Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0236(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0405/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0405/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 28
CRE 12/12/2018 - 28

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.3
CRE 13/12/2018 - 9.3
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 8.10
CRE 17/04/2019 - 8.10

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0520
P8_TA(2019)0402

Pieņemtie teksti
PDF 385kWORD 109k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Savienības kosmosa programmas un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūras izveide ***I
P8_TA-PROV(2018)0520A8-0405/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES (COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1.
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.anorāde (jauna)
–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.bnorāde (jauna)
–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju.
(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu kosmosa nozarē strādājošiem uzņēmumiem pasaules mēroga vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.
(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības un tās dalībvalstu drošībai un neatkarībai sniedz kosmoss un autonoma piekļuve tam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.
(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, kā arī to ieviešana un izmantošana, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot politiskās prioritātes. Ar Programmu būtu jāveicina un jāsekmē ar kosmosu saistīti pakalpojumi, lai visas dalībvalstis un to iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz Programma.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.
(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).
(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa centru izveide, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem vajadzētu sadarboties ar digitālo inovāciju centriem, lai sekmētu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.
(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu. Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.
(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, jo īpaši, lai rastu risinājumus attiecībā uz kosmosa atkritumu izplatīšanos, un izpētītu iespēju pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām, tajā skaitā Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (“Kosmosa līgums”).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai.
(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt turpināmību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10 a)  ES kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 200 000 speciālistu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk attīstīt moderno infrastruktūru šajā nozarē un tādējādi veicināt iepriekšējā posma un nākamā posma saimniecisko darbību. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar programmu būtu jāveicina augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un jāatbalsta izglītības un apmācības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un sievietēm, lai pilnībā izmantotu visas Savienības iedzīvotāju spējas šajā nozarē.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Ar programmu būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, aizsargātāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Jebkuri ieņēmumi no Programmas būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu atbalstam. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.
(14)  Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.
(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos.
(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos un būtu jācenšas par prioritāti noteikt esošās Eiropas infrastruktūras izmantošanu un Eiropas profesionālo un rūpniecības nozaru attīstību.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Kosmosa programmas ir vērstas uz lietotāju vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, efektīva lietotāju pārstāvju iesaistīšana to īstenošanā un izstrādē.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.
(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietotnes. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un to pienācīgu aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.
__________________
__________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.
(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir pārraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.
(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, kiberdrošību un pakalpojumu un nākamā posma sektora veicināšanu ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus Galileo un EGNOS lietotāju piesaistē un ieviešanā tirgū, un lai popularizētu šīs programmas kā kopumu, Aģentūrai vajadzētu uzticēt arī Copernicus popularizēšanas darbību veikšanu un komerciālas izmantošanas veicināšanu. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, ir nepieciešams, ka nolīgumu noslēdz ar nosacījumu, ka Eiropas Kosmosa aģentūrā tiek ieviesti attiecīgi ekspluatācijas noteikumi. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.
(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir svarīgi, ka šāds nolīgums ietver atbilstīgas prasības attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūras darbības noteikumiem, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu attiecīgi jāpārstāv civilo un militāro lietotāju grupas, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.
(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) būtu jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai būtu jāpārstāv lietotāju kopiena, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā.
(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā, izveidojot vairākus līmeņus piekļuvei informācijai un, netieši, drošu piekļuvi informācijai.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību turpināmību, to spēju nepārtraukti veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.
(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Satelītu navigācija ir svarīga arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.
(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2018/11391a un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību saistībā ar aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)   Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.
(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju, drošību, uzticamību, precizitāti un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
44.a apsvērums (jauns)
(44a)    Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un nākamā posma pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas. 
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Ņemot vērā uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, ja tas ir pamatoti un noderīgi.
(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana pēc iespējas būtu jāintegrē citos Savienības politikas virzienos. Procesa nozīmīgs posms ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.
(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, tajā skaitā lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, lauku attīstība un zvejniecība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma vietas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp infrastruktūras drošība, kā arī digitālā ekonomika.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.
(48)  Pašreizējās spējas jāveido un jāpapildina ar jauniem aktīviem, kurus atbildīgās struktūras var attīstīt kopīgi. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgie kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014, 44. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).
19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).
19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018) 237 final), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018) 232 final), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018) 8 final).
20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
(49a)  Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai būtu jāizmanto ne tikai tiešajiem labuma guvējiem, bet pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina rīkoties, lai datus varētu lietot arī nespeciālisti, šādi veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.
(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.
(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli, tajā skaitā gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
54.a apsvērums(jauns)
(54a)  Lai uz ilgtspējīgiem pamatiem sasniegtu Copernicus mērķus, varētu izveidot komiteju (Copernicus apakškomiteju), kura palīdzētu Komisijai nodrošināt, ka tiek koordinēti Savienības, lietotāju forumu, dalībvalstu un starpvaldību organizāciju, kā arī privātā sektora ieguldījumi Copernicus, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri ir jānovērš Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāiesaistās ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.
(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Aģentūrai un Copernicus pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana Eiropas iedzīvotāju interesēs. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
56.a apsvērums (jauns)
(56a)  Dalībvalstīm, Komisijai un atbildīgajām struktūrām sistemātiski jāorganizē Copernicus informācijas kampaņas par programmas priekšrocībām, sniedzot visiem iespējamajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un datiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
57.a apsvērums (jauns)
(57a)  Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi, kas joprojām ir darbības sagatavošanas posmā, jau sniedz labus rezultātus, jo lietotāju skaits laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Visiem klimata pārmaiņu pakalpojumiem pēc iespējas drīzāk jābūt pilnībā funkcionējošiem un tādējādi jānodrošina nepārtraukta datu plūsma klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.
(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām un reģionālām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
59.a apsvērums (jauns)
(59a)   Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums.
(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 541/2014/ES Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. SST ir paredzēts arī tam, lai atvieglotu Eiropas īstenotos Zemes orbītas attīrīšanas projektus.
__________________
__________________
24 OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.).
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
63. apsvērums
(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību.
(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Kataloga izveidē varētu sekot citu kosmosa jomā attīstīto valstu paraugam un daļu tā datu darīt pieejamu nekomerciāliem un pētnieciskiem nolūkiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību, un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
67. apsvērums
(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.
(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt kosmisko atkritumu aktīvai savākšanai paredzēto tehnoloģisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
70. apsvērums
(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.
(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras) un kosmosa infrastruktūras.
(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīžu pārvaldība, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras, piemēram, dambji) un kosmosa infrastruktūras.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
78. apsvērums
(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem, ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas.
(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
86. apsvērums
(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.
(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp risinājumiem, kas izstrādāti programmā “Apvārsnis Eiropa”, un Programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galvenajās Eiropas politikas jomās. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
87. apsvērums
(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.
(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
88. apsvērums
(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.
(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Ja Aģentūrai tiek uzticēti uzdevumi, Komisijai būtu jānodrošina pienācīgs finansējums attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;
(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir holistiska pieeja galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;
(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts
(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;
(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu, tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
(14a)   “Copernicus trešās personas informācija” ir informācija, kas licencēta un sniegta izmantošanai Copernicus darbībā, bet iegūta no citiem avotiem, nevis no Copernicus Sentinel;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 1. daļa
“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;
“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma, tajā skaitā infrastruktūras drošuma, vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 2.a daļa (jauna)
“Copernicus pamatpakalpojumi” ir darbības pakalpojumi, kas veido kopu ar datu un informācijas apstrādes komponentu vai pakalpojumu komponentu, un kas ir dalībvalstu un Savienības vispārējās un kopējās interesēs;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
(23 a)  “kosmosa sektors” sastāv no:
“iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti;
“nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus galalietotājiem.
Pamatojums
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);
(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);
(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus, pamatojoties uz bezmaksas un atvērtu datu politiku, un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu, nomestu palaišanas iekārtu pakāpju, kosmosa atkritumu un atkritumu fragmentu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);
(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.
Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko nodrošina autonomu piekļuvi kosmosam, novērš kiberapdraudējumus, veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari iepriekšējā posma sektorā un nākamā posma sektorā un atbalsta kosmosa diplomātiju.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:
1.  Programmai ir noteikti šādi vispārīgie mērķi:
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību;
(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām; un stiprināt Savienības un tās dalībvalstu spēju pieņemt uz pierādījumiem balstītus un neatkarīgus lēmumus;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;
(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši nostiprinot Eiropas nākamā posma sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot lietotāju piesaisti Programmas komponentu sniegtajiem pakalpojumiem un datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu;
(c)  palielināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, tajā skaitā kiberdrošību, un nostiprināt stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  stiprināt ES rūpniecisko un zinātnisko ekosistēmu kosmosa jomā, izveidojot saskanīgu satvaru, kas apvieno Eiropas apmācības un zinātības izcilību, augsta līmeņa projektēšanas attīstību, ražošanas spējas un stratēģisko redzējumu, kas vajadzīgs nozarē, kurā ir arvien spēcīgāka konkurence;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.
(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju un veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu kā cilvēces kopīgo mantojumu;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  veicināt Savienības tehnoloģijas un rūpniecību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)
(dc)  uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;
(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt ilgtermiņa un nepārtrauktus modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;
(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu lietotāju interešu vadītu politikas virzienu un darbību īstenošanu un uzraudzību;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;
(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskos atkritumus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;
(e)  nodrošināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
(f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām.
(f)  veicināt spēcīgas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un palielināt iespējas visu lielumu Savienības uzņēmumiem un visiem Savienības reģioniem.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Programma atbalsta:
Programma sinerģijā ar citām Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras programmām un finansējumu shēmām atbalsta:
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām;
(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmai, tajā skaitā apvienotā palaišanas pakalpojuma sniegšanu Savienībai un citām struktūrām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu, lai uzlabotu Eiropas palaišanas iekārtu un rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgū;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;
(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu;
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu.
(c)  ja tas ir vajadzīgs Programmas mērķu sasniegšanai, nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras uzturēšanai, pielāgošanai un attīstībai, jo īpaši esošajai infrastruktūrai, raķešu palaišanas vietām un pētniecības centriem.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Darbības inovācijas atbalstam Savienības kosmosa nozarē
Darbības inovatīvas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa nozares atbalstam
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;
(a)  inovācijas darbības, kas ļauj izstrādāt un visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, ar nolūku atbalstīt visu programmas komponentu nākamā posma sektoru attīstību;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  Eiropas kosmosa nozares stiprināšanu eksporta tirgū;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties;
(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam šos produktus vai pakalpojumus iegādāties programmas vajadzībām;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  projektēšanu, testēšanu, īstenošanu un ieviešanu attiecībā uz sadarbspējīgu kosmosa risinājumu izstrādi sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, inovāciju veicināšanu un kopējas sistēmas izveidi, lai īstenotu visas iespējas, ko sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēti valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  uzņēmējdarbību no sākumposma līdz paplašināšanai saskaņā ar 21. pantu un citus finansējuma pieejamības noteikumus, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;
(c)  uzņēmējdarbību, tajā skaitā no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu, kā arī balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos;
(d)  sadarbību kosmosa centru tīkla veidā, kas jo īpaši reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus, un piedāvā atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  “pirmā līguma pieejas stratēģijas” iespējamo izstrādi, iesaistot visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai atbalstītu kosmosa nozares jaunuzņēmumu attīstību.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  sinerģijas ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) plašāku izmantošanu un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  izglītības un apmācības darbības;
(e)  izglītības un apmācības darbības, lai attīstītu augsta līmeņa prasmes kosmosa jomā;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;
(f)  privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu;
(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 1. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.
3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību un lietošanas režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus un piešķirt to lietošanas tiesības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.
Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim, izņemot gadījumus, kad piemērojamos Savienības tiesību aktos šāda garantija ir prasīta, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.
Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16,9] miljardi EUR pašreizējās cenās.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  Copernicus mērķi: [5,8] miljardi EUR;
(b)  Copernicus mērķi: [6] miljardi EUR;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
(c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR.
(c)  SSA/GOVSATCOM: [1,2] miljardi EUR.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem.
2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3., 5. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;
(a)  visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;
(d)  visā vērtību ķēdē veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.
1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde cenšas pieprasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai.
2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu visos nozares līmeņos saskaņā ar 1. punktu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Pretendents pamato jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.
3.  Pretendents pamato un līgumslēdzēja iestāde novērtē jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās jāiesaista ekspertu grupa, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse.
Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās iesaista ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Šādi eksperti neveic novērtējumu, nesniedz konsultācijas un nepiedalās tādu jautājumu izskatīšanā, saistībā ar kuriem viņiem ir interešu konflikts.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.
1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru;
(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, pamatojoties uz katras struktūras kompetenci, uzlabojot pārredzamību, efektivitāti un izmaksu efektivitāti un novēršot darbību pārklāšanos;
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un grafiku savās attiecīgajās kompetences jomās saskaņā ar šo regulu;
(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un tehnisko sniegumu savās attiecīgajās atbildības jomās saskaņā ar šo regulu;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;
(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība, tajā skaitā konsultējoties ar padomdevējiem lietotāju forumiem valstu un Savienības līmenī;
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai valstu aģentūrām, vai šo dalībvalstu vai valstu aģentūru grupām. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.
2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai šo dalībvalstu grupām, ievērojot īpašu vienošanos katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp atbilstīgā līmenī palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
28. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis īsteno proaktīvu un saskaņotu apspriešanos ar galalietotāju kopienām, jo īpaši attiecībā uz Galileo, EGNOS un Copernicus, tostarp izmantojot padomdevējus lietotāju forumus.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.
1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu un atbildība drošības jomā par tiem Programmas komponentiem, kas nav uzticēti Aģentūrai saskaņā ar 30. pantu. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citai struktūrai.
2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citām struktūrām, kas minētas 30., 31. un 32. pantā.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību.
3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību, kā arī nodrošina pilnīgu Savienības interešu aizsardzību, pareizu tās līdzekļu pārvaldību un tās noteikumu piemērošanu, jo īpaši to, kas saistīti ar iepirkumu. Tādēļ Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas ir saistīts ar šīm divām struktūrām uzticētajiem uzdevumiem, kā minēts 31.a pantā.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija saskaņā ar 105. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par kosmisko laikapstākļu un NEO funkciju darbību un pārvaldību un GOVSATCOM.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts – 1. daļa
Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un darbības specifikācijas, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.
Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā nākamā posma sektoru, izmantojot deleģētos aktus, nosaka augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās augsta līmeņa prasības, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 21pantu.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
29. pants – 5. punkts
5.  Komisija veicina un nodrošina Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām.
5.  Komisija nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām. Tā ciešā sadarbībā ar Aģentūru un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Copernicus pilnvarotajām struktūrām atbalsta un veicina:
—  darbības, kas saistītas ar Programmas komponentu sniegto pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.
—  sinerģiju veidošanos starp lietotnēm;
—  minēto pakalpojumu atbilstīgu attīstību;
—  stabilas ilgtermiņa vides veicināšanu.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
29. pants – 6. punkts
6.  Attiecīgā gadījumā tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.
6.  Attiecīgā gadījumā un sadarbībā ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādi, balstoties uz Programmas komponentiem;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  īstenot pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu Savienības kosmosa nozari saskaņā ar 6. pantu;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
(bc)  atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar III sadaļu un InvestEU, kā arī sadarbībā ar EIB, izmantojot finanšu instrumentus, ko tā izveidojusi jo īpaši MVU atbalstam;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;
(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un jo īpaši ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: pārvaldīt EGNOS un Galileo, kā minēts 43. pantā;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību.
(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību, izvairoties no dublēšanās ar ESA uzdevumiem saskaņā ar 27. un 31. pantu.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;
svītrots
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  sniegt ieteikumus Komisijai par kosmosa jomas prioritātēm programmā “Apvārsnis Eiropa” un piedalīties tās īstenošanā;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem.
svītrots
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo un EGNOS.
3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, izvairoties no dublēšanās un pamatojoties uz uzlabotu efektivitāti Programmas mērķu īstenošanā.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
30. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Aģentūra var noslēgt partnerības nolīgumus vai citus nolīgumus ar valstu kosmosa aģentūrām, to grupu vai ar citām struktūrām.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
30. pants – 4. punkts
4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu].
4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu], un pārskata tos saskaņā ar šīs regulas 102. panta 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz Copernicus komponentu.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
30. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un administratīvos resursus.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;
(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās un zemes infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība, zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde;
(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: atbalsts Aģentūrai tās pamatuzdevumu izpildē. Ja tas paredzēts konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, iepirkumu veikšana Aģentūras vārdā un uzdevumā par sistēmu attīstību, zemes segmenta projektēšanu un attīstīšanu un kosmosa segmenta projektēšanu un attīstīšanu;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības savas kompetences jomās.
(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības attiecībā uz Programmas komponentu infrastruktūru.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģences veicināšana;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
2.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:
svītrots
–  skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;
–  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra izpildītu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;
–  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;
–  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs, kas attiecas uz Programmu;
–  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;
–  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktā minētā finanšu pamatpartnerības nolīguma noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Eiropas Kosmosa aģentūrā ir izveidotas iekšējās struktūras un darbības metode, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, pārvaldības metodēm un atbildību, kas ļauj nodrošināt Savienības interešu maksimālu aizsardzību un tās lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un kuras ietekmē uz Programmu.
svītrots
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
31. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 4. punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kas tām ir uzticēti ar šo regulu.
svītrots
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
31.a pants (jauns)
31.a pants
Finanšu pamatpartnerības nolīgums
1.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:
(a)  skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomas, pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;
(b)  skaidri nosaka Programmas komponentu koordinēšanas un kontroles instrumentus, ņemot vērā Komisijas lomu un atbildības jomas saistībā ar Programmas komponentu vispārējo koordinēšanu;
(c)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra ievērotu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;
(d)  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā, kā arī par pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, piemērojamajiem pasākumiem gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;
(e)  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs saistībā ar Programmu, ja Aģentūra veic iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā saskaņā ar 1.a punktu;
(f)  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;
(g)  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību (ņemot vērā tās kā publiskas struktūras izmaksu modeli), kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām, turklāt attiecīgā gadījumā var būt pamatota ar veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība;
(h)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošinātu Savienības interešu un tās lēmumu pilnīgu aizsardzību, kas var nozīmēt, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai jāpielāgo savu lēmumu pieņemšana, pārvaldības metodes un atbildības noteikumi.
2.  Neskarot 31.a punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tām ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Par šādu pieprasījumu nosacījumiem un to īstenošanu savstarpēji vienojas.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
32. pants – virsraksts
Citu struktūru loma
EUMETSAT un citu struktūru loma
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt Programmas komponentu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:
1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt šādu uzdevumu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;
(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu modernizāciju un ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām.
(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām, kas pārvalda arī attiecīgās trešo personu informācijas ieguvi.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
32. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija ņem vērā Kopīgā pētniecības centra zinātniskos un tehniskos ieteikumus attiecībā uz Programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Programmas drošība balstāma uz šādiem principiem:
Programmas drošību balsta uz šādiem principiem:
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses;
(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses un valstu tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:
Komisija un Aģentūra to kompetences jomās nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un draudu analīze. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šajā nolūkā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, veic riska un draudu analīzi attiecībā uz Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentiem. Aģentūra veic Galileo un EGNOS komponentu riska un draudu analīzi. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības, izmantojot īstenošanas aktus. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Vispārējās drošības prasībās izklāsta procedūras, kuras jāpilda gadījumos, kad komponenta darbība varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgā struktūra atbild par attiecīgā komponenta drošības pārvaldību un šajā nolūkā veic riska un draudu analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosaka tehniskās specifikācijas un darbības procedūras un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punktā.
2.  Komisija ir atbildīga par Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu drošības pārvaldību. Aģentūra atbild par Galileo un EGNOS komponentu drošības pārvaldību. Šajā nolūkā tās veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu un uzraudzītu to komponentu drošību, par kurām tās ir atbildīgas, jo īpaši par tehnisko specifikāciju un ekspluatācijas procedūru noteikšanu, un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punkta trešajā daļā.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
34. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Aģentūra:
3.  Aģentūra arī:
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
34. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  nodrošina Programmas kiberdrošību;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
34. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību uz zemes, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
__________________
__________________
29 OV L 345, 23.12.2008., 75.-82. lpp.
29 OV L 345, 23.12.2008., 75.-82. lpp.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
34. pants – 5. punkts
5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu programmas drošību.
5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā tos, kas noteikti riska analīzē, lai nodrošinātu programmas drošību.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts
2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatīti jautājumi, kas tieši skar attiecīgās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un nosacījumus izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.
2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un tās nosacījumus tādēļ izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;
(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, tajā skaitā infrastruktūras, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, taču ir vajadzīga EGNOS pilnīga pārklājuma nodrošināšanai dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem;
(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu un pušu vajadzības;
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  atbalstu būtiski svarīgu tehnoloģisko elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādei un attīstīšanai;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  atbalstu Galileo un EGNOS pakārtoto lietotņu attīstīšanai un tādu integrētu pakārtoto lietotņu attīstīšanai, kuras izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus attīstību;
(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu sniegšanu un tirgus attīstību, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu 4. panta 1. punktā minētos sociālekonomiskos ieguvumus;
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte, tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.
(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un laika sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte un integritāte. Šo pakalpojumu sniedz saskaņā ar EASA regulu, lai nodrošinātu aviācijas drošības prasību ievērošanu, ietverot integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un tas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, un ar mērķi līdz 2023. gada beigām aptvert kontinentālās teritorijas, bet līdz 2025. gada beigām — visas teritorijas.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
45. pants – 3. punkts
3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta, bet Komisija apsver iespēju izmantot partnerības programmas un vienošanās un atbilstīgā gadījumā izstrādāt īpašus finanšu instrumentus to atbalstam. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
47. pants – virsraksts
Saderība un sadarbspēja
Saderība, sadarbspēja un standartizācija
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts
2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.
2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
47. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Galileo un EGNOS cenšas nodrošināt atbilsmi starptautiskajiem standartiem un sertifikātiem.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
48. pants – 1. punkts
1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.
1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
48. pants – 2. punkts
2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, īstenojot datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.
2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, balstoties uz datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
–  Copernicus Sentinel izstrādi un ekspluatāciju,
–  Copernicus Sentinel satelītu izstrādi un ekspluatāciju,
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai;
(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, ilgtermiņa arhivēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai lietotājam draudzīgā veidā;
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  lietotāju loka paplašināšanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.
(d)  lietotāju loka paplašināšanas, spēju veidošanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
48. pants – 4. punkts
4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.
4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos un nākotnes starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
49. pants – virsraksts
Datu iegūšana
Attiecināmās darbības
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;
(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu, piemēram, šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai Savienības iestāžu, aģentūru un decentralizēto dienestu lietošanai;
(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai lai tos izmantotu galvenie lietotāji, priekšroku dodot datiem, ko sniedz un/vai kurus finansē publiskās iestādes dalībvalstīs, piemēram, valstu aģentūras;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  atbalstu attiecīgo Copernicus pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādei.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam:
Copernicus ietver darbības šādu pamatpakalpojumu atbalstam:
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums
–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;
–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, augsnes kvalitāti, pārtuksnešošanos, kultūras mantojuma vietām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem un it sevišķi atmežošanu, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru; dalībvalstis varēs izmantot no lauksaimniecības zemes monitoringa iegūto informāciju un datus par zemes seguma pakāpi un lauksaimniecības zemes izmantošanu, lai vēl vairāk samazinātu lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas administratīvo slogu;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)
–  lauksaimniecības zemes kartēšanu, kam nepieciešama apūdeņošana, ražas prognozes un augsnes izmantošanu un labāka pārtikas nekaitīguma un kvalitātes panākšanu, vienlaikus aizsargājot vidi;
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.b ievilkums (jauns)
–  zvejas darbību uzraudzīšanu, lai nodrošinātu labāku pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, vienlaikus aizsargājot vidi;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  atbalsts Savienības politikas virzienu īstenošanas uzraudzībai;
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – ievaddaļa
SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:
SST programmas mērķis ir pakāpeniski aprīkot Savienību ar autonomu SST spēju.
SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;
(a)  dalībvalstu vai Savienības uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:
Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai atsevišķu vai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
57. pants – 8. punkts
8.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8.  Komisija saskaņā ar 105. pantu par konkrētiem noteikumiem pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
58.a pants (jauns)
58.a pants
SST piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība
Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izvērtē SST komponenta īstenošanu, jo īpaši lietotāju vajadzību evolūciju saistībā ar to sensoru jaudu, kas atrodas uz zemes vai kosmosā, un pabeidz 53. panta 1.a punktā paredzētā Eiropas kataloga izveidi.
Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmosa un zemes infrastruktūras.
Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmosa un zemes infrastruktūras izveidi saskaņā ar SST komponentu.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Eiropas NEO kataloga izveide.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
61. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā. Šis komponents ietver:
Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā, piemērojot atbilstīgas drošības prasības. Šis komponents var ietvert:
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
61. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  zemes segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;
(a)  zemes un kosmosa segmentu infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts
3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1 punktā minētās darbības un drošības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
62. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru, pamatojoties uz 34. panta 1. punktā minētajām GOVSATCOM komponenta īpašajām drošības prasībām.
(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  Satelītsakaru jaudu vai pakalpojumu nodrošinātāji, kas to dara saskaņā ar šo komponentu, ievēro īpašās drošības prasības attiecībā uz GOVSATCOM komponentu, kuras noteiktas saskaņā ar 34. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts
1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Šajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti lietotājiem Savienības līmenī.
1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
66. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  GOVSATCOM centros ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. punkts
Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.
Līdz 2024. gada beigām Komisija sadarbībā ar atbildīgajām struktūrām izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
71. pants – 1. punkts
Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā.
Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā. Ņemot vērā Programmas vajadzības, var izveidot Aģentūras vietējos birojus, kā noteikts 79. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
73. pants – 4. punkts
4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras pamatuzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.
4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
73. pants – 5. punkts
5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz pagarināt.
5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
75. pants – 3. punkts
3.  Administratīvā padome divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
3.  Administratīvā padome vismaz divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
75. pants – 5. punkts
5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā un balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]
5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā piedalīties dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvis, taču balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
77. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 80. panta a) punktu. Attiecībā uz minēto darba programmu apspriežas ar Eiropas Parlamentu;
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
77. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  pieņem pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un regulāri saņem informāciju par tiem no izpilddirektora;
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
79. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ievēro pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un informē Administratīvo padomi;
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
79. pants – 2. punkts
2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.
2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai Aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu. Ja iespējams, ietekmi attiecībā uz personāla sadalījumu un budžetu iekļauj gada darba programmā, un jebkurā gadījumā par šo projektu ziņo budžeta lēmējiestādei saskaņā ar 84. panta 11. punktu.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
88. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Aģentūras darbinieku atalgojumam Aģentūra izmanto savus līdzekļus un — ja vajadzīgs Aģentūrai deleģēto uzdevumu izpildei — izmantojot budžetu, ko deleģējusi Komisija.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts – 2. daļa
Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.
Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta ar vismaz trim kandidātiem, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – 2. daļa
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz pieciem gadiem.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
92. pants – virsraksts
Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi
Mītnes un vietējo biroju nolīgums un darbības nosacījumi
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
92. pants – 1. punkts
1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.
1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējās dalībvalstīs un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes un vietējo biroju nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kurā mītne vai vietējā infrastruktūra atrodas, un kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
98. pants – 1. punkts
1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.
1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
101. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija nosaka metodiku kvalitatīvo rādītāju izstrādei, lai precīzi novērtētu 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikumu.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
102. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. Īpašu iedaļu šajā novērtējumā velta Programmas pārvaldībai ar mērķi informēt, vai ir nepieciešams mainīt dažādajiem Programmas dalībniekiem uzticētos uzdevumus un kompetences jomas.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
102. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un, ja vajadzīgs, novērtējumu var papildināt ar jaunu tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
102. pants – 6. punkts – 1. daļa
Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.
Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc trim gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši saistībā ar iespēju uzticēt tai papildu uzdevumus, kā minēts 30. pantā, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
105. pants – 2. punkts
2.  Komisijai līdz 2028gada 31decembrim uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 52. panta 101. pantā minētos deleģētos aktus.
2.  Pilnvaras pieņemt 52. un 101. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028gada 31decembrim.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
107. pants – 1. punkts
1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.  Komisijai palīdz komiteja, kas sanāk kopā konkrētā sastāvā/apakškomitejās, kuras veltītas katram no galvenajiem Programmas komponentiem (Galileo un EGNOS, Copernicus, SSA, GOVSATCOM). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
107. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Starptautiskajos nolīgumos, ko noslēdz Savienība, vajadzības gadījumā var paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā Savienības drošību.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0405/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 17. decembrisJuridisks paziņojums