Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2018. gada 12. jūnijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Atpūtas zvejas stāvoklis Eiropas Savienībā
 Tīrvērtes pienākums, pārskatu iesniegšanas prasības un risku mazināšanas paņēmieni attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un darījumu reģistri ***I
 Kopīgi noteikumi civilās aviācijas jomā un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra ***I
 Jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņš ***I
 Izglītības modernizēšana Eiropas Savienībā
 Virzība uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari

Atpūtas zvejas stāvoklis Eiropas Savienībā
PDF 149kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūcija par atpūtas zvejas stāvokli Eiropas Savienībā (2017/2120(INI))
P8_TA(2018)0243A8-0191/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 43. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(2),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(4), jo īpaši tās 77. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008(5), jo īpaši tās 5. pantu,

–  ņemot vērā pētījumu "Atpūtas un daļēja pašnodrošinājuma jūras zveja: tās nozīme un ietekme uz zivju krājumiem", ko publicējis Strukturālās un kohēzijas politikas departaments 2017. gada jūlijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0191/2018),

A.  tā kā Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 2013. gadā sniegtajā definīcijā atpūtas zveja ir aprakstīta kā "ūdeņu dzīvo resursu zveja vai zvejas mēģinājumi galvenokārt atpūtas nolūkā un/vai personīgam patēriņam. Tas ietver aktīvas zvejas metodes, tostarp zveju ar makšķeri, žebērkļiem un lasīšanu ar rokām, un pasīvas zvejas metodes, tostarp zveju ar tīkliem, lamatām, murdiem un āķu rindām"; tā kā ir vajadzīga atpūtas zvejas un jūras atpūtas zvejas skaidra definīcija, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1224/2009 55. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka "atpūtas zvejā iegūtas nozvejas tirdzniecība ir aizliegta";

B.  tā kā ir svarīgi saprast atšķirību starp atpūtas zveju un daļēja pašnodrošinājuma zveju, jo šie abi zvejas veidi būtu jāvērtē un jāregulē atsevišķi, kā arī būtu skaidri jānosaka, ka atpūtas zveja nav daļēja pašnodrošinājuma zveja; tā kā regulā par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) daļēja pašnodrošinājuma zveja nav minēta; tā kā šie abi zvejas veidi attiecīgi būtu jāvērtē un jāregulē atsevišķi;

C.  tā kā ES tiesību akti paredz tikai divu zvejas kategoriju sistēmu, aptverot atpūtas zveju un komerciālo zveju, un tādējādi neatzīst daļēja pašnodrošinājuma zveju un daļēji komerciālu zveju;

D.  tā kā atpūtas zveja, ņemot vērā tās lielo apmēru, var būtiski ietekmēt zivju krājumus, taču šīs jomas regulēšana ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē;

E.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir definējusi pašnodrošinājuma zveju kā "ūdensdzīvnieku zveju, kas lielā mērā nodrošina personas uztura vajadzības";

F.  tā kā nav skaidra juridiska nošķīruma starp atpūtas zveju, daļēja pašnodrošinājuma zveju un daļēji komerciālu zveju, nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja var palikt nepamanīta, jo tā netiek uzskaitīta vai pienācīgi regulēta;

G.  tā kā ES līmenī nav vienotas saskaņotas un skaidras atpūtas zvejas definīcijas un tādēļ ir ļoti sarežģīti kontrolēt atpūtas zveju, vākt datus par atpūtas zveju un novērtēt tās ietekmi uz zivju krājumiem un vidi vai tās ekonomisko nozīmi;

H.  tā kā, lai pareizi pārvaldītu jebkādas zvejas darbības, tostarp atpūtas zveju, ir vajadzīga regulāra un pamatota datu vākšana un laikrindas nolūkā novērtēt ietekmi uz zivju krājumiem vai citiem jūras organismiem un vidi; tā kā patlaban šādu datu nav vai tie ir nepilnīgi; tā kā nepietiekami pētīta ir ne tikai atpūtas zvejas tiešā ietekme uz zivju krājumiem, bet arī plašāka ietekme uz vidi;

I.  tā kā pētījumu rezultāti uzskatāmi parādījuši, ka ievērojamu daudzumu izsekojamu plastmasas atkritumu jūrās, ezeros un upēs rada atpūta pie ūdens un uz ūdens, piemēram, kuģošana, tūrisms un zveja; tā kā tādi atkritumi kā nozaudēti atpūtas zvejas rīki var būtiski pasliktināt situāciju dzīvotnēs un radīt ekoloģisku kaitējumu;

J.  tā kā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) sniedz finansiālu atbalstu datu vākšanai, tostarp attiecībā uz atpūtas zveju;

K.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā uzskaitītie mērķi attiecas uz vajadzību panākt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un zivju un citu jūras organismu krājumu atjaunošanu un uzturēšanu virs līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

L.  tā kā saskaņā ar nesen veiktu Parlamenta pasūtītu pētījumu atpūtas zvejas ietekme uz zivju krājumiem var būt atšķirīga, proti, 2 % (makrele) – 43 % (pollaks) no kopējās nozvejas;

M.  tā kā, lai sasniegtu KZP mērķus, zivju krājumi un zvejas darbības būtu jāpārvalda un jālīdzsvaro; tā kā šos mērķus nevar sasniegt, ja trūkst daļa no datiem par nozveju un par zvejas darbību, tostarp atpūtas zvejas, ekonomisko nozīmi;

N.  tā kā dalībvalstīm ir pienākums vākt datus, tostarp aplēses par atpūtas zvejas nozvejas apjomu un Regulā (ES) 2017/1004 uzskaitīto sugu izmetumiem, un tos galu galā varētu iekļaut daudzgadu pārvaldības plānos; tā kā šai sakarā tikai dažas dalībvalstis ir ieguvušas visaptverošus datus par atpūtas zveju to teritorijā;

O.  tā kā, lai gan daudzas sugas tiek nozvejotas jūras atpūtas zvejā, obligāta datu vākšana attiecas tikai uz dažām sugām, līdz ar to ir nepieciešams uz vairākām valstīm attiecināms vairāksugu apsekojums un analīze; tā kā atpūtas zvejas nozveja būtu jāiekļauj kopējās zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aplēsēs;

P.  tā kā pieejamie dati par atpūtas zveju reģionos ir atšķirīgi un labāka informācija ir pieejama par jūras atpūtas zveju Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, nevis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Atlantijas okeānā;

Q.  tā kā tiek lēsts, ka jūras atpūtas zvejnieku skaits Eiropas Savienībā ir no 8,7 līdz 9 miljoniem cilvēku jeb 1,6 % no Eiropas iedzīvotājiem, kuri zvejo aptuveni 77 miljonus dienu katru gadu;

R.  tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 EJZF 3. panta 2. punkta 6. apakšpunktu "zvejnieks" ir ikviena persona, kas veic komerciālas zvejas darbības, kā to atzinusi attiecīgā dalībvalsts, un tāpēc ir jānosaka cita definīcija, kas attiektos uz personām, kuras iesaistītas atpūtas zvejā, kā noteikt A apsvērumā;

S.  tā kā tiek lēsts, ka Eiropas jūras atpūtas zvejas (neņemot vērā tūrisma zvejas vērtību) ekonomiskā ietekme ir 10,5 miljardi EUR, no kuriem 5,1 miljards EUR ir tiešie izdevumi, 2,3 miljardi EUR —netiešie izdevumi, bet 3,2 miljardi EUR — inducētie izdevumi; tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vien jūras atpūtas zvejas ekonomiskā ietekme ir 8,4 miljardi EUR (4,2 miljardi EUR ir tiešie izdevumi, 1,8 miljardi EUR — netiešie izdevumi, bet 2,5 miljardi EUR — inducētie izdevumi);

T.  tā kā pastāv tieša saistība starp zivju krājumu lielumu/struktūru, piekļuvi zvejas iespējām un zvejas nodrošināto nodarbinātību un tās ekonomisko un sociāli ekonomisko ietekmi; tā kā ir svarīgi novērtēt visu veidu zvejas ietekmi uz konkrētu krājumu, kā arī tā ekonomisko vērtību, lai pieņemtu pārvaldības pasākumus, kas palīdzētu sasniegt gan vides, gan arī ekonomiskos mērķus;

U.  tā kā jūras atpūtas zveja nodrošina aptuveni 99 000 pilna laika ekvivalenta darbvietu Eiropā, no kurām 57 000 ir tiešas, 18 000 — netiešas, bet 24 000 — inducētas darbvietas, kas rada saimniecisko vērtību vidēji 49 000 EUR apmērā gadā uz vienu pilna laika ekvivalenta darbvietu; tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā vien šis rādītājs ir 84 000 pilna laika ekvivalenta darbvietu (no tām 50 000 ir tiešas, 15 000 — netiešas, bet 20 000 — inducētas darbvietas);

V.  tā kā atpūtas jūras tūrisma zveja, kā arī cita veida tūrisma zveja ir ļoti nozīmīga daudzu reģionu un valstu ekonomikai un tādēļ jāveic tūrisma zvejas analīze, lai labāk novērtētu tās vērtību, ietekmi un attīstības potenciālu;

W.  tā kā visu veidu atpūtas zvejai lielāka ekonomiskā un sociālā ietekme ir vietējā un reģionālā līmenī, nevis valsts līmenī, jo tā nodrošina atbalstu vietējām un piekrastes kopienām, kuras nodarbojas ar tūrismu, ražošanu, mazumtirdzniecību un aprīkojuma īri, kā arī piedāvā citus ar atpūtas zveju saistītus pakalpojumus;

X.  tā kā dažos gadījumos atpūtas nozveja veido ievērojamu daļu no kopējās krājuma zivju mirstības, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot zvejas iespējas; tā kā saskaņā ar Parlamenta pasūtītu nesen veiktu pētījumu aplēstais jūras atpūtas zvejas procentuālais apjoms kopējā nozvejā var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no konkrētās sugas — no 2 % attiecībā uz makrelēm līdz 43 % pollaka gadījumā;

Y.  tā kā ir svarīgi individuāli novērtēt dažādās atpūtas zvejas metodes vai segmentus, kas aprakstīti ICES 2013. gada definīcijā;

Z.  tā kā atpūtas zvejas ietekmes uz zivju krājumiem novērtējums ietver paturēto nozveju un ūdenī atlaisto zivju mirstības rādītājus; tā kā ar āķu rindu vai makšķerrīku (noķeršana un atlaišana) nozvejoto zivju izdzīvošanas rādītājs lielākoties ir augstāks nekā līdzvērtīgi rādītāji attiecībā uz zivīm, ko zvejo ar citiem zvejas rīkiem un citām metodēm, un tādējādi tie šajos gadījumos būtu jāņem vērā; tā kā vajadzīga plašāka informācija par galvenajiem zvejas rīkiem, ko izmanto jūras atpūtas zvejā, lai varētu salīdzināt, kādas ir izdzīvošanas iespējas izmestajām zivīm komerciālajā zvejā un atlaistajām zivīm atpūtas zvejā;

AA.  tā kā atpūtas zvejā izmanto dažādus zvejas rīkus un metodes, kam ir atšķirīga ietekme uz krājumiem un vidi, un tādēļ tās būtu atbilstīgi jāvērtē un jāregulē;

AB.  tā kā jūrasasara krājumu sliktā stāvokļa Ziemeļjūrā un mencu krājumu sliktā stāvokļa Baltijas jūras rietumdaļā dēļ Eiropas Savienības līmenī ir ieviesti atpūtas zvejas ierobežojumi, nosakot nozvejas limitus vai aizliedzot paturēt nozveju (jūrasasaris), lai palīdzētu atjaunot šos krājumus; tā kā ārkārtas pārvaldības pasākumi, ko veic, ja tiek uzskatīts, ka krājuma stāvokli ietekmē atpūtas zveja, nenodrošina nozarē vajadzīgo pārredzamību;

AC.  tā kā atsevišķi atpūtas zvejnieki zvejo tādas diadromās sugas kā, piemēram, lašus, foreles un zušus; tā kā datu vākšana par šīm sugām būtu jāveic gan attiecībā uz saldūdeni, gan sālsūdeni, lai novērtētu, kā zivju krājumi mainās laika gaitā;

AD.  tā kā teritorijas, kuras ir pieejamākās lielākajai daļai atpūtas zvejnieku, ir piekrastes teritorijas, kur kopā ar dažādu sugu zivīm tiek nozvejoti arī bezmugurkaulnieki un jūraszāles; tā kā tiem ir būtiska nozīme šādu teritoriju ekoloģijā; tā kā būs jāizvērtē arī šādu sugu nozvejas ietekme ne tikai saistībā ar attiecīgajiem krājumiem, bet arī ar ekosistēmām, kuru daļa tās ir;

AE.  tā kā laši atgriežas ūdeņos, kur tie izšķīlušies, un tā kā ideālā gadījumā tie būtu jāzvejo tikai upju sistēmās, kur iespējams veikt efektīvu kontroli un izpildi; tā kā, veicot lašu neizvēlīgu zveju jūrā, tie tiek iegūti gan no veselīgām, gan arī sliktākā situācijā esošām populācijām;

AF.  tā kā atpūtas zveja varētu būt nozīmīgs zivju mirstības iemels — tiek lēsts, ka saldūdens atpūtas zvejas būtiskākā ietekme uz vidi ir saistīta ar svešu sugu iespējamu ieviešanu ekosistēmā, savukārt jūras atpūtas zvejas radītā šāda veida ietekme ir neliela;

AG.  tā kā KZP tika ieviesta, lai pārvaldītu komerciālo zveju, neņemot vērā atpūtas zveju, tās īpatnības un vajadzību pēc īpašiem pārvaldības instrumentiem un plānošanas;

AH.  tā kā atpūtas zvejas ietekme uz vidi ietver arī tādus ietekmes veidus, kuri nav saistīti ar zivju ieguvi, taču skaidru datu trūkums apgrūtina to nodalīšanu no citiem antropogēniem avotiem;

AI.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtu jāņem vērā jūras atpūtas zvejas pārvaldībā nākotnē, ņemot vērā šīs darbības nozīmi Apvienotajā Karalistē un attiecībā uz kopīgiem zivju krājumiem,

AJ.  tā kā atpūtas zveja nodrošina daudzus ieguvumus sociālajā un sabiedrības veselības jomā, piemēram, tā uzlabo dalībnieku dzīves kvalitāti, veicina jauniešu sadarbību un izglīto iedzīvotājus par vidi un tās ilgtspējas nozīmi,

1.  uzsver to, cik liela nozīme ir pietiekamu datu vākšanai par atpūtas zveju un jo īpaši jūras atpūtas zveju, lai pienācīgi novērtētu zivju kopējo mirstības līmeni visos krājumos;

2.  uzsver, ka atpūtas zveja kļūst arvien izplatītāka lielākajā daļā Eiropas valstu un ka šis zvejas veids ir nozīmīga darbība, kas ietekmē sociālo jomu, ekonomiku, nodarbinātību un vidi un īpaši būtiski var ietekmēt zivju resursus; uzsver, ka tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šādas darbības tiktu veiktas ilgtspējīgi un atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem;

3.  uzsver, ka jāaizsargā nerūpnieciskās zvejas flote un jānodrošina tās izdzīvošana un paaudžu maiņa, ņemot vērā atpūtas zvejas darbību paplašināšanos saistībā ar atpūtas ostām un sezonālo tūrismu;

4.  uzskata, ka vajadzētu vākt datus par atpūtas zvejnieku skaitu, viņu lomu lielumu un viņu sniegto pievienoto vērtību piekrastes kopienās;

5.  aicina Komisiju jaunajā Kontroles regulā iekļaut un uzlabot spēkā esošos noteikumus par atpūtas zveju;

6.   mudina Komisiju izvērtēt un, ja vajadzīgs, paplašināt datu par atpūtas zveju vākšanu, aptverot vairāk zivju krājumu un citus jūras organismus, lai veiktu priekšizpēti par to datu vienotu vākšanu, kas saistīti ar atpūtas zvejas sociālo ekonomisko ietekmi, un lai šādu datu vākšanu noteiktu par obligātu pienākumu;

7.  uzsver, ka jāuzlabo ar atpūtas zveju saistītās nozvejas ziņošana un uzraudzība; atgādina, ka Parlaments, pieņemot Eiropas Savienības 2018. gada budžetu, apstiprināja izmēģinājuma projektu ar mērķi ieviest sistēmu, lai vienu reizi mēnesī ziņotu par jūrasasara nozveju, un mudina Komisiju un dalībvalstis finansēt arī citus projektus, lai uzraudzītu sugas, kuras vislielākajā mērā apdraud atpūtas zveja; atgādina par izsekojamības būtisko nozīmi un aicina Komisiju jaunajā Kontroles regulā iekļaut un uzlabot spēkā esošos noteikumus par atpūtas zveju;

8.  aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par atpūtas zveju Eiropas Savienībā; uzskata, ka to pārvaldības plānu novērtējums, kuri ietver atpūtas zvejas noteikumus, būtu jāiekļauj arī Komisijas galīgajā ziņojumā par ietekmes novērtējumu;

9.  aicina dalībvalstis veikt vajadzīgos tehniskos pasākumus nolūkā īstenot spēkā esošo regulējumu attiecībā uz datu vākšanu un paplašināt to tā, lai aptvertu vairāk krājumu un aspektu, kas saistīti ar atpūtas zveju;

10.  aicina Komisiju nodrošināt, lai regulāri tiktu savākti visi vajadzīgie dati par atpūtas zveju ar mērķi veikt pilnīgu zivju krājumu un citu jūras organismu novērtējumu, lai nozarē nodrošinātu labāku pārredzamību; brīdina, ka, ja šāds visaptverošs novērtējums un uz to balstīti atbilstīgi pasākumi netiks veikti, zvejniecības pārvaldības plāni un tehniskie pasākumi, iespējams, nenodrošinās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķu sasniegšanu, kā arī neizdosies panākt līdzsvaru starp atpūtas un komerciālo zveju;

11.  uzskata — ja atpūtas nozveja būtiski ietekmē krājumu, tā būtu jānosaka par ekosistēmas daļu, kā arī jāņem vērā daudzgadu pārvaldības plānu sociālajos un ekonomiskajos apsvērumos, lai paredzētu zvejas iespējas un pieņemtu attiecīgos tehniskos pasākumus; tādēļ aicina Komisiju vajadzības gadījumā iekļaut atpūtas zveju jau pieņemtajos daudzgadu pārvaldības plānos vai šādos plānos, kurus plānots pieņemt;

12.  uzsver, ka datu vākšana ir dalībvalstu pienākums; taču norāda, ka atpūtas zvejas atbilstīga definīcija uzlabotu datu kvalitāti; aicina Komisiju ierosināt vienotu atpūtas zvejas definīciju Eiropas Savienības līmenī, kas skaidri nošķir atpūtas zveju no komerciālās zvejas un daļēja pašnodrošinājuma zvejas, pamatojoties uz principu, ka atpūtas zvejā gūto lomu nevar tirgot;

13.  uzskata, ka, pamatojoties uz datiem un ietekmes novērtējuma ziņojumu un ņemot vērā dalībvalstu kompetenci atpūtas zvejas jomā, Komisijai būtu jāizvērtē atpūtas zvejas nozīme turpmākajā KZP, lai abu veidu zveja — komerciālā un atpūtas zveja — varētu tikt pārvaldīta līdzsvarotā, taisnīgā un ilgtspējīgā veidā nolūkā sasniegt vēlamos mērķus;

14.  mudina Komisiju nodrošināt atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu, atpūtas zvejas attīstībai tūrisma nozarē kā svarīgu ieguldījumu jūras nozaru ekonomikas attīstībā mazās kopienās, piekrastes kopienās un salās, jo īpaši tālākos reģionos; uzskata, ka tas labvēlīgi ietekmētu centienus pagarināt tūrisma sezonu pēc vasaras mēnešiem; iesaka Komisijai atpūtas zveju noteikt par vienu no tēmām iniciatīvas "Eiropas izcilākie galamērķi (EDEN)" ilgtspējīga tūrisma projektu gadā un uzsākt projektus ar mērķi veicināt atpūtas zvejas tūrismu nelielās piekrastes kopienās saskaņā ar Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME);

15.  norāda, ka neatkarīgi no zvejas resursu parastās pārvaldības, kas balstīta uz būtiskiem zinātniskiem datiem, atpūtas zvejas darbību attīstība nedrīkst samazināt profesionālās zvejas iespējas vai paredzēt ierobežoto resursu dalīšanu profesionālajām un atpūtas darbībām, jo īpaši mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas gadījumā;

16.  atzīst, ka atpūtas zveja visā Eiropas Savienībā praktizēta jau gadsimtiem ilgi un ka tā ir daļa no ļoti daudzu piekrastes un salu kopienu kultūras, tradīcijām un mantojuma; norāda, ka dažādi atpūtas zvejas veidi ir tikpat daudzveidīgi, cik Eiropas Savienības kultūras, un ka tas jāatzīst, īstenojot jebkādus centienus ar mērķi pieņemt tiesību aktus šajā jomā;

17.  aicina Komisiju ieviest atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atpūtas zvejas regulējuma jaunie noteikumi ir atbilstoši un nekaitē profesionālajām zvejas darbībām;

18.  uzsver, ka jānosaka atpūtas zvejas pārvaldības pamatnoteikumi, un ierosina izveidot atpūtas zvejas darbību katalogu, kurā būtu jāiekļauj informācija par zvejas rīkiem un darbībām, kā arī apraksts par zvejas apgabaliem, mērķsugām un piezveju;

19.  uzsver, ka EJZF ir būtiska nozīme, lai palīdzētu attīstīt zinātnisko potenciālu un nodrošinātu jūras resursu pilnīgus un uzticamus novērtējumus atpūtas zvejas darbību vajadzībām; atgādina, ka EJZF nodrošina finansējumu datu vākšanai, un aicina Komisiju nākotnē paplašināt EJZF darbības jomu, lai nodrošinātu finansiālu atbalstu savākto datu pētniecībai un analīzei;

20.  uzsver, ka ir pamatoti un ļoti svarīgi apmainīties ar datiem, un norāda, ka EJZF atbalsta datu vākšanu, tostarp saistībā ar atpūtas zveju; tādēļ aicina dalībvalstis veikt datu vākšanai vajadzīgos pasākumus un mudina Komisiju turpināt attīstīt kopīgu datubāzi, kurā iekļauti visaptveroši un ticami dati, kas pieejami pētniekiem, lai viņi varētu uzraudzīt un novērtēt zvejas resursu stāvokli; iesaka apsvērt iespēju šādos pasākumos paredzēt EJZF finansējuma izmantošanu;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.
(2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(3) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(4) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(5) OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.


Tīrvērtes pienākums, pārskatu iesniegšanas prasības un risku mazināšanas paņēmieni attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un darījumu reģistri ***I
PDF 268kWORD 79k
Teksts
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem (COM(2017)0208 – C8-0147/2017 – 2017/0090(COD))(1)
P8_TA(2018)0244A8-0181/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Grozījums Nr. 1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P8_TA(2018)0244A8-0181/2018
Komisijas priekšlikumā
P8_TA(2018)0244A8-0181/2018
---------------------------------------------------------
P8_TA(2018)0244A8-0181/2018

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012(6) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2012. gada 27. jūlijā un stājās spēkā 2012. gada 16. augustā. Tajā ietvertās prasības, proti, standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu centralizēta tīrvērte; drošības rezerves izveides prasības; prasības par darbības riska mazināšanu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta centralizēti; pārskatu sniegšanas pienākums attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem; centrālajiem darījumu partneriem (CDP) un darījumu reģistriem (DR) piemērojamās prasības, veicina sistēmiskā riska mazināšanu, palielinot ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgus pārredzamību un mazinot darījumu partneru kredītrisku un darbības risku, kas saistīts ar ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

(2)  Vienkāršošana dažās jomās, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 648/2012, un samērīgāka pieeja šīm jomām atbilst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmai (REFIT), kurā uzsvērta nepieciešamība mazināt izmaksas un veikt vienkāršošanu tā, lai Savienības politikas mērķi tiktu sasniegti visefektīvākajā veidā, un, kuras mērķis ir jo īpaši mazināt regulatīvo un administratīvo slogu, neskarot vispārējo mērķi, proti, saglabāt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus.

(3)  Efektīvas un noturīgas pēctirdzniecības sistēmas un nodrošinājuma tirgi ir labi funkcionējošas kapitāla tirgu savienības būtiskas sastāvdaļas, un tie padziļina centienus atbalstīt ieguldījumus, izaugsmi un darbvietu radīšanu atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm.

(4)  Komisija 2015. un 2016. gadā rīkoja divas sabiedriskās apspriešanās par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 piemērošanu. Komisija saņēma arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) ieguldījumu attiecībā uz minētās regulas piemērošanu. Minētās sabiedriskās apspriešanās parādīja, ka ieinteresētās personas atbalsta Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķus un ka regulas pamatīga pārskatīšana un pārstrādāšana nav nepieciešama. Komisija 2016. gada 23. novembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 85. panta 1. punktu pieņēma pārskatīšanas ziņojumu. Lai gan ne visas Regulas (ES) Nr. 648/2012 normas jau ir piemērojamas pilnā apmērā un līdz ar to minētās regulas vispusīga izvērtēšana vēl nav iespējama, ziņojumā ir apzinātas jomas, kurās ir nepieciešami uz konkrētu mērķu sasniegšanu orientēti pasākumi, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 mērķi tiek sasniegti samērīgākā, efektīvākā un iedarbīgākā veidā.

(5)  Regulai (ES) Nr. 648/2012 būtu jāaptver visi finanšu darījumu partneri, kuri var radīt svarīgu sistēmisku risku finanšu sistēmai. Tādēļ būtu jāgroza finanšu darījumu partnera definīcija.

(6)  Atsevišķu finanšu darījumu partneru darbības apjoms ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos ir pārāk mazs, lai tas radītu svarīgu sistēmisku risku finanšu sistēmai, un ▌pārāk mazs, lai centralizēta tīrvērte būtu ekonomiski īstenojama. Šādi darījumu partneri, ko vispārīgi sauc par maziem finanšu darījumu partneriem (MFDP), būtu jāatbrīvo no tīrvērtes pienākuma, vienlaikus saglabājot tiem piemērojamo prasību apmainīties ar nodrošinājumu, lai mazinātu jebkādu sistēmisku risku. Tomēr, ja MFDP tīrvērtes robežvērtība tiek pārsniegta vismaz attiecībā uz vienu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju, būtu jāpiemēro pienākums veikt tīrvērti attiecībā uz visām ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām, ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saistību un iespējamo sistēmisku risku finanšu sistēmai, kurš var rasties tad, ja minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem netiek veikta centralizēta tīrvērte.

(7)  Nefinanšu darījumu partneri ir mazākā mērā savstarpēji saistīti nekā finanšu darījumu partneri. Tie arī bieži vien aktīvi darbojas tikai ar vienas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Tādēļ to darbība finanšu sistēmai rada mazāku sistēmisko risku nekā finanšu darījumu partneru darbība. Tādēļ būtu jāsašaurina nefinanšu darījumu partneriem paredzētā tīrvērtes pienākuma piemērošanas joma tā, lai šiem nefinanšu darījumu partneriem tīrvērtes pienākums tiktu piemērots tikai attiecībā uz to aktīvu kategoriju vai aktīvu kategorijām, attiecībā uz kuru(-ām) ir pārsniegta tīrvērtes robežvērtība ▌.

(7a)  Tā kā finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri rada atšķirīgu risku, būtu jānosaka divas dažādas tīrvērtes robežvērtības. Lai ņemtu vērā jebkādas norises finanšu tirgos, šīs robežvērtības regulāri būtu jāatjaunina.

(8)  Prasība veikt tīrvērti attiecībā uz atsevišķiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti pirms tīrvērtes pienākuma stāšanās spēkā, rada juridisko nenoteiktību un operacionālus sarežģījumus, savukārt ieguvums no tās ir ierobežots. Šī prasība jo īpaši rada papildu izmaksas un piepūli šādus līgumus noslēgušajiem darījumu partneriem, un tā arī var negatīvi ietekmēt vienmērīgu tirgus darbību, vienlaikus nesniedzot ievērojamus uzlabojumus Regulas (ES) Nr. 648/2012 vienveidīgas un saskanīgas piemērošanas ziņā vai vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā tirgus dalībniekiem. Tādēļ šī prasība būtu jāizņem.

(9)  Darījumu partneri, kuri tikai ierobežotā apmērā darbojas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirgos, saskaras ar grūtībām centralizētas tīrvērtes pieejamības ziņā — gan kā tīrvērtes dalībnieka klienti, gan izmantojot netiešas tīrvērtes mehānismus. Tādēļ tīrvērtes dalībniekiem noteiktā prasība atvieglot netiešas tīrvērtes pakalpojumus ar saprātīgiem komerciāliem noteikumiem nav lietderīga. Tādēļ būtu jāparedz skaidra prasība, ka tīrvērtes dalībnieki un to tīrvērtes dalībnieku klienti, kuri tīrvērtes pakalpojumus sniedz tiešā veidā citiem darījumu partneriem vai to dara netieši, dodot saviem klientiem iespēju sniegt šos pakalpojumus citiem darījumu partneriem, to dara ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komerciāliem noteikumiem.

(10)  Būtu jāparedz iespēja atsevišķos gadījumos apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu. Pirmkārt, šādai apturēšanai vajadzētu būt iespējamai gadījumos, kad vairs netiek nodrošināta atbilstība kritērijiem, balstoties uz kuriem tīrvērtes pienākums tika attiecināts uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju. Tas varētu būt gadījums, kad kāda ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija kļūst nepiemērota obligātai centralizētai tīrvērtei vai kad kāds no šiem kritērijiem ir būtiski mainīts attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju. Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad CDP pārtrauc piedāvāt tīrvērtes pakalpojumu attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju vai konkrētu darījumu partneru veidu un kad neviens cits CDP nevar pietiekami ātri iesaistīties un pārņemt šos tīrvērtes pakalpojumus. Visbeidzot, tīrvērtes pienākuma apturēšanai vajadzētu būt iespējamai arī gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai nepieļautu nopietnu apdraudējumu Savienības finanšu stabilitātei.

(11)  Pārskatu sniegšana par pagātnē veiktiem darījumiem ir izrādījusies sarežģīta tāpēc, ka trūkst atsevišķas šai procedūrai nepieciešamās detalizētās informācijas, kuras sniegšana pirms Regulas (ES) Nr. 648/2012 stāšanās spēkā netika prasīta, bet kura tagad tiek prasīta. Tas ir izraisījis augstu pārskatu nesniegšanas līmeni un zemu iesniegto datu kvalitāti, savukārt slogs, kas saistīts ar pārskatu sniegšanu par šiem darījumiem, ir ievērojams. Tādēļ pastāv liela iespēja, ka šie agrāk iesniegtie dati paliks neizmantoti. Turklāt līdz brīdim, kad stāsies spēkā termiņš pārskatu sniegšanai par pagātnē veiktiem darījumiem, daudzi šādi darījumi un līdz ar tiem arī atbilstošā pakļautība riskam un riski vairs nebūs aktuāli. Lai to novērstu, prasība sniegt pārskatus par pagātnē veiktiem darījumiem būtu jāizņem.

(12)  Grupas iekšējie darījumi, kuros iesaistīti nefinanšu darījumu partneri, veido salīdzinoši nelielu daļu no visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, un tie galvenokārt tiek izmantoti iekšējai riska ierobežošanai grupā. Līdz ar to šie darījumi būtiski neveicina sistēmisku risku un savstarpējo saistību; tajā pašā laikā pienākums sniegt pārskatus par šiem darījumiem rada ievērojamas izmaksas un slogu nefinanšu darījumu partneriem. Tādēļ visi tie darījumi starp vienas grupas locekļiem, kuros vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, būtu jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas pienākuma neatkarīgi no vietas, kur attiecīgais nefinanšu darījumu partneris veic uzņēmējdarbību.

(13)  Prasība sniegt pārskatus par biržā tirgotu atvasināto instrumentu līgumiem (BTAI) rada ievērojamu slogu darījumu partneriem, jo ik dienas noslēgto BTAI apjoms ir liels. 2017. gada 1. decembrī publicētās Komisijas sabiedriskās apspriešanās par uzraudzības pārskatu sniegšanas atbilstības pārbaudi mērķis ir savākt pierādījumus par izmaksām, ko rada atbilstības nodrošināšana pašreizējām uzraudzības pārskatu sniegšanas prasībām Savienības līmenī, kā arī par šo prasību konsekvenci, saskaņotību, efektivitāti, lietderību un Savienības līmeņa pievienoto vērtību. Šī apspriešanās iestādēm sniedz iespēju vispusīgi izvērtēt pārskatu par BTAI sniegšanu līdz ar visiem pašreizējiem un turpmākiem regulatīvajiem pārskatu sniegšanas režīmiem, ļauj iestādēm ņemt vērā jauno pārskatu sniegšanas vidi pēc Regulas (ES) Nr. 600/2014(7) īstenošanas un nodrošina iespēju iesniegt priekšlikumus, lai efektīvi mazinātu slogu tiem tirgus dalībniekiem, kuriem tiek prasīts sniegt pārskatus par BTAI darījumiem. Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie secinājumi, lai ierosinātu turpmākas izmaiņas 9. panta 1. punktā noteiktajās pārskatu sniegšanas prasībās attiecībā uz pārskatu par BTAI sniegšanu ▌.

(14)  Lai mazinātu slogu, ko pārskatu sniegšana rada maziem nefinanšu darījumu partneriem, kuriem nepiemēro tīrvērtes pienākumu, attiecīgajam finanšu darījumu partnerim vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) tikai par viena kopīga datu kopuma iesniegšanu par ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu līgumiem, kas noslēgti ar nefinanšu darījumu partneri, kuram nepiemēro tīrvērtes pienākumu ▌, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir dati, kas nepieciešami tā pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partnerim būtu jāiesniedz tāda detalizēta informācija par ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, attiecībā uz kuru nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tā ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka nefinanšu darījumu partneris var izvēlēties pats sniegt pārskatus par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šādā gadījumā nefinanšu darījumu partnerim atbilstoši būtu jāinformē finanšu darījumu partneris un jābūt atbildīgam (arī juridiski) par minēto datu iesniegšanu un to precizitātes nodrošināšanu.

(15)  Būtu jāparedz arī atbildība par pārskatu sniegšanu par citiem atvasināto instrumentu līgumiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) pārvaldības sabiedrība ir atbildīga (arī juridiski) par pārskatu sniegšanu šā PVKIU vārdā par šā PVKIU noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Līdzīgi alternatīvo ieguldījumu fonda (AIF) pārvaldītājam vajadzētu būt atbildīgam (arī juridiski) par pārskatu sniegšanu šā AIF vārdā par šā AIF noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu.

(16)  Lai izvairītos no nekonsekvences riska mazināšanas paņēmienu piemērošanā Savienībā, uzraudzības iestādēm būtu jāapstiprina riska pārvaldības procedūras, kuru īstenošanai nepieciešama savlaicīga, precīza un atbilstoši nošķirta nodrošinājuma apmaiņa, ko veic darījumu partneri, vai jebkādas būtiskas izmaiņas šajās procedūrās, pirms tās tiek piemērotas.

(16a)  Lai nepieļautu starptautisku regulatīvo diverģenci un paturot prātā šādu atvasināto instrumentu tirdzniecības īpašo raksturu, obligātā mainīgās drošības rezerves apmaiņa attiecībā uz regulētā tirgū netirgotiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, un ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķinās ar fizisku piegādi, būtu jāpiemēro tikai darījumiem starp sistēmiski nozīmīgākajiem darījumu partneriem, proti, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(16b)  Pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumi, tādi kā portfeļa sablīvēšana, var mazināt sistēmisko risku. Mazinot risku pastāvošajos atvasināto instrumentu portfeļos un vienlaikus nemainot attiecīgā portfeļa vispārējo tirgus pozīciju, minētie pakalpojumi var mazināt darījumu partnera pakļautību riskam un darījuma partnera risku, kas saistīts ar bruto atklāto pozīciju uzkrāšanos. Portfeļa sablīvēšana ir definēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punktā, un tā neietilpst Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantā noteiktā pienākuma veikt tirdzniecību piemērošanas jomā. Lai šo regulu nepieciešamības gadījumā saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, ņemot vērā abu regulu atšķirības un tīrvērtes pienākuma apiešanas iespējas, Komisijai sadarbībā ar EVTI un ESRK būtu jāizvērtē, kuriem pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem varētu piemērot atbrīvojumu no tīrvērtes pienākuma.

(17)  Lai palielinātu sākotnējo drošības rezervju pārredzamību un paredzamību un atturētu CDP no savu sākotnējo drošības rezervju modeļu pārveidošanas veidos, kas varētu šķist procikliski, CDP būtu jānodrošina savi tīrvērtes dalībnieki ar instrumentiem to sākotnējo drošības rezervju prasību simulēšanai un ar detalizētu pārskatu par to izmantotajiem sākotnējo drošības rezervju modeļiem. Tas atbilst Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejas un Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas padomes publicētajiem starptautiskajiem standartiem un jo īpaši 2012. gada decembrī publicētajam informācijas atklāšanas satvaram(8) un 2015. gadā publicētajiem centrālajiem darījumu partneriem paredzētajiem publiskajiem kvantitatīvajiem informācijas atklāšanas standartiem(9), kas ir svarīgi, lai veicinātu precīzu izpratni par riskiem un izmaksām, kuri saistīti ar tīrvērtes dalībnieku jebkādu dalību CDP un lai tirgus dalībniekiem uzlabotu CDP pārredzamību.

(18)  Joprojām pastāv nenoteiktība par to, cik lielā mērā omnibus kontos vai atsevišķos nošķirtos kontos turēti aktīvi ir pasargāti no maksātnespējas. Līdz ar to nav skaidrs, kādos gadījumos CDP var ar pietiekamu juridisko noteiktību nodot klientu pozīcijas, kad tīrvērtes dalībniekam iestājusies saistību neizpilde, un kādos gadījumos CDP ar pietiekamu juridisko noteiktību var izmaksāt likvidācijas rezultātā iegūtos līdzekļus tieši klientiem. Lai stimulētu tīrvērtes veikšanu un uzlabotu tās pieejamību, būtu jāprecizē noteikumi par šo aktīvu un pozīciju aizsardzību pret maksātnespēju.

(19)  Naudas sodam, ko EVTI var uzlikt darījumu reģistriem tiešās uzraudzības ietvaros, vajadzētu būt pietiekami iedarbīgam, samērīgam un atturošam, lai nodrošinātu EVTI uzraudzības pilnvaru efektivitāti un palielinātu ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību. Ņemot vērā darījumu reģistru pašreizējo apgrozījumu, Regulā (ES) Nr. 648/2012 sākotnēji paredzētās naudas soda summas ir izrādījušās nepietiekami atturošas, un tas var ierobežot minētajā regulā noteikto EVTI uzraudzības pilnvaru efektivitāti attiecībā uz darījumu reģistriem. Tādēļ būtu jāpalielina naudas soda pamatsummu augšējā robežvērtība.

(20)  Trešo valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei Savienības darījumu reģistriem iesniegtajiem datiem, ja attiecīgā trešā valsts atbilst atsevišķiem nosacījumiem, kas garantē to, ka šī trešā valsts veic šo datu apstrādi, un ja šī trešā valsts paredz juridiski saistošu pienākumu, kurš Savienības iestādēm piešķir tiešu piekļuvi šajā trešā valstī darījumu reģistriem iesniegtiem datiem un kura izpildi ir iespējams nodrošināt.

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365(10) pieļauj vienkāršotu reģistrācijas procedūru attiecībā uz darījumu reģistriem, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un kuri vēlas paplašināt šīs reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt pakalpojumus attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem. Līdzīga vienkāršota reģistrācijas procedūra būtu jāievieš attiecībā uz tādu darījumu reģistru reģistrēšanu, kuri jau ir reģistrēti saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 un kuri vēlas paplašināt šīs reģistrācijas tvērumu, lai varētu sniegt pakalpojumus attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem.

(22)  Darījumu reģistru iesniegto datu nepietiekama kvalitāte un pārredzamība rada grūtības vienībām, kurām piešķirta piekļuve šiem datiem, tos izmantot atvasināto instrumentu tirgus uzraudzīšanā un liedz regulatīvajām un uzraudzības iestādēm iespēju laikus konstatēt risku finanšu stabilitātei. Lai uzlabotu datu kvalitāti un pārredzamību un lai Regulā (ES) Nr. 648/2012 ietvertās pārskatu sniegšanas prasības saskaņotu ar attiecīgajām Regulas (ES)2015/2365 un Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasībām, ir nepieciešama pārskatu sniegšanas noteikumu un prasību turpmāka saskaņošana un jo īpaši datu standartu, metožu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to procedūru turpmāka saskaņošana, kuras darījumu reģistriem jāizmanto attiecībā uz iesniegto datu pilnīguma un precizitātes validēšanu un datu saskaņošanu ar citiem darījumu reģistriem. Turklāt darījumu reģistriem pēc pieprasījuma būtu jāpiešķir darījumu partneriem piekļuve visiem to vārdā iesniegtajiem datiem, lai darījumu partneriem dotu iespēju pārbaudīt šo datu precizitāti.

(22a)   Lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu tirdzniecības darījumu saskaņošanu, EVTI būtu jāievieš vienots Savienības standarts pārskatu sniegšanai darījumu reģistriem. Tā kā CDP un citi finanšu darījumu partneri uzņemas deleģētus pārskatu sniegšanas pienākumus, vienots formāts palielinātu efektivitāti visiem dalībniekiem.

(23)  Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir izveidota konkurējoša vide attiecībā uz darījumu reģistru sniegtajiem pakalpojumiem. Tādēļ būtu jāparedz iespēja, ka darījumu partneri var izvēlēties darījumu reģistru, kuram tie vēlas sniegt pārskatus, un pēc izvēles mainīt savu darījumu reģistru. Lai atvieglotu šādu maiņu un nodrošinātu datu pastāvīgu pieejamību bez dublēšanās, darījumu reģistriem būtu jāievieš atbilstoša politika nolūkā nodrošināt iesniegto datu sakārtotu nodošanu citiem darījumu reģistriem, ja to prasa uzņēmums, kuram piemēro pārskatu sniegšanas pienākumu.

(24)  Regulā (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka tīrvērtes pienākums neattiecas uz pensiju shēmu mehānismiem (PSM), līdz CDP ir izstrādājis piemērotu tehnisku risinājumu bezskaidras naudas nodrošinājuma nodošanai mainīgās drošības rezerves vajadzībām. Tā kā līdz šim nav izstrādāts risinājums, kas atvieglotu PSM centralizētas tīrvērtes veikšanu, šā pagaidu izņēmuma piemērošanas periods attiecībā uz lielāko PSM daļu būtu jāpagarina vēl par diviem gadiem. Tomēr centralizēta tīrvērte būtu jāsaglabā kā galīgais mērķis, ņemot vērā to, ka pašreizējā regulējuma un tirgus attīstība tirgus dalībniekiem dod iespēju minētajā laikposmā izstrādāt atbilstošus tehniskos risinājumus. Komisijai ar EVTI, EBI, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) un ESRK palīdzību būtu jāuzrauga CDP, tīrvērtes dalībnieku un PSM gūtie panākumi virzībā uz īstenojamiem tehniskiem risinājumiem, kas PSM atvieglo dalību centralizētā tīrvērtē, un par minētajiem panākumiem jāsagatavo ziņojums. Šajā ziņojumā būtu jāaplūko arī attiecīgie risinājumi un ar tiem saistītās izmaksas PSM, ņemot vērā regulējuma un tirgus attīstību, piemēram, izmaiņas to finanšu darījumu partneru definīcijā, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu. ▌Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pagarināt šā izņēmuma piemērošanas periodu par vēl vienu gadu, ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas ir radušās kopīgu risinājumu un ka tā īstenošanai ir nepieciešams papildu laiks.

(24a)  Mazie PSM līdzās tiem PSM, kas klasificēti kā mazie finanšu darījumu partneri, nerada tādus pašus riskus kā lielāki PSM, un tāpēc būtu jāparedz iespēja tiem piemērot garāku periodu, kurā tie ir atbrīvoti no tīrvērtes pienākuma. Attiecībā uz šādiem PSM Komisijai periods, kurā tos atbrīvo no minētā pienākuma, būtu jāpagarina līdz trim gadiem. Ja minētā perioda beigās Komisija uzskata, ka mazie PSM ir īstenojuši nepieciešamos centienus, lai izstrādātu atbilstīgus tehniskus risinājumus attiecībā uz piedalīšanos centralizētā tīrvērtē, un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz pensionāru pensiju maksājumiem ir nemainīga, Komisijai vajadzētu būt iespējai minēto atbrīvojumu pagarināt vēl par diviem gadiem. Pēc tam, kad ir beidzies atbrīvojuma periods, šī regula būtu jāpiemēro PSM tādā pašā veidā kā visām citām vienībām, kas ietilpst tās piemērošanas jomā. Tā kā mazi PSM slēdz mazāka apjoma atvasināto instrumentu līgumus, ir sagaidāms, ka tie nepārsniegs robežvērtību, kuru pārsniedzot, tiek piemērots tīrvērtes pienākums. Līdz ar to pat pēc atbrīvojuma perioda beigām uz lielāko daļu mazo PSM joprojām neattiektos tīrvērtes pienākums.

(24b)  PSM paredzēto atbrīvojumu būtu jāturpina piemērot no dienas, kad stājas spēkā šī regula, un — ja šī regula stājas spēkā pēc 2018. gada 16. augusta — tas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas izpildīti pēc minētā datuma. Šā noteikuma piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir nepieciešama, lai izvairītos no pārtraukuma starp pastāvošā atbrīvojuma un jaunā atbrīvojuma piemērošanu, jo abi atbrīvojumi kalpo vienam mērķim.

(25)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai varētu precizēt nosacījumus, ar kādiem komerciāli noteikumi par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem, un lai varētu pagarināt periodu, kurā tīrvērtes pienākumu nevajadzētu piemērot PSM.

(26)  Lai nodrošinātu vienveidīgus apstākļus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz Savienībā darījumu reģistros glabātās informācijas pieejamību attiecīgajām trešo valstu iestādēm, Komisija būtu jāpilnvaro veikt īstenošanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(11).

(27)  Lai nodrošinātu, ka konsekventi tiek saskaņoti noteikumi par riska mazināšanas procedūrām, darījumu reģistru reģistrāciju un pārskatu sniegšanas prasībām, Komisijai būtu jāpieņem EBI, EAAPI un EVTI izstrādātu regulatīvu tehnisko standartu projekti attiecībā uz uzraudzības procedūrām, ar kurām paredzēts nodrošināt tādu riska pārvaldības procedūru sākotnējo un pastāvīgo validēšanu, kuru īstenošanai nepieciešams laikus sniegts, precīzs un pienācīgi nošķirts nodrošinājums, detalizēta informācija par vienkāršotu pieteikumu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/2365 jau reģistrēta darījumu reģistra reģistrācijas tvēruma paplašināšanai, detalizēta informācija par procedūrām, kas darījumu reģistriem jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai pārskatus sniedzošais darījumu partneris vai iesniedzošā vienība ievēro pārskatu sniegšanas prasības, pārskatos sniegtās informācijas pilnīgums un precizitāte, kā arī detalizēta informācija par procedūrām darījumu reģistru savstarpējai datu saskaņošanai. Minētie regulatīvu tehnisko standartu projekti Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētiem aktiem, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un saskaņā ar attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010(12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010(13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010(14) 10.–14. pantu.

(28)  Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai arī, izmantojot īstenošanas aktus, kurus pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 291. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu, pieņemt EVTI izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz datu standartiem informācijai, kas iesniedzama par dažādajām atvasināto instrumentu kategorijām un pārskatu sniegšanas metodēm un kārtību.

(29)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt tādu noteikumu samērīgumu, kuri rada lieku administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, — vienlaikus nepieļaujot finanšu stabilitātes pakļaušanu riskam — un palielināt ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīciju un riska darījumu pārredzamību, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(30)  Atsevišķu šīs regulas normu piemērošana būtu jāatliek, lai noteiktu visus būtiskos īstenošanas pasākumus un dotu tirgus dalībniekiem iespēju veikt atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.

(31)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(15) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedza savu atzinumu.

(32)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(32a)  Attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktais pienākums veikt atvasināto instrumentu tīrvērti un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktais pienākums veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību. Tādēļ Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par izmaiņām, kas šajā regulā veiktas attiecībā uz pienākumu veikt atvasināto instrumentu tīrvērti un jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro šo tīrvērtes pienākumu, kā arī uz apturēšanas mehānismu, un šīs izmaiņas būtu jāizdara arī Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajā pienākumā veikt atvasināto instrumentu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

(-1)  regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Šo regulu nepiemēro:

   a) centrālajām bankām un citām publiskām institūcijām, kurām uzticēts pārvaldīt valsts parādu vai kuras piedalās tā pārvaldīšanā;
   b) Starptautisko norēķinu bankai;
   c) Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktā uzskaitītajām daudzpusējām attīstības bankām.”;

"

(-1a)  regulas 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu svītro;

(1)  regulas 2. panta pirmās daļas 8) punktu aizstāj ar šādu:"

“8) “finanšu darījumu partneris” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES(16), kredītiestāde, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK(17), PVKIU, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK — izņemot gadījumus, kad šāds PVKIU ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes plānu —, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija Direktīvas 2003/41/EK 6. panta a) punkta nozīmē, Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēts AIF, kas vai nu veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī to pārvalda alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kuram ir piešķirta atļauja vai kurš ir reģistrēts saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, — izņemot gadījumus, kad šāds AIF ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes plānu — un attiecīgā gadījumā tā AIFP veic uzņēmējdarbību Savienībā, un centrālais vērtspapīru depozitārijs, kam atļauja piešķirta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014(18) ▌;”;

"

(2)  regulas 4. pantu groza šādi:

a)  regulas 1. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

i)  i) līdz iv) punktu aizstāj ar šādiem:"

“i) starp diviem finanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;

   ii) starp finanšu darījumu partneri, uz ko attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, un nefinanšu darījumu partneri, uz kuru attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;
   iii) starp diviem nefinanšu darījumu partneriem, uz kuriem attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi;
   iv) starp finanšu darījumu partneri, uz ko attiecas 4.a panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, vai nefinanšu darījumu partneri, uz kuru attiecas 10. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumi, no vienas puses, un vienību, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī un uz kuru attiektos tīrvērtes pienākums, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, no otras puses;”;

"

(b)  regulas 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) tie tiek noslēgti vai pārjaunoti vai nu:

   i) dienā, kurā stājas spēkā tīrvērtes pienākums, vai pēc tās, vai arī
   ii) dienā, sākot ar kuru abi darījumu partneri ir izpildījuši a) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus;”;

"

(c)  iekļauj šādus punktus:"

“3.a Tīrvērtes dalībnieki un klienti, kuri tieši vai netieši sniedz tīrvērtes pakalpojumus, šos pakalpojumus sniedz ar taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem komerciāliem noteikumiem. Šādi tīrvērtes dalībnieki un klienti veic visus saprātīgos pasākumus, kas paredzēti, lai noteiktu, nepieļautu, pārvaldītu un uzraudzītu interešu konfliktus saistītu vienību grupā, jo īpaši starp tirdzniecības vienību un tīrvērtes vienību, jo šie konflikti var negatīvi ietekmēt taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu.

Tīrvērtes dalībniekiem un klientiem ir atļauts kontrolēt riskus, kas saistīti ar piedāvātajiem tīrvērtes pakalpojumiem.

3.b  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē nosacījumus, ar kādiem 3.a pantā minētie komerciālie noteikumi par tīrvērtes pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāmi par taisnīgiem, saprātīgiem, nediskriminējošiem un pārredzamiem.

EVTI panta pirmajā daļā minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

"

(3)  pievieno šādu 4.a pantu:"

“4.a pants

Finanšu darījumu partneri, kuriem piemēro tīrvērtes pienākumu

1.  Finanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var ik gadu saskaņā ar 3. punktu aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

Ja finanšu darījumu partneris savu pozīciju neaprēķina vai ja šā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, tiek veikti šādi pasākumi:

   a) finanšu darījumu partenris par to nekavējoties informē EVTI un attiecīgo kompetento iestādi;
   b) finanšu darījumu partnerim attiecībā uz turpmākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem neatkarīgi no aktīvu kategorijas vai aktīvu kategorijām, attiecībā uz kuru(-ām) pārsniegta tīrvērtes robežvērtība, piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu; un
   c) finanšu darījumu partneris b) apakšpunktā minēto līgumu tīrvērti veic četru mēnešu laikā no dienas, kad tām sāk piemērot tīrvērtes pienākumu.

2.  Finanšu darījumu partnerim, kuram saskaņā ar 1. punktu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu un kurš pēc tam attiecīgajai kompetentajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem vairs nepārsniedz 1. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību, 4. pantā izklāstīto tīrvērtes pienākumu vairs nepiemēro.

2.a  Ja iepriekš no tīrvērtes pienākuma pildīšanas atbrīvotam finanšu darījumu partnerim saskaņā ar 1. punktu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu, tas veic savu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti četru mēnešu laikā no dienas, kad tam sāk piemērot šo tīrvērtes pienākumu.

3.  Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, finanšu darījumu partneris aprēķinā iekļauj visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, ko noslēdzis šis finanšu darījumu partneris vai citas tās grupas vienības, kurā ietilpst šis finanšu darījumu partneris.”;

"

(4)  regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu svītro;

(4a)   regulas 6. panta 2. punktu pēc d) apakšpunkta papildina ar šādu:"

da) ikvienā d) apakšpunktā minētajā ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijā — detalizētu informāciju par to līgumu veidiem, attiecībā uz kuriem attiecīgie CDP ir pilnvaroti veikt tīrvērti, un datumu, kurā šie CDP tikuši pilnvaroti veikt minēto līgumu tīrvērti;”;

"

(5)  regulas 6. panta 2. punkta e) apakšpunktu svītro;

(6)  pievieno šādu 6.b pantu:"

“6.b pants

Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana ar noregulējumu nesaistītos gadījumos

1.  Apstākļos, kas nav 6.a panta 1. punktā minētie apstākļi, EVTI var iesniegt Komisijai pieprasījumu uz laiku apturēt 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategoriju vai konkrēta veida darījumu partneriem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

   a) ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorija vairs nav piemērota centralizētai tīrvērtei, pamatojoties uz kritērijiem, kas minēti 4. punkta pirmajā daļā un 5. panta 5. punktā;
   b) ir ļoti iespējams, ka CDP pārtrauks veikt šīs konkrētās ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas tīrvērti un neviens cits CDP nespēs bez pārtraukuma veikt šīs konkrētās kategorijas ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti;
   c) tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana attiecībā uz konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem ir nepieciešama, lai nepieļautu vai risinātu nopietnu apdraudējumu finanšu stabilitātei Savienībā, un šāda apturēšana ir samērīga ar šo mērķi.

Pirmās daļas c) punkta piemērošanas nolūkā EVTI pirms tajā minētā pieprasījuma iesniegšanas apspriežas ar ESRK.

Ja EVTI lūdz Komisiju uz laiku apturēt 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma piemērošanu, tā uzrāda iemeslus un iesniedz pierādījumus par to, ka ir izpildīts vismaz viens no pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Komisija par EVTI prasību nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1.a  To, lai EVTI iesniedz šā panta 1. punktā minēto tīrvērtes pienākuma apturēšanas pieprasījumu, var prasīt kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 22. pantu. Ja kompetentā iestāde prasa, lai EVTI iesniedz apturēšanas pieprasījumu, tā uzrāda iemeslus un iesniedz pierādījumus par to, ka ir izpildīts vismaz viens no 1. punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

EVTI 48 stundu laikā pēc kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas un pamatojoties uz kompetentās iestādes sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, vai nu pieprasa, lai Komisija aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem, vai arī noraida kompetentās iestādes pieprasījumu. EVTI par savu lēmumu informē attiecīgo kompetento iestādi un sniedz detalizētu pamatojumu, lai paskaidrotu šo lēmumu.

2.  Panta 1. punktā minēto pieprasījumu nepublisko.

3.  Komisija 48 stundu laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas un pamatojoties uz EVTI sniegtajiem iemesliem un pierādījumiem, aptur tīrvērtes pienākuma piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētas kategorijas ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem vai konkrēta veida darījumu partneriem vai noraida attiecīgo apturēšanas pieprasījumu. Komisija par savu lēmumu informē EVTI un sniedz detalizētu pamatojumu, lai paskaidrotu šo lēmumu. Pēc tam Komisija minēto informāciju nekavējoties nodod Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Komisijas lēmums apturēt tīrvērtes pienākuma piemērošanu ▌tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisijas tīmekļa vietnē un 6. pantā minētajā publiskajā reģistrā.

5.  Tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšana saskaņā ar šo pantu ir spēkā uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi, sākot ar dienu, kad informācija par šādu apturēšanu publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.  Gadījumos, kad joprojām ir aktuāli apturēšanas pamatā esošie iemesli, Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un ESRK 5. punktā minēto apturēšanu var ▌pagarināt uz vienu vai vairākiem viena mēneša laikposmiem, kas kopā nepārsniedz 12 mēnešus no sākotnējā apturēšanas laikposma beigām. Apturēšanas laikposma pagarinājumu publicē saskaņā ar 4. pantu.

Panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā Komisija par savu nodomu pagarināt tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu paziņo EVTI un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi. EVTI 48 stundu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas izdod atzinumu par attiecīgo apturēšanas pagarināšanu.”;

"

(7)  Regulas 9. pantu groza šādi:

(a)  regulas 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Finanšu darījumu partneri, nefinanšu darījumu partneri, kuri atbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, un CDP nodrošina, ka detalizētā informācija par ikvienu to noslēgto atvasināto instrumentu līgumu un par jebkādiem līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu saskaņā ar 1.a punktu tiek paziņoti darījumu reģistram, kas reģistrēts saskaņā ar 55. pantu vai atzīts saskaņā ar 77. pantu. Detalizēto informāciju iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Pārskatu sniegšanas pienākums attiecas uz atvasināto instrumentu līgumiem, kas ▌tika noslēgti 2014. gada 12. februārī vai pēc tam.

Neatkarīgi no 3. panta pārskatu sniegšanas pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem tās pašas grupas ietvaros, ja vismaz viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris vai arī tas tiktu atzīts par nefinanšu darījumu partneri, ja tas uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, ar nosacījumu, ka:

   a) abi darījumu partneri ir pilnībā iekļauti tajā pašā konsolidācijā;
   b) uz abiem darījumu partneriem attiecas atbilstošas centralizētas riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras; un
   c) attiecīgais mātesuzņēmums nav finanšu darījumu partneris.”;

"

(b)  iekļauj šādus 1.a un 1.b punktu:"

“1.a Detalizēto informāciju par 1. punktā minētajiem atvasināto instrumentu līgumiem sniedz šādi:

   b) detalizēto informāciju par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti starp finanšu darījumu partneri un nefinanšu darījumu partneri, kas neatbilst 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniedz šādi:
   i) finanšu darījumu partneri ir atbildīgi (arī juridiski) tikai par viena kopīga datu kopuma iesniegšanu, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu. Lai nodrošinātu, ka finanšu darījumu partnera rīcībā ir visi dati, kas nepieciešami pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei, nefinanšu darījumu partneris finanšu darījumu partnerim par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas starp tiem noslēgti, sniedz tādu detalizētu informāciju, attiecībā uz kuru nav iespējams pamatoti sagaidīt, ka tā ir finanšu darījumu partnera rīcībā. Nefinanšu darījumu partneris ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta minētās detalizētās informācijas precizitāte;
   ii) neatkarīgi no i) punkta nefinanšu darījumu partneri, kuri jau ir ieguldījuši līdzekļus, lai ieviestu pārskatu sniegšanas sistēmu, var izvēlēties detalizēto informāciju par saviem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas noslēgti ar finanšu darījumu partneriem, sniegt darījumu reģistram. Šādos gadījumos nefinanšu darījumu partneri par savu lēmumu iepriekš informē finanšu darījumu partnerus, ar kuriem tie ir noslēguši ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus. Šajā situācijā par minētās detalizētās informācijas sniegšanu un par sniegtās informācijas precizitātes nodrošināšanu atbildīgi (arī juridiski) joprojām ir nefinanšu darījumu partneri;
   ba) gadījumos, kad ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu ir noslēdzis nefinanšu darījumu partneris, kam nepiemēro 10. panta 1. punkta otrajā daļā minētos nosacījumus, un vienība, kura uzņēmējdarbību veic trešā valstī un kura būtu finanšu darījumu partneris, ja tā uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, šādam nefinanšu darījumu partnerim netiek prasīts sniegt pārskatus saskaņā ar 9. pantu, un tas nav juridiski atbildīgs par pārskatu sniegšanu vai par detalizētās informācijas, ko sniedz par šādiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, precizitātes nodrošināšanu, ja:
   i) attiecīgās trešās valsts tiesiskais regulējums pārskatu sniegšanas jomā ir atzīts par līdzvērtīgu saskaņā ar 13. pantu un ja trešās valsts finanšu darījumu partneris ir iesniedzis šādu informāciju saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu pārskatu sniegšanas jomā;
   ii) attiecīgās trešās valsts tiesiskais regulējums pārskatu sniegšanas jomā nav atzīsts par līdzvērtīgu saskaņā ar 13. pantu un ja trešās valsts nefinanšu darījumu partneris izvēlas, lai tam piemērotu šā panta prasības un pats reģistrējas EVTI tā, it kā tas būtu finanšu darījumu partneris, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā.

EVTI izveido un savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu Savienības mēroga reģistru, kurā tā iekļauj tos trešo valstu finanšu darījumus partnerus, kuri vēlas, lai tiem piemērotu minēto pantu saskaņā ar ii) apakšpunktu;

   c) PVKIU pārvaldības sabiedrība ir atbildīga par tādas detalizētas informācijas sniegšanu, kura raksturo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus ir noslēdzis attiecīgais PVKIU, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu;
   d) AIF pārvaldītājs ir atbildīgs par tādas detalizētas informācijas sniegšanu, kura raksturo ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus ir noslēdzis attiecīgais AIF, kā arī par sniegtās detalizētās informācijas precizitātes nodrošināšanu;
   e) darījumu partneri un CDP, kas darījumu reģistram sniedz informāciju par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, nodrošina, ka detalizētā informācija par to atvasināto instrumentu līgumiem tiek sniegta precīzi un bez dublēšanas.

Darījumu partneri un CDP, kuriem piemēro 1. punktā minēto pārskatu sniegšanas pienākumu, šo pārskatu sniegšanas pienākumu var deleģēt.

1.b  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē, kāda detalizēta informācija trešās valsts finanšu darījumu partnerim ir jāsniedz, lai tas varētu reģistrēties EVTI saskaņā ar 1.a punkta pirmās daļas ba) punkta ii) apakšpunktu.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

"

(c)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:"

“6. Lai nodrošinātu vienotus 1. un 3. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

   a) datu standartus un formātu attiecībā uz sniedzamo informāciju, kuri ietver vismaz šādas ziņas:
   i) globālie juridiskās personas identifikatori (LEI);
   ii) starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN);
   iii) unikālie tirdzniecības identifikatori (UTI);
   b) pārskatu sniegšanas metodes un kārtību;
   c) pārskatu sniegšanas biežumu;
   d) datumu, līdz kuram jāsniedz pārskats par atvasināto instrumentu līgumiem, tostarp par pakāpenisku šī pienākuma piemērošanu attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti pirms pārskatu sniegšanas pienākuma piemērošanas.

Izstrādājot minētos tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā starptautiskās norises un standartus, par kuriem panākta vienošanās Savienības vai pasaules mērogā, un to atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2015/2365* 4. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā.

EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.;

__________________________________________________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).”.

"

(8)  regulas 10. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem:"

“1. Nefinanšu darījumu partneris, kas izveido ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu pozīcijas, var ik gadu saskaņā ar 3. punktu aprēķināt savu vidējo summāro mēneša beigu pozīciju par iepriekšējiem 12 mēnešiem.

Ja nefinanšu darījumu partneris savu pozīciju neaprēķina vai ja pirmajā daļā minētā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu, attiecīgais nefinanšu darījumu partneris:

   a) nekavējoties par to paziņo EVTI un iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 5. punktu;
   b) ja nefinanšu darījumu partneris nav aprēķinājis savu pozīciju, tam piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu — attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu nākotnes līgumiem visās aktīvu kategorijās — un 11. panta 3. punktā izklāstītās prasības;
   ba) ja pirmajā daļā minētā aprēķina rezultāts pārsniedz tīrvērtes robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, nefinanšu darījumu partnerim piemēro 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu — attiecībā uz turpmākiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem aktīvu kategorijā vai aktīvu kategorijās, attiecībā uz kurām ir pārsniegta tīrvērtes robežvērtība, — un to atbrīvo no 11. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām pārējās aktīvu kategorijās, attiecībā uz kurām tīrvērtes robežvērtība nav pārsniegta;
   c) veic b) punktā minēto līgumu tīrvērti četru mēnešu laikā no dienas, kad tam sāk piemērot tīrvērtes pienākumu.

2.  Nefinanšu darījumu partnerim, kuram saskaņā ar 1. punkta otro daļu sāk piemērot tīrvērtes pienākumu un kurš pēc tam saskaņā ar 5. punktu izraudzītajai iestādei pierāda, ka tā vidējā summārā mēneša beigu pozīcija par iepriekšējiem 12 mēnešiem vairs nepārsniedz 1. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību, vairs nepiemēro 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu.

3.  Aprēķinot 1. punktā minētās pozīcijas, nefinanšu darījumu partneris ietver visus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus, kurus noslēdzis nefinanšu darījumu partneris vai citas tās pašas grupas nefinanšu vienības un attiecībā uz kuriem nav iespējams objektīvi izmērīt tādu risku mazināšanas spēju, kuri ir tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera vai attiecīgās grupas komercdarbību vai ieņēmumu finansēšanas darbību.

4.  Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

   a) kritērijus tam, lai noteiktu, attiecībā uz kuriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem ir iespējams objektīvi izmērīt tādu risku mazināšanas spēju, kuri ir tieši saistīti ar 3. punktā minēto komercdarbību vai ieņēmumu finansēšanu; un
   b) tīrvērtes robežvērtības, kuras nosaka, ņemot vērā tīro pozīciju un riska darījumu summas sistēmisko nozīmīgumu pēc darījumu partnera un pēc ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijas.

EVTI var noteikt tīrvērtes robežvērtības atsevišķi finanšu un nefinanšu darījumu partneriem, ņemot vērā finanšu darījumu partneru savstarpējo saikni un to augstāko sistēmisko risku.

Pēc atklātas publiskas apspriešanās noturēšanas EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz 2012. gada 30. septembrim un regulāri atjaunina šos standartus.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgām iestādēm EVTI periodiski pārskata minētās robežvērtības un nepieciešamības gadījumā, jo īpaši lai nodrošinātu lielāku līdzdalību centralizētā tīrvērtē, ierosina regulatīvus tehniskos standartus šo vērtību grozīšanai.”;

"

(8a)  regulas 11. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Panta 1. punktā minētās prasības nepiemēro 3. pantā minētajiem grupas iekšējiem darījumiem, ja viens no darījumu partneriem ir nefinanšu darījumu partneris, kuram saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu nepiemēro tīrvērtes pienākumu.”.

"

(8b)  regulas 11. panta 3. punktu groza šādi:"

“3. Finanšu darījumu partneris ir ieviesis riska pārvaldības procedūras, kas paredz savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri noslēgti 2012. gada 16. augustā vai pēc tam. Regulas 10. pantā minētie nefinanšu darījumu partneri ir ieviesuši riska pārvaldības procedūras, kas paredz savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri ietilpst tādā aktīvu kategorijā, attiecībā uz kuru nav pārsniegta tīrvērtes robežvērtība.”;

"

(9)  regulas 11. panta 15. punktu groza šādi:

(a)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) riska pārvaldības procedūras, tostarp nodrošinājuma apmērs un veids un 3. punktā minētā nošķiršanas kārtība, kā arī saistītās uzraudzības procedūras, ar kurām paredzēts nodrošināt šo risku pārvaldības procedūru sākotnēju un pastāvīgu validēšanu;”;

"

(b)  otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“EVTI šo kopīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

"

(10)  regulas 38. pantā pievieno šādus 6. un 7. punktu:"

“6. CDP nodrošina saviem tīrvērtes dalībniekiem simulācijas instrumentu, kas tiem dod iespēju aprēķināt bruto izteiksmē papildu sākotnējās drošības rezerves summu, kuru CDP var pieprasīt tad, kad tiek veikta jauna darījuma tīrvērte. Šis instruments ir pieejams tikai, izmantojot drošu piekļuvi, un simulācijas rezultāti nav saistoši.

7.  CDP sniedz saviem tīrvērtes dalībniekiem informāciju par tā izmantotajiem sākotnējās drošības rezerves modeļiem. Minētā informācija atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

   a) tā nepārprotami izskaidro sākotnējās drošības rezerves modeļa konstrukciju un to, kā tas darbojas;
   b) tā sniedz skaidru priekšstatu par sākotnējās drošības rezerves modeļa galvenajiem pieņēmumiem un ierobežojumiem un apstākļiem, kādos šie pieņēmumi vairs nav spēkā;
   c) tā ir dokumentēta.”;

"

(11)  regulas 39. pantā pievieno šādu 11. punktu:"

“11. Dalībvalstu tiesību akti maksātnespējas jomā neattur CDP no rīkošanās saskaņā ar 48. panta 5. līdz 7. punktu attiecībā uz aktīviem un pozīcijām, kas uzskaitīti šā panta 2. līdz 5. punktā minētajos kontos.”;

"

(12)  regulas 56. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Regulas 55. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā darījumu reģistrs iesniedz EVTI jebkuru no šādiem dokumentiem:

   a) reģistrācijas pieteikums;
   b) reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikums, ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) 2015/2365 III nodaļu.”;

"

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

   a) detalizētu informāciju par 1. punkta a) apakšpunktā minēto reģistrācijas pieteikumu;
   b) detalizētu informāciju par 1. punkta b) apakšpunktā minēto vienkāršoto reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikumu.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

"

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Lai nodrošinātu vienādus 1. punkta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

   a) 1. punkta a) apakšpunktā minētā reģistrācijas pieteikuma formātu;
   b) 1. punkta b) apakšpunktā minētā vienkāršotā reģistrācijas tvēruma paplašināšanas pieteikuma formātu.

EVTI izstrādā vienkāršotu formātu attiecībā uz pirmās daļas b) punktu.

EVTI šo īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [9 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.”;

"

(12a)   regulas 62. pantā svītro 5. punktu;

(12b)   regulas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt visas nepieciešamās pārbaudes uz vietas jebkurās 61. panta 1. punktā minēto juridisko personu saimnieciskās darbības telpās un īpašumā. Ja tas ir nepieciešams pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas bez iepriekšējas paziņošanas.”;

"

(12c)   regulas 63. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Amatpersonas un citas personas, kuras EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt jebkurās to juridisko personu saimnieciskās darbības telpās un īpašumā, uz kurām attiecas EVTI pieņemts lēmums par izmeklēšanu, un šīm amatpersonām un citām personām ir visas 62. panta 1. punktā minētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz pārbaudes laiku un, ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras saimnieciskās darbības telpas un uzskaites grāmatas vai reģistrus.”;

"

(12d)  regulas 63. pantā svītro 8. punktu;

(12e)  regulas 64. panta 4. punktu groza šādi:"

“4. Iesniedzot EVTI lietu ar konstatējumiem, izmeklēšanas amatpersona par to informē personas, attiecībā uz kurām šī izmeklēšana tiek veikta. Šīm personām ir tiesības piekļūt minētajai lietai ar nosacījumu, ka tiek ievērotas citu personu leģitīmās intereses saistībā ar viņu komercnoslēpuma aizsardzību. Tiesības piekļūt lietai neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanās darba dokumentiem.”;

"

(12f)   regulas 64. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"

“8. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par iespējamiem faktiem, kas saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju varētu būt noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, EVTI kriminālvajāšanas materiālus nodod attiecīgajām iestādēm izmeklēšanas veikšanai un iespējamai kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas soda vai periodisku soda naudas maksājumu piemērošanas, ja tai ir zināms, ka saskaņā ar valsts tiesībām veiktās kriminālvajāšanas rezultātā jau ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuri būtībā ir tādi paši.”;

"

(12g)   regulas 65. panta 1. punktā svītro otro daļu;

(13)  regulas 65. panta 2. punktu groza šādi:

(a)  a) apakšpunktā “EUR 20 000” aizstāj ar “200 000 EUR”;

(b)  b) apakšpunktā “EUR 10 000” aizstāj ar “100 000 EUR”;

(c)  pievieno šādu c) apakšpunktu:"

“c) naudas sods par I pielikuma IV iedaļā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz 5000 EUR, taču nepārsniedz 10 000 EUR.”;

"

(13a)   regulas 67. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:"

“Pirmo daļu nepiemēro, ja ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu būtiska kaitējuma draudus finanšu sistēmai vai finanšu tirgu integritātei, pārredzamībai, efektivitātei un sakārtotai darbībai, tostarp tirdzniecības repozitorijam iesniegtu datu stabilitātei vai precizitātei. Šādos gadījumos EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.”;

"

(14)  regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Darījumu reģistram prasītās maksas summa sedz visas pieņemamās administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tā reģistrēšanu un uzraudzību, un ir samērīga ar attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumu un veiktās reģistrēšanas un uzraudzības veidu.”;

"

(15)  iekļauj šādu 76.a pantu:"

76.a pants

Savstarpēja tieša piekļuve datiem

1.  Ja tas ir nepieciešams to trešo valstu attiecīgo iestāžu pienākumu veikšanai, kurās uzņēmējdarbību veic viens vai vairāki darījumu reģistri, šīm iestādēm ir tieša piekļuve informācijai darījumu reģistros, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, ar nosacījumu, ka Komisija šajā nolūkā saskaņā ar 2. punktu ir pieņēmusi īstenošanas aktu.

2.  Panta 1. punktā minētajām iestādēm iesniedzot pieprasījumu, Komisija var saskaņā ar 86. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņemt īstenošanas aktus, kuros konstatē, vai pieprasījumu iesniegušās iestādes trešās valsts tiesiskais regulējums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

   a) darījumu reģistriem, kas uzņēmējdarbību veic attiecīgajā trešā valstī, ir pienācīgi piešķirta atļauja;
   b) attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek veikta efektīva darījumu reģistru uzraudzība un efektīva to pienākumu izpildes nodrošināšana;
   c) pastāv dienesta noslēpuma garantija, un tā ir vismaz līdzvērtīga šajā regulā minētajai garantijai, tostarp tādu komercnoslēpumu aizsardzība, par kuriem iestādes informē trešās personas;
   d) darījumu reģistriem, kas saņēmuši atļauju veikt darbību attiecīgajā trešā valstī, ir juridiski saistošs un izpildāms pienākums 81. panta 3. punktā minētajām vienībām piešķirt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem.”;

"

(16)  regulas 78. pantā pievieno šādus 9. un 10. punktu:"

“(9) Darījumu reģistrs izstrādā šādas procedūras un politikas:

   a) procedūras efektīvai darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai;
   b) procedūras iesniegto datu pilnīguma un precizitātes nodrošināšanai;
   c) politikas datu sakārtotai nosūtīšanai citiem darījumu reģistriem pēc 9. pantā minēto darījumu partneru vai CDP pieprasījuma vai ja tas nepieciešams citiem nolūkiem.

(10)  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

   a) procedūras darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai;
   b) procedūras, kas darījumu reģistram jāpiemēro, lai pārbaudītu, vai darījumu partneris, kurš iesniedz pārskatu, vai iesniedzošā vienība nodrošina atbilstību pārskatu sniegšanas prasībām, un lai pārbaudītu saskaņā ar 9. pantu iesniegtās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

"

(17)  regulas 81. pantu groza šādi:

(a)  panta 3. punktam pievieno šādu q) apakšpunktu:"

“q) attiecīgās iestādes trešā valstī, attiecībā uz kuru saskaņā ar 76.a pantu ir pieņemts īstenošanas akts;”;

"

(b)  iekļauj šādu 3.a punktu:"

“3.a Darījumu reģistrs 9. panta 1.a punkta otrajā daļā minētajiem darījumu partneriem un CDP sniedz informāciju, kas ir iesniegta to vārdā.”;

"

(c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI pēc apspriešanās ar ECBS dalībniekiem izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

   a) informāciju, kas publicējama vai darāma pieejama saskaņā ar 1. un 3. punktu;
   b) 1. punktā minētās informācijas publicēšanas biežumu;
   c) operacionālos standartus, kas nepieciešami, lai apkopotu un salīdzinātu dažādu reģistru datus un lai 3. punktā minētās vienības varētu piekļūt minētajai informācijai;
   d) noteikumus un nosacījumus, kārtību un nepieciešamo dokumentāciju, saskaņā ar kuriem darījumu reģistri 3. punktā minētajām vienībām piešķir piekļuvi.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].

Izstrādājot šo tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina, ka 1. punktā minētās informācijas publicēšana neatklāj nevienas līgumslēdzējas puses identitāti.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.”;

"

(18)  regulas 82. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Regulas 1. panta 6. punktā, 4. panta 3. punktā, 64. panta 7. punktā, 70. pantā, 72. panta 3. punktā, 76.a pantā un 85. panta 2. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.”;

"

(19)  regulas 85. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Līdz ... [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un sagatavo vispārīgu ziņojumu. Komisija minēto ziņojumu kopā ar atbilstošiem priekšlikumiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

"

(aa)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Līdz ... [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kurā ir analizēta ar Regulu (ES) 2018/... [šī grozošā regula] pārskatu sniegšanas režīmā ieviesto izmaiņu ietekme uz tirgus dalībniekiem. Ziņojumā jo īpaši tiek novērtēta to attiecīgo noteikumu ieviešana un īstenošana, kuri pārskatu sniegšanu ļauj deleģēt finanšu darījumu partneriem un kuri paredz, ka CDP sniedz pārskatus par līgumiem, un izpētīts, vai šiem jaunajiem noteikumiem ir bijusi cerētā ietekme uz pārskatu sniegšanas sloga mazināšanu mazajiem darījumu partneriem. Tajā arī izpēta, kā šie jaunie noteikumi ir ietekmējuši konkurenci starp darījumu reģistriem, un to, vai un cik lielā mērā tie ir radījuši mazāk konkurējošu vidi un mazāku izvēles brīvību tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.”;

"

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Līdz [viens gads pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo ziņojumu, kurā novērtēts tas, vai ir izstrādāti īstenojami tehniski risinājumi attiecībā uz PSM veiktu skaidras naudas un bezskaidras naudas nodrošinājuma kā mainīgas drošības rezerves nodošanu un vai ir nepieciešams veikt pasākumus, lai atvieglotu šādus tehniskos risinājumus.

EVTI līdz [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] un pēc tam katru gadu līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanas dienas] sadarbībā ar EAAPI, EBI un ESRK iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā novērtēts:

   a) tas, vai CDP, tīrvērtes dalībnieki un PSM ir īstenojuši atbilstošus centienus un izstrādājuši tehniski īstenojamus risinājumus, kas atvieglo PSM piedalīšanos centralizētā tīrvērtē, kā mainīgu drošības rezervi nododot skaidras naudas un bezskaidras naudas nodrošinājumu, tostarp novērtēta šo risinājumu ietekme uz tirgus likviditāti un procikliskumu un to iespējamā juridiskā un cita veida ietekme;
   b) ārpusbiržas atvasināto instrumentu (neatkarīgi no tā, vai tiem tiek veikta tīrvērte) tirgos veiktās PSM darbības apmērs un raksturs pēc aktīvu kategorijas un jebkāds saistīts sistēmiskais risks, kam pakļauta finanšu sistēma;
   c) kā tas, ka PSM izpilda tīrvērtes prasību, ietekmē šo PSM ieguldīšanas stratēģijas, tostarp jebkādas izmaiņas to skaidras naudas un bezskaidras naudas aktīvu izvietojumā;
   d) 10. panta 4. punktā minēto tīrvērtes robežvērtību ietekme uz PSM;
   e) tas, kā citas juridiskas prasības, tostarp drošības rezerves prasības attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem tīrvērte netiek veikta, un sviras rādītāja aprēķināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, ietekmē izmaksu atšķirības starp ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tiek veikta tīrvērte, un ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērte netiek veikta;
   f) tas, vai ir nepieciešami turpmāki pasākumi, kas atvieglo tīrvērtes risinājuma rašanu attiecībā uz PSM.

Ja Komisija secina, ka nav izstrādāts īstenojams tehnisks risinājums un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem tiek veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensijas maksājumiem ir nemainīga, tā saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par diviem gadiem pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto trīs gadu laikposmu.”;

"

(c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija vai nu:

   a) iesniedz priekšlikumu saistošam risinājumam, kas nav PSM pastāvīga vai turpmāka pagaidu atbrīvošana no tīrvērtes pienākuma veikšanas — ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas nav atradušas risinājumu, vai
   b) saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par vienu gadu pagarinātu 89. panta 1. punktā minēto divu gadu laikposmu tikai tad, ja tā uzskata, ka ieinteresētās personas ir vienojušās par risinājumu un ka šā risinājuma īstenošanai ir nepieciešams papildu laiks, vai arī
   c) ļauj atbrīvojumam zaudēt spēku, vienlaikus mudinot ieinteresētās personas iepriekš īstenot savu risinājumu, ja tā uzskata, ka tāds ir atrasts.

"

(ca)  iekļauj šādus punktus:"

3.a Līdz ... [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai vienu reizi par diviem gadiem pagarinātu 89. panta 1.a punktā minēto trīs gadu laikposmu tikai tad, ja tā uzskata, ka 89. panta 1.a punktā minētie mazie PSM ir īstenojuši nepieciešamos centienus, lai izstrādātu atbilstošus tehniskus risinājumus un ka atvasināto instrumentu līgumu, kuriem tiek veikta centralizēta tīrvērte, negatīvā ietekme uz pensionāru pensijas maksājumiem ir nemainīga.

3.b   EVTI līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā novērtē, vai to finanšu instrumentu sarakstu, kuri saskaņā ar 47. pantu tiek uzskatīti par augsti likvīdiem un ar minimālu kredītrisku un tirgus risku, varētu paplašināt un vai šajā sarakstā varētu iekļaut vienu vai vairākus naudas tirgus fondus, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1131.”;

"

(e)  pievieno šādus punktus:"

“6. Līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētā atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākuma saskaņošanu ar izmaiņām, kas atbilstoši Regulai (ES) 2018/... [šai grozošajai regulai] veiktas atvasināto instrumentu tīrvērtes pienākumā, jo īpaši attiecībā uz to vienību loku, kurām piemēro tīrvērtes pienākumu, kā arī attiecībā uz apturēšanas mehānismu. Ja šāda saskaņošana tiek uzskatīta par nepieciešamu un atbilstošu, kopā ar ziņojumu iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ievieš nepieciešamās izmaiņas.

7.  EVTI sadarbībā ar EAAPI un EBI līdz ... [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē to, vai 4. panta 3.a punktā minētā taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu komerciālo noteikumu principa piemērošana ir bijusi efektīva tīrvērtes pieejamības atvieglošanā.

Komisija līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, vai taisnīgu, saprātīgu, nediskriminējošu un pārredzamu komerciālo noteikumu principa piemērošana ir bijusi efektīva tīrvērtes pieejamības atvieglošanā, un attiecīgā gadījumā ierosina šā principa uzlabojumus. Šajā ziņojumā ņem vērā pirmajā daļā minētajā ziņojumā iekļautos konstatējumus un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

8.  Līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē to, vai tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu atbrīvojami no 4. panta 1. punktā minētā tīrvērtes pienākuma. Šajā ziņojumā Komisija jo īpaši ņem vērā to, cik lielā mērā minētie pakalpojumi mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, kā arī ņem vērā iespējas apiet tīrvērtes pienākumu un kavēt centralizētu tīrvērti. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā tam pievienojot atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus.

Lai palīdzētu Komisijai sagatavot pirmajā daļā minēto ziņojumu, EVTI sadarbībā ar ESRK līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē to, vai tirdzniecības darījumi, kas tieši izriet no pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumiem, tostarp portfeļa sablīvēšanas, būtu atbrīvojami no tīrvērtes pienākuma. Šajā ziņojumā izpēta portfeļa sablīvēšanu un citus pieejamos cenu neveidojošos pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumus, kas mazina ar tirgu nesaistītus riskus atvasināto instrumentu portfeļos, nemainot portfeļu tirgus risku, tādus kā pārlīdzsvarošanas darījumi. Sistēmiskā riska pārvaldības nolūkā tajā arī paskaidro šādu pēctirdzniecības riska mazināšanas pakalpojumu mērķus un darbību, apmēru, kādā tie mazina risku, jo īpaši darījumu partnera kredītrisku un darbības risku, un izvērtē nepieciešamību veikt šādu tirdzniecības darījumu tīrvērti vai atbrīvot tos no tīrvērtes pienākuma. Tāpat arī šajā ziņojumā izvērtē to, cik lielā mērā jebkāds šādu pakalpojumu atbrīvojums no tīrvērtes pienākuma attur no centralizētas tīrvērtes veikšanas, un iespējamību, ka darījumu partneri var apiet tīrvērtes pienākumu.

9.  Pamatojoties uz 2017. gada 1. decembrī publicētajiem Komisijas sabiedriskās apspriešanās par uzraudzības pārskatu sniegšanas atbilstības pārbaudi rezultātiem, Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] pārskata 9. panta 1.a punkta piemērošanu un iesniedz par to ziņojumu. Komisija šo ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā tam pievienojot atbilstošu tiesību akta priekšlikumu. Lai visiem darījumu partneriem, jo īpaši nefinanšu darījumu partneriem, kuriem nepiemēro 10. panta 1. punkta otrajā daļā minēto tīrvērtes pienākumu, vienkāršotu pārskatu iesniegšanas ķēdi attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, Komisija, pārskatot 9. panta 1.a punkta piemērošanu, izvērtē to, vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētais darījumu pārskatu sniegšanas pienākums nerada nevajadzīgu tādu darījumu pārskatu sniegšanas dublēšanos, kurus sniedz par atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, un to, vai 9. panta 1.a punktā noteikto prasību sniegt darījumu pārskatus par atvasinātajiem instrumentiem, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, varētu sašaurināt, vienlaikus nevajadzīgi nezaudējot informāciju.

EVTI sadarbībā ar ESRK līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izvērtē:

   a) konsekvenci starp Regulā (ES) Nr. 600/2014 un šīs regulas 9. pantā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, — gan par atvasināto instrumentu līgumiem sniegtās detalizētās informācijas, gan datu pieejamības attiecīgajām vienībām ziņā;
   b) to, vai ir iespējams saskaņot Regulā (ES) Nr. 600/2014 un šīs regulas 9. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kuri nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, — gan par atvasināto instrumentu līgumiem sniegtās detalizētās informācijas, gan datu pieejamības attiecīgajām vienībām ziņā; un
   c) iespēju visiem darījumu partneriem, tostarp visiem netiešajiem klientiem, vienkāršot pārskatu sniegšanas ķēdi, ņemot vērā nepieciešamību savlaicīgi sniegt pārskatus un ievērojot tiesību aktus un pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu un Regulas (ES) Nr. 600/2014 30. panta 2. punktu.”;

"

(20)  regulas 89. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

“1. Līdz ... [divi gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri, balstoties uz objektīviem mērījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas mazina ieguldījumu riskus, kuri ir tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu finansiālo maksātspēju, un vienībām, kas izveidotas, lai pensiju shēmu mehānisma saistību neizpildes gadījumā izmaksātu kompensāciju pensiju shēmu mehānisma dalībniekiem.

PSM, CDP un tīrvērtes dalībnieki dara visu iespējamo, lai veicinātu tādu tehnisku risinājumu izstrādi, kuri PSM atvieglo šādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti.

Komisija izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā ietilpst PSM, CDP, tīrvērtes dalībnieku un citu attiecīgo personu, kas piedalās šādu tehnisko risinājumu izstrādē, pārstāvji, lai uzraudzītu to īstenotos centienus un izvērtētu progresu, kas panākts tādu tehnisko risinājumu rašanā, kuri PSM atvieglo šādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti. Šī ekspertu grupa tiekas vismaz reizi sešos mēnešos. Komisija ņem vērā PSM, CDP un tīrvērtes dalībnieku īstenotos centienus, kad tā sagatavo ziņojumus saskaņā ar 85. panta 2. punkta pirmo daļu.”;

"

(20a)  regulas 89. pantā iekļauj šādu punktu:"

1.a Neatkarīgi no 1. punkta līdz ... [trīs gadi pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] 4. pantā noteikto tīrvērtes pienākumu nepiemēro ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kas, balstoties uz objektīviem mērījumiem, ir uzskatāmi par tādiem, kas mazina ieguldījumu riskus, kuri ir tieši saistīti ar PSM finansiālo maksātspēju, un vienībām, kas izveidotas, laiPSM saistību neizpildes gadījumā izmaksātu kompensāciju PSM dalībniekiem.

Komisija saskaņā ar 82. pantu pieņem deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, nosakot, kurus PSM atbilstoši šā punkta pirmajai daļai var uzskatīt par maziem PSM, ņemot vērā to, ka mazo PSM kategorija neveido vairāk kā 5 % no PSM noslēgtajiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem.”;

"

(21)  I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no ... [pieci mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Neatkarīgi no šā panta otrā punkta regulas 1. panta 7. punkta d) apakšpunktu un 1. panta 8., 10., un 11. punktu piemēro no ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] un 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 1. panta 7. punkta e) apakšpunktu, 1. panta 9. punktu, 1. panta 12. punkta b) un c) apakšpunktu un 1. panta 16. punktu piemēro no ... [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Ja šī regula stājas spēkā pēc 2018. gada 16. augusta, 89. panta 1. punktu piemēro ar atpakaļejošu spēku visiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kurus PSM izpildījuši pēc 2018. gada 16. augusta un pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas I pielikumu groza šādi:

(1)   I iedaļā pievieno šādus i), j) un k) apakšpunktu:

“i) kāds darījumu reģistrs ir pārkāpis 78. panta 9. punkta a) apakšpunkta noteikumus, jo nav ieviesis atbilstošas procedūras darījumu reģistru datu savstarpējai saskaņošanai;

j)  kāds darījumu reģistrs ir pārkāpis 78. panta 9. punkta b) apakšpunkta noteikumus, jo nav ieviesis atbilstošas procedūras iesniegto datu pilnīguma un precizitātes nodrošināšanai;

k)  kāds darījumu reģistrs ir pārkāpis 78. panta 9. punkta c) apakšpunkta noteikumus, jo nav ieviesis atbilstošu politiku datu sakārtotai nosūtīšanai citiem darījumu reģistriem, kad to prasa 9. pantā minētie darījumu partneri un CDP vai kad tas ir nepieciešams citu iemeslu dēļ.”;

(2)   IV iedaļu papildina ar šādu d) apakšpunktu:

“d) kāds darījumu reģistrs ir pārkāpis 55. panta 4. punkta noteikumus, jo nav laikus informējis EVTI par būtiskām izmaiņām tā reģistrācijas nosacījumos.”.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0181/2018).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) OV C [...], [...], [...]. lpp.
(4) OV C [...], [...], [...]. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta ... nostāja (OV...) un Padomes ... lēmums.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(8) http://www.bis.org/cpmi/publ/d106.pdf.
(9) http://www.bis.org/cpmi/publ/d125.pdf.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).


Kopīgi noteikumi civilās aviācijas jomā un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra ***I
PDF 127kWORD 59k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā, par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras izveidi un par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 atcelšanu (COM(2015)0613 – C8-0389/2015 – 2015/0277(COD))
P8_TA(2018)0245A8-0364/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0613),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0389/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Itālijas Senāts un Maltas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 12. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu un Padomes pārstāvja 2017. gada 22. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0364/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 12. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/... par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/1139.)

(1) OV C 75, 10.3.2017., 111. lpp.
(2) OV C 88, 21.3.2017., 69. lpp.


Jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņš ***I
PDF 133kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (COM(2017)0279 – C8-0168/2017 – 2017/0111(COD))
P8_TA(2018)0246A8-0010/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0279),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0168/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 20. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0010/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas declarācijas, kas pievienoti šai rezolūcijai

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 12. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/... par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/956.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJAS

Priekšlikums par smagdarba transportlīdzekļu (HDV) CO2 standartiem

Kā 2017. gada 8. novembrī pausts paziņojumā “Mazemisiju mobilitātes realizācija. Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus” (COM(2017)0675), Komisija ir iecerējusi 2018. gada maija pirmajā pusē iesniegt trešo mobilitātes paketi, kura ietvertu arī priekšlikumu par oglekļa dioksīda emisiju standartu noteikšanu kravas automobiļiem.

VECTO/Sertifikācijas regulas izstrādes grafiks

Komisija turpina Transportlīdzekļu energopatēriņa aprēķināšanas rīka (VECTO) tehnisko izstrādi, lai no 2020. gada rīks aptvertu jaunas zināmās tehnoloģijas un cita veida automobiļus (no 2020. gada – visus kravas automobiļus, kā arī (tālsatiksmes) autobusus, bet no 2021. gada – piekabes).

Lai nodrošinātu to, ka ieinteresētās personas, kā arī ekonomikas dalībnieki tiek regulāri informēti, attiecīgajās Komisijas tīmekļvietnēs tiks publicētas sīkākas ziņas par VECTO rīka izstrādi un par Regulas (ES) 2017/2400 grozījumiem.

Reālos braukšanas apstākļos veicama verifikācijas testa izstrāde Sertifikācijas regulas satvarā

Komisija atzīst, ka svarīgi ir iegūt uzticamus un reprezentatīvus datus par smagdarba transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņu.

Tāpēc iecerēts Regulu (ES) 2017/2400 papildināt ar verifikācijas un atbilstībnodrošināšanas procedūru attiecībā uz VECTO darbību, kā arī attiecībā uz īpašībām, kas ir saistītas ar CO2 un degvielas patēriņu un piemīt attiecīgajiem komponentiem, atsevišķām tehniskajām vienībām un sistēmām. Par šo verifikācijas procedūru, kurai būtu jāietver arī ražošanā esošo smagdarba transportlīdzekļu testēšana reālos braukšanas apstākļos, plānots līdz 2018. gada beigām balsot Tehniskajā komitejā mehānisko transportlīdzekļu jautājumos.

Turklāt paredzēts, ka uz minētās verifikācijas procedūras pamata vēlāk tiks izstrādāts tests, ar kura palīdzību ražotāji un tipa apstiprināšanas iestādes vai neatkarīgas trešās personas varēs verificēt transportlīdzekļu atbilstību ekspluatācijas apstākļos.

(1) OV C 81, 2.3.2018., 95. lpp.


Izglītības modernizēšana Eiropas Savienībā
PDF 234kWORD 78k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūcija par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā (2017/2224(INI))
P8_TA(2018)0247A8-0173/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantā noteiktās tiesības uz izglītību,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par skolotāju efektīvu izglītību(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pantu (LESD),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam(2),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 18. un 19. maija secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokola 2. pantu par tiesībām uz izglītību;

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2012. gada rezolūciju 1904 par tiesībām uz izvēles brīvību izglītībā,

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu „Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā”(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. marta Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopēju brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija dienestu darba dokumentu „Jaunā Prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (SWD(2016)0195),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu ieteikumu „Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu „Izglītības uzlabošana un modernizēšana” (COM(2016)0941),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu „Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei” (COM(2017)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu par atjauninātu ES augstākās izglītības programmu (COM(2017)0247),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija priekšlikumu Padomes ieteikumam par absolventu apzināšanu (COM(2017)0249),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 5. oktobra priekšlikumu Padomes ieteikumam par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai (COM(2017)0563 – SWD(2017)0322),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 30. novembra atzinumu par skolu izglītības un augstākās izglītības modernizēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu par jaunu ES izglītības stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par kopīgu vērtību, iekļaujošas izglītības un Eiropas dimensijas mācībās veicināšanu (COM(2018)0023),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra priekšlikumu Padomes ieteikumam par galvenajām kompetencēm mūžizglītībā (COM(2018)0024),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Gēteborgā (Zviedrija) 2017. gada 17. novembrī notikušā taisnīgām darbvietām un izaugsmei veltītā sociālā samita noslēguma ziņojumu(12),

–  ņemot vērā Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 3090. sanāksmē 2011. gada 19. un 20. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi — kā mūsu bērniem nodrošināt vislabākos priekšnoteikumus nākotnei (13),

–  ņemot vērā 1984. gada 14. marta rezolūciju par izglītības brīvību Eiropas Kopienā(14),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(15),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija kopīgo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana” (JOIN(2016)0029) un Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju attiecīgajā jautājumā(16),

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. pantu,

–  ņemot vērā saistībā ar Ieteikumu CM/Rec(2010)7 pieņemto Eiropas Padomes Hartu par izglītību demokrātiska pilsoniskuma un cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 10. pantu,

–  ņemot vērā 1995. gadā pieņemtās Pekinas deklarācijas un rīcības platformas stratēģisko mērķi B,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 28. un 29. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada septembrī pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu „Agenda 2030”, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un jo īpaši tajā iekļautos ilgtspējīgas attīstības mērķus Nr. 4 un Nr. 5,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0173/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 6. panta e) punktu izglītība un apmācība ir dalībvalstu kompetencē esošas jomas, savukārt Eiropas Savienībai ir jāīsteno būtiska atbalstoša loma, izvirzot uzdevumus un mērķus un veicinot paraugpraksi un tās apmaiņu;

B.  tā kā tiesības uz izglītību ir viena no cilvēku pamattiesībām un izglītībai visos tās veidos un visos līmeņos ir jāpiemīt turpmāk minētajām pazīmēm, kas ir būtiskas un savstarpēji saistītas: a) pieejamība; b) piekļūstamība; c) pieņemamība; d) pielāgojamība;

C.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra galvenā prioritāte ir kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, apmācības un mūžizglītības īstenošana;

D.  tā kā nozīmīga izglītības funkcija ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, un tādēļ ir jāpanāk, lai piekļuve izglītībai būtu nediskriminējoša; tā kā, lai to panāktu, ir nepieciešami lielāki centieni nodrošināt, ka ikvienam cilvēkam — īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajiem cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un īpašām vajadzībām, kā arī nelabvēlīgā situācijā esošām grupām — ir vienādas iespējas iesaistīties izglītībā, pabeigt mācības un apmācību un apgūt prasmes visos līmeņos;

E.  tā kā Eiropas izglītības sistēmām ir raksturīga neizmērojami bagātīga kultūras, sociālā un valodu daudzveidība un vienlaikus dalībvalstīm ir līdzīgi izglītības mērķi un problēmjautājumi, tostarp arī mērķis nodrošināt vienlīdzīgu izglītības pieejamību visiem cilvēkiem, un šo jautājumu ir iespējams risināt Eiropas līmenī;

F.  tā kā izglītības sistēmu spēja apmierināt sociālās, ekonomiskās un personīgās vajadzības ir atkarīga no to kvalitātes, pieejamības, daudzveidības, efektivitātes un taisnīguma, kā arī no pietiekamu cilvēkresursu, finansiālo un materiālo resursu pieejamības;

G.  tā kā ir svarīgi atgādināt, ka izglītību, tostarp skolotāju izglītību, ir ietekmējusi ekonomikas un finanšu krīze un ka publiskais finansējums izglītībai ir ārkārtīgi būtisks faktors ES izglītības sistēmās; tā kā tādēļ pastāvīgam un palielinātam publiskā sektora finansiālajam atbalstam izglītībai, tostarp skolotājiem un viņu darba apstākļiem, kā arī zinātniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu bezmaksas, iekļaujošu un pieejamu valsts izglītību;

H.  tā kā izglītībai un apmācībai būtu jāsekmē jauniešu personiskā attīstība un izaugsme, lai viņi kļūtu par proaktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, kas ir gatavi dzīvot un strādāt tehnoloģiski attīstītā un globalizētā pasaulē, un apgūtu svarīgākās kompetences, kuras nepieciešamas mūžizglītībai un kuras definētas kā personiskajai pilnveidei un izaugsmei, aktīvam pilsoniskumam un nodarbinātībai vajadzīgo zināšanu, prasmju un attieksmes apvienojums;

I.  tā kā mācīšanas kvalitāte ir svarīgs faktors, no kā atkarīgas skolēnu un studentu sekmes, un līdz ar to viena no prioritātēm ES līmeņa sadarbībai izglītības un apmācības jomā ir stingrs atbalsts izcilībai mācīšanas un pedagoģiskā darba kontekstā;

J.  tā kā tiesības uz izglītību nozīmē arī brīvību dibināt izglītības iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātijas principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu mācīšanu un izglītošanu atbilstoši savai reliģiskajai, filozofiskajai un pedagoģiskajai pārliecībai;

K.  tā kā atvērtās koordinācijas metodes piemērošana izglītībā dod iespēju dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopīgu stratēģiju sadarbībai izglītības un apmācības jomā, tostarp arī tiešsaistes platformu „ET 2020” („Izglītība un apmācība 2020”); tā kā šīs stratēģijas kritēriji ik gadu tiek analizēti un novērtēti publikācijā „Izglītības un apmācības pārskats” gan attiecībā uz dalībvalstīm, gan Eiropas Savienību kopumā;

L.  tā kā jaunākajā „Izglītības un apmācības pārskatā”, kas publicēts 2017. gadā, Komisija ir atzinusi, ka, neraugoties uz nepārtraukto progresu, kas gūts attiecībā uz jauniešu, kuri priekšlaicīgi pamet izglītošanos un mācības, skaita samazināšanu, šādu jauniešu skaits visā ES joprojām ir ļoti augsts;

M.  tā kā saskaņā ar pēdējiem Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem 20,6 % Eiropas skolēnu ir problēmas apgūt pamatprasmes tādās jomās kā lasīšana, matemātika un dabaszinātnes, un daudziem Eiropas iedzīvotājiem trūkst lasītprasmes un rakstītprasmes; tā kā tas liek nopietni bažīties par tālākizglītību, personisko izaugsmi un atbilstošu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;

N.  tā kā kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visiem bērniem ir būtiska, lai ļautu bērniem baudīt labvēlīgu dzīves sākumu un izglītošanās uzsākšanu;

O.  tā kā darbinieku kvalitāte ir būtiski nozīmīgs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu faktors;

P.  tā kā studentu un darbinieku mobilitātes veicināšanai ir svarīga nozīme Eiropas augstākās izglītības sistēmās, tā veicina jauniešu attīstību un var stimulēt ekonomisko un sociālo progresu; tā kā ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi un lielāks finansiālais atbalsts, lai paplašinātu studentu un darbinieku mobilitāti programmas „Erasmus+” ietvaros;

Q.  tā kā inovatīvas metodes un digitālā inovācija ir potenciāli instrumenti, kā paplašināt piekļuvi saturam un zināšanām, taču ar tiem nevar aizstāt personisku kontaktu un apmaiņas procesus starp skolēniem un starp skolēniem un skolotājiem, un tiem nevajadzētu kļūt par izglītības sistēmu prioritāti;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas ir nostiprināts Līgumos, un tā kā tam būtu jāatspoguļojas visu ES politikas virzienu īstenošanā, tostarp arī izglītības un kultūras jomā;

S.  tā kā izglītība ir spēcīgs dzimumu nevienlīdzības un diskriminācijas novēršanas instruments, taču bieži tas var arī reproducēt vai saasināt jau pastāvošu diskrimināciju; tā kā dzimumu nevienlīdzība izglītības jomā kaitē gan personiskajai izaugsmei, gan nodarbinātībai un ietekmē daudzas sociālās un kultūras jomas;

T.  tā kā, neraugoties uz to, ka visu augstākās izglītības absolventu vidū sieviešu īpatsvars ir trīs piektdaļas (57,6 %), nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem 2015. gadā sasniedza 11,6 procentpunktus(17),

Zināšanas — būtisks saimnieciskais resurss un iedzīvotāju labklājības avots

1.  apstiprina, ka vispārējai un kvalitatīvai izglītībai ir būtiska nozīme personīgajā, kultūras, sociālajā un profesionālajā attīstībā uz zināšanām balstītā sabiedrībā;

2.  uzskata, ka Eiropas kopējo vērtību saglabāšana un ES ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšana, kā arī konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes panākšana ir saistīta ar kvalitatīvu izglītību, kas veicina demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, sociālo kohēziju, integrāciju un individuālus panākumus;

3.  uzsver izglītības izšķirīgo nozīmi Eiropas ekonomiskās un sociālās nākotnes veidošanā, vienlaikus nodrošinot ES iedzīvotāju vajadzības un veidojot dažādu iedzīvotāju kopienu, kurus vieno kopīgas pamatvērtības;

4.  uzsver, ka kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas veicina aktīvu pilsoniskumu un kopējās vērtības, tādējādi palīdzot veidoties atklātai, iekļaujošai, plurālistiskai, demokrātiskai un iecietīgai sabiedrībai;

5.  uzsver, ka izglītībai ir svarīga nozīme, palīdzot izglītības guvējiem attīstīt ētiskās un pilsoniskās vērtības un kļūt par aktīviem, atbildīgiem un elastīgi domājošiem sabiedrības locekļiem, kuri ir spējīgi īstenot un aizstāvēt savas demokrātiskās tiesības un pienākumus, novērtēt dažādību, aktīvi piedalīties demokrātiskajā dzīvē un uzņemties atbildību par sevi un apkārtējo sabiedrību; šajā sakarībā uzsver pilsoniskuma un pilsoniskās izglītības, kā arī izglītošanas ētikas un vides jautājumos nozīmi;

6.  uzsver — lai jaunieši spētu risināt sarežģītas situācijas, kļūt par aktīviem Eiropas pilsoņiem un gūt panākumus dzīvē un darba tirgū, vienlaikus veidojot pasaules nākotni, ir nepieciešama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, kas viņiem ļauj apgūt vajadzīgās zināšanas, prasmes, medijpratību un kritisku, autonomu domāšanu, kā arī veidot demokrātisku attieksmi;

7.  uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai ir būtisks faktors, lai panāktu turpmāku sociālo kohēziju, cīnoties pret nabadzību, nelabvēlīgā situācijā esošu un neaizsargātu cilvēku sociālo atstumtību un dzimumu stereotipiem, un tādēļ tā joprojām ir vislielākais atbalsts sociālajai mobilitātei;

8.  norāda, ka kvalitatīva izglītība var veicināt sabiedrībai nozīmīgu inovāciju un pētniecību, kas sabiedrībai nodrošina ieguvumus;

9.  atzīst, ka izglītībai ir svarīga nozīme kultūras kompetenču veidošanā un kultūras attīstības veicināšanā; mudina veidot ciešāku sinerģiju starp izglītības un kultūras jomu, kas panākams, atbalstot aktīvu kultūras un mākslas lomu formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā;

10.  norāda, ka izglītībai ir svarīga nozīme attieksmes pret mūžizglītību veidošanā, kas palīdz cilvēkiem pielāgoties mūsdienu pasaules mainīgajām prasībām;

11.  atgādina, ka skolām un izglītības iestādēm ir būtiska nozīme, veidojot un veicinot pozitīvu attieksmi pret mācīšanos, tostarp arī visas dzīves garumā;

Mainīgā izglītības realitāte un ar to saistīti problēmjautājumi

12.  uzskata, ka centrāls elements izglītības reformu procesā ir visaptveroša pieeja izglītības politikai un spēcīgs politiskais un sabiedrības atbalsts un ka, lai sasniegtu šos mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt gan visu sabiedrību kopumā, gan visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp vecākus;

13.  uzskata, ka efektīva pārvaldība un atbilstošs finansējums visās izglītības situācijās, mūsdienīgi, kvalitatīvi izglītības resursi un mācību process, motivēti un kompetenti mācībspēki un mūžizglītība ir ārkārtīgi svarīgi aspekti taisnīguma, daudzveidības un izcilības panākšanai izglītībā;

14.  uzsver jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un inovācijas potenciālu piedāvāt vairāk izglītības iespēju, efektīvāk apmierinot izglītības guvēju individuālās vajadzības (tostarp īpašas izglītības vajadzības) un palielināt elastīgumu mācīšanās un mācīšanas procesos, nodrošināt personalizēšanu un atbildību, kā arī veicināt interaktīvus sadarbības un saziņas veidus;

15.  uzsver iespējas, ko digitalizācija un kopīgu izglītības platformu izveide paver mūsdienīgai izglītībai, īpaši raugoties uz neklātienes mācīšanos, tālmācību un jaukta tipa mācīšanos, kam izglītība būtu jāpadara elastīgāka, vairāk pielāgojot to individuālu izglītības guvēju attiecīgajai dzīves situācijai un tādējādi nākot par labu mūžizglītībai, izglītības kvalitātei, pieejamībai un nākotnes prasmju apguvei; vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc vecumposmam piemērotām IKT un medijpratības apguves programmām, kurās ņemta vērā bērna attīstība un labsajūta, un uzsver, ka svarīga ir gan atbildīga lietošana, gan kritiskā domāšana;

16.  norāda, ka efektīviem mācīšanās un mācīšanas procesiem, kurus īsteno ar digitālo tehnoloģiju starpniecību, ir vajadzīga vienlīdzīga piekļuve, kompetents digitālo prasmju līmenis, augstas kvalitātes mācību resursi, apmācība par tehnoloģiju piemērošanu pedagoģiskajiem mērķiem un jēgpilnai digitālajai līdzdalībai nepieciešamās attieksmes un motivācijas veicināšana; uzskata, ka digitālajām prasmēm un medijpratībai vajadzētu būt būtiskai izglītības politikas daļai un cita starpā tajā būtu jāparedz pilsoniskās kompetences un kritiskā domāšana; uzsver, cik svarīgi ir kritiski novērtēt avotus un to ticamību, un šajā sakarībā uzsver medijpratības projektu nozīmi;

17.  atzīst, ka pasaulē, kura kļūst arvien vairāk globalizēta un digitalizēta, ir nepieciešamas inovatīvas un būtiskas mācīšanās, mācīšanas un novērtēšanas metodes, kā arī adekvāta izglītības infrastruktūra, kas ļauj īstenot darbu grupās un skolotāju darbu komandā un stimulē radošo domāšanu un problēmu risināšanas prasmes, kā arī citas progresīvas izglītības metodes; atgādina, ka ir svarīgi iesaistīt skolēnus, skolotājus un pārējos skolas darbiniekus novērtēšanas procesā, kura gaitā tiek noskaidrots, vai un kādā mērā ir sasniegti mācību mērķi;

18.  norāda, ka ir nepieciešami lielāki centieni pielāgot izglītības paradigmu, līdzsvarojot tajā izglītības guvējiem un viņu dzīves apstākļiem individuāli un specifiski pielāgotu pieeju, kuras centrā ir gan skolotājs, gan saturs un kurā izmantota uz izpratni vērsta pieeja un apvienotas gan tradicionālās mācīšanās, gan tiešsaistes mācīšanās modeļiem piemērotas mācību metodes, tādējādi stiprinot izglītības procesa personalizēšanu un uzlabojot mācību nepārtraukšanas un absolvēšanas rādītājus;

19.  uzsver, ka izglītības sistēmām būtu jāveicina un jāattīsta starpdisciplināra, sadarbīga un radoša pieeja un darbošanās komandā, tiecoties nodrošināt skolēniem un studentiem zināšanas un prasmes, tostarp caurviju un vispārējās prasmes, kā arī profesionālās, caurviju, sociālās un pilsoniskās kompetences;

20.  atgādina, ka kvalitatīvas mācīšanas un mācīšanās nodrošināšana ir pastāvīgs process, kas ietver dialogu, dalīšanos un jautājumu uzdošanu, un tas būtu jāuzskata par izglītības modernizācijas prioritāti;

21.  uzsver, ka vienlīdzīgas piekļuves atvieglošana kvalitatīvai iekļaujošai izglītībai ir ārkārtīgi svarīga, lai izglītības guvēji ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un integrēties sabiedrībā; aicina dalībvalstis atvieglot piekļuvi iekļaujošai, kvalitatīvai vispārējai izglītībai, ņemot vērā vajadzības, kas raksturīgas visiem izglītības guvējiem ar visu veidu invaliditāti, t. i., piemēram, iekļaujošas divvalodu izglītības nodrošināšanu nedzirdīgiem bērniem, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības valodu jomā; aicina skolas sniegt gan formālus, gan neformālus diferencētus pakalpojumus un papildu atbalstu, izmantojot arī jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai apmierinātu visu izglītības guvēju individuālās vajadzības; aicina Komisiju uzraudzīt, kā skolas īsteno nenoraidošu politiku, un stratēģijā „Eiropa 2020” noteikt ar invaliditāti saistītus rādītājus;

22.  uzskata, ka Eiropas izglītības galvenajam mērķim ir jābūt loģiskas domāšanas, apdomāšanas spēju un zinātniskas zinātkāres attīstīšanai; ka tai ir jāspēj veidot pamatu mākslinieciskai, zinātniskai un tehniski humānistiskai kultūrai; un ka, ņemot vērā reālo situāciju vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, ir jāparedz nepieciešamā apmācība, kas ļautu risināt valstu un Eiropas problēmas un palielinātu izpratni par problēmām starptautiskajā sabiedrībā;

23.  atzīst, ka reālajā dzīvē pastāv individuālas kognitīvo spēju atšķirības un personības iezīmes, kas mijiedarbībā ar sociālajiem un vides faktoriem ietekmē izglītības rezultātus; šajā sakarībā uzsver, ka izglītība ir efektīvāka, vienlīdzīgāka un taisnīgāka, ja šīs atšķirības tiek ņemtas vērā;

24.  atzīst, ka pasaulē, kurā valda konkurence, ir izšķirīgi svarīgi atklāt un atbalstīt Eiropas talantus, cik agri vien iespējams;

25.  uzsver, ka vidējo izglītības rezultātu uzlabošana un izcilības veicināšana vistalantīgāko audzēkņu vidū savstarpēji neizslēdz viena otru; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi izstrādāt piemērotas intervences programmas psiholoģisko īpašību pilnveidošanai, kas ir būtiski, lai maksimāli palielinātu cilvēku potenciālu;

26.  uzsver, ka ir svarīgi atzīt vizuālās pratības kā jaunas dzīvē nepieciešamas prasmes nozīmi, ņemot vērā, ka mūsdienās cilvēki attēlus saziņā izmanto daudz vairāk nekā tradicionālos saziņas līdzekļus;

27.  ar interesi pieņem zināšanai Gēteborgā 2017. gadā notikušajā sociālajā samitā, kas bija veltīts taisnīgām darbvietām un izaugsmei, pausto priekšlikumu izveidot Eiropas izglītības telpu; atgādina, ka šai iniciatīvai būtu jāveicina sadarbība, diplomu un kvalifikāciju savstarpēja atzīšana un plašāka mobilitāte un izaugsme;

28.  atbalsta Padomes 2017. gada 14. decembra secinājumus, kuros ir aicināts uzlabot studentu mobilitāti un līdzdalību izglītības un kultūras pasākumos, tostarp izveidojot t. s. Eiropas studenta karti, kurai vajadzētu atvieglot citu dalībvalstu augstskolās iegūtu kredītpunktu atzīšanu;

29.  uzskata, ka „Erasmus+” ir nozīmīgākā ES programma izglītības jomā un ka gadu gaitā ir pilnībā apliecinājusies tās ietekme un popularitāte; tādēļ aicina būtiski palielināt šīs programmas finansējumu daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2021.–2027. gadam, lai padarītu to pieejamāku un iekļaujošāku un lai to varētu izmantot vēl lielāks skaits studentu un mācībspēku;

30.  uzsver, ka jauniešu bezdarbs ir vērojams visā Savienībā un tā līmenis ir aptuveni divreiz augstāks par kopējā bezdarba līmeņa vidējo rādītāju; pauž bažas par satraucoši augstajiem rādītājiem Vidusjūras reģiona dalībvalstīs, no kurām visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis ir Spānijā (44,4 %), Itālijā (37,8 %) un Grieķijā (47,3 % jauniešu bezdarbnieku un 30,5 % jauniešu, kuri nedz strādā, nedz mācās, nedz apgūst arodu (jaunieši NEET situācijā) (Eurostat dati);

31.  norāda — lai gan ES ir 2 miljoni brīvu darbvietu, vairāk nekā 30 % kvalificētu jauniešu, kas ieguvuši diplomu, veic darbu, kas neatbilst viņu prasmēm vai vēlmēm, savukārt 40 % darba devēju Eiropā ir grūtības atrast darbiniekus ar darba devējam nepieciešamajām prasmēm(18);

32.  apstiprina, ka izglītības sistēmās visos līmeņos ir nepieciešams saglabāt dzimumu perspektīvu, ņemot vērā to cilvēku vajadzības, kuri cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, tostarp cilvēku ar invaliditāti, cilvēku, kuri sevi uzskata par LGBTI, un marginalizētām kopienām piederīgu cilvēku vajadzības;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

33.  uzsver, ka kvalitatīva un pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe veido pamatu taisnīgākām un efektīvākām izglītības sistēmām, kā arī nodrošina cilvēka personisko izaugsmi, labklājību un turpmākas izglītošanās efektivitāti;

34.  uzsver, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu apmeklēšana nodrošina lielus ieguvumus visiem bērniem, jo īpaši bērniem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe būtu pieejama ikvienam bērnam; šajā sakarībā ar bažām norāda, ka vairākās dalībvalstīs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, īpaši jaunākajās vecuma grupās;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti, lai ļautu bērniem attīstīt kognitīvās prasmes un lai konstatētu, vai tiek nodrošināta bērna interešu prioritāte;

Skolu izglītība

36.  uzskata, ka skolas ir autonomi kritiskās un radošās domāšanas centri, kuros tiek veicinātas demokrātiskas vērtības un aktīvs pilsoniskums; uzskata, ka skolām būtu jākoncentrējas uz to, kā palīdzēt jauniešiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas, lai izprastu un izmantotu pieejamo informāciju un attīstītu mācīšanās autonomiju un valodu prasmes;

37.  norāda, ka efektīvas skolu darbības pamatā vajadzētu būt visu skolēnu īpašajām vajadzībām un šajā nolūkā ir nepieciešams izveidot kopīgus mērķus un skaidru darba kārtību to īstenošanai, kā arī ciešu sadarbību starp visu skolas kopienu un attiecīgā gadījumā — ieinteresētajām personām;

38.  uzskata, ka mūsdienīgu mācību programmu virzītājspēkam ir jābūt kompetencēm, šīm programmām ir jāpilnveido personīgās prasmes un cilvēka kompetence īstenot veselīgu un uz nākotni orientētu dzīvesveidu, un uzmanības centrā jābūt formatīvajai vērtēšanai un fiziskajai un emocionālajai labklājībai; uzskata, ka ikvienam audzēknim jābūt iespējai gūt sava intelektuālā potenciāla piepildījumu; uzsver, ka prasmju attīstīšana un nostiprināšana ir nepārtraukts process, kas norisinās visos izglītības līmeņos un turpinās darba tirgū, un ka prasmes un kompetences būtu jāņem vērā gan izglītības procesā, gan izglītības kvalifikāciju atzīšanā;

39.  uzsver, ka lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas pamatprasmēm ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai nodrošinātu skolēnu turpmāku izglītošanos, personīgo attīstību un digitālās kompetences apguvi; uzsver, ka stratēģiskajai sistēmai Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) un Komisijas „Jaunajai Prasmju programmai” būtu jāpapildina valstu pasākumi un jāatbalsta dalībvalstis šajā jomā; aicina dalībvalstis un izglītības iestādes pastiprināt pamatprasmju apguvi, līdzās citiem risinājumiem izmantojot uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos;

40.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka neviens nebeidz skolu, neieguvis pamatprasmes, tostarp digitālās pamatprasmes; uzsver, ka lielākajā daļā darbvietu jau tagad tiek prasīta labāka lasītprasme, rakstītprasme un rēķināšanas prasme, digitālās prasmes un citas izšķirīgi nozīmīgas prasmes un ka tādēļ mūsdienīgām izglītības sistēmām būtu jāapvieno visas astoņas pamatprasmes, kas uzskaitītas Komisijas priekšlikumā Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā un ietver arī zināšanas un attieksmi; atzinīgi vērtē to, ka šajā priekšlikumā pamatprasmju definīcijā ir iekļautas arī digitālās prasmes;

41.  uzskata, ka, neraugoties uz jauno tehnoloģiju ietekmi uz izglītību, skolai vēl joprojām vajadzētu būt ārkārtīgi nozīmīgai mācīšanās videi, kurā notiek potenciāla attīstīšana un kurā ikviens indivīds var rast vietu un laiku personiskajai un sociālajai izaugsmei;

42.  vērš uzmanību uz to, ka, piešķirot skolām lielāku autonomiju attiecībā uz mācību programmām, novērtējumu un finansējumu, ir apliecinājies, ka rezultātā uzlabojas skolēnu sekmes, pastāvot nosacījumam, ka skolā ir efektīva pārvaldība un pārskatatbildība par skolēnu mācīšanos;

43.  pieņem zināšanai, ka kultūru daudzveidība un daudzvalodība skolās pozitīvi ietekmē skolēnu valodas un kognitīvo attīstību, kā arī veicina kultūru apzināšanos, cieņu un plurālismu;

44.  uzsver, ka ir jāpilnveido valodu mācīšanās, tiecoties panākt, ka skolēni līdzās dzimtajai valodai prot vēl divas citas valodas, un veicināt to, lai vidusskolas līmenī vismaz divi mācību priekšmeti tiktu mācīti valodā, kas nav skolēnu dzimtā valoda;

45.  norāda, ka vidusskolu apmaiņām ir liela nozīme, gan mudinot skolēnus apgūt spējas, prasmes, attieksmi un vērtības, kas raksturīgas dinamiskam Eiropas pilsoniskumam, gan veidojot konstruktīvu kritisko domāšanu;

46.  uzsver nepieciešamību padarīt skolu vidi atvērtāku, lai dotu iespēju atzīt neformālo un ikdienējo izglītību un nodrošināt raitāku pāreju starp dažādiem izglītības virzieniem (piemēram, tehnisko un akadēmisko izglītību);

47.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu; aicina izglītības iestādes nodrošināt, ka atgriezeniskās saites instrumenti sniedz ticamu informāciju, izmantojot vairākus instrumentus, piemēram, skolēnu aptaujas, mērķa grupas un ierosinājumu kastītes;

48.  uzsver, ka liela nozīme ir aktīvam dzīvesveidam, kas panākams, nodarbojoties ar sportu; šajā sakarībā uzsver, ka ir nepieciešams veicināt un paplašināt fizisko aktivitāšu un sporta izglītības lomu mācību programmās visos līmeņos, uzlabojot iespējas attīstīt sadarbību starp izglītības iestādēm un vietējām sporta organizācijām; turklāt mudina īstenot izglītības iniciatīvas un ārpusskolas nodarbības, lai atbalstītu skolēnu individuālo vajadzību un interešu piepildījumu, vienlaikus arī veidojot saiknes ar vietējām kopienām;

49.  uzsver, ka kvalitatīvai izglītībai, profesionālajai apmācībai un sabiedriskām un brīvprātīgām aktivitātēm ir liela nozīme darba vidē apgūtu profesiju statusa paaugstināšanā;

50.  norāda, ka ievērojams skaits jaunu darbvietu tiek izveidots ar atjaunojamo enerģiju saistītās nozarēs un ka līdz ar to skolu mācību programmās būtu attiecīgi jāpievēršas „zaļajām” nozarēm un profesijām;

51.  uzsver, ka informācijas pārvaldības prasmes, kritiskās domāšanas spējas un prasme izmantot iegūtās zināšanas ir galvenie akadēmiskās izglītības mērķi;

52.  atzīst, ka ir jānostiprina zināšanu trīsstūris un jāuzlabo saikne starp pētniecību un mācīšanu, atvēlot atbilstošus resursus attiecīgajām programmām un nodrošinot, ka pētniecības programmās iesaistītajiem studentiem tiek piešķirti attiecīgi finanšu līdzekļi pētījumu veikšanai;

53.  uzskata, ka augstākās izglītības sistēmām vajadzētu būt elastīgākām un atvērtākām un ka universitātēs un tālākizglītības iestādēs vajadzētu veicināt duālās apmācības virzienus, jo īpaši rosinot piedalīties māceklībā, darot iespējamu neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un nodrošinot raitāku pāreju starp dažādiem izglītības līmeņiem, tostarp pāreju starp profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, un dažādus programmu īstenošanas veidus; uzsver, ka, īstenojot iepriekš minēto, pamatā vajadzētu būt labākai izpratnei par absolventu sasniegumiem;

Augstākā izglītība

54.  uzsver, ka Eiropas izglītības telpas izveides kontekstā ir svarīgi atbalstīt visu Eiropas augstākās izglītības iestāžu un studentu sadarbību un izmantot to potenciālu, lai stimulētu tīklu veidošanu, starptautisko sadarbību un konkurētspēju;

55.  uzskata, ka svarīgiem aspektiem Eiropas augstākās izglītības iestādēs vajadzētu būt visaptverošai pieejai gan attiecībā uz internacionalizāciju, tostarp lielāku personāla un studentu mobilitāti (arī stažēšanās un māceklības veidā) un starptautiskās dimensijas iekļaušanu studiju programmās, gan arī attiecībā uz studiju procesu, pētniecību, sadarbību un papildu aktivitātēm;

56.  atbalsta pastiprinātas uzmanības pievēršanu starpdisciplinārām mācību programmām, un mudina veicināt dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM), kā arī humanitāro un sociālo zinātņu apguvi; uzsver, ka ir jāveicina sieviešu un citu nepietiekami pārstāvētu grupu iesaistīšanās STEAM priekšmetu un attiecīgo profesiju apguvē;

57.  uzskata, ka augstākajai izglītībai ir jāstiprina saiknes ar visu sabiedrību kopumā, lai veicinātu inovatīvu izaugsmi un sociālo labklājību; uzskata, ka ir vēlams, lai augstākās izglītības iestādes sadarbotos ar ārējām ieinteresētajām personām, jo tās ar savām zināšanām un pieredzi varētu dot ieguldījumu augstākās izglītības programmu izstrādē un īstenošanā; tomēr uzsver, ka atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu vienmēr ir jābūt studentiem un pedagoģijas ekspertiem;

58.  atzīst akadēmisko mācībspēku un studentu izšķirīgo lomu zināšanu, empīrisku konstatējumu un faktu izplatīšanā plašākai sabiedrībai; šajā sakarībā mudina īstenot ekonomiski un politiski neatkarīgu pētniecību, kas ir būtiska un dod labumu sabiedrībai;

59.  uzsver, ka aktīvas mācīšanās stimulēšanā, prasmju attīstīšanas pilnveidošanā un didaktisko metožu uzlabošanā liela nozīme ir pētniecībā balstītai izglītībai un pedagoģiskiem pētījumiem;

60.  uzsver, ka izglītības guvēji būtu jāmudina izmantot pašnovērtēšanas paņēmienus, lai novērtētu savu mācību progresu;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

61.  uzskata, ka izglītības sistēmu pamats ir skolotāji un viņu prasmes, entuziasms un efektivitāte;

62.  uzsver, ka darbam skolotāja profesijā ir nepieciešams piesaistīt lielāku skaitu motivētu kandidātu ar pārliecinošu akadēmisko vai profesionālo kvalifikāciju un pedagoģiskām kompetencēm; prasa ieviest piemērotas atlases procedūras un specifiskus pasākumus un iniciatīvas skolotāja profesijas statusa, skolotāju izglītības, profesionālo iespēju, darba apstākļu, tostarp atalgojuma, uzlabošanai, raugoties, lai netiktu pieļauti nestabilas nodarbinātības veidi, būtu nodrošinātas sociālās tiesības, drošība un aizsardzība, kā arī sniegt skolotājiem atbalstu, piedāvājot mentoru programmas, savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu; aicina Komisiju rosināt lielāku dzimumu vienlīdzību skolotāja profesijā;

63.  uzsver, ka ir svarīgi pārveidot skolotāju izglītību un investēt tajā jau no paša sākuma un visā skolotāju profesionālās pilnveidošanās gaitā, lai nodrošinātu skolotājiem stabilas, aktuālas zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir būtiskas augstu mācīšanas standartu panākšanai, tostarp ietverot daudzveidīgas mācīšanas metodes, piemēram, tālmācību, kam iespējas paver digitālās mācīšanās tehnoloģijas; uzsver, ka liela nozīme ir skolotāju pastāvīgas profesionālās pilnveidošanās iespējām visas profesionālās dzīves gaitā, tostarp mūžizglītībai un zināšanu atsvaidzināšanas programmām, pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas iespējām, kas piedāvā praktiskus risinājumus problēmām, ar kurām skolotāji saskaras, strādājot ar klasi, un iespējas piedalīties starptautiskās skolotāju apmaiņās, tā veicinot institucionālu mācīšanās kultūru;

64.  piekrīt, ka augstas kvalitātes pedagoģiskās, psiholoģiskās un metodiskās izglītības nodrošināšana skolotājiem un augstākās izglītības iestāžu pasniedzējiem un lektoriem ir būtisks nosacījums sekmīgai nākamo paaudžu izglītošanai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir dalīties paraugpraksē un attīstīt prasmes un kompetences, izmantojot starptautiskās sadarbības un mobilitātes programmas, piemēram, „Erasmus+” un apmaksātu stažēšanos citās dalībvalstīs;

65.  uzsver, ka skolotājiem ir galvenā nozīme iekļaujošas mācību vides nodrošināšanā, un šajā nolūkā ir vajadzīgs plašs metožu un pieeju klāsts, kas atbilst dažādām vajadzībām, tādējādi nodrošinot visiem skolēniem iespēju iesaistīties savu mācīšanās rezultātu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā; atzīst, ka izšķirīgi svarīgs skolotāju uzdevums ir sniegt proaktīvu orientāciju un būt mentoriem, kuri māca, kā novērtēt informāciju, ieņem atbalstošu lomu, saskaroties ar grūtībām, un sagatavo skolēnus dzīvei;

66.  uzskata, ka skolotāju un skolu vadītāju iesaistīšanai izglītības sistēmu modernizācijā ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu efektīvus reformu procesus un motivētu izglītības darbiniekus turpināt uzlabot skolu politiku;

67.  uzskata, ka vispārējai skolu politikai ir jāgarantē efektīvs atbalsts skolotājiem, lai nodrošinātu izglītības mērķu sasniegšanu, veicinošu skolu vidi, efektīvu skolu darbību un attīstību un sadarbībā balstītu pārvaldību;

68.  atzīst izglītības darbinieku svarīgo nozīmi, kā arī to, cik nozīmīga ir sadarbība starp vecākiem, skolotājiem un skolu vadību formālās, neformālās vai ikdienējās izglītības ietvaros, lai atbalstītu tagadējās un nākamās paaudzes; šajā sakarībā mudina veidot ciešāku sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā;

69.  uzskata, ka ciešāka sadarbība starp skolotājiem, pētniekiem un zinātniekiem nāk par labu visām attiecīgajām personām un ka tās rezultātā tiek uzlabots un aktualizēts mācību saturs, mācīšanās paņēmieni un pedagoģiskā pieeja, kā arī veicināta inovācija, radošums un jaunas prasmes;

Ieteikumi

70.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpā vajadzētu koncentrēties uz kopēju mērķu sasniegšanu, tostarp kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu visiem, un ka tā ir jāveido saskaņā ar Eiropas Savienībā un ārpus tās jau pastāvošo politiku un izglītības tendencēm un skaitliskajiem rādītājiem, un kritiski izvērtējot iepriekš minēto, lai nodrošinātu saskaņotību, konsekvenci un sasniedzamus rezultātus, vienlaikus nodrošinot arī jaunu impulsu to attīstībai un ievērojot kompetences piešķiršanas, subsidiaritātes, brīvības un proporcionalitātes principus un institucionālo un izglītības autonomiju;

71.  uzskata, ka Eiropas izglītības telpa nedrīkstētu apdraudēt vai aizstāt Boloņas procesu — Boloņas process drīzāk būtu jāattīsta un jānostiprina; uzsver, cik svarīgi ir, lai starp Eiropas izglītības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu pastāvētu savstarpējas saiknes un lai tās papildinātu viena otru;

72.  aicina dalībvalstis atbalstīt Eiropas izglītības telpas izveidi un pastiprināt sadarbību tās mērķu izstrādē un īstenošanā; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt ideju un labas prakses apmaiņu, lai sasniegtu šos mērķus;

73.  kā pamatu sadarbības uzlabošanai starp augstākās izglītības iestādēm gan ES, gan ārpus tās atbalsta Eiropas universitāšu tīkla izveidi, kurš būtu balstīts augšupējā pieejā un pašu universitāšu iniciatīvās un kura devums cita starpā būtu tas, ka Eiropas izglītības telpa kļūst inovatīvāka, dzīvīgāka un pievilcīgāka telpa mācīšanās un pētniecības īstenošanai;

74.  aicina dalībvalstis atzīt izglītību par investīcijām cilvēkkapitālā un nodrošināt lielāku un pārredzamu valsts finansējumu tādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz kvalitātes, iekļautības un vienlīdzības uzlabošanu mācīšanas un mācīšanās procesā;

75.  uzsver, ka būtisks sociālā un ekonomiskā progresa priekšnosacījums ir lielākas investīcijas izglītības un apmācības sistēmās, kā arī to modernizācija un pielāgošana; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nākamajā 2020.–2026. gada DFS plānošanas periodā par prioritārām tiktu atzītas investīcijas sociālajā jomā un jo īpaši visiem pieejamā izglītībā un apmācībā;

76.  nolūkā palielināt iekļautību un izglītībā nodrošināt izvēles brīvību, mudina sniegt pienācīgu finansiālu atbalstu visu kategoriju un līmeņu skolām — gan valsts skolām, gan bezpeļņas privātskolām — ja piedāvātās mācību programmas pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertie principi un tā atbilst attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajām juridiskajām sistēmām, kā arī noteikumiem un regulām, kas attiecas uz izglītības kvalitāti un šādu līdzekļu izlietojumu;

77.  uzskata, ka ir pats pēdējais laiks veikt nepieciešamos ieguldījumus izglītības infrastruktūrā mazāk attīstītajos reģionos, vienmēr raugoties, lai ieguldījumi tiktu koordinēti un pielāgoti konkrētā reģiona teritoriālajām īpatnībām. uzsver, ka tāpēc ir īpaši svarīgi radīt iespēju pastiprināt Eiropas Investīciju bankas un ES fondu atbalstu reģionālajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izglītības attīstība;

78.  aicina Komisiju un dalībvalstis apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi attiecībā uz publiskajiem finansēšanas mehānismiem un metodēm, tostarp uz sniegumu balstītu finansējumu un konkurences principos balstītu pētniecības finansēšanu, lai panāktu ilgtspējīgu un pārredzamu finansējuma dažādošanu;

79.  prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību izglītības modernizēšanā, mudina dalībvalstis sākt īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, kas piedāvā līdzekļus nevienlīdzības samazināšanai Eiropā ar izglītības, apmācības un mūžizglītības palīdzību;

80.  uzsver Eiropas pusgada nozīmi valsts reformu veicināšanā, proti, nosakot konkrētai valstij adresētus ieteikumus saistībā ar izglītību;

81.  cer, ka Digitālās izglītības rīcības plāns sniegs atbalstu dalībvalstīm un izglītības iestādēm to centienos mācību procesā, mācību darbā un vērtēšanā vairāk un efektīvāk izmantot attiecīgajam vecumposmam un attīstībai piemērotas un kvalitātes nodrošināšanas standartiem atbilstošas modernās tehnoloģijas; uzskata, ka ikvienā digitālās izglītības plānā būtu jāparedz un regulāri jāizvērtē saikne starp digitālajiem izglītības līdzekļiem un mācību rezultātos balstītām kvalifikāciju sistēmām;

82.  iesaka dalībvalstīm un izglītības iestādēm veicināt uz izglītības guvēju vērstas un individualizētas mācību metodes, tostarp konkrētām vajadzībām pielāgotus kursus, kuri balstīti izglītības guvēja akadēmiskajā un profesionālajā pieredzē un apvieno abas šīs pieredzes, kā arī inovatīvas metodes un mijiedarbību starp skolotājiem un skolēniem, lai atbalstītu nepārtrauktu izglītošanos un iecerēto mācību rezultātu sasniegšanu, skolēniem pašiem aktīvi iesaistoties savā mācību procesā;

83.  aicina dalībvalstis ieviest holistisku pieeju izglītībai un nodrošināt izglītības guvējiem specifiskas, elastīgas mācīšanās iespējas, kas var sniegt viņiem nepieciešamās pamatprasmes, lai sekmīgi iekļautos darba tirgū;

84.  aicina visu līmeņu izglītības programmās pastiprināti iekļaut izzinošu, aktīvu, uz projektiem un problēmu risināšanu balstītu mācīšanos, tiecoties veicināt sadarbību un darbošanos komandā; iesaka vērst izglītības sistēmu darbību uz caurviju prasmju, vispārējo prasmju, kā arī dzīvē nepieciešamu prasmju nostiprināšanu;

85.  atgādina, ka tiesības uz izglītību ir jāgarantē ikvienam cilvēkam ar invaliditāti, no bērnudārza līdz universitātei, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu pedagoģisko un tehnisko aprīkojumu, novērtēšanas pasākumus un kvalificētus speciālistus, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti patiešām var izmantot šīs tiesības;

86.  atbalsta un mudina īstenot pasākumus medijpratības un kritiskās domāšanas attīstīšanai izglītības un apmācības vidē; atgādina par šajā jomā spēkā esošo apņemšanos, kas izklāstīta Padomes 2016. gada 30. maija secinājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju koordinēt politiskās norises ES līmenī medijpratības jomā, lai izplatītu aktualizētas zināšanas un paraugpraksi šajā jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt konkrētus pasākumus, lai veicinātu un atbalstītu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes projektus, kāds ir, piemēram, izmēģinājuma projekts „Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme visiem”, un izstrādāt visaptverošu medijpratības un digitālo līdzekļu lietotprasmes politiku, īpaši pievēršoties skolu izglītībai;

87.  mudina dalībvalstis nodrošināt iespējas attīstīt pamatkompetences, lai saglabātu un apgūtu prasmes, īpašu uzmanību pievēršot pamatprasmēm, STEAM priekšmetiem, valodu zināšanām, uzņēmējdarbības prasmēm, digitālajām kompetencēm, radošumam, kritiskajai domāšanai un darbam komandā; mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt ES pamatprasmju sistēmas izmantošanu visās izglītības situācijās un radīt iespēju piemērot to formālajā, neformālajā un ikdienējā izglītībā, tādējādi maksimāli izmantojot tās kā izšķirīgi nozīmīga mūžizglītības instrumenta potenciālu;

88.  mudina dalībvalstis vairot sabiedrības informētību par mūžizglītību un integrēt dzimumperspektīvu attiecīgo politikas virzienu un programmu izstrādē, īpašu uzmanību veltot sievietēm ar zemāku izglītības līmeni gan pilsētās, gan lauku teritorijās, lai piedāvātu viņām kvalifikācijas celšanas iespējas;

89.  atbalsta ES kritērija paaugstināšanu attiecībā uz iesaistīšanos mūžizglītībā; šajā sakarībā aicina Komisiju ierosināt paraugprakses ieteikumus, lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi; mudina likt lielāku uzsvaru uz mūžizglītību visos izglītības līmeņos; šajā sakarībā uzsver augstākās izglītības iestāžu lomu mūžizglītības stratēģijas īstenošanā, strādājošu cilvēku izglītošanā, kompetenču attīstīšanā un mācīšanās kultūras veidošanā dažāda vecuma cilvēkiem, kas nākuši no dažādām vidēm;

90.  mudina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu apmācības un izglītības programmu izstrādē, popularizēšanā un nostiprināšanā, kuras veicina pieaugušo izglītību un aktīvu iekļaušanos izglītības sistēmā; atgādina, ka pieaugušo izglītībai būtu jāpiedāvā dažādi mācīšanās virzieni un elastīgas mācīšanās iespējas, tostarp atbalsts cilvēkiem visās mūžizglītības gaitās un otrās iespējas programmas cilvēkiem, kuri nekad nav gājuši skolā, mācības pārtraukuši priekšlaicīgi un nav pabeiguši skolu; aicina Komisiju īstenot ES jaunajā Prasmju programmā paredzētās saistības, piemēram, Prasmju garantiju, un rīkoties, lai uzlabotu mazprasmīgu pieaugušo nodarbinātības iespējas Eiropas Savienībā;

91.  aicina dalībvalstis izstrādāt starppaaudžu projektus, lai veicinātu izpratni par problēmām, ar ko saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī dotu viņiem iespēju dalīties ar savām prasmēm, zināšanām un pieredzi;

92.  mudina attīstīt sinerģiju un sadarbību starp formālo, neformālo un ikdienējo izglītību; atzinīgi vērtē progresu, kas pēdējos gados panākts, īstenojot Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu līdz 2018. gadam; tomēr aicina dalībvalstis arī pēc 2018. gada turpināt centienus vēl vairāk pilnveidot šo ieteikumu īstenošanu un izveidot attiecīgu tiesisko regulējumu un izstrādāt vispusīgas validēšanas stratēģijas, lai validēšana kļūtu iespējama; uzsver, ka ikdienējās un neformālās izglītības, tostarp bezmaksas tiešsaistes kursos gūtas izglītības, atzīšana ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu izglītības pieejamību cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgākos apstākļos;

93.  uzsver vecāku būtisko lomu izglītības trijstūri, atbalstot bērnu mācīšanos; uzsver ieguvumus, ko nodrošina vecāku iesaistīšanās bērnu izglītībā, proti, tas nāk par labu skolēnu sekmēm, skolēnu labklājībai un skolas attīstībai;

94.  aicina Komisiju atbalstīt pārrobežu iniciatīvas saistībā ar atvērtām mācībām tiešsaistē;

95.  uzsver, ka izglītības kvalitāte būtu jānovērtē, ņemot vērā ne tikai izglītības guvēja iegūto zināšanu un kompetenču pakāpi, bet arī viņa spēju īstenot un izvērst mūžizglītību un radošās ieceres;

96.  atbalsta Komisijas ieceri izveidot rezultātu pārskatu, lai tādējādi atbalstītu pamatprasmju attīstīšanu, kā arī kompetencēs balstītu izglītību, mācīšanos un apmācību;

97.  aicina dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus izglītībā, lai nodrošinātu, ka sievietēm no iecerētās profesionālās dzīves viedokļa būtu vienlīdzīgas iespējas un izvēles brīvība; šajā sakarībā pauž bažas, ka dažu dalībvalstu mācību materiālos joprojām ir konstatējami dzimumu stereotipi un skolotāji atšķirīgi prezumē, kā jāuzvedas meitenēm un zēniem; norāda uz nepieciešamību gan skolotāju sākotnējā sagatavošanā, gan kvalifikācijas celšanā, gan mācīšanas praksē integrēt dzimumu līdztiesības principu, lai likvidētu jebkādus šķēršļus, kas skolēniem liedz neatkarīgi no dzimuma pilnībā īstenot savu potenciālu; aicina dalībvalstis, nodrošinot dzimumu līdztiesību reģionālo izglītības sistēmu mācību programmās un plānos, īpašu uzmanību pievērst tālākajiem reģioniem, jo tajos tiek reģistrēts augsts pret sievietēm vērstas vardarbības līmenis; uzsver, ka visu līmeņu izglītības sistēmās ir jāiekļauj dzimumperspektīva un jāņem vērā diskriminēto cilvēku vajadzības;

98.  mudina dalībvalstis sekmēt vienlīdzības un nediskriminācijas principus izglītības iestādēs gan formālajā, gan ikdienējā izglītībā;

99.  iesaka Komisijai un/vai dalībvalstīm izveidot un popularizēt Eiropas/valsts līmeņa balvu, kuru galvenokārt piešķirtu par sasniegumiem dzimumu līdztiesības nodrošināšanā izglītības iestādēs nolūkā atbalstīt paraugpraksi;

100.  uzsver, ka izglītība ir ļoti svarīgs līdzeklis sociālās iekļautības sekmēšanai un prasmju un kvalifikāciju līmeņa uzlabošanai migrantu un bēgļu vidū un tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem; šajā sakarībā mudina apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz to, kā panākt integrāciju ar izglītības un kopīgu vērtību palīdzību un uzlabojot un sekmējot diplomu un kvalifikāciju atzīšanu, nodrošinot stipendijas un izveidojot partnerības ar universitātēm izcelsmes valstīs, kā arī balstoties uz vērtīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar t. s. izglītības koridoriem;

101.  uzsver, ka jāpieliek lielākas pūles, lai nodrošinātu visu līmeņu izglītības un apmācības pieejamību autohtono minoritāšu skolēniem un atbalstītu izglītības iestādes, kuras piedāvā pakalpojumus autohtono etnisko vai lingvistisko minoritāšu dzimtajā valodā; aicina Komisiju vairāk popularizēt programmas, kas vērstas uz pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz izglītību Eiropas reģionālajās un mazākumtautību valodās; mudina dalībvalstis veicināt mācību piedāvājuma attīstīšanu skolēnu un studentu dzimtajā valodā;

102.  mudina dalībvalstis paaugstināt valodu kompetences līmeni, izmantojot labu praksi, piemēram, oficiāli sertificējot līdz noteiktam vecumam apgūtas svešvalodas prasmi;

103.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvu un elastīgu dotāciju sistēmu talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras cenšas ieviest stipendiju programmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

104.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai” (COM(2016)0381), kurā ierosināti risinājumi prasmju neatbilstības un prasmju deficīta jautājumam un līdzekļi, kā rast pareizo sistēmu prasmju atzīšanai; šajā kontekstā mudina dalībvalstis izveidot kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas (ārkārtīgi vērtīgas, raugoties no vispusīgas personiskās izaugsmes un mūžizglītībai nepieciešamo prasmju attīstīšanas viedokļa), koordinējot to ar vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem un ievērojot atbilstību katras izglītības sistēmas īpašajām iezīmēm; norāda uz hibrīdas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, ko vienādā mērā veido izglītības iestādē un darbavietā īstenota mācīšanās, priekšrocībām un arvien lielāko pievilcīgumu;

105.  iesaka nostiprināt izglītības konsultācijas kā būtisku instrumentu, kas elastīgi aptver dažādas izglītības sistēmas, vienlaikus bagātinot un aktualizējot zināšanas un prasmes;

106.  atbalsta un rosina izglītības un karjeras konsultācijas, jo tas ir būtisks izglītības uzdevums jaunās paaudzes individuālās un sociālās attīstības labad;

107.  uzskata, ka uzņēmējdarbība ir izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks un arī līdzeklis, kas ļauj padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku un inovatīvāku, un tas savukārt palīdz nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm;

108.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir augoša nozare, kas var stimulēt ekonomiku un vienlaikus mazināt trūkumu, sociālo atstumtību un citas sabiedrības problēmas; tādēļ uzskata — lai panāktu sociālāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, izglītībai uzņēmējdarbības jomā būtu jāietver sociālā dimensija un ka ar tās palīdzību būtu jārisina tādi jautājumi kā taisnīga tirdzniecība, sociālie uzņēmumi, uzņēmumu sociālā atbildība un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi;

109.  aicina dalībvalstis izglītībā galvenokārt pievērsties uzņēmējdarbības un finanšu izglītībai, brīvprātīgajam darbam un svešvalodu prasmei un piešķirt šīm prasmēm prioritāru nozīmi profesionālās izglītības un apmācības programmās;

110.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt konkrētās darba iespējas, kas saistītas ar profesionālo izglītību un apmācību, un izcelt to nozīmīgumu darba tirgū;

111.  aicina dalībvalstis attīstīt profesionālās ievirzes konsultācijas, kas veicinātu skolēnu un studentu spēju un interešu apzināšanu un nostiprinātu personalizētu mācīšanas procesu;

112.  uzsver, ka izglītības jomā īpašā situācijā atrodas bērni un jaunieši, kuru vecāki profesionālos nolūkos ceļo pa Eiropu, un aicina Komisiju veikt pētījumu, lai vērstu uzmanību uz šo bērnu un jauniešu īpašo situāciju, proti, sarežģījumiem, ar ko viņi saskaras pirmsskolas un skolas izglītības kontekstā;

113.  iesaka Komisijai, rīkojoties saskaņā ar LESD 349. pantu, sniegt lielāku atbalstu dalībvalstīm, kurām ir tālākie reģioni, lai uzlabotu to izglītības sistēmas visos līmeņos;

114.  mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes regulāri novērtēt un uzraudzīt izglītības politikas, stratēģiju un programmu būtiskumu, ņemot vērā arī atsauksmes no skolotājiem un izglītības guvējiem, lai nodrošinātu, ka izglītības sistēmas arī turpmāk atbilst mainīgajām vajadzībām un attiecīgās valsts sociālekonomiskās situācijas attīstībai; iesaka uzlabot saikni starp izglītības politiku un citām politikas jomām, lai veicinātu un izvērtētu izglītības reformu efektivitāti un sniegumu;

115.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt uz jauniešu nodarbinātību vērsto ES programmu rezultātus un novērtēt to ietekmi; uzsver, ka liela nozīme ir efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām;

116.  atzinīgi vērtē Komisijas veikumu izglītības sistēmu modernizēšanas jomā un šajā sakarībā aicina dalībvalstis vairāk iesaistīties un apņemties īstenot ierosinātos uzlabojumus;

117.  mudina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju atbalstīt izglītības iestādes modernizācijas reformu procesā, piesaistot specializētus kontaktpunktus valsts un/vai reģionālā līmenī, lai tie sniegtu attiecīgu informāciju, norādes un palīdzību;

118.  atkārtoti uzsver nepieciešamību radīt izglītības vidi, kurā tiktu ievērotas visu audzēkņu tiesības un ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, lai viņi varētu apgūt un aizsargāt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un bērnu tiesības, pamatvērtības un iedzīvotāju pilsonisko dalību, tiesības un atbildību, demokrātiju un tiesiskumu, iegūt pārliecību par savu identitāti un pārliecību, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts, un sajūtu, ka viņi tiek novērtēti savās kopienās;

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe

119.  aicina dalībvalstis nodrošināt bezmaksas un taisnīgu piekļuvi augstas kvalitātes agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un mudina tās veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu materiālo un finansiālo nosacījumu izpildi, lai tādējādi ikvienam bērnam būtu nediskriminējoši pieejama agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un paredzēt bērnu vajadzībām vairāk vietu mazbērnu novietnēs un bērnudārzos;

120.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot kopēju Eiropas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu, pamatojoties uz kvalitātes sistēmā ierosinātajiem principiem; atbalsta Eiropas kritērija noteikšanu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes novērtēšanai, kurš tiktu izstrādāts sadarbībā ar skolotājiem un nozares speciālistiem saskaņā ar valsts vai reģionālajiem kvalitātes rādītājiem;

121.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jādara vairāk, lai mudinātu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu pārvaldības struktūras izpētīt iespēju īstenot Eiropas mēroga projektus; norāda, ka profesionāļi tādējādi varētu sekot līdzi didaktiskām inovācijām un padarīt pirmsskolas izglītību nozīmīgāku;

122.  uzskata, ka pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes nevajadzētu izslēgt no Eiropas izglītības telpas; uzskata, ka arī šīm iestādēm tieši tāpat vajadzētu veicināt zināšanu apmaiņu starp dalībvalstīm, īpaši nolūkā apmainīties ar informāciju, īstenojot inovatīvus projektus;

123.  iesaka palielināt sadarbību starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbiniekiem un pirmsskolas izglītības pedagogiem, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un saikni starp dažādiem izglītības līmeņiem, sagatavotu pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņus skolas gaitu uzsākšanai sākumskolā un koncentrētos uz bērnu attīstību; uzsver, cik svarīgas ir attiecības starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu īstenotājiem un bērnu vecākiem un aizbildņiem, starp skolu darbiniekiem un bērniem un starp pašiem bērniem;

124.  mudina dalībvalstis palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes finansējumu, kā arī ekonomisko atbalstu un iniciatīvas (piemēram, nodokļu atlaides, subsīdijas vai atbrīvošana no maksām) vecākiem un aizbildņiem, īpaši tiem, kuri nāk no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, lai dotu viņiem iespēju un mudinātu viņus izmantot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus;

125.  aicina dalībvalstis turpināt investēt darbiniekos, lai piesaistītu attiecīgajai profesionālajai karjerai vairāk cilvēku un tādējādi nodrošinātu augsti kvalificētu darbinieku pieejamību agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā;

126.  aicina dalībvalstis reformēt un uzlabot savas sistēmas, tiecoties sasniegt Barselonas mērķi, kas paredz, ka vismaz 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem būtu jāpiedalās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes programmās;

Skolu izglītība

127.  iesaka īstenot t. s. visas skolas pieeju (whole school approach), lai palielinātu sociālo iekļautību, izglītības pieejamību, demokrātisku pārvaldību, kvalitāti un izglītības daudzveidību, kā arī pievērstos priekšlaicīgas mācību pamešanas un NEET situācijā esošu jauniešu problēmai, vienlaikus cenšoties panākt, lai visu pasākumu centrā būtu mācību rezultāti, skolēnu vajadzības, labklājība un iesaistīšanās skolas dzīvē; iestājas par demokrātisku skolēnu pārstāvības struktūru veicināšanu un atbalstīšanu;

128.  uzsver, ka NEET situācijā esošo jauniešu (kuri nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu) lielo skaitu — gandrīz 6,3 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem — būtu iespējams samazināt, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un padarot skolas praktiskākas un saistītas ar vietējo vidi, kā arī veidojot saikni ar vietējiem uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām, sociālajām iestādēm un NVO; uzskata, ka pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši pēcāk nokļūst NEET situācijā, varētu cīnīties, risinot nabadzības un sociālās atstumtības problēmu; uzskata, ka svarīgi ir arī atbalstīt audzēkņu centienus atrast pašiem savas mācīšanās metodes, tostarp arī mācību kursu apguvi tiešsaistē un jaukta tipa mācīšanos; atzinīgi vērtē aktuālu un saistošu mācību programmu un spēcīgu, labi izstrādātu konsultēšanas sistēmu īstenošanu, kuru ietvaros visiem audzēkņiem tiek piedāvātas augstas kvalitātes konsultācijas un orientācijas pakalpojumi;

129.  uzsver, ka ir nepieciešams nostiprināt iespējas un struktūras skolu iekšējai un ārējai sadarbībai, tostarp starpdisciplināro sadarbību, skolotāju darbu komandā, skolu klasterus un mijiedarbību ar dalībniekiem, kas iesaistīti mācību virzienu izstrādē un īstenošanā, tostarp ar vecākiem; norāda uz starptautisko apmaiņu un skolu partnerību nozīmi, kuras tiek īstenotas, izmantojot tādas programmas kā „Erasmus+” un „e-Twinning”;

130.  uzsver, ka skolu izglītība arī būtu jāpadara elastīgāka, lai uzlabotu reakciju uz faktiskajiem skolēnu dzīves apstākļiem studentiem, piemēram, plašāk izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, lai būtu iespējams uzlabot, piemēram, jaukta tipa mācīšanās iespējas;

131.  uzskata — jo agrāk cilvēki apgūs STEAM prasmes, jo lielākas būs viņu izredzes nākotnē gūt panākumus izglītībā un profesionālajā dzīvē; tādēļ mudina skolās īstenot vairāk STEAM iniciatīvu un vienlaikus veicināt arī sociālo un humanitāro priekšmetu apguvi, cita starpā veidojot ciešāku un diferencētāku sadarbību ar augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības iestādēm;

132.  mudina Komisiju atbalstīt Eiropas jauniešu valodu prasmju pilnveidošanu formālās un neformālās izglītības situācijās, attīstot inovatīvu daudzvalodu pedagoģiju, apmainoties ar daudzvalodu pedagoģisko paraugpraksi un uzlabojot skolotāju valodu prasmes;

133.  mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt pašreizējās iniciatīvas un izstrādāt un īstenot visaptverošu iekļaujošas izglītības politiku un stratēģijas konkrētu vajadzību apmierināšanai, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu tiesību veicināšanai, iekļaujošākas mācību vides veidošanai un atvērtības un iesaistīšanās veicināšanai; aicina Komisiju kopā ar Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru izstrādāt inovatīvas metodes un mācību līdzekļus iekļautības veicināšanai un skolēnu individuālo vajadzību apmierināšanai;

134.  iesaka dalībvalstīm iekļaut vidusskolu mācību programmās mācīšanos par Eiropas Savienību, lai iepazīstinātu skolēnus ar Savienības darbību, vēsturi un Eiropas pilsonības vērtībām;

135.  uzsver, ka skolu mācību programmās un izglītības materiālos ir svarīgi iekļaut un popularizēt zināšanas par sieviešu emancipācijas vēsturi, īpaši zināšanas par sieviešu vēlēšanu tiesībām, tostarp atzīmējot simboliskas gadadienas (piemēram, 2018. gadā aprit 100 gadi, kopš sievietes Polijā un Vācijā ieguva balsošanas tiesības), lai uzlabotu informētību šajā jautājumā un veicinātu sieviešu tiesības izglītības kontekstā;

136.  uzsver, cik svarīga ir veselības mācība un izglītošana attiecību jautājumos, kuras ietvaros jāparedz bērnu un jauniešu izglītošana par attiecībām, kas balstītas uz vienlīdzību, piekrišanu, cieņu un savstarpīgumu, kā arī izglītošana par sieviešu un meiteņu tiesībām, tostarp par reproduktīvo un seksuālo veselību un tiesībām, jo tas ir līdzeklis, lai cīnītos pret stereotipiem, novērstu uz dzimumu balstītu vardarbību un sekmētu labklājību;

137.  mudina skolās piedāvāt skolēniem, skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem Sarkanā Krusta apmācību, lai iemācītu būtiskas pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas un to, kā rīkoties ārkārtas situācijās;

138.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vidusskolēnu apmaiņas izmēģinājuma programmu, kurā piedaloties, skolēni vismaz pusi no mācību gada pavadītu citā dalībvalstī;

139.  aicina dalībvalstis līdz nepieciešamajam minimumam ierobežot standartizētu testu izmantošanu iegūto zināšanu un prasmju novērtēšanai;

140.  mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt pasākumus, kas ļautu atzīt tādus ārvalstīs pavadītus studiju periodus, kuru noslēgumā netiek saņemts diploms vai iegūta kvalifikācija; aicina Komisiju šajā sakarībā ierosināt pamatnostādnes ārvalstīs pavadīto studiju periodu atzīšanai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošo paraugpraksi, izglītības sistēmu savstarpējo novērtēšanu un pamatkompetencēs balstītu pieeju, kā arī valstu izglītības sistēmu un kultūru specifiskās iezīmes;

141.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes cīnīties pret iebiedēšanu, kiberiebiedēšanu, aizskarošu izturēšanos, atkarībām un vardarbību, skolās sadarbībā ar tiešajiem labuma guvējiem un visām ieinteresētajām personām (it īpaši skolotājiem, vecāku apvienībām un specializētām NVO) izstrādājot skolu profilakses programmas un izpratnes veicināšanas kampaņas, paredzot iekļautības veicināšanu;

142.  iesaka dalībvalstīm, dalībvalstu izglītības iestādēm un Komisijai aktīvāk popularizēt skolēnu vidū nodarbošanos ar sportu;

Augstākā izglītība

143.  aicina veidot Eiropas izglītības telpu, pamatojoties uz jau pastāvošo sistēmu potenciālu, piemēram, Eiropas pētniecības telpu, Inovācijas savienību un Eiropas augstākās izglītības telpu, lai tās varētu stiprināt un papildināt cita citu;

144.  mudina dalībvalstis investēt augstākajā izglītībā vismaz 2 % no valsts IKP un ievērot ES kritēriju līdz 2020. gadam panākt, lai pētniecībā un izstrādē (R&D) tiktu investēti 3 % no ES IKP;

145.  ierosina dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm, izmantojot valsts un reģionālos resursus un piešķirot Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļus, dot priekšroku izglītības programmām, kā arī sadarbības veicināšanai starp augstākās izglītības vidi, darba vidi, rūpniecības un pētniecības aprindām un sabiedrību kopumā;

146.  aicina dalībvalstis veicināt iekļaujošāku un pieejamāku mobilitāti studentiem, praktikantiem, mācekļiem pasniedzējiem, pētniekiem un administratīvajam personālam, jo mobilitāte gan veicina personīgo un profesionālo attīstību, gan uzlabo mācīšanās, mācīšanas, pētniecības un administrēšanas kvalitāti; uzstājīgi atbalsta visiem paredzētas mobilitātes veicināšanu, šajā nolūkā cita starpā nodrošinot raitu kredītpunktu un ārvalstīs iegūtu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, pienācīgu finansējumu un personisku atbalstu, sociālo tiesību garantijas un attiecīgā gadījumā — izglītības mobilitātes iekļaušanu izglītības programmās kā šo programmu elementu; šajā sakarībā pieņem zināšanai Komisijas jaunās iniciatīvas, tostarp eCard, kas paredzētas studentu pārrobežu mobilitātes veicināšanai;

147.  uzskata, ka finansējums pasniedzēju un pētnieku mobilitātei būtu jāpalielina, līdzās izdevumu atlīdzināšanai nodrošinot mācību/pētniecības stipendijas, pagarinot uzturēšanās ilgumu ārzemēs, vienkāršojot atļauju piešķiršanas procedūras, kā arī veicinot mācībspēku/pētnieku savstarpējas konsultējošas palīdzības veidus;

148.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pastiprināt mobilitāti pieaugušo izglītībā, kā tas jau notiek programmā „Erasmus+”;

149.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kvalifikāciju un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un saderīgumu pārrobežu mērogā, lai nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Eiropas Savienības līmenī un visās valstīs, kas pievienojušās Eiropas augstākās izglītības telpai;

150.  uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas un piemērotus instrumentus jaunu mācīšanas un mācīšanās veidu kvalitātes noteikšanai, piemēram, attiecībā uz e-mācībām, masveida atvērtajiem tiešsaistes kursiem (MOOC) un atvērtās piekļuves resursiem; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) un citu nozīmīgu Eiropas tīklu ieguldījumu kvalitātes nodrošināšanas ieviešanā;

151.  aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt atjaunināto ES augstākās izglītības programmu augstākās izglītības iestāžu, reģionālo un vietējo pašvaldību un darba devēju vidū, lai risinātu augstākās izglītības iestāžu un studentu vajadzības un grūtības, veidotu sadarbību ar vietējiem un reģionāliem dalībniekiem, iesaistītu vietējās kopienas, veicinātu vietējo un reģionālo attīstību un inovāciju, veidotu iekļaujošas un savstarpēji saistītas augstākās izglītības sistēmas, stiprinātu sadarbību ar darba devējiem un apmierinātu prasmju vajadzības reģionos; turklāt mudina augstākās izglītības iestādes vairāk iesaistīties vietējā un reģionālajā attīstībā, cita starpā piedaloties kopienu sadarbības projektos;

152.  prasa pildīt jaunajā Prasmju programmā iekļautās apņemšanās, tostarp atbalstīt dalībvalstu centienus sniegt vairāk informācijas par augstskolu absolventu panākumiem darba tirgū; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumu līdz 2020. gadam izveidot Eiropas absolventu gaitu apzināšanas sistēmu; uzskata, ka absolventu gaitu apzināšanai un precīzu un attiecīgu datu vākšanai — ne tikai valstu, bet arī ES līmenī — ir būtiska nozīme kvalitātes nodrošināšanā un kvalitatīvas izglītības izstrādāšanā;

153.  mudina Komisiju pastiprināt centienus mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā starp dalībvalstīm un reģioniem, ierosinot jaunas iniciatīvas Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros, un atbalstīt pētniecības un mācīšanas pasākumu apvienošanu Marijas Sklodovskas-Kirī programmas stipendiātiem, kuri gatavojas akadēmiskai karjerai;

154.  ierosina paredzēt ES STE(A)M koalīcijā plašu disciplīnu klāstu, lai sagatavotu skolēnus dzīvei un darbam dinamiski mainīgā realitātē;

155.  atbalsta Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmas (ECTS) kredītpunktu piešķiršanu studentiem par sabiedrības labā veiktu brīvprātīgo darbu, lai tādējādi veicinātu studentu profesionālo un personisko attīstību;

156.  uzsver, ka starptautiskās sadarbības programmas, kultūras diplomātija un politiski dialogi ar trešām valstīm augstākās izglītības jomā ne tikai rada brīvāku zināšanu apriti, bet arī palīdz uzlabot Eiropas augstākās izglītības kvalitāti un starptautiskās pozīcijas, vienlaikus veicinot pētniecību un inovāciju, sekmējot mobilitāti un starpkultūru dialogu un veicinot starptautisko attīstību saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem;

157.  uzskata, ka nākotnes prasībām atbilstošās izglītības sistēmās būtu jāiekļauj mācīšanās par ilgtspējību un miera veidošanu, un tām vajadzētu būt daļai no plašākām pārdomām par darbam nepieciešamajām prasmēm brīdī, kad Eiropas sabiedrībā aug digitalizācijas un robotizācijas līmenis, galveno uzmanību pievēršot ne tikai ekonomikas izaugsmei, bet arī izglītības guvēju personīgajai attīstībai, veselības uzlabošanai un labklājībai;

158.  aicina dalībvalstis veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba pasauli, lai labāk sagatavotu studentus darba tirgum, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu prasmju neatbilstību un prasmju deficītu; šajā sakarībā mudina iekļaut augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības programmās kvalitatīvas un būtiskas darba prakses, kas tiktu atzītas ar ECTS kredītpunktiem, un paredzēt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm, darba tirgu, pētniecības sektoru un vietējiem un reģionālajiem ekonomikas dalībniekiem kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmu, profesionālās orientācijas, māceklības un stažēšanās izstrādē un paredzēt arī reālajā dzīvē balstītu apmācību, kas būtu jāiekļauj profesionālās un augstākās izglītības programmās; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt ikvienam ES jaunietim tiesības saņemt darba piedāvājumu, kļūt par mācekli, saņemt papildu apmācību vai apvienot darbu un apmācību;

159.  uzskata — lai nodrošinātu kvalitatīvu mācekļa vietu vai prakses vietu piedāvājumu, būtiska nozīme ir līgumiem, kuros skaidri noteikti visu pušu pienākumi un atbildība un norādīts prakses vai māceklības ilgums, mācīšanās mērķi un uzdevumi, kas atbilst skaidri noteiktām apgūstamajām prasmēm, nodarbinātības statuss, adekvāta kompensācija/atalgojums, tostarp par virsstundu darbu, sociālā aizsardzība un nodrošinājuma sistēmas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un/vai piemērojamie koplīgumi;

160.  uzsver, ka mācekļiem un praktikantiem ir jāpiedāvā pienācīgs mācīšanās un apmācības saturs un pienācīgi darba apstākļi, lai nodrošinātu viņu izšķirīgo lomu pārejā no izglītības uz profesionālo dzīvi; norāda, ka stažēšanos un māceklību nekad nedrīkst izmantot, lai aizstātu pilnvērtīgas amata vietas, un pret stažieriem un mācekļiem nedrīkst attiekties kā pret lētu vai pat neatalgotu darbaspēku;

161.  ierosina augstskolām un mācību centriem piedāvāt profesionālās izglītības skolotāju sākotnējo sagatavošanu un tālākizglītību, piesaistot ekspertus, kas strādā specializētās jomās, uz kurām attiecas attiecīgie profesionālās izglītības kursi;

Skolotāji — mācību kvalitātes garants

162.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt skolotājus saistībā ar inovācijas un tehnoloģiju integrēšanu mācību procesā, nostiprinot viņu digitālās prasmes, kā arī nodrošinot viņiem attiecīgos resursus un atbalstu, piemēram, palielinot prasmju atsvaidzināšanas piedāvājumu un attīstot tiešsaistes kopienas un atvērtos izglītības resursus un kursus;

163.  atbalsta Mācīšanas un mācīšanās akadēmijas izveidi, kas varētu būt papildu instruments, kuru skolotāji varētu izmantot, lai mācītos un apmainītos ar labāko praksi Eiropas līmenī, proti, tā būtu tiešsaistes apmaiņas, pieredzes apmaiņas un savstarpējas mācīšanās centrs, kā arī vieta, kur regulāri notiktu sanāksmes — darbsemināri, semināri un konferences, kas būtu veltītas skolotāju sadarbības veicināšanai, mācīšanas kvalitātes uzlabošanai un skolotāju profesionālās attīstības sekmēšanai; aicina Komisiju ierosināt projektu šādas akadēmijas izveidei, pamatojoties arī uz European Schoolnet Academy zinātību;

164.  atgādina par pedagoģiskās izglītības nozīmi augstākās izglītības iestāžu mācībspēku sagatavošanā, kā arī to, ka, pieņemot darbā pasniedzējus, pedagoģiskajām kompetencēm būtu jāpiešķir vismaz tikpat liela nozīme kā pētniecības kompetencēm; uzsver uz pētniecību balstītas izglītības un pedagoģisko pētījumu lomu uz studentiem orientētas pieejas stimulēšanā mācīšanās un mācīšanas procesā, aktīvas mācīšanās veicināšanā, prasmju attīstības pilnveidošanā un mācīšanas metožu uzlabošanā;

165.  aicina dalībvalstis ieviest stimulus jauniešu un kvalificētu mācībspēku piesaistīšanai un motivēšanai iesaistīties un strādāt izglītības sistēmā;

166.  uzsver, ka ir jāatzīst agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darbinieku profesionālais statuss;

167.  prasa sniegt atbalstu skolotājiem, kuri pasniedz mācību priekšmetus vairākās valodās, jo tas ir svarīgs izglītības internacionalizācijas faktors;

168.  uzsver starpkultūru mācīšanās nozīmi skolotāju izglītībā nolūkā uzlabot skolotāju starpkultūru kompetences, lai veicinātu Eiropas kultūru un kopējas vērtības, kā arī Eiropas dimensiju mācību procesā; atzīmē, ka starpkultūru prasmes ir būtiskas darbam arvien daudzveidīgākā sabiedrībā, kā arī internacionalizācijas veicināšanai skolās;

169.  apzinās, ka ir nepieciešams radīt sinerģiju starp skolotāju zināšanām un skolēnu potenciālu tehnoloģiju jomā, lai gūtu maksimālus mācību rezultātus;

170.  iesaka iekļaut visos skolotāju sagatavošanas posmos mācību praksi, kuru vadītu īpaši apmācīti mentori;

171.  mudina skolotājus un skolu vadītājus veicināt inovācijas ieviešanu skolu vidē un sekmēt tās attīstību, un uzņemties vadošo lomu šajā jomā;

172.  mudina augstākās izglītības iestādes piešķirt prioritāru nozīmi augstākās izglītības mācībspēku un pētnieku pedagoģisko zināšanu pilnveidošanai un aktualizēšanai un to atbalstīt un atzinīgi novērtēt, tostarp attiecībā uz mūsdienu tehnoloģiju piedāvātajām izglītības iespējām, raugoties uz to kā veidu, kā vairot studentu panākumus un mācību procesa efektivitāti;

173.  atbalsta jaunu, inovatīvu un vērienīgu mācību metožu un izglītības standartu izstrādi, lai labāk apmierinātu studentu un augstākās izglītības iestāžu vajadzības, kā arī labāk reaģētu uz problēmjautājumiem strauji mainīgajā pasaulē;

o
o   o

174.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 183, 14.6.2014., 22. lpp.
(2) OV C 183, 14.6.2014., 30. lpp.
(3) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(4) OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0360.
(6) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(8) OV C 346, 21.9.2016., 2. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.
(10) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(11) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(12) http://www.socialsummit17.se/wp-content/uploads/2017/11/Concluding-report-Gothenburg-summit.pdf
(13) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/educ/122123.pdf
(14) OV C 104, 16.4.1984., 69. lpp.
(15) OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0303.
(17) http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Gender_statistics
(18)  http://www.cedefop.europa.eu/lv/publications-and-resources/publications/3072, https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/ef1502en_0.pdf


Virzība uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari
PDF 211kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. jūnija rezolūcija Virzība uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas akvakultūras nozari: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi (2017/2118(INI))
P8_TA(2018)0248A8-0186/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” (COM(2013)0229),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regulu (ES) Nr. 304/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā(1),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 5. augusta Regulu (EK) Nr. 710/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģisko ražošanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. septembra Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu Nr. (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par Eiropas jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāna izstrādi, lai mazinātu jūraskraukļu pieaugošo ietekmi uz zivju krājumiem, zivsaimniecību un akvakultūru(11),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai(12),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par zivsaimniecības un akvakultūras produktu importa režīmu ES saistībā ar gaidāmo KZP reformu(13),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 23. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā(14),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par pētniecības un inovācijas potenciāla izmantošanu jūras nozaru ekonomikā, lai radītu darbvietas un izaugsmi(15),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 12. maija rezolūciju par zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības sektorā(16),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par Ūdens pamatdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas piemērošanu saistībā ar akvakultūru (SWD(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada dokumentu “Pārskata ziņojums: zivju akvakultūras noteikumu īstenošana” (DG SANTE, 2015–7406 — MR),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumu “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” (COM(2017)0339),

–  ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) 2016. gada ekonomikas ziņojumu par ES akvakultūras nozari,

–  ņemot vērā Eirobarometra ziņojumu “Patērētāju paradumi attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras produktiem” (2017) un Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) veikto papildu analīzi,

–  ņemot vērā zinātnisko atzinumu “Pārtika no okeāniem”, ko 2017. gada novembrī izstrādāja augsta līmeņa zinātnisko konsultantu grupa,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu,

–  ņemot vērā OIE izstrādāto Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pantu un 43. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par kohēzijas un attīstības veicināšanu ES tālākajos reģionos: LESD 349. panta īstenošana(17),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0186/2018),

A.  tā kā akvakultūras nozare, tostarp jūras un saldūdens zivkopība, kā arī gliemju, vēžveidīgo, jūraszāļu un adatādaiņu audzēšana, ir inovatīva ekonomikas nozare, kas ir visstraujāk augošais pārtikas ražošanas sektors un, iespējams, augstās tehnoloģijas nozare, kurai nepieciešami strukturāli ieguldījumi un ieguldījumi pētniecībā, kā arī ilgtermiņa darbības un finanšu plānošana;

B.  tā kā zivkopībai un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu audzēšanas nozarei ir liela un būtiska loma ekonomikas, nodarbinātības un sociālo un vidisko jautājumu risināšanā, kas uzlabo dzīves kvalitāti Savienības piekrastes un iekšzemes apgabalos un tālākos reģionos, kā arī sekmē eiropiešu nodrošināšanu ar pārtiku un veicina uzturdrošību; tā kā atsevišķi faktori nelabvēlīgi ietekmē akvakultūras produktu ražošanu, tādi kā vidiskie un ar klimatu saistītie faktori, taču vislielāko ietekmi atstāj plēsīgie dzīvnieki; tā kā saskaņā ar vairākiem pētījumiem ražošanu būtiski ietekmē šī plēsīgo dzīvnieku problēma;

C.  tā kā Komisijas paziņojumā “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” ir uzsvērtas četras prioritārās jomas, kam jāpievēršas, lai atraisītu ES akvakultūras potenciālu: administratīvās procedūras, koordinēta telpiskā plānošana, konkurētspēja un jo īpaši nozares sasaiste ar zinātni, kā arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

D.  tā kā tajā pašā paziņojumā dalībvalstīm ir ieteikts izstrādāt daudzgadu valsts stratēģiskos plānus akvakultūras jomā, tajos ietverot būtiskāko trūkumu analīzi un problēmas, kuras jāatrisina, kā arī šajos plānos ir jāizvirza kopīgi mērķi un, ja iespējams, jānosaka rādītāji, ar kuriem novērtēt panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā;

E.  tā kā par vienu no prioritārajiem mērķiem ir jānosaka vietējo ekosistēmu un krājumu uzturēšana, novēršot vietējo zvejniecību un saimniecību pārvietošanu un likvidāciju;

F.  tā kā, neraugoties uz labajiem nodomiem un centieniem, ES akvakultūras nozarē ir vērojama stagnācija, kas ir krasā pretstatā tās aizvien lielākajai izaugsmei citos pasaules reģionos;

G.  tā kā ir aplēsts, ka ES akvakultūras produkcija apmierina tikai 10 % no iekšzemes pieprasījuma pēc zivīm, un tā kā vairāk nekā puse no pieprasītajiem zvejas produktiem ir imports no trešām valstīm;

H.  tā kā akvakultūra būtu jāuztver un jāpārvalda kā lauksaimniecības joma, jo īpaši saistībā ar audzēšanu dīķos;

I.  tā kā sevišķi smaga ir akvakultūras nozares atpalicība tālākos reģionos;

J.  tā kā nesenajā augsta līmeņa zinātnisko konsultantu grupas atzinumā par komisāra K. Vella šai grupai uzdoto jautājumu, proti, “kā iegūt vairāk pārtikas un biomasas no okeāna tā, lai nākamajām paaudzēm neatņemtu okeāna nodrošinātos labumus?” ir ietverti šādi ieteikumi: “iekļaut “pārtikas no okeāna” atbildīgas kultūras paradigmu .. plašās ES un pasaules līmeņa sistēmu politikas programmās”; un: “nodrošināt marikultūras attīstību Eiropā augstākā un stratēģiskākā līmenī, izmantojot visaptverošu un saskaņotu politikas satvaru — tas ietver norādījumu sniegšanu par marikultūras prasību iekļaušanu, īstenojot 2014. gada ES direktīvu par jūras telpisko plānošanu un paplašinot tehnoloģisko sadarbību, kurā būtu ietverta arī akvakultūra, saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (SFPA) starp ES un dienvidu partnervalstīm”;

K.  tā kā darba sākšanai akvakultūras audzētavā vai tās paplašināšanai Eiropas Savienībā ir jāsaņem dažādas atļaujas un licences un tā kā šo oficiālo dokumentu saņemšanas procedūra ES līmenī nav saskaņota un kopumā ir lēna, sarežģīta un tai trūkst juridiskās noteiktības un ekonomiskās paredzamības; tā kā šādā situācijā pastāv risks, ka nozares attīstība tiks kavēta un nozarē varētu samazināties ieguldījumi, kā rezultātā pieaugtu nozares izmaksas, kā arī netieši tiktu stimulēts imports no trešām valstīm;

L.  tā kā akvakultūrā vissarežģītākās ir procedūras, kas saistītas ar vides prasībām (ietekmes uz vidi novērtējumi, stratēģiskie vides novērtējumi un uzraudzības procedūras), taču, lai cik tas nebūtu parodoksāli, šo administratīvo procedūru lēnums un sarežģītība ne vienmēr nodrošina vides aizsardzību, bet gan gluži pretēji — dažkārt apgrūtina sociālekonomisku, vidiski ilgtspējīgu un kvalitatīvu akvakultūras audzētavu izveidi; tā kā pastāv atšķirības starp saldūdens akvakultūru un marikultūru; tā kā akvakultūras apakšnozaru atšķirības liek īstenot atšķirīgu praksi saistībā ar krājumu pārvaldību, barošanu un reproducēšanu; tā kā šīs atšķirības ir pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot ES akvakultūras regulējumu un jo īpaši ilgtspējīgus vidiskos standartus;

M.  tā kā birokrātiskā sarežģītība un lēnums, jo īpaši saistībā ar licencēšanu un plānošanu, rada bezdarbību, kas potenciālajiem investoriem neglābjami palielina ekonomiskās un darbaspēka izmaksas jomās, kurās tiek veidotas akvakultūras dzīvnieku audzētavas, un jo īpaši tiek ietekmēta sieviešu un jauniešu nodarbinātība;

N.  tā kā nolūkā realizēt adekvātu telpisko plānošanu ir jāņem vērā dažādo lietotāju atšķirīgās vajadzības, kā arī jānodrošina dabas aizsardzība, un ir jācenšas šīs jomas saskaņot; tā kā atsevišķos reģionos telpu trūkums, slikta telpiskā plānošana un konfliktējošas attiecības ar citām ekonomikas darbībām būtiski ietekmē ES akvakultūras attīstību, jo akvakultūras nozare var būt mazāk svarīga, ja salīdzina ar citām ietekmīgākām nozarēm;

O.  tā kā telpiskā plānošana ir viens no akvakultūras ilgtermiņa attīstības priekšnoteikumiem un nepieciešams līdzeklis, ar ko nodrošināt akvakultūras darbībām atvēlētās telpas atbilstīgu plānošanu, ņemot vērā citas darbības attiecīgajos reģionos;

P.  tā kā ES vides tiesību aktu pamatā ir direktīvas (Jūras stratēģijas direktīva, Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva) un tā kā līdz ar to minēto direktīvu transponēšana un piemērošana ir atstāta dalībvalstu un vietējo un reģionālo iestāžu ziņā; tā kā tādēļ trūkst vienveidīgas īstenošanas visā ES, kas rada juridisko nenoteiktību uzņēmumiem un audzētavām, kā arī investori nesaņem vajadzīgo paredzamību un tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi;

Q.  tā kā saskaņā ar zinātnisko atzinumu “Pārtika no okeāniem” vienīgais veids, kā no okeāna īstermiņā iegūt ievērojami vairāk pārtikas un biomasas, ir zvejot organismus, kas atrodas barības ķēdes apakšā, piemēram, makroaļģes un divvākgliemjus;

R.  tā kā akvakultūras dažādie valsts vai reģionālie tiesiskie regulējumi var novest pie tā, ka uzņēmumiem tiek noteiktas atšķirīgas tiesiskās prasības, pat ja tie darbojas vienā un tajā pašā jūras baseinā, kas savukārt var izkropļot konkurenci;

S.  tā kā atzinīgi ir jāvērtē veiksmīgas sadarbības piemēri, par kuriem liecina brīvprātīgas vienošanās un citas vienošanās starp vides aizsardzības aktīvistiem un nozari; tā kā — lai gan atzinīgi ir jāvērtē pozitīvie akvakultūras rezultāti labas ūdens kvalitātes un ūdens ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanā, ir svarīgi arī atzīt un censties mazināt negatīvo ietekmi uz vietējo vidi un ūdens kvalitāti, kāda varētu būt akvakultūrai; tādēļ mudina turpināt inovāciju un īstenot iniciatīvas, lai nozare būtu ilgtspējīga un ienesīga ilgtermiņā;

T.  tā kā divvākgliemju un makroaļģu audzēšanai ir nepieciešama līdzsvarota barojošo sāļu novadīšana vidē;

U.  tā kā, ņemot vērā iepriekš minēto, šāda veida saldūdens zivaudzētava sniedz arī vides aizsardzības pakalpojumus, saglabājot ūdens kvalitāti un kvantitāti, un ES lēmumu pieņēmējiem šis aspekts ir jāatzīst un jāatbalsta vairāk nekā tas notiek pašlaik;

V.  tā kā ES produktiem ir jāatbilst daudziem stingriem vides, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības un patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un standartiem, kas attiecas uz ražošanas darbībām, barību, transportēšanu, apstrādi un nodarbināto sociālajiem apstākļiem un tieši ietekmē ražošanas izmaksas; tā kā šo prasību rezultātā tiek radīti izcilas kvalitātes un ilgtspējīgi produkti, kas var būt dārgāki un līdz ar to bieži vien mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar importētajiem produktiem, kuru ražošanā piemēroti zemāki vides, sociālie un darba standarti un kuri līdz ar to ES tirgū nereti nonāk par zemāku cenu, turklāt kuru ražošanā nav ievēroti dzīvnieku labturības un veselības standarti;

W.  tā kā atsevišķi akvakultūras uzņēmumi lielā mērā ir atkarīgi no energoresursiem, kas sadārdzina akvakultūras produktu ražošanu;

X.  tā kā zivju — cilvēka veselībai vēlamas pārtikas, kas satur olbaltumvielas, taukskābes, vitamīnus, minerālvielas un būtiskākos mikroelementus, — patēriņš ir jāpalielina un tā kā ES jūrasvelšu izcilajai kvalitātei ir jābūt būtiskai ES akvakultūras iezīmei, kas palielina tās konkurētspēju;

Y.  tā kā līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē pastāvīgi pieaug arī zivju patēriņš;

Z.  turklāt tā kā ne vienmēr tiek saskaņotas ES tirdzniecības, sociālās un vides rīcībpolitikas: piemēram, ES piešķir vispārējās preferenču shēmas (VPS un VPS +) statusu neaizsargātām jaunattīstības valstīm, lai tās varētu maksāt mazākas nodevas par eksportu uz ES vai šādas nodevas nemaksāt vispār, tādējādi nodrošinot šīm valstīm tik nozīmīgo piekļuvi ES tirgum un veicinot to izaugsmi; tā kā tajā pašā laikā atsevišķas no šīm valstīm, piemēram, vairākas Āzijas valstis, ražo akvakultūras produktus, kas neatbilst vides, dzīvnieku labturības, veselības, sociālajiem un darba standartiem, kādi ir jāievēro ES uzņēmējiem, turklāt atsevišķos gadījumos šo trešo valstu uzņēmumos tiek pārkāptas cilvēktiesības;

AA.  turklāt tā kā ES ir ļoti atkarīga no tādu zvejas produktu importa no trešām valstīm, ko varētu izmantot akvakultūras dzīvnieku barībā, un tā kā līdz šim nav pietiekami pētīti un nav pietiekami popularizēti ilgtspējīgāki alternatīvas barības risinājumi;

AB.  tā kā ES ārējā tirdzniecībā akvakultūras jomā pastāv deficīts un notiek negodīga konkurence starp akvakultūras produktiem, kas importēti no trešām valstīm, un produktiem, kas ražoti ES, kā rezultātā pasliktinās pārtikas kvalitāte un tiek nodarīts kaitējums patērētāju veselībai;

AC.  tā kā akvakultūra trešās valstīs rada iespējas ES ieguldījumiem;

AD.  tā kā Eiropas patērētāji nespēj uztvert Eiropas un trešo valstu akvakultūras produktu atšķirības kvalitātes, ietekmes uz vidi, sociālās uzvedības un dzīvnieku labturības ievērošanas ziņā, jo patērētāju saņemtā informācija ir nepietiekama vai neprecīza (jo īpaši informācija par izcelsmes valsti, atkausēšanu vai sugas norādīšanu);

AE.  tā kā ES spēkā ir skaidri tiesību akti par patērētajiem sniedzamo informāciju par akvakultūras produktiem un tā kā līdz ar to par šīs informācijas kontroli atbild dalībvalstu iestādes; tomēr tā kā šīs būtiskās informācijas nesniegšana patērētājiem ir ļoti izplatīts pārkāpums, ko piekopj gan zivju tirgotāji, gan restorāni; tā kā šāda nepilnīgas īstenošanas situācija apdraud ES akvakultūras konkurētspēju;

AF.  tā kā ilgtspējīga zivkopība ir balstīta uz veselīgu dzīvnieku audzēšanu, un šajā nolūkā ir būtiski izstrādāt specifiskus un inovatīvus veterinārijas līdzekļus, jo īpaši vakcīnas un antibiotikas, ko atbildīgā un ierobežotā veidā varētu izmantot, lai nodrošinātu dzīvnieku un patērētāju veselību un labjutību, kā arī ražotu drošus un uzturvērtīgus akvakultūras produktus, kas nekaitē videi un savvaļas sugām; tā kā saistībā ar infekciju un slimību ārstēšanu un ietekmi uz produktu kvalitāti ES dzīvnieku veselības noteikumos ir jāņem vērā arī akvakultūras īpatnības un zivju sugu specifiskums;

AG.  tā kā Eiropas “Viena veselība” rīcības plānā pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai ir norādīts, ka imunizācija ar vakcinācijas starpniecību ir izmaksu ziņā efektīvs sabiedrības veselības pasākums, ar ko apkarot pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušos rezistenci(18), kas vienlīdz attiecas arī uz akvakultūru;

AH.  tā kā Eiropas sabiedrības un patērētāju priekšstati par akvakultūru dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, tomēr kopumā ir skaidrs, ka ir vajadzīgi uzlabojumi;

AI.  tā kā — lai gan vienmēr ir iespējams panākt uzlabojumus, īstenojot labāko praksi, negatīvajai attieksmei pret šo nozari pamatā ir nevis reālas problēmas (vides, kvalitātes vai drošības aspekti), bet gan aizspriedumaini patērētāju priekšstati par akvakultūru; tā kā lielā mērā šī situācija ir saistīta ar priekšstatu, ka akvakultūras reālā ietekme dažās trešās valstīs (jaunattīstības valstīs) izpaužas arī ES, kas neatbilst patiesībai;

AJ.  tā kā ļoti dažādā prakse, kāda pastāv akvakultūras nozarē, cita starpā ir radījusi ievērojamas produktu kvalitātes, vides ietekmējuma un sanitāro apstākļu atšķirības, un līdz ar to patērētāji bieži vien apšauba attiecīgā produkta vērtību;

AK.  tā kā sliktais priekšstats par akvakultūru ietekmē ne tikai to, kā valsts administratīvās iestādes šo nozari pārvalda (licencēšana, plānošana u. c.), bet arī akvakultūras tirdzniecības nosacījumus;

AL.  tā kā ir svarīgi norādīt uz potenciālu, kāds piemīt saldūdens akvakultūrai, slēgtu ūdenstilpņu akvakultūrai uz sauszemes, integrētām multitrofiskām akvakultūras un recirkulācijas sistēmām jeb akvaponikai urbānos apgabalos, jo ar šiem pasākumiem var uzlabot pārtikas nodrošinājumu un attīstīt lauku apvidus;

AM.  tā kā vēžveidīgie, mīkstmieši un ūdensaugi, piemēram, aļģes, arī ir nozīmīgi akvakultūras resursi;

AN.  tā kā pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas akvakultūras potenciāla atraisīšanā; tā kā ražošanu var ilgtspējīgi palielināt ar inovācijā balstītu paplašināšanos, ūdeņu reģenerāciju un attīrīšanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, energoefektivitāti un resursefektivitāti, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi un nodrošinot vides pakalpojumus;

AO.  tā kā liela nozīme ir zinātnisko datu ES līmeņa standarta protokolam, ar ko būtu iespējams uzraudzīt un uzlabot pārvaldības un ražošanas praksi, kā arī ietekmi uz vidi un veselību;

AP.  tā kā priekšroka būtu jādod vietējo vai endēmisko sugu audzēšanai, lai samazinātu ietekmi uz vidi un padarītu akvakultūru ilgtspējīgāku;

AQ.  tā kā grūtības saņemt kredītu un ilgais laiks starp ieguldīšanu un pirmo pārdošanu (parasti 3 gadi vai vairāk) var aizbaidīt investorus;

AR.  tā kā nosacījumi priekšfinansējuma saņemšanai, kurus piedāvā bankas un finanšu iestādes, kļūst aizvien stingrāki;

AS.  tā kā procedūras, kas vairumā gadījumu interesantiem nav pietiekami skaidras, un daudzie dokumenti, kas ir jāiesniedz, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), attur no pieteikumu iesniegšanas; tā kā aptuveni EUR 1280 miljoni, kas ir pieejami pašreizējā (2014–2020) plānošanas periodā, nav pietiekami, lai attīstītu Eiropas akvakultūras nozari; turklāt tā kā līdzekļu apgūšanas spēja dalībvalstīs ir ārkārtīgi zema;

AT.  tā kā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu akvakultūru, ir jāņem vērā potenciālā ietekme uz savvaļas zivju krājumiem un ūdens kvalitāti, un vienlaikus ir vajadzīgi arī veselīgi zivju krājumi un izcila ūdens kvalitāte;

AU.  tā kā pieejamie dati liecina, ka palielinās starpība — šobrīd tā ir ap 8 miljoniem tonnu — starp jūras produktu patēriņu ES un zvejniecībā gūto lomu apmēru; tā kā ilgtspējīga akvakultūra kopā ar ilgtspējīgām zivsaimniecībām var nodrošināt ilgtermiņa pārtikas un uztura drošību, tostarp pārtikas piegādi, kā arī izaugsmi un nodarbinātību Savienības iedzīvotājiem un palīdzēt apmierināt pasaulē pieaugošo pieprasījumu pēc akvakultūras produktiem, ja vien akvakultūras darbībām tiek izmantoti ilgtspējīgi avoti un netiek pieļauta vides degradācija; tā kā līdz ar to varētu tikt sekmēta vispārējā mērķa sasniegšana, proti, likvidēt starpību starp jūras produktu patēriņu un ražošanu ES;

AV.  tā kā akvakultūrā vienu kilogramu mazvērtīgu zivju var pārstrādāt vienā kilogramā augstvērtīgu zivju (kā tas ir, piemēram, saistībā ar moivu–akmeņplekstu aprites ķēdi, kurā vērtība no EUR 0,10 kg palielinās līdz EUR 7 kg);

AW.  tā kā jaunieši ir mazāk ieinteresēti strādāt akvakultūras nozarē vai tās finansēšanā un attīstīšanā, jo nav nodrošināta pietiekama komunikācija, nozarē ir vājas finansiālās izredzes un trūkst stabilitātes, kas šo nozari padara nepievilcīgu jauniešiem;

AX.  tā kā ilgtspējīga akvakultūra, kura pieder kopienai un kuru kopiena pati pārvalda, var būt sociālekonomisks ieguvums nomaļajos piekrastes reģionos un labvēlīgi ietekmēt zilo ekonomiku;

AY.  tā kā visā Eiropas akvakultūras nozarē saldūdens akvakultūras īpatsvars ir 20 % un tā kā ES atbalstam vajadzētu būt proporcionālam šim rādītājam; tā kā saldūdens akvakultūras īpatnības nozīmē, ka tai ir vajadzīgi īpaši noteikumi un atsevišķa sadaļa likumdošanā par ES kopējo zivsaimniecības politiku;

AZ.  tā kā pētniecībai un inovācijai ir izšķirīga nozīme, lai ES tirgū uzlabotu akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju;

BA.  tā kā saldūdens akvakultūras projektus var īstenot arī, finansējumu saņemot ex post, un tā kā šādos gadījumos investoriem bieži vien ir jāpieliek nesamērīgas pūles, un līdz ar to zivkopji bieži vien neuzdrošinās šādus projektus uzsākt; tā kā atbalsta apmērs vairumā gadījumu ir neatbilstīgs,

ES akvakultūras potenciāla pilnīga izmantošana

1.  atzīst, ka ilgtspējīga akvakultūra, kas ietver gan jūras, gan saldūdens akvakultūru, var labvēlīgi ietekmēt nodarbinātību un ekonomiku Savienībā kopumā, uzlabojot produktivitāti un dzīves kvalitāti Savienības piekrastes un iekšzemes reģionos; uzsver, ka ir jāpaātrina izstrāde, diversifikācija un inovācija, palielinot no akvakultūras iegūto zivju, vēžveidīgo, gliemju, aļģu un adatādaiņu apjomus, uzlabojot šo produktu konkurētspēju (lai ES saražoto akvakultūras produktu apjoms būtu vismaz tāds pats kā tagadējais globālais akvakultūras izaugsmes līmenis piecos gados un lai mudinātu ieguldīšanu energoefektīvākā un ekonomiskākā aprīkojumā) un palielinot šo produktu patēriņu, kas sekmētu ES iedzīvotāju uzturdrošību un apgādi ar pārtiku; prasa šos mērķus īstenot tā, lai saglabātu jūras ekosistēmu pienācīgu funkcionēšanu, kas ļautu turpināt ienesīgu akvakultūras un komerczvejas praksi, kā arī citos ilgtspējīgos veidos izmantot jūras vidi;

2.  uzskata, ka ES ir jāpalielina ražošanas apjoms akvakultūras nozarē, jo īpaši ar mērķi samazināt spiedienu uz dabiskajām zvejas vietām; uzskata, ka dzīvnieku barības iegūšanai no zivīm ir jābūt ilgtspējīgai un tā nedrīkstētu apdraudēt kopējā zivsaimniecības politikā noteiktos maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķus, turklāt būtu jākontrolē dzīvnieku barības kravas; uzsver, cik būtiska ir sadarbība starp pētniekiem, akvakultūras nozari, dzīvnieku barības ražotājiem un vides organizācijām un administratīvajām iestādēm; uzsver, ka ES akvakultūras nozarē ir jāņem vērā kvalitātes, ilgtspējas, pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku un cilvēku veselības apsvērumi, un šajā ziņā akvakultūras nozarei ir jākļūst par paraugu; atzinīgi vērtē jaunās iniciatīvas sauszemes akvakultūras jomā, jo īpaši jutīgās jūras zonās un ES teritorijās ar slēgtiem ūdeņiem, un uzskata, ka ir vajadzīgi stingrāki pasākumi, lai akvakultūra kļūtu efektīvāka, ekonomiski dzīvotspējīgāka, sociāli atbildīgāka un videi draudzīgāka nozare, kas procentuāli lielākā mērā apmierinātu Eiropas pieprasījumu pēc zivīm un samazinātu Eiropas atkarību no importa;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai” un to, ka Komisija ir apzinājusi jomas, kurās ir jādara vairāk, lai pilnībā izmantotu ES akvakultūras potenciālu un līdz ar to nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību, kas sekmētu izvirzītā mērķa sasniegšanu, proti, likvidēt starpību starp jūras produktu patēriņu un ražošanu ES, turklāt tas jādara vidiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgā veidā;

4.  uzsver, ka saldūdens akvakultūra joprojām ir nepietiekami izpētīta iespēja, kā uzlabot pārtikas nodrošinājumu un attīstīt lauku teritorijas;

5.  uzsver, ka ilgtspējīgas izaugsmes pamatā ir jābūt: ieguldījumu darījumdarbības paredzamībai un juridiskajai noteiktībai, ko var panākt ar tādiem pasākumiem kā efektīvākas administratīvās sistēmas, pārvaldības labāka pārredzamība, skaidri, saskaņoti un vienkāršoti licenču piešķiršanas kritēriji visā ES, kopīgas slimību pārvaldības procedūras un piekļuve atbilstīgai veterinārmedicīnai, kas nekaitē dzīvnieku un cilvēka veselībai, efektīva telpiskā plānošana, vadlīniju pieejamība, apmaiņa ar paraugpraksi, Akvakultūras konsultatīvās padomes atbalsts un pienācīgs finansiālais atbalsts; norāda, ka visi minētie faktori var sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi;

6.  atzinīgi vērtē secinājumus un ieteikumus, kas pausti 2017. gada zinātniskajā atzinumā “Pārtika no okeāniem” un attiecas uz jūrniecības, zivsaimniecības un akvakultūras politikas izstrādi un īstenošanu nākamajos gados ar mērķi panākt, ka palielinās no okeāniem iegūtās ilgtspējīgās pārtikas apjoms;

7.  aicina Komisiju atbalstīt nozares centienus samazināt tās atkarību no savvaļas zivju krājumu izmantošanas zivju barības ražošanā, tostarp liekākā mērā izmantojot jūraszāles un citas aļģes;

8.  aicina Komisiju mudināt jaunās un augošās jūraszāļu akvakultūras nozares turpmāko attīstību;

9.  atzīst, ka akvakultūra var sekmēt ES iedzīvotāju apgādi ar pārtiku un uztura nodrošinājumu un ka ir vajadzīgs ilgtspējīgs un veselīgs uzturs, klimatviedas, dzīvnieku labjutībai draudzīgas un vidiski ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, un jāpanāk šo sistēmu aprite un resursefektivitāte, kas mudinātu inovāciju un sniegtu pilnvērtīgas iespējas kopienām;

10.  atkārtoti norāda, ka Eiropas akvakultūras attīstība ir jāsaista ar pamata un izšķirīgo vajadzību pēc pašpietiekamas, nekaitīgas, uzturvērtīgas un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas un ka ES vispārējā darba kārtībā tai ir jāierāda augstāka prioritāte;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt pētniecībā, zinātniskā darbā un izmēģinājuma projektos, lai iedibinātu inovatīvu, uz nākotni orientētu, vidiski atbildīgu akvakultūras praksi, kas ietver integrētas multitrofiskās akvakultūras sistēmas (IMTA), akvaponiku un recirkulācijas akvakultūras sistēmas (RAS), ar ko mazinātu akvakultūras saimniecību ietekmi uz dzīvotnēm, savvaļas dzīvnieku populācijām un ūdens kvalitāti, tādējādi veicinot ekosistēmā balstītu pieeju;

12.  prasa Komisijai rūpīgi analizēt katru augsta līmeņa zinātniskās padomdevējas grupas sniegto ieteikumu un nodrošināt pienācīgu pēcpasākumu veikšanu;

13.  uzsver, ka ikvienā ilgtspējīgā Eiropas akvakultūras rīcībpolitikā ir jāņem vērā akvakultūras produktu dažādo veidu īpatnības, atšķirīgās vajadzības un problēmas un ir jāizstrādā katram gadījumam pielāgoti pasākumi, kuros ņemtu vērā arī ģeogrāfiskās atšķirības un klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi; tādēļ prasa Komisijai kopējā zivsaimniecības politikā pēc 2020. gada noteikt katras apakšnozares īpatnībām individuāli pielāgotus noteikumus;

14.  uzsver potenciālu, kāds piemīt saldūdens akvakultūrai, kā arī slēgtu ūdenstilpņu akvakultūrai uz sauszemes, integrētām multitrofiskām akvakultūras un recirkulācijas sistēmām un akvaponikai urbānos apgabalos; uzsver, ka saldūdens akvakultūra ir iespēja, kas joprojām nav pietiekami apzināta nolūkā uzlabot uzturdrošību un attīstīt lauku apvidus, un norāda, ka tai ir būtiska sociālā loma nodarbinātības uzturēšanā nabadzīgākajos lauku apvidos, kā arī tai ir būtiska vidiskā loma vērtīgu mitrāju saglabāšanā un daudzveidīgu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, kas ievērojami pārsniedz tās ekonomisko vērtību;

15.  uzsver, cik būtiski ir ieviest koordinēšanas instrumentus, izveidot pētniecības grupas un sākt ES darbības nolūkā apzināt gadījumus, kuros gliemju audzēšanu ievērojami apdraud zeltaino jūraskarūsu (Sparus aurata) plēsonīgums, un meklēt ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus;

16.  atzīst, ka akvakultūra un ar to saistītā zivju produktu pārstrāde un eksports var kļūt par vietēja mēroga nozari, kas nodrošina darbvietas un ekonomisku labumu, jo īpaši piekrastes lauku un iekšzemes kopienām;

17.  uzsver, cik būtiski ir, lai Ūdens pamatdirektīva (WFD) un Jūras stratēģijas pamatdirektīva (MSFD) nodrošinātu gliemju audzēšanas apvidu aizsardzību, kā tas noteikts tagad atsauktajā Gliemeņu direktīvā;

18.  norāda, ka vidē, kurā tiek audzētas makroaļģes vai gliemenes, barības izejvielu līmeņa pazemināšanā, kas veikta nolūkā sasniegt labu vides stāvokli, ir jāņem vērā audzēto organismu spēja dabiski pazemināt barības izejvielu līmeni;

Administratīvo procedūru vienkāršošana

19.  uzsver vietējo un reģionālo iestāžu būtisko lomu Eiropas akvakultūras attīstībā, tostarp dalībvalstu izstrādāto daudzgadu stratēģisko plānu īstenošanā;

20.  uzsver, ka ilgtspējīga akvakultūras izaugsme ir jābalsta uz ieguldījumu darījumdarbības paredzamību un juridisko noteiktību, ko var panākt ar šādiem pasākumiem:

   a) administratīvo procedūru vienkāršošana un paātrināšana — birokrātijas samazināšana — ES, valsts un reģionālā līmenī, pēc iespējas vairāk izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un vienlaikus nodrošinot, lai pārāk neciestu jūras vide;
   b) labāka pārredzamība un atbilstīga plānošana;
   c) labāka koordinēšana attiecībā uz ES, dalībvalstu un — vajadzības gadījumā — reģionālo un vietējo iestāžu dalītām kompetencēm;
   d) straujas, skaidras un pārredzamas licencēšanas procedūras, ko papildinātu ierobežoti vienošanās termiņi, lai neaizbiedētu ieguldītājus;
   e) cieša Komisijas pārraudzība pār dalībvalstu daudzgadu stratēģiskajiem plāniem;
   f) Komisijas vadlīnijas attiecībā uz valstu stratēģiskajiem plāniem, lai vienādi tiktu piemēroti ES tiesību akti (galvenokārt vides un veselības aizsardzības jomā un nolūkā nodrošināt, lai netiktu nodarīts kaitējums nedz ekosistēmām, nedz zvejas darbībām);
   g) koordinēts tiesiskais regulējums, ko piemērotu dažādiem reģioniem un dalībvalstīm, kurām ir kopīgi ūdeņi, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un efektīvas vides rīcībpolitikas;
   h) cieša Komisijas un kompetento iestāžu (valsts, taču arī vietējo un reģionālo iestāžu) sadarbība ES tiesību aktu īstenošanā (galvenokārt sanitārijas un vides jomā), kā arī vajadzības gadījumā atbalsts valsts vai reģionālo tiesību aktu koordinēšanā;
   i) mehānismi apmaiņai ar informāciju un paraugpraksi starp dalībvalstīm, izmantojot atvērto koordinācijas metodi valsts pasākumiem attiecībā uz darījumdarbības drošību, piekļuvi Savienības ūdeņiem un teritorijai un licencēšanas procedūru vienkāršošanu;
   j) atbilstīgs ES un valsts līmeņa publiskā finansējuma atbalsts ilgtspējīgai un atbildīgai akvakultūras produktu ražošanai, inovācijai un attīstībai;
   k) labāka akvakultūras un zivsaimniecības perspektīvas integrācija Savienības tirdzniecības nolīgumos;

21.  attiecībā uz administratīvo sistēmu ierosina pēc iespējas drīzāk izveidot vienas pieturas aģentūru, kas uzņemtos un veiktu visus pienākumus, lai attiecīgos dokumentus varētu iesniegt vienā vienīgā administratīvajā struktūrā; uzskata, ka līdz ar to tiktu uzlabotas attiecības starp galalietotāju un dažādiem publiskās administrācijas līmeņiem;

22.  ierosina izveidot vienkāršotu paātrinātās licencēšanas sistēmu, ar ko saskaņā kompetentā administrācija piešķirtu pagaidu sertifikātu, kas ļautu uzsākt darbības tiem uzņēmējiem, kuri izpildījuši iepriekš noteiktus kritērijus; norāda, ka šādus kritērijus varētu balstīt uz pieteikumu iesniedzēju vēsturi vai to, ka inovācijas un/vai ilgtspējas ziņā viņi ir īstenojuši progresīvu akvakultūras projektu, vai arī uz īpašu akvakultūras atvieglojumu zonu noteikšanu, attiecībā uz kurām iepriekš ir noteiktas darbības, kas nav savietojamas ar akvakultūru;

Objektivitāte mijiedarbībā ar citām nozarēm

23.  uzsver, ka pienācīgā telpiskajā plānošanā būtu jāņem vērā visas nozares (holistiska pieeja), ilgtspējas jautājumi un pārtikas nodrošinājums, nedodot priekšroku ietekmīgām ekonomikas nozarēm, kas kaitētu akvakultūrai; uzsver, ka telpiskajā plānošanā darbības nebūt nav jāiedala atsevišķās zonās, bet drīzāk jāpanāk līdzsvars starp tām, kas varētu nākt par labu visām iesaistītajām personām;

24.  ierosina atbalstīt akvakultūras organizāciju un zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (FLAGs) ciešāku un ietekmīgāku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, īstenojot reģionalizāciju, lai katram konkrētajam reģionam tiktu piemērota vislabākā pieeja;

25.  norāda, ka pienācīgi ir jāņem vērā akvakultūras nozares intereses un ka pret to ir jāizturas taisnīgi situācijās, kad notiek mijiedarbība ar citām nozarēm, piemēram, telpiskajā plānošanā;

26.  mudina Komisiju un dalībvalstis kartēt telpisko plānošanu, lai noteiktu jomas, kurās akvakultūra varētu pastāvēt līdzās citām darbībām;

27.  atzīmē, ka telpiskās plānošanas un licencēšanas nosacījumi droši vien ir iemesls, kāpēc citas nozīmīgas vai ietekmīgas nozares nevēlas pastāvēt līdzās;

28.  norāda, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz piekļuvi jūras resursiem, sociālekonomiskās un vides ietekmes pētījumiem, kas nepieciešami akvakultūrai, būtu jāaptver visas ar to konkurējošās nozares, piemēram, tūrisms vai izejvielu ieguve;

29.  mudina dalībvalstis un valsts iestādes ievērot ES tiesību aktus par ūdeņiem un piesārņoto teritoriju atjaunošanu un attīrīšanu;

30.  uzsver, ka tiesību akti būtu jāpieņem pēc tam, kad ar līdztiesīgiem nosacījumiem ir notikusi apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām;

Tiesību aktu pielāgošana akvakultūras vajadzībām

31.  uzsver, ka vides ilgtspējai jāiet roku rokā ar sociālo un ekonomisko ilgtspēju (ilgtspējai ir trīs pīlāri) un ka pienācīga uzmanība ir jāpievērš akvakultūras pašreizējam un potenciālajam ieguldījumam Savienības nodrošinātībā ar pārtiku;

32.  atzinīgi vērtē šīs nozares labākās prakses un veiksmīgas sadarbības piemērus, kuri pamatojas uz brīvprātīgām vienošanām un citām vienošanām starp vides aizsardzības aktīvistiem un nozari, tostarp Natura 2000 teritorijās; atzinīgi vērtē daudzos piemērus, kas liecina par akvakultūras ieguldījumu labas ūdens kvalitātes saglabāšanā; ņem vērā nozares sniegtos ūdens ekosistēmas pakalpojumus un aicina nodrošināt stimulus to stiprināšanai; uzsver, ka nav vēlams ieviest turpmākus juridiskus sarežģījumus, kas ietekmē akvakultūru, jo tas apgrūtinātu ilgtspēju un sociālekonomisko attīstību;

33.  uzsver, ka kopējās zivsaimniecības politikas satvarā ES tiesību akti būtu labāk jāpielāgo akvakultūras apstākļiem, īpatnībām un vajadzībām un jāskaņo arī ar ES vides tiesību aktiem atbilstīgi mērķim līdz 2020. gadam nodrošināt labu vides stāvokli visos jūras ūdeņos, un ņemot vērā sieviešu un jauniešu nodarbinātību šajā nozarē;

34.  uzsver, ka gadījumos, kad ES tiesību aktu īstenošana ir problemātiska vai pretrunīga, būtu jāpieņem pamatnostādnes par to interpretāciju un paraugpraksi;

35.  vēlreiz norāda, ka šī nozare būtu ciešāk jāiesaista lēmumu pieņemšanā;

36.  mudina Komisiju palielināt akvakultūras ražošanas apjoma ierobežoto ieguldījumu iekšzemes pieprasījumā pēc zivīm, kas tiek lēsts 10 % apmērā, un novērst situāciju, kad vairāk nekā pusi no Savienības pieprasījuma pēc zivīm apmierina ar importētiem produktiem;

ES akvakultūras konkurētspējas veicināšana gan ES, gan ārpus tās robežām

37.  prasa, lai tiktu pieņemti noteikumi par to, ka importētajiem akvakultūras produktiem ir jāatbilst tiem pašiem vides, pārtikas nekaitīguma un sociālajiem un darba standartu noteikumiem un noteikumiem par cilvēktiesību ievērošanu, kas attiecas uz ES uzņēmējiem, un pauž nožēlu par to, ka šajā nozarē joprojām nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ka bīstami konkurences izkropļojumi ES uzņēmējiem ir nopietna problēma;

38.  norāda uz grūto situāciju, kādā patlaban atrodas Eiropas dīķu apsaimniekotāji, jo viņu zivju krājumus būtiski samazina tādi plēsēji kā ūdri, gārņi un jūras kraukļi; uzsver, ka šie plēsēji barojas arī ar karpu un zandartu ikriem un tādējādi būtiski ierobežo saldūdens zivju augšanu un vairošanos; tādēļ prasa, lai dalībvalstis piemērotu spēkā esošās atkāpes attiecībā uz gārņiem un jūras kraukļiem un aicina Komisiju pārskatīt ūdriem piešķirto sugas aizsardzības statusu, un, vajadzības gadījumā, šos plēsējus pārvietot un kontrolēt to skaitu;

39.  aicina izcelsmes vietās un uz robežām vairāk un stingrāk kontrolēt importētos produktus un ES teritorijā īstenot pasākumus cīņai pret nelegālajām jeb „slēptajām” akvakultūras praksēm, kas iekšzemē ietekmē nozares attīstību;

40.  atzīmē, ka ES būtu jāizplata tās ilgtspējas standarti un zinātība; uzskata, ka tas jo īpaši svarīgi ir saistībā ar kaimiņreģioniem, kuros audzē sugas, kas ir līdzīgas ES audzētajām sugām, un jo īpaši saistībā ar trešām valstīm, kuras apskalo tie paši ūdeņi, kas apskalo ES;

41.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm ir iekļauts nosacījums, ka preferenciāla piekļuve tirgum tiek nodrošināta tikai tad, ja tiek ievēroti ilgtspējības un dzīvnieku labturības standarti, kas ir līdzvērtīgi ES spēkā esošajiem standartiem;

42.  aicina Komisiju no ES politikas sadarbībai ar jaunattīstības valstīm atvēlētajiem līdzekļiem sponsorēt atbalsta un apmācības pasākumus, lai palīdzētu veicināt ilgtspējīgu akvakultūru un šo valstu akvakultūras produktu ražotāju uzmanību pievērstu kvalitātes politikai un augstākiem ražošanas standartiem, jo īpaši attiecībā uz vidi, higiēnu un sociālajiem standartiem;

43.  mudina veikt pasākumus, kas veicinātu ES ieguldījumus akvakultūras projektos, ko īsteno trešās valstīs;

44.  aicina Komisiju turpināt nodrošināt, ka eksportētājās trešās valstīs tiek ievēroti ES importa noteikumi, tostarp attiecībā uz lauksaimniecības procedūrām, kas atbilst vides, higiēnas un sociālajiem standartiem, lai vienlīdzīgus konkurences apstākļus varētu nodrošināt starptautiskā līmenī; tajā pašā laikā uzskata, ka, lemjot par preču eksporta uz ES atļaujas atjaunošanu, izšķirošajai nozīmei vajadzētu būt rezultātiem, kas gūti, uzraugot trešās valstīs īstenotos akvakultūras procesus;

45.  aicina Komisiju novērtēt, kā akvakultūras nozari ietekmēs Lielbritānijas izstāšanās no ES;

Labāka patērētāju informēšana

46.  prasa pilnībā īstenot ES tiesību aktus par marķēšanu un patērētāju informēšanu gan zivju tirgos, gan viesnīcās, restorānos un sabiedriskās ēdināšanas nozarē (HORECA); uzskata, ka tas ir svarīgi attiecībā uz visiem zivsaimniecības produktiem (un ne tikai akvakultūras produktiem) — gan importētiem, gan ES ražotiem; uzskata, ka šā mērķa īstenošanai būtu jāpielāgo un jānostiprina Kontroles regula;

47.  prasa izveidot īpašu marķējumu, kurš ļautu atpazīt produktus, kas saražoti ES ilgtspējīgā akvakultūrā, un uzsver, ka patērētājiem ir nepieciešama pārredzamība arī attiecibā uz akvakultūras produktiem, ko ieved no trešām valstīm, un šo pārredzamību var panākt, uzlabojot izsekojamību;

Dzīvnieku labturības nodrošināšana

48.  uzskata, ka dzīvnieku kaušanas stratēģijā būtu jāietver priekšlikumi, lai nodrošinātu efektīvus procesus, kas ļautu izstrādāt humānas zivju nonāvēšanas metodes atbilstīgi OIE un EFSA pamatnostādnēm, un lai nodrošinātu to, ka aprīkojums, ko izmanto zivju nonāvēšanai, darbojas saskaņā ar šiem parametriem, un ka visā ES tiek īstenota, novērtēta un sertificēta efektīva un humāna saimniecībās audzēto zivju nonāvēšanas metode.

Veterināro zāļu pieejamība

49.  norāda, ka ES tiesību akti veterinārijas jomā ir labāk jāpielāgo akvakultūras faktiskajai situācijai un vajadzībām, ņemot vērā dažādās sugas un darbības atšķirības;

50.  uzsver, ka ir vajadzīgs īstens ES vienotais tirgus tādu vakcīnu un citu veterināro zāļu jomā, kas aizsargā dzīvnieku, jo īpaši reto sugu, veselību;

51.  norāda, ka salīdzinoši augstākas diagnozes noteikšanas, antimikrobiālo līdzekļu alternatīvu un vakcinēšanas izmaksas salīdzinājumā ar plaši lietotajām antibiotikām diemžēl ir šķērslis, lai panāktu vakcinēšanas plašāku un biežāku izmantošanu, uz ko mudina rīcības plāns(19); atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā Komisija paziņoja par stimuliem, lai palielinātu diagnostikas, antimikrobiālo līdzekļu alternatīvu un vakcīnu izmantošanu(20);

52.  mudina Komisiju noteikt prasību sniegt informāciju par vakcīnu un antibiotiku lietošanu akvakultūrā, lai varētu novērtēt iespējamos riskus cilvēku veselībai un visai ekosistēmai;

53.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt konkrētus stimulus un pasākumus, tostarp uzlabot Direktīvas 2006/88/EK īstenošanu vai, ja vajadzīgs, veikt tajā grozījumus, lai veicinātu integrētas ķēdes pieeju attiecībā uz AMR un akvakultūrā paplašinātu alternatīvu antimikrobiālo līdzekļu, diagnostikas un vakcīnu lietošanu, un tādējādi rentabli veicinātu ūdensdzīvnieku slimību un antibiotiku rezistences profilaksi, kontroli un izskaušanu, kā arī maksimāli palielinātu ūdensdzīvnieku izdzīvošanas spējas, audzēšanas līmeni un ražošanas efektivitāti;

54.  uzsver, ka Eiropas un valstu programmās ir jāatbalsta zinātniskie pētījumi par gliemju un zivju veselību un tādu jaunu veterināro zāļu izstrāde, kas paredzētas ūdenī mītošām sugām;

55.  šajā sakarā atzīmē, ka antibiotiku rezistence ir nopietna problēma visā cilvēku un dzīvnieku ārstēšanā, un aicina Komisiju atļaut antibiotiku izmantošanu tikai gadījumos, kad pastāv risks, ka akvakultūras dzīvnieku audzētavā var izplatīties epizootiska slimība, bet nevis vienkārši kā preventīvu pasākumu, un izvērtēt to ietekmi uz risku, ka šo rezistenci varētu pārnest uz patērētājiem;

Labākas reklamēšanas kampaņas un saziņa

56.  norāda, ka ir nepieciešama labākas reklamēšanas kampaņas un saziņa ES līmenī par akvakultūru un zivju patēriņa priekšrocībām;

57.  aicina Komisiju, lai tā mudinātu rīkot iedarbīgas un ilgstošas ES vispārējās kampaņas, kurās izskaidrotu ES akvakultūras produktu nodrošinātos ilgtspējības ieguvumus, galveno uzmanību pievēršot to augstajai kvalitātei, dzīvnieku labturības un vides standartiem salīdzinājumā ar produktiem, ko importē no trešām valstīm, kā to, piemēram, apliecina marķējums “Audzēts ES”;

58.  uzsver nepieciešamību veicināt un finansēt kampaņas, kurās tiek reklamētas reģionālās kvalitātes shēmas, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012, piemēram, aizsargāti cilmes vietu nosaukumi; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sākt ES mēroga informācijas kampaņu, kas būtu vērsta uz patērētājiem un uzņēmumiem, par akvakultūru kopumā un jo īpaši par atšķirībām starp stingrajiem un visaptverošajiem standartiem Eiropas tirgū un zemākiem standartiem, ko piemēro no trešām valstīm importētiem produktiem, īpaši uzsverot problēmas pārtikas nekaitīguma un sabiedrības veselības jomā, kuras rada īpaši rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences (AMR) pārnešana uz Savienību; norāda, cik ļoti nozīmīgi ir ES tiesību akti par saimniecībās audzētu zivju labturību audzēšanas, pārvadāšanas un nonāvēšanas laikā, lai piepildītu patērētāju vēlmes un reklamētu tādu produkta kvalitāti, ko garantē ES standarti, salīdzinājumā ar produktiem, ko ieved no trešām valstīm;

59.  aicina Komisiju no ES reklāmas pasākumiem paredzētā budžeta piešķirt pietiekami daudz līdzekļu zivju un citu zivsaimniecības un akvakultūras produktu veicināšanai; uzskata, ka būtu jāuzsāk plaša mēroga reklāmas kampaņa, kas balstītos uz kopīgiem principiem, aptvertu visas dalībvalstis un būtu izveidota kā kolektīvs pasākums ar 80 – 100 % atbalsta intensitāti, lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par ES akvakultūras produktiem un labprāt pirktu tos;

60.  atbalsta Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkla (FARNET) vietējās zivsaimniecības rīcības grupas (FLAG) akvakultūras jomā, kas savas darbības popularizē vietējā, valsts un Eiropas līmenī;

Atbalsts pētniecībai un inovācijai

61.  norāda, ka EJZF, no kura ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai tiek piešķirti EUR 1,2 miljardi, un citi finansējuma avoti, piemēram, “Apvārsnis 2020”, rada iespējas ieviest inovācijas;

62.  norāda uz FLAG lielo nozīmi, jo tās, stiprinot vietējos zivsaimniecības resursus un atbalstot jauninājumus un zivsaimniecības un akvakultūras diversifikāciju, dod ieguldījumu zivsaimniecības un akvakultūras attīstībā šajās teritorijās;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētījumus par austeru herpesvīrusu un cīņu pret to;

64.  pauž bažas par dažu invazīvo svešzemju sugu ietekmi uz Eiropas akvakultūru; uzsver, ka ir svarīgi efektīvi un proporcionāli, kā arī pamatojoties uz zinātniskiem datiem, īstenot Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu (ISS) introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, lai aizsargātu gan Eiropas akvakultūras nozari, gan vietējās sugas un ekosistēmas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētījumus un inovācijas, kas saistīti ar visbīstamāko ISS apkarošanu;

65.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt cīņu pret Ocenebra inornata;

66.  uzsver, ka no programmas “Apvārsnis 2020” un 9. pamatprogrammas arī turpmāk būtu jāfinansē akvakultūras pētniecības darbības, kas uzlabo nozares konkurētspēju un risina problēmas, kuras tika uzsvērtas Komisijas 2016. gada konferencē “FOOD2030” un augsta līmeņa zinātnisko konsultantu grupas atzinumā “Pārtika no okeāniem”;

67.  uzskata, ka Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Tehnoloģijas un inovācijas platformu (EATiP) un Akvakultūras konsultatīvo padomi par prioritārajiem tematiem, kādi būtu jāiekļauj valstu stratēģiskajos plānos;

68.  uzsver, ka ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā, pētījumos un izmēģinājuma projektos saistībā ar akvakultūras praksēm, kuru pamatā ir ekosistēmas, jo īpaši attiecībā uz attālākajiem reģioniem un reģioniem, ko skar demogrāfiskas problēmas;

69.  norāda, ka būtu jāstiprina sadarbība starp zinātnieku aprindām, no vienas puses, un akvakultūras produktu ražotājiem, citām ietekmīgām ieinteresētajām personām un pakārtotajiem ražotājiem, no otras puses;

70.  prasa, lai, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ES līmenī tiktu izstrādāti standarta protokoli saistībā ar datu vākšanu ar mērķi uzraudzīt un uzlabot akvakultūras pārvaldību un ražošanas praksi, kā arī šādas prakses ietekmi uz sabiedrību, veselību, ekonomiku un vidi gan jūras, gan saldūdens zivju audzētavām;

71.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt inovatīvas un videi nekaitīgais akvakultūras tehnoloģijas, piemēram, akvaponiku, lai ilgtspējīgi un resursu ziņā efektīvi ražotu pārtiku un novērstu negatīvu ietekmi uz vidi;

72.  aicina Komisiju mudināt meklēt iespējas, lai turpinātu attīstīt jūras aļģu akvakultūru — nozari ar ekoloģisko un ekonomisko vērtību, pienācīgi ņemot vērā sociālo un vides ilgtspēju;

Apmācības un nodarbinātības veicināšana

73.  aicina un dalībvalstis visur, kur tas var dot labumu, ar Komisijas atbalstu nodrošināt pienācīgu arodmācību akvakultūras jomā un popularizēt iespējas profesionāliem zvejniekiem pārkvalificēties, lai viņi pievērstos alternatīvām ūdens vides pārvaldības metodēm, tādējādi palīdzot arī radīt darbvietas sievietēm un jauniešiem lauku un piekrastes apvidos, kā arī tālākos reģionos un kopumā reģionos, kas lielā mērā ir atkarīgi no zvejas un akvakultūras darbībām;

ES akvakultūras nozares ilgtspējas palielināšana

74.  uzsver sieviešu būtisko nozīmi akvakultūras nozarē un nepieciešamību pielāgot tiesību aktus šim faktam un nepieciešamību pienācīgi apsvērt citas ar akvakultūru tieši saistītās darbības, piemēram, tās, ko izstrādājušas zvejas tīklu audējas vai fasētājas;

75.  norāda, ka Eiropas tirgū līdz šim nav pietiekami pārstāvētas inovatīvas sistēmas, kuru mērķis ir zivju selektīvā audzēšana, pēc iespējas ievērojot ekosistēmas prasības un izmantojot dabisko barību; aicina uzlabot šādu sistēmu pamatnosacījumus;

76.  uzskata, ka ir nepieciešami ieguldījumi, lai izmantotu akvakultūras nozares potenciālu un garantētu tās ilgtspēju nolūkā aizsargāt vidi un nodrošināt sabiedriskos labumus, un tādēļ prasa palielināt finansējumu pētniecībai, inovācijai un uz kvalitāti vērstiem ilgtspējīgas ražošanas projektiem; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk vienkāršot birokrātiju un ierobežot tās slogu akvakultūras nozarē, tostarp attiecībā uz dīķu apsaimniekotājiem;

77.  uzsver, ka, veicinot sadarbību starp akvakultūras nozares joma veikto pētniecību un inovācijām un konkrētām augstskolu programmām, tiks radītas jaunas idejas un palielināta interese par šo ekonomikas nozari;

Pietiekama finansējuma nodrošināšana, izmantojot EJZF un citus struktūrfondus

78.  atzinīgi vērtē ilgtspējīgas un konkurētspējīgas akvakultūras attīstības veicināšanu kā vienu no EJZF prioritātēm; tomēr pauž bažas, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2014. gadā publicētā pētījuma secinājumiem EJZF priekštecis, proti, Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) nav efektīvi atbalstījis akvakultūras ilgtspējīgu attīstību; norāda uz Eiropas līmenī pastāvējušo uzskatu, ka atbalsta pasākumi bijuši pavirši izstrādāti un uzraudzīti un ka nav tikusi izstrādāta pietiekami skaidra akvakultūras attīstības sistēma; turklāt norāda, ka valstu līmenī atbalsta pasākumi nav tikuši pareizi izstrādāti vai piemēroti un valstu stratēģiskie plāni un to darbības programmas nav sniegušas pietiekami skaidru pamatu akvakultūras attīstības veicināšanai, kā arī EJZF atbalsts šo situāciju būtībā nav sevišķi uzlabojis;

79.  norāda, ka izglītība un laba saziņa piesaistīs šai nozarei jauniešus, nodrošinās tās nākotni un konkurētspēju un ieviesīs tās attīstībā jaunas tehnoloģijas un inovācijas;

80.  aicina Komisiju, Parlamentu un Padomi zivsaimniecības politikā laikposmam pēc 2020. gada par 75 % palielināt saldūdens akvakultūras atbalstam paredzēto investīciju atbalsta intensitāti, lai veicinātu vēlmi veikt ieguldījumus un sniegtu zivju audzētājiem tik ļoti nepieciešamo palīdzību; turklāt aicina Komisiju kopīgi ar Eiropas Investīciju banku izstrādāt ES līmeņa procentu likmju atbalsta shēmu ieguldījumiem akvakultūrā un likvīdo aktīvu finansēšanai;

81.  ierosina arī turpmāk palielināt ES atbalstu ar akvakultūru saistītajai pētniecībai, izstrādē un inovācijā, jo īpaši attiecībā uz jomām, kas ietekmē ekonomikas stabilitāti un starptautisko konkurētspēju, piemēram, enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāte, bioloģiskajiem materiāliem paredzētā finansējuma izstrāde, sloga uz vidi samazināšana, augstāka līmeņa vides pakalpojumu nodrošināšana u. c.;

82.  norāda, ka kavēšanās saistībā ar EJZF regulas pieņemšanu un dalībvalstu darbības programmu apstiprināšanu nozīmēja, ka uzņēmēji EJZF līdzekļus varēja sākt faktiski izmantot ne ātrāk kā 2016. gada beigās, proti, ar gandrīz trīs gadu nokavēšanos;

83.  aicina vienkāršot šo procedūru un dokumentus, kas jāiesniedz, lai saņemtu finansējumu no EJZF;

84.  aicina pārskatīt visas shēmas, kas varētu kavēt akvakultūras popularizēšanu, tostarp izmantojot citus ES finanšu instrumentus (piemēram, ERAF), vairāk orientējoties uz subsīdijām;

85.  aicina Komisiju turpināt centienus un sniegt papildu palīdzību, kas vajadzīga, lai lietotāji varētu saņemt finansējumu no EJZF;

86.  uzsver, ka vairāk ir jāatbalsta ražotāju un starpnozaru organizācijas, lai tās varētu kļūt par TKO pīlāriem;

Saskaņota simbioze ar zivsaimniecību

87.  norāda, ka nevajadzētu pastāvēt pretrunām starp zivsaimniecību un akvakultūru un ka abas šīs nozares var būt pilnībā saderīgas un savstarpēji papildinošas, jo īpaši piekrastes reģionos vai salās, kuri ir ļoti atkarīgi no šīm darbībām un kuros nodarbojas ar nerūpniecisko zveju; tāpēc aicina vairāk attīstīt piekrastes akvakultūras iekārtas;

88.  uzsver, ka jūras akvakultūra ir savietojama ar piekrastes zveju tālākajos reģionos un papildina to, un aicina Komisiju atbalstīt lauksaimniecību un šķirņu veidošanas paņēmienus tropu vai subtropu teritoriju siltajos ūdeņos; aicina Komisiju uzsvērt sieviešu lomu nerūpnieciskajā piekrastes zvejā un visās ar to saistītajās darbībās;

89.  aicina Komisiju vairāk finansējuma piešķirt videi nekaitīgām akvakultūras produktu ražošanas metodēm, piemēram, jūrā izvietotām slēgtām akvakultūras sistēmām (CCS), uz zemes izvietotām recirkulācijas sistēmām (RAS), lai mazinātu akvakultūras negatīvo ietekmi uz dzīvotnēm, savvaļas zivju populācijām un ūdens kvalitāti;

90.  atkārtoti pauž viedokli, kas jau izteikts rezolūcijā par Eiropas jūraskraukļu populācijas pārvaldības plāna pieņemšanu, un norāda, ka tā kaitējuma samazināšana, ko akvakultūras uzņēmumiem nodara jūraskraukļi un citi plēsīgie putni, ir būtisks ražošanas izmaksu faktors, kas tādējādi ietekmē šo uzņēmumu izdzīvošanu un konkurētspēju; prasa, lai dalībvalstis piemērotu spēkā esošās atkāpes attiecībā uz gārņiem un jūras kraukļiem un aicina Komisiju pārskatīt ūdriem piešķirto sugas aizsardzības statusu;

91.  aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm, veikt pasākumus, lai krasi samazinātu jūraskraukļu skaitu, izmantojot visas metodes, kas, no vienas puses, nodrošinātu jūraskraukļu populācijas izdzīvošanu, bet, no otras puses, neapdraudētu citas sugas un novērstu kaitējumu attiecīgajām akvakultūras nozarēm;

o
o   o

92.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 88, 4.4.2011., 1. lpp.
(2) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.
(3) OV L 204, 6.8.2009., 15. lpp.
(4) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.
(5) OV L 250, 18.9.2008., 1. lpp.
(6) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.
(7) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(8) OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.
(9) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(10) OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.
(11) OV C 21 E, 28.1.2010., 11. lpp.
(12) OV C 236 E, 12.8.2011., 132. lpp.
(13) OV C 351 E, 2.12.2011., 119. lpp.
(14) OV C 99 E, 3.4.2012., 177. lpp.
(15) OV C 316, 22.9.2017., 64. lpp.
(16) OV C 76, 28.2.2018., 40. lpp.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0316.
(18) Eiropas Komisija (2017. gada 29. jūnijs), Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, 10. lpp.
(19) Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, 15. lpp.
(20) Turpat, 12. lpp.

Juridisks paziņojums