Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0004(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0142/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0142/2018

Debates :

PV 10/12/2018 - 14
CRE 10/12/2018 - 14

Balsojumi :

PV 11/12/2018 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0488

Pieņemtie teksti
PDF 230kWORD 59k
Otrdiena, 2018. gada 11. decembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā ***I
P8_TA-PROV(2018)0488A8-0142/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (COM(2017)0011 – C8-0010/2017 – 2017/0004(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0011),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0010/2017),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 24. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0142/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 11. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā
P8_TC1-COD(2017)0004

▌(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā ▌ 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK(3) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības risku, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā, izmantojot vispārēju principu sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj nodrošināt minimālo prasību konsekventu piemērošanu, ir paredzēta konsekventa līmeņa aizsardzība pret risku, kas ir saistīts ar kancerogēniem un mutagēniem. Svarīgas sastāvdaļas vispārējā sistēmā, kas ar minēto direktīvu izveidota darba ņēmēju aizsardzībai, ir saistošas arodekspozīcijas robežvērtības, kas noteiktas, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ekonomisko iespējamību, rūpīgu sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī iedarbības mērījumu protokolu un metožu pieejamību darbavietā. Šajā ziņā ir svarīgi ņemt vērā piesardzības principu, jo īpaši gadījumos, kad pastāv neskaidrības. Minētajā direktīvā paredzēto minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī. Dalībvalstis var noteikt stingrākas saistošas arodekspozīcijas robežvērtības vai citus stingrākus aizsardzības pasākumus.

(2)   Arodekspozīcijas robežvērtības ir daļa no Direktīvā 2004/37/EK paredzētajiem riska pārvaldības pasākumiem. Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus darba devēju pienākumus, kas noteikti, ievērojot minēto direktīvu, jo īpaši pienākumus samazināt kancerogēnu un mutagēnu izmantošanu darbavietā, novērst vai samazināt kancerogēnu un mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un paredzēt šādā nolūkā īstenojamus pasākumus. Minētajiem pasākumiem, ciktāl tas tehniski ir iespējams, būtu jāietver kancerogēna vai mutagēna aizstāšana ar tādu vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēja veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, tādas noslēgtas sistēmas vai citu pasākumu izmantošana, kas paredzēti, lai pēc iespējas vairāk samazinātu līmeni, kādā darba ņēmējs ir pakļauts iedarbībai, un tādējādi veicina inovāciju.

(3)   Vairumam kancerogēnu un mutagēnu nav iespējams zinātniski identificēt tādus līmeņus, par kuriem mazāka iedarbība neradītu negatīvu ietekmi. Lai gan ar to, ka, ievērojot šo direktīvu, darbavietās tiek noteiktas kancerogēnu un mutagēnu robežvērtības, netiek novērsts risks, ko darba ņēmēju veselībai un drošībai rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība darbā (atlikušais risks), tādējādi tomēr tiek veicināta šādas iedarbības radītā riska būtiska samazināšanās pakāpeniskā un mērķtiecīgā veidā, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK. Citiem kancerogēniem un mutagēniem ir iespējams zinātniski identificēt tādus līmeņus, par kuriem zemākos līmeņos nav gaidāms, ka to iedarbība radīs negatīvu ietekmi.

(4)   Maksimālie līmeņi dažu kancerogēnu vai mutagēnu iedarbībai uz darba ņēmējiem tiek noteikti, paredzot robežvērtības, kuras, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK, nedrīkst pārsniegt. Minētās robežvērtības būtu jāpārskata, un būtu jānosaka robežvērtības papildu kancerogēniem un mutagēniem.

(5)   Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības vajadzības gadījumā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp zinātniskos un tehniskos datus un uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, metodes un protokolus iedarbības līmeņu mērījumiem darbavietā. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par darba ņēmēju veselībai radīto atlikušo risku un Zinātniskās komitejas jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL) un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas atzinumi (ACSH). Informācija par atlikušo risku, kas tiek darīta publiski pieejama Savienības līmenī, ir vērtīgs ieguldījums turpmākajā darbā, kura mērķis ir ierobežot kancerogēnu un mutagēnu arodekspozīcijas izraisīto risku, tostarp šajā direktīvā noteikto robežvērtību turpmākā pārskatīšanā.

(6)   Ne vēlāk kā 2019. gada pirmajā ceturksnī Komisijai, ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas, būtu jāizvērtē iespēja grozīt Direktīvas 2004/37/EK darbības jomu, lai tajā iekļautu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas. Pamatojoties uz minēto, Komisijai pēc apspriešanās ar darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzīgas gadījumā būtu jāiesniedz leģislatīvā akta priekšlikums.

(7)   Dažiem kancerogēniem nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību visās devās, tomēr minētajiem kancerogēniem ir iespējams noteikt robežvērtību, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem.

(8)  Lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo aizsardzības līmeni, ir jāapsver citi dažu kancerogēnu un mutagēnu absorbcijas ceļi, tostarp iespējama uzsūkšanās caur ādu ▌.

(9)  SCOEL palīdz Komisijai, jo īpaši, izvērtējot jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosinot arodekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem, kas jānosaka Savienības līmenī, ievērojot Padomes Direktīvu 98/24/EK(4) ▌ un Direktīvu 2004/37/EK. ACSH ir trīspusēja struktūra, kas palīdz Komisijai sagatavot, īstenot un novērtēt pasākumus darba drošības un veselības aizsardzības jomā. Proti, ACSH pieņem trīspusējus atzinumus par iniciatīvām Savienības līmenī noteikt arodekspozīcijas robežvērtības, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, kā arī datiem par sociāliem aspektiem un minēto iniciatīvu ekonomisko iespējamību. Tika ņemti vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pārliecinoši un publiski pieejami, jo īpaši Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras (IARC), Pasaules Veselības organizācijas un valstu aģentūru dati.

(10)   SCOEL darbs un tā pārredzamība ir atbildīgas politikas veidošanas procesa neatņemama daļa. Ja SCOEL darbu nepieciešams reorganizēt, tad būtu jāgarantē, ka šim darbam ir atvēlēti līdzekļi, un nevajadzētu zaudēt speciālās zināšanas, kas gūtas epidemioloģijas, toksikoloģijas, arodmedicīnas un arodhigiēnas jomā.

(11)   Šajā direktīvā paredzētie grozījumi Direktīvas 2004/37/EK I un III pielikumā ir vēl viens solis ilgstošākā Direktīvas 2004/37/EK atjaunināšanas procesā. Kā minētā procesa nākamo soli Komisija ir iesniegusi priekšlikumu robežvērtību noteikšanai un piebildēm par iedarbību caur ādu attiecībā uz pieciem papildu kancerogēniem. Turklāt Komisija 2017. gada 10. janvāra paziņojumā "Drošāks un veselīgās darbs visiem. ES darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktu un politikas modernizēšana" norādīja, ka būtu jāveic turpmāki grozījumi Direktīvā 2004/37/EK. Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2004/37/EK 16. pantu un iedibināto praksi būtu pastāvīgi jāturpina darbs pie minētās direktīvas I un III pielikuma atjaunināšanas un vajadzības gadījumā tie jāgroza, ņemot vērā pieejamo informāciju, cita starpā arī pakāpeniski iegūtus zinātniskos un tehniskos datus, piemēram, datus par atlikušo risku. Vajadzības gadījumā minētā darba iznākumam vajadzētu būt priekšlikumiem par turpmāku Direktīvā 2004/37/EK un šajā direktīvā izklāstīto robežvērtību pārskatīšanu, kā arī priekšlikumiem attiecībā uz papildu vielām, maisījumiem un procesiem I pielikumā un papildu robežvērtībām III pielikumā.

(12)   Ir svarīgi aizsargāt darba ņēmējus, kas ir pakļauti kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbībai, kura rodas bīstamu zāļu, tostarp citostatisku vai citotoksisku zāļu, sagatavošanas, ievadīšanas vai iznīcināšanas procesā, un darbā, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību, kura rodas bīstamu zāļu vai ar bīstamām zālēm piesārņotu materiālu tīrīšanas, pārvadāšanas, mazgāšanas un atkritumu apglabāšanas procesā, kā arī sniedzot aprūpi pacientiem, kas tiek ārstēti ar bīstamām zālēm. Kā pirmo soli Komisija īpašā rokasgrāmatā par novēršanu un labu praksi ir sniegusi norādījumus par to, kā samazinat risku veselībai un drošībai darbā veselības aprūpes nozarē, tostarp par risku, kas ir saistīts ar citostatisku vai citotoksisku zāļu iedarbību. Šie norādījumi neskar iespējamus turpmākus leģislatīvo aktu priekšlikumus vai citas iniciatīvas.

(13)  Saskaņā ar SCOEL un ACSH ieteikumiem, ja tādi ir, ▌ robežvērtības attiecībā uz iedarbību ieelpošanas rezultātā nosaka astoņu stundu salīdzināmajam periodam kā vidējai vērtībai laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažiem kancerogēniem vai mutagēniem – īsākam salīdzināmajam periodam, kopumā 15 minūšu salīdzināmajiem periodiem kā vidējai vērtībai laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības), lai – ciktāl tas iespējams, – ierobežotu ietekmi, ko izraisa īslaicīga iedarbība. Arī piebildes par iedarbību caur ādu ir noteiktas saskaņā ar SCOEL un ACSH ieteikumiem. Būtu jāņem vērā arī citi zinātniskās informācijas avoti, kas ir pietiekami pamatoti un publiski pieejami.

(14)   Novēršanas principa ievērošana darbavietā būtu jāveicina arī attiecībā uz kancerogēnu un mutagēnu ietekmi uz turpmākajām paaudzēm, piemēram, negatīvu ietekmi gan uz vīriešu, gan sieviešu reproduktīvajām spējām, kā arī uz embrija attīstību. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jādalās ar labākās prakses piemēriem šajā jomā.

(15)  Ir iegūti pietiekami pierādījumi par tādu minerāleļļu kancerogenitāti, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai. Minētās izlietotās minerālās motoreļļas ir radušās procesā, tāpēc tās netiek klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5). SCOEL konstatēja, ka būtisks minēto eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu, secināja, ka darbavietā iedarbība notiek caur ādu, un stingri ieteica noteikt piebildes par iedarbību caur ādu. ACSH piekrita, ka izlietotās minerālās motoreļļas būtu jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam un ka būtisks šādu eļļu daudzums var uzsūkties caur ādu. Lai ierobežotu iedarbību caur ādu, var izmantot dažādus paraugprakses paņēmienus, tostarp izmantot individuālās aizsardzības līdzekļus, piemēram, cimdus, un noņemt un iztīrīt piesārņoto apģērbu. Pilnīga atbilstība minētajai praksei un jaunveidojamai paraugpraksei varētu palīdzēt samazināt minēto iedarbību. Tāpēc ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā iekļaut darbu, kas saistīts ar tādu minerāleļļu iedarbību, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai, un Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas absorbcijas caur ādu iespējamību.

(16)   Ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas, kas dīzeļdzinējos rodas dīzeļdegvielas sadegšanas rezultātā, ir kancerogēnas. Dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas rodas procesā, tāpēc netiek klasificētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. ACSH piekrita, ka parasto dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas būtu jāpievieno Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā uzskaitīto kancerogēno vielu, maisījumu un procesu sarakstam, un ir pieprasījusi vēl sīkāk izpētīt jaunāku dzinēju veidu zinātniskos un tehniskos aspektus. IARC dīzeļdzinēja izplūdes gāzes ir klasificējusi kā cilvēkiem kancerogēnu vielu (IARC 1. kategorija), turklāt IARC ir precizējusi — kaut arī ar jaunākiem dīzeļdzinēju veidiem daļiņu un ķīmisko vielu daudzums ir samazināts, vēl nav skaidrs, kā kvantitatīvu un kvalitatīvu izmaiņu rezultātā varētu mainīties ietekme uz veselību. IARC ir arī norādījusi, ka par iedarbības marķieri ir ierasts izmantot elementāro oglekli, kas ir būtiska šo emisiju daļa. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, cik daudzus darba ņēmējus šāda iedarbība skar, darbu, kas saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību, ir lietderīgi iekļaut Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā un direktīvas III pielikumā dīzeļdegvielai noteikt dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijas robežvērtību, to aprēķinot elementārā oglekļa mērvienībās. Direktīvas 2004/37/EK I un III pielikuma uzskaitījumā būtu jāiekļauj arī izplūdes gāzu emisijas no visiem dīzeļdzinēju veidiem.

(17)   Kas attiecas uz dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisijām, dažās nozarēs var būt grūti īstermiņā sasniegt robežvērtību 0,05 mg/m3 elementārā oglekļa mērvienībās. Tādēļ, pirms sāk piemērot robežvērtību, papildus transponēšanas periodam būtu jāievieš divu gadu pārejas laiks. Tomēr pazemes kalnrūpniecības un tuneļu būvniecības nozarei, pirms sāk piemērot robežvērtību, papildus transponēšanas periodam būtu jāievieš piecu gadu pārejas laiks.

(18)  Daži policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAH) maisījumi, jo īpaši tie, kas satur benz[a]pirēnu, atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēniem (1.A vai 1.B kategorija), un tāpēc tie ir kancerogēni, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. Šādu maisījumu iedarbība var rasties darbā, kas saistīts ar degšanas procesiem, piemēram, cita starpā no iekšdedzes dzinēja izplūdes gāzēm un degšanas procesiem augstā temperatūrā. SCOEL konstatēja, ka būtisks minēto maisījumu daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH piekrita, ka ir svarīgi ieviest arodekspozīcijas robežvērtību attiecībā uz PAH maisījumiem, un ieteica novērtēt zinātniskos aspektus, lai nākotnē ierosinātu arodekspozīcijas robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību. Būtu arī jāveic turpmāki pētījumi, lai novērtētu, vai labākai darba ņēmēju aizsardzībai pret PAH maisījumiem tiem ir nepieciešams noteikt robežvērtību.

(19)  Trihloretilēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL konstatēja, kas trihloretilēns ir genotoksisks kancerogēns. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtības trihloretilēnam attiecībā uz vidējo vērtību astoņu stundu periodam (ilgstoša robežvērtība) un attiecībā uz vidējo vērtību īsākam salīdzināmajam periodam – 15 minūšu salīdzināmajam periodam (īslaicīgas iedarbības robežvērtība). SCOEL konstatēja, ka būtisks minētā kancerogēna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, vienojās par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ noteikt ilgstošas un īslaicīgas iedarbības robežvērtības trihloretilēnam ▌ un norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību. Ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus un tehnikas sasniegumus, minētās vielas robežvērtības būtu jāpārrauga īpaši rūpīgi.

(20)  4,4'-metilēndianilīns (MDA) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību 4,4'-metilēndianilīnam. SCOEL konstatēja, ka būtisks minētā kancerogēna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, vienojās par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ noteikt robežvērtību ▌ 4,4'-metilēndianilīnam un ▌ norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(21)  Epihlorhidrīns (1-hlor-2,3-epoksipropāns) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. SCOEL konstatēja, ka būtisks epihlorhidrīna daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ noteikt iedarbības robežvērtību epihlorhidrīnam ▌ un ▌ norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(22)  Etilēndibromīds (1,2-dibrometāns, EDB) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nevar noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās, un ir ieteikusi izvairīties no arodekspozīcijas. SCOEL konstatēja, ka būtisks etilēndibromīda daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ noteikt iedarbības robežvērtību etilēndibromīdam ▌ un ▌ norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(23)  Etilēndihlorīds (1,2-dihloretāns, EDC) atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), un tāpēc tas ir kancerogēns, kā definēts Direktīvā 2004/37/EK. SCOEL secināja, ka nav iespējams noteikt veselībai drošas iedarbības robežvērtību minētajam kancerogēnam visās devās. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību etilēndihlorīdam. SCOEL konstatēja, ka būtisks etilēndihlorīda daudzums var uzsūkties caur ādu, un ACSH, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir vienojusies par praktisku robežvērtību, tomēr uzsverot, ka trūkst pamatīgu jaunāko zinātnisko datu, jo īpaši par iedarbības veidu. Tādēļ ir lietderīgi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ▌ noteikt iedarbības robežvērtību etilēndihlorīdam ▌ un ▌norādīt tam piebildi par iedarbību caur ādu, norādot uz būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(24)   "Sociālā dialoga nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot", ko parakstījušas asociācijas, kas veido Eiropas Silīcija tīklu (NEPSi), un citi sociālo partneru nolīgumi, kuros līdz ar regulatīviem pasākumiem sniegti norādījumi un līdzekļi, lai palīdzētu darba devējiem efektīvi pildīt tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus, ir vērtīgi instrumenti, ar ko regulatīvos pasākumus papildināt. Respektējot to autonomiju, Komisijai būtu sociālie partneri jāmudina noslēgt šādus nolīgumus. Tomēr šo nolīgumu ievērošanu nedrīkstētu uzskatīt par faktu, kas ļauj pieņemt, ka darba devēji ir izpildījuši tiem Direktīvā 2004/37/EK noteiktos pienākumus. Atjaunināts šādu nolīgumu saraksts regulāri būtu jāpublicē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) tīmekļa vietnē.

(25)  Komisija apspriedās ar ACSH un veica divu posmu apspriešanos ar Eiropas sociālajiem partneriem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu.

(26)  Šajā direktīvā ir ņemtas vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 31. panta 1. punktā noteiktās pamattiesības un ievēroti tās principi.

(27)  Lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus, šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tiks pastāvīgi pārskatītas, ņemot vērā to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006(6), un ievērojot divu Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) komiteju – Riska novērtēšanas komitejas (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) – atzinumus, jo īpaši ņemot vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un devas un reakcijas attiecības, informāciju par faktisko iedarbību, un, ja iespējams, DNEL (atvasinātajiem beziedarbības līmeņiem), kas saskaņā ar minēto regulu iegūti attiecībā uz bīstamām ķīmiskajām vielām.

(28)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot dzīves un darba apstākļus un aizsargāt darba ņēmēju veselību pret konkrētiem riskiem, ko rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(29)  Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darba vietā, tā būtu jātransponē divu gadu laikā no tās spēkā stāšanās dienas.

(30)  Tāpēc Direktīva 2004/37/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(31)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(7)▌ dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2004/37/EK groza šādi:

1)   iekļauj šādu pantu:"

"13.a pants

Sociālo partneru nolīgumi

Nolīgumus, kurus jomā, uz kuru attiecas šī Direktīva, iespējams, noslēgs sociālie partneri, uzskaita Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU–OSHA) tīmekļa vietnē. Minēto sarakstu regulāri atjaunina.";

"

2)  direktīvas I pielikumā pievieno šādus punktus:"

"7. Darbs, kas saistīts ar tādu minerāleļļu saskari ar ādu, kuras iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai.

8.   Darbs, kas ir saistīts ar dīzeļdzinēja izplūdes gāzu emisiju iedarbību.";

"

3)  direktīvas III pielikumu aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.  Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

"III PIELIKUMS

Robežvērtības un citi tieši saistīti noteikumi (16. pants)

A.  ARODEKSPOZĪCIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS

Aģenta nosaukums

EK Nr. (1)

CAS Nr.(2)

Robežvērtības

Piebilde

Pārejas pasākumi

8 stundas(3)

Īslaicīga(4)

mg/m3(5)

ppm(6)

f/ml(7)

mg/m3

ppm

f/ml

Cietkoksnes putekļi

_

_

2(8)

_

_

_

_

_

_

Robežvērtība 3 mg/m3 līdz 2023. gada 17. janvārim

Hroma (VI) savienojumi, kas ir kancerogēni 2. panta a) punkta i) apakšpunkta nozīmē

(kā hroms)

_

_

0,005

_

_

_

_

_

_

Robežvērtība 0,010 mg/m3 līdz 2025. gada 17. janvārim

Robežvērtība: 0,025 mg/m3 metināšanas vai plazmas griešanas procesiem vai līdzīgiem darba procesiem, kas rada tvaikus, līdz 2025. gada 17. janvārim

Ugunsizturīgas keramikas šķiedras, kas ir kancerogēnas 2. panta a) punkta i) apakšpunkta nozīmē

_

_

_

_

0,3

_

_

_

_

 

Ieelpojamie kristāliskā silīcija dioksīda putekļi

_

_

0,1(9)

_

_

_

_

_

_

 

Benzols

200-753-7

71-43-2

3,25

1

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Vinilhlorīda monomērs

200-831-0

75-01-4

2,6

1

_

_

_

_

_

 

Etilēna oksīds

200-849-9

75-21-8

1,8

1

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

1,2-epoksipropāns

200-879-2

75-56-9

2,4

1

_

_

_

_

_

 

Trihloretilēns

201-167-4

79-01-6

54,7

10

_

164,1

30

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Akrilamīds

201-173-7

79-06-1

0,1

_

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

2-Nitropropāns

201-209-1

79-46-9

18

5

_

_

_

_

_

 

o-toluidīns

202-429-0

95-53-4

0,5

0,1

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

4,4'-metilēndianilīns

202-974-4

101-77-9

0,08

_

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Epihlorhidrīns

203-439-8

106-89-8

1,9

_

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Etilēndibromīds

203-444-5

106-93-4

0,8

0,1

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

1,3-butadiēns

203-450-8

106-99-0

2,2

1

_

_

_

_

_

 

Etilēndihlorīds

203-458-1

107-06-2

8,2

2

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Hidrazīns

206-114-9

302-01-2

0,013

0,01

_

_

_

_

iedarbība caur ādu(10)

 

Brometilēns

209-800-6

593-60-2

4,4

1

_

_

_

_

_

 

Dīzeļdzinēju izplūdes gāzu emisijas

 

 

0,05*

 

 

 

 

 

 

Robežvērtību sāk piemērot no ... [četri gadi pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās datuma]. Kas attiecas uz pazemes kalnrūpniecību un tuneļu būvniecību, robežvērtību sāk piemērot no ... [septiņi gadi pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās datuma].

Benz[a]pirēnu saturoši policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maisījumi, kas ir kancerogēni šīs direktīvas nozīmē

 

 

 

 

 

 

 

 

iedarbība caur ādu(10)

 

Minerāleļļas, kas iepriekš lietotas iekšdedzes dzinēja kustīgo daļu eļļošanai un dzesēšanai

 

 

 

 

 

 

 

 

iedarbība caur ādu(10)

 

_____________

(1)  EK Nr., t. i., Eiropā tirdzniecībā esošo ķīmisko vielu saraksts (EINECS), Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksts (ELINCS) vai saraksts ar vielām, kas nav uzskatāmas par polimēriem (NLP), ir vielas oficiālais numurs Eiropas Savienībā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļas 1.1.1.2. sadaļā.

(2)  CAS Nr.: Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra numurs.

(3)  Izmērīts vai aprēķināts kā vidējā vērtība laikā, izmantojot astoņu stundu salīdzināmo periodu (TWA).

(4)  Īslaicīgas iedarbības robežvērtība (STEL). Robežvērtība, kuru iedarbība nedrīkst pārsniegt un kura attiecas uz 15 minūšu periodu, ja vien nav norādīts citādi.

(5)  mg/m3 = miligrami vienā kubikmetrā gaisa 20 °C temperatūrā un 101,3 kPa (pie 760 mm spiediena uz dzīvsudraba stabiņa).

(6)  ppm = tilpuma miljonās daļas gaisā (ml/m3).

(7)  f/ml = šķiedras mililitrā.

(8)  Ieelpojamā frakcija: ja cietkoksnes putekļi ir sajaukti ar cita veida koksnes putekļiem, robežvērtību piemēro sajaukumā esošajiem visu veidu koksnes putekļiem.

(9)  Ieelpojamā frakcija.

(10)  Būtisks kopējās koncentrācijas palielinājums organismā ir iespējams saskarē ar ādu.

* Tiek mērīts kā elementārais ogleklis.

B.  CITI TIEŠI SAISTĪTI NOTEIKUMI

pm".

(1)OV C 288, 31.8.2007., 56. lpp.
(2)Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.).
(4)Padomes Direktīva 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(7)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 12. decembrisJuridisks paziņojums