Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2105(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0411/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0411/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 25
CRE 12/12/2018 - 25

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0531

Pieņemtie teksti
PDF 168kWORD 61k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Ombuda darbība 2017. gadā
P8_TA(2018)0531A8-0411/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā (2018/2105(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 11., 15., 24. un 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 35., 37., 41., 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līgumu 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 220. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0411/2018),

A.  tā kā 2018. gada 22. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā un tā kā 2018. gada 16. maijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā ar LESD 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka "katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē" un ka "lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem";

D.  tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka, "lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti" un ka "jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem";

E.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā par tiesībām uz labu pārvaldību ir teikts, ka cita starpā "ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās";

F.  tā kā Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka "ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa";

G.  tā kā LESD 298. panta 1. punkta teikts, ka, "veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu";

H.  tā kā 2017. gadā Ombuds sāka 447 izmeklēšanas, no kurām 433 tika sāktas, pamatojoties uz sūdzībām, bet 14 — pēc paša iniciatīvas, vienlaikus tika pabeigtas 363 izmeklēšanas (348 pamatotas uz sūdzībām un 15 pēc paša iniciatīvas); tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Eiropas Komisiju (256 izmeklēšanas jeb 57,3 %), kam seko ES aģentūras (35 izmeklēšanas jeb 7,8 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (34 izmeklēšanas jeb 7,6 %), Eiropas Parlaments (22 izmeklēšanas jeb 4,9 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (17 izmeklēšanas jeb 3,8 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16 izmeklēšanas jeb 3,6 %) un citas iestādes (67 izmeklēšanas jeb 15 %);

I.  tā kā 2017. gadā Ombuda pabeigtajās izmeklēšanas lietās galvenie trīs jautājumi bija šādi: pārredzamība, pārskatabildība un publiska piekļuve informācijai un dokumentiem (20,6 %); pakalpojumu sniegšanas kultūra (16,8 %) un procesuālo tiesību ievērošana (16,5 %); tā kā citi jautājumi ietvēra ētikas aspektus, sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā, rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu, tostarp pārkāpuma procedūrās, ES iepirkumu, dotāciju un līgumu pareizu finanšu vadību, personāla atlasi un ES personāla jautājumu labu pārvaldību;

J.  tā kā 2017. gadā Ombuda biroja stratēģiskajā darbā tika pabeigtas četras stratēģiskas zmeklēšanas un sāktas četras jaunas izmeklēšanas saistībā ar Padomes pārredzamību, tā dēvēto "virpuļdurvju situāciju" attiecībā uz bijušajiem Eiropas komisāriem; Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību personām ar invaliditāti un sagatavošanas pasākumiem, kas saistīti ar zāļu novērtēšanu, ko veic Eiropas Zāļu aģentūra (EMA); tā kā 2017. gadā Ombuds sāka astoņas stratēģiskās iniciatīvas, tostarp par Eiropadomes lobēšanas pārredzamību, Eiropas pilsoņu iniciatīvas (ECI) uzlabošanu un noteikumiem par "virpuļdurvju situācijas" novēršanu dažādās ES iestādēs un struktūrās, un pabeidza sešas stratēģiskās iniciatīvas;

K.  tā kā ES joprojām saskaras ar nopietnāko ekonomikas, sociālo un politisko krīzi kopš tās dibināšanas; tā kā ES iestāžu pieņemtā neefektīvā pieeja pārredzamības trūkuma novēršanai ES lēmumu pieņemšanas procesā un lobēšanas pasākumos līdztekus citiem būtiskiem ētikas jautājumiem iestādēs veicina ES tēla pasliktināšanos;

L.  tā kā piekļuves ES dokumentiem atteikums un ar to saistītie pārredzamības jautājumi 2017. gadā joprojām veidoja lielāko daļu no Eiropas Ombuda veiktajām izmeklēšanām;

M.  tā kā Ombuds izmēģinājuma kārtā uzsāka pasteidzinātas procedūras īstenošanu, jo, saņemot dokumentu piekļuves pieprasījumu, bieži vien ļoti liela nozīme ir laikam;

N.  tā kā Ombudam ir izšķirīga nozīme ES iestāžu pārskatatbildības, kā arī ES pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu pilnīgas pārredzamības un objektivitātes nodrošināšanā, lai sekmīgi aizsargātu iedzīvotāju tiesības, tādējādi vairojot viņu uzticēšanos, iesaisti un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē;

O.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka atklātības un pārredzamības princips ir neatņemama ES likumdošanas procesa daļa un ka likumdošanas procesa efektivitāte un integritāte nedrīkst ierobežot šā procesa pamatā esošo publicitātes un pārredzamības principu; tā kā Eiropas Savienības Tiesas norādījumi šajā sakarībā ir nepārprotami, kā, piemēram, tās 2018. gada 22. marta spriedumā lietā T-540/15;

P.  tā kā Ombuds gada garumā veica uz sūdzību pamatotu izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētāja dalību "Trīsdesmitnieka grupā" (G30), kas ir privāta organizācija, kuras locekļi pārstāv bankas, kas ir tiešā vai netiešā ECB uzraudzībā; tā kā Ombuds ir ieteicis ECB priekšsēdētājam pārtraukt dalību G30;

Q.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar sūdzībām par Komisijas rīcību attiecībā uz tās bijušo komisāru nodarbināšanu pēc pilnvaru termiņa beigām; tā kā Ombuds jau bija konstatējis, ka Komisijas nespēja pieņemt konkrētu lēmumu bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso lietā ir administratīva kļūme; tā kā ētikas komiteja J. M. Barroso lietā secināja, ka nav pietiekama pamata, lai varētu konstatēt juridisko saistību pārkāpumu, ņemot vērā bijušā priekšsēdētāja rakstisku apliecinājumu, ka viņš nav bijis iesaistīts lobēšanas darbībās Goldman Sachs vārdā un ka viņam nav bijis nolūka tajās iesaistīties;

R.  tā kā finanšu krīze ir izraisījusi ekonomikas un sociālo krīzi, liekot apšaubīt Eiropas iestāžu darbību;

S.  tā kā 2017. gada 25. oktobrī notika bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un pašreizējā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka tikšanās, kas tika reģistrēta kā oficiāla sanāksme ar Goldman Sachs; tā kā Ombuds ir norādījis, ka nav skaidra šīs sanāksmes būtība; tā kā Ombuds ir uzsvēris, ka ir saprotamas bažas par to, ka bijušais priekšsēdētājs izmanto savu līdzšinējo statusu un sakarus ar bijušajiem kolēģiem, lai ietekmētu un iegūtu informāciju; tā kā minētā lieta izraisa sistemātiskus jautājumus saistībā ar Komisijas vispārējo pieeju šādu lietu izskatīšanai un ētikas komitejas neatkarību; tāpēc norāda uz vajadzību pēc stingrākiem noteikumiem ES līmenī, lai novērstu un sodītu par jebkādu interešu konfliktu ES iestādēs un aģentūrās;

T.  tā kā 2017. gada martā Ombuds sāka stratēģisku izmeklēšanu par Padomes atklātību un pārskatatbildību; tā kā Ombuds ir konstatējis administratīvu kļūmi saistībā ar Padomes nespēju noteikt to dalībvalstu identitāti, kuras pieņem nostāju likumdošanas procedūrā, un pārredzamības trūkumu Padomē attiecībā uz publisku piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem, piemēram, praksi nesamērīgi bieži marķēt dokumentus kā "LIMITE", proti, nav paredzēti apritei; tā kā 2018. gada 17. maijā Ombuds nosūtīja Eiropas Parlamentam īpašo ziņojumu par savu stratēģisko izmeklēšanu saistībā ar Padomes likumdošanas procesa pārredzamību un pārskatatbildību;

U.  tā kā lielāka atklātība attiecībā uz valstu valdību nostājām var palīdzēt kliedēt attieksmi "vainosim Briseli", kas nepareizi atspoguļo procesu, kurā vienojas par ES tiesību aktiem, un tādējādi vairo eiroskepticismu un pret ES vērstu noskaņojumu;

V.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārredzamības politikas neatbilstību ES un starptautiskajiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem;

W.  tā kā ir ļoti svarīgi pienācīgi novērst interešu konfliktu ES iestādēs un struktūrās, lai garantētu labu pārvaldību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos ES lēmumu pieņemšanas procesam; tā kā Ombuds ir sācis stratēģisku izmeklēšanu par to, kā Komisija veic interešu konfliktu novērtēšanu attiecībā uz tās īpašajiem padomniekiem, kuri nereti vienlaikus strādā privātajā sektorā;

X.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par Komisijas nespēju laikus pieņemt lēmumus par pārkāpumiem, kas saistīti ar līgumu par darbu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu; tā kā vairākās dalībvalstīs gadiem ilgi ir vērojama nestandarta un pagaidu darba līgumu īpatsvara būtiska palielināšanās, kas likusi apšaubīt Eiropas darba tiesību īstenošanu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

Y.  tā kā, pieņemot lēmumus par cilvēku veselības aizsardzību un cilvēku, dzīvnieku un augu drošību, ES iestādēm, aģentūrām un birojiem būtu īpaši jāņem vērā iedzīvotāju intereses un jāorientējas uz pakalpojumu sniegšanu, un jāpievērš pienācīga uzmanība sabiedrības bažām par zinātnisko pierādījumu vākšanas un novērtēšanas pilnīgu pārredzamību, neatkarību un precizitāti; tā kā ES līmenī izmantotie zinātniskie pierādījumi un procedūras, kas cita starpā pieļāva ģenētiski modificētu organismu, pesticīdu un glifosātu izmantošanu, izpelnījās nopietnu kritiku un izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas;

Z.  tā kā Komisija vēl nav īstenojusi Ombuda ieteikumus attiecībā uz tās nostāju sarunās ar tabakas izstrādājumu ražošanas nozari, un tādējādi nespēj nodrošināt pilnīgu pārredzamību atbilstīgi tās saistībām saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli;

AA.  tā kā Ombuds ir publicējis skaidri saprotamus un praktiskus ieteikumus par valsts amatpersonu saskarsmi ar lobētājiem un ir centies uzlabot Padomes un Komisijas izpratni par šiem jautājumiem;

AB.  tā kā Ombuds darbojas ES tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), lai aizsargātu, veicinātu un uzraudzītu šīs konvencijas īstenošanu ES iestāžu līmenī;

AC.  tā kā Ombuds veica izmeklēšanu par Martin Selmayr, toreizējā Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāja, iecelšanu Komisijas ģenerālsekretāra amatā; tā kā Ombuds uzsvēra, ka Komisija mākslīgi radīja sajūtu par steidzamu vajadzību aizpildīt ģenerālsekretāra amata vietu, lai attaisnotu to, ka netika publiskota informācija par vakanci, bet rīkota ģenerālsekretāra vietnieka atlases procedūra nevis nolūkā tieši iecelt kādu šajā amatā, bet gan ātrā divpakāpju procesā nodrošināt M. Selmayr iecelšanu ģenerālsekretāra amatā; tā kā Ombuds ir konstatējis četras administratīvas kļūmes saistībā ar M. Selmayr iecelšanu amatā, jo Komisija neievēroja attiecīgos noteikumus pareizi ne vārdos, ne darbos;

AD.  tā kā Eiropas Ombuda darbs lieliski papildina atsevišķu valstu un reģionālo ombudu darbu; tā kā ir ļoti labi, ka Eiropas Ombuda vadībā notiek to paveiktā darba apmaiņa un koordinācija Eiropas ombudu tīklā, lai nodrošinātu, ka visi ES pilsoņi un iedzīvotāji visos līmeņos var izmantot tiesības uz labu pārvaldību;

AE.  tā kā Eiropas Ombuda pašreizējie statūti pēdējo reizi tika atjaunināti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā; tā kā kopš tā laika ES iedzīvotājiem ir radušās jaunas vēlmes attiecībā uz labu pārvaldību un Ombuda nozīmi tās nodrošināšanā, īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ziņošanu un aizskaršanu, un attiecībā uz taisnīgu un objektīvu Komisijas attieksmi pret Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu,

1.  apstiprina 2017. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds; ņem vērā tā skaidro un viegli lasāmo teksta izklāstu, kurā akcentēti vissvarīgākie fakti un skaitļi saistībā ar Ombuda darbu 2017. gadā;

2.  izsaka atzinību Emily O’Reilly par izcilu darbu un konstruktīviem centieniem uzlabot ES pārvaldes kvalitāti un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti; atkārtoti pauž stingru atbalstu pasākumiem, ko Ombuds veicis iedzīvotāju un Eiropas demokrātijas labā;

3.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģiju pieciem gadiem "Gaidot 2019. gadu", kas izstrādāta, lai vairotu Ombuda biroja ietekmi un atpazīstamību, kā arī veidotu ciešas attiecības ar ES iestādēm, aģentūrām un organizācijām, nodrošinot lielāku labumu iedzīvotājiem;

4.  ar lielām bažām norāda, ka izmeklēšanas, kas saistītas ar pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp piekļuvi informācijai un dokumentiem, 2017. gadā vēl arvien veidoja lielāko daļu no Ombuda izskatītajām lietām, kam sekoja sūdzības par ES aģentūrām un citām struktūrām;

5.  atzinīgi vērtē Ombuda centienus pasniegt ES iestāžu darbiniekiem Labas pārvaldības balvu 2017. gadā, jo īpaši — par Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD centieniem palīdzēt pacientiem ar retām slimībām;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES iestāžu dokumentu pēc iespējas lielāku pārredzamību un labāku publisku piekļuvi tiem; uzsver Ombuda konstruktīvo darbu, lai atklātu administratīvas kļūmes gadījumus, izmantojot pieeju, ka tiek izskatīts katrs gadījums atsevišķi, un sākot vairāk izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas;

7.  pateicas par ombudes, viņas darbinieku un Lūgumrakstu komitejas labo sadarbību, ko raksturoja cieņa un saturiska precizitāte;

8.  uzsver, ka ES tiesību akti par piekļuvi dokumentiem būtu jāatjaunina; atkārtoti aicina pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(2), lai vienkāršotu arī Ombuda darbu, kas tiek veikts, pārbaudot, vai Parlaments, Padome un Komisija piešķir piekļuvi dokumentiem; atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir sācis īstenot sūdzību izskatīšanas pasteidzināto procedūru, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem;

9.  uzsver, ka iedzīvotājiem ir jābūt iespējai tiešāk piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē un rūpīgi sekot ES iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam, kā arī piekļūt visai attiecīgajai informācijai, lai pilnībā izmantotu savas demokrātiskās tiesības;

10.  uzsver Ombuda nozīmi, lai nodrošinātu labāku ES likumdošanas procesa pārredzamību un pārskatatbildību nolūkā vairot iedzīvotāju uzticēšanos ne tikai kādas konkrētas darbības likumībai, bet arī visa lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitātei;

11.  aicina pārskatīt Padomes iekšējās vadlīnijas par LIMITE dokumentiem, kuriem nav nekāda juridiska pamatojuma, lai saglabātu principu, saskaņā ar kuru LIMITE statusu var piešķirt tikai provizoriskam projektam, kuram vēl nav norādīts autors un kas neietekmē likumdošanas procedūru;

12.  atzīst, ka jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība ES lēmumu pieņemšanas procesā, un atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu par parasto praksi saistībā ar neformālajām sarunām (trialogiem) starp trim galvenajām ES iestādēm; atbalsta visu trialoga dokumentu publiskošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem;

13.  uzskata, ka nekavējoties jāīsteno Ombuda ieteikumi par EIB pārredzamības politiku; atgādina, ka šīs politikas pamatā ir informācijas atklāšanas prezumpcija un ka saskaņā ar to ikviens var piekļūt EIB dokumentiem un informācijai;

14.  prasa, lai EIB grupas informācijas atklāšanas politika nodrošinātu arvien lielāku pārredzamību attiecībā uz principiem, uz ko balstās tās cenu noteikšanas politika un pārvaldības struktūras; aicina publicēt EIB grupas pārvaldības komitejas sanāksmju protokolus;

15.  uzsver, ka Padomē ir jāreģistrē dalībvalstu nostājas ES likumdošanas procesā un laikus jāinformē sabiedrība tai pieejamā veidā, jo, kā jebkurā sistēmā, kas balstīta uz demokrātiskās leģitimitātes principu, likumdevējiem jābūt atbildīgiem sabiedrības priekšā par savu rīcību; uzskata, ka labāka pārskatatbildība Padomē attiecībā uz valstu valdību nostājām par ES tiesību aktiem, tostarp tas, ka leģislatīvos dokumentus aktīvā veidā dara pieejamus sabiedrībai likumdošanas procesa norises laikā, palīdzētu novērst pārredzamības trūkumu lēmumu pieņemšanā un mazināt attieksmi "vainosim Briseli" par lēmumiem, kurus galu galā pieņem pašas valstu valdības; prasa Padomei saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu pārskatīt savu konfidencialitātes politiku, lai nodrošinātu augstāko pārredzamības līmeni attiecībā uz savu darbu;

16.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai attiecībā uz EU Pilot procedūrām vismaz saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem, kā arī pilnīgu pārredzamību un pilnīgu piekļuvi attiecībā uz EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, kas jau ir izbeigtas;

17.  mudina Ombudu turpināt uzraudzīt Komisijas ekspertu grupu sistēmas reformas īstenošanu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību juridiski saistošiem noteikumiem un visu ekspertu grupu darbību pilnīgu lielāku pārredzamību, kā arī izmeklēt visus iespējamos interešu konfliktu gadījumus un ziņot par tiem; uzskata, ka informācija par visām ekspertu grupām ir jāsniedz un to rūpīgs novērtējums jāveic, lai pārliecinātos par to neatkarību nolūkā aizstāvēt sabiedrības intereses un nodrošināt pievienoto vērtību ES politikas veidošanā; uzskata, ka visi ekspertu grupu locekļi ir jāreģistrē pārredzamības reģistrā;

18.  atkārtoti aicina izveidot centrālu pārredzamības centru visām ES iestādēm un aģentūrām;

19.  atbalsta Ombuda apņemšanos uzlabot ES lobēšanas pārredzamību; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt atbilstošu leģislatīvo aktu, lai noteiktu, ka ES pārredzamības reģistrs ir obligāts un juridiski saistošs visām ES iestādēm un aģentūrām, kā arī interešu pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot lobēšanas pilnīgu pārredzamību;

20.  uzsver, ka ir svarīgi regulāri atjaunināt un lielā mērā uzlabot ES pārredzamības reģistrā iekļauto datu precizitāti, tostarp juridisko sabiedrību, kuras veic lobēšanu, pienākumu deklarēt visus savus klientus; uzsver, ka jānodrošina sabiedrībai skaidri saprotama un viegli pieejama bezmaksas piekļuve visai informācijai par lobētāju ietekmi; uzskata, ka jānodrošina pilnīga visu interešu pārstāvju finansēšanas pārredzamība; aicina svītrot no pārredzamības reģistra visas organizācijas, kuras neievēro noteikumus attiecībā uz "virpuļdurvju situāciju";

21.  uzsver Ombuda secinājumus par to, ka ECB priekšsēdētāja turpmāka dalība G30 ir administratīva kļūme, jo tā liek sabiedrībai domāt, ka ECB neatkarība no privātām finanšu interesēm ir apdraudēta; uzsver, ka ECB Valdes locekļiem būtu jāatturas no vienlaicīgas dalības forumos vai citās organizācijās, kurās piedalās ECB uzraudzītu banku vadītāji; ņem vērā Ombuda 2018. gada 15. janvāra ieteikumus par ECB priekšsēdētāja un tās lēmumu pieņemšanas iestāžu locekļu iesaisti G30 un mudina ECB veikt izmaiņas attiecīgajos noteikumos, lai nodrošinātu, ka praksē tiek ieviesti augstākie ētikas un pārskatatbildības standarti;

22.  uzskata, ka, īstenojot procedūru Martin Selmayr iecelšanai ģenerālsekretāra amatā, Komisija nav ievērojusi pārredzamības, ētikas un tiesiskuma principus; pauž dziļu nožēlu par Komisijas lēmumu apstiprināt M. Selmayr ģenerālsekretāra amatā, neraugoties uz ES iedzīvotāju plašo un izvērsto kritiku un kaitējumu ES reputācijai kopumā; uzsver, ka M. Selmayr ir jāatkāpjas no ģenerālsekretāra amata, un aicina Komisiju pieņemt jaunu procedūru ģenerālsekretāra iecelšanai, nodrošinot, ka tiek ievēroti augstākie pārredzamības, ētikas un tiesiskuma standarti;

23.  aicina Ombudu turpināt darbu saistībā ar ētikas noteikumu uzlabošanu ES iestādēs, lai novērstu ar "virpuļdurvju situāciju" saistītās problēmas un nodrošinātu visas ar šādām situācijām saistītās informācijas pilnīgu pārredzamību, tostarp visu iesaistīto ES ierēdņu vārdu tūlītēju publiskošanu; ar nepacietību gaida Ombuda veikto analīzi par to, kā Komisija īsteno savas pamatnostādnes un ierosinājumus par "virpuļdurvju situāciju" risināšanas uzlabošanu, tostarp iespēju pieņemt tiesību normas, ar ko novērš šādas situācijas un iespējamus ļaunprātīgas rīcības gadījumus un soda par tiem;

24.  uzskata, ka visās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās ir jāpiemēro stingrāki, skaidrāki un vieglāk attiecināmi morāles un ētikas noteikumi un standarti, lai nodrošinātu pienākuma rīkoties godprātīgi un apdomīgi ievērošanu un novērstu interešu konfliktu ar privāto sektoru; uzskata, ka minētie noteikumi un standarti ir jāpamato ar tiesību aktu; ņem vērā atjaunināto rīcības kodeksu komisāriem, kurš stājās spēkā 2018. gada februārī un ar kuru ieviesa stingrākus nogaidīšanas periodus; tomēr uzskata, ka vajadzētu pagarināt ziņošanas periodu par laikposmu pēc pilnvaru termiņa beigām;

25.  uzsver, ka ir steidzami efektīvi jāatjaunina pašreizējais labas administratīvās prakses kodekss, pieņemot saistošu regulu šajā jautājumā;

26.  uzskata, ka bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un pašreizējā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka tikšanās, kas tika reģistrēta kā oficiāla sanāksme ar Goldman Sachs, vēlreiz apliecināja, ka steidzami jāveic spēkā esošo noteikumu un prakses pārskatīšana, lai pastiprinātu prasības par komisāru godprātīgu rīcību gan pilnvaru termiņa laikā, gan pēc tā beigām;

27.  atkārtoti aicina Komisiju garantēt informācijas par bijušo komisāru nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām proaktīvu publiskošanu un pilnīgu pārredzamību; aicina Komisiju nodrošināt ētikas komitejas pilnīgu neatkarību un pārskatatbildību un mudina Ombudu turpināt novērtēt ētikas komitejas locekļu iespējamos interešu konfliktus un ziņot par tiem;

28.  apsveic Ombudu saistībā ar stratēģisko izmeklēšanu jautājumā par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību (OI/2/2017/TE), tomēr pauž nožēlu, ka Padome nav attiecīgajā termiņā atbildējusi uz viņas secinājumiem; norāda, ka šī problēma diemžēl atkārtojas un par to pastāvīgi liecina arī Ombudam iesniegtās sūdzības; turklāt uzskata, ka šī jautājuma risināšanai ir ļoti liela nozīme Savienības demokrātiskajā dzīvē un iedzīvotāju efektīvas līdzdalības nodrošināšanā visā kontinentā, jo tas kavē īstenot konstitucionālos līgumus un Pamattiesību hartu; šajā sakarā ņem vērā Ombuda secinājumus nesenajā lietā (1272/2017/LP — Padomes atteikums piešķirt publisku piekļuvi tās juridiskā dienesta atzinumam par starpiestāžu līgumu par pārredzamības reģistru), kas liecināja, ka šis jautājums apdraud institucionālā līdzsvara principu un noliedz būtisko patiesas abpusējas sadarbības praksi; norāda, ka nav iespējams uz ad hoc pamata veikt ex post pārbaudi pēc tam, kad pieprasījums ir atteikts;

29.  uzsver, ka jāveic būtiski uzlabojumi noteikumos par interešu konfliktu attiecībā uz īpašajiem padomniekiem; īpaši aicina Komisiju pilnībā īstenot Ombuda ieteikumus šajā sakarā, ievērojot pilnīgu pārredzamību un īstenojot proaktīvu pieeju novērtējumam par īpašo padomnieku iespējamo interešu konfliktu pirms un pēc iecelšanas amatā, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem pilnīgu piekļuvi visai attiecīgajai informācijai;

30.  atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgo interesi par jautājumiem, kas saistīti ar iestāžu darbiniekiem, un uzsver, ka ir svarīgi mazināt jebkādu diskrimināciju, kas varētu rasties atšķirīga statusa dēļ; atkārtoti norāda uz būtiskajiem Ombuda secinājumiem par neapmaksātu stažēšanos EĀDD ES delegācijās (lieta 454/2014/PMC), kā arī uz ieteikumu, ka EĀDD vajadzētu maksāt stažieriem pienācīgu pabalstu atbilstīgi nediskriminācijas principam; pauž nožēlu, ka arī citas ES iestādes īsteno tādu pašu pretlikumīgu praksi, nemaksājot stažieriem un tādējādi liedzot taisnīgas iespējas jauniešiem vai darbu, kas ir līdzvērtīgs algota darbinieka darbam, līdz ar to jaunajiem profesionāļiem nav pietiekamu līdzekļu sevis uzturēšanai un viņi nesaņem atbilstošu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem; norāda, ka ar stažiera statusu saistītās nepilnības ir novērojamas arī citās jomās, piemēram, trūkst mehānismu ziņošanai par seksuālu uzmākšanos Savienības aģentūrās; tāpēc aicina Ombudu sākt vispārēju stratēģisku izmeklēšanu par stažieru statusu;

31.  mudina Komisiju nodrošināt tās darba pilnīgu pārredzamību, publicējot tiešsaistē informāciju par visām sanāksmēm ar tabakas lobētājiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī šo sanāksmju protokolus saskaņā ar PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli prasībām;

32.  mudina Ombudu uzraudzīt ieteikumu īstenošanu attiecībā uz ES valsts amatpersonu saskarsmi ar interešu pārstāvjiem un turpināt uzlabot visu ES iestāžu darbinieku izpratni par šiem ieteikumiem, nodrošinot izglītojošu apmācību, seminārus un saistītus atbalsta pasākumus;

33.  pauž patiesu nožēlu par Komisijas ilgo kavēšanos, īstenojot pārkāpuma procedūras, kas saistītas ar līgumu par darbu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu gan privātajā, gan valsts sektorā, un tādējādi sekmējot ļaunprātīgu izmantošanu un darba ņēmēju tiesību pārkāpšanu dalībvalstīs; aicina Ombudu uzraudzīt šo jautājumu, lai efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības;

34.  atbalsta Ombuda nozīmi proaktīvas un pārredzamas politikas izstrādē visās ES aģentūrās; mudina Ombudu turpināt visu ES aģentūru uzraudzību, lai nodrošinātu, ka tās atbilst augstākajiem pārredzamības standartiem un nodrošina publisku piekļuvi dokumentiem un informācijai, īpašu uzmanību pievēršot procedūrām un darbībām, kas saistītas ar cilvēku veselības aizsardzību;

35.  mudina Ombudu sākt stratēģisku izmeklēšanu, lai novērtētu, vai ES iestādes, biroji un aģentūras, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), nodrošina, ka zinātnisko pierādījumu vākšana, pārbaude un publicēšana ir pilnībā neatkarīga, pārredzama, objektīva, pareiza un nesaistīta ar interešu konfliktu, un vai ir ieviesta atbilstīga politika un procesuālās garantijas, jo īpaši attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, glifosātu, pesticīdiem, fitosanitāriem un biocīdiem līdzekļiem un zālēm; šajā sakarā ierosina veikt papildu izmeklēšanu attiecībā uz šo aģentūru zinātnisko komiteju un paneļu sastāvu un pārbaudīt īstenotās atlases procedūras, lai nodrošinātu to pilnīgu neatkarību, un ieviest visstingrākos mehānismus jebkāda iespējama interešu konflikta novēršanai;

36.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģiskās izmeklēšanas saistībā ar attieksmi pret personām ar invaliditāti saskaņā ar Komisijas kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu un saistībā ar Komisijas tīmekļa vietņu un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti; mudina Ombudu darīt visu iespējamo, lai ES administrācija varētu pilnībā un konsekventi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

37.  atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos īstenot atvērtas un pārredzamas Brexit sarunas; uzsver pozitīvo atbildi, ko Ombuds saņēmis no Padomes un Komisijas un ar ko atzīta pārredzamības būtiskā nozīme; aicina Apvienotās Karalistes valdību pildīt šo apņemšanos;

38.  mudina Ombudu turpināt sadarbību ar valstu ombudiem Eiropas ombudu tīklā;

39.  aicina Eiropas valstu ombudu tīklu modrāk uzraudzīt to, lai valstu iestādes nekavējoties rīkotos gadījumos, kad tiek konstatēta policijas darbinieku vardarbība, rasisms un antisemītisms attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātisku pārvaldību;

40.  aicina Ombuda birojam piešķirt lielākus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tas varētu veikt pašreizējos un turpmākos darba uzdevumus un tādējādi pildīt savu svarīgo pienākumu — vairot labas pārvaldības praksi Eiropas Savienībā, jo šis pakalpojums ir ļoti svarīgs Savienības iedzīvotājiem;

41.  atzinīgi vērtē Eiropas ombudu tīkla ikgadējo konferenci, kas notika 2017. gada 19. jūnijā un kurā uzmanība tika pievērsta iedzīvotāju tiesībām, kas tiek zaudētas saistībā ar Brexit un populisma pieaugumu Eiropā;

42.  atzinīgi vērtē Ombuda balvu par labu pārvaldību, ar ko atzīst ES civildienesta centienus rast inovatīvus veidus iedzīvotājiem draudzīgas politikas īstenošanai;

43.  atkārtoti pauž gatavību atjaunināt Eiropas Ombuda statūtus(3), kā arī attiecīgi visas saistītās acquis daļas, lai pielāgotu to funkcijas ES iedzīvotāju pašreizējām vajadzībām un gaidām attiecībā uz labu pārvaldību;

44.  uzsver vajadzību uzlabot sociālo dialogu;

45.  uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās grūtības, īpaši svarīga ir pilsoņu un iestāžu savstarpējā uzticēšanās;

46.  uzsver, ka Ombudam ir jāizmeklē interešu konflikts starp Komisijas dalību trijotnē un tās pienākumu uzraudzīt Līgumu un acquis izpildi;

47.  aicina Ombudu nodrošināt, ka Komisija palīdzēs izveidot infrastruktūru ECI vajadzībām, sniedzot juridiskas konsultācijas un nodrošinot tiesisko regulējumu, kas aizsargā ECI dalībniekus;

48.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa lēmums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta Lēmumam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV C 259 E, 29.10.2009., 116. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums