Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2079(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0396/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0396/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 24
CRE 12/12/2018 - 24

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0519

Pieņemtie teksti
PDF 164kWORD 57k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Komerctiesisku strīdu paātrināta izšķiršana
P8_TA(2018)0519A8-0396/2018
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par komerctiesisku strīdu paātrinātu izšķiršanu (2018/2079(INL))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

–  ņemot vērā LESD 67. panta 4. punktu un 81. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas („Harta”) 47. pantu,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumu ar nosaukumu „Kompetences veidošana dalībvalstīs attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām”,

–  ņemot vērā 2018. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla dokumentu „Judicial Training Principles”(1),

–  ņemot vērā Savienības tiesību aktu kopumu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu;

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0396/2018),

A.  tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu atklātā tiesas sēdē saprātīgā termiņā, kuras ir noteiktas Hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā, ir viena no galvenajām tiesiskuma un demokrātijas garantijām un ir neatņemama civiltiesvedības daļa kopumā;

B.  tā kā Eiropas paātrinātais civilprocess varētu veicināt valstu tiesvedības modernizāciju, nodrošināt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pastiprināt ekonomisko izaugsmi, vienlaikus atvieglojot tiesas pieejamību Savienībā un palīdzot atbalstīt Savienības pamatbrīvības;

C.  tā kā 2018. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir apliecinājis, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu līmenis būtiski ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgiem pilsoņiem;

D.  tā kā tiesu iestāžu sadarbību veicina, atbalsta un sekmē ar vairākiem Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, tostarp Maza apmēra prasību regulu, Juridiskās palīdzības direktīvu, Regulu par pierādījumu iegūšanu un Regulu par dokumentu izsniegšanu;

E.  tā kā dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības mērķi cita starpā ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu pārrobežu lietās, lai šajās situācijās garantētu efektīvu tiesvedību bez liekas kavēšanās un lai iedibinātu savstarpēju uzticēšanos starp tiesu sistēmām, kas ir pamats turpmākai spriedumu atzīšanai visā Savienībā;

F.  tā kā daudzi jautājumi attiecībā uz procesuālajām tiesībām civiltiesību jomā tiek regulēti valsts līmenī, tādējādi procesuālās tiesības šajā jomā dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam; tā kā paātrinātais process varētu izraisīt procesuālo režīmu obligātu tuvināšanu Savienībā;

G.  tā kā ir nepieciešams pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un tiesu sistēmām Savienības līmenī, lai novērstu visus šķēršļus, kas var rasties starp dažādām tiesu un administratīvajām sistēmām;

H.  tā kā regulā Brisele I ir izklāstīti pamatnoteikumi par jurisdikciju un civilo un komerciālo pārrobežu lietu atzīšanu un izpildi Savienībā; tā kā pārstrādātajā versijā, ko piemēro no 2015. gada (regula Brisele Ia), ieviesa vairākus būtiskus pielāgojumus ES pārrobežu strīdu izšķiršanai, ietaupot laiku un naudu uzņēmumiem un privātpersonām;

I.  tā kā regula Roma I paredz noteikumus par tiesību aktiem, kas ir piemērojami civiltiesību un komerciālajām līgumsaistībām;

J.  tā kā procesuālajiem noteikumiem būtu jāgarantē gan pušu tiesību aizsardzību, gan strīdu ātru izšķiršanu;

K.  tā kā komerciālu jautājumu risināšana publiskajās tiesās dalībvalstīs kopumā ir lēna un neatbilst tam, ko sagaida komercstrīdos iesaistītās puses, ko pastiprina tas, ka bija nepieciešams ieviest Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas savukārt ievērojami paātrina patērētāju strīdu izšķiršanu; tā kā pareiza informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana tiesās palīdz paātrināt tiesvedību un samazināt izmaksas;

L.  tā kā lēnā komerciālu strīdu izšķiršana Savienībā varētu radīt komerciālu strīdu pusēm iespēju meklēt strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas vai strīdu izšķiršanu trešās valstīs un izvēlēties piemērot līgumiem trešo valstu tiesību aktus;

M.  tā kā komerciālie strīdu kvalitatīva izšķiršana ir atkarīga no augsta līmeņa kompetences šajos jautājumos tiesās, proti, tiesnešu un advokātu, kā arī praktizējošo juristu kompetences;

N.  tā kā ātras un izmaksu ziņā lietderīgas procedūras pieejamība, ko nodrošinātu ļoti pieredzējuši un kompetenti tiesneši un advokāti dalībvalstīs, biežāk sekmētu lēmumu izvēlēties kādas dalībvalsts tiesību aktus, kas savukārt dalībvalstīs vēl vairāk bagātinātu kompetenci civillietās un komerclietās;

O.  tā kā acīmredzot ir nepieciešams rast piemērotu risinājumu attiecībā uz dažādiem valodu režīmiem, kuros varētu būt saskaņotas veidlapas, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās;

P.  tā kā tiesas un tiesu palātas, kas specializējas komerclietās, garantēs augstāku kompetences un neatkarības līmeni šajās lietās un tādējādi veicinās to, ka puses ar šādiem strīdiem griezīsies dalībvalstu tiesās,

1.  norāda, ka komerclietu izšķiršana ir daudz lēnāka, nekā tas varētu būt, vidēji ilgstot trīs līdz četrus gadus, un tas rada ievērojamus zaudējumus uzņēmējdarbībai ne tikai ekonomikas izteiksmē, bet arī attiecībā uz tam nepieciešamo laiku, enerģiju un resursiem, ko varētu novirzīt citām darbībām;

2.  uzsver, ka ir nepieciešams pilnībā respektēt pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu, kā ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību harā, un nodrošināt tiesvedību augstu kvalitāti komerclietās;

3.  uzsver Eiropas procedūras maza apmēra prasībām sekmīgu īstenošanu, kas nodrošina veidu, kā Savienībā ātri un rentabli izšķirt patērētāju un citus pārrobežu strīdus par nelielām summām, vienlaikus nodrošinot pušu tiesību aizsardzību;

4.  uzsver, ka savstarpēja uzticēšanās ir sarežģīts jēdziens un ka minētās uzticēšanās veidošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, tiesiskās apmācības un kvalifikācijas celšanas, tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un pieredzes un labākās prakses apmaiņas starp tiesnešiem;

5.  uzsver, ka attiecībā uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību sadarbības tīkli un datubāzes, kas uzlabo tiesu iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu, būtu jāsaglabā un jāturpina paplašināt, tostarp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eiropas e-tiesiskuma portāls, kas kļūs par vienas pieturas aģentūru tiesiskuma telpā Savienībā;

6.  apgalvo, ka, pieņemot regulējumu, kas ir līdzīgs Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, Eiropas paātrināts civilprocess, ko piemēro pārrobežu komercstrīdu gadījumā, būtu labākais veids, kā novērst ilgo gaidīšanas laiku komercstrīdu izšķiršanai Savienībā, iespējams, radot ievērojamus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem un mobilizējot neizmantoto kapitālu;

7.  apgalvo, ka komerclietās iesaistītās puses būs labākā situācijā, lai samaksātu par pārstāvību un sagatavotos lietas izskatīšanai tiesā, kas nozīmē, ka viņiem ir labākas iespējas aizsargāt savas tiesības, ļaujot paātrināt procesu;

8.  konstatē, ka šāda veida procedūra varētu balstīties uz prasībām par rūpīgu sagatavošanos, ko puses veic, pirms ir uzsākts process, uz stingri noteiktiem termiņiem, dažām iespējām procesa gaitā papildus atsaukties uz faktiem vai papildus iesniegt pierādījumus un ka nolēmumus, kas saistīti ar procesa virzīšanu, nav iespējams pārsūdzēt, tādējādi panākot paātrinātu procedūru;

9.  uzskata, ka šāda stingra procesuālā kārtība ir saderīga ar pušu tiesību aizsardzību ar nosacījumu, ka Eiropas paātrinātā civilprocesa piemērošanai vajadzētu būt brīvprātīgai un tā būtu jāpiemēro tikai tad:

   ja puses ir vienojušās izmantot procedūru pēc tam, kad radies strīds, vai
   ja atbildētājs akceptē šīs procedūras izmantošanu pēc tam, kad prasītājs ir iesniedzis prasību saskaņā ar Eiropas paātrināto civilprocesu, ar nosacījumu, ka atbildētājam ir pietiekami daudz laika, lai pienācīgi sagatavotos pirms process tiek uzsākts;

10.  uzskata, ka Eiropas paātrināto civilprocesu jebkurā gadījumā vajadzētu piemērot tikai tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru; uzskata, ka Eiropas paātrinātajam civilprocesam nevajadzētu radīt pusēm pārmērīgas izmaksas, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību;

11.  uzsver, ka strīda puses bieži vien panāk izlīgumu pēc tam, kad pilnībā ir iztirzāti apstākļi un argumenti, kas nozīmē, ka procesuālajā sistēmā no pusēm prasīja pārbaudīt apstākļus un sīki izstrādāt savus argumentus pirms griešanās tiesā, tāpēc šādi būtu iespējams atrisināt vairāk strīdu, panākot izlīgumu agrākā stadijā;

12.  konstatē, ka mērķi nodrošināt paātrinātu un izmaksu ziņā lietderīgāku komerciālu strīdu izšķiršanu Savienībā nevar panākt, vienīgi ieviešot paātrinātu procedūras sistēmu, kas ir saskaņota; lai padarītu šādu procesuālo sistēmu efektīvu, būtu nepieciešami tiesas, tiesneši, advokāti un praktizējoši juristi, kuriem ir augsts zināšanu līmenis un liela pieredze uzņēmējdarbības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās;

13.  uzsver, ka pašreiz izplatītā tiesību aktu izvēle attiecībā uz komerclīgumiem starp dažādām Eiropas jurisdikcijām, visās dalībvalstīs nav vienāda;

14.  konstatē, ka piemērojamo tiesību aktu izvēle bieži vien ir balstīta uz sarežģītiem apsvērumiem, taču ārvalstu tiesību aktu un tiesu apvienojums rada pusei būtiskus ekonomiskus riskus un ka šādi noteikumi ir īpaši nepārliecinoši, ja par tiem panākta vienošanās standartlīgumu ietvaros vai gadījumos, kad vienai no pusēm nav vai ir maz iespēju ietekmēt vienošanos šajā sakarībā;

15.  saprot, ka valodu barjeras varētu būt papildu šķērslis un tādējādi vēl viens iemesls, kāpēc izvēlēties vienu tiesību aktu, nevis citu;

16.  uzsver, ka vienotu standarta veidlapu pieejamība visās Savienības oficiālajās valodās atvieglotu piekļuvi Eiropas paātrinātajam civilprocesam;

17.  ierosina — lai nodrošinātu vienādas standarta veidlapas, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, tās īstenojot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu;

18.  aicina Komisiju novērtēt, vai ir nepieciešams pārskatīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai nostiprinātu saikni starp to līgumu mērķi un priekšmetu, kurus puses noslēgušas, un izvēlētajiem tiesību aktiem, vienlaikus nodrošinot, ka vājākas puses uzņēmumu savstarpējās attiecībās un līgumi tiek aizsargāti, un lai saglabātu pušu autonomiju attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu izvēli;

19.  uzsver, ka šos jautājumus nevar risināt ar likumdošanas pasākumiem vien, ir nepieciešami praktiski pasākumi, lai uzlabotu gan tiesu, gan advokātu kompetenci, piemēram, izmantojot uzlabotu apmācību komerclietās un nodrošinot labāku piekļuvi Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši tiesu praksei;

20.  konstatē, ka komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomas ir mazāk kodificētas nekā citas tiesību jomās, un tas nozīmē, ka lielāka loma ir akadēmiskajai pētniecībai, tādējādi viens no pasākumiem, lai nostiprinātu kompetenci komerclietās dalībvalstīs, ir padarīt pieejamus vairāk resursu pētniecībai šajā jomā;

21.  tāpēc atzinīgi vērtē deviņus tiesiskās apmācības principus, kurus Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ģenerālā asambleja pieņēma 2016. gadā un kuri nodrošina kopēju pamatu un sistēmu Eiropas tiesu iestādēm, kā arī tiesiskās apmācības iestādēm;

22.  uzsver, ka ļoti svarīga ir arī to tiesību aktu kvalitāte, kurus piemēro komerclietās, un līmeni, kad tie ir labi pielāgoti praksei un attīstībai uzņēmējdarbības jomā;

23.  tāpēc prasa Komisijai saskaņā ar LESD 225. pantu līdz 2020. gada 1. janvārim, pamatojoties uz LESD 81. panta 2. punktu, iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas civilprocesu un priekšlikumu par regulas Roma I grozījumiem saskaņā ar ieteikumiem, kas izklāstīti tās pielikumā, un pēc tam, kad Komisija būs novērtējusi, vai ir nepieciešama šāda pārskatīšana, — iespējamu priekšlikumu regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia grozījumiem;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt šos priekšlikumus ar citiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt dalībvalstu kompetenci uzņēmējdarbības tiesību un starptautisko privāttiesību jomā;

25.  apstiprina, ka ieteikumos, kas pievienoti šai rezolūcijai, ir ievērotas pamattiesības, valstu procesuālās autonomijas princips, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

26.  uzskata, ka priekšlikuma finansiālā ietekme, jo īpaši izmaksas saistībā ar Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzēto tiesvedību tiks kompensētas ar līdzvērtīgiem ietaupījumiem, jo Eiropas paātrinātais civilprocess varētu būt ievērojami rentablāks nekā parastās dalībvalstu procedūras un attiecīgie strīdi netiks iesniegti izskatīšanai attiecīgās dalībvalsts vispārējās procesuālās sistēmas ietvaros;

27.  uzsver, ka komerctiesības ir tikai viena no jomām, kurā ir nepieciešamas turpmākas darbības Savienības līmenī, lai nodrošinātu tiesu labāku pieejamību, augstāku tiesvedības kvalitāti, stingrākas garantijas pusēm un ātrāku strīdu izšķiršanu;

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://www.ejtn.eu/PageFiles/15756/Judicial%20Training%20Principles_EN.pdf


PIELIKUMS REZOLŪCIJAI —

IETEIKUMI PAR EUROPAS PAĀTRINĀTA CIVILPROCESA IEVIEŠANAS UN ATBALSTA PASĀKUMIEM

PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

I.  Eiropas paātrinātais civilprocess

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir ieviest brīvprātīgu Eiropas paātrināto civilprocesu, lai Eiropas uzņēmumiem dotu iespēju saprātīgā termiņā panākt tikai ar komerctiesībām saistītu pārrobežu strīdu starp uzņēmumiem izšķiršanu.

Eiropas paātrinātā civilprocesa pamatā varētu būt turpmāk izklāstītie principi.

1.  Šis process būtu jāpiemēro attiecībā uz pārrobežu lietās, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības tiesībām un uz kurām neattiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām.

2.  Tas būtu jāpiemēro, ja puses par to vienojas pēc tam, kad rodas strīds, vai arī, ja prasītājs iesniedz prasību saskaņā ar šo procesu, un atbildētājs to akceptē.

3.  To būtu jāpiemēro vienīgi tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru.

4.  Tam vajadzētu no pusēm prasīt savas prasību sagatavošanu līdz augstai sagatavošanas stadijai, pirms tās griežas tiesā. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut iespēju norādīt uz jauniem faktiem vai iesniegt jaunus pierādījumus.

5.  Šā procesa ietvaros nedrīkst atļaut atsevišķu procesa virzīšanai pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanu.

6.  Principā tā varētu būt procedūra, kad lietu izskata, pārbaudot tikai tajā esošos dokumentus un atļaujot pušu uzklausīšanu, ja vismaz viena no pusēm to pieprasa.

7.  Tā ietvaros sākotnēji jāparedz ļoti īsi termiņi attiecībā uz piemērojamām procedūrām, ļaujot tiesai, ja puses tam piekrīt, izvēlēties ilgākus termiņus sarežģītākās lietās.

8.  Tas veicinātu pārrobežu komercstrīdu izšķiršanu ar mierizlīgumu gan tiesā, gan ārpus tiesas, tostarp izmantojot mediāciju.

9.  Tas sekmēs moderno tehnoloģiju izmantošanu tiesas sēžu organizēšanai, pierādījumu vākšanai un dokumentu izsniegšanai.

10.  Izmaksām vajadzētu būt ierobežotām, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību.

11.  Tas ļauj atzīt un izpildīt galīgo spriedumu saskaņā ar procedūru vienkāršākajā un lietotājam draudzīgākā veidā, kas ir pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

II.  Iespējamās izmaiņas regulā Roma I, Roma II un Brisele Ia

Priekšlikumu par Eiropas paātrināto civilprocesu varētu papildināt ar priekšlikumu grozīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai panāktu lielāku saikni starp vienošanos mērķiem un uzdevumiem Savienības ietvaros izvēlētajiem tiesību aktiem, kā arī lai dotu tīri komerciālu līgumu pusēm lielāku autonomiju, vienlaikus nodrošinot vājākas puses aizsardzību attiecībās starp uzņēmumiem.

Grozījumi regulā Roma I varētu ietvert:

1.  Savienojuma pastiprināšanas apsvēršana starp izvēlētajiem tiesību aktiem un līguma, kā arī līgumslēdzēju pušu saturu, mērķi un uzdevumu.

2.  To noteikumu apsvēršana no jauna, kas piemērojami tiesību aktu izvēles brīvībai, un tas būtu jāapsver saskaņā ar standarta situācijās līgumam piemērojamo tiesību aktu.

III.  Citi pasākumi dalībvalstu kompetences veidošanai komerclietās

1.  Šie priekšlikumi būtu jāturpina atbalstīt ar Komisijas un dalībvalstu pasākumiem, lai veidotu kompetenci komerclietās, piemēram:

a)  tiesnešu, advokātu un praktizējošo juristu apmācība komerclietās;

b)  vienkāršota un uzlabota piekļuve Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, tostarp tiesu praksei;

c)  lielākas uzmanības pievēršana komerctiesībām un starptautiskajām privāttiesību normām juridiskajā izglītībā;

d)  papildu resursu piešķiršana akadēmiskajai pētniecībai komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomās; un

e)  kādas svešvalodas un tās juridiskās terminoloģijas apguve.

2.  Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesām, kas piemēro Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzētās procedūras, ir īpaša kompetence komerctiesību jomā, piemēram, ir veidojot vai pastiprinot esošās tiesas vai tiesu palātas, kas izskata komerclietas.

3.  Papildus Komisija tiek aicināta turpināt pētīt iespēju izveidot Eiropas tiesu komerclietu izskatīšanai, lai papildinātu dalībvalstu tiesas un piedāvātu lietas dalībniekiem papildu starptautisku forumu, kas specializējas komerciālu strīdu izšķiršanā.

4.  Visbeidzot, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju pārskatīt komerclietām piemērojamos tiesību aktus, kad strīdi rodas uzņēmumu savstarpējās attiecībās, jo viens no svarīgākajiem tiesību aktu izvēles faktoriem ir tas, cik laba ir komerctiesību efektivitāte un kvalitāte attiecīgajā valstī.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums