresu, ir vajadzīga pienācīga digitālo prasmju novērtēšana un uzraudzība; atzinīgi vērtē ES līmeņa instrumentu izstrādi organizācijām (piemēram, Digitālo kompetenču satvaru un "Pamatkompetences mūžizglītībā — Eiropas atsauces satvars") un indivīdiem (piemēram, SELFIE rīku); tomēr uzstāj, ka efektīvām digitālās prasmes novērtēšanas metodēm ir jābūt dinamiskām, elastīgām, pastāvīgi atjauninātām un pielāgotām izglītojamo vajadzībām, un tām arī jātiek ieviestām daudz plašākā mērogā visā Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

37.  aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka SELFIE pašnovērtēšanas rīks būtu pieejams dalībvalstu reģionālajās un minoritāšu valodās;

38.  atzinīgi vērtē to, ka Savienība savā politikā pievērš aizvien lielāku uzmanību digitālajām prasmēm un izglītībai, ko jo īpaši apliecina Digitālās izglītības rīcības plāns, kura pamatā ir vairākas veiksmīgas maza mēroga politikas iniciatīvas, piemēram, ES programmēšanas nedēļa, Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija un Sofijas Aicinājums rīkoties digitālo prasmju un izglītības jomā; uzskata, ka programmēšanas apmācību vajadzētu integrēt plašākā izglītības pieejā attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un kritisko un skaitļošanas domāšanas spēju;

39.  tomēr norāda, ka Savienības iniciatīvas bieži vien nāk no dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, apgrūtinot koordinētu pieeju digitālo prasmju politikai;

40.  atbalsta palielināto finansējumu, kas digitālo prasmju jomā būs pieejams visās nākamās paaudzes DFS programmās; uzstāj, ka Komisijai ir jāveicina sinerģija starp šīm programmām un jānodrošina to koordinācija, ietverot Erasmus+, pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", InvestEU un programmu "Digitālā Eiropa", lai maksimāli palielinātu finansējuma efektivitāti kvalitatīvu digitālo prasmju attīstīšanai un nodrošinātu paliekošus rezultātus visu vecumu izglītojamiem no dažādām vidēm; turklāt uzsver, ka šajās programmās un Eiropas strukturālajos un investīciju fondos ir jārezervē līdzekļi bibliotēku, arhīvu un muzeju digitalizēšanai, lai palielinātu un uzlabotu to izmantošanu izglītībā un kultūras jomā;

41.  uzsver, ka Savienībai ir jāpilnveido spējas tādās jomās kā mākslīgais intelekts, lielie dati, programmatūras inženierija, kvantu skaitļošana un tīmekļa lapu dizains; šajā saistībā atzinīgi vērtē programmas "Digitālā Eiropa" digitālo prasmju elementu;

42.  mudina interneta izglītības un aktīvas e-pilsonības jomā panākt lielāku sinerģiju starp dalībvalstīm un pārējām pasaules daļām, izmantojot dažādus ES ārējās darbības mehānismus un programmas, tostarp Erasmus Mundus;

43.  uzsver, ka atvērtie dati un digitālo tehnoloģiju sadarbības rīki un metodes var nodrošināt inovācijas izglītībā un atvērtās zinātnes turpmāko attīstību, tādējādi veicinot Eiropas ekonomikas pārticību un uzņēmējdarbības garu; turklāt norāda, ka, apkopojot datus par digitalizāciju izglītības un mācību iestādēs un par digitālo tehnoloģiju izmantošanu apmācībā, tiek veikts nozīmīgs ieguldījums politikas veidošanā; tādēļ iesaka Komisijai un dalībvalstīm apkopot datus par savienojumu pakāpi izglītības un mācību iestādēs un par digitāli sertificētu kvalifikāciju izsniegšanas nosacījumiem, kā arī par digitāli apgūtu prasmju validēšanu, kas ir Digitālās izglītības rīcības plāna mērķis;

44.  pauž nožēlu par to, ka ES līmenī nav izstrādāta visaptveroša digitālo prasmju stratēģija, lai gan ir skaidrs, kādas sekas uz ES iekšējo tirgu būs digitālajai pārveidei; uzskata, ka atšķirības starp dalībvalstīm liecina par šādas stratēģijas nepieciešamību;

45.  uzsver, ka būtu jāizstrādā ieteikumi par digitālo kompetenču minimālo līmeni, kas studentiem būtu jāapgūst studiju laikā; tādēļ aicina dalībvalstīs ieviest konkrētu IKT moduli, piemēram, balstoties uz PISA IKT moduli, un tā izstrādē un īstenošanā iesaistīt skolotājus; uzsver, ka IKT modulis būtu jāizstrādā, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādes dalībvalstīs cenšas panākt vienādu digitālās kompetences līmeni, pastāvīgi veicot novērtējumu, nevis piemērojot uz testēšanu orientētu pieeju, un lai ātri atklātu problēmas; mudina dalībvalstis apmainīties ar gūto pieredzi un paraugpraksi, jo īpaši izglītības inovāciju jomā;

46.  uzskata, ka Digitālās izglītības rīcības plāns ir jāuzskata par pirmo virzību uz pilnvērtīgu ES digitālās izglītības un prasmju stratēģiju, balstoties uz mūžizglītības pieeju, kas var nodrošināt gan koordinētāku politikas satvaru, gan vienlaikus pielāgoties mainīgajiem apstākļiem; tāpēc aicina Komisiju kritiski novērtēt šajā plānā paredzētās 11 darbības, tostarp to sociālo iekļautību, lai sagatavotos 2020. gada vidusposma novērtējumam; atgādina, ka pienācīgai pārskatīšanai vajadzētu nozīmēt vēlmi pievērst uzmanību tikai rezultatīvākajiem pasākumiem, atteikties no nerezultatīviem pasākumiem un pēc vajadzības izstrādāt jaunus pasākumus; uzsver, ka pašreiz plānā acīmredzami trūkst digitālo prasmju uzlabošana grūtāk pieejamo pieaugušo iedzīvotāju vidū, sadarbojoties ar neformālās izglītības sniedzējiem;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 112, 2.5.2018., 42. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0247.
(3) OV C 337, 20.9.2018., 135. lpp.
(4) OV C 11, 12.1.2018., 44. lpp.
(5) OV C 316, 22.9.2017., 182. lpp.
(6) OV C 316, 22.9.2017., 76. lpp.
(7) OV C 443, 22.12.2017., 31. lpp.
(8) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.
(9) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.
(10) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(11) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(12) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.
(13) OV C 164, 8.5.2018., 24. lpp.
(14) http://eskills-scale.eu/fileadmin/eskills_scale/all_final_deliverables/scale_digitalisation_report.pdf
(15) Eiropas Komisija, 2017. gada izglītības un apmācības pārskats.
(16) Eiropas Komisija, Women in the Digital Age (Sievietes digitalizācijas laikmetā), Luksemburga, 2018. gads.
(17) Eiropas Komisija, Vienotais nodarbinātības ziņojums, 2018. gads.
(18) Eurostat, 2016. gads.
(19) Komisijas dienestu 2008. gada 9. oktobra darba dokuments "The use of ICT to support innovation and lifelong learning for all – A report on progress" (IKT izmantošana, lai atbalstītu inovācijas un mūžizglītību ikvienam — progresa ziņojums), (SEC(2008)2629).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. decembrisJuridisks paziņojums