Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2967(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0562/2018

Debates :

PV 13/12/2018 - 7.1
CRE 13/12/2018 - 7.1

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0525

Pieņemtie teksti
PDF 145kWORD 52k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Irāna, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lieta
P8_TA(2018)0525RC-B8-0562/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Irānu, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lietu (2018/2967(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–  ņemot vērā īpašā referenta par cilvēktiesību aizstāvju situāciju, īpašā referenta jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību, darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos priekšsēdētāja, darba grupas par diskrimināciju pret sievietēm tiesību aktos un praksē priekšsēdētājas un īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā 2018. gada 29. novembra paziņojumu par Irānu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos, par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta 2018. gada 27. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā 2012. gada Saharova balvas par domas brīvību un vārda brīvību piešķiršanu Nasrin Sotoudeh,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuriem pievienojusies arī Alžīrija,

–  ņemot vērā Irānas prezidenta hartu par pilsoņu tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pazīstamā Irānas cilvēktiesību juriste Nasrin Sotoudeh tika arestēta 2018. gada 13. jūnijā pēc tam, kad viņa bija pārstāvējusi kādu sievieti, kurai draudēja ieslodzījums par miermīlīgi protestēšanu pret Irānas likumu, kas paredz obligātu hidžāba nēsāšanu, to publiski novelkot; tā kā Nasrin Sotoudeh atrodas apcietinājumā Evinas cietuma sieviešu nodaļā kopš viņas aresta brīža un tā kā 2018. gada 26. novembrī viņa sāka trešo badastreiku, lai protestētu pret Irānas iestāžu atteikumu atļaut Farhad Meysami ārstēties slimnīcā;

B.  tā kā Nasrin Sotoudeh tika informēta par to, ka viņa tiek turēta apcietinājumā saistībā ar piecu gadu cietumsodu, ko viņai 2015. gadā aizmuguriski piesprieda Revolucionārās tiesas tiesnesis; tā kā viņai tika izvirzīta apsūdzība par ”slēptu spiegošanu”;

C.  tā kā Nasrin Sotoudeh 2012. gadā neklātienē saņēma Saharova balvu par domas brīvību saistībā ar viņas darbu un apņēmību cīņā par cilvēktiesību ievērošanu; tā kā Nasrin Sotoudeh jau ilgstoši un nenogurstoši cīnās par cilvēktiesībām Irānā un jau vairākus gadus ir pavadījusi cietumā par saviem centieniem; tā kā pret viņu vērstā kriminālvajāšana un pret viņu izvirzītās apsūdzības liecina par to, ka Irānas tiesu iestādes uzskata cilvēktiesību aktīvismu par krimināli sodāmu darbību;

D.  tā kā Nasrin Sotoudeh ir vairākkārt publiski paudusi viedokli par tiesiskuma trūkumiem Irānā un nepilnībām tās tiesu sistēmā; tā kā Nasrin Sotoudeh apcietināšana ir daļa no Irānas pastiprinātajām represijām pret sieviešu tiesību aizstāvjiem; tā kā sieviešu tiesību aizstāvji, kas aktīvi piedalās kampaņā par sieviešu iespēju un tiesību palielināšanu, ir cietuši no vajāšanas, patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas, un ir pārkāptas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un pienācīgu tiesas procesu;

E.  tā kā 2018. gada septembrī viņas vīrs Reza Khandan, kurš miermīlīgi aicināja atbrīvot Nasrin Sotoudeh, tika apcietināts un cita starpā apsūdzēts par „propagandas izplatīšanu pret sistēmu” un „prakses parādīties publiski bez plīvura popularizēšanu”;

F.  tā kā Irānā aizvien pieaug pilsoniskās sabiedrības protesti pret nabadzību, inflāciju, korupciju un politisko autoritārismu un Irānas iestādes pret tiem ir vērsušies ar stingrām represijām; tā kā Irānas izlūkošanas dienests ir pastiprinājis represijas pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, advokātiem, vides aktīvistiem, sieviešu tiesību aizstāvjiem, studentiem, skolotājiem, kravas automobiļu vadītājiem un miermīlīgiem aktīvistiem; tā kā 2018. gadā Irānas iestādes pastiprināja represijas pret tiem, kas cenšas miermīlīgi īstenot tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, un tika apcietināti simtiem cilvēku, pamatojoties uz vispārīgām un neskaidri formulētām apsūdzībām saistībā ar valsts drošību;

G.  tā kā ANO cilvēktiesību eksperti ir aicinājuši Irānu garantēt to cilvēktiesību aizstāvju un advokātu tiesības, kuri ir ieslodzīti par publisku atbalstu protestiem pret to, ka Irānā ir obligāti jāvalkā hidžābs;

H.  tā kā īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Irānā ir atkārtoti paudis nopietnas bažas, ko iepriekš pauda ANO ģenerālsekretārs, ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos un viņa priekšgājējs, par nāvessoda izpildes turpināšanu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem Irānā;

I.  tā kā īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Irānā un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos ir aprakstīti būtiski reliģisko un etnisko minoritāšu tiesību pārkāpumi Irānā, kā arī pausti apgalvojumi par reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, un bahajiešu, diskrimināciju;

J.  tā kā Irānas tiesas nenodrošina pienācīgu tiesas procesu un taisnīgu tiesu, liedzot piekļuvi juridiskajai palīdzībai, jo īpaši izmeklēšanas periodā, kā arī liedzot konsulāros, ANO vai humānās palīdzības organizāciju apmeklējumus; tā kā Irānas tiesu iestāžu piespriestie cietumsodi bieži ir balstīti uz neskaidrām vai nekonkrētām apsūdzībām saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un spiegošanu;

K.  tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par necilvēcīgajiem un pazemojošajiem apstākļiem cietumos un par pienācīgas piekļuves medicīniskajai aprūpei trūkumu aizturēšanas laikā, lai iebiedētu, sodītu vai piespiestu ieslodzītos, tādējādi pārkāpjot ANO Standarta minimuma noteikumus attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem;

L.  tā kā 2018. gada 12. aprīlī Padome līdz 2019. gada 13. aprīlim pagarināja savus ierobežojošos pasākumus, reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, tostarp aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu personām un struktūrām, kas atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un aizliegumu eksportēt uz Irānu iekārtas, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un telekomunikāciju uzraudzības iekārtas;

M.  tā kā 2018. gada 26. novembrī Briselē notika ES un Irānas augsta līmeņa politiskā dialoga ceturtā sanāksme; tā kā diskusijas par cilvēktiesībām tika rīkotas kā ES un Irānas politiskā dialoga neatņemama sastāvdaļa un kā regulāras 2017. gada novembrī un 2016. gada februārī notikušo apspriežu turpinājums;

N.  tā kā pilsoņu tiesību hartas faktiskā īstenošana būtu solis ceļā uz Irānas iedzīvotāju pilsonisko tiesību uzlabošanu,

1.  aicina Irānas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Nasrin Sotoudeh; atzinīgi vērtē Nasrin Sotoudeh drosmi un apņēmību; mudina Irānas tiesu sistēmu nodrošināt pienācīgu tiesas procesu un taisnīgu tiesu un atklāt informāciju par apsūdzībām pret Nasrin Sotoudeh;

2.  aicina Irānas iestādes nodrošināt, ka Nasrin Sotoudeh ārstēšanā, viņai atrodoties apcietinājumā, tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1988. gada 9. decembra Rezolūciju 43/173; uzsver, ka Irānas iestādēm ir jāgarantē visu apcietināto personu drošība un labjutība aizturēšanas laikā, tostarp nodrošinot pienācīgu medicīnisko aprūpi; aicina Irānas iestādes izmeklēt visus apgalvojumus par sliktu izturēšanos ieslodzījuma vietās un saukt vainīgos pie atbildības; nosoda Irānas cietumos īstenoto sistemātisko spīdzināšanu un prasa nekavējoties izbeigt visu veidu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret visiem ieslodzītajiem; aicina Irānu tiesību aktos un praksē nodrošināt, ka neviens netiek pakļauts spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai;

3.  aicina Irānas valdību ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp uzskatu un vārda brīvību; aicina atbrīvot visus par miermīlīgu tiesību uz pulcēšanās, uzskatu un vārda brīvību īstenošanu arestētos, tostarp Reza Khandan, kā arī citus cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus, sieviešu tiesību aktīvistus un pārliecības dēļ ieslodzītos; aicina Irānas iestādes pilnībā ievērot visu personu cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē; aicina Irānas iestādes ievērot un aizsargāt miermīlīgas pulcēšanās tiesības un atturēties no vardarbīga spēka izmantošanas, izkliedējot miermīlīgas pulcēšanās;

4.  pauž nožēlu par valsts obligāto ģērbšanās kodeksu un solidaritāti ar kampaņu, kas vērsta pret šo kodeksu; nosoda to sieviešu turēšanu apcietinājumā, kuras savus lakatus noņēma kampaņas ietvaros, un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem viņas atbrīvot;

5.  pauž solidaritāti ar Irānas iedzīvotājiem, kas apliecina vēlmi uzlabot savu sociālo un ekonomisko stāvokli un baudīt sociālās un ekonomiskās tiesības;

6.  pauž nopietnas bažas par ES un Irānas dubultvalstspiederīgo arestiem, viņiem ieceļojot Irānā; uzsver, ka šie aresti ierobežo cilvēku savstarpējo kontaktu iespējas, un aicina Irānas iestādes ļaut visiem Irānas iedzīvotājiem droši ceļot uz savu dzimto valsti;

7.  aicina Irānas iestādes nodrošināt, ka visiem apsūdzētajiem ir tiesības uz pašizvēlētu juridisko palīdzību visās tiesas prāvās bez nepamatotiem ierobežojumiem un uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Irānas starptautiskajām saistībām atbilstīgi Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; aicina Irānas valdību nodrošināt visu Irānā aizturēto pilsoņu tiesības uz pienācīgu tiesas procesu un garantēt viņiem taisnīgu tiesu;

8.  aicina Irānas iestādes garantēt reliģijas brīvību saskaņā ar Irānas konstitūciju un tās starptautiskajām saistībām un izbeigt reliģisko minoritāšu, kā arī neticīgo diskrimināciju; nosoda sistemātisko bahajiešu minoritātes vajāšanu; turklāt aicina Irānas varas iestādes nodrošināt, lai visiem, kas dzīvo šajā valstī, tiktu nodrošināta vienlīdzīga aizsardzība neatkarīgi no etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības;

9.  aicina Irānas iestādes jebkuros apstākļos garantēt, ka visi cilvēktiesību aizstāvji Irānā spēj veikt savas likumīgās cilvēktiesību darbības, nebaidoties no represijām un bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp brīvības atņemšanas, iebiedēšanas un tiesu iestāžu īstenotas vajāšanas; aicina Irānas iestādes pārtraukt jebkādas iebiedēšanas un represīvas darbības, kas vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp par saziņu ar ES un ANO amatpersonām un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām;

10.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pastiprināt centienus, lai atbalstītu riskam pakļautos Saharova balvas laureātus, tostarp Nasrin Sotoudeh un citas personas, kuras ir apcietinātas vai notiesātas vai kurām draud nāvessods vai acīmredzami negodīgi tiesas procesi trešās valstīs;

11.  aicina ES dalībvalstis, kurām ir diplomātiskās pārstāvniecības uz vietas, pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un sniegt atbilstošu atbalstu Nasrin Sotoudeh un citiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp apmeklēt cietumus, uzraudzīt tiesas prāvas un sniegt juridisku vai jebkāda cita veida palīdzību, kas viņiem varētu būt nepieciešama;

12.  asi nosoda nāvessoda izmantošanu, tostarp pret mazgadīgiem likumpārkāpējiem, un aicina Irānas iestādes nekavējoties noteikt moratoriju nāvessoda izmantošanai kā soli virzībā uz nāvessoda atcelšanu; norāda uz grozījumiem tiesību aktos par narkotiku tirdzniecību, kuriem būtu jāierobežo nāvessoda piemērošana;

13.  atkārtoti aicina Irānu padziļināt līdzdalību starptautiskos cilvēktiesību mehānismos, sadarbojoties ar īpašajiem referentiem un iesaistoties īpašajos mehānismos, tostarp apstiprinot attiecīgo amatpersonu pieprasījumus atļaut ieceļot valstī; uzsver nepieciešamību ciešāk sadarboties ar Cilvēktiesību padomi;

14.  aicina ES, tostarp Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis divpusējos un daudzpusējos forumos valsts un privātā līmenī attiecībās ar Irānas iestādēm sistemātiski pievērst uzmanību cilvēktiesību jautājumiem, tostarp politiski ieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju situācijai, kā arī vārda un biedrošanās brīvībai kā būtiskam nosacījumam turpmākai attīstībai ekonomiskajās un politiskajās attiecībās; pauž atbalstu diskusijām par cilvēktiesībām; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams oficiāls ES un Irānas dialogs cilvēktiesību jomā, pamatojoties uz vispārējām cilvēktiesībām;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Irānas valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums