Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2104(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0404/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0404/2018

Debates :

PV 12/12/2018 - 26
CRE 12/12/2018 - 26

Balsojumi :

PV 13/12/2018 - 9.15
CRE 13/12/2018 - 9.15

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0532

Pieņemtie teksti
PDF 166kWORD 61k
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Lūgumrakstu komitejas 2017. gada apspriežu rezultāti
P8_TA(2018)0532A8-0404/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2017. gadā (2018/2104(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgumi piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52., 215. un 216. pantu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0404/2018),

A.  tā kā 2017. gadā tika saņemts 1271 lūgumraksts salīdzinājumā ar 1569 lūgumrakstiem 2016. gadā, no kuriem 776 lūgumraksti (60,2 %) tika atzīti par pieņemamiem;

B.  tā kā 2017. gadā vienu vai vairākus lūgumrakstus atbalstīja 15 540 Parlamenta Lūgumrakstu portāla lietotāji salīdzinājumā ar 902 lietotājiem 2015. gadā un 6132 lietotājiem 2016. gadā; tā kā kopējais lūgumrakstu atbalstu skaits bija 21 955 salīdzinājumā ar 18 810 atbalsta klikšķiem 2016. gadā un 1329 klikšķiem 2015. gadā; tā kā šī jaunā veida sabiedrības līdzdalība iesniegtajos lūgumrakstos tiek uzskatīta par pieaugošu parādību, kas jāņem vērā;

C.  tā kā gandrīz 250 identiski vai ļoti līdzīgi 2017. gadā iesniegti lūgumraksti par trim dažādiem tematiem tika izskatīti kopā, grupējot tos pa tematiem;

D.  tā kā no 2017. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem 67 lūgumrakstus kopīgi bija parakstījis viens vai vairāki iedzīvotāji, 25 lūgumrakstus bija parakstījuši vairāk nekā 100 iedzīvotāju, 10 lūgumrakstus — vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un divus lūgumrakstus — vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju;

E.  tā kā saņemto lūgumrakstu skaits nav pārāk liels salīdzinājumā ar ES kopējo iedzīvotāju skaitu; tā kā tas var liecināt par to, ka liela daļa ES pilsoņu un iedzīvotāju zināšanu trūkuma dēļ neizmanto tiesības iesniegt lūgumrakstu, ņemot vērā daudzās potenciālās bažas vai gaidas dažādās Savienības darbības jomās; tā kā ir jādara vairāk, lai popularizētu tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam;

F.  tā kā tikai neliela daļa ES pilsoņu un iedzīvotāju ir informēti par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, un tas apstiprina vajadzību darīt vairāk un īstenot piemērotus pasākumus, lai palielinātu sabiedrības informētību un panāktu ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz šo tiesību izmantojumu;

G.  tā kā lūgumrakstu pieņemamības kritēriji saskaņā ar LESD 227. pantu un Eiropas Parlamenta Reglamenta 215. pantu nosaka, ka lūgumrakstiem ir jāatbilst oficiāliem pieņemamības nosacījumiem, proti, lūgumraksta tematam ir jāattiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un tieši jāskar lūgumraksta iesniedzējs, kam jābūt Eiropas Savienības pilsonim vai iedzīvotājam; tā kā 495 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, jo tie neatbilda pieņemamības nosacījumiem;

H.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam nodrošina ES pilsoņiem un iedzīvotājiem iespēju formāli vērsties pie to tieši ievēlētajiem pārstāvjiem; tā kā tiesībām iesniegt lūgumrakstu ir jābūt ES pilsoņu un iedzīvotāju aktīvas līdzdalības ES darbības jomās izšķiroši svarīgam elementam un tādēļ šīs tiesības būtu pēc iespējas efektīvāk jāveicina; tā kā pilnīgs tiesību iesniegt lūgumrakstu izmantojums ir saistīts ar vajadzību ES iestādēm un dalībvalstīm panākt drīzu un efektīvu lūgumrakstu iesniedzēju izklāstīto problēmu risinājumu, nodrošinot šo viņu pamattiesību pilnīgu aizsardzību;

I.  tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju pilnīgu līdzdalību Parlamenta darbībās;

J.  tā kā aktīva līdzdalība ir iespējama, vienīgi balstoties demokrātiskos un pārredzamos procesos, kas ļauj Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai padarīt tās darbu pieejamāku pilsoņiem un jēgpilnāku; tā kā šajā nolūkā pastāvīgi ir jāuzlabo savstarpējā saikne ar lūgumrakstu iesniedzējiem, cita starpā ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus un gūstot no tiem labumu, kā arī jāsadarbojas ar citiem iesaistītajiem pilsoņiem un iedzīvotājiem, piemēram, lūgumrakstu atbalstītājiem, izmantojot lūgumrakstu interneta portālu;

K.  tā kā lūgumraksti ir noderīgs informācijas līdzeklis, lai atklātu ES tiesību aktu pārkāpumus, kā arī šo tiesību aktu nepilnības, nekonsekvenci un iespējamos trūkumus, un lai nodrošinātu augstākos sociālā taisnīguma standartus un pilnībā aizsargātu visu pilsoņu pamattiesības; tā kā lūgumraksti ļauj Parlamentam un pārējām ES iestādēm novērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu, kā arī to nepareizas īstenošanas faktisko ietekmi uz ES pilsoņiem un iedzīvotājiem; tā kā lūgumraksti var arī sniegt ieskatu par normatīvo noteikumu trūkumu darbības jomās, kurās ES varētu veikt likumdošanas funkciju;

L.  tā kā lūgumraksti ir papildu garantija ES pilsoņiem un iedzīvotājiem salīdzinājumā ar sūdzību iesniegšanu tieši Komisijai, jo lūgumraksti šajā procesā iesaista Parlamentu un ļauj labāk pārbaudīt Komisijas veikto izmeklēšanas pienākumu izpildi, kā arī nodrošina pārredzamas diskusijas šajā jautājumā, turklāt šajā procesā iesaistās lūgumrakstu iesniedzēji, Eiropas Parlamenta deputāti un Komisija, kā arī vajadzības gadījumā citas attiecīgās iestādes;

M.  tā kā lūgumraksti nereti sniedz noderīgu informāciju citām parlamentārajām komitejām par dažādām ES politikas jomām, tostarp saistībā ar komiteju likumdošanas darbībām; tā kā tiek sagaidīts, ka savukārt komitejas, kuru kompetencē ir attiecīgie lūgumrakstu jautājumi, sniegs savas speciālās zināšanas, lai lūgumrakstu pienācīgi izskatītu, tādējādi dodot iespēju Parlamentam pašam sniegt jēgpilnu atbildi; tā kā Parlaments kopumā atbild par to, lai pamattiesības iesniegt lūgumrakstu tiktu īstenotas, pienācīgi izskatot lūgumrakstus;

N.  tā kā katrs lūgumraksts būtu rūpīgi jāizvērtē un jāizskata; tā kā lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saprātīgā laikposmā saņemt informāciju par Lūgumrakstu komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību, turklāt komitejai katrs lūgumraksts ir rūpīgi jāizskata;

O.  tā kā ievērojams skaits lūgumrakstu tiek apspriesti publiski Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu un viņi bieži vien pilnībā piedalās apspriešanā, tādējādi sniedzot aktīvu ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2017. gadā 248 lūgumraksti tika apspriesti Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs, kurās piedalījās 208 lūgumrakstu iesniedzēji, bet 59 lūgumrakstu iesniedzēji aktīvi iesaistījās uzstājoties;

P.  tā kā pilsoņu un iedzīvotāju sniegtā informācija lūgumrakstos un komitejas sanāksmēs, kuru papildina Komisijas, dalībvalstu vai citu struktūru sniegtā ekspertīze, ir nozīmīga komitejas darbā; tā kā — lai izvairītos no jebkādas sociālekonomiskas diskriminācijas, lūgumrakstu iesniedzējiem, kuru lūgumraksti tiek apspriesti atklātā komitejas sanāksmē un kuri ir gatavi piedalīties apspriešanā, vajadzētu būt tiesīgiem, ievērojot saprātīgus ierobežojumus, saņemt saistīto izmaksu atlīdzību;

Q.  tā kā 2017. gadā lūgumrakstos visbiežāk tika paustas bažas par vides jautājumiem (sevišķi jautājumiem saistībā ar ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanu un vides aizsardzību), pamattiesībām (it īpaši balsstiesībām un bērnu tiesībām), bērnu nolaupīšanas jautājumiem, personu brīvu pārvietošanos, sociālajām lietām (darba apstākļiem), dažādiem diskriminācijas veidiem un imigrāciju, kā arī daudzām citām darbības jomām;

R.  tā kā Parlamenta Reglamenta pārskatīšanas rezultātā būtu jāuzlabojas lūgumrakstu iesniegšanas procedūrai un attiecīgajiem noteikumiem būtu jāoptimizē Lūgumrakstu komitejas spēja izskatīt iedzīvotāju problēmas, tādējādi nodrošinot tiesību iesniegt lūgumrakstu pilnīgu aizsardzību un efektīvāku īstenošanu;

S.  tā kā 69,1 % saņemto lūgumrakstu (878 lūgumraksti) 2017. gadā tika iesniegti, izmantojot Parlamenta Lūgumrakstu portālu, salīdzinājumā ar 68 % (1067 lūgumraksti) 2016. gadā; tā kā šā formāta dominance un paredzamais pieaugums laika gaitā ļautu ātrāk sākt attiecīgo lūgumrakstu izskatīšanu;

T.  tā kā lūgumrakstu kopsavilkumus tagad var augšupielādēt portālā ātrāk — aptuveni vienu nedēļu pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja ir pieņēmusi lēmumu par pieņemamību; tā kā 2017. gada beigās tika ieviesta sanāksmju darba kārtību, protokolu un Komisijas atbilžu par lūgumrakstiem automātiska augšupielāde, kas nodrošina šo dokumentu publisku pieejamību un uzlabo Lūgumrakstu komitejas darba pārredzamību; tā kā visas šīs darbības atspoguļo Parlamenta apņemšanos censties nodrošināt interaktīvāku pieredzi un reāllaika saziņu ar lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā tika pārskatīti bieži uzdoto jautājumu (BUJ) un paziņojumu par personas datu aizsardzību iestatījumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Reglamentā paredzētajos konfidencialitātes noteikumos; tā kā ir veikti arī tehniski uzlabojumi, tostarp vēl vairāk pilnveidota meklēšanas funkcija un izveidota lapa "Vispirms izlasiet šo informāciju!", ar ko jāiepazīstas pirms lūgumraksta iesniegšanas un kurā sniegta informācija un ieteikumi lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā ir veiksmīgi apstrādāts liels skaits individuāla atbalsta pieprasījumu;

U.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir svarīgs tiešās un līdzdalības demokrātijas instruments, kam — ja to uztver nopietni — būtu jāļauj pilsoņiem aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā;

V.  tā kā 2017. gadā tika veikti četri faktu konstatēšanas braucieni saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 216.a pantu: uz Zviedriju saistībā ar grūtībām, kas rodas ES pilsoņiem, cenšoties iegūt identifikācijas numuru, kas vajadzīgs, lai piekļūtu lielākajai daļai pakalpojumu, kuri tiem vajadzīgi, īslaicīgi pārceļoties uz Zviedriju; uz Spāniju saistībā ar lūgumrakstiem, kuros izvirzītas apsūdzības par jaundzimušo zādzībām no slimnīcām Franko diktatūras laikā un pēc tās; uz Taranto (Itālija) saistībā ar vietējās tēraudliešanas un naftas pārstādes rūpnīcu ietekmi uz vidi un to, kā šīs rūpnīcas rada gaisa, zemes un ūdens piesārņojumu; kā arī uz Larnaku (Kipra) saistībā ar jaunas pilsētā uzbūvētas rūpnieciskās ostas ietekmi uz vidi un veselību;

W.  tā kā saskaņā ar Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kurš izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā Eiropas ombude Emily O’Reilly 2017. gada 30. maija sanāksmē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar 2016. gada ziņojumu un tā kā Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums savukārt daļēji balstās ombuda gada ziņojumā vai uz Parlamentam iesniegtajiem īpašajiem ziņojumiem, no kuriem jaunākais ir par Padomes lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

X.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla locekle, kurā ietilpst arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas ES dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt apmaiņu ar informāciju par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar labāko praksi,

1.  vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas kā tilta starp ES pilsoņiem un iedzīvotājiem un ES iestādēm būtisko nozīmi, kas dod iespēju ES pilsoņiem un iedzīvotājiem formāli brīdināt Parlamentu par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumiem un paust savas bažas un ierosmes viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot lūgumrakstu iesniedzēju lūgumu savlaicīgi izskatīšanu un izpildi, ja tas ir iespējams; norāda, ka veidam, kādā tiek izskatīti lūgumrakstos ietvertie jautājumi, ir būtiska ietekme uz pilsoņiem attiecībā uz to, vai ES tiesību aktos noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu tiek efektīvi ievērotas, un attiecībā uz viņu uzskatiem par Eiropas iestādēm; atgādina Komisijai, ka lūgumraksti ir unikāls līdzeklis, ar ko apzināt situācijas, kurās ES tiesību akti netiek pildīti, un šādas situācijas izmeklēt, īstenojot Eiropas Parlamenta politisko kontroli;

2.  norāda, ka lūgumraksti vienlaikus dod gan iespēju, gan arī uzdevumu Parlamentam un citām ES iestādēm veidot tiešu dialogu ar ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, it īpaši, ja viņus skar ES tiesību aktu piemērošana un viņiem ir nepieciešams efektīvs un lietderīgs tiesiskās aizsardzības mehānisms; uzsver, ka ES iestādēm un dalībvalstīm savu kompetenču robežās ir jādara viss iespējamais, lai lūgumrakstu iesniedzēju izklāstītajām problēmām rastu drīzu un efektīvu risinājumu;

3.  uzsver, cik būtiski ir palielināt informētību, rīkojot pastāvīgas publiskas debates un sniedzot plašāku informāciju par faktiskajām ES kompetences jomām, ES darbību un nepieciešamību veikt uzlabojumus nākotnē, lai nodrošinātu pilsoņu un iedzīvotāju pienācīgu informēšanu par lēmumu pieņemšanas līmeņiem, lai viņus arī iesaistītu diskusijās par iespējamām reformām un novērstu dažu bezatbildīgu dalībvalstu īstenoto principu visā vainot Briseli; uzskata, ka plašākas publiskās debates par ES, kā arī labāka informēšana un izglītošana, un stingrs darba atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos samazinātu par nepieņemamiem atzītu lūgumrakstu skaitu, jo pilsoņi un iedzīvotāji būtu labāk informēti par ES kompetences jomām; norāda, ka nepieņemama lūgumraksta tematam var būt liela nozīme politikas veidošanā, pat ja tas neietilpst komitejas darbības jomā;

4.  uzsver, ka ir jāuzlabo Komisijas un citu ES iestāžu sadarbība ar dalībvalstu iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī, nodrošinot to ES noteikumu pieņemšanu un īstenošanu, kuru mērķis ir panākt augstākos sociālā taisnīguma standartus un pilnībā aizsargāt visu pilsoņu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības; uzsver, ka komitejas sanāksmēs aktīvāk jāsadarbojas ar dalībvalstu pārstāvjiem un ātrāk jāizpilda komitejas nosūtītie pieprasījumi; tādēļ aicina visas iestādes, kuras valstu un Eiropas līmenī iesaistītas lūgumrakstu izskatīšanā un tajos izklāstīto problēmu risināšanā, paust stingru apņēmību izvirzīt to par prioritāti; vēlreiz norāda, ka uz daudziem lūgumrakstiem Komisija sniegusi virspusēju atbildi;

5.  mudina Komisiju pienācīgi izmantot savas pilnvaras, kas izriet no Līgumu ievērošanas uzraudzītājas statusa, jo šādam uzdevumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme ES darbībā attiecībā uz iedzīvotājiem un Eiropas likumdevējiem; prasa laikus piemērot pienākumu neizpildes procedūras, lai nekavējoties izbeigtu situācijas, kurās ES tiesību akti netiek ņemti vērā;

6.  atkārto, ka sadarbībai ar citām parlamentārajām komitejām ir ļoti būtiska nozīme, lai vispusīgi izskatītu lūgumrakstus; norāda, ka 2017. gadā 18 lūgumraksti tika nosūtīti citām parlamentārajām komitejām, lai tās sniegtu atzinumu, un 357 lūgumraksti — lai tās sniegtu informāciju; atzinīgi vērtē to, ka parlamentārās komitejas sniedza 21 atzinumu par lūgumrakstiem; mudina uzturēt dialogu starp dažādām Parlamenta komitejām, lai pienācīgu uzmanību pievērstu problēmām, par kurām informē Savienības iedzīvotāji;

7.  norāda uz lūgumrakstu tīkla darbības uzsākšanas pasākumu 2017. gada 21. martā, kuru apmeklēja visu parlamentāro komiteju locekļi un kura laikā klātesošie tika iepazīstināti ar tīkla darbības pamatnostādnēm un mērķi, kā arī dalībnieku funkcijām; pauž pārliecību, ka lūgumrakstu tīkls, ja to lieto nopietni, ir noderīgs instruments, lai efektīvāk veiktu ar lūgumrakstiem saistītos turpmākos pasākumus parlamentārajā un likumdošanas darbā; uzsver tīkla nozīmi deputātu izpratnes veidošanā par pilsoņu bažām, kas paustas Parlamentam iesniegtajos lūgumrakstos, kā arī iespējamo procesuālo uzlabojumu apspriešanā un apmaiņā ar labāko praksi; uzsver, ka ciešāka saziņa starp komitejām var padarīt efektīvāku uzklausīšanas plānošanu, kā arī uzlabot parlamentāros pētījumus par līdzīgiem jautājumiem; ar nepacietību gaida, kad Parlamenta C politikas departaments publicēs pētījumu par dažādo komiteju pašreizējo sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju; uzsver, ka ciešākai sadarbībai ar parlamentārajām komitejām, risinot lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus, vajadzētu dot iespēju Parlamentam labāk un individuālāk sekot lūgumrakstu izskatīšanas gaitai un ātrāk un efektīvāk reaģēt uz pilsoņu paustajām bažām, nodrošinot pievienoto vērtību ES pilsoņu un iedzīvotāju dzīvē, kā arī Parlamenta darbībā un Eiropā kopumā;

8.  uzsver to lūgumrakstu nozīmīgo devumu, ko pirms Brexit sarunām iesniedza pilsoņi un iedzīvotāji, kurus skar šīs norises; norāda uz kopīgo atklāto uzklausīšanu, ko 2017. gada 11. maijā rīkoja Lūgumrakstu komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL) par pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām pēc Brexit, lai nodrošinātu, ka Brexit sarunās viņu tiesību ievērošana kļūst par vienu no Parlamenta galvenajām prioritātēm;

9.  uzskata — lai dažādus lūgumrakstus izskatītu ar pilnīgi vienādu rūpību, Lūgumrakstu komitejai un tās sekretariātam būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas pamatnostādnes, kas pieņemtas 2016. gada janvārī, nodrošina lūgumrakstu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un saprotamību;

10.  atgādina, ka lūgumrakstus izskata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 227. pantu, kas paredz, ka ikviens ES pilsonis un ikviena fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo kādā no dalībvalstīm vai kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, var iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības darbības jomā; atgādina, ka lūgumrakstu izskatīšanas procedūra ir noteikta Eiropas Parlamenta Reglamentā;

11.  norāda, ka atteikums rūpīgi un ātri izmeklēt pilsoņu sūdzības, tostarp individuālas, kā izklāstīts Komisijas pieejā 2016. gada paziņojumā "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu"(1), var neļaut ātri pamanīt iespējamos nopietnos sistēmiskos trūkumus, tādējādi radot vairākkārtīgus tiesību pārkāpumus, kas skar daudzus iedzīvotājus, jo tagad lielākā atbildība par iespējamo ES tiesību aktu pārkāpumu uzraudzību ir atstāta dalībvalstu tiesu ziņā, izņemot sistēmiskos pārkāpumus; uzskata, ka šāda pieeja rada pārāk daudz neskaidru interpretāciju un ka tā īpaši kaitē vides tiesību aktu jomā; uzskata, ka tā ir atkāpšanās no iepriekšējās pieejas ES vides tiesību aktu īstenošanai, kā arī no Līgumu uzraudzītājas pienākumu izpildes kopumā;

12.  norāda, ka lūgumrakstu par nestabiliem darba apstākļiem izskatīšanā ir konstatēts, ka atsevišķās dalībvalstīs daudzi darba ņēmēji cieš no nepieņemamas un diskriminējošas prakses, kas atspoguļo efektīvu profilaktisku mehānismu un sodu trūkumu vairākos gadījumos; pauž nožēlu, ka Komisija laikus nav izskatījusi ievērojamu daudzumu lietu, kas attiecas uz ES darba tiesību pārkāpumiem atsevišķās dalībvalstīs, līdz ar to ļaujot darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem turpināties gadiem ilgi;

13.  atkārtoti aicina Komisiju sistemātiski informēt Lūgumrakstu komiteju par notiekošajām ES pilotprocedūrām un pārkāpumu procedūrām, kas saistītas ar lūgumrakstiem, kā arī nodrošināt to dokumentu pieejamību, ar kuriem procedūru laikā notikusi apmaiņa, tiklīdz attiecīgās procedūras ir slēgtas, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, it īpaši, ja tās pilnībā vai daļēji uzsāktas, pamatojoties uz lūgumrakstiem; atzinīgi vērtē centralizēto platformu, kuru 2014. gadā izveidoja Komisija un kur tiek publicēti lēmumi saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām;

14.  sagaida, ka Komisija vienmēr būs pienācīgi pārstāvēta publiskajās debatēs Lūgumrakstu komitejā, proti, ieradīsies augsta ranga amatpersonas, kuras spēj sniegt papildu informāciju un atbildēt uz lūgumrakstu iesniedzēju un Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, vajadzības gadījumā arī uz jautājumiem, kas nav ietverti iepriekš sniegtajā rakstiskajā atbildē;

15.  atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejā aizvien pieaugošo tendenci problēmas izskatīt plenārsēdē, saskaņā ar Reglamenta 216. panta 2. punktu iesniedzot jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, rezolūcijas vai īsus rezolūciju priekšlikumus; vērš uzmanību uz rezolūcijām, kas tika pieņemtas pēc tam, kad publicēja gada ziņojumu par Lūgumrakstu komitejas darbību 2016. gadā(2), gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā(3) un 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību(4); vērš uzmanību uz 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū(5);

16.  atzīmē uzklausīšanas par dažādiem un daudzveidīgiem tematiem, kuras 2017. gadā gan atsevišķi, gan sadarbībā ar citām komitejām rīkojusi Lūgumrakstu komiteja, proti, 4. maija uzklausīšanu "Cīņa pret diskrimināciju un mazākumtautību aizsardzība", EMPL un LIBE komitejas kopīgi rīkoto 11. maija uzklausīšanu "Eiropas Savienības pilsoņu situācija un tiesības Apvienotajā Karalistē pēc Brexit", 22. jūnija uzklausīšanu "Pilsoņu uzticēšanās un ticības Eiropas projektam atjaunošana", kopīgi ar LIBE komiteju rīkoto 29. jūnija uzklausīšanu "Bezvalstniecība", 20. novembra uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" un 22. novembra uzklausīšanu "Darba ņēmēju tiesību aizsardzība pagaidu vai nestabilā nodarbinātībā"; tāpat atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 12. oktobrī notika ikgadējais darbseminārs par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību;

17.  norāda, ka Lūgumrakstu komiteja ir sniegusi atzinumus par dažādiem lūgumrakstos ierosinātiem jautājumiem, vairākkārt piedaloties Parlamenta ziņojumu sagatavošanā, piemēram, par Eiropas Pieejamības aktu(6), Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretēšanu un īstenošanu(7), regulu "Brisele IIa"(8), Marrākešas līgumu(9), ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2015. gadā(10), atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu(11), Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā(12), ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES 2016. gadā(13), kā arī par Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu pārskatīšanu(14);

18.  norāda, ka 2017. gadā lūgumrakstu iesniedzēji visbiežāk pauda bažas par vides jautājumiem; atsaucas uz īpašo Eirobarometra ziņojumu Nr. 468, kas publicēts 2017. gada novembrī(15) un kas parādīja, ka vide ir viena no jomām, kura visvairāk satrauc Eiropas pilsoņus; uzsver, ka ir būtiski attaisnot ES pilsoņu un iedzīvotāju cerības saistībā ar pienācīgiem vides tiesību aktiem un pieņemto noteikumu un politikas īstenošanu; pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstos sniegto informāciju vides noteikumi ne vienmēr tiek atbilstīgi īstenoti dalībvalstīs; mudina Komisiju kā Līgumu ievērošanas uzraudzītāju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu;

19.  uzsver — Komisijai ir jānodrošina, ka tiek veikta precīza un visaptveroša ES tiesību aktu ievērošanas analīze saistībā ar dalībvalstu veiktajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem nolūkā izsniegt atļaujas infrastruktūras projektiem, par kuriem lūgumrakstu iesniedzēji pauduši bažas, ka tie varētu nopietni apdraudēt cilvēka veselību un vidi;

20.  pauž lielu nožēlu, ka gaisa kvalitātes problēmas, par kurām lūgumraksti sūdzējušies vairākās dalībvalstīs, saasina 43 miljonu dīzeļdzinēja automobiļu radītās emisijas, un norāda, ka šie automobiļi neatbilst ES noteikumiem par tipa apstiprinājumu un prasībām par emisiju robežvērtībām pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem;

21.  norāda uz Lūgumrakstu komitejas veikto darbu saistībā ar lūgumrakstiem, kuri attiecas uz invaliditātes jautājumiem; norāda, ka 2017. gadā tika iesniegts mazāks skaits lūgumrakstu par invaliditātes jautājumiem; uzsver, ka piekļuve transportam un apbūvētai videi, kā arī diskriminācija, it īpaši nodarbinātības jomā, ir dažas no būtiskākajām personu ar invaliditāti problēmām; norāda, ka īpaša vērība tika pievērsta diskusijām par lūgumrakstiem par invaliditātes jautājumiem, piemēram, par atbalstu personām, kuras ģimenē aprūpē personas ar invaliditāti, kā arī par Marrākešas līguma ātru ratifikāciju, īstenošanu un piemērošanu;

22.  uzsver Lūgumrakstu komitejas aizsargātājas lomu atbilstīgi ES satvaram ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; atsaucas uz darbsemināru par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, kurš notika komitejas sanāksmes laikā 2017. gada 12. oktobrī un kura laikā klātesošie tika iepazīstināti ar pētījumu par iekļaujošu izglītību; aicina ES iestādes rādīt piemēru šajā jomā un nodrošināt, ka valstu iestādes nekavējoties un pareizi īsteno tiesību aktus, kas pieņemti šajā jomā;

23.  norāda uz 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū; atkārtoti aicina Komisiju precizēt, atjaunināt un paplašināt tās norādījumus saistībā ar Direktīvas 2004/38/EK labāku transponēšanu un piemērošanu, it īpaši, lai iekļautu Eiropas Savienības Tiesas nesenos nolēmumus (lietas C-456-12 un 457-12); iesaka izmantot transponēšanas īstenošanas plānus (TIPS), lai nodrošinātu pilnīgu un atbilstīgu piemērošanu; mudina dalībvalstis ievērot Direktīvu 2004/38/EK, kā arī pastāvošo EST judikatūru jautājumā par personu brīvu pārvietošanos, jo to neievērošana ir tiešs Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpums;

24.  atzīst darbu, ko veic Lūgumrakstu komitejas Darba grupa bērnu labklājības jautājumos, un ņem vērā tās galīgo ziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti 2017. gada 3. maijā; ir cieši pārliecināts, ka Komisijai, Padomei un dalībvalstīm būtu konsekventi un efektīvi jāīsteno pēcpasākumi saistībā ar ieteikumiem, kas ietverti Darba grupas galīgajā ziņojumā; aicina ES iestādes un dalībvalstis izpildīt ES tiesību aktus un efektīvi veicināt un uzlabot pārrobežu sadarbību ar ģimeni saistītos jautājumos, nodrošinot izglītošanās iespējas tiesnešiem un profesionāļiem, kā arī informāciju par juridisko palīdzību un bilingvālu juristu konsultācijas;

25.  atkārtoti pauž savu nostāju, ka pārāk ierobežota vai nesaskaņota Pamattiesību hartas 51. panta interpretācija atsvešina iedzīvotājus no ES; prasa Komisijai ierosināt pasākumus, kas nodrošinātu 51. panta piemērošanas jomas saskaņotu un plašu piemērošanu;

26.  rosina Komisiju mudināt dalībvalstis rast risinājumus saistībā ar ES pilsoņu, kuri brīvi pārvietojas un uzturas Eiropas Savienībā, balsošanas tiesību zaudēšanu un balsošanas tiesību ierobežošanu, kā arī saistībā ar vēlēšanu tiesību atņemšanu pastāvīgajiem iedzīvotājiem; pauž neapmierinātību par to, ka izstāšanās līguma projektā starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti nav minētas pilsoņu politiskās tiesības;

27.  uzsver, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvai jābūt pārredzamai un efektīvai, lai to varētu izmantot kā būtisku instrumentu aktīva pilsoniskuma un sabiedrības līdzdalības veicināšanai; pauž nožēlu, ka tas nav noticis agrāk un ka nav nekādu taustāmu juridisku rezultātu no iepriekš pabeigtām sekmīgām iniciatīvām; ņem vērā Komisijas 2017. gada 13. septembrī publicēto priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 211/2011 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(16); vērš uzmanību uz pēdējo iesniegto sekmīgo pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt cilvēkus un vidi no kaitīgiem pesticīdiem"; norāda, ka atklātā uzklausīšana par šo iniciatīvu Parlamentā notika 2017. gada 20. novembrī; sagaida, ka Komisija attiecīgi reaģēs uz tās saturu; apstiprina, ka Lūgumrakstu komiteja ir apņēmusies proaktīvi iesaistīties atklāto uzklausīšanu organizēšanā saistībā ar sekmīgām iniciatīvām; apņemas institucionālā līmenī par prioritāti uzskatīt šā līdzdalības procesa efektivitātes nodrošināšanu un pienācīgi veikt turpmākus pasākumus pēc tiesību aktu pieņemšanas;

28.  uzsver, ka saistībā ar publisku uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" un ņemot vērā šajā pašā jautājumā iesniegtos lūgumrakstus, ir konstatēts, ka uzticību ES procedūrām, kas saistītas ar atļauju piešķiršanu tādām vielām kā glifosāts, ģenētiski modificēti organismi un pesticīdi, mazina neatkarības trūkums, nepietiekama pārredzamība un nekonsekvence attiecībā uz zinātnisko pierādījumu vākšanu un izvērtēšanu;

29.  norāda, ka daudzi lūgumraksti iesniegti par dzīvnieku labturību; vērš uzmanību uz pētījumu "Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā" un tā izklāstu komitejas 2017. gada 23. marta sanāksmē, kam sekoja diskusija par vairākiem lūgumrakstiem par šo tematu; uzskata, ka ir būtiski sākt īstenot jaunu stratēģiju ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības, saskaņotu tiesību aktus un nodrošinātu pilnīgu un efektīvu dzīvnieku labturības aizsardzību, tostarp attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu, un šai nolūkā izmantot skaidru un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

30.  uzsver SOLVIT tīkla svarīgo lomu, sniedzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespējas risināt jautājumus par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, ko izdarījušas publiskās iestādes citās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt SOLVIT, lai tas kļūtu noderīgāks un redzamāks pilsoņiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē Rīcības plānu SOLVIT stiprināšanai, kuru Komisija publicēja 2017. gada maijā; aicina Komisiju ziņot Eiropas Parlamentam par šā rīcības plāna rezultātiem;

31.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt pilnveidot lūgumrakstu portālu un ka jāpanāk, lai tas kļūtu par viegli piekļūstamu divvirzienu saziņas vārteju lūgumrakstu iesniedzējiem un viegli pieejamu interaktīvu rīku, nodrošinot visu ES dalībvalstu pilsoņiem piekļuvi pamatinformācijai par lūgumrakstiem un to izskatīšanu, atverot saziņas kanālus un radot tematiskas grupas dokumentācijas un paraugprakses apmaiņai; uzsver, ka jāturpina mazināt administratīvo slogu, ko rada lūgumrakstu izskatīšanas process; uzsver, ka portāls pilda arī lūgumrakstu publiska reģistra funkcijas; atkārto, ka ir jāuzlabo portāla tehniskās spējas, lai nodrošinātu raitu lūgumrakstu procesu; uzsver, ka ir jāuzlabo saziņa ar lūgumrakstu iesniedzējiem, sūtot viņiem paziņojumus par lūgumrakstu izskatīšanas gaitu lūgumrakstu iesniedzēju valodā; uzskata, ka atbalstītāji, kas ir pauduši interesi vai izteikuši savu piekrišanu par lūgumrakstu, ir tiesīgi saņemt tādu pašu atbildes reakciju un informāciju kā lūgumrakstu iesniedzējs, jo īpaši, ja tas attiecas uz debatēm Parlamentā vai atbildēm, ko sniegusi Komisija; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt centienus, lai nodrošinātu lūgumrakstu iesniedzēju klātbūtni sanāksmē, kurā komiteja apspriež viņu lūgumrakstu;

32.  aicina nodrošināt mērķtiecīgāku un aktīvāku preses un komunikācijas dienesta darbu un aktīvāku sociālo plašsaziņas līdzekļu klātbūtni, lai komiteja aktīvāk varētu reaģēt uz sabiedrības problēmām;

33.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām, kā arī to parlamentiem, lūgumrakstu komitejām un ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.
(2) OV C 369, 11.10.2018., 105. lpp.
(3) OV C 356, 4.10.2018., 77. lpp.
(4) OV C 369, 11.10.2018., 11. lpp.
(5) OV C 263, 25.7.2018., 98. lpp.
(6) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(7) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(8) Atzinums pieņemts 2017. gada 25. aprīlī.
(9) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(10) Atzinums pieņemts 2017. gada 22. martā.
(11) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(12) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(13) Atzinums pieņemts 2017. gada 22. novembrī.
(14) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(15) Eirobarometra īpašā aptauja Nr. 468: Eiropas iedzīvotāju attieksme pret vidi, 2017. gada novembris: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2156
(16) OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums