Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0072(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0426/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0426/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 18
CRE 12/12/2018 - 18

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0524

Pieņemtie teksti
PDF 198kWORD 62k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Uzņēmumu nodokļa uzlikšana nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā *
P8_TA(2018)0524A8-0426/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018)0147 – C8-0138/2018 – 2018/0072(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0147),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0138/2018),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Dānijas parlaments, Īrijas parlaments, Maltas parlaments un Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0426/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Pasaules ekonomikas strauja pārveidošanās, ko izraisa digitalizācija, rada uzņēmumu nodokļu sistēmām jaunus izaicinājumus gan Savienības līmenī, gan starptautiskā līmenī un rada šaubas par spēju konstatēt, kur un cik lielā apmērā digitālajiem uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi. Lai gan starptautiskā līmenī tādas struktūras kā G20 ir atzinušas, ka ir nepieciešams uzņēmumu nodokļu noteikumus pielāgot digitālajai ekonomikai, vienošanās panākšana pasaules līmenī varētu būt sarežģīts pasākums.
(1)  Pasaules ekonomikas strauja pārveidošanās, ko izraisa digitalizācija, rada uzņēmumu nodokļu sistēmām jaunus izaicinājumus gan Savienības līmenī, gan starptautiskā līmenī un rada šaubas par spēju konstatēt, kur un cik lielā apmērā digitālajiem uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi. Lai gan starptautiskā līmenī tādas struktūras kā G20 ir atzinušas, ka ir nepieciešams uzņēmumu nodokļu noteikumus pielāgot digitālajai ekonomikai, vienošanās panākšana pasaules līmenī varētu būt sarežģīts pasākums un tik drīz nenotikt.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Digitālajā laikmetā, kad dati ir kļuvuši par jaunu ekonomikas resursu papildus agrākajiem darba un tradicionālajiem resursiem un kad starptautiskie uzņēmumi, kas ir ļoti atkarīgi no digitālajām darbībām, pārlieku bieži vienojas par nodokļu shēmām, saskaņā ar kurām tie var apiet nodokļus vai izvairīties no to maksāšanas, ir jāizstrādā jauna pieeja, kas ļautu panākt taisnīgu un ilgtspējīgu sistēmu nodokļu uzlikšanai digitālajā ekonomikā, tādējādi nodrošinot, ka digitālie uzņēmumi maksā nodokļus vietā, kur notiek to reālā saimnieciskā darbība.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta 1. rīcības jomas ziņojumā „Addressing the Tax Challenges of the Digital Economy”, ko ESAO publicējusi 2015. gada oktobrī, ir izklāstītas vairākas dažādas digitālās ekonomikas taksācijas metodes, kuras sīkāk apskatītas ESAO ziņojumā „Tax challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018”. Tā kā ekonomikas digitalizācija kļūst arvien straujāka, arvien lielāka kļūst nepieciešamība rast risinājumus, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajiem uzņēmumiem.
(2)  Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta 1. rīcības jomas ziņojumā „Addressing the Tax Challenges of the Digital Economy”, ko ESAO publicējusi 2015. gada oktobrī, ir izklāstītas vairākas dažādas digitālās ekonomikas taksācijas metodes, kuras sīkāk apskatītas ESAO ziņojumā „Tax challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018”. Tā kā ekonomikas digitalizācija kļūst arvien straujāka, arvien lielāka un steidzamāka kļūst nepieciešamība rast risinājumus, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajiem uzņēmumiem. Tomēr līdz šim ESAO darbā pie nodokļu uzlikšanas digitālajā ekonomikā nav gūti pietiekami panākumi, un tas liecina, ka pie šā jautājuma ir sekmīgāk jāstrādā Savienības līmenī. Neraugoties uz grūtībām panākt globālu nolīgumu un uz Savienības veiktajiem pasākumiem saistībā ar šo direktīvu, būtu jāturpina ieguldīt lielas pūles, lai šādu nolīgumu panāktu. Tomēr bez vienotas Savienības pieejas dalībvalstis pieņems vienpusējus risinājumus, un tas radīs nenoteiktību regulējuma jomā un līdz ar to grūtības gan uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu mērogā, gan nodokļu iestādēm. Kā uz to jau ir aicinājušas Eiropas Parlamenta Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA) un tās Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2), būtu jāizveido pilnvarota ANO nodokļu iestāde, kas darbotos kā forums debatēm un diskusijām par globāliem nolīgumiem un citiem jautājumiem saistībā ar starptautisko nodokļu sistēmu.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Galīgajos ziņojumos, kurus sagatavojusi Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos, Eiropas Parlaments secināja, ka ir jārisina ar digitālo ekonomiku saistītās problēmas nodokļu jomā.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kas atbilstu digitālā laikmeta prasībām, un aicinājums Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus līdz 2018. gada sākumam15. ECOFIN padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos ir uzsvērts, ka vispārēji pieņemtai pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai un saistītajiem transfertcenu noteikšanas un peļņas attiecināšanas noteikumiem vajadzētu būt izšķirošajiem elementiem arī, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai, un izteikts aicinājums ES, ESAO un citiem starptautiskiem partneriem cieši sadarboties, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai.16 Šajā ziņā dalībvalstīm būtu jāuzliek prasība iekļaut noteikumus savās uzņēmumu nodokļu sistēmās nodokļu uzlikšanas tiesību īstenošanas nolūkā. Tādēļ būtu jāprecizē dažādi piemērojamie uzņēmumu nodokļi dalībvalstīs. Ar šiem noteikumiem būtu jāpaplašina pastāvīgās pārstāvniecības definīcija un jāizveido ar nodokli apliekama piesaiste attiecībā uz nozīmīgu digitālu klātbūtni to attiecīgajās jurisdikcijās. Turklāt būtu jāparedz vispārīgi principi par apliekamas peļņas attiecināšanu uz šādu digitālu klātbūtni. Būtībā šādi noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumu nodokļu maksātājiem – Savienības dalībvalstu un citu valstu rezidentiem nodokļu vajadzībām.
(4)  Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kas atbilstu digitālā laikmeta prasībām, un aicinājums Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus līdz 2018. gada sākumam15. ECOFIN padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos ir uzsvērts, ka vispārēji pieņemtai pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai un saistītajiem transfertcenu noteikšanas un peļņas attiecināšanas noteikumiem vajadzētu būt izšķirošajiem elementiem, arī pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai, un izteikts aicinājums ES, ESAO un citiem starptautiskiem partneriem cieši sadarboties, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai16.Šajā ziņā dalībvalstīm būtu jāuzliek prasība iekļaut noteikumus savās uzņēmumu nodokļu sistēmās nodokļu uzlikšanas tiesību īstenošanas nolūkā. Tādēļ būtu jāprecizē dažādi piemērojamie uzņēmumu nodokļi dalībvalstīs. Ar šiem noteikumiem būtu jāpaplašina pastāvīgās pārstāvniecības definīcija un jāizveido ar nodokli apliekama piesaiste attiecībā uz nozīmīgu digitālu klātbūtni to attiecīgajās jurisdikcijās. Turklāt būtu jāparedz vispārīgi principi par apliekamas peļņas attiecināšanu uz šādu digitālu klātbūtni. Būtībā šādi noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumu nodokļu maksātājiem neatkarīgi no to lieluma un no tā, vai tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām Savienībā vai citviet. Turklāt šajā direktīvā paredzētie kopīgie noteikumi aicina plašāk saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Savienībā attiecībā uz visiem uzņēmumiem. Tāpēc šai direktīvai nevajadzētu ierobežot vai aizkavēt darbu, kas norit pie priekšlikuma par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi izstrādes.
_________________
_________________
15 Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) — secinājumi (dok. EUCO 14/17).
15 Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) — secinājumi (dok. EUCO 14/17).
16 Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumi par digitālās ekonomikas peļņas nodokļu problēmu risināšanu (FISC 346 ECOFIN 1092).
16 Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumi par digitālās ekonomikas peļņas nodokļu problēmu risināšanu (FISC 346 ECOFIN 1092).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Tomēr šie noteikumi nebūtu jāpiemēro vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām tādā ārpussavienības jurisdikcijā, ar kuru nozīmīgas digitālās klātbūtnes dalībvalstij ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija, ja vien šajā konvencijā nav ietverti tādi noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, kuri rada līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikciju kā šīs direktīvas noteikumi. Šādu noteikumu mērķis ir novērst kolīzijas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijām, kas noslēgtas ar ārpussavienības jurisdikcijām, jo ārpussavienības jurisdikcijām parasti Eiropas Savienības tiesības nav saistošas.
(5)  Tomēr šie noteikumi nebūtu jāpiemēro vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām tādā ārpussavienības jurisdikcijā, ar kuru nozīmīgas digitālās klātbūtnes dalībvalstij ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija, ja vien šajā konvencijā nav ietverti tādi noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, kuri rada līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikciju kā šīs direktīvas noteikumi. Šādu noteikumu mērķis ir novērst kolīzijas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijām, kas noslēgtas ar ārpussavienības jurisdikcijām, jo ārpussavienības jurisdikcijām parasti Eiropas Savienības tiesības nav saistošas. Tomēr, lai šīs direktīvas noteikumi būtu pilnībā efektīvi, dalībvalstis būtu jāmudina vajadzības gadījumā pielāgot patlaban spēkā esošās nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas, lai iekļautu noteikumus par nozīmīgu digitālo klātbūtni, panākot līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikcijām, kādi ir paredzēti šajā direktīvā. Komisija var sagatavot priekšlikumu izveidot Savienības modeli nodokļu nolīguma grozījumam, kas jāizmanto, lai pielāgotu tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgušas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību, lai risinātu problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai. Šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo digitālie uzņēmumi spēj darboties pāri robežām bez jebkādas fiziskas klātbūtnes konkrētā jurisdikcijā un tādēļ ir nepieciešami noteikumi, kas garantē nodokļu nomaksu tajās jurisdikcijās, kur tie gūst peļņu. Ņemot vērā šo pārrobežu dimensiju, Savienības līmeņa iniciatīva pievieno vērtību salīdzinājumā ar to, ko varētu panākt ar daudziem valsts līmeņa pasākumiem. Lai nodrošinātu noteikumu par nozīmīgu digitālu klātbūtni saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešama visam iekšējam tirgum kopīga iniciatīva. Vienpusējas un atšķirīgas pieejas katrā dalībvalstī varētu nebūt efektīvas un tādējādi vienotais tirgus tiktu sadrumstalots, radot valstu politiku pretrunas, traucējumus un nodokļu šķēršļus Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tā kā direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(8)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību, lai risinātu problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai, vienlaikus ievērojot nodokļu neitralitātes principu, kā arī pakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū un nenošķirot Savienības un ārpussavienības uzņēmumus. Šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo digitālie uzņēmumi spēj darboties pāri robežām bez jebkādas fiziskas klātbūtnes konkrētā jurisdikcijā vai ar tikai nelielu fizisku klātbūtni un tādēļ ir nepieciešami noteikumi, kas garantē nodokļu nomaksu tajās jurisdikcijās, kur tie gūst peļņu. Ņemot vērā šo pārrobežu dimensiju, Savienības līmeņa iniciatīva pievieno vērtību salīdzinājumā ar to, ko varētu panākt ar daudziem valsts līmeņa pasākumiem. Lai nodrošinātu noteikumu par nozīmīgu digitālu klātbūtni saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešama visam iekšējam tirgum kopīga iniciatīva. Vienpusējas un atšķirīgas pieejas katrā dalībvalstī varētu nebūt efektīvas un tādējādi vienotais tirgus tiktu sadrumstalots, radot valstu politiku pretrunas, traucējumus un nodokļu šķēršļus Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka Savienības pieeja ir taisnīga un nediskriminē nevienu dalībvalsti. Tā kā direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Lai gan nodokļu politika ir valstu kompetencē, tomēr Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu tiesību aktus un normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, kuri tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Šī direktīva neparedz saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes Savienībā un līdz ar to neierobežo dalībvalstu spēju noteikt taisnīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas piemērojamas to teritorijā gūtajiem ieņēmumiem no digitālajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Lai izveidotu saskaņotu un konsekventu nodokļu bāzes sistēmu visiem uzņēmumiem, jēdzienam „nozīmīga digitāla klātbūtne” un šajā direktīvā izklāstītajiem risinājumiem būtu arī jākļūst par neatņemamu elementu Padomes direktīvā par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un Padomes direktīvā par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  Ja šā priekšlikuma rezultātā netiek pieņemta vienošanās un tāpēc netiek novērsti konkurences izkropļojumi un nodokļu šķēršļi uzņēmumiem Savienībā, Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem vajadzīgās direktīvas.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ir nepieciešams nodrošināt to, ka jebkāda personas datu apstrāde, kas tiek veikta šīs direktīvas kontekstā, tiktu veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67917, tostarp pienākumi veikt atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai ievērotu saistības, ko uzliek minētā regula, jo īpaši tādas, kas attiecas uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
(9)  Ir nepieciešams nodrošināt to, ka jebkāda personas datu apstrāde, kas tiek veikta šīs direktīvas kontekstā, tiktu veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67917, tostarp pienākumiem veikt atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai ievērotu saistības, ko uzliek minētā regula, jo īpaši tādas, kas attiecas uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, pienācīgi ņemot vērā vajadzības un proporcionalitātes principu. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte. Datiem, ko drīkst vākt no lietotājiem šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, būtu stingri jāaprobežojas ar datiem, kas norāda, kurā dalībvalstī lietotāji atrodas, nepieļaujot iespēju identificēt lietotāju.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas īstenošana pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam. Būtu jāizveido konsultatīva DigiTax komiteja, kura izvērtēs jautājumus par direktīvas piemērošanu.
(10)  Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas īstenošana līdz ... [trīs gadi pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas] un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) radīto administratīvo slogu un papildu izmaksām, šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem, ietekmi uz lietotāju personas datiem un ietekmi uz vienoto tirgu kopumā, īpašu uzmanību pievēršot iespējamam konkurences izkropļojumam starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi. Vērtējumā arī būtu jāpārbauda, vai nevajadzētu mainīt pakalpojumu veidus, uz ko attiecas šī direktīva, un nozīmīgas digitālas klātbūtnes definīciju. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam. Būtu jāizveido konsultatīva DigiTax komiteja, kura izvērtēs jautājumus par direktīvas piemērošanu. Minētajai komitejai būtu jāpublicē savas darba kārtības, un pirms komitejas locekļu atlases būtu jānodrošina, ka viņiem nav nekādu interešu konfliktu. Komitejas sanāksmēs kā novērotāju būtu jāaicina piedalīties Eiropas Parlamenta pārstāvi.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Ņemot vērā ar nozīmīgu digitālu klātbūtni saistītās administratīvās izmaksas, nedrīkstētu pieļaut, ka šīs direktīvas darbības jomā netīši nonāk MVU. Vērtēšanas procesā Komisijai būtu jāpārbauda, cik lielā mērā šī direktīva nelabvēlīgi ietekmē MVU.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Tā kā šajā direktīvā paredzēto noteikumu mērķis ir nodrošināt pastāvīgu un visaptverošu risinājumu jautājumam par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, pagaidu risinājumu attiecībā uz digitālo pakalpojumu nodokli, kurš paredzēts direktīvā par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana, automātiski pārstāj piemērot, tiklīdz kļūst piemērojami šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
Šo direktīvu piemēro vienībām neatkarīgi no tā, kur tās ir rezidenti uzņēmumu nodokļu vajadzībām dalībvalstī vai trešajā valstī.
Šo direktīvu piemēro vienībām neatkarīgi no to lieluma un no tā, kur tās ir rezidenti uzņēmumu nodokļu vajadzībām — dalībvalstī vai trešajā valstī.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalsti, kur izmanto lietotāja ierīci, nosaka pēc ierīces interneta protokola (IP) adreses vai, izmantojot jebkādu citu ģeolokācijas metodi, ja tā ir precīzāka.
6.  Dalībvalsti, kur izmanto lietotāja ierīci, nosaka pēc ierīces interneta protokola (IP) adreses vai, izmantojot jebkādu citu ģeolokācijas metodi, ja tā ir precīzāka, nepieļaujot lietotāja identificēšanu, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Dalībvalstu nodokļa iestādi informē par lietotāju atrašanās vietas noteikšanai izmantoto metodi.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Nodokļu maksātājam ir pienākums atklāt nodokļu iestādēm visu informāciju, kas attiecas uz nozīmīgas digitālās klātbūtnes noteikšanu saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  lietotāju līmeņa datu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi, izvēršanu un pārdošanu;
a)  lietotāju līmeņa datu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi, izmantošanu, nosūtīšanu, izvēršanu un pārdošanu;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Dalībvalstis piešķir to nacionālajām nodokļu administrācijām atbilstošu personālu, specializētās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus personāla apmācībai, lai varētu novirzīt peļņu pastāvīgai iestādei un ņemt vērā digitālās darbības attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
1.  Līdz ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisija sagatavo vadlīnijas nodokļu iestādēm par to, kā nozīmīgu digitālu klātbūtni un digitālos pakalpojumus konstatēt, mērīt un aplikt ar nodokli. Šie noteikumi ir saskaņoti visā Savienībā un ir sagatavoti visās Savienības oficiālajās valodās.
2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajām vadlīnijām, Komisija sagatavo vadlīnijas ar skaidri izklāstītu metodiku uzņēmumiem, lai tie paši varētu izvērtēt, vai un kuras no uzņēmuma darbībām ir jāņem vērā, nosakot nozīmīgu digitālu klātbūtni. Šīs vadlīnijas ir sagatavotas visās Savienības oficiālajās valodās un ir pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
5.b pants (jauns)
5.b pants
Administratīvā sadarbība
Lai garantētu vienotu direktīvas piemērošanu Eiropas Savienībā, informācijas apmaiņa par nodokļu jautājumiem ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Review
Īstenošanas ziņojums un pārskatīšana
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to ziņo Padomei.
1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu līdz ... [trīs gadi pēc direktīvas stāšanās spēkā] un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš uzņēmumiem un jo īpaši MVU radītajam administratīvam slogam un papildu izmaksām, šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmei uz dalībvalstu ieņēmumiem, ietekmei uz lietotāju personas datiem un ietekmei uz vienoto tirgu kopumā, īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences izkropļojumu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi. Ziņojumā arī pārbauda, vai nevajadzētu mainīt pakalpojumu veidus, uz ko attiecas šī direktīva, un nozīmīgas digitālas klātbūtnes definīciju.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].
3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo Padomei.
5.  Pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
6.b pants (jauns)
6.b pants
Apelācija
Lēmumu, ar kuru konstatēts, ka pakalpojumi, ko sniedz uzņēmums, ir digitāli pakalpojumi, gan Savienības, gan ārpussavienības uzņēmumi var pārsūdzēt valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
6.c pants (jauns)
6.c pants
Eiropas Parlamenta informēšana
Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
6.d pants (jauns)
6.d pants
Pilnvarojums Eiropas Komisijai risināt sarunas par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm
Dalībvalstis deleģē Komisijai pilnvaras risināt to vārdā sarunas ar trešām valstīm par nodokļu nolīgumu pārskatīšanu vai pieņemšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nozīmīgas digitālās klātbūtnes nodokļu vajadzībām definīcijas iekļaušanu.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  DigiTax komitejā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Sekretariāta pakalpojumus komitejai nodrošina Komisija.
2.  DigiTax komitejā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji un novērotājs no Eiropas Parlamenta. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Sekretariāta pakalpojumus komitejai nodrošina Komisija. Šī komiteja publicē savas darba kārtības, un pirms tās locekļu atlases tiek pārbaudīts, vai viņi nav iesaistīti interešu konfliktā. Ieinteresētajām personām, to skaitā sociālajiem partneriem, ir atļauts apmeklēt attiecīgās sanāksmes kā novērotājiem.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  DigiTax komiteja izskata tādus jautājumus par šīs direktīvas piemērošanu, ko iesniedz komitejas priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma, un informē Komisiju par secinājumiem.
4.  DigiTax komiteja izskata tādus jautājumus par šīs direktīvas piemērošanu, ko iesniedz komitejas priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma, un informē Komisiju par secinājumiem.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
DigiTax komiteja sagatavo ikgadēju ziņojumu par savām darbībām un konstatējumiem un šo ziņojumu nosūta Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  DigiTax komiteja pārliecinās par to, ka uzņēmumi pareizi īsteno šo direktīvu, un šo īstenošanas procesu kontrolē. Komitejai ir iespējas vākt un arī izmantot no valstu nodokļu iestādēm savāktos datus, lai pārbaudītu, vai pienācīgi ir ievēroti noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, un komiteja var darboties kā struktūra, kas atvieglo sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm, lai līdz minimumam samazinātu gan nodokļu dubultas uzlikšanas, gan nodokļu dubultas neuzlikšanas iespēju.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot lietotāju identificēt.
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot lietotāju identificēt. Jebkura personas datu apstrāde, kas veikta šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Saikne ar ieņēmumiem piemēroto digitālo pakalpojumu nodokli
Tiklīdz šī direktīva kļūst piemērojama, direktīva par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana, automātiski zaudē spēku.
Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums