Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0209(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0397/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0397/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 13
CRE 10/12/2018 - 13

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.5
CRE 11/12/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.13
CRE 17/04/2019 - 8.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0487
P8_TA(2019)0405

Pieņemtie teksti
PDF 303kWORD 119k
Otrdiena, 2018. gada 11. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveide ***I
P8_TA(2018)0487A8-0397/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (COM(2018)0385 – C8-0249/2018 – 2018/0209(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gadam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/20136, ir jaunākā no vairākām pēdējo 25 gadu Savienības programmām, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā7 tā izpelnījās pozitīvu vērtējumu, proti, līdz šim panāktais dod pamatu to vērtēt kā lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos novērtējumos. Tāpēc arī periodam, kas sākas 2021. gadā, vajadzētu izveidot vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) (“Programma”).
(2)  Vides un klimata pasākumu programma (LIFE), kas 2014.–2020. gadam izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1293/20136, ir jaunākā no vairākām pēdējo 25 gadu Savienības programmām, kas atbalsta vides un klimata tiesību aktu un rīcībpolitisko prioritāšu īstenošanu. Nesenajā vidusposma novērtējumā7 tā izpelnījās pozitīvu vērtējumu, proti, līdz šim panāktais jau dod pamatu to vērtēt kā kopumā ļoti rentablu, kā arī lietderīgu, efektīvu un relevantu. Tāpēc 2014.–2020. gada programma LIFE būtu jāturpina, tajā gan ieviešot zināmas izmaiņas, kas ierosinātas vidusposma novērtējumā un vēlākos novērtējumos. Tāpēc arī periodam, kas sākas 2021. gadā, vajadzētu izveidot vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) (“Programma”).
_________________
_________________
6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).
6 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).
7 Ziņojums par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) vidusposma novērtējumu (SWD(2017)0355).
7 Ziņojums par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) vidusposma novērtējumu (SWD(2017)0355).
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas nosprausti vides, klimata un saistītajos tīras enerģijas tiesību aktos, rīcībpolitikās, plānos un starptautiskos saistību instrumentos, Programmai vajadzētu palīdzēt pāriet uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt vidi un uzlabot vides kvalitāti un apturēt biodaudzveidības zaudēšanu un biodaudzveidību atjaunot — vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot šos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās.
(3)  Tiecoties sasniegt Savienības mērķus un mērķrādītājus, kas nosprausti vides, klimata un saistītajos tīras enerģijas tiesību aktos, rīcībpolitikās, plānos un starptautiskos saistību instrumentos, Programmai taisnīgas pārejas sistēmas ietvaros vajadzētu palīdzēt pāriet uz tīru, energoefektīvu, emisijneitrālu un klimatnoturīgu aprites ekonomiku, kas palīdzētu aizsargāt vidi un uzlabot vidi un veselību, apturēt biodaudzveidības zaudēšanu un biodaudzveidību atjaunot, tostarp izmantojot Natura 2000 tīkla atbalstu, efektīvu pārvaldību un pievēršoties ekosistēmu degradācijas problēmai, — vai nu ar tiešiem pasākumiem, vai palīdzot šos mērķus integrēt citās rīcībpolitikās. Taisnīga pāreja būtu jāpanāk, apspriežoties un veidojot dialogu ar sociālajiem partneriem un skartajiem reģioniem un kopienām. Tas pēc iespējas lielākā mērā būtu jānodrošina arī projektu izstrādē un īstenošanā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, lai nodrošinātu to ilgtermiņa pieejamību, ekosistēmu pakalpojumiem, to saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot prātā šos mērķus, Programmai vajadzētu dot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.
(4)  Savienība ir apņēmusies izstrādāt visaptverošu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas nosprausti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un fokusā izvirza ciešo sasaisti starp tādu dabas resursu pārvaldību, lai nodrošinātu to ilgtermiņa pieejamību, ekosistēmu pakalpojumiem, to saikni ar cilvēka veselību un ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. Paturot prātā šos mērķus, Programmai vajadzētu atspoguļot solidaritātes un kopīgas atbildības principus, vienlaikus dodot būtisku ieguldījumu gan ekonomikas izaugsmē, gan sociālajā kohēzijā.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, visu Savienības rīcībpolitiku un darbību definēšanā un īstenošanā būtu jāiekļauj vides un klimata aizsardzības prasības. Tāpēc būtu jāveicina sinerģija un papildināmība ar citām Savienības finansētām programmām, tostarp jāsekmē tādu darbību finansēšana, kas papildina stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus un atbalsta Programmas ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanu un atkārtošanu. Ir nepieciešama koordinācija, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai projekta finansējuma saņēmējiem nebūtu jāveic divkāršs administratīvais darbs un netiktu uzlikts logs, kas izriet no dažādos finanšu instrumentos noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Programmai vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos tīras enerģijas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam8, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību9 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām10 ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā (“Parīzes klimata nolīgums”).
(5)  Programmai vajadzētu dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt mērķus un mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības vides, klimata un relevantajos tīras enerģijas tiesību aktos, stratēģijās, plānos un starptautiskajos saistību instrumentos, it īpaši ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam8, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību9, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtajā Parīzes nolīgumā10 (“Parīzes klimata nolīgums”), ANO/EEK Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija), ANO/EEK Konvencijā par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, ANO Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, ANO Roterdamas konvencijā par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem un ANO Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.
_________________
_________________
8 Programma 2030. gadam, ANO ĢA 2015. gada 25. septembra rezolūcija.
8 Programma 2030. gadam, ANO ĢA 2015. gada 25. septembra rezolūcija.
9 93/626/EEK: Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).
9 93/626/EEK: Padomes 1993. gada 25. oktobra Lēmums, kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).
10 OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
10 OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
Grozījums Nr. 6 un 101
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi11, klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam12,13,14, Savienības dabas tiesību aktus , kā arī saistītās rīcībpolitikas16,17,18,19,20.
(6)  Lai sasniegtu visaptverošos mērķus, ir sevišķi svarīgi īstenot Aprites ekonomikas paketi11, klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam12, 13, 14, Savienības acquis ar dabu saistītos jautājumos14a, 14b, 15, kā arī saistītās rīcībpolitikas16, 17, 18, 19, 20a, kā arī īstenot saskaņā ar LESD 193. panta 3. punktu pieņemtās vispārējās rīcības programmas20b vides un klimata politikas jomā, tādas kā 7. vides rīcības programma20b.
_________________
_________________
11 COM(2015)0614, 02.12.2015.
11 COM(2015)0614, 02.12.2015.
12 “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, COM(2014)0015, 22.1.2014.
12 “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam”, COM(2014)0015, 22.1.2014.
13 “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija”, COM(2013)0216, 16.4.2013.
13 “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija”, COM(2013)0216, 16.4.2013.
14 Pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, COM(2016)0860, 30.11.2016.
14 Pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, COM(2016)0860, 30.11.2016.
14a Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
14bPadomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
15 “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, COM(2017)0198, 27.4.2017.
15 “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai”, COM(2017)0198, 27.4.2017.
16 Programma “Tīru gaisu Eiropā”, COM(2013)0918.
16 Programma “Tīru gaisu Eiropā”, COM(2013)0918.
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
18 Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, COM(2006)0231.
18 Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, COM(2006)0231.
19 Mazemisiju mobilitātes stratēģija, COM(2016)0501.
19 Mazemisiju mobilitātes stratēģija, COM(2016)0501.
20 Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 6. punktu, 8.11.2017.
20 Rīcības plāns par alternatīvo degvielu infrastruktūru saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 10. panta 6. punktu, 8.11.2017.
20a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
20b Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām.
20c Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Savienība lielu uzmanību pievērš LIFE projektu rezultātu ilgtermiņa ilgtspējai un spējai nodrošināt un noturēt šos rezultātus pēc projektu īstenošanas, inter alia, panākot projektu turpināšanu, atkārtošanu un/vai pārnesi. Tas izvirza īpašas prasības pieteikuma iesniedzējiem, kā arī vajadzību paredzēt Savienības līmeņa garantijas, lai citi Savienības finansēti projekti neapdraudētu kāda no LIFE projektiem īstenošanā gūtos rezultātus.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa sabiedrību. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī sagatavoties Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijai, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās CO2 emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.
(7)  Lai izpildītu saistības, ko Savienība uzņēmusies saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, Savienībai jākļūst par tādu sabiedrību, kas ir ilgtspējīga, īsteno aprites ekonomiku, balstās uz atjaunojamu enerģiju, ir energoefektīva, nerada emisijas un ir klimatnoturīga. Lai to panāktu, ir jāveic darbības, kas palīdzēs īstenot klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, dalībvalstu integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma dekarbonizācijas mērķi īstenot Savienības gadsimta vidus un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju, īpaši pievēršoties nozarēm, kas pašlaik rada vislielākās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesārņojumu. Programmā būtu jāietver arī pasākumi, kas palīdzēs īstenot Savienības klimatadaptācijas rīcībpolitiku, lai mazinātu neaizsargātību pret negatīvajām klimata pārmaiņu sekām.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pāreja uz tīru enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.
(8)  Pāreja uz atjaunojamu, energoefektīvu un emisijneitrālu enerģiju dod būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un līdztekus dod arī vidiskus blakusieguvumus. Programmas “Apvārsnis 2020” satvarā līdz 2020. gadam finansētās spēju veidošanas darbības, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, būtu jāintegrē Programmā, jo to mērķis ir nevis finansēt izcilību un sekmēt inovāciju, bet gan palīdzēt ieviesties jau pieejamām atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tehnoloģijām, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Programmai būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas un nozares, kas iesaistītas pārejā uz tīru enerģiju, piemēram, ēku sektors, rūpniecība, transports un lauksaimniecība. Šo spēju veidošanas darbību iekļaušana Programmā sagatavo augsni sinerģijai starp apakšprogrammām un vairo Savienības finansējuma vispārējo saskaņotību. Tāpēc būtu jāvāc un jāizplata dati par jau pieejamo pētniecības un inovācijas risinājumu izmantošanu LIFE projektos, arī no programmas “Apvārsnis Eiropa” un tās priekštecēm.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projektu izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas tīrā enerģijā arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.
(9)  Tīrās enerģijas tiesību aktu ietekmes novērtējumos lēsts, ka, lai sasniegtu Savienības 2030. gada enerģētikas mērķrādītājus, 2021.–2030. gadā ik gadu būs vajadzīgas papildu investīcijas 177 miljardu euro apmērā. Lielākā investīciju nepietiekamība konstatēta ēku dekarbonizācijas jomā (investīcijās energoefektivitātē un maza mēroga atjaunojamo energoresursu risinājumos), kur kapitāls jānovirza ļoti izkliedētiem projektiem. Viens no apakšprogrammas “Pāreja uz tīru enerģiju” mērķiem ir veidot projekta izstrādes un sakopošanas spēju, tā palīdzot arī apgūt Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus un veicināt investīcijas atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē arī ar InvestEU finanšu instrumentiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Programma LIFE ir vienīgā programma, kas īpaši veltīta rīcībai vides un klimata jomā, un līdz ar to tai ir izšķirīga loma Savienības tiesību aktu īstenošanas atbalstīšanā minētajās jomās.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienreiz, šajā revīzijā aptverot visas attiecīgās programmas un attiecīgos piemērojamos noteikumus.
(11)  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Darbības, kas saņem kumulatīvo finansējumu no dažādām Savienības programmām, būtu jārevidē tikai vienreiz, šajā revīzijā aptverot visas attiecīgās programmas un attiecīgos piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata pakete21 liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un caurskatīšanu, veicinot ieinteresēto personu iesaisti, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.
(12)  Savienības jaunākā vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) pakete21 liecina, ka ir vēl daudz jāizdara, lai paātrinātu Savienības vides acquis īstenošanu un pastiprinātu vidisko un klimatisko mērķu integrāciju citās rīcībpolitikās. Tāpēc Programmai vajadzētu būt katalizatoram, kas risina horizontālus, sistēmiskus uzdevumus, kā arī EIR apzinātos īstenošanas nepilnību pamatcēloņus, un ļauj panākt vajadzīgo progresu, izstrādājot, testējot un atkārtojot jaunas pieejas, atbalstot rīcībpolitiku izstrādi, uzraudzību un caurskatīšanu, uzlabojot vides, klimata pārmaiņu un saistīto pārejas uz tīru enerģiju jautājumu pārvaldību, tostarp veicinot sabiedrības un ieinteresēto personu daudzlīmeņu iesaisti, spēju veidošanu, komunikāciju un izpratni, mobilizējot investīcijas no dažādām Savienības investīciju programmām vai citiem finansējuma avotiem un atbalstot pasākumus, kas ļaus pārvarēt dažādos šķēršļus, kas liedz rezultatīvi īstenot svarīgus vides tiesību aktos noteiktus plānus.
_________________
_________________
21 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017)0063).
21 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017)0063).
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai apturētu biodaudzveidības zudumu un biodaudzveidību atjaunotu, arī jūras ekosistēmās, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un novērtēšanai; jāatbalsta tādas rīcībpolitikas un tiesību akti kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam22, Padomes Direktīva 92/43/EEK23 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK24 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)1143/201425, it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus, arī integrētas pieejas to prioritārās rīcības satvaru īstenošanai, kas sagatavoti uz Direktīvas 92/43/EEK pamata. Savienībai būtu jāseko saviem ar biodaudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos noteiktās izsekošanas prasības.
(13)  Lai apturētu biodaudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju un biodaudzveidību atjaunotu, arī jūras un citās ūdens ekosistēmās, ir vajadzīgs atbalsts relevantu Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādei, īstenošanai, izpildes panākšanai un novērtēšanai; jāatbalsta tādas rīcībpolitikas un tiesību akti kā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam22, Padomes Direktīva 92/43/EEK23 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK24 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014, it īpaši veidojot zināšanu bāzi rīcībpolitiku izstrādei un īstenošanai un mazā mērogā vai pielāgoti konkrētai vietējai, reģionālai vai nacionālai situācijai izstrādājot, testējot, demonstrējot un izmantojot paraugprakses un paraugrisinājumus, tādus kā efektīva pārvaldība, arī integrētas pieejas to prioritārās rīcības satvaru īstenošanai, kas sagatavoti uz Direktīvas 92/43/EEK pamata. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāseko saviem ar biodaudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tās varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus. Būtu jāizpilda arī citos relevantajos Savienības tiesību aktos noteiktās izsekošanas prasības.
_________________
_________________
22 COM(2011)0244.
22 COM(2011)0244.
23 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
23 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
25 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).
25 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Nesenie izvērtējumi un novērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums. Ievērojamu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā var dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp [Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds]. Programma šādas integrējošas pieejas efektivitāti var vēl uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti Savienības dabas un biodaudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas veicināšanai, arī darbībām, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izstrādātajos prioritārās rīcības satvaros. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas relevanto dabas un biodaudzveidības mērķu integrēšanai citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka šo rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi. Dalībvalstis savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos var nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.
(14)  Nesenie izvērtējumi un novērtējumi, arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskats un dabas tiesību aktu atbilstības pārbaude, liecina, ka viens no galvenajiem pamatcēloņiem, kāpēc Savienības dabas tiesību akti un biodaudzveidības stratēģija nav īstenoti pietiekamā mērā, ir pienācīga finansējuma trūkums. Ar nosacījumu, ka finansējums ir papildinošs, ievērojamu ieguldījumu minēto vajadzību apmierināšanā var dot galvenie Savienības finansēšanas instrumenti, tostarp [Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds]. Programma šādas integrējošas pieejas efektivitāti var vēl uzlabot ar stratēģiskiem dabas projektiem, kas veltīti Savienības dabas un biodaudzveidības tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošanas veicināšanai, arī darbībām, kuras paredzētas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izstrādātajos prioritārās rīcības satvaros. Stratēģiskajiem dabas projektiem būtu dalībvalstīs jāatbalsta rīcības programmas, kas palīdzētu relevantos dabas un biodaudzveidības mērķus integrēt citās rīcībpolitikās un finansēšanas programmās, tā nodrošinot, ka šo rīcībpolitiku īstenošanai tiek mobilizēti vajadzīgie līdzekļi. Dalībvalstis savos kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos var nolemt zināmu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai piešķīruma daļu izmantot tam, lai piesaistītu atbalstu darbībām, kas ir komplementāras šajā regulā definētajiem stratēģiskajiem dabas projektiem.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Ir lietderīgi arī turpmāk atļaut no Programmas finansēt mazas biodaudzveidības dotācijas gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.
(15)  Brīvprātīgā shēma “Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās” (BEST) veicina biodaudzveidības, arī jūras biodaudzveidības, saglabāšanu un ekosistēmu pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu, arī ekosistēmās balstītas pieejas klimatadaptācijai un klimata pārmaiņu mazināšanai, Savienības tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās. Īstenojot 2011. gadā pieņemto BEST sagatavošanas darbību un attiecīgi BEST 2.0 Programmu un BEST RUP projektu, shēma BEST ir palīdzējusi vairot izpratni par tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ekoloģisko nozīmi un izšķirīgo lomu pasaules biodaudzveidības saglabāšanā. Komisija lēš, ka šajās teritorijās uz vietas īstenojamo projektu finansiālam atbalstam ik gadu ir vajadzīgi 8 miljoni EUR. Aizjūras zemes un teritorijas šo mazo biodaudzveidības dotāciju shēmu augstu novērtējušas savās 2017. un 2018. gada ministru deklarācijās. Tāpēc ir lietderīgi arī turpmāk no Programmas finansēt mazas biodaudzveidības dotācijas, tostarp spēju veidošanu un finansēto darbību kapitalizāciju, gan tālākajos reģionos, gan aizjūras zemēs un teritorijās.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Lai aizvien vairāk ieietos aprites ekonomika, par materiālu un produktu, arī plastmasas, projektēšanu, ražošanu, patēriņu un likvidēšanu ir jāsāk domāt citādi. Programmai būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomiku, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem (uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem), it sevišķi izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām un nacionālām situācijām pielāgotas paraugtehnoloģijas, paraugprakses un paraugrisinājumus, tostarp integrētas pieejas atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanai. Atbalstot plastmasu stratēģijas īstenošanu, var īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.
(16)  Lai aizvien vairāk ieietos aprites un resursefektīva ekonomika, par materiālu un produktu, arī plastmasas, projektēšanu, ražošanu, patēriņu un likvidēšanu ir jāsāk domāt citādi. Programmai būtu jāveicina pāreja uz aprites ekonomiku, sniedzot finansiālu atbalstu dažādiem aktoriem (uzņēmumiem, publiskajām iestādēm un patērētājiem), it sevišķi izmantojot, izstrādājot un pārņemot konkrētām vietējām, reģionālām un nacionālām situācijām pielāgotas paraugtehnoloģijas, paraugprakses un paraugrisinājumus, tostarp integrētas pieejas atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas piemērošanai un atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plānu īstenošanai. Atbalstot plastmasu stratēģijas īstenošanu, var īpaši cīnīties pret jūras piedrazojuma problēmu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Lai Savienības pilsoņiem būtu laba veselība un lai viņi labi justos, būtiska nozīme ir augstam vides aizsardzības līmenim. Programmai būtu jāatbalsta Savienības mērķis ražot un izmantot ķīmiskās vielas tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, un būtu jāizstrādā Savienības stratēģija netoksiskai videi. Programmai būtu arī jāatbalsta pasākumi Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK1a īstenošanas veicināšanai, lai nodrošinātu tādus trokšņu līmeņus, kas neizraisa būtisku negatīvu ietekmi un apdraudējumu cilvēka veselībai.
___________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīva 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību. Samierināšanas komitejā sniegtais Komisijas paziņojums attiecībā uz Direktīvu par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un to nepakļautu riskam. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/228426 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.
(17)  Gaisa rīcībpolitikas jomā Savienības ilgtermiņa mērķis ir panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un to nepakļautu riskam, vienlaikus stiprinot sinerģiju starp gaisa kvalitātes uzlabojumiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Sabiedrība gaisa piesārņojumu labi apzinās, un iedzīvotāji no iestādēm gaida rīcību, jo īpaši apgabalos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstam gaisa piesārņojuma līmenim. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/228426 uzsver, cik liela loma tīra gaisa mērķu sasniegšanā var būt Savienības finansējumam. Tāpēc ar Programmu būtu jāatbalsta projekti, arī stratēģiski integrētie projekti, kam ir potenciāls piesaistīt publiskos un privātos līdzekļus, demonstrēt paraugprakses un veicināt gaisa kvalitātes plānu un tiesību aktu īstenošanu vietējā, reģionālā, starpreģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.
_________________
_________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Viens no vispārējiem ES vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot jūras vidi. Ar Programmu vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt biodaudzveidību un jūras ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības satvariem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK28, veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši nolūkā risināt pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir jūras vides aizsardzība.
(19)  Viens no vispārējiem ES vides rīcībpolitikas mērķiem ir aizsargāt un atjaunot ūdens vidi. Ar Programmu vajadzētu palīdzēt pārvaldīt, saglabāt, atjaunot un monitorēt biodaudzveidību un ūdens ekosistēmas, it sevišķi Natura 2000 jūras teritorijas, un aizsargāt sugas saskaņā ar prioritārās rīcības satvariem, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, panākt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK28, veicināt jūru tīrību un veselību, īstenot Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā, jo īpaši nolūkā risināt pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma problēmu, un veicināt Savienības iesaisti starptautiskajā okeānu pārvaldībā, kas ir izšķirīgi svarīgi, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzītos mērķus un nākamajām paaudzēm atstātu veselīgus okeānus. Programmas stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem vajadzētu ietvert relevantas darbības, kuru mērķis ir ūdens vides aizsardzība.
_________________
_________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Pašreizējais Natura 2000 teritoriju saglabāšanās stāvoklis ir ļoti slikts, kas liecina, ka šādām teritorijām joprojām ir vajadzīga aizsardzība. Tagadējie KLP maksājumi par Natura 2000 teritorijām ir visefektīvākais līdzeklis, kā saglabāt biodaudzveidību lauksaimniecības zemē1a. Tomēr šādi maksājumi ir nepietiekami, un tie nerada lielu dabas kapitāla vērtību. Tāpēc, lai stimulētu vides aizsardzību šādās teritorijās, KLP maksājumi par Natura 2000 teritorijām būtu jāpalielina.
_________________
1a G. Pe’er, S. Lakner, R. Müller, G. Passoni, V. Bontzorlos, D. Clough, F. Moreira,C. Azam, J. Berger, P. Bezak, A. Bonn, B. Hansjürgens, L. Hartmann, J.Kleemann, A. Lomba, A. Sahrbacher, S. Schindler, C. Schleyer, J. Schmidt, S.Schüler, C. Sirami, M. von Meyer-Höfer un Y. Zinngrebe (2017). Vai KLP atbilst mērķim? Ar pierādījumiem pamatots atbilstības pārbaudes novērtējums. Leipciga, Vācijas Integratīvās biodaudzveidības pētniecības centrs (iDiv) Halle-Jena-Leipzig.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību un patērētāju iesaisti, un jāpaplašina ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā.
(20)  Lai uzlabotos pārvaldība vides un klimata pārmaiņu lietās un ar tām saistītās lietās, kas attiecas uz pāreju uz tīru enerģiju, ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, veicinot sabiedrības informētību un patērētāju iesaisti, tostarp izmantojot komunikācijas stratēģiju, kurā ņemti vērā jaunie plašsaziņas līdzekļi un sociālie tīkli, un jāpaplašina sabiedrības un ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, daudzlīmeņu iesaiste konsultācijās par attiecīgajām rīcībpolitikām un to īstenošanā. Tāpēc ir lietderīgi, lai Programma atbalstītu plašu NVO loku, kā arī bezpeļņas organizāciju tīklus, kas īsteno Savienības nozīmes mērķus un kas galvenokārt darbojas vides vai klimata rīcības jomā, konkursa un pārredzamā veidā piešķirot dotācijas darbībām, lai šādām NVO, tīkliem un struktūrām palīdzētu efektīvi sekmēt Savienības politikas īstenošanu un veidot un stiprināt to spēju kļūt par efektīvākiem partneriem.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu Programmas apakšprogrammu transversālam mērķim, un Programmai vajadzētu palīdzēt izstrādāt un attīstīt horizontālo vidiskās pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, ar ko tiktu īstenota Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem29.
(21)  Pārvaldības uzlabošanai visos līmeņos vajadzētu būt visu Programmas apakšprogrammu transversālam mērķim, un Programmai vajadzētu palīdzēt izstrādāt, īstenot un efektīvi nodrošināt vides un klimata acquis ievērošanu, jo īpaši horizontālo vidiskās pārvaldības regulējumu, arī tiesību aktus, kurus īsteno ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem29 29a un Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja.
_________________
_________________
29 OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
29 OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
29a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.
(22)  Programmai tirgus dalībnieki būtu jāsagatavo pārejai uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu emisijneitrālu aprites ekonomiku un tie šajā pārejā jāatbalsta, izmēģinot jaunas darījumdarbības iespējas, uzlabojot profesionālās prasmes, atvieglojot patērētāju piekļuvi ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem, iesaistot un iespēcinot sabiedriskās domas iespaidotājus un izmēģinot jaunas metodes, kā pielāgot esošos procesus un darījumdarbības vidi. Lai atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu plašāku ieviešanos tirgū, jācenšas panākt to pieņemšana sabiedrībā un patērētāju iesaiste.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Ar programmu LIFE paredzēts atbalstīt tādu metožu, pieeju un paraugprakses demonstrējumus, kurus var pārņemt un paplašināt. Inovatīvi risinājumi sekmētu ekoloģisko raksturlielumu un ilgtspējas uzlabošanos, jo īpaši nolūkā attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi apvidos, kuros notiek aktīs darbs klimata, ūdens, augsnes, biodaudzveidības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šajā ziņā būtu jāuzsver sinerģija ar citām programmām un rīcībpolitikām, tādām kā Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecības produktivitātei un ilgtspējai un ES Vides vadības un audita sistēma.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām (integrēšana). Programmas ietvaros izstrādātajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalītiska loma, būtu jāizmanto šo finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piem., valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģijas.
(23)  Savienības līmenī lielas investīcijas vides un klimata pasākumos tiek galvenokārt finansētas no lielām Savienības finansēšanas programmām (integrēšana). Tāpēc noteikti ir jāpastiprina centieni, lai arī pārējās Savienības finansēšanas programmas būtu ilgtspējīgas, biodaudzveidību aizsargājošas un klimatnoturīgas un lai visos Savienības instrumentos tiktu integrēti ilgtspēju nodrošinoši pasākumi. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt kopīgu metodiku un veikt efektīvus pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka LIFE projekti neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz citām Savienības programmām un rīcībpolitikām. Programmas ietvaros izstrādātajiem stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kam ir katalītiska loma, būtu jāizmanto šo finansēšanas programmu un citu finansējuma avotu, piem., valsts fondu, sniegtās finansējuma saņemšanas iespējas un jāveido sinerģijas.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Stratēģisko dabas projektu un stratēģisko integrēto projektu panākumi ir atkarīgi no ciešas sadarbības starp valsts, reģionālām un vietējām iestādēm un nevalstiskiem rīcībspēkiem, uz kuriem attiecas Programmas mērķuzdevumi. Tāpēc saistībā ar projektu izstrādi, īstenošanu, novērtēšanu un uzraudzību būtu jāpiemēro pārredzamības un lēmumu publiskuma principi, jo īpaši gadījumā, ja notiek līdzekļu integrēšana vai iesaistīti vairāki finansējuma avoti.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs klimata pasākumus pilnīgāk integrēt citās politikas jomās un panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 25 % ES budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā. Paredzams, ka Programmas pasākumu ieguldījums klimatisko mērķu sasniegšanā būs 61 % no Programmas kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas Programmas sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz novērtētas relevanto izvērtēšanas un caurskatīšanas procesu kontekstā.
(24)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir koordinēti un vērienīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības pienākumam īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, Programma palīdzēs klimata pasākumus pilnīgāk integrēt citās politikas jomās un panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 25 % ES budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimatisko mērķu sasniegšanā 2021.–2027. gada DFS periodā un ikgadējā 30 % mērķa sasniegšanā pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 2027. gadā. Paredzams, ka Programmas pasākumu ieguldījums klimatisko mērķu sasniegšanā būs [61%] no Programmas kopējā līdzekļu apjoma. Relevantās darbības tiks apzinātas Programmas sagatavošanā un īstenošanā un vēlreiz novērtētas relevanto izvērtēšanas un caurskatīšanas procesu kontekstā.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.
(25)  Programmu īstenojot, pienācīga uzmanība būtu jāveltī tālāko reģionu stratēģijai, ņemot vērā LESD 349. pantu un šo reģionu īpašās vajadzības un neaizsargātību. Šajā nolūkā pienācīgi būtu jāstiprina Savienības un dalībvalstu finansējums. Būtu jāņem vērā arī Savienības rīcībpolitikas, kas nav vides, klimata un relevantās tīras enerģētikas rīcībpolitikas.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Atbalstot Programmas īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar Programmas valsts kontaktpunktiem, jāorganizē semināri un darbsemināri, jāpublicē saraksti ar Programmas ietvaros finansētajiem projektiem vai jāveic citas darbības, kas orientētas uz projektu rezultātu izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā. Šādas darbības it sevišķi jāorientē uz dalībvalstīm, kas apgūst maz līdzekļu, un jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem vai ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos un vēl noritošos projektos tajā pašā jomā.
(26)  Atbalstot Programmas īstenošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar Programmas valsts, reģionāliem un vietējiem kontaktpunktiem, tostarp jāizveido vietēja līmeņa konsultāciju tīkls, lai sekmētu tādu projektu izstrādi, kam ir augsta pievienotā vērtība un ietekme uz politiku, un lai nodrošinātu, ka tiek sniegta informācija par papildu finansējumu, projektu pārnesamību, kā arī ilgtermiņa ilgtspēju, jāorganizē semināri un darbsemināri, jāpublicē saraksti ar Programmas ietvaros finansētajiem projektiem vai jāveic citas darbības, piemēram, plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kas orientētas uz projektu rezultātu vērienīgāku izplatīšanu, pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņas veicināšanu un projektu rezultātu atkārtošanu visā Savienībā, tādējādi veicinot sadarbību un komunikāciju. Šādas darbības it sevišķi jāorientē uz dalībvalstīm, kas apgūst maz līdzekļu, un jāveicina saziņa un sadarbība starp projektu labuma guvējiem, pieteikumu iesniedzējiem vai ieinteresētajām personām, kas iesaistīti pabeigtos un vēl noritošos projektos tajā pašā jomā. Ir būtiski šādā komunikācijā un sadarbībā iesaistīt arī reģionālās un vietējās iestādes un ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Minimālās un maksimālās līdzfinansējuma likmes būtu jānosaka tādā līmenī, kāds vajadzīgs efektīva Programmas atbalsta līmeņa saglabāšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamo elastīgumu un pielāgojamību, kas vajadzīga, lai apmierinātu pašreizējo darbību un struktūru vajadzības.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana.
(31)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu standarta likmes izmantošanas izskatīšana. Komisijai būtu jānodrošina, ka īstenošana ir viegli saprotama, un būtu jāveicina, lai notiktu īstena projekta izpildītāju darba vienkāršošana.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Lai Programmas atbalsts un īstenošana būtu saskanīga ar Savienības rīcībpolitikām un prioritātēm un papildinātu citus Savienības finanšu instrumentus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot daudzgadu darba programmas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un palīdzēt sasniegt Savienības vides, klimata un relevanto tīras enerģijas tiesību aktu, stratēģiju, plānu vai starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(38)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, dot ieguldījumu augsta līmeņa vides aizsardzībā un vērienīgā klimatiskā rīcībā, nodrošinot labu pārvaldību un daudzu ieinteresēto personu iesaisti, un palīdzēt sasniegt Savienības vides, biodaudzveidības, klimata, aprites ekonomikas un relevanto atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes tiesību aktu, stratēģiju, plānu vai starptautisku saistību instrumentu mērķus un mērķrādītājus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Ar šo regulu tiek izveidota vides un klimata pasākumu programma (LIFE) (“Programma”).
Ar šo regulu tiek izveidota vides un klimata pasākumu programma (LIFE) (“Programma”), kas aptver periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets 2021.–2027. gada periodam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets minētajam periodam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  “stratēģiski dabas projekti” ir projekti, kas palīdz sasniegt Savienības dabas un biodaudzveidības mērķus, dalībvalstīs īstenojot saskaņotas rīcības programmas nolūkā šos mērķus un prioritātes integrēt citās rīcībpolitikās un finanšu instrumentos, tostarp koordinēti īstenojot saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotos prioritārās rīcības satvarus;
(1)  “stratēģiski dabas projekti” ir projekti, kas palīdz sasniegt Savienības dabas un biodaudzveidības mērķus, īstenojot saskaņotas rīcības programmas, jo īpaši nolūkā šos mērķus un prioritātes integrēt citās rīcībpolitikās un finanšu instrumentos, tostarp koordinēti īstenojot saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotos prioritārās rīcības satvarus;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt pāreju uz tīru, energoefektīvu un klimatnoturīgu mazoglekļa aprites ekonomiku, cita starpā veicinot pāreju uz tīru enerģiju, vides kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu un biodaudzveidības zuduma apturēšanu un biodaudzveidības atjaunošanu, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
1.  Programmas vispārīgais mērķis ir taisnīgas pārejas sistēmas ietvaros sekmēt pāreju uz tīru, energoefektīvu, emisijneitrālu un klimatnoturīgu aprites ekonomiku, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, apturēt biodaudzveidības zudumu un to atjaunot, kā arī apturēt ekosistēmu degradāciju un to pavērst pretējā virzienā, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru enerģiju, un palīdzēt izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā;
(a)  izstrādāt, demonstrēt un popularizēt inovatīvus paņēmienus un pieejas, kā sasniegt Savienības tiesību aktos un rīcībpolitikās izvirzītos vides un klimata politikas mērķus, tostarp pāriet uz tīru, atjaunojamu enerģiju un uzlabot energoefektivitāti, sekmēt uz zināšanām balstītu, efektīvu pārvaldību un izmantot paraugpraksi dabas un biodaudzveidības jomā, tostarp ar Natura 2000 tīkla atbalstu;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes panākšanu, tostarp uzlabot pārvaldību, stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;
(b)  atbalstīt relevanto Savienības tiesību aktu un rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu, uzraudzību, efektīvu ievērošanu un izpildes panākšanu, jo īpaši atbalstot saskaņā ar LESD 192. panta 3. punktu pieņemto vispārējo Savienības vides rīcības programmu īstenošanu un uzlabojot vides un klimata pārvaldību visos līmeņos, tostarp stiprinot publisko un privāto aktoru spējas un pilsoniskās sabiedrības iesaisti;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada periodā ir 5 450 000 000 EUR faktiskajās cenās.
1.  Finansējums Programmas īstenošanai 2021.–2027. gada periodā ir 6 442 000 000 EUR 2018. gada cenās (7 272 000 000 EUR faktiskajās cenās).
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:
2.  Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:
a)  3 500 000 000 EUR jomai “Vide”, no kā
a)  4 715 000 000 EUR 2018. gada cenās (5 322 000 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 73,2 % no kopējā Programmas finansējuma) jomai “Vide”, no kā
(1)  2 150 000 000 EUR apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un
(1)  2 829 000 000 EUR 2018. gada cenās (3 261 420 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 44,9% no kopējā Programmas finansējuma) apakšprogrammai “Daba un biodaudzveidība” un
(2)  1 350 000 000 EUR apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;
(2)  1 886 000 000 EUR 2018. gada cenās (2 060 580 000 EUR faktiskajās cenās, kas ir 28,3% no kopējā Programmas finansējuma) apakšprogrammai “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte”;
(b)  1 950 000 000 EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā
(b)  1 950 000 000 EUR jomai “Klimata pasākumi”, no kā
(1)  950 000 000 EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un
(1)  950 000 000 EUR apakšprogrammai “Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām” un
(2)  1 000 000 000 EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.
(2)  1 000 000 000 EUR apakšprogrammai “Pāreja uz tīru enerģiju”.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:
1.  Ja pilnībā tiek ievēroti visi noteikumi un nosacījumi, Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Starptautiska sadarbība
Programmas īstenošanas laikā var sadarboties ar relevantām starptautiskām organizācijām un to iestādēm un struktūrām, ja tas ir vajadzīgs 3. pantā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
7. pants
Programmu īsteno tā, lai gādātu par tās saskanību ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un InvestEU, tā radot sinerģiju, ir sevišķi attiecībā uz stratēģiskiem dabas projektiem un stratēģiskiem integrētajiem projektiem, un atbalstot Programmas ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanos un pārņemšanu.
Komisija nodrošina konsekventu Programmas īstenošanu un Komisija un dalībvalstis gādā, lai tā būtu saskanīga un tiktu koordinēta ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Inovācijas fondu un InvestEU, tā radot sinerģiju, ir sevišķi attiecībā uz stratēģiskiem dabas projektiem un stratēģiskiem integrētajiem projektiem, un atbalstot Programmas ietvaros izstrādāto risinājumu ieviešanos un pārņemšanu. Komisija un dalībvalstis visos līmeņos nodrošina papildināmību. Komisija nosaka konkrētās darbības un mobilizē vajadzīgo finansējumu no citām Savienības programmām, un sekmē no citiem avotiem finansēto papildinošo darbību koordinētu un saskaņotu īstenošanu.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Programmu īsteno taisnīgas pārejas sistēmas ietvaros, projektu izstrādē un īstenošanā iesaistot skartās kopienas un teritorijas, ko jo īpaši panāktu, rīkojot apspriedes un veidojot dialogu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” projektus, kas attiecas uz Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un monitoringu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK atbalsta tā, kā paredzēts saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotajos prioritārās rīcības satvaros.
3.  Apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” projektos, kas attiecas uz Natura 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un monitoringu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK, ņem vērā prioritātes, kuras noteiktas nacionālajos un reģionālajos plānos, stratēģijās un rīcībpolitikās, inter alia saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK izveidotajos prioritārās rīcības satvaros.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
4.  Ar dotācijām var finansēt darbības ārpus Savienības, ja vien projekts ir vērsts uz Savienības vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem un darbības ārpus Savienības ir jāveic, lai nodrošinātu dalībvalstu teritorijā veikto pasākumu rezultativitāti.
4.  Ar dotācijām var finansēt darbības ārpus dalībvalstīm, aizjūras teritoriju valstīm vai ar tām saistītajiem reģioniem, ja vien projekts ir vērsts uz Savienības vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem un darbības ārpus Savienības ir jāveic, lai nodrošinātu dalībvalstu teritorijā vai aizjūras teritoriju valstīs vai ar tām saistītajos reģionos veikto pasākumu rezultativitāti.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 3. punkts
(3)  cita darba programmā uzskaitīta trešā valsts, ņemot vērā 4.–6. punktā noteiktos nosacījumus;
(3)  cita daudzgadu darba programmās uzskaitīta trešā valsts, ņemot vērā 4.–6. punktā noteiktos nosacījumus;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
11. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Lai Programmas līdzekļus izmantotu lietderīgi un lai panāktu efektīvu 4. punktā minēto tiesību subjektu dalību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot apmēru, kādā attiecīgo tiesību subjektu dalība Savienības īstenotajā vidiskajā un klimatiskajā politikā ir uzskatāma par pietiekamu, lai viņi būtu tiesīgi piedalīties Programmā.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Projektu iesniegšanas un atlases procedūras
1.  Ar Programmu ievieš šādas projektu iesniegšanas un atlases procedūras:
a)  vienkāršota divposmu pieeja, kas balstīta uz kopsavilkuma iesniegšanu un novērtēšanu, un pēc tam pilnīgu priekšlikumu iesniedz kandidāti, kuru priekšlikumi izraudzīti priekšatlasē;
b)  standarta vienposma pieeja, kas balstīta tikai uz pilnīga priekšlikuma iesniegšanu un novērtēšanu. Ja priekšroka dota standarta pieejai, nevis vienkāršotai pieejai, iemeslus, kādēļ izdarīta šāda izvēle, norāda darba programmā, ņemot vērā organizatoriskos un operatīvos ierobežojumus, kas saistīti ar katru apakšprogrammu un attiecīgā gadījumā ar katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
2.  Panta 1. punktā “kopsavilkums” nozīmē ne vairāk kā 10 lappušu garu izklāstu, kas ietver projekta satura aprakstu, potenciālo(-s) partneri(-us), ierobežojumus, kādi varētu rasties, un ārkārtas rīcības plānu to risināšanai, kā arī izraudzīto stratēģiju, lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspēju pēc tā pabeigšanas, projektā iesaistīto labumguvēju administratīvās struktūras un detalizētu projekta budžetu.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
13. pants
13. pants
13. pants
Piešķiršanas kritēriji
Piešķiršanas kritēriji
Piešķiršanas kritērijus uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus nosaka, ņemot vērā šādus apsvērumus:
Piešķiršanas kritērijus nosaka daudzgadu darba programmās, kā noteikts 17. pantā, un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā šādus apsvērumus:
a)  Programmas finansētie projekti izvairās apdraudēt Programmas vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas mērķu sasniegšanu un, ja iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;
a)  Programmas finansētie projekti neapdraud Programmas vides, klimata vai relevanto tīras enerģijas mērķu sasniegšanu un, kur vien iespējams, veicina zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu;
aa)  projekti nodrošina izmaksefektīvu pieeju un ir tehniski un finansiāli pamatoti;
ab)  priekšroka dodama projektiem ar vislielākā devuma potenciālu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai;
b)  priekšroka dodama projektiem, kas sniedz blakusieguvumus un veicina sinerģijas starp 4. pantā minētajām apakšprogrammām.
b)  priekšroka dodama projektiem, kas sniedz blakusieguvumus un veicina sinerģijas starp 4. pantā minētajām apakšprogrammām.
c)  priekšroka dodama projektiem, kam ir vislielākās izredzes tikt atkārtotiem un ieviestiem publiskajā vai privātajā sektorā vai vislielākās izredzes mobilizēt lielākās investīcijas vai finansiālos resursus (katalītiskais potenciāls);
c)  novērtēšanā papildu punkti dodami projektiem, kam ir vislielākās izredzes tikt atkārtotiem un ieviestiem publiskajā vai privātajā sektorā vai vislielākās izredzes mobilizēt lielākās investīcijas vai finansiālos resursus (katalītiskais potenciāls);
d)  nodrošina, ka standarta rīcības projekti ir atkārtojami;
d)  nodrošina, ka standarta rīcības projekti ir atkārtojami;
e)  izvērtējumā papildpunktus piešķir projektiem, kas par pamatu ņem citu Programmas, iepriekšējo programmu vai no citiem Savienības līdzekļiem finansētu projektu rezultātus vai tos izvērš lielākā mērogā;
e)  izvērtējumā papildpunktus piešķir projektiem, kas par pamatu ņem citu Programmas, iepriekšējo programmu vai no citiem Savienības līdzekļiem finansētu projektu rezultātus vai tos izvērš lielākā mērogā;
f)  attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos vai tālākajos reģionos.
f)  attiecīgā gadījumā īpašu uzmanību veltī projektu bioģeogrāfiskajam līdzsvaram un projektiem ģeogrāfiskos apgabalos, kam ir īpašas vajadzības vai kas ir sevišķi neaizsargāti, piem., apgabalos ar īpašiem vidiskiem izaicinājumiem vai dabas ierobežojumiem, pārrobežu apgabalos, augstas dabas vērtības apgabalos vai tālākajos reģionos.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Darbība, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katrai darbības finansējuma daļai ir attiecīgi piemērojami tās Savienības programmas noteikumi, kas šo daļu finansē. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to, kādu atbalstu sniegušas dažādās Savienības programmas, var aprēķināt pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.
1.  Darbība, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Lai saņemtu Programmas finansējumu, darbības, kurām piešķirts finansējums no citām Savienības programmām, nedrīkst apdraudēt 3. pantā noteikto vides vai klimata politikas mērķu sasniegšanu. Katrai darbības finansējuma daļai ir attiecīgi piemērojami tās Savienības programmas noteikumi, kas šo daļu finansē. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un to, kādu atbalstu sniegušas dažādās Savienības programmas, var aprēķināt pēc proporcionalitātes principa saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Darbības, kam piešķirts izcilības zīmogs vai kas atbilst šiem kumulatīvajiem komparatīvajiem nosacījumiem:
2.  Darbības, kam piešķirts izcilības zīmogs vai kas atbilst šiem kumulatīvajiem komparatīvajiem nosacījumiem:
a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;
a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;
b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;
b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;
c)  minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros tās finansēt nevar budžeta ierobežojumu dēļ,
c)  minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus ietvaros tās finansēt nevar budžeta ierobežojumu dēļ,
var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu vai Regulas (ES) XX [par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] [8]. pantu, ja vien šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, kurš sniedz atbalstu.
var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67]. panta 5. punktu vai Regulas (ES) XX [par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību] [8]. pantu, ja vien šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem un atbilstības kritērijiem. Piemēro tā fonda noteikumus, kurš sniedz atbalstu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļai.
Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļai, pienācīgu uzmanību pievēršot ilgtspējas un pārredzamības prasībām.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
17. pants – virsraksts
Darba programma
Daudzgadu darba programma
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno ar vismaz divām daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
1.  Programmu īsteno ar vismaz divām daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai šo regulu papildinātu, pieņemot minētās daudzgadu darba programmas.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
17. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija nodrošina, ka daudzgadu darba programmas tiek izstrādātas, pienācīgi apspriežoties ar līdztiesīgajiem likumdevējiem un relevantajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  līdzfinansējuma daļu minimālo un maksimālo līmeni, kas sadalīts pa 4. pantā noteiktajām apakšprogrammām, un 10. pantā noteiktās atbilstīgās darbības, kurām kopējās maksimālās līdzfinansējuma daļas, kas piešķirtas daudzgadu darba programmu 10. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētājām darbībām, ir līdz [60%] no attaisnotajām izmaksām un [75%] gadījumā, ja projektus finansē no apakšprogrammas “Daba un biodaudzveidība” un ja tie saistīti ar prioritārām dzīvotnēm vai sugām nolūkā īstenot Direktīvu 92/43/EEK, vai tie saistīti ar tādām putnu sugām, kuras ar Direktīvas 2009/147/EK 16. pantu izveidotā Tehniskā un zinātniskā progresa ieviešanas komiteja uzskata par prioritārām finansējuma saņemšanai, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu saglabāšanas mērķi;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
ab)  maksimālo kopējo summu, kas atvēlēta apvienošanas darbībām;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
da)  orientējošos grafikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus laikposmā, uz ko attiecas daudzgadu darba programma;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
db)  tehniskās metodes attiecībā uz projektu iesniegšanas un atlases procedūru un dotāciju atlases un piešķiršanas kritēriji, kā noteikts 13. pantā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
17. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Pirmā daudzgadu darba programma ilgst četrus gadus un otrā daudzgadu darba programma — trīs gadus.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
17. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Komisija nodrošina, ka attiecīgajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumā neizmantotos līdzekļus pārdala starp dažādiem darbību veidiem, kas minēti 10. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
17. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Komisija nodrošina, ka daudzgadu darba programmu izstrādes laikā notiek apspriedes ar ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Izvērtēšanas veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Izvērtēšanas veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā, un pienācīgu uzmanību pievērš saskaņotībai, sinerģijai, Savienības pievienotajai vērtībai un ilgtermiņa ilgtspējai, izmantojot attiecīgajā vides rīcības programmā noteiktās prioritātes.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas vidusposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma, izmantojot izlaides un rezultātu rādītājus, kā noteikts II pielikumā. Minēto izvērtēšanu vajadzības gadījumā papildina ar priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu.
Izvērtēšana aptver vismaz šādus elementus:
a)  Programmas īstenošanas kvalitatīvie un kvantitatīvie aspekti;
b)  resursu izlietojuma lietderība;
c)  apmērs, kādā sasniegti visu pasākumu mērķi, ja iespējams, norādot rezultātus un ietekmi;
d)  projektu faktiskie vai sagaidāmie panākumi citu Savienības fondu piesaistē, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus, ko nodrošina paaugstināta saskanība ar citiem Savienības finanšu instrumentiem;
e)  apmērs, kādā panākta mērķu sinerģija un papildināmība ar citām relevantām Savienības programmām;
f)  Programmas nodrošinātā Savienības pievienotā vērtība un ilgtermiņa ietekme, ko izvērtē nolūkā pieņemt lēmumu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu;
g)  apmērs, kādā iesaistītas ieinteresētās personas;
h)  Programmas ieguldījuma kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze attiecībā uz to dzīvotņu un sugu saglabāšanas statusu, kas uzskaitītas Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. panta otrajā daļā norādītā perioda beigām Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. panta otrajā daļā norādītā perioda beigām Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu, ko papildina ārējs un neatkarīgs ex post izvērtēšanas ziņojums, kurā izklāstīta Programmas īstenošana un rezultāti.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
4.  Komisija šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un Komisija izvērtēšanas rezultātus dara pieejamus publiski.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši projektu un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši projektu un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Šajā nolūkā finansējuma saņēmēji visās komunikācijas darbībās izmanto IIa pielikumā norādīto Programmas logotipu, ko sabiedrībai redzamā veidā izvieto uz paziņojuma dēļiem stratēģiskās vietās. Uz visām ilglietojamām precēm, kas iegādātas saistībā ar Programmu, ir Programmas logotips, ja vien Komisija nav noteikusi citādi.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts
4.  Atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1293/2013, var ieguldīt saskaņā ar [fondu InvestEU] izveidotajos finanšu instrumentos.
4.  Atmaksājumus no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1293/2013, pārdala starp Programmas darbībām.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 2.1. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
—  Ķīmiskās vielas
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 2.1. punkts – 5.a ievilkums (jauns)
—  Troksnis
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 2.1. punkts – 5.b ievilkums (jauns)
—  Līdzekļu izlietojums un lietderība
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 2.2. a punkts (jauns)
2.2. a  Sabiedrības informētība
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
II a pielikums (jauns)
IIa PIELIKUMS
Programmas logotips
20181211-P8_TA(2018)0487_LV-p0000002.png

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0397/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums