Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0254(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0412/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0412/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 22
CRE 11/12/2018 - 22
PV 17/04/2019 - 23
CRE 17/04/2019 - 23

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 19.1
CRE 12/12/2018 - 19.1
PV 18/04/2019 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0516
P8_TA(2019)0430

Pieņemtie teksti
PDF 316kWORD 87k
Trešdiena, 2018. gada 12. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Aizsardzības fonda izveide ***I
P8_TA(2018)0516A8-0412/2018
Teksts
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))(1)
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1, ja vien nav norādīts citādi]

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0412/2018).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.


Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1a)   Aizsardzība tiek uzskatīta par skaidru piemēru tam, kā varētu panākt lielāku efektivitāti, nododot atsevišķas dalībvalstu kompetences, pašlaik īstenotas darbības un attiecīgas apropriācijas īstenošanai Eiropas līmenī. Tādējādi tiktu apliecināta Eiropas pievienotā vērtība un samazināts publisko izdevumu kopējais slogs Savienībā.

(-1b)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz vairāk būtu jādara kopīgiem spēkiem. 75 % Eiropas iedzīvotāju atbalsta kopējo drošības un aizsardzības politiku. 27 dalībvalstu un Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas vadītāju 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā ir paziņots, ka Savienība stiprinās savu kopējo drošību un aizsardzību un veicinās konkurētspējīgāku un integrētāku aizsardzības rūpniecību.

(1)  2016. gada 30. novembra paziņojumā par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu, efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību un veidotu visā Savienībā integrētāku aizsardzības tirgu. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības ekipējuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstu pārrobežu sadarbība un lielāku līdzekļu investēšana aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(1a)   Komisija 2017. gada 7. jūnijā pieņēma paziņojumu, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu. Tika ierosināta divpakāpju pieeja: pirmkārt, lai pārbaudītu pieeju, daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam tika darīts pieejams sākotnējs finansējums gan pētniecībai, gan izstrādei, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1092; otrkārt, DFS 2021.–2027. gadam tiks iekļauts īpašs fonds, ar kuru tiks palielināts finansējums sadarbīgiem pētījumiem inovatīvu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā un turpmākajiem izstrādes cikla posmiem, tostarp prototipu izstrādei. Starp šiem diviem posmiem būtu jāveido konsekventa un saskaņota pieeja.

(1b)   Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas mazina iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Savienības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā izmaksu straujo palielināšanos, neregulāro pētniecības un izstrādes izdevumu apmēru un nelielos apjomus, ko var iepirkt valsts līmenī, lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izveide aizvien vairāk pārsniedz vienas dalībvalsts iespējas.

(1c)   2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada, Eiropas Parlaments atkārtoti pauda atbalstu tam, ka tiek izveidota Eiropas aizsardzības savienība, kuras satvarā tiek izstrādāta specifiska pētniecības programma Savienības aizsardzības jomā un rūpniecības attīstības programma, kurai dalībvalstis novirza savas investīcijas, lai izvairītos no dublēšanās un palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģisko autonomiju un efektivitāti. Tas arī atkārtoti norādīja, ka Savienība var kļūt spēcīgāka un vērienīgāka tikai tad, ja šim mērķim tiek darīti pieejami lielāki finanšu līdzekļi, un tādēļ prasīja sniegt pastāvīgu atbalstu pašreizējām politikas nostādnēm, kurās ir paredzēts palielināt resursus Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumu izpildei piešķirt atbilstošus papildu finanšu līdzekļus.

(1d)  Aizsardzības nozares stāvokli vēl vairāk saasināja ievērojamais aizsardzības budžetu samazinājums visā Eiropā pēdējos desmit gados, jo īpaši ietekmējot pētniecības un izstrādes, un ekipējuma izmaksas. Laikposmā no 2006. gada līdz 2013. gadam faktisko aizsardzības izdevumu apjoms EAA iesaistītajās dalībvalstīs tika samazināts par 12 %. Tā kā pētniecība un izstrāde aizsardzības jomā ir pamats turpmāko progresīvo aizsardzības tehnoloģiju attīstībai, šādas tendences ir īpaši satraucošas un nopietni apdraud spēju ilgtermiņā saglabāt Savienības aizsardzības nozares konkurētspēju.

(1e)   Neraugoties uz izmaksu palielināšanās un izdevumu samazināšanās kombināciju, aizsardzības plānošana un izdevumi pētniecībai un izstrādei aizsardzības jomā un ekipējuma iepirkums joprojām galvenokārt notiek valsts līmenī, un dalībvalstu sadarbība attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā ir ļoti ierobežota. Turklāt tikai dažas programmas, kad tās būs īstenotas, ir saistītas arī ar Savienības prioritātēm spēju jomā — 2015. gadā tikai 16 % ekipējuma iepirkumu notika, izmantojot Eiropas sadarbīgo iepirkumu, un tas ir daudz mazāk nekā pieņemtais 35 % lielais kolektīvais kritērijs.

(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīgas, konkurētspējīgas un inovatīvas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām(1) par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izpildīt galvenos regulatīvos priekšnosacījumus — jo īpaši pilnīgi īstenot šīs direktīvas. Ir paredzēts, ka fonds būs stabilas Eiropas aizsardzības rūpniecības politikas stūrakmenis.

(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās un rūpniecības autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība. Lai veicinātu atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāsekmē tiesību subjektu pārrobežu sadarbības paplašināšana, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība.

(3a)   Eiropas drošība ir atkarīga no stiprām un stabilām attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem visā pasaulē, un programmai būtu jāpalielina Eiropas aizsardzības rūpniecības tirgus konkurētspēja, stiprinot partnerības pētniecības un izstrādes jomā un tādējādi uzlabojot Eiropas stratēģisko veiktspēju un spējas.

(4)  Pētniecības posms ir svarīgs elements, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas seko pētniecības un tehnoloģiju posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Fondam būtu jāveicina saikne starp aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmiem, lai izkļūtu no tā dēvētās “nāves ielejas”.

(5)  Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)  Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, ja vien uz uzlabošanas darbībai vajadzīgās esošās informācijas izmantošanu neattiecas neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu noteikti ierobežojumi. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējumu nedrīkstētu piešķirt.

(6a)   Fondam būtu pienācīgi jāatbalsta pētniecības un izstrādes darbības, kas ir vērstas uz revolucionārām tehnoloģijām aizsardzības stiprināšanai. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli dalībnieki aizsardzības pētniecības un izstrādes jomā, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kā arī darbību finansēšanu un pārvaldību.

(7)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, par darbībām saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās, finansējums saskaņā ar programmu nebūtu jāsaņem. Šajā sakarā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību atbilstībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām, piemēram, tādiem, kuri ir speciāli projektēti, lai veiktu nāvējošus uzbrukumus, un kuri nav pakļauti cilvēka kontrolei attiecībā uz lēmumiem par uzbrukuma sākšanu.

(7a)   Attiecībā uz tādu ražojumu eksportu, kuri tiktu radīti programmas pētniecības vai izstrādes darbību rezultātā, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ANO 2013. gada Ieroču tirdzniecības līguma 7. panta 1. punktam, kurā ir noteikts, ka pat tad, ja eksports nav aizliegts, eksporta valstīm, kas ir līguma slēdzējas puses, ir objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot atbilstošos faktorus jānovērtē iespējamība, ka parastie ieroči vai vienības: a) veicinās vai apdraudēs mieru un drošību vai b) varētu tikt izmantoti, lai i) izdarītu vai veicinātu starptautisko humanitāro tiesību nopietnus pārkāpumus, ii) izdarītu vai veicinātu starptautisko cilvēktiesību nopietnus pārkāpumus, iii) izdarītu vai veicinātu darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem terorisma jomā, kuriem ir pievienojusies eksporta valsts, vai iv) izdarītu vai veicinātu darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem transnacionālas organizētās noziedzības jomā, kuriem ir pievienojusies eksporta valsts.

(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus, pārmērīgas izmaksas, spēju lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Fonda atbalsts būtu jāsaņem arī par dalībvalstu pasākumiem, ar kuriem sekmē sadarbspēju, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības un kuri atbalsta pētījumus, kā arī par darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, lai izvairītos no tā, ka konkurējošas specifikācijas vai standarti traucētu sadarbspēju.

(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti, rūpniecības autonomiju un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs. Ikvienam papildu tiesību subjektam, kas piedalās konsorcijā, būtu jāļauj veikt uzņēmējdarbību asociētajā valstī. Ikviena veida sadarbībā konsorcijā vairākumam vajadzētu būt tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs. Vismaz trīs no šiem atbilstīgajiem tiesīgajiem tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši ▌kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(2) 94. pants] subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un autonomiju, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda atbalstītajās darbībās, būtu jāatrodas Savienības vai asociēto trešo valstu teritorijā.

(13)  Konkrētos apstākļos, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai, vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus nedrīkst kontrolēt neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti. Šajā ziņā tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, var būt tiesīgi saņemt finansējumu, ja ir izpildīti būtiski un stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Jebkurā gadījumā atkāpe nebūtu jāpiešķir pieteikuma iesniedzējiem, ko kontrolē neasociētā trešās valsts, uz kuru attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi, vai neasociētās trešās valsts subjekts, uz kuru attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

(14)  Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālā palīdzība tiks sniegta dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)  Ja fonda atbalstītu izstrādes darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējam, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai savi novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, un varētu veikt maksājumu.

(16)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai finansējuma saņēmēji apliecinātu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma līdzekļiem, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisijas izstrādātajai finanšu rīkkopai būtu jānodrošina dažādi varianti, ko dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu uzsākšanu, veicināt to, ka tiek novērsta dublēšanās, un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no Eiropas Aizsardzības fonda.

(18)  Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības — kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu — specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis parasti pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp uzņēmumiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipu izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)  Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālā palīdzība, ko sniedz atbilstoši fondam, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)  Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)  Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi atzīst to valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām valsts finansējuma shēmām, par kurām paziņots Komisijai. ▌

(21a)  Projekti, kuros piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par atbilstīgām paaugstinātas finansējuma likmes saņemšanai, tādējādi sniedzot labumu visiem konsorcija subjektiem.

(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis jau būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru. Tā kā dalībvalstu aizsardzības ministrijas ir aizsardzības ražojumu vienīgie pircēji un aizsardzības rūpniecība ir vienīgā to piegādātāja, iepirkuma veicināšanas nolūkos dalībvalstu aizsardzības ministrijas būtu jāiesaista projektā, sākot no tehnisko specifikāciju izstrādes līdz pat projekta pabeigšanai.

(22a)  Lai reaģētu uz pieaugošo nestabilitāti un konfliktiem kaimiņvalstīs un uz jauniem drošības un ģeopolitiskiem apdraudējumiem, dalībvalstīm un Savienībai ir jākoordinē lēmumi par investīcijām, tādēļ ir kopīgi jādefinē apdraudējumi, vajadzības un prioritātes, tostarp paredzamās militāro spēju vajadzības, kuras varētu noteikt, izmantojot tādas procedūras kā Spēju attīstības plāns (SAP).

(23)  Inovācijai un tehnoloģiju izstrādei Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbības ieguldījums minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā finansējuma piešķiršanas kritērijs. Savienībā kopīgās aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamību norāda kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros, proti, Vispārējā stratēģiskajā pētniecības programmā un SAP, tostarp SAP stratēģiskā konteksta lietās. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(24)  Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar ▌PESCO ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina uzlabota sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(24a)  Fonda īstenošanā būtu jāņem vērā Militārās mobilitātes rīcības plāns kā daļa no nākamā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas Miera nodrošināšanas fonds, lai cita starpā atbalstītu KĀDP/KDAP misijas, un centieni novērst hibrīddraudus; tas kopā ar SAP, CARD un PESCO palīdz koordinēt spēju plānošanu, attīstību, iepirkumus un operācijas.

(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos, nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju un garantētu, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” arī turpmāk ir tikai civilās pētniecības programma, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši minētajai pamatprogrammai.

(26)  Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Augstais pārstāvis atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz Eiropas Aizsardzības fondu.

(27)  Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/[..] (Finanšu regula) [58. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. [..], lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecību un izstrādi, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, un, ciktāl attiecīgā gadījumā iespējams, plašāku pozitīvu ietekmi civilajā jomā, tostarp revolucionāro inovāciju, kurā būtu jāsamierinās ar iespējamu neveiksmi.

(28)  Šā fonda politikas mērķi tiks ņemti vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar InvestEU fonda politisko(-ajām) jomu(-ām) [..].

(29)  Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(30)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā sakarā būtu nepieciešams apsvērt iespēju izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas [125. panta 1. punktā] .

(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada vai daudzgadu darba programmas atbilstoši fonda mērķiem. Darba programmās būtu jāņem vērā sākotnējā pieredze, kas gūta, īstenojot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmu pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu atlasītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (ES) [Nr. 182/2011](3).

(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku vai kā apakšuzņēmēju dalība. Darba programmai būtu jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, ar kurām tiek radītas iespējas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalībai.

(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai, izmantojot aizsardzības nozarē radīto ietekmi, nodrošinātu fonda panākumus.

(35)  Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)  Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(5), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(7) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(8) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(9). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, ▌OLAF ▌, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais novērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Minētajos ziņojumos būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē, un tajos būtu jāiekļauj arī informācija par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)  Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai ▌nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus un piedalīties turpmākā sadarbīgā izstrādē, un tāpēc būtu jāpieļauj atkāpes no minētā principa.

(43)  Papildus Savienības finansiālā atbalsta sniegšanai būtu pilnībā un pareizi jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK(10) par tādu ražojumu sūtījumiem Savienībā, kas saistīti ar aizsardzību, un šī atbalsta sniegšanai nebūtu jāietekmē ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksports.

(43a)   Subjekti, kuri tiesā ir atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā, piemēram, bet ne tikai, kukuļa došanā amatpersonai vai ES ierobežojošo pasākumu pārkāpšanā, nedrīkstētu būt tiesīgi saņemt finansējumu. Komisija var pieņemt lēmumu, ka šādam subjektam vai subjektam, kura augstākā līmeņa vadītāji ir atzīti par vainīgiem, ir liegta iespēja pieteiktiem finansējuma saņemšanai vismaz 36 mēnešus no apsūdzības dienas. Komisija uztur publiski pieejamu visu subjektu, kuriem piemērots liegums, datubāzi. Ja attiecībā uz kādu subjektu ir sākta uzticama un atbilstoša izmeklēšana par noziedzīgu pārkāpumu, Komisijai būtu jāpatur tiesības pagaidīt izmeklēšanas iznākumu pirms finansējuma piešķiršanas. [Gr. 4]

(43b)   Fondam būtu jāatbalsta rūpniecības paraugprakse korporatīvās pārvaldības jomā un iepirkuma prakse. Būtu jāparedz iespēja anonīmi un konfidenciāli iesniegt ziņojumus, izmantojot trešo personu uzturētus uzticības tālruņus un ieviestās procedūras atriebības novēršanai. Finansējuma piešķiršanas procedūrai būtu jāataino šie korporatīvās pārvaldības standarti nolūkā paaugstināt korporatīvās pārskatatbildības standartus Eiropas aizsardzības nozarē. [Gr. 5]

(44)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana vai nepilnvarotu personu piekļuve sensitīviem rezultātiem, kas radīti pētniecības projektos, var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444(11).

(45)  Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju.

(46a)  Uzņēmumiem, piedāvājot jaunus aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas vai ierosinot esošajiem ražojumiem vai tehnoloģijām mainīt pielietojumu, ir jāievēro piemērojamie tiesību akti. Ja nepastāv tieši piemērojami tiesību akti, tiem būtu jāapņemas ievērot vispārēju ētikas principu kopumu, kas attiecas uz cilvēka pamattiesībām un labklājību, cilvēka genoma aizsardzību, izturēšanos pret dzīvniekiem, dabas vides saglabāšanu, kultūras mantojuma aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi globāliem kopresursiem, tostarp kosmosam un kibertelpai. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam. Darbībām, kas nav ētiski pieņemamas, nebūtu jāsaņem Savienības finansējums.

(46b)  Padomei būtu līdz [2020. gada 31. decembrim] jācenšas pieņemt lēmumu par bruņotu bezpilota gaisa kuģu izmantošanu. Finansējums bruņotu bezpilota gaisa kuģu izstrādei nebūs pieejams, kamēr nebūs stājies spēkā minētais lēmums.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ PĒTNIECĪBU UN IZSTRĀDI

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”).

Regulā ir izklāstīti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(2)  “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjekta starpniecību;

(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver galvenokārt uz aizsardzību vērstus pasākumus izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;

(4)  “revolucionāra tehnoloģija aizsardzībai” ir tehnoloģija, kuras izmantošana var radikāli mainīt aizsardzības lietu koncepcijas un virzību;

(5)  “pārvaldības izpildstruktūras” ir jebkura struktūra vai struktūras, kas ieceltas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ir pilnvarotas noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzrauga un pārrauga pārvaldības lēmumu pieņemšanu;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kura minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kurai ir juridiskās personas statuss, un kura, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas [197. panta 2. punkta c) apakšpunktu];

(7)  “vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir uzņēmums, kas nav mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums (MVU), kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK(12), un kurā ir nodarbināti līdz 3000 darbinieku, ja darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;

(8)  “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

(9)  “projekta vadītājs” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un ko izveidojusi dalībvalsts vai asociētā valsts, vai dalībvalstu un/vai asociēto valstu grupa, lai pastāvīgi vai uz ad hoc pamata pārvaldītu daudznacionālus projektus bruņojuma jomā;

(10)  “saņēmējs” ir jebkurš tiesību subjekts, kurš saņem finansējumu atbilstoši šim fondam;

(11)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kas ietver izstrādes pasākumus, kuri vērsti vienīgi uz lietojumiem aizsardzības jomā;

(12)  “rezultāti” ir darbības ▌materiālās vai nemateriālās sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida vai rakstura un no tā, vai tos var aizsargāt vai nevar, kā arī visas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(13)  “īpašais ziņojums” ir konkrēts pētniecības darbības nodevums, kurā apkopoti tās rezultāti, sniegta plaša informācija par pamatprincipiem, mērķiem, faktiskajiem iznākumiem, pamatiezīmēm, veiktajiem testiem, iespējamiem ieguvumiem, iespējamiem lietojumiem aizsardzības jomā un paredzamo pētniecības izmantošanas virzienu;

(14)  “sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(15)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle;

(16)  “neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nav asociētā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(17)  “neasociētās trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī vai kura pārvaldības izpildstruktūras atrodas neasociētā trešā valstī.

(17a)  “kvalificēšana” ir viss process, kurā demonstrē, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām. Šis process sniedz objektīvus pierādījumus par to, ka ir izpildītas konkrētas prasības attiecībā uz konstrukciju;

(17b)  “konsorcijs” ir sadarbīga tiesību subjektu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību fonda satvarā;

(17c)  “sertificēšana” ir process, kura rezultātā valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(17d)  “koordinators” ir tiesību subjekts, kurš ir konsorcija dalībnieks un kuru visi konsorcija dalībnieki ir iecēluši par galveno kontaktpunktu saziņai ar Komisiju par dotācijas nolīgumu.

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda vispārīgais mērķis ir sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī stiprinot un uzlabojot gan aizsardzības piegādes ķēžu, gan vērtības veidošanas ķēžu reaģēšanas spēju, paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem, un sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju dzīves cikla posmā▌. Fonds veicina Savienības rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju un rūpniecības jomā.

2.  Fonda konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt ārkārtīgi efektīvus sadarbīgus pētniecības projektus, kas varētu būtiski uzlabot Eiropas turpmākās spējas un ir vērsti uz to, lai maksimāli palielinātu inovāciju un ieviestu jaunus aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras;

b)  atbalstīt sadarbīgus Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes projektus atbilstoši aizsardzības spēju prioritātēm, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, jo īpaši saistībā ar kopējās drošības un aizsardzības politikas Spēju veidošanas plānu, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot ▌dublēšanās risku un pārmērīgu atkarību no importa no trešām valstīm, tādējādi sekmējot to, ka dalībvalstis iegādājas Eiropas ekipējumu, un kopumā mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju tirgus sadrumstalotību visā Savienībā, kā arī cenšoties palielināt dalībvalstu aizsardzības sistēmu standartizāciju un spēju savietojamību.

4. pants

Budžets

1.  Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR pašreizējās cenās).

2.  Panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

a)  ▌3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR pašreizējās cenās) pētniecības darbībām;

b)  ▌7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (EUR 8 900 000 000 pašreizējās cenās) izstrādes darbībām.

2.a   Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šī summa nedrīkst pārsniegt 5 % no 1. punktā minētā finansējuma apmēra.

4.  Vismaz 5 % un līdz pat 10 % no 1. punktā minētā finansējuma atvēl, lai atbalstītu revolucionāras tehnoloģijas aizsardzībai.

5. pants

Asociētās valstis

Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Viss finansiālais ieguldījums, kas tiek iemaksāts fondā, pamatojoties uz šo pantu, ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

Atbalsts revolucionārām tehnoloģijām aizsardzībai

1.  Komisija piešķir finansējumu, rīkojot atklātas un sabiedriskas apspriešanas par revolucionārām tehnoloģijām un koncentrējoties tikai uz to pielietojumu aizsardzībai darba programmās noteiktajās intervences jomās saskaņā ar 27. pantā izklāstīto procedūru.

2.  Komisija katrā atsevišķā gadījumā nosaka visatbilstošāko finansējuma veidu, lai finansētu revolucionāras tehnoloģijas.

7. pants

Ētika

1.  Darbības, ko veic fonda satvarā, atbilst ētikas principiem un attiecīgiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem:

–  ētikas principiem un attiecīgiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijai un tās protokoliem, un starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

–  korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noteikumiem un iniciatīvām. [Gr. 6rev un 13]

2.  Komisija priekšlikumus ex ante kārtībā sistemātiski pārbauda, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un attiecīgā gadījumā tos iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija, saņemot atbalstu no neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv dažādas jomas. ▌Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar ziņošanas un izvērtēšanas pienākumiem, kas paredzēti 31. un 32. pantā. Visi eksperti ir Savienības pilsoņi un pēc iespējas plašāka klāsta dalībvalstu valstspiederīgie.

3.  Subjekti, kuri piedalās darbībā, pirms attiecīgo pasākumu sākšanas saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātos dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Minētos dokumentus glabā lietā un iesniedz Komisijai.

5.  Darbības, kas ir nepieņemamas no ētikas viedokļa, tiek noraidītas.

II NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

8. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Fondu īsteno Komisija atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Fonda sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. ▌

9. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Par darbību, kurai piešķirts finansējums no citas Savienības programmas, var saņemt finansējumu arī no fonda, ar nosacījumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras finansējumu piešķīrušās Savienības programmas/fonda noteikumus piemēro tās/tā attiecīgajam finansējumam darbībai. Kumulatīvs finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

III NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOSACĪJUMI, PIEŠĶIRŠANAS KRITĒRIJI UN FINANSĒŠANA

10. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Darbībā iesaistītie pieteikuma iesniedzēji un to apakšuzņēmēji ir tiesīgi saņemt finansējumu ar nosacījumu, ka tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī, kā norādīts 5. pantā, to pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un tos nekontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs vai darbībā iesaistīts apakšuzņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā ▌valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, spēj kļūt par subjektu, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu, ja tas ir vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tā dalība neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses vai 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus pieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs pirms darbības sākšanas apņemas īstenot pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka:

a)  kontrole pār pieteikuma iesniedzēju netiek īstenota tādā veidā, kas ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, kura vajadzīga darbības nolūkā, vai kas apdraud tā spējas un standartus, kuri vajadzīgi darbības veikšanai;

b)  tiek novērsta neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu piekļuve klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai saistībā ar darbību, un darbībā iesaistītajiem darbiniekiem vai citām personām ir dalībvalsts vai asociētās valsts izdota valsts drošības pielaide;

c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un darbības rezultāti darbības īstenošanas laikā un noteiktu laikposmu pēc tās pabeigšanas, šo laikposmu precizējot dotācijas nolīgumā, pieder finansējuma saņēmējam un tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai citi neasociēto trešo valstu subjekti, un tos neeksportē uz trešām valstīm, tiem neļauj piekļūt no trešās valsts un tā pieejamību nenodrošina trešās valsts subjektam, ja tam nav piekritušas dalībvalstis, kurās darbojas finansējuma saņēmējs, atbilstīgi 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Saskaņā ar šo punktu atkāpi nepiešķir darbībā iesaistītam pieteikuma iesniedzējam vai apakšuzņēmējam, kura pārvaldības izpildstruktūras atrodas Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē neasociētā trešā valsts, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi, vai neasociētās trešās valsts subjekts, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

3.  Visa infrastruktūra, iekārtas, aktīvi un resursi, ko izmanto no fonda finansētās darbībās, atrodas Savienības vai asociēto valstu teritorijā, un to nekontrolē un neierobežo neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts. Turklāt, īstenojot attiecināmu darbību, finansējuma saņēmēji un to darbībā iesaistītie apakšuzņēmēji sadarbojas tikai ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un ko nekontrolē neasociētās trešās valstis vai neasociēto trešo valstu subjekti.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta, ja Savienībā nav pieejami konkurētspējīgi aizvietotāji, darbībā iesaistītie finansējuma saņēmēji un to apakšuzņēmēji var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti neasociētās trešās valsts teritorijā, ja tas ir nepieciešams darbības mērķu sasniegšanai un ar nosacījumu, ka tas neapdraudēs Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ievērojot tādus pašus nosacījumus, kad tiek īstenota attiecināma darbība, finansējuma saņēmēji un to darbībā iesaistītie apakšuzņēmēji var sadarboties ar subjektu, kas veic uzņēmējdarbību neasociētajā trešā valstī. Ar šādu infrastruktūru, objektiem, aktīviem vai resursiem un ar šādu sadarbību saistītās izmaksas nav ▌izmaksas, kuru segšanai var saņem finansējumu no fonda ▌. Jebkurā gadījumā šāda atkāpe netiek piešķirta, ja minētā infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi atrodas vai tiek turēti neasociētajā trešā valstī, uz ko attiecas jebkādi Savienības ierobežojoši pasākumi.

5.  Lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības interešu aizsardzību, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai dotācijas nolīgumā izklāsta visus nosacījumus, tostarp tos, kas ir minēti šā panta 2. punktā. Šādi nosacījumi jo īpaši attiecas uz noteikumiem par īpašumtiesībām uz darbības rezultātiem un piekļuvi klasificētai un neklasificētai sensitīvai informācijai, kā arī uz garantijām par piegādes drošību.

6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu būtisko informāciju, kas vajadzīga 1.–4. punktā minēto atbilstības kritēriju un nosacījumu novērtēšanai.

7.  Pieteikumus, par kuriem jāveic pārbaudes atbilstoši 2. vai 4. punktam, var iesniegt tikai ar tās dalībvalsts vai asociētās valsts piekrišanu, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.

8.  Ja darbības īstenošanas laikā notiek izmaiņas, kuru dēļ varētu apšaubīt minēto kritēriju un nosacījumu izpildi, finansējuma saņēmējs informē Komisiju, kas novērtē, vai minētie kritēriji un nosacījumi joprojām ir ievēroti, un apzina iespējamo ietekmi (apturēšana, atcelšana) uz darbības finansējumu.

9.  Šajā pantā apakšuzņēmēji ir apakšuzņēmēji, kam ir tiešas līgumsaistības ar finansējuma saņēmēju, citi apakšuzņēmēji, kam piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmēji, kam var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444, lai īstenotu darbību.

11. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā izklāstītos mērķus.

2.  Fonds sniedz atbalstu darbībām, kas ietver gan jaunus ražojumus un tehnoloģijas, gan esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, ja uz uzlabošanas darbībai vajadzīgās esošās informācijas izmantošanu ne tieši, ne netieši neattiecas neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu noteikts ierobežojums.

3.  Attiecināma darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot ▌zināšanas un aizsardzības ražojumus vai tehnoloģijas, tostarp revolucionāras tehnoloģijas, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;

b)  pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sadarbspēju un noturību, tostarp drošu ražošanu un datu apmaiņu, apgūt kritiskas aizsardzības tehnoloģijas, nostiprināt piegādes drošību vai nodrošināt iespēju efektīvi izmantot rezultātus aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām;

c)  pētījumi, piemēram, jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, ražojuma, procesa, pakalpojuma vai risinājuma ▌priekšizpēte ▌;

d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstruēšana, kā arī to tehnisko specifikāciju definēšana, pamatojoties uz kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta; tas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

e)  tāda aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas modeļa izstrāde, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē (sistēmas prototips);

f)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

g)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalificēšana ▌;

h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertificēšana ▌;

i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;

4.  ▌Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trīs tiesību subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌.Jebkādi citi tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijā, var veikt uzņēmējdarbību asociētajā valstī, kā norādīts 5. pantā. Vismaz trīs no šiem piedalīties tiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbībām, kas minētas 3. punkta c) apakšpunktā, un darbībām, kas minētas 6. pantā.

6.  Finansējumu nav tiesības saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām. No programmas jo īpaši netiek finansētas degbumbas, tostarp baltais fosfors, noplicināta urāna munīcija, nāvējoši autonomas darbības ieroči, tostarp bezpilota gaisa kuģi, kuru kritiski svarīgās funkcijas nav pakļautas nozīmīgai cilvēka kontrolei, izvēloties individuālus mērķus un uzbrūkot tiem, kājnieku un vieglie ieroči, kas galvenokārt tiek izstrādāti eksporta nolūkiem, t. i., ja neviena dalībvalsts nav paudusi skaidru prasību veikt šādu darbību. [Gr. 29/rev]

6.a   Finansējumu no programmas nav tiesīgas saņemt darbības tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādei, ar kurām ir iespējams izdarīt vai veicināt šādas darbības:

i)  starptautisko humanitāro tiesību nopietnus pārkāpumus;

ii)  starptautisko cilvēktiesību nopietnus pārkāpumus;

iii)  darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem terorisma jomā;

iv)  darbības, kas ir uzskatāmas par noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai protokoliem transnacionālas organizētās noziedzības jomā.

6.b   Darbības, kas daļēji vai pilnībā, tieši vai netieši veicina masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu kaujas galviņu un raķešu tehnoloģiju izstrādi, nav atbalsttiesīgas. [Gr. 21]

12. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

[Gr. 30]

2.  Komisija pēc katra konkursa vai pēc tam, kad ir piemērots Finanšu regulas [195. panta e) punkts], piešķir finansējumu izraudzītām darbībām.

3.  Lai piešķirtu finansējumu izstrādes darbībām, Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28.a pantā.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.  Katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)  ieguldījums izcilībā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka sagaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem ražojumiem vai tehnoloģijām;

b)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus nākotnes tehnoloģiju uzlabojumus vai tādu tehnoloģiju vai koncepciju lietošanu, kuras iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē;

c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, jo īpaši radot jaunas tirgus iespējas un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

ca)   ieguldījums Savienības rūpniecības un tehnoloģijas autonomijā, sekmējot aizsardzības tehnoloģijas vai ražojumus atbilstīgi aizsardzības spēju prioritātēm, par ko dalībvalstis vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros un jo īpaši KDAP Spēju attīstības plāna kontekstā;

d)  ieguldījums Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. panta 2. punktā un — attiecīgā gadījumā — reģionālos un starptautiskos sadarbības nolīgumos;

e)  ieguldījums jaunas tiesību subjektu pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs un/vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

f)  darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.  Saskaņā ar 1. punkta d) apakšpunktu var ņemt vērā reģionālas un starptautiskas prioritātes, jo īpaši lai novērstu lieku dublēšanos, ar nosacījumu, ka tās atbilst Savienības drošības un aizsardzības interesēm un neizslēdz jebkuras dalībvalsts dalību.

14. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Fonds finansē 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

a)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 20 % no darbības attiecināmajām izmaksām;

b)  darbībām, kas definētas 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālā palīdzība nepārsniedz 80 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi, nepārsniedzot kopējās attiecināmās izmaksas, palielina šādos gadījumos:

a)  darbībai, kas izstrādāta pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kā noteikts Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumā (KĀDP) 2017/2315, finansējuma likmi palielina par 10 papildu procentpunktiem;

b)  darbībai finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar kopējo attiecināmo izmaksu procentuālo daļu, kura atvēlēta MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību konsorcija dalībnieki, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

c)  darbībai finansējuma likmi palielina par procentpunktiem, kas vienādi ar ceturto daļu no kopējo attiecināmo izmaksu procentuālās daļas, kura atvēlēta vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī, kura nav dalībvalsts vai asociētā valsts, kur veic uzņēmējdarbību pārējie konsorcija dalībnieki, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

d)  darbības finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 30 procentpunktus.

15. pants

Finansiālās spējas

Atkāpjoties no Finanšu regulas [198.] panta:

a)  finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai lielāks. Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas, Komisija pārbauda arī citu pieteikuma iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja nav sasniegta pirmajā teikumā minētā robežvērtība;

b)  finansiālās spējas nepārbauda attiecībā uz tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē dalībvalsts, un attiecībā uz universitātēm un publiskiem pētniecības centriem;

c)  ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda šāda tiesību subjekta finansiālās spējas.

16. pants

Netiešās izmaksas

1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmēju nolīgšanu, finansiālu atbalstu trešām personām un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.

2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas ▌var noteikt saskaņā ar finansējuma saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes atbilstoši salīdzināmām finansējuma shēmām, kas atbilst Finanšu regulas [185.] pantam un ir paziņotas Komisijai.

17. pants

Vienreizēja maksājuma vai ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana

1.  Dotācijām, ko piešķir 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām un citām darbībām, kurās dalībvalstis un/vai asociētās valstis finansē vairāk nekā 50 % no budžeta, Komisija var izmantot:

a)  finansējumu, kas nav saistīts ar Finanšu regulas [180. panta 3. punktā] minētajām izmaksām un ko piešķir, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, tos vērtējot attiecībā pret iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem un veiktspējas rādītājiem, vai

b)  vienreizēju maksājumu, kas minēts Finanšu regulas [182.] pantā un ko piešķir, pamatojoties uz darbības provizorisko budžetu, kuru jau apstiprinājušas līdzfinansējuma dalībvalstu un asociēto valstu iestādes.

2.  Vienreizējā maksājumā ieskaita netiešās izmaksas.

18. pants

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā

1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES(13), 2014/25/ES(14) un 2009/81/EK(15) un kas kopīgi organizē aizsardzības pakalpojumu pētniecības un izstrādes iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.

2.  Iepirkuma procedūrās:

a)  ievēro šīs regulas noteikumus;

b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);

c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu.

19. pants

Garantiju fonds

Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

21. pants

Piekļuve finanšu instrumentiem

Fonda finansējuma saņēmēji ir tiesīgi piekļūt speciāliem finanšu produktiem, kas ir pieejami programmas “InvestEU” ietvaros, atbilstoši ▌Finanšu regulas X sadaļai.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ PĒTNIECĪBU

22. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.  Darbību rezultāti pieder finansējuma saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.  Ja Savienības palīdzība tiek sniegta publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.

3.  To darbību rezultāti, kuras saņem atbalstu no fonda, nedrīkst būt pakļauti tiešai vai netiešai kontrolei vai ierobežojumam, ko īsteno ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu, ko īsteno neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts.

4.  Ja tas ir pamatoti, dotācijas nolīgumā nosaka Komisijas tiesības tikt informētai un izteikt iebildumus gadījumā, kad notiek īpašumtiesību uz rezultātiem nodošana vai licences attiecībā uz rezultātiem piešķiršana neasociētajai trešai valstij vai neasociētās trešās valsts subjektam. Šāda nodošana nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā.

5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par darbību, kas saņēmusi Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi. Jebkurā gadījumā dalībniekiem īpašajā ziņojumā nav jāsniedz dati vai informācija, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma.

6.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādes izmanto īpašo ziņojumu vienīgi tādām vajadzībām, kas saistītas ar izmantošanu to bruņotajos spēkos vai drošības vai izlūkošanas spēkos vai šādu spēku vajadzībām, tostarp saistībā ar to sadarbības programmām. Šāda izmantošana cita starpā ietver pētījumus, izvērtēšanu, novērtēšanu, pētniecību, konstruēšanu, izstrādi, izgatavošanu, uzlabošanu, pārveidošanu, tehnisko apkopi, remontu, atjaunošanu un ražojumu atzīšanu un sertificēšanu, ekspluatāciju, apmācību, iznīcināšanu un citus konstruktīvus pakalpojumus un ražojumu izmantošanu, kā arī tehnisko prasību novērtēšanu un izstrādi iepirkumam.

7.  Finansējuma saņēmēji piešķir Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem pienācīgi pamatota mērķa vajadzībām, proti, lai izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu Savienības politiku vai programmas. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

8.  Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā dotācijas nolīgumos un līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. ▌Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktajā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas, ja iespējams, visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

8.a   Jebkuras trīs vai vairākas dalībvalstis vai asociētās valstis, kas daudzpusēji vai kādas Savienības organizācijas satvarā ir kopīgi noslēgušas vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākiem dalībniekiem, lai kopā tālāk izstrādātu rezultātus, kas iegūti, strādājot pie konkrētas darbības, kura ir saņēmusi finansējumu saskaņā ar dotācijas nolīgumu pētniecības darbībai aizsardzības jomā, iegūst piekļuves tiesības darbības rezultātiem, kuri pieder šādam dalībniekam un ir nepieciešami līguma izpildei. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka minētās tiesības tiek izmantotas tikai līgumā paredzētajā nolūkā un ka tiks noteikti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi.

III SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ATTIECĪBĀ UZ IZSTRĀDI

23. pants

Papildu atbilstības kritēriji

1.  Attiecīgā gadījumā konsorcijs apliecina, ka attiecināmās darbības pārējās izmaksas, kas netiek segtas no Savienības atbalsta, tiks segtas no citiem finansējuma līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu un/vai asociēto valstu iemaksām vai citiem tiesību subjektu līdzfinansējuma veidiem.

2.  Ja tas ir saistīts ar darbībām, kas minētas 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, darbību balsta uz saskaņotām spēju prasībām, par kurām kopīgi vienojušās attiecīgās dalībvalstis un/vai asociētās valstis.

3.  Attiecībā uz darbībām, kas minētas 11. panta 3. punkta e)–h) apakšpunktā, konsorcijs ar valsts iestāžu izdotiem dokumentiem apliecina, ka:

a)  vismaz divas dalībvalstis vai ▌vismaz viena viena dalībvalsts kopā ar asociētajām valstīm sniedz garantijas par to, ka tās koordinēti iegādāsies gatavo ražojumu vai izmantos tehnoloģiju. Tas cita starpā var notikt, rīkojot kopīgu iepirkumu;

b)  darbība ir balstīta uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis un/vai asociētās valstis, kas līdzfinansē darbību.

24. pants

Papildu piešķiršanas kritēriji

Papildus 13. pantā izklāstītajiem piešķiršanas kritērijiem darba programmā var arī ņemt vērā:

a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;

b)  sadarbības līmeni starp attiecināmajā darbībā iesaistītajām dalībvalstīm;

ba)  paredzēto iepirkuma apjomu un paredzamo ietekmi uz dalībvalstu aizsardzības spējām un izdevumiem un Eiropas stratēģisko autonomiju.

25. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti, īstenojot izstrādes darbības, un Savienībai nav intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz darbību rezultātiem.

1.a   Darbību rezultāti pieder finansējuma saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.  Tādu darbību rezultāti, kas saņem atbalstu no fonda, nav pakļauti neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

3.  Attiecībā uz saņēmēju radītiem rezultātiem atbilstīgi šai regulai un neskarot šā panta 2. punktu, Komisiju vismaz sešas nedēļas iepriekš informē par ikvienu īpašumtiesību nodošanas gadījumu vai licences piešķiršanu neasociētajām trešām valstīm vai neasociētu trešo valstu subjektiem. Ja šāda īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu aizsardzības un drošības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas noteikti 3. pantā, no fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

4.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja Savienības palīdzību sniedz publiskā iepirkuma veidā, rezultāti pieder Savienībai, un dalībvalstīm un/vai asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas saņemt neekskluzīvu licenci rezultātu izmantošanai.

26. pants

Projekta vadītāja informēšana

Ja dalībvalstis un asociētās valstis ieceļ projekta vadītāju, Komisija pirms maksājuma veikšanas atbalsttiesīgas darbības finansējuma saņēmējam apspriežas ar projekta vadītāju par panākto progresu saistībā ar šo darbību.

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA, PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

27. pants

Darba programmas

1.  Fondu īsteno ar gada vai daudzgadu darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas [110.] pantu. ▌

1.a   Darba programmās īpaši var ņemt vērā stratēģijas, kas ir izstrādātas Vispārējās stratēģiskās pētniecības programmas un SAP stratēģiskā konteksta lietu ietvaros.

1.b  Pārvaldot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklu, Komisija visos šā cikla posmos nodrošina darba programmu saskaņotību.

2.  Komisija pieņem darba programmas, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28.a pantā.

2.a   Darba programmās detalizēti nosaka to projektu kategorijas, kuri finansējami no fonda. Šīs darba programmas atbilst 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

2.b   Pamatojoties uz darba programmu izstrādes procesu, Komisija veic sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad notiek dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

28.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no [spēkā stāšanās dienas].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(16).

29. pants

Neatkarīgi eksperti

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri palīdz priekšlikumu izvērtēšanā atbilstoši Finanšu regulas [237.] pantam. ▌

2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi no pēc iespējas plašāka dalībvalstu loka, un viņus nosaka ▌, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību ▌, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas [237.] panta, minēto sarakstu nepublisko ne pilnībā, ne daļēji gadījumos, kad tas ir nepieciešams sabiedriskās drošības aizsardzības nolūkos.

3.  Neatkarīgiem ekspertiem ir arī attiecīga drošības pielaide, ko izdevusi dalībvalsts.

5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

5.a   Komisija nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē šo konkrēto jautājumu, nekonsultē par to un nesniedz palīdzību saistībā ar to.

30. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.  Šīs regulas piemērošanas jomā:

a)  katra dalībvalsts vai asociētā valsts nodrošina, ka tās valsts drošības noteikumi nodrošina vismaz tāda paša līmeņa Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kā drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 ▌par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai(17), un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES(18) pielikumos;

b)  dalībvalstis un asociētās valstis nekavējoties informē Komisiju par a) punktā minētajiem valsts drošības noteikumiem;

c)  fiziskās personas, kuras uzturas neasociētajās trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību neasociētajās trešās valstīs, var strādāt ar klasificētu Eiropas Savienības informāciju saistībā ar programmu vienīgi tad, ja tām minētajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos. Līdzvērtību drošības noteikumiem, kurus piemēro trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, nosaka informācijas drošības nolīgumā (tostarp, ja piemērojams, industriālās drošības lietās), ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

d)  neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā norādīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi klasificētai Eiropas Savienības informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja nepieciešamībai zināt un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

2.  Ja darbības ir saistītas ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajās ir nepieciešama un/vai iekļauta, attiecīgā finansējuma struktūra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

3.  Komisija izveido elektronisku apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu sensitīvas informācijas apmaiņu starp Komisiju, informācijas saņēmējiem un, ja piemērojams, dalībvalstīm.

31. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par fonda virzību ceļā uz 3. pantā izklāstītā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par fonda panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Komisija regulāri pārrauga un izvērtē fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu. Minētajā gada ziņojumā iekļauj iedaļu par 7. panta īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.

4.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka fonda īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

32. pants

Fonda izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz par fonda īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, pieredzi, kas gūta, īstenojot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, 7. pantā izklāstīto ētikas procedūru īstenošanas novērtējumu, novērtējumu par īstenošanas likmēm, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaisti un to pārrobežu dalības pakāpi, finansējuma sadalījumu starp dažādu kategoriju apakšuzņēmējiem atbilstīgi 10. panta 9. punktā minētajām definīcijām, revolucionārām tehnoloģijām piešķirto finansējumu un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas [195.] pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Starpposma izvērtējumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.

3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 2027. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

33. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas [127.] pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts fondā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

35. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Komisijas īstenoto komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Minētos finanšu resursus var izmantot projektiem par aizsardzības rūpniecības statistiku un projektiem, lai sāktu datu vākšanu.

V SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Deleģēti akti

1.  Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

3.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. [../..] (Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma) atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu — līdz to slēgšanai — saskaņā ar [Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas regula], kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējiem fondiem, [Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas regula], kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)2. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
(2) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(4) Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32013Q1220(01)&from=LV
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(6) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(7) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996 , 2. lpp).
(8) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
(11) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(12) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(16) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(17) OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.
(18) OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums