Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0073(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0428/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0428/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 18
CRE 12/12/2018 - 18

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0523

Pieņemtie teksti
PDF 219kWORD 68k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Digitālo pakalpojumu nodokļa kopējā sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana *
P8_TA(2018)0523A8-0428/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148 – C8-0137/2018 – 2018/0073(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0148),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0137/2018),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta un Senāts, Maltas parlaments un Nīderlandes Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0428/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu fizisko klātbūtni vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.
(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu vai ar nodokli apliekamu fizisko klātbūtni noteiktā valstī vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, nav piemēroti un ir jāpārskata.
(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības. Digitalizācija ir mainījusi lietotāju lomu, ļaujot viņiem arvien vairāk iesaistīties vērtības radīšanas procesā. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, neņem vērā šo jauno faktoru un ir steidzami jāpārskata.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Mērķis ir likvidēt atšķirības starp nodokļu uzlikšanu digitālajiem ieņēmumiem un tradicionālajiem ieņēmumiem. Pašlaik digitālajiem uzņēmumiem faktiskā nodokļu likme ir tiki 9,5 %, bet tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem — 23,2 %1a. Nodokļu sistēmai ir jābūt taisnīgai un jādod labums sabiedrībai kopumā. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
_________________
1a Avots: aprēķini no Eiropas Komisijas ietekmes novērtējuma, balstoties uz ZEW (2016, 2017) un ZEW et al. (2017) datiem.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams moderns un stabils digitālās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem.
(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams taisnīgs, moderns un stabils digitalizētās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju un iekļaujošu izaugsmi, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem. Digitalizācija ietekmē visu ekonomiku, kas neaprobežojas tikai ar digitālo pakalpojumu nodokļa izveidi; tādēļ būtu jāveic nodokļu noteikumu reforma. Šajā direktīvā paredzētajiem ad hoc pasākumiem nebūtu jākavē darbs pie nodokļa uzlikšanas nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā un šāda nodokļa iekļaušanas kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.
__________________
__________________
3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015)0192, 6.5.2015.
3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015)0192, 6.5.2015.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik trupinās darbs ESAO. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem.
(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik turpinās darbs ESAO, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Pasaules Bankas grupā, kas veido platformu sadarbībai nodokļu jomā. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem. Būtu jānodrošina saskaņotība ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) iekļaujošo satvaru, lai garantētu, ka netiek pieļauta novirze no starptautiskajiem standartiem, un lai izvairītos no lielākas sarežģītības.
__________________
__________________
6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).
6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).
7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).
7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums.
(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums. Pagaidu risinājums būtu uz laiku jāierobežo, lai izvairītos no tā, ka tas nejauši kļūst par pastāvīgu risinājumu. Tādēļ būtu jāievieš turpināmības klauzula, saskaņā ar kuru šīs direktīvas darbība automātiski beigtos, kad tiktu izveidots visaptverošs risinājums, vēlams, starptautiskā līmenī. Ja nav panākta vienošanās par visaptverošu risinājumu, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāapsver priekšlikums, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ir svarīgi nekavējoties panākt vienošanos, lai risinātu šo jautājumu un nepieļautu, ka dalībvalstis digitālos pakalpojumus apliek ar citiem vienpusējiem nodokļiem.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu uzņēmumu sniegti konkrēti digitāli pakalpojumi. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.
(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrēti digitāli pakalpojumi, tostarp konkrētu uzņēmumu izveidots digitālais saturs. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji un nemateriālie aktīvi dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība un liela paļaušanās uz nemateriāliem aktīviem) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  DPN būtu jāpiemēro tikai ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana. Digitālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un attiecībā uz kuriem atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā. Ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko iegūst no lietotāju ieguldījuma apstrādes, nevis pati lietotāju līdzdalība.
(9)  DPN būtu jāpiemēro ieņēmumiem, ko rada tādu digitālo pakalpojumu sniegšana, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un viņu spējas sniegt pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes vai ar ļoti ierobežotu fizisko klātbūtni. Šādos gadījumos atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii)tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.
(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); iii)tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde, nosūtīšana un pārdošana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs; un iv) digitālā satura, piemēram, video, audio, spēļu vai tekstu, piegāde. Ja no šāda satura, preču un pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst vienība, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks, jo vērtības radīšana mazumtirgotājam attiecas uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un digitālā saskarne tiek izmantota tikai kā saziņas līdzeklis. To, vai piegādātājs pārdod preces vai pakalpojumus tiešsaistē savā vārdā vai sniedz starpniecības pakalpojumus, noteiktu, ņemot vērā darījuma tiesisko un ekonomisko būtību, kā tas atspoguļots starp attiecīgajām pusēm noslēgtajos līgumos. Piemēram, varētu uzskatīt, ka tādas digitālās saskarnes piegādātājs, kurā tiek izvietotas trešās personas preces, sniedz starpniecības pakalpojumu (t. i., daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana), ja nepastāv ar krājumiem saistīti riski vai ja trešā persona faktiski nosaka šādu preču cenu.
(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks. Tomēr, ņemot vērā to, ka digitālā saskarnē ir iespējams apstrādāt lietotāju datus un tādējādi radīt papildu vērtību no darījuma, un tāpēc, ka fiziskas klātbūtnes neesamība var radīt iespēju veikt agresīvu nodokļu plānošanu, pārskatot šo direktīvu, būtu jāapsver iespēja paplašināt minēto pakalpojumu darbības jomu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  No nodokļa piemērošanas jomas būtu jāizslēdz pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Pat ja varētu pieļaut zināma veida saziņu starp šāda digitālā satura saņēmējiem un tādējādi varētu uzskatīt, ka šādu pakalpojumu sniedzējs nodrošina daudzpusēju digitālo saskarni, ir mazāk skaidrs, ka lietotājam ir būtiska nozīme vērtības radīšanā attiecībā uz uzņēmumu, kas piegādā digitālo saturu. Tā vietā vērtības radīšanas perspektīvā galvenā uzmanība ir vērsta uz pašu digitālo saturu, ko nodrošina vienība. Tāpēc no šādām piegādēm gūtos ieņēmumus būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas.
(14)  Nodokļa piemērošanas jomā būtu jāiekļauj pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Komisijai būtu jānovērtē no šādām piegādēm gūtie ieņēmumi ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne. Tas ļauj aptver dažādus veidus, kādos digitālais saturs var tikt piedāvāts, kad to iegādājas lietotājs, kas nemaina faktu, ka vienīgais vai galvenais mērķis no lietotāja viedokļa ir digitālā satura iegāde.
(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Digitālie uzņēmumi parasti ēkās un iekārtās investē mazāk nekā parastie uzņēmumi.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)   14. apsvērumā aprakstītais pakalpojums būtu jānošķir no tādas daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas pakalpojuma, ar kuras palīdzību lietotāji var augšupielādēt digitālo saturu un dalīties tajā ar citiem lietotājiem, vai no tādas saskarnes nodrošināšanas, kas atvieglo digitālā satura pakārtotu piegādi tieši starp lietotājiem. Šie pēdējie minētie pakalpojumi ir starpniecības pakalpojumi, un tādēļ tie būtu jāiekļauj DPN darbības jomā neatkarīgi no pakārtotā darījuma būtības.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, būtu jāattiecina tikai uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs, bet ne uz datiem, kas ģenerēti no sensoriem vai citiem līdzekļiem un savākti digitālā formātā. Tas ir tādēļ, ka DPN darbības jomā būtu jāietver pakalpojumi, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē, nevis pakalpojumi, kuros saskarnes izmanto tikai, lai pārraidītu citādā veidā ģenerētus datus. Tāpēc DPN nevajadzētu būt nodoklim, ko piemēro datu vākšanai vai uzņēmuma savākto datu izmantošanai šā uzņēmuma iekšējām vajadzībām, vai uzņēmuma savākto datu apmaiņai ar citām pusēm bez atlīdzības. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu nosūtīšanas, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).
(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem apstrādi, nosūtīšanu vai pārdošanu, būtu jāattiecina uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Šiem ar nodokli apliekamajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē. DPN nav nodoklis, ko piemēro datu vākšanai kā tādai. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu apstrādes, pārdošanas vai nosūtīšanas trešai personai, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.
(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tika uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Tāpēc tāda pati robežvērtība ir ierosināta citās Savienības iniciatīvās9. Paredzēts, ka šāda robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.
(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tikai uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, kuru sniegšanā galvenokārt izmanto mobilus nemateriālos un/vai digitālos aktīvus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.
__________________
9 Skatīt 2. pantu Priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016) 683 final).
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.
(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, būs jārod kopīgs Savienības mēroga risinājums, kas ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus.
(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus. Ja sadales principu piemērošanas rezultātā tiek izveidots nelīdzsvarots sadalījums, kas neatspoguļo reālo saimniecisko darbību, strīdu risināšanas mehānisms varētu uzlabot šādu situāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, lai nodrošinātu strīdu pienācīgu izšķiršanu, ja tajos ir iesaistītas dažādas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma ir izvietota lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.
(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana vai satura piegāde digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma vai digitāls saturs ir izvietots lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.
(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem apstrādi, pārdošanu vai nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā izmantotie, pārdotie vai nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm, neatļaujot identificēt lietotājus. Dalībvalsts nodokļu iestādi informē par lietotāju atrašanās vietas noteikšanai izmantoto metodi. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību — jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principiem —, un noteikumiem par informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
_________________
_________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. DPN likme būtu jānosaka 3 % apmērā, tādējādi nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.
(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. Ar DPN likmi 3 % apmērā būtu jāpanāk pienācīgus līdzsvars starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, kas paredzētas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)
(37a)   Kopējam DPN, ko nodokļa maksātājs samaksā katrai dalībvalstij, vajadzētu būt daļai no pārskatu sniegšanas par katru valsti.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
38.a apsvērums (jauns)
(38a)  Ja nodokļu maksātājam ir jāmaksā DPN vairāk nekā vienā dalībvalstī, Komisijai reizi trijos gados būtu jāveic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīzija.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)  DST ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājumu, un tam nekādā gadījumā nevajadzētu aizkavēt pastāvīga risinājuma stāšanos spēkā. Šīs direktīvas darbībai būtu jābeidzas, tiklīdz tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem: Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā, vai Padomes direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot digitālas pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par attiecīgi priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, vai direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskā forumā, piemēram, ESAO vai ANO.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
40.b apsvērums (jauns)
(40b)   Dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Komisijai par vienību veikto DPN samaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkos.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
40.c apsvērums (jauns)
(40c)   Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā taisnīgu un pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
(7a)  “datu apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.
(c)  tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde un nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs;
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  satura, piemēram, video, audio, spēļu vai tekstu, nodrošināšana lietotājiem digitālā saskarnē;
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem piegādāt digitālo saturu, sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus;
(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus, kamēr no lietotāju datu apstrādes, nosūtīšanas vai pārdošanas netiek gūti citi papildu ieņēmumi;
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.
(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ja uz pakalpojumu attiecas 3. panta 1. punkta ca) apakšpunkts, attiecīgais digitālais saturs parādās lietotāja ierīcē brīdī, kad šī ierīce tiek izmantota attiecīgajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, lai piekļūtu digitālajai saskarnei.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt.
6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt. Jebkuru personas datu apstrādi saistībā ar DPN veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ieskaitot tādu apstrādi, kas var būt nepieciešama saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par šo tematu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
DPN likme ir 3 %.
DPN likmi nosaka 3 % apmērā.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja piemēro šā punkta b) apakšpunktu, Komisija reizi trijos gados veic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīziju.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām.
2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām, neskarot 2.a punktu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN identifikācijas dalībvalstī, kas ir izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs var nolemt saglabāt sākotnēji izvēlēto identifikācijas dalībvalsti, ņemot vērā, ka nodokļa maksātājam arī nākamajā taksācijas periodā varētu būt jāmaksā DPN šajā dalībvalstī. Ja nodokļa maksātājam nav jāmaksā DPN šajā dalībvalstī ilgāk nekā divus secīgus taksācijas periodus, tā maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij trīs gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.
2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij divu gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.
3.  Dalībvalstis pieņem pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu, ar ko Direktīvā 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, paredz, ka obligātajos standartos attiecībā uz pārskatu sniegšanu par katru valsti iekļauj kopējo DPN, ko nodokļa maksātājs ir samaksājis katrai dalībvalstij.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
4.nodaļa – virsraksts
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN OBLIGĀTA INFORMĀCIJAS APMAIŅA
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
-20.pants (jauns)
-20. pants
Automātiska un obligāta informācijas apmaiņa
Lai nodokļu iestādes varētu pienācīgi novērtēt maksājamo nodokli un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu un vienotu īstenošanu, informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES. Dalībvalstis savām valsts nodokļu iestādēm nodrošina atbilstošus darbiniekus, zinātību un budžeta resursus, kā arī resursus nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kas ir vērsta uz pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un automātisku informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
24.a pants (jauns)
24.a pants
Ziņošana un pārskatīšana
Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.
Komisija jo īpaši novērtē:
(a)  DST likmes palielinājumu no 3 % līdz 5 % kopā ar atbilstošu nodokļu atlaidi, lai ierobežotu faktisko nodokļu likmju atšķirību starp tradicionālajiem un digitālajiem uzņēmumiem;
(b)  DST darbības jomu, tostarp šādas darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, par kuriem līgumi ir noslēgti tiešsaistē, izmantojot digitālas saskarnes;
(c)  katrā dalībvalstī samaksāto nodokļa summu;
(d)  digitālās darbību veidu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;
(e)  iespējamos nodokļu plānošanas prakses veidus, ko vienības var piemērot, lai izvairītos no DPN maksāšanas;
(f)  vienotā kontaktpunkta darbību, sadarbību starp dalībvalstīm un
(g)  vispārējo ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā iespējamos konkurences kropļojumus.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
24.b pants (jauns)
24.b pants
Ziņošanas pienākumi
Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir ietverti attiecīgie dati un informācija par vienību veikto DPN apmaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkā.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
25.a pants (jauns)
25.a pants
Turpināmības klauzula, kas atkarīga no pastāvīgu pasākumu veikšanas
DPN ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājums, tādēļ šī direktīva zaudēs spēku, līdzko tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem:
(a)  Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā;
(b)  Padomes direktīva par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot pastāvīgas pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; vai
(c)  direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskos forumos, piemēram, ESAO vai ANO.
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums