Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0227(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0408/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0408/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 29
CRE 12/12/2018 - 29

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.4
CRE 13/12/2018 - 9.4
PV 17/04/2019 - 8.11
CRE 17/04/2019 - 8.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0521
P8_TA(2019)0403

Pieņemtie teksti
PDF 372kWORD 108k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Digitālās Eiropas programmas izveide laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
P8_TA-PROV(2018)0521A8-0408/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
3.anorāde (jauna)
ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni,
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmas īstenošanā jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar aizjūras zemju un teritoriju līdzdalību, un to reālajai dalībai programmā ir jāpiemēro uzraudzība un regulārs novērtējums.
_________________
_________________
53 Padomes lēmums ../../ES.
53 Padomes lēmums ../../ES.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.
(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/67954a, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga visiem saņēmējiem, jo īpaši dalībvalstīm un MVU. Šajās prasībās vajadzības gadījumā vajadzētu iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.
__________________
__________________
54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.
54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.
54a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Programmai būtu jānodrošina to inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, kas saistīti ar Savienības budžetu, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu gan saistībā ar sākotnējām gaidām, gan galarezultātiem virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.
(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes56 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē efektīvā savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir dažādos veidos kopīgi jārisina digitālās pārveides radīti problēmjautājumi, tostarp jānodrošina, ka tiek ieviesti būtiski pamatelementi, uz kuriem balstās jaunās tehnoloģijas, jāizveido efektīvi un viegli izpildāmi juridiskie noteikumi, jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas un jārada inovācijai labvēlīga vide, kurā tiek pilnībā aizsargātas lietotāju intereses. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem.
__________________
__________________
55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit
55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit
56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf
56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas nākotne lielā mērā balstīsies uz saskaņotu un konsekventu spektra politiku, 5G infrastruktūru, kam būs vajadzīgs infrastruktūras mērķis attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem, lai nodrošinātu kvalitatīvus un ātrākus komunikācijas pakalpojumus; tas ir priekšnoteikums programmas labai īstenošanai. Šajā sakarībā programmai būtu jāgūst labums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta labas īstenošanas un jo īpaši no Wif4EU iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt savienojamību iedzīvotājiem Savienības sabiedriskās vietās; abu minēto programmu kombinācija kāpinās rezultātus un sasniegs Savienības mērķi, proti, visā Savienībā nodrošināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla uzticamu un stabilu pārklājumu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.
(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tiesības, pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)   Šīs programmas sekmīgas īstenošanas nolūkā ir jādara vairāk, nevis tikai jāseko tendencēm. Savienībai ir jāuzņemas saistības attiecībā uz privātumu veicinošām tehnoloģijām (t. i., kriptogrāfiju un decentralizētām lietotnēm (DApps)), kā arī jāpalielina investīcijas nākotnē izmantojamā infrastruktūrā (optiskās šķiedras tīklos), lai veidotu patstāvīgu digitālo sabiedrību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
(7c)   Eiropai ir jāveic izšķiroši ieguldījumi tās nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas radītās priekšrocības. Šim nolūkam ir jānodrošina ievērojams budžets ES līmenī (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar būtiskām investīcijām valstu un reģionālā līmenī, proti, ar konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.
(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta jautājuma risināšanu un novēršanu Savienībā, nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas digitālajai pārveidei.
__________________
__________________
57 COM(2018)0098
57 COM(2018)0098
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Ņemot vērā gan aizkavēšanos Savienības stratēģisko digitālo spēju attīstībā, gan centienus šo problēmu risināt, ir jāgarantē šīs programmas vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets, proti, vismaz 9,2 miljardi EUR.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas ļautu attīstīt jaunus datos balstītus produktus un pakalpojumus.
(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas veicinātu jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi un inovāciju.
_________________
_________________
58 COM(2018)0125
58 COM(2018)0125
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Eiropas Komisijas 2017. gadā sāktajai nākamās paaudzes interneta iniciatīvai arī būtu jānodrošina pamats programmas īstenošanai, jo tās mērķis ir izveidot atvērtāku internetu, kas piedāvātu labākus pakalpojumus, būtu viedāks un nodrošinātu lielāku iesaistīšanos un līdzdalību, un pievērsties tehnoloģiskajām iespējām, kas izriet no progresa dažādās pētniecības jomās, sākot ar jaunām tīkla arhitektūrām un programmatūras definētām infrastruktūrām un beidzot ar jaunām pakalpojumu un lietojumu koncepcijām.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.
(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, sevišķi MVU, un iedzīvotāji visā Savienībā. Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Prioritārā veidā ir jāatbalsta tie MVU, kas plāno izmantot digitālo pārveidi ražošanas procesos. Pētniecība un inovācija digitālajā jomā ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  Papildus vispārējā digitalizācijas mērķa īstenošanai programmai būtu jāveicina ilgtermiņa stratēģisko drošības mērķu sasniegšana, veidojot Savienības kapacitāti un spējas, prioritāti piešķirot darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un samazina atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem, tādējādi nodrošinot Savienības ekonomikas un inovācijas konkurētspēju.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.
(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, tostarp MVU, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Eiropas digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū un jāatbalsta digitālā pāreja aizjūras zemēs un teritorijās.
__________________
__________________
59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180).
59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180).
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas "Apvārsnis Eiropa” fondiem, Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Programmas plānošana, izstrāde un iepirkumi būtu jāveic ar mērķi veicināt Savienības spējas un konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kas palielina Savienības stratēģisko potenciālu un konkurētspēju un ir vērstas uz to, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem. Tādēļ trešo valstu līdzdalībai programmas īpašajos mērķos vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījuma, kādu šīs valstis sniegtu Savienībai.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.
(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju. Šajā nolūkā būtu jānodrošina, lai programmai no ES budžeta tiktu piešķirti vismaz 9,2 miljardi EUR, un dalībvalstīm un privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar papildu līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.
(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.
Pamatojums
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras.
(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Netiešas pārvaldības gadījumā Komisija nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti tādi paši kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti programmas tiešai pārvaldībai.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.
(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes un glabāšanas jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. Savienībai jāiegādājas pasaules klases superdatori, jānodrošina sava datu piegādes sistēma un jāievieš simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot augstas veiktspējas datošanas sistēmu atbilstīgi Savienības vērtībām un principiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.
(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un vairotu ES pievienoto vērtību.
__________________
__________________
60
60
61
61
62
62
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.
(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm, kas darbojas Savienībā.
__________________
__________________
63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).
63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni.
(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai radītu vislabākos pamatnosacījumus šo jauno tehnoloģiju attīstībai Eiropā, Savienībai savā politikas veidošanas procesā ir jāiekļauj inovācijas princips.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19.c apsvērums (jauns)
(19c)  Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomā, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
19.d apsvērums (jauns)
(19d)  Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.
(20)  Mākslīgā intelekta, tostarp valodu tehnoloģiju attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji.
(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji, šai nolūkā īstenojot integrētu un automātisku drošību un privātuma aizsardzību.
__________________
__________________
64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.
(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.
(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem, palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.
_________________
_________________
65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity
65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23.a)  Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus "integrētā drošība" un "drošība pēc noklusējuma".
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.
(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un pārredzamību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām, tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija, kodēšana un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, loģistika, enerģētika, transports, tūrisms, veselības aprūpe un e-pārvaldība.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.
(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālo prasmju attīstībā un jāuzlabo digitālā pratība, lai ar integrētu pieeju sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)   Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.
(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Tas arī prasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž ievērojamā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.
__________________
__________________
67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Eiropas Parlaments 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā uzsvēra, ka ir jāvāc pēc dzimuma iedalīti dati par IKT lietojumu, jāizstrādā mērķi, rādītāji un etaloni nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp IKT uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
27.b apsvērums (jauns)
(27b)  Eiropas Parlaments 2015. gada 21. decembra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu pilnībā atbalstīja un mudināja attīstīt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.
(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākoņdatošana, datu aizsardzība, informācijas pārvaldība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF, ERASMUS un “Apvārsnis Eiropa” programmas.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.
(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus palielinot publisko izdevumu efektivitāti. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir svarīgi, lai šie pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)   Digitalizācija var vienkāršot un uzlabot piekļuvi bez šķēršļiem ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.
(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra, izglītība un apmācība, ir jāturpina izstrādāt, jāuzlabo un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām un vairākās valodās droši apmainīties ar datiem un informāciju un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu un nodrošināt papildināmību. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē.
_________________
_________________
68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628
68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)   Tomēr digitālajai pārveidei šajā sektorā ir jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos drošā veidā izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
30.b apsvērums (jauns)
(30b)   Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.
(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama, droša, ērta un iekļaujoša piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.
(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.
__________________
__________________
69 COM(2016)0725
69 COM(2016)0725
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.
(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos un ar valodu saistītos šķēršļus, kā arī samazināt birokrātiju, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī, kā arī novēršot nevajadzīgu dubulto glabāšanu. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska, tehnoloģiski neitrāla starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus, būtu visatbilstošākais un nodrošinātu augsta līmeņa datu aizsardzību. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  ES ministri 2017. gada 6. oktobrī Tallinā paziņoja, ka Eiropas digitālās stratēģijas pamatā jābūt sadarbībai un sadarbspējai, ietverot arī atvērtas licencēšanas politikas un atvērtu standartu izmantošanu. Tādēļ šajā programmā būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu atkārtotu izmantošanu, palielinātu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”71.
(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs.
__________________
71
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā.
(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtisks rūpniecības digitalizācijas elements.
__________________
__________________
73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,
73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas piemērojama no 2018. gada maija, nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, un tā garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc, ja darbības, ko veic saskaņā ar šo programmu, ietver personas datu apstrādi, tām būtu jāatbalsta VDAR piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā.
(40)  Regula (ES) 2016/679, nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu pilnībā jāatbilst minētajai regulai. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju attīstība, kas atbilst “integrētas datu aizsardzības” saistībām, kuras ir saistošas saskaņā ar minēto regulu tādā mērā, ka apstrāde ietver elektronisko sakaru datus, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK1a.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.
(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā un Eiropas pievienotās vērtības saglabāšanā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.
(42)  Kamēr struktūras, kas īsteno šo programmu, apstrādā sensitīvu neklasificētu informāciju vai Savienības klasificētu informāciju, tām attiecīgā gadījumā būtu jāievēro atbilstošie noteikumi, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos attiecībā uz informācijas apstrādi.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.
(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.
_________________
_________________
74 COM(2018)0321, 1. lpp.
74 COM(2018)0321, 1. lpp.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/201175, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.
svītrots
__________________
75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
(45)  Būtu jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
46.a apsvērums (jauns)
(46a)   Digitālās Eiropas programmas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, uzturēšanai un palielināšanai ir vajadzīgi skaidri, kopīgi ES noteikumi, kas būtu orientēti uz nākotni un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu investīcijas un inovāciju un saglabātu pieejamību.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [35.], [38.] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.
(47)  Darbībās, kuras ir programmas piemērošanas jomā, jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [22.], [35.], [38.], [41] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību un tiesībām sazināties jebkurā ES valodā, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šādām darbībām jābūt saderīgām ar visām juridiskajām saistībām, tostarp starptautiskajām tiesībām un visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, kā arī ētikas principiem, nepieļaujot nekādus pētniecības integritātes pārkāpumus.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
47.a apsvērums (jauns)
(47a)  Komisija 2018. gada aprīlī apņēmās1a izveidot satvaru ieinteresētajām personām un ekspertiem, lai sadarbībā ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu līdz gada beigām izstrādātu mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu; Komisija sniegs atbalstu valsts un ES līmeņa patērētāju organizācijām un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, lai kopīgi ar Eiropas Patērētāju padomdevēju grupu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju veidotu sapratni par MI iespējotām lietojumprogrammām.
__________________
1a Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojums "Mākslīgais intelekts Eiropai", COM(2018)0237, pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/docs_autres_institutions/commission_europeenne/com/2018/0237/COM_COM(2018)0237_EN.pdf
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
svītrots
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”).
Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”), ko īsteno laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;
(e)  "Eiropas digitālās inovācijas centrs" ir jau esošs vai jauns tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, kā arī lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā.
Eiropas digitālās inovācijas centri pilda vienas pieturas aģentūras funkcijas, kur uzņēmumi, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, var saņemt palīdzību, lai, izmantojot digitālo tehnoloģiju, uzlabotu uzņēmējdarbību, ražošanas procesus, ražojumus un pakalpojumus, kas varētu radīt pievienoto vērtību. Tādējādi centri veidos decentralizētu tīklu visā Savienībā, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka to darbinieku prasmes atbilst speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu pieejamo digitālo tehnoloģiju. Centri arī koordinēs mācību sniedzējus, lai atbalstītu studentu apmācību un darbinieku apmācību darbavietā.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
(fa)   “medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns)
(fb)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kurā Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības, pētniecības organizācijām, vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiska līmeņa struktūrām, kurām uzticēti sabiedriskie pakalpojumi, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, MVU organizācijām) ir apņēmusies kopīgi atbalstīt digitālās inovācijas un tehnoloģiju izvēršanas darbību izstrādi un īstenošanu, ietverot darbības, kas saistītas ar tirgu, regulējuma vai politikas īstenošanu;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns)
(fc)  “mazie un vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fd punkts (jauns)
(fd)  "konsorcijs" ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:
1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji, sabiedriskie pakalpojumi un uzņēmumi, kā arī stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju un kohēziju, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un samazinot digitālo plaisu. Programma:
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.
(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi privātajā sektorā un sabiedrības interešu jomās, atbalstot to digitālo pārveidi un nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu integrētu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu sadarbspējīgu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
__________________
__________________
77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.
77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;
(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes, nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei.
(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras; sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras ražošanu Savienībā informātikas zinātnei.
__________________
__________________
78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.
78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Konkrētā mērķa Nr. 1 darbības galvenokārt īsteno kopuzņēmums, ko ierosinājusi Komisija un 2018. gada 25. jūnijā apstiprinājusi Ministru padome saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) ..1a.
__________________
1a Regula par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi Dok. 10594/18. Brisele, 2018. gada 18. septembris (OR. en). http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10594-2018-INIT/en/pdf
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;
(a)  Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves. Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem MI tehnoloģijas un resursi, kas darīti pieejami, atbilst privātuma un integrētās drošības principam un nodrošina, ka cilvēki joprojām ir mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas centrā;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;
(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
(ca)  izstrādāt un pastiprināt rūpnieciski izmantojamas un ražošanas sistēmas, veicināt tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs, izstrādāt inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un saīsināt laiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai; veicināt MI tehnoloģiju izvēršanu sabiedrības interešu jomās un sabiedrībā;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
5. pants – 1.a daļa (jauna)
Šā konkrētā mērķa "Mākslīgais intelekts" darbības īsteno tikai Komisijas vai izpildaģentūras tiešā pārvaldībā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
5. pants – 1.b daļa (jauna)
Darbībās, ko veic saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolu. Komisija, ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos ieteikumus, paredz nosacījumus, kas saistīti ar ētikas jautājumiem darba programmās saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2. Uzaicinājumos vai dotāciju nolīgumos iekļauj attiecīgus nosacījumus, kas izklāstīti darba programmās. Izvērtējot katru pasākumu, veic katra projekta ētikas aspektu izvērtēšanu, un pasākumi, kas nav ētiski pieņemami vai neatbilst nolīguma nosacījumiem, nevar saņemt finansējumu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;
(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu, lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu;
(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju labāko iespējamo izmantojumu un uzlabošanu un kopīgot un integrēt paraugpraksi;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā;
(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; īpašu uzmanību pievērst sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, MVU;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79.
(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt kiberdrošības kultūru organizācijās.
__________________
__________________
79 OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.
79 OV L 194, 19.7.2016., 1.–30. lpp.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
(da)  uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un paplašināt zināšanas par drošības pamatprocesiem, nodrošināt, lai uzņēmumi veiktu pamatlīmeņa drošības pasākumus, piemēram, datu galšifrēšanu, sakaru un programmatūras atjaunināšanu, un mudināt izmantot integrētas un automātiskas drošības pasākumus.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a daļa (jauna)
Konkrētā mērķa Nr. 3 "Kiberdrošība un uzticēšanās" darbības īsteno galvenokārt Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centra un kiberdrošības kompetences tīkla vadībā saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .. 1a].
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes regula .., ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:
Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu, samazinot digitālo plaisu, sekmējot augstāku profesionalitāti, kas vērsta uz dzimumu līdztiesību, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, komunikācijas sistēmām un tīkliem, datu aizsardzības kompetencēm un mākslīgo intelektu. Lai stimulētu un uzlabotu darba tirgu un specializāciju digitālajās tehnoloģijās un lietojumprogrammās, finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;
(a)  sadarbībā ar skolām, universitātēm un pētniecības centriem atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācības kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, IT profesionāļiem, pētniekiem un darbaspēkam, tostarp valsts ierēdņiem;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;
(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kvalitatīvu kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem un pašnodarbinātām personām;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.
(c)  atbalstīt kvalitatīvas apmācības darbavietā, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
Konkrētā mērķa Nr. 4 “Augsta līmeņa digitālās prasmes” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri var veicināt apmācības iespējas, konsultējot uzņēmumus un sadarbojoties ar atbilstīgiem kompetenču centriem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:
Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi, kas šajā nolūkā papildina digitālās infrastruktūras pasākumus, vienlaikus mazinot digitālo plaisu:
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;
(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports un komunikācijas, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares, kā arī uzņēmumi, kas izveidoti Savienībā, var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;
(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas un sadarbspējīgas Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;
(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklāto pirmkodu un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;
(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai, pilotēšanai un paplašināšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;
(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kiberdrošības, datu aizsardzības, mākoņdatošanas un informācijas pārvaldības, un nākotnes jauno tehnoloģiju apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – f punkts
(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;
(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, uzturēšanu, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu;
(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju virzīt digitālo attīstību, papildus tam novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu, un atvieglot dažādu valstu iniciatīvu savstarpējo bagātināšanos, lai izstrādātu digitālo sabiedrību, balstoties uz visu iesaistīto dalībnieku pastāvīgu sadarbību ES līmenī;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – h punkts
(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu;
(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu, pamatojoties uz integrētu drošību un privātuma aizsardzību, kas garantē datu aizsardzību un patērētāju drošību;
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a daļa (jauna)
Konkrētā mērķa Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri un kompetenču centri var veicināt tā īstenošanu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās (9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās).
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,
(a)  līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās (2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,
(b)  līdz 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās (2 498 369 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,
(c)  līdz 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,
(d)  līdz 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”
(e)  līdz 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”,
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus maksimāli iespējamā apjomā izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Programmā var piedalīties:
svītrots
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;
1.  Programma ir pieejama Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
2.  Pilnīga vai daļēja to trešo valstu iesaistīšanās programmā, kuras nav minētas 1. punktā, ir balstīta uz konkrēto mērķu izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis konkrētais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem:
—  trešās valsts dalība ir Savienības interesēs;
—  dalība veicina 3. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu;
—  dalība nerada bažas par drošību un pilnībā atbilst attiecīgajām 12. pantā paredzētajām drošības prasībām;
—  nolīgums nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;
—  nolīgumā izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];
—  nolīgums trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus;
—  nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa - 2.a punkts (jauns)
2.a  Sagatavojot darba programmas, Eiropas Komisija vai citas attiecīgās īstenošanas iestādes katrā gadījumā atsevišķi izvērtē, vai attiecībā uz darba programmās iekļautajiem pasākumiem ir izpildīti 2. punktā minētie nolīgumā paredzētie nosacījumi.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3. punkts
3.  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
svītrots
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 4. punkts
4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:
svītrots
—  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;
—  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];
—  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;
—  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.
2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” un Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrētā mērķa Nr. 3 darbībām drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.
5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrēto mērķu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 darbībām stratēģisku un drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
12. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Pasākumi, kas ietver tehnoloģiju nodošanu ārpus Savienības, nav atļauti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģiskās drošības mērķus, jāveic iespēju novērtējums struktūrām, kuru galvenā mītnes vieta nav Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
12. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes, un pasākumus, kas neatbilst drošības noteikumiem, var jebkurā laikā izslēgt vai izbeigt.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. pants
1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.
1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. Komisijai jānodrošina, ka, izmantojot programmas papildinošo raksturu kopā ar citām Eiropas finansēšanas programmām, īpaši ESI fondiem, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI-2), programmu InvestEU, Erasmus, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), netiek traucēta konkrēto mērķu Nr. 1 līdz Nr. 5 īstenošana.
Komisija pētīs iespējas uzlabot to programmu kopuma efektivitāti, kas piedāvā resursus digitalizācijas jomā.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.
2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un starp iestādēm un Eiropas Komisiju un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra, dotācijas saņēmēji individuāli vai kopā, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Iepirkumos var pieļaut vairāku līgumu piešķiršanu saskaņā ar to pašu procedūru un var paredzēt izpildes vietas nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem iepirkuma līgumiem. Programmā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
Pamatojums
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa
Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].
Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām, kas apstiprinātas stratēģiskās plānošanas procesā starp Komisiju un dalībvalstīm. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
15. pants – 1.a daļa (jauna)
Eiropas partnerības:
(a)  ir izveidotas gadījumos, kad Digitālās Eiropas programmas mērķus efektīvāk sasniegs partnerība, nevis Savienība viena pati;
(b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;
(c)  paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
15. pants – 1.b daļa (jauna)
To atlases, īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un pakāpeniskas izbeigšanas kritēriji ir noteikti (pievienot atsauci).
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
16. pants – virsraksts
Digitālās inovācijas centri
Eiropas digitālās inovācijas centri
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu.
1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, izmantojot esošo infrastruktūru, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens Eiropas digitālās inovācijas centrs.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā, pārredzamā un iekļaujošā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;
(a)  Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences,
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;
(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki, infrastruktūra un prasmju kopums;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  pierādīta sadarbība ar privāto sektoru, lai nodrošinātu intervenču atbilstību tirgus prasībām saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 – Nr. 5;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  saikne ar esošajiem digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti iniciatīvas "Apvārsnis 2020", EUinvest Hub un Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Sīki izstrādātus nosacījumus, kas jāievēro, lai tiesību subjektu varētu izraudzīties par Eiropas digitālās inovācijas centru, un veicamos uzdevumus saskaņo un publicē savlaicīgi, lai varētu pienācīgi sagatavot un īstenot darbības;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:
3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa un skaidri nosaka no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.
(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu, uzlabojot konverģenci un sniedzot ieguldījumu plaisas mazināšanā starp kohēzijas valstīm un citām dalībvalstīm, un ka ģeogrāfiskā ziņā tiek samazināta digitālā plaisa.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.
4.  Papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, minētajos reģionos var izvēlēties papildu inovācijas centrus.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu dotāciju formā.
5.  Eiropas digitālās inovācijas centri ir skaidri jāidentificē ar īpašu norādi, un tie saņem finansējumu dotāciju formā.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – ievaddaļa
6.  Digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:
6.  Eiropas digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;
(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un speciālās tehnoloģiskās zināšanas (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;
(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, jaunuzņēmumus un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;
(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, jaunuzņēmumiem un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
16. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Eiropas digitālās inovācijas centri var sadarboties arī ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, kā arī ar digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
16. pants – 6.b punkts (jauns)
6.b  Programmas ietvaros izveidotie Eiropas digitālās inovācijas centri var veikt to digitālās inovācijas centru darbības, kas izveidoti pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ietvaros, tostarp EIT Digital inovāciju centru ietvaros.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus.
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem, kas izklāstīti I pielikumā.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  programmas asociētajās trešās valstīs;
ii)  programmas asociētajās trešās valstīs saskaņā ar 10. un 12. pantu;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai. Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties;
3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai un ja tas nerada papildu drošības riskus Savienībai vai neliek apšaubīt Savienības stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties, izņēmums ir dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes".
4.  Fiziskas personas var būt tiesīgas saņemt dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes". Trešo valstu valstspiederīgie var būt tiesīgi piedalīties, ja viņi dzīvo Savienībā.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa
Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās var segt 100 % attaisnoto izmaksu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, neskarot līdzfinansējuma principu, un saskaņā ar katra konkrētā mērķa specifikāciju.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:
1.  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – apakšpunkts
(e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;
(e)  attiecīgā gadījumā ekonomiskā, sociālā, klimatiskā, vidiskā un sociālā ietekme, jo īpaši pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana izglītībā un profesionālajā darbībā;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;
(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus, tostarp aizjūras zemes un teritorijas;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
(ha)  vajadzības gadījumā projekta rezultātu atkārtotas izmantošanas un pielāgošanas iespējas.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)
(hb)  attiecīgā gadījumā — sabiedriska nozīme;
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)
(hc)  attiecīgā gadījumā — digitālās plaisas starp reģioniem, pilsoņiem vai uzņēmumiem samazināšana;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. daļa
Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu.
Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu. Izdevumu apjomam no šīs programmas, kas tiks apvienots ar finanšu instrumentu, jābūt neatmaksājamam.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja darbībai jau piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no ES fonda vai ja tā saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu, šādu finansējumu vai atbalstu norāda programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts
3.  Pirmā daudzgadu darba programma koncentrējas uz pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu. Turpmākās darba programmas drīkst ietvert darbības, kas nav minētas pielikumā, ja tās ir saskanīgas ar šīs regulas mērķiem, kas noteikti [4.–8.] pantā.
3.  Darba programmas koncentrējas uz I pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt tajā minētās darbības atbilstīgi šīs regulas mērķiem, kā izklāstīts 4.–8. pantā.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti izmērāmi rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
24. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija nosaka metodiku, ar ko noteikt izmērāmus rādītājus, kuri ir vajadzīgi, lai precīzi novērtētu progresu virzībā uz 3. panta 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina III pielikumu.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu izmērāmus rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un pieredzētajiem sarežģījumiem, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
24. pants – 4. punkts
4.  Pēc iespējas izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.
4.  Lai risinātu ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītu datu par reģioniem trūkumu, maksimāli efektīvi izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus, kā arī NUTS-2 līmenī savāktās DESI datu kopas. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
25. pants – virsraksts
Izvērtēšana
Programmas izvērtēšana
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Komisija nodrošina programmas regulāru uzraudzību un ārējos izvērtējumus, balstoties jo īpaši uz sistēmu ziņošanai par veikumu, kā minēts 24. panta 3. punktā. Izvērtējumos paredz arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 3. panta 1. punktā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Papildus programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un tās mērķiem.
Ar starpposma novērtējumu jāiepazīstina Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Balstoties uz ārēju un neatkarīgu galīgo novērtējumu, Komisija izstrādā pamatprogrammas galīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurā izanalizē tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
25. pants – 4.a punkts (jauns)
4a.  Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī Komisija 3. punktā minēto galīgo izvērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.
4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā ir vismaz izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
2.  Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
27. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir patiesa, konsekventa, lietderīga un samērīga.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Tā arī nodrošina saskaņotu informāciju un potenciālo kandidātu piekļuvi Savienības finansējumam digitālajā jomā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts
1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru Tas būs nekomerciāli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru. būs pieejama uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, un nekomerciāli pieejams — publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 6. punkts
6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).
6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu, it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa
Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.
Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 1. daļa
Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.
Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību un apguves iespējas pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, darba meklētājiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts
1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;
1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 4. daļa
Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 15. pantā.
Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 16. pantā.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts
1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;
1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts
2.1.   nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;
2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņu privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 3. punkts
3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).
3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 4. punkts
4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas vai viedie lauku apvidi), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.
4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – II daļa – virsraksts
II Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju
II (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2. punkts
2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu
2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2.a punkts (jauns)
2.2.a  To konkrēto programmas atbalstīto mākslīgā intelekta lietojumprogrammu skaits, kas šobrīd ir pārdošanā.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.1. punkts
4.1.  Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits
4.1.  Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2. punkts
4.2.  To uzņēmumu skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus
4.2.  To uzņēmumu ikgadējais skaits, kuriem Savienībā ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2.b punkts (jauns)
4.2.b  To studentu, absolventu un bezdarbnieku, kas uzlabojuši zināšanas pēc programmas ietvaros nodrošinātās apmācības saņemšanas, skaits.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.1. punkts
5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana
5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanas biežums
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.2. punkts
5.2.  Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju
5.2.  Uzņēmumu skaits ar augstu digitālās intensitātes rādītāju
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.3. punkts
5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar Eiropas sadarbspējas satvaru
5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotības līmenis ar Eiropas sadarbspējas satvaru
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   programma “Digitālā Eiropa” aktīvi veido sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, balstoties uz pētniecības projektos iegūto datu ilgtspēju;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0408/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 17. decembrisJuridisks paziņojums